IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstis tiek pilnvarotas Eiropas Savienības interesēs ratificēt SDO Piespiedu darba konvencijas 2014. gada protokolu attiecībā uz protokola 1. līdz 4. pantu, kas attiecas uz jautājumiem saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās

8.7.2015 - (06731/2015 – C8-0078/2015 – 2014/0258(NLE)) - ***

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Helga Stevens
PR_NLE-AP_Agreement

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstis tiek pilnvarotas Eiropas Savienības interesēs ratificēt SDO Piespiedu darba konvencijas 2014. gada protokolu attiecībā uz protokola 1. līdz 4. pantu, kas attiecas uz jautājumiem saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās

(06731/2015 – C8-0078/2015 – 2014/0258(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (06731/2015),

–       ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 82. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0078/2015),

–       ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–       ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0226/2015),

1.      sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;

2.      uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

ĪSS PAMATOJUMS

Piespiedu darba konvencija ir viena no SDO astoņām pamatkonvencijām, kas nosaka starptautiskos darba pamatstandartus, un to uzskata par cilvēktiesību instrumentu. Pieņemot Konvenciju 1930. gadā, Starptautiskā Darba konference aicināja valstis pārtraukt piespiedu darba izmantošanu pēc iespējas īsākā laikā un atzīt to par krimināli sodāmu nodarījumu. Tomēr pat pēc vairāk 80 gadus pēc konvencijas pieņemšanas SDO aplēses liecina, ka vismaz 20,9 miljoni cilvēku pasaulē cieš no piespiedu darba.

Ar šo protokolu ir mēģināts novērst nepilnības konvencijas īstenošanā un panākt progresu, novēršot cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, kā arī aizsargājot piespiedu darbā cietušos un kompensējot viņiem nodarīto kaitējumu.

Protokolā ir prasīts, lai SDO dalībvalstis izstrādā valsts politiku un rīcības plānu piespiedu darba efektīvai un ilgstošai izskaušanai un veic pasākumus ar mērķi piemērot protokola noteikumus, apspriežoties ar darba devēju un darba ņēmēju organizācijām. Tajā arī ir noteikti pasākumi, kas SDO dalībvalstīm jāveic, lai novērstu piespiedu darbu, proti, izglītot un informēt cilvēkus, lai nodrošinātu, ka tiesību akti, kas attiecas uz piespiedu darba novēršanu, tiek attiecināti uz visiem darba ņēmējiem un ekonomikas nozarēm; aizsargāt cilvēkus, jo īpaši migrējošos darba ņēmējus, no iespējami ļaunprātīgas un krāpnieciskas darbā pieņemšanas un iekārtošanas prakses, un novērst pamatiemeslus, kas palielina piespiedu darba riskus.

Attiecībā uz cietušajiem protokolā ir noteikts, ka jāveic efektīvi pasākumi viņu apzināšanai, atbrīvošanai, aizsardzībai, atveseļošanai un rehabilitācijai, kā arī jānodrošina citi palīdzības un atbalsta veidi. SDO dalībvalstīm prasīts nodrošināt, ka visiem cietušajiem būtu pieejami tādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi kā kompensācija un ka kompetentajām iestādēm ir tiesības neierosināt lietu pret cietušajiem par tādām darbībām, kuras viņi ir bijuši spiesti veikt.

Protokols nosaka juridiskās saistības, kas attiecināmas uz ratificējošām valstīm, un protokolu var ratificēt tikai tās valstis, kas ir ratificējušas konvenciju. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru dalībvalstis nevar lemt par protokola ratifikāciju ārpus ES iestāžu sistēmas, jo protokola daļas ietilpst ES kompetences jomās.

Projekts Padomes lēmumam pilnvaro dalībvalstis ES interesēs ratificēt tās protokola daļas, kas ir ES kompetencē, un šajā projektā ir ieteikts pielikt pūles, lai to paveiktu līdz 2016. gada beigām.

Kā uzskata referente, 2014. gada protokols attiecas uz pamattiesībām, cietušajiem un cīņu pret cilvēku tirdzniecību, kas ir noziegums, kurš skar ne vien atsevišķus cilvēkus, bet visu sabiedrību un ekonomiku kopumā. Šā protokola ratifikācija ir būtisks solis cīņā pret cilvēku tirdzniecību un noziegumos cietušo tiesību nodrošināšanā visā Eiropā. Sākotnējā Piespiedu darba konvencija stājās spēkā gandrīz pirms simts gadiem, un diemžēl miljoniem cilvēku visā pasaulē joprojām cieš no piespiedu darba.

Ja dalībvalstis parakstīs šo protokolu, tiks atvieglota cīņa pret cilvēku tirgotājiem, līdz ar to referente atzinīgi vērtē projektu Padomes lēmumam un ierosina Parlamentam sniegt piekrišanu, kā arī mudina dalībvalstis nekavējoties ratificēt šo protokolu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	25.6.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	47 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Malin Björk, Caterina Chinnici, Ignazio Corrao, Laura Ferrara, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Monika Hohlmeier, Filiz Hyusmenova, Iliana Iotova, Eva Joly, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Monica Macovei, Vicky Maeijer, Roberta Metsola, Louis Michel, Claude Moraes, Alessandra Mussolini, József Nagy, Péter Niedermüller, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Cecilia Wikström, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Hugues Bayet, Carlos Coelho, Pál Csáky, Daniel Dalton, Petra Kammerevert, Jeroen Lenaers, Emil Radev, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Elly Schlein, Barbara Spinelli, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Axel Voss, Elissavet Vozemberg
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Franc Bogovič, Eugen Freund