ZIŅOJUMS par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — virzība uz tādu kopējās lauksaimniecības politikas pārbaužu ieviešanu, kas vērstas uz darbības rezultātu uzlabošanu

23.7.2015 - (2014/2234(INI))

Budžeta kontroles komiteja
Referents: Petri Sarvamaa

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — virzība uz tādu kopējās lauksaimniecības politikas pārbaužu ieviešanu, kas vērstas uz darbības rezultātu uzlabošanu

(2014/2234(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu Nr. 1/2012 par atsevišķiem regulu priekšlikumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku 2014.–2020. gada posmā,

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2004 par „vienotas revīzijas” modeli,

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 16/2013 „Vienotās revīzijas (single audit) novērtējums un Komisijas paļaušanās uz dalībvalstu revīzijas iestāžu darbu kohēzijas jomā”,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta 2013. gada darbības pārskatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0240/2015),

A. tā kā pēc divām kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu kārtām noteikumi ir kļuvuši daudzveidīgāki un sarežģītāki;

B.  tā kā sarežģītāki noteikumi rada vairāk kļūdu praksē;

C. tā kā, lai KLP īstenošana būtu efektīva, ir nepieciešams sasniegt KLP mērķus un vienlaikus nodrošināt savstarpēju sapratni un uzticēšanos starp visām ES iestādēm un valstu un reģionālajām struktūrām;

D. tā kā efektīvākai un iedarbīgākai KLP reformai ir nepieciešama vienkāršošana un mazāka birokrātija, lai sasniegtu KLP mērķus;

E.  tā kā ar pārbaudēm un iesaistīto personu un lauksaimnieku konsultēšanu saistītās izmaksas dalībvalstīs patlaban tiek lēstas EUR 4 miljardu apmērā gadā un ir domājams, ka tās, gluži tāpat kā kļūdu līmenis, varētu palielināties, īstenojot jaunāko KLP reformu un jo īpaši — ieviešot ekoloģizācijas pasākumus;

F.  tā kā 2013. gada reformas rezultātā ir ievērojami mainījušās prasības attiecībā uz to, kādi dati lauksaimniekiem ir jāiesniedz kopā ar pieteikumiem un pamatojot pieprasījumus, un ir ieviestas jaunas prasības, kuru gadījumā pastāv risks, ka sākotnējā to apguves un pielāgošanās posmā palielināsies kļūdu līmenis;

G. tā kā ir svarīgi, lai tirgus dalībnieki netiktu apgrūtināti ar nesamērīgi daudzām pārbaudēm;

H. tā kā, lai KLP īstenošana būtu efektīva, ir nepieciešams sasniegt KLP mērķus un vienlaikus nodrošināt savstarpēju sapratni un uzticēšanos starp visām ES iestādēm un valstu un reģionālajām struktūrām;

I.   tā kā lauksaimnieki tiek motivēti sniegt tādus pakalpojumus kā ainavu veidošana, lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības un klimata stabilitātes nodrošināšana, lai gan šādiem pakalpojumiem nav tirgus vērtības;

J.   tā kā pašreizējās pārbaužu izmaksas un ieinteresēto personu un lauksaimnieku konsultēšanas izmaksas dalībvalstīs varētu tikt lēstas EUR 4 miljardu apmērā; uzsver, ka ir jāsamazina pārbaužu izmaksas un ar tām saistītais birokrātiskais slogs;

K. tā kā uz darbības rezultātu uzlabošanu vērstas pārbaudes var kļūt par noderīgu metodi, savukārt administratīvajām struktūrām ir vajadzīga stabilitāte un atbalstoša pieeja, lai attiecībās ar galīgajiem atbalsta saņēmējiem veidotu uzticēšanos; tomēr atgādina, ka Eiropas Savienībā nav iespējams ieviest universālu sistēmu, kas būtu piemērojama visām dažādā veida un lieluma lauku saimniecībām;

L.     tā kā ar iepriekšējo kopējās lauksaimniecības politikas reformu ieviesto ekoloģizācijas pasākumu mērķis bija uzlabot lauksaimniecības ilgtspējību, izmantojot dažādus instrumentus:

–   vienkāršotu un mērķtiecīgāku savstarpējo atbilstību;

–   zaļos tiešos maksājumus un brīvprātīgus pasākumus, kas labvēlīgi ietekmē vidi un klimata pārmaiņas lauku attīstībā;

M. tā kā Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts[1] uzskatīja par nepieciešamu sniegt 51 atrunu attiecībā uz dažām maksājumu aģentūrām,

1.  piekrīt Eiropas Revīzijas palātas viedoklim, ka „kopējās lauksaimniecības politikas izdevumu procedūras [2014.–2020. gadam] joprojām ir sarežģītas“[2]; tomēr atgādina, ka iemesls, kāpēc KLP ir tik sarežģīta, ir Eiropas lauksaimniecības daudzveidība un ka vienkāršošanas rezultātā nedrīkst tikt likvidēti līdz šim pieņemtie instrumenti;

2.  prasa KLP padarīt mazāk birokrātisku, tiecoties panākt zemāku kļūdu līmeni, un izveidot instrumentus, ar kuru palīdzību būtu iespējams nošķirt kļūdas no krāpšanās;

3.  prasa, novērtējot pārbaužu rezultātus un nosakot iespējamās sankcijas, atšķirīgi attiekties pret nolaidīgām, bez nodoma pieļautām kļūdām un pret krāpšanas gadījumiem, jo nolaidīgi pieļautu kļūdu rezultātā parasti netiek nodarīts finansiāls kaitējums nodokļu maksātājiem;

4.  prasa, lai KLP būtu mazāk birokrātiska, lai to būtu iespējams īstenot un skaidri interpretēt, tiecoties panākt zemāku kļūdu līmeni un izveidot instrumentus, ar kuru palīdzību būtu iespējams nošķirt kļūdas no krāpšanās, vienlaikus nodrošinot, ka lauksaimnieki joprojām spēj saražot vitāli nepieciešamos pārtikas produktus, kas ir šīs politikas galvenais jautājums; uzskata, ka turpmāki pasākumi sarežģītības mazināšanai un KLP racionalizēšanai ir viens no galvenajiem faktoriem, lai lauksaimniecības nozarei piesaistītu jaunus dalībniekus un arī paturētu viņus un viņu prasmes nozarē, tā nodrošinot ES lauksaimniecības nozarei plaukstošas nākotnes izredzes; sagaida, ka labāka regulējuma programmā šajā sakarībā tiks paredzēti stingri pasākumi; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu par vienu mēnesi pagarināt tiešo maksājumu pieteikumu iesniegšanas termiņu un uzskata, ka tas ir solis, kas ļaus samazināt KLP kļūdu līmeni;

5.  mudina sniegt skaidrākas norādes gan valstu iestādēm, gan lauksaimniekiem, lai mazinātu kļūdu līmeni;

6.  atbalsta Komisijas iniciatīvu vienkāršot KLP, nekavējoties izskatot pasākumus, kurus iespējams strauji īstenot, jo tas nāktu par labu lauksaimniekiem, maksājumu aģentūrām, ES iestādēm un nodokļu maksātājiem; turklāt mudina, lai, veicot termiņa vidusposma pārskatīšanu, tiktu ierosināti un izskatīti grozījumi arī leģislatīvajā pamataktā, kuri attiektos uz reformu nākamajam finansēšanas periodam;

7.  pauž bažas, ka Revīzijas palātas konstatētais kļūdu īpatsvars kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu jomā 2014.–2020. gada laikposmā, visticamāk, palielināsies, jo īpaši sakarā ar to, ka nākamā sasvstarpējās atbilstības pamatsistēma vēl neatbilst šīs politikas nevajadzīgas sarežģītības līmeņa samazinājumam attiecībā uz pārvaldības iestādēm vai līdzekļu saņēmējiem;

8.  atgādina, ka Parlaments un Revīzijas palāta ir bieži uzsvēruši, ka ir jārod pareizais līdzsvars starp mazāku administratīvo slogu un efektīvu finanšu kontroli;

9.  norāda, ka kopējās lauksaimniecības politikas pārbaužu izmaksas jau tagad veido EUR 4 miljardus gadā un ka tās ir saistītas ar 50 miljoniem darījumu ar lauksaimniecībai paredzēto budžetu aptuveni EUR 58 miljardu apmērā;

10. atzinīgi vērtē to, ka Komisija dod priekšroku jaunajai KLP vienkāršošanai un ka tā ierosina vispirms vienkāršot vairākus deleģētos un īstenošanas aktus;

11. stingri atbalsta kvalitātes uzlabošanu un konsekventas pārbaudes, nevis to, lai dalībvalstis, Komisija un Revīzijas palāta palielinātu pārbaužu skaitu lauksaimniecības jomā;

12. uzsver arī to, ka pārbaudes ir garantija tam, lai nauda, kas paredzēta ES budžetā KLP instrumentu finansēšanai, tiktu izlietota pareizi;

13. atgādina, ka vienotās revīzijas plāna mērķis ir ieviest vienotu revīziju ķēdi, sākot ar galīgajiem saņēmējiem līdz Eiropas Savienības iestādēm;

14. pauž nožēlu par to, ka vienotā revīzijas ķēde vēl nedarbojas un ka dalībvalstu izveidoto pārbaužu sistēmu sniegtās iespējas netiek izmantotas pilnībā; atgādina dalībvalstīm par to pienākumu efektīvi īstenot pirmā līmeņa pārbaudes, vienlaikus samazinot slogu lauksaimniekiem, un par pašreizējām iespējām ieviest elastīgumu pārbaužu organizēšanā;

15. mudina Komisiju un dalībvalstis piemēram noteikt veidus, kā optimizēt un apvienot ar KLP saistītās pārbaudes, lai izraudzītie saņēmēji visos iespējamos gadījumos tiktu pārbaudīti tikai vienreiz gadā;

16. uzsver, ka, pamatojoties uz Eiropas Revīzijas palātas 2013. finanšu gada pārskatu:

a)  iespējamākais kļūdu īpatsvars tiešo maksājumu jomā būtu bijis par 1,1 % zemāks, un tādējādi tas būtu salīdzinoši tuvu būtiskuma slieksnim 2 % apmērā, ja valstu iestādes būtu izmantojušas tām pieejamo informāciju, lai šīs kļūdas vismaz daļēji novērstu, atklātu un izlabotu[3];

b)  iespējamāko kļūdu īpatsvaru lauku attīstības jomā varētu samazināt līdz 2 %, ja dalībvalstu iestādes būtu izmantojušas visu tām pieejamo informāciju, lai kļūdas novērstu, atklātu un izlabotu[4];

17. pauž nožēlu par to, ka Komisijai nācās paaugstināt maksājumu aģentūru paziņoto kļūdu īpatsvara rādītāju 42 no 68 maksājumu aģentūrām, kuru gadījumā atlikušais kļūdu īpatsvars pārsniedza 2 %, neraugoties uz to, ka gandrīz visas maksājumu aģentūras, kurām uzticēti tiešie maksājumi, bija akreditētas un sertifikācijas iestāžu apstiprinātas un ka 2013. gadā sertifikācijas iestādes bija sniegušas pozitīvu atzinumu par 79 no 82 maksājumu aģentūru sagatavotajām ticamības deklarācijām;

18. sagaida, ka jaunais uzdevums, kas sertifikācijas iestādēm uzticēts ar Regulu (ES) Nr. 966/2012 un Regulu (ES) Nr. 1306/2013, uzlabos dalībvalstu paziņoto datu ticamību attiecībā uz to, kā tās pārvalda ES lauksaimniecības fondu līdzekļus;

19. aicina Komisiju izdarīt grozījumus sertifikācijas struktūrām izdotajās pamatnostādnēs nolūkā stingrāk uzraudzīt, kā tiek apkopoti statistikas ziņojumi;

20. atkārtoti prasa Komisijai izstrādāt priekšlikumus ar mērķi piemērot sankcijas maksājumu aģentūrām par nepatiesiem vai nepareiziem ziņojumiem, turklāt ņemot vērā trīs aspektus, proti, pārbaužu statistiku, maksājumu aģentūru paziņojumus un sertifikācijas iestāžu darbību; prasa Komisijai piešķirt pilnvaras atsaukt maksājumu aģentūru akreditāciju gadījumos, ja pieļauti nopietni sagrozījumi;

21. sagaida, ka Komisija nekavējoties pilnībā izmantos KLP vienkāršošanas procesa sniegtās iespējas, jo īpaši attiecībā uz apgrūtinošajiem un sarežģītajiem noteikumiem, kas reglamentē savstarpējo atbilstību un ekoloģizāciju, kura ietekmē lauksaimniekus visā Eiropā;

22. atbalsta Komisijas iniciatīvu vienkāršot KLP, nekavējoties apsverot pasākumus, kurus iespējams strauji īstenot, jo tas nāktu par labu lauksaimniekiem, maksājumu aģentūrām, ES iestādēm un nodokļu maksātājiem; turklāt mudina nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz grozījumu izdarīšanu leģislatīvajā pamataktā; aicina Komisiju nākt klajā ar konkrētiem KLP vienkāršošanas priekšlikumiem, ņemot vērā lauksaimniecības nozari pārstāvošo ieinteresēto personu paustos viedokļus;

23. atbalsta vienotas revīzijas pastiprināšanu un stingrāku īstenošanu, kuras laikā tiktu koordinēti dažādo iestāžu veiktie pārbaužu pasākumi, un prasa mazināt no revīzijām izrietošo administratīvo slogu, lai lauksaimniekiem visa piemērojamā regulējuma kontekstā viena gada laikā nebūtu jāsaskaras ar vairākiem atsevišķiem kompetento struktūru apmeklējumiem vai daudzkārtējām Komisijas un Revīzijas palātas veiktām pārbaudēm, jo, samazinot pārbaužu skaitu, tiktu mazināts lauksaimniekiem uzliktais slogs; prasa apvienot sertifikācijas iestāžu un citu dalībvalstu struktūru veiktos revīzijas uzdevumus un pārbaudes; norāda, ka padomi, kas lauksaimniekiem sniegti valstu iestāžu un Komisijas sagatavotajās pamatnostādnēs par KLP īstenošanu, bieži vien ir pretrunā ar Revīzijas palātas izmantotajiem novērtēšanas kritērijiem, kā rezultātā tiek piemēroti negaidīti un nesamērīgi naudas sodi;

24. atbalsta integrētu pieeju pārbaudēm, proti, to, ka visas nepieciešamās pārbaudes vienā lauku saimniecībā iespēju robežās tiktu īstenotas vienlaikus, lai tādējādi varētu samazināt uz vietas notiekošo revīzijas apmeklējumu skaitu un ar tiem saistītās finansiālās izmaksas, laika patēriņu un slogu administrācijai un lauksaimniekiem un racionalizēt pārbaužu procesu;

25. atgādina Komisijai, ka ar sarežģītu regulējumu saistīto neapzināto kļūdu radītais risks neizbēgami apdraud līdzekļu saņēmējus; prasa attiecībā uz sankcijām īstenot saprātīgu, samērīgu un efektīvu politiku, lai atbalstītu minēto pieeju, piemēram, novērst dubultu sankcionēšanu par vienu un to pašu kļūdu gan saistībā ar maksājumu shēmu, gan savstarpējo atbilstību;

26. uzskata — lai nodrošinātu raitu projektu īstenošanu, maksājumus nevajadzētu pārtraukt gadījumos, kad konstatētas mazsvarīgas un/vai kancelejiskas kļūdas;

27. prasa Komisijai, dalībvalstīm un Revīzijas palātai turpināt uz risku balstītu revīzijas stratēģiju izstrādi, iekļaujot tajās visus svarīgos datus, tostarp iepriekš identificējot tos, kuriem katrā konkrētajā politikas jomā ir labākie/sliktākie rādītāji;

28. uzsver, ka būtu jāizstrādā kritēriji, lai noteiktu, kurām dalībvalstīm ir konstatēti labākie un sliktākie rādītāji;

29. atgādina, ka atkarībā no konkrētās politikas jomas ļoti daudzas dalībvalstis var uzskatīt par tādām, kurām ir „vissliktākie rezultāti“ ES fondu pārvaldības ziņā;

30. stingri uzstāj, ka darbības rādītāju definīcijā attiecībā uz pārbaudēm būtu jābalstās uz kontrolsarakstu un galvenokārt būtu jāiekļauj dalībvalstu pārbaužu un administratīvo sistēmu kvalitāte, proti, pārvaldības un sertifikācijas iestāžu efektivitāte, konsekvence un uzticamība;

31. uzskata, ka dalībvalstis, kurām ir vislabākie darbības rādītāji katrā politikas jomā, būtu jāatalgo, samazinot tām piemērojamās Savienības pārbaudes;

32. uzskata, ka uz darbības rezultātu uzlabošanu vērstu pārbaužu izstrāde un piemērošana nekādā gadījumā nedrīkstētu būt par iemeslu lielākai nedrošībai attiecībā uz ES pārtikas apgādi;

33. aicina dalībvalstis ar labākajiem rezultātiem dalīties pieredzē ar dalībvalstīm, kurām ir sliktākie rezultāti;

34. prasa Komisijai rosināt paraugprakses apmaiņu, lai nodrošinātu iespējami raitāku pārbaužu norisi un iespējami mazāk traucējumu lauksaimniekiem;

35. norāda, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību 59. panta 5. punktu „dalībvalstis nodrošina uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu, kas nepieciešams efektīvai risku pārvaldībai, nepieciešamības gadījuma palielinot pārbaužu minimālo daudzumu; dalībvalstis var samazināt minēto minimālo daudzumu, ja vadības un pārbaužu sistēmas darbojas pienācīgi un kļūdu īpatsvars saglabājas pieņemamā līmenī“;

36. prasa Komisijai turpināt noteikt Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 5. punktā minēto pieņemamo līmeni un šajā sakarībā uzsākt dialogu ar Parlamentu un Eiropas Revīzijas palātu;

37. mudina dalībvalstis turpināt izstrādāt e-pārvaldes iniciatīvas, lai vidējā termiņā vai ilgtermiņā samazinātu kļūdu īpatsvaru, novēršot kļūdas piemērošanas posmā; aicina Komisiju un dalībvalstis ievērot termiņu, kā paredzēts Kopīgo noteikumu regulas 122. panta 3. punktā, lai projektu iesniegšanā, pārvaldībā un kontrolē pārietu uz e-kohēziju; uzskata, ka pilnīga datu pārredzamība un pieejamība ir būtiski svarīga, lai novērstu un apkarotu nelikumības; šajā sakarībā aicina Komisiju visu saņēmēju sniegto dokumentu publicēšanu noteikt par obligātu;

38. pauž pārliecību, ka ātra platjoslas interneta pārklājuma pilnīga nodrošināšana lauku apvidos, vienlaikus ievērojami uzlabojot izpratni un rīkojot apmācību par tā lietošanu, būs būtisks instruments, ar kura palīdzību panākt, lai visi lauksaimnieki spētu izmantot jaunākās KLP pieteikumu un pieprasījumu iesniegšanas sistēmas;

39. prasa turpināt centienus padarīt pieteikumu iesniegšanas sistēmas un veidlapas mazāk sarežģītas lauksaimniekiem un atbalsta pastiprinātu e-pārvaldes tehnoloģiju izmantojumu dalībvalstīs, lai tādējādi novērstu kļūdu pieļaušanu pieteikumu iesniegšanas gaitā, norādot, ka šajā sakarībā ir nepieciešams, lai atbalsta saņēmējiem būtu pieejams platjoslas internets; mudina Komisiju izveidot programmu vecākās paaudzes lauksaimnieku izglītošanas atbalstam; uzsver apjomīgos ieguldījumus platjoslas tīklos lauku apvidos un aicina dalībvalstis censties panākt pieteikšanās procesa digitalizāciju; atgādina — lai e-pārvaldes tehnoloģiju ieviešana norisinātos uzticami, dalībvalstīm šādas tehnoloģijas ir jāattīsta, jāfinansē vai jāpiešķir tām līdzfinansējums;

40. aicina dalībvalstis īstenot digitalizācijas programmas attiecībām starp valsts pārvaldes struktūrām un lauku saimniecībām, lai būtu iespējams izveidot vienotu attiecīgās lauku saimniecības lietu, kurā tiktu integrēti un sinhroni pārvaldīti dati par audzētajām kultūrām; uzskata, ka, veicot šādu vienkāršošanu, tiktu apkopoti patlaban atsevišķi pārvaldītie aspekti (kultūraugu plāni, individuālie apdrošināšanas plāni un reģistrācijas žurnāli), jo lauku saimniecībām būtu jāsagatavo tikai viena deklarācija, kura tiktu nosūtīta attiecīgajām valsts pārvaldes struktūrām, un tādējādi šo struktūru veiktās pārbaudes kļūtu efektīvākas un būtu iespējams samazināt kļūdu risku maksājumos un racionalizēt pārbaudes;

41. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka valstu un reģionālās struktūras, kas nodarbojas ar jaunās KLP ieviešanu, efektīvi sazinās un sadarbojas, lai tas nāktu par labu lauksaimniekiem, kuri šo politiku īsteno uz vietas;

42. uzskata, ka rūpniecisku, uz internetu balstītu risinājumu izstrāde un pieņemšana lauksaimniecības un pārbaužu jomā, jo īpaši attiecībā uz saņēmējiem un maksājumu aģentūrām paredzētiem integrētiem risinājumiem ilgtermiņā varētu nodrošināt vairākus ieguvumus; sagaida, ka tas pozitīvi ietekmēs pārbaužu saskaņotību, uzticamību un rentabilitāti; mudina Komisiju pieņemt un īstenot izmēģinājuma projektus šajā jomā; atgādina, ka šī pieeja ir atkarīga no dalībvalstu apņemšanās nodrošināt ātrus platjoslas savienojumus lauku apvidiem visā ES;

43. aicina Komisiju sadarboties ar visām ieinteresētajām personām, tostarp (bet ne tikai) ar Revīzijas palātu, dalībvalstīm un finansējuma saņēmēju organizācijām, lai izstrādātu ilgtermiņa stratēģiju, kā ar politiku nesaistītā veidā novērst to, lai pēc turpmākajām KLP reformām un izmaiņām pamataktos nepalielinātos finansējuma saņēmējiem un pārbaužu veicējiem radītais slogs;

44. prasa Komisijai, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. pantu izstrādājot priekšlikumu tiesību aktam saistībā ar ekoloģiski nozīmīgām platībām, ievērot kontrolējamības principu, kas jau ir spēkā lauku attīstības jomā;

45. prasa Komisijai jautājumu par to, kā samazināt Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. pantā paredzēto minimālo pārbaužu skaitu, risināt minētās regulas 110. pantā paredzētajā novērtējuma ziņojumā par KLP uzraudzību un novērtēšanu;

46. prasa Komisijai sagatavot projektu paziņojumam par iespēju ieviest uz rezultātiem balstītas pārvaldības sistēmas visās KLP jomās, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem lauku attīstībā, lai uzsāktu debates ar visām ieinteresētajām personām nolūkā ieviest šo principu ES tiesību aktos;

o

o        o

47. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, Eiropadomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  2013. gada darbības pārskats, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts.
• [2]  Eiropas Revīzijas palātas atzinums Nr. 1/2012 par atsevišķiem regulu priekšlikumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku 2014.–2020. gada posmā.
• [3]       Skatīt Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 3.8. punktu.
• [4]       Skatīt Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 4.8. punktu.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (19.6.2015)

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — virzība uz tādu kopējās lauksaimniecības politikas pārbaužu ieviešanu, kas vērstas uz darbības rezultātu uzlabošanu
(2014/2234(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jens Gieseke

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pēdējos gados ir padarījušas to krietni sarežģītāku un birokrātiskāku kompetentajām iestādēm un lauksaimniekiem un tā kā pastāvošās birokrātijas tvērums kopš 2013. gada reformas ir paplašinājies;

B.  tā kā sarežģītāki noteikumi rada vairāk kļūdu praksē;

C. tā kā ir nepieciešams izpildīt KLP mērķus, vienlaikus nodrošinot savstarpēju sapratni un uzticēšanos starp visām ES iestādēm un valstu un reģionālajām struktūrām, lai KLP īstenošana būtu efektīva;

D. tā kā efektīvākai un iedarbīgākai KLP reformai ir nepieciešama vienkāršošana un mazāka birokrātija, lai sasniegtu KLP mērķus;

E.  tā kā ar kontrolēm un ieinteresēto personu un lauksaimnieku konsultēšanu saistītās izmaksas dalībvalstīs patlaban tiek lēstas EUR 4 miljardu apmērā gadā un ir domājams, ka tās, gluži tāpat kā kļūdu līmenis, varētu palielināties, īstenojot jaunāko KLP reformu un it īpaši — ieviešot ekoloģizācijas pasākumus;

F.  tā kā 2013. gada reformas rezultātā ir ievērojami mainījušās prasības attiecībā uz to, kādi dati lauksaimniekiem ir jāiesniedz kopā ar pieteikumiem un pamatojot pieprasījumus, un ir ieviestas jaunas prasības, kuru gadījumā pastāv risks, ka sākotnējā to apguves un pielāgošanās posmā palielināsies kļūdu līmenis;

G. tā kā pašreizējās sistēmas ietvaros ik gadu tiek veikti aptuveni 15 miljoni darījumu, kuru gaitā tiek izmaksāti līdzekļi apmēram 8 miljoniem atbalsta saņēmēju, un tiek veikts miljons pārbaužu uz vietas, kuras aptver miljoniem bāzes zemes gabalu, un līdz ar to pašreizējās sistēmas iespējas nav neierobežotas un ir nepieciešams rīkoties;

H. tā kā ir svarīgi, lai tirgus dalībnieki netiktu apgrūtināti ar nesamērīgi daudzām pārbaudēm,

1.  norāda, ka no kontrolēm izrietošā administratīvā sloga palielināšanās ir tieši saistīta ar KLP sarežģītības pastiprināšanos; tāpēc prasa padarīt to vienkāršāku un mazināt kontroļu daudzumu, lai panāktu zemāku kļūdu līmeni un uzlabotu KLP maksājumu izpildes efektivitāti, kā arī samazināt izmaksas un administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un lauksaimniekiem, vienlaikus nodrošinot pareizu budžeta izlietojumu;

2.  prasa, novērtējot pārbaužu rezultātus un nosakot iespējamās sankcijas, atšķirīgi attiekties pret nolaidīgām, bez nodoma pieļautām kļūdām un pret krāpšanas gadījumiem, jo nolaidīgi pieļautu kļūdu rezultātā parasti netiek nodarīts finansiāls kaitējums nodokļu maksātājiem;

3.  prasa, lai KLP būtu mazāk birokrātiska, lai to būtu iespējams īstenot un skaidri interpretēt, tiecoties panākt zemāku kļūdu līmeni un izveidot instrumentus, ar kuru palīdzību būtu iespējams nošķirt kļūdas no krāpšanās, vienlaikus nodrošinot, ka lauksaimnieki joprojām spēj saražot vitāli nepieciešamos pārtikas produktus, kas ir šīs politikas galvenais jautājums; uzskata, ka turpmāki pasākumi sarežģītības mazināšanai un KLP racionalizēšanai ir viens no galvenajiem faktoriem, lai lauksaimniecības nozarei piesaistītu jaunus dalībniekus un arī paturētu viņus un viņu prasmes nozarē, tā nodrošinot ES lauksaimniecības nozarei plaukstošas nākotnes izredzes; sagaida, ka labāka regulējuma programmā šajā sakarībā tiks paredzēti stingri pasākumi; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu par vienu mēnesi pagarināt tiešo maksājumu pieteikumu iesniegšanas termiņu un uzskata, ka tas ir solis, kas ļaus samazināt KLP kļūdu līmeni;

4.  prasa sniegt tirgus dalībniekiem skaidras norādes un piemērot samērīgas sankcijas, nosakot pielaides robežu attiecībā uz mazsvarīgām un netīši pieļautām kļūdām;

5.  uzskata — lai nodrošinātu raitu projektu īstenošanu, maksājumus nevajadzētu pārtraukt gadījumos, kad konstatētas mazsvarīgas un/vai pārrakstīšanās kļūdas;

6.  uzskata, ka uz darbības rezultātiem balstītu kontroļu sistēmas attīstīšana un administrēšana nekādā gadījumā nedrīkstētu būt par iemeslu lielākai nedrošībai attiecībā uz ES pārtikas apgādi;

7.  mudina sniegt skaidrākas norādes gan valstu iestādēm, gan lauksaimniekiem, lai mazinātu kļūdu līmeni;

8.  atbalsta Komisijas iniciatīvu vienkāršot KLP, nekavējoties apsverot pasākumus, kurus iespējams strauji īstenot, jo tas nāktu par labu lauksaimniekiem, maksājumu aģentūrām, ES iestādēm un nodokļu maksātājiem; turklāt mudina nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz grozījumu izdarīšanu leģislatīvajā pamataktā; aicina Komisiju nākt klajā ar konkrētiem KLP vienkāršošanas priekšlikumiem, ņemot vērā lauksaimniecības nozari pārstāvošo ieinteresēto personu paustos viedokļus;

9.  atbalsta vienotas revīzijas pastiprināšanu un stingrāku īstenošanu, kuras ietvaros tiktu koordinēti dažādo iestāžu veiktie kontroles pasākumi, un prasa mazināt no revīzijām izrietošo administratīvo slogu, lai lauksaimniekiem visa piemērojamā regulējuma kontekstā viena gada laikā nebūtu jāsaskaras ar vairākiem atsevišķiem kompetento struktūru apmeklējumiem vai vairāk nekā divām vai pārmērīgām, vai daudzkārtējām Komisijas un Revīzijas palātas veiktām kontrolēm, jo, samazinot pārbaužu skaitu, tiktu mazināts lauksaimniekiem uzliktais slogs; prasa apvienot sertifikācijas iestāžu un citu dalībvalstu struktūru veiktos revīzijas uzdevumus un kontroles; norāda, ka padomi, kas lauksaimniekiem sniegti valstu iestāžu un Komisijas sagatavotajās norādēs par KLP īstenošanu, bieži vien ir pretrunā ar Revīzijas palātas izmantotajiem novērtēšanas kritērijiem, kā rezultātā tiek piemēroti negaidīti un nesamērīgi naudas sodi;

10. atbalsta integrētu pieeju kontrolēm, proti, to, ka visas nepieciešamās kontroles vienā lauku saimniecībā iespēju robežās tiktu īstenotas vienlaikus, lai tādējādi varētu samazināt uz vietas notiekošo revīzijas apmeklējumu skaitu un ar tiem saistītās finansiālās izmaksas, laika patēriņu un slogu administrācijai un lauksaimniekiem un racionalizēt kontroles procesu;

11. atbalsta uz riska faktoru balstītas pieejas izmantošanu; atbalsta nostāju, ka dalībvalstīs, kurās noteiktā laikposmā konstatēts ārkārtīgi zems kļūdu vai neatbilstības līmenis, kontroļu daudzums būtu jāsamazina; atgādina, ka ir pastiprināti jāsniedz konsultācijas par labāko praksi un jāpastiprina kontroles dalībvalstīs, kurās kļūdu vai neatbilstības līmenis ir augsts vai palielinās, tomēr būtu jāparedz pieļaujamā pielaides robeža ar pēdējo KLP reformu ieviestu jaunu, sarežģītu pasākumu īstenošanas pirmajā gadā; turklāt mudina noteikt samērīgas sankcijas gadījumos, kad kļūdas ir mazsvarīgas vai pieļautas netīši;

12. aicina Komisiju izdarīt grozījumus sertifikācijas struktūrām izdotajās pamatnostādnēs nolūkā stingrāk uzraudzīt, kā tiek apkopoti statistikas ziņojumi;

13. prasa samazināt uz vietas veikto pārbaužu īpatsvaru līdz 3 % visiem tiešajiem maksājumiem, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka nebūs iespējams ietaupīt kontroļu veikšanai nepieciešamos līdzekļus;

14. pauž pārliecību, ka ātra platjoslas interneta 100 % pārklājuma nodrošināšana lauku apvidos, vienlaikus ievērojami uzlabojot izpratni un rīkojot apmācību par tā lietošanu, būs būtisks instruments, ar kura palīdzību panākt, lai visi lauksaimnieki spētu izmantot jaunākās KLP pieteikumu un pieprasījumu iesniegšanas sistēmas;

15. prasa turpināt centienus padarīt pieteikumu iesniegšanas sistēmas un veidlapas mazāk sarežģītas lauksaimniekiem un atbalsta pastiprinātu e-pārvaldes tehnoloģiju izmantojumu dalībvalstīs, lai tādējādi novērstu kļūdu pieļaušanu pieteikumu iesniegšanas gaitā, norādot, ka šajā sakarībā ir nepieciešams, lai atbalsta saņēmējiem būtu pieejams platjoslas internets; mudina Komisiju izveidot programmu vecākās paaudzes lauksaimnieku izglītošanas atbalstam; uzsver apjomīgos ieguldījumus platjoslas tīklos lauku apvidos un aicina dalībvalstis censties panākt pieteikšanās procesa digitalizāciju; atgādina — lai e-pārvaldes tehnoloģiju ieviešana norisinātos uzticami, dalībvalstīm šādas tehnoloģijas ir jāattīsta, jāfinansē vai jāpiešķir tām līdzfinansējums;

16. aicina dalībvalstis īstenot digitalizācijas programmas attiecībām starp valsts pārvaldes struktūrām un lauku saimniecībām, lai būtu iespējams izveidot vienotu attiecīgās lauku saimniecības lietu, kurā tiktu integrēti un sinhroni pārvaldīti dati par audzētajām kultūrām; uzskata, ka, veicot šādu vienkāršošanu, tiktu apkopoti patlaban atsevišķi pārvaldītie aspekti (kultūraugu plāni, individuālie apdrošināšanas plāni un reģistrācijas žurnāli), jo lauku saimniecībām būtu jāsagatavo tikai viena deklarācija, kura tiktu nosūtīta attiecīgajām valsts pārvaldes struktūrām, un tādējādi šo struktūru veiktās pārbaudes kļūtu efektīvākas un būtu iespējams samazināt kļūdu risku maksājumos un racionalizēt kontroles;

17. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka valstu/reģionālās struktūras, kas nodarbojas ar jaunās KLP ieviešanu, īsteno efektīvu saziņu un sadarbojas, tā palīdzot lauksaimniekiem, kuri šo politiku īsteno praksē;

18. aicina Revīzijas palātu, lai tā savā 2015. gada ziņojumā par Komisijas īstenoto budžeta izpildi, norādot kļūdu līmeni un sniedzot attiecīgos komentārus, atzītu KLP ievērojamās pārmaiņas, kuras iestājās 2013. gada reformas rezultātā un kurām nevar būt atpakaļejoša spēka, un akcentēt, kāda ir dalībvalstu atbildības pakāpe līdzekļu dalītās pārvaldības sistēmā;

19. aicina visas par KLP īstenošanu atbildīgās iestādes un struktūras sadarboties, lai pārvarētu ar revīziju un kontroļu ievērojamo slogu saistīto neuzticēšanos un nedrošību, kas varētu apdraudēt ES lauksaimniecības nozares turpmāko attīstību un inovāciju, kā arī tās pozīciju salīdzinājumā ar citiem tirgiem;

20. prasa Komisijai rosināt paraugprakses apmaiņu, lai nodrošinātu iespējami raitāku kontroļu norisi un iespējami mazāk traucējumu lauksaimniekiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	17.6.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 9 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Paul Brannen, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Edouard Ferrand, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Jan Huitema, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Giulia Moi, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marit Paulsen, Laurenţiu Rebega, Jordi Sebastià, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella, Janusz Wojciechowski, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Paul Denanot, Jørn Dohrmann, Stefan Eck, Peter Eriksson, Fredrick Federley, Jens Gieseke, Emmanouil Glezos, Maria Heubuch, Norbert Lins, Anthea McIntyre, Momchil Nekov, Sofia Ribeiro

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	14.7.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nedzhmi Ali, Louis Aliot, Jonathan Arnott, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Ryszard Czarnecki, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Verónica Lope Fontagné, Fulvio Martusciello, Dan Nica, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Marco Valli, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Caterina Chinnici, Benedek Jávor, Julia Pitera, Patricija Šulin