ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Janusz Korwin-Mikke imunitāti

16.7.2015 - (2015/2102(IMM))

Juridiskā komiteja
Referente: Evelyn Regner

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Janusz Korwin-Mikke imunitāti

(2015/2102(IMM))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā pieprasījumu atcelt Janusz Korwin-Mikke imunitāti, kuru Polijas Republikas ģenerālprokurors nosūtījis 2015. gada 13. martā un kuru saistībā ar tiesvedību 2015. gada 9. martā sagatavojis Piotrków Trybunalski pašvaldības policijas priekšnieks (krimināllietā Nr. SM.O.4151-F.2454/16769/2014), un par kuru paziņots 2015. gada 15. aprīļa plenārsēdē,

–       pēc Janusz Korwin-Mikke uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–       ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu[1],

–       ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Sejma un Senāta deputāta pienākumu veikšanu 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu kopsakarā ar šā likuma 10.b pantu,

–       ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–       ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A-0000/2015),

A.     tā kā Polijas Republikas ģenerālprokurors iesniedza Piotrków Trybunalski pašvaldības policijas priekšnieka pieprasījumu atļaut Eiropas Parlamenta deputāta Janusz Korwin-Mikke saukšanu pie atbildības par pārkāpumu, kas paredzēts Polijas 1971. gada 20. maija Likuma, ar ko izveido Pārkāpumu kodeksu, 92. a pantā kopsakarā ar 1997. gada 20. jūnija Ceļu satiksmes likuma 20. panta 1. punktu; tā kā, jo īpaši ņemot vērā to, ka Janusz Korwin-Mikke esot pārsniedzis apbūvētā zonā atļauto maksimālo braukšanas ātrumu;

B.     tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu pret Eiropas Parlamenta deputātiem nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai sākt tiesvedību saistībā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot deputāta pienākumus;

C.     tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem;

D.     tā kā saskaņā ar Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu deputātu nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, ja Sejms nav devis piekrišanu;

E.     tā kā par to, vai konkrētā gadījumā imunitāti atcelt vai saglabāt, lemj tikai Parlaments; tā kā Parlaments, lai pieņemtu lēmumu par deputāta(-es) imunitātes atcelšanu vai saglabāšanu, var saprātīgi ņemt vērā viņa vai viņas nostāju[2];

F.     tā kā iespējamais nodarījums nav tieši vai acīmredzami saistīts ar Janusz Korwin-Mikke pienākumu izpildi Eiropas Parlamenta deputāta amatā un nav uzskatāms par Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu izpildes ietvaros paustu viedokli vai veiktu balsojumu, kā noteikts 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

G.     tā kā šajā gadījumā Parlaments nav guvis pierādījumus par fumus persecutionis, proti, tam nav pietiekami nopietnu un pamatotu aizdomu, ka lieta ierosināta nolūkā attiecīgajam deputātam nodarīt politisku kaitējumu,

1.      nolemj atcelt Janusz Korwin-Mikke deputāta imunitāti;

2.      uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Polijas Republikas kompetentajai iestādei un Janusz Korwin-Mikke.

PASKAIDROJUMS

1. Vispārīga informācija

Polijas Republikas ģenerālprokurors 2015. gada 13. martā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīja Piotrków Trybunalski pašvaldības policijas priekšnieka 2015. gada 9. marta pieprasījumu atļaut kriminālprocesa ierosināšanu pret Eiropas Parlamenta deputātu Janusz Korwin-Mikke par turpmāk tekstā izklāstīto pārkāpumu.

Pašvaldības policija uzskata, ka 2014. gada 6. septembrī Janusz Korwin-Mikke, braucot ar automobili Piotrków Trybunalski apbūvētā zonā, pārsniedza atļauto maksimālo braukšanas ātrumu — 50 km/h —par 32 km/h, ko apliecina šajā zonā uzstādītā ātruma kamera. Šāda rīcība ir uzskatāma par 1971. gada 20. maija Likuma, ar ko izveido Pārkāpumu kodeksu, 92.a panta pārkāpumu kopsakarā ar 1997. gada 20. jūnija Polijas Ceļu satiksmes likuma 20. panta 1. punktu.

Pēc tam, kad, izmantojot Polijas Centrālo transportlīdzekļu un autovadītāju reģistru, tika secināts, ka automobiļa īpašnieks ir Janusz Korwin-Mikke, policija apgalvo arī to, ka ar ātruma kameru uzņemtajā attēlā redzamā seja atbilst Janusz Korwin-Mikke sejas attēlam, ko piestādīja kompetentās pašvaldību iestādes.

Priekšsēdētājs 2015. gada 15. aprīļa plenārsēdē saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu paziņoja, ka ir saņēmis Polijas Republikas ģenerālprokurora vēstuli ar pieprasījumu atcelt Janusz Korwin-Mikke deputāta imunitāti.

Saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu priekšsēdētājs šo pieprasījumu nosūtīja Juridiskajai komitejai. Komiteja uzklausīja Janusz Korwin-Mikke 2015. gada 14. jūlijā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu.

2. Eiropas Parlamenta deputātu imunitātes tiesības un procedūra

7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantā teikts:

„8. pants

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.

9. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a. savā valstī — imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b. visās citās dalībvalstīs — imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.ˮ

Reglamenta 6. panta 1. punktā un 9. pantā teikts:

„6. pants

Imunitātes atcelšana

1. Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. Jebkuru pieprasījumu atcelt imunitāti izvērtē saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 7., 8. un 9. pantu un saskaņā ar šajā pantā minētajiem principiem.

(..)

9. pants

Ar imunitāti saistītās procedūras

1. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.

Deputātu vai bijušo deputātu var pārstāvēt cits deputāts. Cits deputāts nevar to pieprasīt bez attiecīgā deputāta piekrišanas.

2. Komiteja nekavējoties, bet ņemot vērā to salīdzinošo sarežģītību, izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt privilēģijas un imunitāti.

3. Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.

4. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.

5. Attiecīgajam deputātam dod iespēju tikt uzklausītam, viņš var iesniegt jebkādu dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, ko viņš uzskata par vajadzīgu, un viņu var pārstāvēt cits deputāts.

Deputāts nepiedalās debatēs — izņemot uzklausīšanu — par pieprasījumu atcelt vai aizstāvēt viņa imunitāti.

Komitejas priekšsēdētājs uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, norādot datumu un laiku. Deputāts var atteikties no tiesībām tikt uzklausītam.

Ja deputāts pēc minētā uzaicinājuma uzklausīšanā nav piedalījies, tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no tiesībām tikt uzklausītam, izņemot ja viņš, minot iemeslus, ir lūdzis attaisnot viņa nepiedalīšanos ierosinātajā datumā un laikā. Komitejas priekšsēdētājs izlemj, vai šāds pieprasījums attaisnot nepiedalīšanos ir pieņemams, ņemot vērā norādītos iemeslus, un šo lēmumu nav atļauts pārsūdzēt.

Ja komitejas priekšsēdētājs apstiprina pieprasījumu attaisnot nepiedalīšanos, viņš uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, nosakot jaunu datumu un laiku. Ja deputāts neievēro otro uzaicinājumu uz uzklausīšanu, procedūru turpina bez deputāta uzklausīšanas. Turpmāki pieprasījumi attaisnot nepiedalīšanos vai tikt uzklausītam vairs netiek pieņemti.

(..)

7. Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.

(..)ˮ

Polijas Republikas Konstitūcijas 105. pantā 2. punktā teikts:

„Deputātu nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, ja Senāts nav devis piekrišanu, sākot ar vēlēšanu rezultātu izsludināšanas dienu līdz attiecīgā deputāta pilnvaru termiņa beigām.”

1996. gada Likuma par Sejma un Senāta deputāta pienākumu veikšanu 7.b panta 1. punkta, 7.c panta 1. punktā un 10.b pantā ir teikts:

„7.b pants

1. Priekšlikumu par piekrišanu senatora vai deputāta saukšanai pie kriminālatbildības gadījumos, kad ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, par kuru prokuratūrai ir jāierosina krimināllieta, ar tieslietu ministra starpniecību iesniedz ģenerālprokurors.

7. c pants

1. Priekšlikumu par piekrišanu senatora vai deputāta saukšanai pie kriminālatbildības iesniedz Sejma vai Senāta runaspersonai, kas šo priekšlikumu nodod tālāk kompetentajai struktūrai, lai tā to izskatītu saskaņā ar Sejma vai Senāta reglamentu, vienlaikus informējot deputātu vai senatoru, uz kuru attiecas minētais priekšlikums, par tā saturu.

10.b pants

Piekrišanas Sejma vai Senāta deputāta saukšanai pie kriminālatbildības regulējums tādā pat veidā attiecas arī uz atbildību par nenozīmīgiem pārkāpumiem.ˮ

3. Lēmuma priekšlikuma pamatojums

Ņemot vērā minētos faktus, šai lietai var piemērot 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu.

Saskaņā ar minēto normu deputātiem sava valstī ir imunitāte, ko piešķir šīs valsts parlamenta deputātiem. Savukārt Polijas konstitūcijas 105. panta 2. punktā ir noteikts, ka Sejma deputātus var saukt pie kriminālatbildības, iepriekš saņemot Sejma piekrišanu. Tādēļ, lai pret Janusz Korwin-Mikke ierosināto kriminālprocesu varētu turpināt, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta lēmums[3].

Lai Eiropas Parlaments izlemtu par to, vai saglabāt vai atcelt deputāta imunitāti, tas piemēro paša noteiktus konsekventus principus. Viens no tiem ir tāds, ka imunitāti parasti atceļ tad, kad uz pārkāpumu attiecas 7. protokola 9. pants, ja vien netiek konstatēts fumus persecutionis, proti, ja nav pietiekami nopietnu un pamatotu aizdomu par to, ka lieta tiesā ir ierosināta, lai attiecīgajam deputātam nodarītu politisku kaitējumu.

Pirmkārt, pieprasījums atcelt Janusz Korwin-Mikke imunitāti ir iesniegts tāpēc, ka tika saņemtas ziņas par iespējamo pārkāpumu — atļautā maksimālā braukšanas ātruma pārsniegšanu apbūvētā zonā. Otrkārt, izskatāmā lieta ir saistīta ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, par kuru pēc pieprasījuma iesniedzēja sniegtās informācijas ir jāmaksā salīdzinoši mazs naudas sods 300–400 PLN apmērā. Visbeidzot, tas, ka policija konstatēja sejas vaibstu sakritību, liek domāt par objektīvu izmeklēšanas tehhiku, kura pēc sava rakstura izslēdz jebkādu nolūku Janusz Korwin-Mikke radīt politisku kaitējumu. Tādēļ no lietas apstākļiem var secināt, ka, kaut arī minētie fakti notika laikā, kad Janusz Korwin-Mikke jau bija Eiropas Parlamenta deputāts, iespējamam pārkāpumam un no tā izrietošajam kriminālprocesam acīmredzami nav nekāda sakara nedz ar Janusz Korwin-Mikke darbību Eiropas Parlamenta deputāta amatā, nedz ar fumus persecutionis.

4. Secinājumi

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus un saskaņā ar Reglamenta 9. panta 3. punktu, Juridiskā komiteja iesaka Eiropas Parlamentam atcelt Janusz Korwin-Mikke deputāta imunitāti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	14.7.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	11 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Mady Delvaux, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, József Szájer, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniel Buda, Sylvia-Yvonne Kaufmann

• [1]  Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.
• [2]  Lieta T-345/05 Mote pret Parlamentu (atsauce sniegta iepriekš), 28. punkts.
• [3]  Saskaņā ar Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Sejma un Senāta deputāta pienākumu veikšanu 10.b pantu pieprasījums atcelt deputāta imunitāti ir nepieciešams arī attiecībā uz nenozīmīgiem pārkāpumiem, piemēram, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.