ZIŅOJUMS par ģimenes uzņēmumiem Eiropā

30.6.2015 - (2014/2210(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Angelika Niebler

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ģimenes uzņēmumiem Eiropā

(2014/2210(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantu,

–       ņemot vērā Komisijas 2003. gadā noteiktos mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcijas kritērijus,

–       ņemot vērā Komisijas rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam (COM(2012)0795),

–       ņemot vērā Komisijas ekspertu grupas 2009. gada ziņojumu „Pārskats par ģimenes uzņēmumu jautājumiem — pētniecība, politikas pasākumi un līdzšinējie pētījumi”,

–       ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu MVU[1],

–       ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai[2],

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Vispirms domāt par mazākajiem — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act”” (COM(2008)0394),

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8–0223/2015),

A.     tā kā īpašumtiesības tiek aizsargātas saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantu;

B.     tā kā ģimenes uzņēmumi iepriekš ir snieguši ievērojamu ieguldījumu Eiropas tautsaimniecības atjaunošanā un tiem ir nozīmīga loma sociālās attīstības un ekonomikas izaugsmes veicināšanā, bezdarba mazināšanā, īpaši jauniešu vidū, un ieguldījumu cilvēkkapitālā sekmēšanā; tā kā vairākās paaudzēs darbojošies ģimenes uzņēmumi veicina tautsaimniecības stabilitāti; tā kā ģimenes uzņēmumiem parasti ir nozīmīga loma reģionālajā attīstībā nodarbinātības, zinātību nodošanas un reģionālās organizācijas ziņā; tā kā uz ģimenes uzņēmumiem vērstas politikas īstenošana varētu veicināt uzņēmējdarbību un motivēt Eiropas ģimenes dibināt savus uzņēmumus;

C.     tā kā saskaņā ar revidentu uzņēmuma „Ernst and Young” izdoto Ģimenes uzņēmumu gadagrāmatu 2014. gadam 85 % Eiropas uzņēmumu ir ģimenes uzņēmumi un tie nodrošina 60 % darbvietu privātajā sektorā;

D.     tā kā pastāv dažādu lielumu ģimenes uzņēmumi un tāpēc tie saskaras ar atšķirīgām grūtībām un problēmām;

E.     tā kā lielākā daļa ģimenes uzņēmumu ir MVU un tie var būt mazi, vidēji vai lieli, iekļauti vai neiekļauti publiski tirgoto uzņēmumu sarakstā; tā kā tie parasti tiek pielīdzināti MVU, neraugoties uz to, ka arī ļoti lielas starptautiskas korporācijas var būt ģimenes uzņēmumi; tā kā dažās ES dalībvalstīs dažu ģimenes uzņēmumu apgrozījums veido lielu daļu no visu uzņēmumu kopējā apgrozījuma un tādējādi dod nozīmīgu ieguldījumu darbavietu saglabāšanā, tostarp krīzes laikā, to radīšanā, izaugsmes nodrošināšanā un valsts ekonomikas panākumos; tā kā daudzi ģimenes uzņēmumi, kas vairs neatbilst MVU definīcijai, bet nav arī lielas korporācijas, neatbilst konkrēta finansējuma un attiecīgu administratīvo atvieglojumu saņemšanas prasībām; tā kā tas nepārprotami rada nevajadzīgu birokrātiju, kas, jo īpaši šādiem ģimenes uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, ir milzīgs slogs;

F.     tā kā ievērojams skaits ģimenes uzņēmumu darbojas vairākās valstīs, proti, ģimenes uzņēmuma modelim ir starptautiska dimensija;

G.     tā kā tiešie nodokļi un mantojuma tiesības ir dalībvalstu kompetencē un tā kā dažas dalībvalstis ir pieņēmušas pasākumus, lai atbalstītu ģimenes uzņēmumus un risinātu to problēmas;

H.     tā kā tiek uzskatīts, ka ģimenes uzņēmumiem ir raksturīga augsta integritāte un to saimnieciskās darbības pamatā ir attiecīgas vērtības, un tie ievieš augstus uzņēmuma sociālās atbildības standartus attiecībā uz darbiniekiem un vidi, kas rada arī labvēlīgus apstākļus ģimenes un darba dzīves līdzsvarošanai; tā kā ģimenes uzņēmumi parasti nodrošina, ka zināšanas un prasmes tiks nodotas tālāk, un dažos gadījumos tiem ir būtiska nozīme sociālo saikņu veidošanā;

I.      tā kā lauksaimniecībā ģimenes lauku saimniecības ir visizplatītākais uzņēmējdarbības veids, tas lielā mērā palīdz novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos un daudzos gadījumos ir vienīgais nodarbinātības avots Eiropas reģionos, kuri atpaliek attīstības ziņā, jo īpaši rūpnieciski mazāk attīstītos reģionos; tā kā ģimenes lauku saimniecības var kalpot par paraugu sekmīgai darbībai, jo šādas saimniecības praksē parasti īsteno vides un sociālajā ziņā ilgtspējīgas aprites ekonomikas principus un sievietes kā vadītājas šajā kontekstā veicina ne tikai uz uzņēmējdarbību orientētu domāšanu, bet arī īpašas komunikācijas un sociālās prasmes;

J.      tā kā Komisijas ekspertu grupas ģimenes uzņēmumu jautājumos darbs beidzās jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem un kopš tā laika nav sākta neviena cita ES līmeņa iniciatīva; tā kā joprojām trūkst dalībvalstu un visas Eiropas mēroga pētījumu un datu, kas sniegtu izpratni par ģimenes uzņēmumu īpašajām vajadzībām un struktūrām;

K.     tā kā Eiropā nav juridiski saistošas, konkrētas, vienkāršas un saskaņotas ģimenes uzņēmumu definīcijas;

L.     tā kā minētās definīcijas trūkuma dēļ nav iespējams ES dalībvalstīs vākt salīdzinošus datus par ģimenes uzņēmumiem, lai pievērstu uzmanību to īpašajai situācijai, vajadzībām un ieguldījumam ekonomikā; tā kā šādu ticamu un salīdzināmu datu trūkums var kavēt politisko lēmumu pieņemšanu un nozīmēt to, ka ģimenes uzņēmumu vajadzības netiek ņemtas vērā;

M.    tā kā ģimenes uzņēmumiem — papildus to nozīmei ekonomikā — ir arī svarīga sociālā loma;

N.     tā kā ne visās 28 ES dalībvalstīs pastāv ieinteresēto grupu apvienības vai citas struktūras, kas nodarbojas tieši ar ģimenes uzņēmumu jautājumiem,

O.     tā kā būtu jāpalielina ES līmeņa centieni uzņēmējdarbības un jaunu uzņēmumu dibināšanas stimulēšanā un tā kā papildus tam būtu jācenšas atvieglot un stimulēt ģimenes uzņēmumu ilgtermiņa izdzīvošanu;

P.     tā kā ģimenes uzņēmuma modelis nav vienmērīgi izplatīts dalībvalstīs; tā kā nozīmīgai ģimenes uzņēmumu daļai Eiropā ir pārnacionāla dimensija un tie darbojas vairākās dalībvalstīs;

Q.     tā kā Eiropas Savienībā sievietes stundā vidēji pelna par 16 % mazāk nekā vīrieši, tā kā augsta līmeņa un vadošos amatos ir maz sieviešu un tā kā darba un atalgojuma sistēmas, ko piemēro vīriešiem un sievietēm, nav vienādas, tāpēc viņām ir grūtāk kļūt finansiāli neatkarīgām, pilnībā iesaistīties darba tirgū un panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru;

R.     tā kā bieži vien sievietēm ir maznozīmīga loma vai viņu vārds tiek izmantots fiktīvi, viņu amata vietas netiek pienācīgi atzītas vai viņu darbs nav atbilstoši atalgots, un tas lielā mērā ietekmē sociālās apdrošināšanas iemaksu, pensiju un pabalstu apmēru, kā arī viņu spēju atzīšanu, par ko liecina dati par vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirībām[3],

Ekonomiskā nozīme

1.      uzsver, ka ģimenes uzņēmumiem parasti ir raksturīga augsta sociālā atbildība pret saviem darbiniekiem, tie pārvalda resursus aktīvi un atbildīgi, kā arī kopumā ilgtspējīgi un ilglaicīgi plāno uzņēmuma ekonomisko nākotni (rīkojoties kā „godprātīgi tirgotāji", atbildīgi īpašnieki vai pārvaldnieki), tādēļ tie sniedz būtisku ieguldījumu savu vietējo kopienu un Eiropas konkurētspējas nodrošināšanā, veidojot un saglabājot kvalitatīvas darbvietas;

2.      uzsver, ka ģimenes uzņēmumi to vēsturiskās piederības dēļ ir cieši saistīti ar konkrētu vietu un tādēļ arī rada un saglabā darbvietas mazāk pievilcīgos un lauku apvidos, šādi palīdzot novērst novecošanas un iedzīvotāju skaita samazināšanās procesu, kas skar daudzus ES apgabalus; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis rūpēties par nepieciešamo un izmaksu ziņā efektīvo infrastruktūru, lai nodrošinātu šādu uzņēmumu, jo īpaši mikrouzņēmumu un jaunu uzņēmumu, konkurētspēju, atdzimšanu, izaugsmi un ilgtspēju, un veicināt starpnozaru un pārrobežu sadarbību, tādējādi palīdzot tiem augt un iziet starptautiskajā tirgū;

3.      atzīst, ka ģimenes uzņēmumi rada visvairāk darbvietu privātajā sektorā un tādēļ tas, kas veicina ģimenes uzņēmumu darbības nepārtrauktību, atjaunošanu un izaugsmi, attiecīgi veicina arī Eiropas ekonomikas nepārtrauktību, atjaunošanu un izaugsmi kopumā;

4.      norāda, ka jo īpaši augsti specializētiem ģimenes uzņēmumiem ir svarīga loma kā lielo uzņēmumu piegādātājiem un novatoriem un ka, ņemot vērā to ilgtermiņa saimniecisko darbību vairākās paaudzēs, tie attiecīgajiem uzņēmumiem sniedz būtisku drošību un tādējādi arī vērā ņemamu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē;

5.      atgādina Komisijai, ka lielākā daļa ģimenes uzņēmumu ir MVU[4] un tādēļ ir ļoti svarīgi piemērot principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, lai ES tiesību aktus labāk pielāgotu šo uzņēmumu reālajai situācijai un vajadzībām un ļautu šiem uzņēmumiem gūt labumu no finansēšanas programmām un samazinātas birokrātijas;

6.      norāda, ka ģimenes uzņēmumiem var būt svarīga loma, veicinot minoritāšu un nepietiekami pārstāvēto grupu iesaistīšanos vietējā ekonomikā;

7.      norāda, ka, tā kā starp ģimenes locekļiem valda lielāka uzticība, ģimenes uzņēmumi ir ļoti elastīgi un spēj ātri pielāgoties vides un sociālajām pārmaiņām; turklāt ilglaicīga darbība tirgus nišās ļauj ģimenes uzņēmumiem labāk apzināt jaunas iespējas un inovācijas;

Finansējums

8.      atzīmē, ka ģimenes uzņēmumiem bieži vien ir ievērojami augstāks pašu kapitāla līmenis nekā citiem uzņēmumiem, ka šis augstais pašu kapitāla līmenis nodrošina uzņēmumu un visas tautsaimniecības ekonomisko stabilitāti un tajā pašā laikā dod iespējas veikt turpmākus ieguldījumus uzņēmumā, tāpēc tas nebūtu jāierobežo;

9.      šajā sakarībā aicina dalībvalstis nodrošināt, lai valsts noteikumiem par mantojuma un dāvināšanas nodokļiem, parādsaistībām un pašu kapitālu, kā arī par uzņēmumu nodokļiem būtu drīzāk atbalstoša, nevis diskriminējoša ietekme uz ģimenes uzņēmumiem tik svarīgo pašu kapitāla finansēšanu; atgādina, ka tiešie nodokļi un mantojuma tiesības ir dalībvalstu kompetencē; tādēļ aicina dalībvalstis savos nodokļu kodeksos pārskatīt stimulus uzņemties parādsaistības, novērtējot to ietekmi uz uzņēmumu finansēšanas struktūru un ieguldījumu līmeni, un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret kapitāla finansējumu salīdzinājumā ar parādsaistību finansējumu, lai neradītu šķēršļus īpašuma mantošanai un ģimenes uzņēmumu ilgtermiņa darbības izredzēm; aicina Komisiju un dalībvalstis pārbaudīt, vai no godīgas konkurences aspekta nodokļu sistēmās netiek diskriminēts pašu kapitāla finansējums;

10.    uzsver, ka uzņēmuma finansējuma ilglaicīga nodrošināšana ir kļuvusi par galveno konkurētspējas faktoru; šajā sakarībā uzsver starptautiskā finanšu tirgus struktūru stabilitātes nozīmi; aicina Komisiju nodrošināt, ka finanšu tirgus regulējums nevajadzīgi neapgrūtina uzņēmumus;

11.    aicina Komisiju apsvērt to personu loka paplašināšanu, kas saņem finansējumu no visiem MVU un/vai individuāliem uzņēmējiem paredzētiem instrumentiem, jo īpaši no Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmas (COSME), tajā iekļaujot arī ģimenes uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu;

12.    uzsver, ka finanšu krīzes un negatīvā ekonomikas cikla dēļ daudzas ģimenes uzņēmumu funkcijas netiek pietiekami finansētas un ka ir svarīgi nodrošināt ģimenes uzņēmumiem brīvu un ātru piekļuvi citiem finansējuma avotiem;

13.    šai sakarībā atgādina, ka ir svarīgi veicināt ģimenes uzņēmumiem domātus alternatīvu aizdevumu veidus, piemēram, krājaizdevu sabiedrības;

Problēmas

14.    konstatē, ka 35 % uzņēmumu, kas neiegulda ārvalstu tirgos, tā rīkojas, jo tiem trūkst zināšanu par minētajiem tirgiem un pieredzes internacionalizācijā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis, jo īpaši mazākajiem ģimenes uzņēmumiem, darīt pieejamu informāciju par uzņēmumu starptautiskas darbības iespējām, izmantojot MVU internacionalizācijas portālu un Eiropas Puduru sadarbības platformu (ECCP), un nodrošināt labāku piekļuvi pieredzes un paraugprakses apmaiņai, kā arī iespējas īstenot internacionalizāciju ar interneta starpniecību; turklāt aicina dalībvalstis nodrošināt arī atbalsta darbības uzņēmumiem, kuri plāno ieguldīt starptautiskajos tirgos, piemēram, sniedzot tiem informāciju vai eksporta kredīta garantijas, novēršot tirdzniecības šķēršļus un veicinot speciālu izglītību par uzņēmējdarbību un ģimenes uzņēmumu kultūru;

15.    norāda, ka palielināta ģimenes uzņēmumu internacionalizācija sniedz lielākas ekonomiskās izaugsmes un darbvietu izveides iespējas; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt palīdzību mazākajiem ģimenes uzņēmumiem, lai tie varētu labāk izmantot digitālo infrastruktūru;

16.    atzīst, ka fiskālo, tiesisko un administratīvo vidi, kurā darbojas ģimenes uzņēmumi (un īpašnieku pārvaldīti uzņēmumi), nosaka uzņēmējdarbību regulējošo tiesību aktu un privāttiesību kopējā ietekme;

17.    atzīmē, ka 87 % ģimenes uzņēmumu ir pārliecināti, ka kontrole pār uzņēmumu ir viens no veiksmīgas darbības galvenajiem faktoriem[5]; atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam[6], uzņēmuma īpašumtiesību nodošana tāpat kā pārvaldības nodošana nākamajai paaudzei ģimenes uzņēmumiem sagādā vislielākās problēmas;

18.    norāda, ka maziem un vidējiem ģimenes uzņēmumiem pastāvīgi ir vajadzīgas inovācijas un jaunu prasmju un talantu piesaiste; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt stimulus mazākajiem ģimenes uzņēmumiem, lai tie uzņemtos izaugsmes risku, īstenotu darbinieku apmācību un piesaistītu zināšanas no ārpuses;

19.    aicina dalībvalstis vienkāršot administratīvās procedūras un nodokļu sistēmas, īpaši ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu un ģimenes uzņēmumu specifiskās problēmas;

20.    mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus digitālās uzņēmējdarbības un digitālo prasmju attīstīšanai, lai ģimenes uzņēmumi varētu pilnībā izmantot digitālo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības;

21.    tādēļ aicina dalībvalstis uzlabot juridiskos pamatnoteikumus ģimenes uzņēmumu nodošanai un izveidot speciālus šādu uzņēmumu nodošanai domātus finanšu instrumentus, lai tādā veidā novērstu likviditātes grūtības, nodrošinātu ģimenes uzņēmumu izdzīvošanu un izvairītos no ārkārtas pārdošanas; aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt īpašu apmācību ģimenes uzņēmumiem par uzņēmumu nodošanu, pārvaldības struktūrām, īpašnieku un inovāciju stratēģijām, jo īpaši valstīs, kurās vēsturisku iemeslu dēļ ģimenes uzņēmumu modelis vēl nav pārāk labi nostiprinājies, jo tas veicinātu šādu uzņēmumu ilgtermiņa panākumus, jo īpaši saistībā ar uzņēmumu nodošanu;

22.    uzsver, ka ģimenes uzņēmumiem nepieciešama tieša saikne ar izglītības pasākumiem, lai tie būtu pastāvīgi informēti par jaunāko labas uzņēmumu pārvaldības praksi; tādēļ uzsver, ka ģimenes uzņēmumiem ir būtiska loma profesionālās izglītības reformu sekmīgā īstenošanā un mācekļa vietu skaita palielināšanā; konstatē, ka, vērtējot ilgtermiņā, labi funkcionējošas profesionālās apmācības sistēmas varētu palīdzēt novērst speciālistu trūkumu un mazināt jauniešu bezdarbu; norāda, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu veicināt paraugprakses apmaiņu par to, kā profesionālās izglītības sistēmas varētu radīt labākos iespējamos pamatnosacījumus tam, lai ģimenes uzņēmumi ieguldītu mācekļu prakses vietās;

23.    norāda, ka ir jārisina citas problēmas, ar kurām saskaras ģimenes uzņēmumi, piemēram, grūtības atrast un saglabāt apmācītus darbiniekus, un atzīmē, cik svarīgi ir pastiprināt izglītību uzņēmējdarbības jomā un apmācību par ģimenes uzņēmumu specifisko pārvaldību;

24.    uzsver, cik svarīgas ir ES finansētas apmācības shēmas mazajiem uzņēmējiem, kuras ļauj ģimenes uzņēmumu īpašniekiem pielāgot savus uzņēmumus videi, kura strauji mainās un kuru ietekmē arvien pieaugošā globālā ekonomikas integrācija, jaunu tehnoloģiju parādīšanās un virzība uz mazoglekļa un videi saudzīgāku ekonomiku;

25.    norāda, ka uzņēmējdarbības veicināšana skolās un citās izglītības iestādēs ir būtiski svarīga, lai veicinātu uzņēmējdarbības domāšanu; turklāt norāda, ka izglītības programmās vajadzētu iekļaut tādus īpašus ģimenes uzņēmumu jautājumus kā īpašumtiesības, mantojums un ģimenes pārvaldība, paralēli sniedzot vispārīgāku informāciju, piemēram, par inovāciju nozīmi uzņēmējdarbības atklāšanā no jauna;

26.    mudina dalībvalstis ņemt vērā oficiālo un neoficiālo, ikdienišķo un nepamanāmo darbu, ko veic ģimenes locekļi, tostarp arī ģimenes uzņēmumos, un aicina dalībvalstis nodrošināt skaidru tiesisko regulējumu;

27.    uzsver, ka ģimenes uzņēmumu ieguldījumus inovācijās varētu palielināt, veicinot šo uzņēmumu dalību privātā un valsts sektora partnerībās un uzņēmējdarbības puduros un stimulējot to sadarbību ar pētnieciskajiem institūtiem;

Perspektīvas

28.    aicina Komisiju regulējuma uzlabošanas nolūkā veikt to spēkā esošo tiesību aktu analīzi, kuri ietekmē ģimenes uzņēmumu darbību, lai apzinātu visas problēmas un šķēršļus to izaugsmei;

29.    aicina Komisiju uzdot veikt periodiskus un pietiekami finansētus pētījumus, kuros tiek analizēta īpašumtiesību ietekme uz uzņēmuma panākumiem un izdzīvošanu un kuros uzmanība tiek pievērsta ģimenes uzņēmumu īpašajām problēmām, un ierosināt Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm visā Eiropā statistiski izmantojamu "ģimenes uzņēmuma" definīciju, kura tiktu izstrādāta sadarbībā ar Eurostat un kurā ņemtu vērā atšķirīgos apstākļus dalībvalstīs; turklāt aicina Komisiju izmantot esošo darba grupu datu vākšanai par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai iegūtu pietiekami daudz datu, tostarp par ģimenes uzņēmumiem visās dalībvalstīs, varētu salīdzināt dažādu ģimenes uzņēmumu situāciju, kā arī ģimenes uzņēmumu un citu uzņēmumu situāciju, izplatīt informāciju un apmainīties ar zinātību un paraugpraksi visā ES, piemēram, izveidojot ģimenes uzņēmumu kontaktpunktu Komisijā un vislabākajā veidā izmantojot tādas programmas kā „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem“, un radītu iespēju sniegt precīzāku atbalstu;

30.    aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par to, cik lielā mērā būtu iespējama 2003. gadā pieņemtās Eiropas MVU definīcijas paplašināšana, lai tajā papildus tīri kvantitatīviem kritērijiem iekļautu arī kvalitatīvus kritērijus, kuros ņemtas vērā īpašumtiesības uzņēmumā, tostarp īpašumtiesību, kontroles un pārvaldības savstarpējā atkarība, tas, ka risku un atbildību uzņemas tikai pati ģimene, uzņēmuma sociālā atbildība un, vispārīgi, personības aspekts uzņēmuma vadībā, arī darbinieku līdzdalība uzņēmuma darbības vadībā, un par to, kā tas ietekmētu ģimenes uzņēmumus, piemēram, attiecībā uz valsts atbalsta saņemšanu un atbilstības noteikšanu;

31.    aicina Komisiju tikmēr saistībā ar likumdošanas ietekmes novērtējumu veikt priekšizpēti „ģimenes uzņēmumu testam” (politikas jomās, kas attiecas, piemēram, uz īpašumu, pārvaldības struktūrām vai privātumu), kas būtu modelēts, pamatojoties uz MVU testu, un apmierinošu pētījuma rezultātu gadījumā pēc iespējas ātri to ieviest, lai jau iepriekš noteiktu atsevišķu tiesību aktu ietekmi uz ģimenes uzņēmumiem un tie netiktu noslogoti ar nevajadzīgu birokrātiju un apgrūtinošiem šķēršļiem, jo īpaši uzmanību vēršot uz uzņēmējdarbības tiesību un privāttiesību kopējo ietekmi;

32.    norāda, ka atšķirības, piemēram, nodokļu tiesību aktos, subsīdiju shēmās vai atšķirīga Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošana kaimiņvalstīs var radīt grūtības uzņēmumiem, piemēram, ģimenes uzņēmumiem, pierobežas reģionos; tādēļ aicina dalībvalstis pārskatīt valsts tiesību aktu projektu un Eiropas Savienības tiesības aktu īstenošanai izvēlēto metožu ietekmi uz uzņēmumiem, piemēram, ģimenes uzņēmumiem, pierobežas reģionos;

33.    aicina Komisiju tās struktūrās izveidot tādu pastāvīgu darba grupu, nosakot tās darbības jomu, kas nodarbotos īpaši ar ģimenes uzņēmumu vajadzībām un īpatnībām, regulāri ziņotu Parlamentam un dalībvalstīm, veicinātu paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstu ģimenes uzņēmumu organizācijām un izplatītu pamatnostādnes, un standarta tekstus un risinājumus, lai palīdzētu ģimenes uzņēmumiem pārvarēt tiem raksturīgās problēmas; aicina Komisiju arī izveidot vienotus kontaktpunktus uzņēmumiem, kas būtu Eiropas līmeņa kontaktpersona ģimenes uzņēmumiem un interešu grupām, risinot specifiskus jautājumus, jo īpaši saistībā ar Eiropas tiesību aktiem un piekļuvi ES finansējumam;

34.    uzsver sieviešu svarīgo nozīmi uzņēmējdarbībai ģimenes uzņēmumos; aicina Komisiju sākt pētījumu par sieviešu lomu ģimenes uzņēmumos Eiropā un novērtēt iespējas, ko sniedz ģimenes uzņēmumi, nodrošinot sieviešu lomas palielināšanos, vienlīdzīgas iespējas un darba un ģimenes dzīves līdzsvaru; uzsver, ka ģimenes uzņēmumos ir jāaizsargā sieviešu tiesības uz mantojumu tādā pašā mērā kā vīriešu tiesības, veicinot vienlīdzīgu tiesību kultūru sievietēm un vīriešiem, kas sekmē sieviešu darbību ģimenes uzņēmumos, tostarp vadošajos amatos; uzsver arī to, ka ģimenes uzņēmumiem būtu jāievēro tiesību normas attiecībā uz darbinieku sociālo apdrošināšanu, iemaksām pensijas kapitālā un drošas darba vides standartiem;

35.    vēlreiz atgādina dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām iestādēm, cik svarīgi ir pietiekamā apjomā nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus aprūpes pakalpojumus bērniem, gados vecākām un citām apgādājamām personām, noteikt nodokļu stimulus uzņēmumiem un citus kompensāciju veidus, ar kuriem palīdzētu sievietēm un vīriešiem, kas ir darba ņēmēji, pašnodarbinātas personas vai vadītāji ģimenes uzņēmumos, līdzsvarot ģimenes un darba pienākumus;

36.    uzsver, ka ir vajadzīgi atsevišķi un pienācīgi atalgoti maternitātes, paternitātes un bērnu kopšanas atvaļinājumi, kas atbilst darba ņēmēju, pašnodarbinātu personu un darba devēju vajadzībām;

37.    aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Eiropas sieviešu uzņēmējdarbības vēstnieču tīklu un Eiropas mentoru tīklu uzņēmējām, lai veicinātu to atpazīstamību;

38.    konstatē, ka ģimenes lauksaimniecības uzņēmumi zemes īpašuma dēļ ir piesaistīti konkrētai ģeogrāfiskās atrašanās vietai; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis rūpēties par to, lai šo ģimenes uzņēmumu turpmāko pastāvēšanu īpaši neapdraudētu pārāk liela birokrātija; vērš uzmanību uz to, ka sievietēm ir nozīmīga loma ģimenes lauku saimniecību vadīšanā, un aicina dalībvalstis atbalstīt īpaši sievietēm lauksaimniecēm paredzētu uzņēmējdarbības apmācību, lai vēl vairāk stiprinātu sieviešu iesaistīšanos ģimenes lauku saimniecībās;

39.    aicina Komisiju visā Savienībā stiprināt uzņēmējdarbības garu, ņemot vērā ģimenes uzņēmumu lielo nozīmi ES ekonomikā, un veidot ekonomisko izcilību veicinošu vidi;

40.    aicina Komisiju steidzami izstrādāt paziņojumu, kurā tiktu analizēta ģimenes uzņēmumu loma, lai līdz 2020. gadam stiprinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi, izstrādāt ceļvedi, kurā uzskaitīti pasākumi ES ģimenes uzņēmumu ekonomiskās vides un attīstības stiprināšanai un izpratnes par īpaši ģimenes uzņēmumiem svarīgajām, risināmajām problēmām veicināšanai, un uzlabot to konkurētspēju un iespējas uzsākt starptautisko darbību un radīt darbvietas;

41.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0036.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0032.
• [3]  http://ec.europa.eu/justice/gender-equality/files/gender_pay_gap/140319_gpg_en.pdf
• [4]  Eiropas Komisijas ekspertu grupas galīgais ziņojums "OVERVIEW OF FAMILY–BUSINESS–RELEVANT ISSUES" [Pārskats par jautājumiem, kas saistīti ar ģimenes uzņēmumiem.], 2009. gada novembris
• [5]  European Family Business Barometer [Eiropas ģimenes uzņēmumu barometrs] 2014. gada jūnijs.
• [6]  COM(2012)0795.

PASKAIDROJUMS

Darbvietu, izaugsmes un investīciju veicināšana ir jaunās Eiropas Komisijas politisko pamatnostādņu pirmā prioritāte, ar ko Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker iepazīstināja savu pilnvaru laika sākumā 2014. gada vasarā, un tas bija pamatoti, jo finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā visā ES apmēram 25 miljoni cilvēku joprojām ir bez darba, tostarp vairāk nekā 5 miljoni bezdarbnieku ir jaunieši vecumā līdz 25 gadiem. Iekšzemes kopprodukts krīzes laikā dažās ES dalībvalstīs nokritās par vairāk nekā desmit procentiem[1].

Savienībā jau ir vērojami pirmie, lai arī nelielie panākumi, ko devuši stingrie ekonomikas un budžeta politikas centieni, –– Eiropas ekonomika atkal lēnām uzņem apgriezienus. Eiropas Komisija 2015. gadā prognozēja 1,3 % iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu (salīdzinot ar 1,1 % iepriekšējā gadā) un 2016. gadā 1,9  % (salīdzinot ar 1,7 % iepriekšējā gadā). Tomēr Eiropa var vēl vairāk, jo mūsu potenciāls vēl nebūt nav izsmelts. Ir svarīgi mūsu uzņēmumiem radīt investīcijām labvēlīgu vidi un visā Savienībā pastiprināt kopējo uzņēmējdarbības garu.

Jo īpaši mūsu ģimenes uzņēmumiem var būt noteicoša nozīme finanšu un ekonomikas krīzes pārvarēšanā un ekonomiskās aktivitātes atjaunošanā. Vairāk nekā 60 % Eiropas uzņēmumu ir ģimenes uzņēmumi, un tie nodrošina 40–50 % darbvietu privātajā sektorā. To secināja Eiropas Komisijas ekspertu grupa savā ziņojumā jau 2009. gadā.

Ģimenes uzņēmumi plāno ilgākā termiņā nekā uzņēmumi, kurus nepārvalda pats īpašnieks, jo ģimenes uzņēmumi vēlas nodrošināt savus ekonomiskos panākumus arī nākamajās paaudzēs. Daudzās dalībvalstīs ir plaši pazīstami ģimenes uzņēmumi, kuri veiksmīgi darbojas arī trešajā, ceturtajā vai piektajā paaudzē. Šādus veiksmes stāstus, protams, būtu jāturpina. Vēsturiskās attīstības dēļ daudzi ģimenes uzņēmumi ir cieši piesaistīti vienai vietai. Tādā veidā tie dod būtisku ieguldījumu Eiropas konkurētspējas nodrošināšanā un darbvietu veidošanā.

Un, neraugoties uz ģimenes uzņēmumu ļoti svarīgo lomu mūsu ekonomikā, tiem tomēr politikas nostādnēs atvēlēta ļoti niecīga vieta. Eiropas Komisija jau 2003. gadā Eiropas līmenī noteica mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīciju. Eiropas Komisijas ekspertu grupa 2009. gadā centās sekot šim piemēram un noteikt ģimenes uzņēmumu definīciju. Taču tā nav juridiski saistoša un atsevišķās dalībvalstīs netiek piemērota. Tā rezultātā daudzi ģimenes uzņēmumi, kas vairs neatbilst MVU definīcijai, bet vienlaicīgi arī nebūt nav lielas korporācijas, no vienas puses, negūst labumu no konkrētām finansēšanas iespējām vai arī, no otras puses, pat nesaņem attiecīgos atvieglojumus. Tas nepārprotami rada nevajadzīgu birokrātiju, kas, jo īpaši –– un arī –– ģimenes uzņēmumiem, rada milzīgu slogu.

Turklāt daudzi ģimenes uzņēmumi ļoti cenšas savu darbību ierobežot atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai MVU definīcijai. Sekas ir skaidri redzamas –– jauni darbinieki darbā netiek pieņemti un peļņas un/vai apgrozījuma pieaugums un tādējādi automātiski arī turpmākā izaugsme tiek bremzēta.

Vēl viena problēma, ko rada definīcijas neesamība, ir grūtības salīdzināt ģimenes uzņēmumu situāciju visās ES dalībvalstīs. Eiropas Komisijas ekspertu grupa 2009. gadā, īstenojot savas pilnvaras, konstatēja, ka visā Savienībā pastāv 90 dažādas ģimenes uzņēmumu definīcijas. Tādēļ nav iespējams salīdzināt to īpatnības, grūtības vai citus parametrus.

Tomēr visi ģimenes uzņēmumi agrāk vai vēlāk saskaras ar vienu un to pašu jautājumu: kas pārņems uzņēmuma vadību? Katru gadu Eiropā tiek nodoti apmēram 450 000 uzņēmumi, kuros ir nodarbināti apmēram 2 miljoni cilvēku. Tā kā saistībā ar šādu uzņēmumu nodošanu rodas daudz grūtību, tiek lēsts, ka katru gadu tiek slēgti gandrīz 150 000 uzņēmumi un tā tiek zaudētas aptuveni 600 000 darbvietas[2]. Šajā jomā būtu jāizstrādā atbilstošās politikas pamatnostādnes, lai novērstu šādu darbvietu zudumu. Jo īpaši valsts noteikumi par mantojuma un dāvinājuma nodokļa piemērošanu un uzņēmuma nodokļu politika apgrūtina uzņēmumu nodošanu ģimenes locekļiem. Daudzi ģimenes uzņēmumi tā vietā izvēlas situāciju risināt ar kāda fonda starpniecību vai "pērkot" uzņēmuma vadītājus darba tirgū. Tādā veidā liela daļa kontroles pār uzņēmumu nonāk svešās rokās. Tomēr ģimenes uzņēmumi uzskata, ka minētās kontroles saglabāšana ir viens no veiksmīgas darbības galvenajiem faktoriem.

Ir pagājuši vairāk nekā 6 gadi pēc tam, kad darbu beidza Komisijas ekspertu darba grupa par ģimenes uzņēmumiem, tāpēc ir pienācis pēdējais laiks vēlreiz uzmanību koncentrēti pievērst šai svarīgajai uzņēmumu grupai. Mums steidzami ir nepieciešams vairāk dažādu dalībvalstu datu, skaitļu un faktu par ģimenes uzņēmumiem, lai labāk izprastu to jautājumus un problēmas un veicinātu paraugprakses apmaiņu. Visticamāk, nebūtu vajadzīgs konkrēts Eiropas līmeņa regulējums (ja neņem vērā valstu regulējumu nodokļu jomā). Vairāk gan runa ir par politikas uzmanības pievēršanu šai svarīgajai uzņēmumu grupai un par palīdzības sniegšanu jomās, kurās tā nepieciešama. Viena (pārejas) pieeja varētu būt, piemēram, "ģimenes uzņēmumu testu" ieviešana, ko veiktu saistībā ar tiesību aktu ietekmes novērtējumu, lai noteiktu, vai un kādā veidā ierosinātās izmaiņas ES tiesību aktos ietekmē ģimenes uzņēmumus un to struktūras.

• [1]  Igaunija, Latvija, Lietuva, avots: Eiropas Komisija
• [2]  Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam (COM(2012)0795).

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (11.5.2015)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par ģimenes uzņēmumiem Eiropā
(2014/2210(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Marita Ulvskog

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā ģimene ir radinieki līdz pat ceturtajai radniecības pakāpei un tā kā radinieki, kas nedzīvo kopā, šķīrušies dzīvesbiedri un civilpartneri arī tiek uzskatīti par ģimenes locekļiem;

B.  tā kā ģimenes uzņēmējdarbība var notikt arī kapitālsabiedrības veidā un tā kā darbs ģimenes uzņēmumā nav bez atlīdzības;

C. tā kā ģimenes uzņēmumi ir klasificējami plašā diapazonā no maziem uzņēmumiem līdz kapitālsabiedrībām, kas nozīmē, ka problēmas un grūtības, ar kurām tie saskaras, atšķiras, un tā kā 60 % no visiem Eiropas uzņēmumiem ir ģimenes uzņēmumi, nodrošinot 40–50 % no darbvietu kopskaita; tā kā lielākā daļa ģimenes uzņēmumu ir MVU, kas nodrošina darbvietas divām trešdaļām no nodarbinātajiem Eiropas Savienībā un kuri rada 85 % no jaunām darbvietām Eiropā; tā kā jauni uzņēmumi vidēji rada divas jaunas darbvietas un pastāvošo uzņēmumu paplašināšana rada aptuveni piecas jaunas darbvietas;

D. tā kā lielākā daļa ģimenes uzņēmumi ir MVU un tā kā ģimenes uzņēmuma lielumam vajadzētu būt vienam no svarīgākajiem elementiem, kas jāņem vērā, definējot šādu uzņēmumu;

E.  tā kā ģimenes uzņēmumiem ir nozīmīga loma reģionālajā attīstībā nodarbinātības un reģionālās plānošanas ziņā;

F.  tā kā ģimenes uzņēmumi, visticamāk, ir orientēti uz ilgtermiņa darbību un sniedz būtisku ieguldījumu ekonomikā, nodrošinot ilgtermiņa stabilitāti, kas izriet no viņu sociālā atbildīguma, īpašnieku augstās atbildības sajūtas, īpašās gatavības iesaistīties vietējās un reģionālajās kopienās un ekonomikā, kā arī stiprajām vērtībām, kas sakņojas Eiropas tradīcijās par godājama tirgotāja vārdu, un tā kā kopumā, neraugoties uz ekonomiskās krīzes radītajām lielajām grūtībām, ģimenes uzņēmumi apņēmīgāk pārvar krīzi, un tādēļ darbinieku atlaišana no darba tajos norit lēnāk; tā kā šajā sakarībā Eiropas Savienība atbalsta ģimenes uzņēmumus ar tādām iniciatīvām kā tā sauktie ģimenes pakti; tā kā ģimenes uzņēmumi lielā mērā palīdz novērst lauku apvidu iedzīvotāju skaita samazināšanos un daudzos gadījumos ir vienīgais nodarbinātības avots tajos Eiropas reģionos, kuri visvairāk atpaliek attīstībā, jo īpaši mazāk rūpnieciskos rajonos;

G. tā kā būtu jāpalielina ES līmeņa centieni uzņēmējdarbības un jaunu uzņēmumu dibināšanas stimulēšanā un šie centieni jāpapildina, vairāk ņemot vērā ģimenes uzņēmumu ilgtermiņa izdzīvošanas atvieglošanu un stimulēšanu;

H. tā kā ir būtiski uzlabot tiesisko vidi mantošanas jomā (uzņēmuma nodošana ģimenes ietvaros), īpaši attiecībā uz to dažādo pieeju jomu un mērogu, kuras mantošanai un īpašuma nodokļiem piemēro Eiropas Savienībā , paturot prātā, ka ES ik gadu tiek nodoti 480 000 uzņēmumi, ietekmējot vairāk nekā 2 miljonus darbvietu; tā kā dažādo sarežģījumu dēļ, kas saistīti ar šādu īpašumtiesību nodošanu, ik gadu ir spiesti beigt darbību apmēram 150 000 uzņēmumi, kā rezultātā tiek zaudētas 600 000 darbvietas;[1];

I.   tā kā mantojuma nodokļi ir nopietna problēma īpaši maziem un vidējiem ģimenes uzņēmumiem, kas ir par iemeslu tam, ka daži no tiem pat tiek samazināti vai likvidēti;

J.   tā kā ģimenes uzņēmuma definīcija Eiropas līmenī ir nepieciešama ne tikai, lai uzlabotu nozares darbību raksturojošo statistikas datu vākšanas kvalitāti, bet arī kā līdzeklis politikas veidotājiem nolūkā labāk risināt ģimenes uzņēmumu un sabiedrības vajadzības;

K. tā kā ģimenes uzņēmumi nodrošina, ka zināšanas un prasmes tiek nodotas tālāk, un tā kā dažos reģionos tiem ir būtiska nozīme sociālo saikņu veidošanā;

L.  tā kā ģimenes lauku saimniecības ir paraugs panākumu gūšanai, jo šādas saimniecības praksē īsteno principu par vides un sociālā ziņā noturīgu aprites plūsmas ekonomiku;

M. tā kā izglītība uzņēmējdarbības jomā var ievērojami uzlabot jauniešu nodarbinātības izredzes, jo pastāv lielāka iespēja, ka viņi sāks savu uzņēmējdarbību un viņu uzņēmumi tieksies būt novatoriskāki un veiksmīgāki nekā uzņēmumi, kurus vada personas bez šādas izglītības uzņēmējdarbības jomā; tā kā šādi cilvēki ir arī pakļauti mazākam bezdarba riskam un biežāk ir stabili nodarbināti labākas kvalitātes un labāk apmaksātās darbvietās;

N. tā kā ģimenes uzņēmuma modelis dalībvalstīs ir izplatīts nevienmērīgi; tā kā nozīmīgai ģimenes uzņēmumu daļai Eiropā ir pārnacionāla dimensija un tie savu darbību veic dažādās dalībvalstīs,

1.  konstatē, ka ES pastāv vairāk nekā 90 ģimenes uzņēmuma definīcijas; atzinīgi vērtē darbu, kas veikts, lai ieviestu ģimenes uzņēmuma ES definīciju, un prasa turpināt centienus oficiālas definīcijas izstrādē, ņemot vērā uzņēmējdarbības tiesības, dalībvalstu īpatnības attiecībā uz to, kā tiek veicināta sociālo tiesību, sociālā nodrošinājuma, pensiju tiesību, noteikumu par līdzdalību lēmumu pieņemšanā un darba drošības un veselības aizsardzības darba vietā garantēšana; uzsver, ka vienkārša, skaidra, viegli piemērojama un starp dalībvalstīm salīdzināma definīcija palīdzētu labāk saprast ģimenes uzņēmumu fenomenu un problēmas, ar kurām tie saskaras, iegūt skaidru ainu par to ieguldījumu sabiedrībā un ļautu ieviest specifiskus un efektīvus pasākumus;

2.  aicina Komisiju turpināt darbu pie ģimenes uzņēmuma kopējas ES definīcijas izstrādes, veicot iespējamas 2003. gada Eiropas MVU definīcijas pārskatīšanas ietekmes novērtējumu, ģimenes uzņēmumu lielumu uzskatot par vienu no galvenajiem elementiem, ņemot vērā to, ka ar vienas regulatīvās pieejas piemērošanu visiem gadījumiem nav iespējams risināt dažādās ģimenes uzņēmumu vajadzības attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem un finansējuma pieejamību, un kopā ar dalībvalstīm izstrādājot kopēju rādītāju sarakstu, uz kura pamata varētu aprakstīt ģimenes uzņēmumus un kurš ļautu iegūt statistikas datus par ģimenes uzņēmumu ieguldījumu nodarbinātībā, ar nolūku labāk saprast īpašumtiesības un palīdzēt veidot labākus politikas virzienus, kas atvieglotu tirgu un finansējuma pieejamību ģimenes uzņēmumiem; šai definīcijai jābūt vienkāršai, skaidrai un viegli piemērojamai visās dalībvalstīs;

3.  aicina tos, kas strādā pie ģimenes uzņēmuma ES definīcijas, tā vietā, lai aprobežotos ar uzskatu, ka ģimeni veido vīrietis, sieviete un viņu bioloģiskie bērni, nodrošināt, ka definīcijas izstrādē tiek ņemta vērā ES sastopamo ģimeņu dažādība un ka netiek pieļauta nekāda ģimenes veidu diskriminēšana;

4.  ņemot vērā to, ka īpašumtiesības ģimenes uzņēmumiem ir ļoti svarīgs jautājums, aicina dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest izmaiņas savās nodokļu sistēmās un uzņēmējdarbības tiesībās, tādējādi ļaujot efektīvāk un netraucētāk pārņemt un saglabāt uzņēmumu ģimenē; kā veicināmu un izplatāmu paraugpraksi ierosina dāvinājuma un mantojuma nodokļu samazināšanu, uzņēmumā no jauna ieguldītai peļņai piemērojama labvēlīga nodokļu režīma ieviešanu salīdzinājumā ar parāda finansēšanai piemērojamo režīmu un to akciju izmantošanas atbalstīšanu, kurām nav balsstiesību, kā veidu, lai uzlabotu finansējuma pieejamību, nezaudējot kontroli pār uzņēmumu;

5.  atzīmē, ka ģimenes uzņēmuma nodošana ģimenes ietvaros bieži nozīmē sociālā un kultūras kapitāla un no paaudzes uz paaudzi nodoto zināšanu mantošanu un ka tie ir jāsaglabā un jāveicina; tomēr norāda, ka nesenie skaitļi par 2011. gadu liek saprast, ka ik gadu apmēram 450 000 uzņēmumi ES meklē tiesībpārņēmējus, tādējādi ietekmējot 2 miljonus nodarbināto; vērš uzmanību uz to, ka neefektīvas uzņēmumu nodošanas dēļ ES ik gadu riskē zaudēt apmēram 150 000 uzņēmumus un 600 000 darbvietas; uzsver, ka šajā sakarībā izšķiroša nozīme ir labai praksei attiecībā uz uzņēmuma nodošanas plānu savlaicīgu paziņošanu; kā vienu no iespējamiem risinājumiem šādu Eiropas MVU mantošanas problēmai ierosina darbinieku veiktu uzņēmuma iegādi; norāda, ka pareizi izstrādāti nodarbināto finansiālās līdzdalības ilgtermiņa modeļi varētu arī veicināt šādu mazu uzņēmumu saglabāšanu un reģionālās ekonomikas un nodarbinātības stiprināšanu visā ES;

6.  aicina kompetentās iestādes dalībvalstu līmenī atbalstīt uzņēmējdarbību un sekmēt „miniuzņēmuma“ projektus skolās, ņemot vērā ģimenes uzņēmumu lielo potenciālu darbvietu radīšanā; tā kā ģimenes uzņēmumi ir vislielākais uzņēmējdarbības potenciāla apkopojums un dabiski „inkubatori” nākotnes uzņēmējiem, arvien vairāk pieaug vajadzība uzlabot šo uzņēmumu inovāciju un progresu; turklāt uzsver — lai ģimenes uzņēmumu vadību padarītu profesionālāku, ir būtiski veicināt izglītību uzņēmējdarbības jomā gan jaunizveidotiem, gan jau funkcionējošiem ģimenes uzņēmumiem un stimulēt inovāciju un progresu, jo īpaši vadības līmenī, tostarp apmācību cilvēkresursu, karjeras plānošanas un vadības prasmju jomā, kas veicinās prasmīga darbaspēka piesaistīšanu un noturēšanu;

7.  ar bažām norāda, ka finanšu krīze un tai sekojošā ekonomikas lejupslīde ir īpaši smagi skārusi Eiropas mikrouzņēmumus un MVU, no kuriem daudzi ir ģimenes uzņēmumi, un uzsver, cik svarīga ir ES palīdzība, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi, atbalstot augstas kvalitātes darbvietu radīšanu, un cik svarīgi ir atbalstīt labvēlīgu regulatīvo satvaru, īpaši attiecībā uz finansējuma pieejamību, nodokļu uzlikšanu un iekļaujošas sociālās aizsardzības nodrošināšanu visiem dalībniekiem MVU struktūrās; uzsver, ka mērķtiecīgs atbalsts veselīgai pārstrukturēšanai varētu ļoti pozitīvi ietekmēt darbvietu saglabāšanu, un turklāt uzsver, cik svarīgi ir atvieglot administratīvās procedūras ģimenes uzņēmumiem, tostarp izmantojot vienas pieturas aģentūras risinājumus; uzsver MVU potenciālu vietējo darbvietu radīšanā jaunās un strauji attīstošās nozarēs, piemēram, aprites ekonomikā; uzsver — tā kā uzņēmējdarbības nodošana no vienas paaudzes nākamajai ir galvenā problēma, ar ko saskaras ģimenes uzņēmumi, ir svarīgi, lai dalībvalstis censtos uzlabot ģimenes uzņēmumu nodošanas tiesisko regulējumu un finansējuma pieejamību šādas nodošanas gadījumā, tādējādi novēršot naudas plūsmas problēmas un piespiedu pārdošanu un nodrošinot ģimenes uzņēmumiem iespēju izdzīvot; vienlaikus uzsver, ka tiesiskais regulējums nedrīkst pieļaut nodarbināto tiesību, tostarp sociālo tiesību, nekādu ierobežošanu;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt to, lai ģimenes uzņēmumi ir labāk informēti par iespējām attīstīties starptautiskā līmenī, un uzlabot pieredzes un paraugprakses apmaiņu, jo īpaši izmantojot EURES programmu, atbalstot pārrobežu mobilitāti darba tirgos, un tādējādi stimulēt ģimenes uzņēmumu, kas ir nozīmīgi darbvietu radītāji, dzīvotspēju un labklājību; uzsver EURES pārrobežu partnerības nozīmi, kura var sniegt konsultācijas par darbaspēka mobilitātes iespējām pārrobežu reģionos un palīdzēt pārrobežu darba ņēmējiem risināt juridiskas, administratīvas un nodokļu problēmas saistībā ar darbaspēka mobilitāti;

9.  turklāt norāda, ka nepieciešams risināt citas problēmas, ar kurām saskaras ģimenes uzņēmumi, piemēram, grūtības atrast un saglabāt prasmīgu darbaspēku, un atzīmē, cik svarīgi ir pastiprināt izglītību uzņēmējdarbības jomā un apmācību par ģimenes uzņēmumiem specifisko pārvaldību;

10. vērš uzmanību uz ģimenes saimniecību nozīmīgo lomu daudzu dalībvalstu lauku apvidos un aicina dalībvalstis atbalstīt apmācību uzņēmējdarbībā, kas īpaši paredzēta lauksaimniekiem; šajā sakarībā īpaši mudina sniegt atbalstu apmācību projektiem, kas paredzēti jaunajiem uzņēmējiem, kas vada ģimenes saimniecību, lai uzlabotu viņu veiksmīgu iesaistīšanos lauksaimniecības un reģionālās organizācijās;

11. mudina Komisiju atvieglot un stimulēt ģimenes uzņēmumu izdzīvošanu ilgtermiņā un lielāku uzmanību pievērst tāda atbalsta un norādījumu pilnveidošanai, kas paredzēti ģimenes uzņēmumu nodošanas un mantošanas atvieglošanai;

12. uzsver, ka ģimenes, īpašumtiesību un uzņēmējdarbības elementu pārklāšanās dēļ ģimenes uzņēmumiem piemīt dažas īpatnības, kuras būtu jāņem vērā; tomēr uzsver, ka nepieciešams taisnīgā un sociāli atbildīgā veidā risināt darba tiesību, sociālās politikas un sociālo tiesību jautājumus, piemēram, dzimumu līdzsvara uzlabošanu uzņēmumu valdēs, darba un privātās dzīves līdzsvara noteikumus un nodarbināto finansiālo līdzdalību;;

13. prasa dalībvalstīm rast piemērojamus un pieņemamus risinājumus attiecībā uz mantojuma nodokļiem, ko piemēro ģimenes īpašumā esošiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka šādu nodokļu nomaksāšana nerada uzņēmumam likviditātes problēmas vai negatīvi neietekmē nodarbināto skaitu vai uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, par ko būs atbildīga nākamā paaudze;

14. aicina Komisiju turpināt centienus, lai panāktu jau spēkā esošo ES ieteikumu labāku īstenošanu[2] attiecībā uz nodokļu un tiesiskā regulējuma vienkāršošanu nolūkā uzlabot mantošanas juridiskos apstākļus;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt veicināt apmaiņu ar paraugpraksi, lai atvieglotu ģimenes uzņēmumu nodošanu, īpaši regulatīvajā vidē;

16. uzskata, ka ir ieteicams veicināt profesionālu ārējo vadītāju piesaisti, lai uzlabotu ģimenes uzņēmumu vadību;

17. aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt nodarbinātos finansiāli piedalīties uzņēmumā atbilstoši tam, ka sabiedrībā palielinās atbalsts šādai līdzdalībai finanšu un ekonomiskās krīzes dēļ;

18. aicina Komisiju ģimenes uzņēmumu kontekstā aktīvi veicināt dzimumu līdztiesību saistībā ar uzņēmējdarbību, prasmēm, vadību, nodošanu un mantošanu; šajā sakarībā aicina, izmantojot jau pastāvošās administratīvās struktūras dalībvalstu līmenī, veicināt vienas pieturas aģentūras izveidošanu sievietēm uzņēmējām; aicina arī uzlabot bērnu kopšanas atbalsta pieejamību mātēm uzņēmējām;

19. vērš Komisijas uzmanību uz to, ka lielākā daļa ģimenes uzņēmumu ir MVU un tādēļ ir ļoti svarīgi piemērot principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, lai ES tiesību aktus labāk pielāgotu šo uzņēmumu reālajai situācijai un vajadzībām un ļautu tiem gūt labumu no finansēšanas programmām un birokrātijas mazināšanas;

20. vērš Komisijas uzmanību uz to, ka ir nepieciešami līdzsvaroti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem uzņēmumiem, kas darbojas ES, vienlaicīgi respektējot un atbalstot ģimenes uzņēmumu unikālo raksturu;

21. uzsver, ka arī ģimenes uzņēmumiem ir pienākums piedāvāt atbilstošas apmācības iespējas vai salīdzināmu profesionālo praksi un ka tiem jāveicina nodarbināto turpmāka apmācība attiecīgajā uzņēmumā, lai novērstu prasmju trūkumu un atbalstītu mūžizglītības koncepciju;

22. uzsver, cik svarīgas ir ES finansētas apmācības shēmas mazajiem uzņēmējiem, kuras ļauj ģimenes uzņēmumu īpašniekiem pielāgot savus uzņēmumus videi, kura strauji mainās un kuru ietekmē arvien pieaugošā globālā ekonomikas integrācija, jaunu tehnoloģiju parādīšanās un uzmanības koncentrēšana uz mazoglekļa un videi saudzīgāku ekonomiku;

23. aicina Komisiju izstrādāt nenormatīvu Eiropas stratēģiju ģimeņu atbalstam, kurā pilnībā tiek ņemta vērā vecāku loma ģimenes uzņēmumos, tostarp māšu uzņēmēju sociālā un ekonomiskā nozīmība un viņu īpašais ieguldījums to principu īstenošanā, kas liek pamatus godīgam vadības stilam, uzņēmēju sociālajai atbildībai un jaunai, ilgtspējīgai darba kultūrai;

24. aicina Komisiju Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorātā izveidot nodaļu, kas nodarbotos ar ģimenes uzņēmumu atbalstu un informēšanu, tostarp arī vienas pieturas kontaktpunktu katrā dalībvalstī, kas palīdzētu attiecībā uz ES fondu līdzekļu un finansējumam pieejamību, kā arī sniegtu atbalstu uzņēmējdarbībai;

25. aicina Komisiju Eiropas pusgadā iekļaut ieteikumus dalībvalstīm par to, kā radīt taisnīgu un ģimenes uzņēmumus veicinošu vidi, jo īpaši nodokļu, uzņēmumu nodošanas un uzņēmējdarbības izglītības jomā;

26. aicina Komisiju aktīvi veicināt un izplatīt informāciju visā ES par ģimenes uzņēmuma modeli, piemēram, izveidojot ģimenes uzņēmumu kontaktpunktu Eiropas Komisijā un nodrošinot labvēlīgu režīmu zinātības un paraugprakses nodošanai dalībvalstīs, kā arī vislabākajā veidā izmantojot programmas, piemēram, „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem“;

27. aicina dalībvalstis nodrošināt skaidru tiesisko regulējumu ģimenes locekļu oficiālai un neoficiālai nodarbinātībai uz laiku;

28. mudina dalībvalstis paredzēt, ka ģimenes uzņēmumu īpašniekiem un arī nodarbinātajiem ir pieejama līdzvērtīga sociālā nodrošinājuma aizsardzība, kas arī būtu stimuls ģimenes uzņēmuma nodošanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	7.5.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 20 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, Martina Dlabajová, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Zdzisław Krasnodębski, Kostadinka Kuneva, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Elisabeth Morin-Chartier, Georgi Pirinski, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Ulla Tørnæs, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georges Bach, Heinz K. Becker, Karima Delli, Tania González Peñas, Marju Lauristin, Helga Stevens, Ivo Vajgl, Tom Vandenkendelaere
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato

• [1]  Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam, COM(2012)0795.
• [2]  1994. gada ieteikums, 1998. gada paziņojums un Lilles Forums, 2003. gada vadlīnijas par paraugpraksi, Komisijas 2006. gada paziņojums — nepārtrauktība un jauns sākums.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (3.3.2015)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par ģimenes uzņēmumiem Eiropā
(2014/2210(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Daniela Aiuto

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā aizvien vairāk sieviešu iesaistās ģimenes uzņēmumos un tā kā sievietes ir nozīmīgs resurss, pateicoties viņu augstajam izglītības līmenim un pārbaudītajām vadības spējām, kad ir jāizstrādā stratēģijas, jāpieņem lēmumi, jāvada uzņēmumi un jārisina problēmas;

B.  tā kā tomēr, ņemot vērā to, ka pats ģimenes uzņēmuma jēdziens joprojām ir samērā maz dokumentēts, ir maz informācijas par ģimenes uzņēmumos nodarbinātām sievietēm;

C. tā kā ģimenes uzņēmumi, ģimenes vadīti patstāvīgi uzņēmumi un jauni šāda veida uzņēmumi sievietēm ir nozīmīga karjeras un personīgās attīstības iespēja, kaut gan tas netiek atzīts, jo nav sieviešu darbības paraugu, kam sekot;

D. tā kā sievietes, iesaistoties ģimenes uzņēmumos, izjūt ievērojamas grūtības un saskaras ar dzimumu vertikālu un horizontālu segregāciju un tas notiek, neraugoties uz augsto izglītības līmeni sievietēm, kuras ir 60 % no visiem absolventiem;

E.  tā kā daudzās valstīs problēmas pamatā ir sabiedrībā izplatītā vīriešu dominances kultūra ne tikai darba vietā, bet gan visās dzīves jomās;

F.  tā kā ģimenes lauku saimniecības ir paraugs panākumu gūšanai, jo šādas saimniecības praksē īsteno principu par vides un sociālā ziņā ilgtspējīgu aprites plūsmas ekonomiku un sievietes šajos apstākļos kā līderes sekmē uz uzņēmējdarbību orientētu domāšanu;

G. tā kā Eiropas Savienībā sievietes stundā vidēji pelna par 16 % mazāk nekā vīrieši un augsta līmeņa un vadošos amatos ir maz sieviešu un tā kā darba prakses un atalgojuma sistēmas, ko piemēro vīriešiem, nav tādas pašas kā sievietēm piemērojamās, un viņām tāpēc ir grūtāk kļūt finansiāli neatkarīgām, pilnībā iesaistīties darba tirgū un panākt līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi;

H. tā kā bieži vien sievietes ieņem maznozīmīgus amatus vai tiek fiktīvi izmantots viņu vārds, kā arī netiek pienācīgi atzītas viņu amata vietas vai atbilstoši atalgots viņu darbs, kas lielā mērā ietekmē sociālās apdrošināšanas iemaksu, pensijas un pabalstu apmēru, kā arī viņu spēju atzīšanu, ko apliecina dati par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un pensiju atšķirību[1];

I.   tā kā daudzās Eiropas valstīs sievietēm bieži tiek prasīta viņu vārda fiktīva izmantošana vai nu nodokļu apsvērumu dēļ vai tāpēc, ka ir juridiski šķēršļi, kas vīrietim uzņēmējam neļauj ieņemt uzņēmumā kādu amatu vai reģistrēt to uz sava vārda;

J.   tā kā sievietēm ir grūti pārņemt ģimenes uzņēmumus kā mantiniecēm, jo parasti priekšroka tiek dota dēliem un meitas ļoti bieži tiek ignorētas;

K. tā kā sievietes, kas cenšas apvienot mātes un uzņēmējas lomas, bieži vien ir spiestas atstāt novārtā mātes pienākumus vai pat atteikties no tiem, lai vadītu uzņēmumu;

L.  tā kā apmēram 60 % uzņēmumu Eiropas Savienībā vada ģimenes vai tie pieder ģimenēm;

M. tā kā kompetentas ģimenes vadības nodrošināšana no paaudzes paaudzē ir viena no galvenajām ģimenes uzņēmumu rūpēm un tā kā dzimumu stereotipos priekšroka ģimenes uzņēmuma mantošanā tiek dota dēliem, nevis meitām;

N. atzīstot, ka izšķirošs ir ģimenes uzņēmuma pareizi funkcionējošas pārvaldības paraugs un ka tam ir liela nozīme Eiropas ekonomikas ilgtspējā un sociālā tirgus ekonomikā Eiropā,

1.  prasa efektīvāk piemērot un īstenot sieviešu interešu aizsardzības pasākumus, ar ko nodrošina līdzvērtīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz nodarbinātību un karjeru, kā arī proaktīvus pasākumus, ar kuriem veicina mazāk pārstāvētā dzimuma līdzdalību, lai novērstu horizontālu un vertikālu segregāciju, atalgojuma un darbvietu diskrimināciju (nenozīmīgi amati un vārda fiktīva izmantošana), īpaši attiecībā uz pārvaldības pienākumiem, atbildīgiem amatiem un vadošām funkcijām, kā arī vīriešiem un sievietēm nodrošinot līdzvērtīgas iespējas, sociālās tiesības, veselības aprūpes pieejamību, algas un pensijas;

2.  joprojām uzskata, ka prasmes, ko sievietes iegūst ģimenes uzņēmumos, ir jāatzīst tādējādi, lai dotu šīm sievietēm iespējas turpināt karjeru cita veida uzņēmējdarbībā;

3.  prasa izstrādāt nepārprotamu ģimenes uzņēmuma definīciju visām dalībvalstīm, nodrošinot stabilu karjeras pamatu abiem dzimumiem, kā ieteikts nobeiguma ziņojumā, kas papildina Eiropas ekspertu grupas 2009. gada pārskatu par ģimenes uzņēmumu jautājumiem;

4.  uzsver, ka ir jāaizsargā sieviešu mantošanas tiesības ģimenes uzņēmumos, kurām ir jābūt tādām pašām kā vīriešiem, ģimenes uzņēmumos veicinot vīriešu un sieviešu vienlīdzības kultūru, kurā augstu tiek novērtēta sieviešu nozīme uzņēmējdarbībā ģimenes uzņēmumos, viņām stājoties vadošos amatos, kuri ir atbildīgi un liek uzņemties līderību, un veidojot vidi, kura ir labvēlīga sievietēm uzņēmējām un ģimenes uzņēmumiem un kurā ar uzņēmējdarbību var gūt panākumus;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Eiropas sieviešu uzņēmējdarbības vēstnieču tīklu un Eiropas Mentoru tīklu sievietēm uzņēmējām, lai veicinātu to atpazīstamību;

6.  vērš uzmanību uz to, ka sievietēm ir nozīmīga loma ģimenes lauku saimniecību vadīšanā, un aicina dalībvalstis atbalstīt sievietēm lauksaimniecēm īpaši paredzētas uzņēmējdarbības mācības, lai vēl vairāk stiprinātu sieviešu iesaistīšanos ģimenes lauksaimniecībā; iesaka jo īpaši šajā sakarībā atbalstīt mācību projektus sievietēm, kuras vada ģimenes lauku saimniecības, lai tādējādi palielinātu sieviešu līdzdalību lauksaimniecībā un reģionālās organizācijās;

7.  uzsver, ka darba vietā jānodrošina darba apstākļi, kas ir iespējami labākie no veselības un drošības viedokļa;

8.  prasa popularizēt tēlu „māte–uzņēmēja“, lai garantētu tiesības uz maternitāti un piešķirtu finansiālu palīdzību ģimenes un uzņēmējdarbības saistību līdzsvarošanai; prasa īstenot pasākumus, ar kuriem atbalstīt darbu ģimenē un bērnu aprūpes pakalpojumus mājās, lai dotu iespēju sievietēm uzņēmējām apvienot darbu un ģimenes dzīvi;

9.  uzsver, ka, piedāvājot sievietēm vairāk iespēju ģimenes uzņēmumos, ieguvēji būs visi — gan sievietes, gan uzņēmumi;

10. prasa pieņemt visus iespējamos pasākumus, kuru mērķis ir novērst ļaunprātīgu rīcību vai piespiešanu, situācijas, kas labvēlīgas šantāžai un/vai pakļaušanai, vai vardarbību pret sievietēm darba vietā un sodīt par šādām darbībām, kā arī norāda, ka notiek ne tikai fiziska vardarbība, izolēšana un diskriminācija, bet arī dažādu veidu garīga cietsirdība vai psiholoģiska agresija;

11. atgādina dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām iestādēm vēlreiz, ka svarīgi ir pietiekami nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus aprūpes pakalpojumus bērniem, gados vecākām un citām apgādājamām personām, noteikt nodokļu stimulus uzņēmumiem un citus kompensāciju veidus, lai palīdzētu sievietēm un vīriešiem, kas ir darba ņēmēji, pašnodarbinātas personas vai vadītāji ģimenes uzņēmumos un tādējādi līdzsvarotu viņu ģimenes un darba saistības;

12. aicina Komisiju veikt pētījumu un statistisku analīzi par sieviešu līdzdalību ģimenes uzņēmumos Eiropā;

13. uzsver, ka ir vajadzīgi atsevišķi un pienācīgi atalgoti maternitātes, paternitātes un bērnu kopšanas atvaļinājumi, kas atbilst darba ņēmēju, pašnodarbinātu personu un uzņēmēju–darba devēju vajadzībām;

14. mudina Eiropas Savienību un dalībvalstis, kad tās izstrādā tiesību aktus par ģimenes uzņēmumiem un jo īpaši saistībā ar direktīvu par sievietēm uzņēmumu valdēs, vienmēr ņemt vērā vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību un apsvērt un iekļaut proaktīvus pasākumus, ar kuriem sekmēt mazāk pārstāvētā dzimuma līdzdalību, kā arī sievietēm paredzētas profesionālās apmācības pieejamības veicināšanu;

15. uzsver, ka visu atšķirību novēršana starp ģimenes uzņēmumos strādājošiem vīriešiem un sievietēm dotu labumu ekonomikai un sabiedrībai kopumā; norāda, ka Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā 2010.–2015. gadam ir paredzēts palielināt sieviešu nodarbinātības līmeni līdz 75 %, kas ir stratēģijā „Eiropa 2020“ noteiktais mērķis, un ka tas ietver sieviešu grupas ar viszemāko nodarbinātības līmeni;

16. uzsver, ka jāpieņem atbalsta regulējums sievietēm uzņēmumu īpašniecēm un/vai vadītājām ģimenes uzņēmumos, lai palielinātu viņu uzticēšanos un ticību saviem spēkiem;

17. uzstāj, ka jānosaka prasība ģimenes uzņēmumos nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm darbā, uzņēmuma vadībā un lēmumu pieņemšanā un ka tiem šajā nolūkā jāpieņem pasākumi, ar kuriem novērst jebkādu diskrimināciju un veicināt dzimumu vienlīdzību;

18. uzsver, ka jāsniedz konkrēti priekšlikumi par darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanu, kas tādējādi veicinātu arī līdzsvarotāku darba, ģimenes un sociālo pienākumu sadali starp vīriešiem un sievietēm, jo īpaši tādās jomās kā palīdzība apgādājamām personām un bērnu aprūpe; atzīmē, ka dienas aprūpes un pirmsskolas izglītības pakalpojumu labāka nodrošināšana ir atkarīga ne tikai no valsts politikas attiecībā uz šādu iestāžu izveidi, bet arī no uzņēmumiem paredzētiem stimuliem šādus risinājumus piedāvāt; atzīmē, ka darbalaika un darba organizācijas elastīgums, kā arī saīsināts darbalaiks var būt vieni no līdzekļiem, ar kuriem panākt labāku līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi;

19. aicina Padomi iespējami drīz panākt vienprātību un pieņemt direktīvu par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū, lai visi biržā kotētie uzņēmumi, tostarp ģimenes uzņēmumi, sasniegtu mērķi nodrošināt, ka vismaz 40 % no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	26.2.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 3 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniela Aiuto, Anna Maria Corazza Bildt, Viorica Dăncilă, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Elisabeth Köstinger, Vicky Maeijer, Angelika Mlinar, Krisztina Morvai, Maria Noichl, Marijana Petir, Liliana Rodrigues, Jordi Sebastià, Ernest Urtasun, Ángela Vallina, Beatrix von Storch, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Inés Ayala Sender, Linnéa Engström, Eleonora Forenza, Kostadinka Kuneva, Constance Le Grip, Dubravka Šuica, Marc Tarabella
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rosa D’Amato, José Inácio Faria

• [1]  http://ec.europa.eu/justice/gender-equality/files/gender_pay_gap/140319_gpg_en.pdf.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	16.6.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	48 5 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Philippe De Backer, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Marek Józef Gróbarczyk, András Gyürk, Roger Helmer, Eva Kaili, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Nadine Morano, Dan Nica, Aldo Patriciello, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Miloslav Ransdorf, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Miguel Urbán Crespo, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michał Boni, David Coburn, Miriam Dalli, João Ferreira, Gerben-Jan Gerbrandy, Françoise Grossetête, Janusz Korwin-Mikke, Constanze Krehl, Olle Ludvigsson, Piernicola Pedicini, Sofia Sakorafa, Maria Spyraki, Indrek Tarand, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marietje Schaake, Bart Staes