Ziņojums - A8-0245/2015Ziņojums
A8-0245/2015

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā

28.7.2015 - (COM(2015)0286 – C8‑0156/2015 – 2015/0125(NLE)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Ska Keller


Procedūra : 2015/0125(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0245/2015

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā

(COM(2015)0286 – C8-0156/2015 – 2015/0125(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2015)0286),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0156/2015),

–       ņemot vērā Budžeta komitejas vēstuli,

–       ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–       ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0245/2015),

1.      apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.      apstiprina paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.      aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

4.      aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

5.      prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

3.a atsauce (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās I nodaļu un 18. un 19. pantu,

Grozījums Nr.  2

Lēmuma priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Saskaņā ar Līguma 78. panta 3. punktu un 80. pantu šajā lēmumā paredzētie solidaritātes pasākumi ir saistoši.

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Pagaidu pasākumi ārkārtas pārcelšanai ir tikai viena daļa no visaptverošās pieejas migrācijai, kas izklāstīta Komisijas 2015. gada 13. maija paziņojumā „Eiropas programma migrācijas jomā” un gaidāmajā Eiropas Parlamenta patstāvīgajā ziņojumā. Eiropas Parlaments uzsver, ka visi minētās visaptverošās pieejas aspekti ir svarīgi un to sakarā būtu jārīkojas paralēli. Ņemot vērā pašreizējo ārkārtas situāciju un apņemšanos stiprināt solidaritāti un atbildību, Eiropadome 25. un 26. jūnija sanāksmē vienojās par to, ka divu gadu laikā pagaidu un izņēmuma kārtā no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm pārcels 40 000 personu, kurām nepārprotami ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Dalībvalstīm būtu jāvienojas par saistošu šādu personu sadales kvotu.

 

Grozījums Nr.  4

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Eiropas Parlaments 2015. gada 29. aprīlī atkārtoti norādīja, ka Savienībai, reaģējot uz nesenajām traģēdijām Vidusjūrā, jārīkojas solidāri, taisnīgi jāsadala atbildība un jāpastiprina centieni šajā jomā iepretim dalībvalstīm, kuras uzņem vislielāko skaitu bēgļu un starptautiskas aizsardzības pieteikumu iesniedzēju absolūtos skaitļos vai proporcionāli.

(5) Eiropas Parlaments 2015. gada 29. aprīlī atkārtoti norādīja, ka Savienībai, reaģējot uz nesenajām traģēdijām Vidusjūrā, jārīkojas solidāri, taisnīgi jāsadala atbildība un jāpastiprina centieni šajā jomā iepretim dalībvalstīm, kuras uzņem vislielāko skaitu bēgļu un starptautiskas aizsardzības pieteikumu iesniedzēju absolūtos skaitļos vai proporcionāli, ņemot vērā kritērijus tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 604/20131a. Eiropas Parlaments aicināja ieviest saistošas kvotas patvēruma meklētāju sadalei dalībvalstu starpā.

 

 

______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija) (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

Grozījums Nr.  5

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) No dalībvalstīm, kuras saskārās ar īpašu spiedienu, sevišķi ņemot vērā nesenos traģiskos notikumus Vidusjūrā, īpaši jāizceļ Itālija un Grieķija, kur ieceļoja nepieredzēti daudz migrantu, starp kuriem bija starptautiskas aizsardzības pieprasītāji, kam tā nepārprotami vajadzīga, un šis pieplūdums radīja ievērojamu spiedienu uz šo valstu migrācijas un patvēruma sistēmām.

(7) No dalībvalstīm, kuras saskārās ar īpašu spiedienu, sevišķi ņemot vērā nesenos traģiskos notikumus Vidusjūrā, īpaši jāizceļ Itālija un Grieķija, kur ieceļoja nepieredzēti daudz migrantu, starp kuriem bija starptautiskas aizsardzības pieprasītāji, kam tā nepārprotami vajadzīga, un šis pieplūdums radīja ievērojamu spiedienu uz šo valstu migrācijas un patvēruma sistēmām, tādējādi norādot uz Regulas (ES) Nr. 604/2013 negatīvo ietekmi uz pirmo ieceļošanas Savienībā valsti, taču diemžēl minētās regulas darbība vēl nav apturēta un no tās nav izņemta atsauce uz pirmo ieceļošanas Savienībā valsti. Arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis saskaras ar patvēruma meklētāju skaita milzīgu pieaugumu.

Grozījums Nr.  6

Lēmuma priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Eksperti prognozē migrācijas spiediena pieaugumu īstermiņā un vidējā termiņā pie Savienības ārējām jūras un sauszemes robežām.

Grozījums Nr.  7

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Saskaņā ar datiem no Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) Vidusjūras centrālā un austrumu daļa ir bijusi galvenā nelikumīgas robežšķērsošanas vieta Savienībā 2014. gadā. 2014. gadā Itālijā vien ir ieceļojuši vairāk nekā 170 000 migrantu – par 277 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Pastāvīgs pieaugums bija vērojams arī Grieķijā, kuru sasniedza 50 000 nelikumīgo migrantu – par 153 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Statistika 2015. gada pirmajos mēnešos apliecina šo skaidro tendenci attiecībā uz Itāliju. Turklāt Grieķija 2015. gada pirmajos mēnešos ir piedzīvojusi nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaita strauju pieaugumu – par vairāk nekā 50 % no kopējā nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaita 2014. gadā (gandrīz 28 000 gadījumu 2015. gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar gandrīz 55 000 visā 2014. gadā). Ievērojama daļa no kopējā nelikumīgo migrantu skaita šajos abos reģionos ietver migrantus ar tādu valstspiederību, kam saskaņā ar Eurostat datiem ir bijis liels atzīšanas īpatsvars Savienības mērogā (2014. gadā sīrieši un eritrejieši, kam atzīšanas īpatsvars Savienības mērogā pārsniedz 75 %, bija vairāk nekā 40 % no visiem nelikumīgajiem migrantiem Itālijā un vairāk nekā 50 % no visiem nelikumīgajiem migrantiem Grieķijā). Saskaņā ar Eurostat datiem Grieķijā 2014. gadā nelikumīgi atradās 30 505 sīrieši salīdzinājumā ar 8220 sīriešiem 2013. gadā.

(8) Saskaņā ar datiem no Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) Vidusjūras centrālā un austrumu daļa ir bijusi galvenā nelikumīgas robežšķērsošanas vieta Savienībā 2014. gadā. 2014. gadā Itālijā vien ir ieceļojuši vairāk nekā 170 000 nelegālo migrantu – par 277 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu; šo migrantu vidū bija 26 100 bērnu, no kuriem aptuveni 13 000 bija nepavadīti nepilngadīgie, kas veidoja 7,6 % no kopējā migrantu skaita. Pastāvīgs pieaugums bija vērojams arī Grieķijā, kuru sasniedza 50 000 nelikumīgo migrantu – par 153 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Statistika 2015. gada pirmajos mēnešos apliecina šo skaidro tendenci attiecībā uz Itāliju. No 2015. gada janvāra līdz jūnijam Itālijā par 5 % palielinājās nelegālas robežšķērsošanas gadījumu skaits, salīdzinot ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā. Turklāt Grieķija 2015. gada pirmajos mēnešos ir piedzīvojusi nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaita strauju pieaugumu — tas palielinājies sešas reizes, salīdzinot ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā, un par 140 %, salīdzinot ar visu iepriekšējo gadu (pēc Frontex datiem 76 293 gadījumi no 2015. gada janvāra līdz jūnijam salīdzinājumā ar gandrīz 55 000 visā 2014. gadā). Ievērojama daļa no kopējā nelikumīgo migrantu skaita šajos abos reģionos ietver migrantus ar tādu valstspiederību, kam saskaņā ar Eurostat datiem ir bijis liels atzīšanas īpatsvars Savienības mērogā (2014. gadā sīrieši un eritrejieši, kam atzīšanas īpatsvars Savienības mērogā pārsniedz 75 %, bija vairāk nekā 40 % no visiem nelikumīgajiem migrantiem Itālijā un vairāk nekā 50 % no visiem nelikumīgajiem migrantiem Grieķijā; no 2015. gada janvāra līdz jūnijam sīrieši un eritrejieši bija 30 % no Itālijā ieceļojušo cilvēku skaita un 60 % — no Grieķijā ieceļojušo cilvēku skaita). Saskaņā ar Eurostat datiem Grieķijā 2014. gadā nelikumīgi atradās 30 505 sīrieši salīdzinājumā ar 8220 sīriešiem 2013. gadā.

Grozījums Nr.  8

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Saskaņā ar Frontex datiem vēl viens nozīmīgs imigrācijas ceļš uz Savienību 2014. gadā bija Rietumbalkānu ceļš, kurā reģistrēti 43 357 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumi. Tomēr lielākajai daļai migrantu, kas ierodas pa šo ceļu, pirmšķietami nav nepieciešama starptautiska aizsardzība – 51 % no visiem ieceļotājiem ir no Kosovas.

(10) Saskaņā ar Frontex datiem vēl viens nozīmīgs imigrācijas ceļš uz Savienību 2014. gadā bija Rietumbalkānu ceļš, kurā reģistrēti 43 357 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumi. 2015. gadā nelegālas robežšķērsošanas gadījumu skaits ir būtiski palielinājies. Laikposmā no 2015. gada janvāra līdz jūnijam 67 444 migranti un bēgļi šķērsoja Turcijas robežas ar Grieķiju un Bulgāriju un Ungārijas sauszemes robežas. Tas ir 962 % pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušā gadā. Minēto maršrutu aizvien vairāk izmanto arī personas, kas bēg no kara un vajāšanas. Pa šo maršrutu Savienībā no 2015. gada janvāra līdz jūnijam iekļuva 17 955 bēgļi no Afganistānas, 13 225 bēgļi no Sīrijas, 3 021 bēglis no Irākas un 196 bēgļi no Eritrejas.

Grozījums Nr.  9

Lēmuma priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Visām iesaistītajām dalībvalstīm būtu strauji un pilnībā jātransponē un efektīvi jāīsteno kopējā Eiropas patvēruma sistēma, tādējādi nodrošinot vienotus Savienības standartus, tostarp patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumus un pamattiesību ievērošanu, kā to paredz spēkā esošie Savienības tiesību akti.

Grozījums Nr.  10

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Ja kāda dalībvalsts, izņemot Itāliju un Grieķiju, saskartos ar līdzīgu ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, Padome saskaņā ar Līguma 78. panta 3. punktu pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu var pieņemt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts labā. Šādi pasākumi vajadzības gadījumā var ietvert šajā lēmumā paredzēto attiecīgās dalībvalsts pienākumu atcelšanu.

(15) Ņemot vērā pieaugošo nestabilitāti un konfliktus Savienības tuvējās kaimiņvalstīs un migrācijas plūsmu mainību, ja kāda dalībvalsts, izņemot Itāliju un Grieķiju, saskartos ar līdzīgu ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, Padome saskaņā ar Līguma 78. panta 3. punktu pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu var pieņemt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts labā. Šādi pasākumi vajadzības gadījumā var ietvert šajā lēmumā paredzēto attiecīgās dalībvalsts pienākumu atcelšanu.

Grozījums Nr.  11

Lēmuma priekšlikums

17. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ietver pagaidu atkāpi no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 13. panta 1. punktā noteiktā kritērija un procedūras etapiem, arī termiņiem, kas noteikti minētās regulas 21., 22. un 29. pantā.

(17) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ietver pagaidu atkāpi no Regulas (ES) Nr. 604/2013 13. panta 1. punktā noteiktā kritērija un procedūras etapiem, arī termiņiem, kas noteikti minētās regulas 21., 22. un 29. pantā. Pārcelšanas pasākumiem nevajadzētu liegt dalībvalstīm iespēju pilnībā piemērot Regulu (ES) Nr. 604/2013, tostarp proaktīvi un iedarbīgi izmantot visus kritērijus, piemēram, par ģimenes atkalapvienošanos, nepavadītu nepilngadīgo īpašu aizsardzību, kā arī klauzulu par rīcības brīvību humānu apsvērumu dēļ.

____________________

____________________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26 jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

 

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Bija jāizdara izvēle, kādus kritērijus piemērot, lemjot, kādus un cik pieteikuma iesniedzējus pārcelt no Itālijas un Grieķijas. Ir izstrādāta skaidra un darboties spējīga sistēma, pamatojoties uz to, cik (pēc Eurostat datiem, izmantojot visnesenāko statistiku) gadījumos (vidēji) pirmajā instancē Savienības līmenī tiek piešķirta starptautiska aizsardzība no visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti pirmajā instancē Savienībā attiecībā uz patvēruma pieteikumiem starptautiskas aizsardzības saņemšanai. No vienas puses, šim slieksnim būtu maksimāli jānodrošina, ka visi pieteikumu iesniedzēji, kuriem, iespējams, ir nepieciešama starptautiska aizsardzība, varētu pilnībā un nekavējoties izmantot savas tiesības uz aizsardzību pārcelšanas mērķa valstī. No otras puses, tam būtu maksimāli jānovērš, ka pieteikumu iesniedzēji, kuri, iespējams, uz pieteikumu saņems negatīvu atbildi, netiek pārcelti uz citu dalībvalsti, tādējādi nelikumīgi pagarinot savu uzturēšanos Savienībā. Ņemot vērā Eurostat datus par lēmumiem pirmajā instancē 2014. gadā, šajā lēmumā būtu jāizmanto 75 % slieksnis, kas minētajā gadā atspoguļo pozitīvo lēmumu īpatsvaru par sīriešu un eritrejiešu iesniegtajiem pieteikumiem.

(18) Bija jāizdara izvēle, kādus kritērijus piemērot, lemjot, kādus un cik pieteikuma iesniedzējus pārcelt no Itālijas un Grieķijas. Ir izstrādāta skaidra un darboties spējīga sistēma, pamatojoties uz to, cik (pēc Eurostat datiem, izmantojot visnesenāko statistiku) gadījumos (vidēji) pirmajā instancē Savienības līmenī tiek piešķirta starptautiska aizsardzība no visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti pirmajā instancē Savienībā attiecībā uz patvēruma pieteikumiem starptautiskas aizsardzības saņemšanai. No vienas puses, šim slieksnim būtu maksimāli jānodrošina, ka visi pieteikumu iesniedzēji, kuriem, iespējams, ir nepieciešama starptautiska aizsardzība, varētu pilnībā un nekavējoties izmantot savas tiesības uz aizsardzību pārcelšanas mērķa valstī. No otras puses, tam būtu maksimāli jānovērš, ka pieteikumu iesniedzēji, kuri, iespējams, uz pieteikumu saņems negatīvu atbildi, netiek pārcelti uz citu dalībvalsti, tādējādi nelikumīgi pagarinot savu uzturēšanos Savienībā. Ņemot vērā Eurostat datus par lēmumiem pirmajā instancē 2014. gadā, šajā lēmumā būtu jāizmanto 75 % slieksnis, kas minētajā gadā atspoguļo pozitīvo lēmumu īpatsvaru par sīriešu un eritrejiešu iesniegtajiem pieteikumiem. Lai ņemtu vērā migrācijas plūsmu mainību, pārceļamo personu mērķgrupa būtu jānovērtē reizi ceturksnī.

Grozījums Nr.  13

Lēmuma priekšlikums

19. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Pagaidu pasākumi ir paredzēti, lai Itālijā un Grieķijā mazinātu ievērojamo spiedienu patvēruma jomā, jo īpaši, pārceļot ievērojamu skaitu pieteikumu iesniedzēju, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība un kuri ir ieceļojuši Itālijā un Grieķijā pēc šā lēmuma piemērošanas dienas. Ņemot vērā trešo valstu valstspiederīgo kopējo skaitu, kuri 2014. gadā nelikumīgi ieceļojuši Itālijā un Grieķijā, un to personu skaitu, kurām nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība, no Itālijas un Grieķijas kopumā būtu jāpārceļ 40 000 pieteikumu iesniedzēju, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība. Tas ir apmēram 40 % no kopējā trešo valstu valstspiederīgo skaita, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība un kuri nelikumīgi ieceļojuši Itālijā un Grieķijā 2014. gadā. Tādējādi šajā lēmumā ierosinātais pārcelšanas pasākums nodrošina taisnīgu sloga sadali starp Itāliju un Grieķiju, no vienas puses, un pārējām dalībvalstīm, no otras puses. Ņemot vērā šos pašus pieejamos kopējos skaitļus par 2014. gadu un 2015. gada pirmajiem četriem mēnešiem Itālijā salīdzinājumā ar Grieķiju, 60 % no šiem pieteikumu iesniedzējiem būtu jāpārceļ no Itālijas un 40 % no Grieķijas.

(19) Pagaidu ārkārtas pasākumi ir paredzēti taisnīga un vienlīdzīga pārcelšanas mehānisma izveidei, lai Itālijā un Grieķijā mazinātu ievērojamo spiedienu patvēruma jomā, jo īpaši, pārceļot ievērojamu skaitu pieteikumu iesniedzēju, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība un kuri ir ieceļojuši Itālijā un Grieķijā pēc šā lēmuma piemērošanas dienas. Ņemot vērā trešo valstu valstspiederīgo kopējo skaitu, kuri 2014. gadā nelikumīgi ieceļojuši Itālijā un Grieķijā, un to personu skaitu, kurām nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība, no Itālijas un Grieķijas kopumā būtu jāpārceļ 40 000 pieteikumu iesniedzēju, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība. Tas ir apmēram 40 % no kopējā trešo valstu valstspiederīgo skaita, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība un kuri nelikumīgi ieceļojuši Itālijā un Grieķijā 2014. gadā. Tādējādi šajā lēmumā ierosinātais pārcelšanas pasākums nodrošina taisnīgu atbildības sadali starp Itāliju un Grieķiju, no vienas puses, un pārējām dalībvalstīm, no otras puses. Ņemot vērā šos pašus pieejamos kopējos skaitļus par 2014. gadu un 2015. gada pirmajiem četriem mēnešiem Itālijā salīdzinājumā ar Grieķiju, 60 % no šiem pieteikumu iesniedzējiem būtu jāpārceļ no Itālijas un 40 % no Grieķijas. Sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā šis lēmums, Komisijai, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem, būtu jānovērtē to personu īpatsvars, kas pārceļamas no Itālijas un Grieķijas, lai to pielāgotu mainīgajām bēgļu plūsmām. Ārkārtas pārcelšanas mehānisms nav risinājums ilgtermiņa problēmai, ko rada patvēruma meklētāju skaita pieaugums pie ārējām Savienības robežām, bet gan drīzāk izmēģinājuma projekts, gaidot tiesību akta priekšlikumu par pastāvīgu ārkārtas pārcelšanas shēmu, pamatojoties uz LESD 78. panta 2. punktu, un tāpēc tas sākotnēji attiecas tikai uz 40 000 pieteikumu iesniedzēju. Tomēr būtu jāapsver turpmāks pārcelšanas vietu palielinājums, ja tas vajadzīgs, lai pielāgotos strauji mainīgajām bēgļu plūsmām un tendencēm šā lēmuma piemērošanas laikā. Jebkuram priekšlikumam par pastāvīgu ārkārtas pārcelšanas mehānismu jābūt balstītam uz daudz būtiskāku ieguldījumu solidaritātē un atbildības dalīšanu dalībvalstu starpā, tostarp ievērojami palielinot pieejamo pārcelšanas vietu skaitu, lai pielāgotos strauji mainīgajām migrācijas plūsmām un tendencēm. Tā pamatā jābūt skaidri noteiktiem kritērijiem, tostarp par trešo valstu valstspiederīgo pēkšņu ieplūdumu un ar ārkārtas patvēruma meklētāju skaitu saistīto spiedienu, paredzot sākt tā izmantošanu, pamatojoties uz pārredzamiem un objektīviem rādītājiem.

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Izstrādājot pastāvīgu pārcelšanas mehānismu saskaņā ar Līguma 78. panta 2. punktu, Komisijai kā kritērijs, lai noteiktu migrantu sadales koeficientu, būtu jāiekļauj dalībvalsts teritorija.

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

21. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/20141, sniedz atbalstu noslogojuma sadales darbībām, par ko panākta vienošanās starp dalībvalstīm, un ir atvērts politikas turpmākai attīstībai šajā jomā. Regulas (ES) Nr. 516/2014 7. panta 2. punktā paredzēta iespēja dalībvalstīm īstenot pasākumus saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju pārsūtīšanu atbilstīgi to valsts programmām, bet tās 18. pantā paredzēta vienreizēja maksājuma iespēja 6000 euro apmērā par katru starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kas pārsūtīts no citas dalībvalsts.

(21) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/20141, sniedz atbalstu taisnīgas atbildības sadales darbībām, par ko panākta vienošanās starp dalībvalstīm, un ir atvērts politikas turpmākai attīstībai šajā jomā. Regulas (ES) Nr. 516/2014 7. panta 2. punktā paredzēta iespēja dalībvalstīm īstenot pasākumus saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju pārsūtīšanu atbilstīgi to valsts programmām, bet tās 18. pantā paredzēta vienreizēja maksājuma iespēja 6000 euro apmērā par katru starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kas pārsūtīts no citas dalībvalsts.

______________

___________________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK (OV L 150, 20.5.2014, 168. lpp.).

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK (OV L 150, 20.5.2014, 168. lpp.).

Grozījums Nr.  16

Lēmuma priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Komisijai būtu jākontrolē katra pieteikuma iesniedzēja pārcelšanai paredzētās summas EUR 6000 apmērā izlietojums.

Grozījums Nr.  17

Lēmuma priekšlikums

25. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Lemjot par to, kurus pieteikumu iesniedzējus, kam nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība, būtu jāpārceļ, priekšroka būtu dodama mazāk aizsargātiem pieteikumu iesniedzējiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES 22. panta10 nozīmē. Saistībā ar to īpaši būtu jāņem vērā pieteikumu iesniedzēju īpašās vajadzības, tostarp attiecībā uz veselību. Vienmēr būtu arī pirmām kārtām jāņem vērā bērna intereses.

(25) Lemjot par to, kurus pieteikumu iesniedzējus, kam nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība, būtu jāpārceļ, priekšroka būtu dodama mazāk aizsargātiem pieteikumu iesniedzējiem, to starpā īpašu uzmanību pievēršot nepavadītiem nepilngadīgajiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES 21. un 22. panta10 nozīmē. Lai ņemtu vērā neaizsargātu personu īpašo situāciju, dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/33/ES un Direktīvu 2013/32/ES1a ir pienākums veikt individuālu novērtējumu par personu neaizsargātību, ņemot vērā vajadzību pēc īpašas uzņemšanas un procedūras. Tādēļ, lai dalībvalstis varētu efektīvi nodrošināt patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu saskaņā ar Savienības tiesībām, tām ir jāveic aktīvi pasākumi minēto personu individuālo vajadzību novērtēšanai, un tās nevar paļauties tikai uz minēto personu pašidentifikāciju. Saistībā ar to īpaši būtu jāņem vērā pieteikumu iesniedzēju īpašās vajadzības, tostarp attiecībā uz veselību. Visās procedūrās, kas ieviestas saskaņā ar šo lēmumu, vienmēr būtu pirmām kārtām jāņem vērā bērna intereses un nekad nedrīkst tikt apdraudēta to galveno principu ievērošana, kas noteikti Tiesas 2013. gada 6. jūnija spriedumā lietā C-648/111b.

______________

___________________

10 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (pārstrādāta redakcija) (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.).

10 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (pārstrādāta redakcija) (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.).

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (pārstrādāta versija) (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.)

 

1b Tiesas 2013. gada 6. jūnija spriedums lietā C-648/11, The Queen, pēc MA, BT, DA pieprasījuma, pret Secretary of State for the Home Department, ECLI:EU:C:2013:367.

Grozījums Nr.  18

Lēmuma priekšlikums

26. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Turklāt, lai nolemtu, kurai dalībvalstij būtu jābūt pārcelšanas mērķa dalībvalstij, īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgo pieteikumu iesniedzēju īpašām prasmēm, kas varētu palīdzēt viņiem integrēties pārcelšanas mērķa dalībvalstī, piemēram, valodu zināšanām. Attiecībā uz īpaši neaizsargātiem pieteikumu iesniedzējiem uzmanība būtu jāpievērš pārcelšanas mērķa dalībvalsts spējai sniegt šiem pieteikumu iesniedzējiem pienācīgu atbalstu.

(26) Turklāt, lai nolemtu, kurai dalībvalstij būtu jābūt pārcelšanas mērķa dalībvalstij, īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgo pieteikumu iesniedzēju vēlmēm un īpašām prasmēm, kas varētu palīdzēt viņiem integrēties pārcelšanas mērķa dalībvalstī, piemēram, valodu zināšanām, ģimenes saitēm, kas plašākas par Regulas (ES) Nr. 604/2013 ģimenes locekļu definīciju, sociālajām attiecībām, kultūras saitēm, iepriekšējas uzturēšanās laikam kādā dalībvalstī, iepriekšējai mācību un iepriekšējai darba pieredzei konkrētas dalībvalsts uzņēmumā vai organizācijā, kā arī īpašai kvalifikācijai, kas var noderēt pieteikumu iesniedzēju integrācijai pārcelšanas mērķa dalībvalsts darba tirgū. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina pieteikumu iesniedzēju diplomu, kvalifikāciju un prasmju efektīva atzīšana. Turklāt dalībvalstis var informēt pieteikumu iesniedzējus par to iespējām darba tirgū. Attiecībā uz īpaši neaizsargātiem pieteikumu iesniedzējiem uzmanība būtu jāpievērš pārcelšanas mērķa dalībvalsts spējai sniegt šiem pieteikumu iesniedzējiem pienācīgu atbalstu. Lai gan pieteikumu iesniedzējiem nav tiesību izvēlēties pārcelšanas mērķa dalībvalsti, būtu, ciktāl iespējams, jāņem vērā viņu vajadzības, vēlmes un īpašā kvalifikācija.

Grozījums Nr.  19

Lēmuma priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a) Ņemot vērā pieredzi, kas gūta izmēģinājuma projektā personu pārvietošanai no Maltas (EUREMA), pēc iespējas būtu jāņem vērā attiecīgo personu cerības un vēlmes. Vispirms pieteikumu iesniedzējiem būtu jādod iespēja paust to vēlmes. Viņiem būtu jāsarindo dalībvalstis vēlamajā secībā un jāpamato sava izvēle ar tādiem faktoriem kā ģimenes saites, sociālās un kultūras saites, piemēram, valodu zināšanas, iepriekšējā uzturēšanās, iepriekšējās mācības un iepriekšējā darba pieredze. Tas būtu jāizdara pieteikumu sākotnējās apstrādes laikā. Pēc tam attiecīgās dalībvalstis būtu jāinformē par pieteikumu iesniedzēju paustajām vēlmēm. Pēc tam dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja izvēlēties vēlamos pieteikumu iesniedzējus no to pieteikumu iesniedzēju vidus, kuri ir pauduši vēlmi pārcelties uz attiecīgo dalībvalsti. Dalībvalstīm būtu jāpamato sava izvēle ar tādiem aspektiem kā, piemēram, ģimenes, sociālās un kultūras saites. Dalībvalstu norīkotie sadarbības koordinatori varētu atvieglot šo procedūru, izjautājot attiecīgos pieteikumu iesniedzējus. Pieteikumu iesniedzējiem vajadzētu būt arī iespējai apspriesties ar citām personām, piemēram, nevalstiskām organizācijām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju (UNHCR) un Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM). Visbeidzot, Itālijai un Grieķijai, sadarbojoties ar EASO, būtu jāpieņem lēmums pārcelt katru pieteikuma iesniedzēju uz konkrētu dalībvalsti, ņemot vērā, ciktāl iespējams, pieteikuma iesniedzēja paustās vēlmes. Būtu jāapspriežas ar UNHCR par pārcelšanas jomā gūto paraugpraksi, tostarp rīcību attiecībā uz pieteikumu iesniedzēju vēlmēm un īpašām kvalifikācijām.

 

Grozījums Nr.  20

Lēmuma priekšlikums

26.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26b) Visā pārcelšanas procedūrā būtu pilnībā jāievēro nediskriminācijas princips, kas noteikts Līguma 10. pantā. Diskriminācija dzimuma, vecuma, etniskās piederības, invaliditātes un reliģijas dēļ ir nepārprotams Līguma pārkāpums.

Grozījums Nr.  21

Lēmuma priekšlikums

28. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem, uz ko attiecas šis lēmums, paliek spēkā Regulā (ES) Nr. 604/2013 noteiktās tiesiskās un procesuālās garantijas. Turklāt pieteikumu iesniedzēji būtu jāinformē par šajā lēmumā noteikto pārcelšanas procedūru un viņiem būtu jāpaziņo pārcelšanas lēmums. Tā kā pieteikuma iesniedzējam atbilstīgi ES tiesību aktiem nav tiesību izvēlēties dalībvalsti, kura būs atbildīga par viņa pieteikumu, pieprasījuma iesniedzējam jābūt tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību saistībā ar pārcelšanas lēmumu atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 604/2013 vienīgi viņa pamattiesību nodrošināšanas nolūkā.

(28) Attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem, uz ko attiecas šis lēmums, paliek spēkā Regulā (ES) Nr. 604/2013 noteiktās tiesiskās un procesuālās garantijas. Turklāt pieteikumu iesniedzēji būtu jāinformē par šajā lēmumā noteikto pārcelšanas procedūru un viņiem būtu jāpaziņo pārcelšanas lēmums. Pieteikuma iesniedzējam jābūt tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību saistībā ar pārcelšanas lēmumu atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 604/2013 un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam.

Grozījums Nr.  22

Lēmuma priekšlikums

30. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Būtu jāveic pasākumi, lai izvairītos no pārcelto personu turpmākas pārvietošanās no pārcelšanas mērķa dalībvalsts uz citām dalībvalstīm. Jo īpaši, pieteikumu iesniedzēji būtu jāinformē par sekām tad, ja viņi pārvietosies uz citām dalībvalstīm, un jāizskaidro – ja pārcelšanas mērķa dalībvalsts piešķirs viņiem starptautisko aizsardzību, viņi principā varēs izmantot ar starptautisko aizsardzību saistītās tiesības tikai šajā dalībvalstī.

(30) Būtu jāveic pasākumi, lai izvairītos no pārcelto personu turpmākas pārvietošanās no pārcelšanas mērķa dalībvalsts uz citām dalībvalstīm. Pieteikumu iesniedzēju vēlmju, tostarp attiecībā uz ģimenes saitēm, kas ir plašākas nekā Regulas (ES) Nr. 604/2013 noteikumos par ģimeni, un sociālajām un kultūras saitēm, ņemšana vērā, ciktāl iespējams, ir vienkāršs pasākums, ar kuru palīdzēt pieteikumu iesniedzējiem pakāpeniski apzināties piederību pārcelšanas mērķa dalībvalstij. Pieteikumu iesniedzējiem būtu jānodrošina visa vajadzīgā informācija par galamērķa valsti valodā, kuru viņi saprot vai par kuru ir pamats uzskatīt, ka viņi to saprot, un gadījumos, kad pilnībā nav iespējams ņemt vērā viņu vēlmes, — pieņemtā lēmuma pamatojums. Lai novērstu personu turpmāku pārvietošanos, pieteikumu iesniedzēji būtu jāinformē par sekām tad, ja viņi pārvietosies uz citām dalībvalstīm, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 604/2013 4. pantā, un jāizskaidro — ja pārcelšanas mērķa dalībvalsts piešķirs viņiem starptautisko aizsardzību, viņi principā varēs izmantot ar starptautisko aizsardzību saistītās tiesības tikai šajā dalībvalstī.

Grozījums Nr.  23

Lēmuma priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30a) Pieteikumu iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju piekrišana pārcelšanai ir vispāratzīts princips Savienības sekundārajos tiesību aktos, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 516/2014 7. panta 2. punktā un pēc analoģijas — Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 439/20101a 5. pantā un Regulas (ES) Nr. 604/2013 17. panta 2. punktā, lai gan saskaņā ar LESD 78. panta 3. punktu ļoti īpašos apstākļos ir pieļaujamas atkāpes no Savienības tiesību aktiem. Ir jānodrošina efektīva ārkārtas pārcelšanas mehānisma īstenošana, taču piekrišana ir īpaši svarīga, lai novērstu attiecīgo personu turpmāku pārvietošanos, un tādēļ pirms pārcelšanas tā būtu jāprasa. Ja persona nepiekrīt, viņš vai viņa nebūtu jāpārceļ, bet šī iespēja būtu jāpiedāvā citai personai.

 

 

_________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regula (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).

Grozījums Nr.  24

Lēmuma priekšlikums

1. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo lēmumu tiek noteikti pagaidu pasākumi starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā, lai ļautu šīm valstīm pārvarēt ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums šajās dalībvalstīs.

Ar šo lēmumu tiek noteikti saistoši pagaidu ārkārtas pasākumi starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā, lai ļautu šīm valstīm pārvarēt ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku pieplūdums šajās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  25

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) "pieteikuma iesniedzējs" ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas sagatavojis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par kuru vēl nav pieņemts galīgais lēmums;

(b) "pieteikuma iesniedzējs" ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas sagatavojis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par kuru vēl nav pieņemts galīgais lēmums, kā minēts Direktīvas 2011/95/ES 2. panta i) punktā;

Grozījums Nr.  26

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) "ģimenes locekļi" ir ģimenes locekļi kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 2. panta g) punktā;

(d) "tuvi radinieki" ir laulātais, bērni, vecāki, personas, kas īsteno vecāku pilnvaras, vecvecāki un mazbērni;

 

 

(Horizontāls grozījums. Pieņemšanas gadījumā attiecas uz visu tekstu.)

 

Pamatojums

„Tuva radinieka” definīcija ir plašāka nekā "ģimenes locekļu” definīcija atbilstīgi Regulas Nr. 604/2013 2. pantam, tādēļ tā ir piemērotāka.

Grozījums Nr.  27

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa) „vēlme” ir pieteikuma iesniedzēja pausta vēlme attiecībā uz konkrētu dalībvalsti, vai dalībvalsts pausta vēlme attiecībā uz konkrētu pieteikuma iesniedzēju, ko pamato tādi faktori kā ģimenes saites, kas ir plašākas nekā d) punktā paredzētā „ģimenes locekļu” definīcija, sociālās saites, piemēram, saikne ar etniskajām un kultūras kopienām, kā arī kultūras saites ar vēlamo dalībvalsti, piemēram, valodu zināšanas, iepriekšējā uzturēšanās dalībvalstī vai iepriekšējās mācību vai darba attiecības konkrētās dalībvalsts uzņēmumos vai organizācijās.

Pamatojums

Pieteikumu iesniedzējiem nav tiesību izvēlēties vēlamo dalībvalsti, tāpat arī dalībvalstīm nav tiesību izvēlēties vēlamos pieteikumu iesniedzējus. Taču minētās vēlmes pēc iespējas būtu jāņem vērā.

Grozījums Nr.  28

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Ņemot vērā migrācijas plūsmu mainību, pārceļamo personu mērķgrupa būtu jānovērtē reizi ceturksnī.

 

Grozījums Nr.  29

Lēmuma priekšlikums

4. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1. Lai atslogotu ievērojamo patvēruma meklētāju problēmu Itālijā un Grieķijā un arī īstenotu svarīgu izmēģinājuma projektu, gaidot tiesību akta priekšlikumu par pastāvīgu ārkārtas pārcelšanas shēmu, pamatojoties uz LESD 78. panta 2. punktu, sākotnēji tiks īstenota 40 000 pieteikumu iesniedzēju pārcelšana no Itālijas un Grieķijas. Vajadzības gadījumā tiks apsvērts turpmāks minētā skaita palielinājums, lai pielāgotos strauji mainīgajām bēgļu plūsmām un tendencēm šā lēmuma piemērošanas laikā.

1. No Itālijas uz pārējo dalībvalstu teritorijām pārceļ 24 000 pieteikumu iesniedzēju, kā norādīts I pielikumā.

1. Sākotnēji no Itālijas uz pārējo dalībvalstu teritorijām pārceļ 24 000 pieteikumu iesniedzēju, kā norādīts I pielikumā.

2. No Grieķijas uz pārējo dalībvalstu teritorijām pārceļ 16 000 pieteikumu iesniedzēju, kā norādīts II pielikumā.

2. Sākotnēji no Grieķijas uz pārējo dalībvalstu teritorijām pārceļ 16 000 pieteikumu iesniedzēju, kā norādīts II pielikumā.

 

2.a Līdz [seši mēneši pēc šā lēmuma stāšanās spēkā] Komisija novērtē to personu attiecīgo īpatsvaru, kas pārceļamas no Itālijas un Grieķijas, lai to pielāgotu mainīgajām bēgļu plūsmām, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem Frontex datiem.

Grozījums Nr.  30

Lēmuma priekšlikums

4.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

Piekrišanas procedūra

 

Principā ir jāprasa pieteikuma iesniedzēja piekrišana viņa(-s) pārcelšanai.

Grozījums Nr.  31

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Itālija un Grieķija šā lēmuma piemērošanas laikā ar ESAO un, vajadzības gadījumā, ar 8. punktā minēto dalībvalstu sadarbības koordinatoru atbalstu regulāri identificē uz pārējām dalībvalstīm pārceļamos pieteikumu iesniedzējus un paziņo šo dalībvalstu kontaktpunktiem un ESAO pārceļamo pieteikumu iesniedzēju skaitu. Šajā nolūkā priekšroku dod mazāk aizsargātiem pieteikumu iesniedzējiem Direktīvas 2013/33/ES 22. panta nozīmē.

2. Itālija un Grieķija šā lēmuma piemērošanas laikā ar ESAO un citu attiecīgo aģentūru atbalstu regulāri identificē uz pārējām dalībvalstīm pārceļamos pieteikumu iesniedzējus un paziņo šo dalībvalstu kontaktpunktiem un ESAO pārceļamo pieteikumu iesniedzēju skaitu. Šajā nolūkā priekšroku dod mazāk aizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem Direktīvas 2013/33/ES 21. un 22. panta nozīmē, īpašu uzmanību veltot nepavadītiem nepilngadīgajiem.

Pamatojums

Sadarbības koordinatoru uzdevumi noteikti jaunajā 3.b pantā. Tā vietā, lai atsevišķas dalībvalstis sūtītu sadarbības koordinatorus pārceļamo pieteikumu iesniedzēju identificēšanai, dalībvalstīm būtu jāpiedalās EASO darbībā, norīkojot valstu ekspertus, lai saskaņotā veidā palīdzētu Itālijai un Grieķijai īstenot pārcelšanas pasākumus (sk. 7. pantu).

Grozījums Nr.  32

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Iespējami drīz pēc 2. punktā minētās informācijas saņemšanas dalībvalstis norāda, cik pieteikumu iesniedzējus var nekavējoties pārcelt uz to teritoriju, ievērojot attiecīgi I un II pielikumā norādīto skaitu, un jebkādu citu svarīgu informāciju.

3. Iespējami drīz pēc 2. punktā minētās informācijas saņemšanas dalībvalstis sniedz informāciju par migrantu uzņemšanas iespējām un norāda, cik pieteikumu iesniedzējus var nekavējoties pārcelt uz to teritoriju, ievērojot attiecīgi I un II pielikumā norādīto skaitu, un jebkādu citu svarīgu informāciju.

Grozījums Nr.  33

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Itālija un Grieķija ar EASO atbalstu sniedz pieteikumu iesniedzējiem informāciju par ārkārtas pārcelšanā iesaistītajām dalībvalstīm valodā, kuru viņi saprot vai par kuru ir pamats uzskatīt, ka viņi to saprot. Pieteikumu iesniedzējiem ir pieejama citu iesaistīto personu, piemēram, nevalstisko organizāciju, UNCHR un IOM, sniegtā informācija. Pieteikumu sākotnējās apstrādes laikā to iesniedzējiem tiek lūgts sarindot dalībvalstis vēlamajā secībā un pamatot šo vēlmi.

Grozījums Nr.  34

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Pieteikumu iesniedzējus, no kuriem atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 603/2013 9. pantā izklāstītajām saistībām jāpaņem pirkstu nospiedumi, var pārcelt tikai tad, ja tas ir izdarīts.

5. Pieteikumu iesniedzējus, no kuriem atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 603/2013 9. pantā izklāstītajām saistībām jāpaņem pirkstu nospiedumi un šie dati jānosūta tālāk, var pārcelt tikai tad, ja tas ir izdarīts, pilnībā ievērojot attiecīgo personu pamattiesības.

Grozījums Nr.  35

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 8. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Visu šajā pantā aprakstīto pārcelšanas procedūras aspektu īstenošanai dalībvalstis var lemt nosūtīt uz Itāliju un Grieķiju sadarbības koordinatorus.

svītrots

Pamatojums

Sadarbības koordinatoru uzdevumi noteikti jaunajā 3.b pantā. Tā vietā, lai atsevišķas dalībvalstis sūtītu sadarbības koordinatorus pārceļamo pieteikumu iesniedzēju identificēšanai, dalībvalstīm būtu jāpiedalās EASO darbībā, norīkojot valstu ekspertus, lai saskaņotā veidā palīdzētu Itālijai un Grieķijai īstenot pārcelšanas pasākumus (sk. 7. pantu).

Grozījums Nr.  36

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Kad lēmums par pieteikuma iesniedzēja pārcelšanu ir pieņemts, pirms faktiskās pārcelšanas Itālija un Grieķija rakstiski paziņo attiecīgajai personai lēmumu par tās pārcelšanu. Šajā lēmumā norāda pārcelšanas mērķa dalībvalsti.

4. Kad lēmums par pieteikuma iesniedzēja pārcelšanu ir pieņemts, pirms faktiskās pārcelšanas Itālija un Grieķija, sadarbojoties ar EASO un citām iesaistītajām personām, piemēram, sadarbības koordinatoriem, ja tādi ir, attiecīgajai personai sniedz visaptverošu informāciju par pārcelšanas mērķa dalībvalsti valodā, kuru šī persona saprot vai par kuru ir pamats uzskatīt, ka persona to saprot, un — ja nav ņemtas vērā personas paustās vēlmes — šāda lēmuma pamatojumu. Itālija un Grieķija arī rakstiski paziņo attiecīgajai personai lēmumu par tās pārcelšanu. Šajā lēmumā norāda pārcelšanas mērķa dalībvalsti.

Pamatojums

UNCHR „Rokasgrāmatā par pārvietošanas jautājumiem” (7.10. nodaļa) noteikts, ka bēgļiem jāsaņem iespējami apjomīga informācija par to, kas viņus sagaida pēc ierašanās pārcelšanas mērķa valstī. Bēgļu aktīva iesaistīšanās integrācijas procesā noteiks viņu nākotni. Tāda pati pieredze ir gūta projektā EUREMA. Viens no galvenajiem projekta neizdošanās cēloņiem bija migrantu nepietiekamās zināšanas par pārcelšanas mērķa dalībvalsti.

Grozījums Nr.  37

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 1. daļa – b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) pieteikumu sākotnējā apstrāde;

(b) pieteikumu sākotnējā apstrāde, tostarp attiecīgo personu neaizsargātības un vēlmju konstatēšana nolūkā identificēt potenciālos pārcelšanas pieteikumu iesniedzējus un viņus pārbaudīt, tostarp veicot viņu precīzu identifikāciju, paņemot pirkstu nospiedumus un reģistrējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus;

Grozījums Nr.  38

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 1. daļa – d punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) pieteikumu iesniedzēju faktiskā pārsūtīšana uz pārcelšanas mērķa dalībvalstīm.

(d) pieteikumu iesniedzēju faktiskā pārsūtīšana uz pārcelšanas mērķa dalībvalstīm. Izmaksas par personu nodošanu pārcelšanas mērķa dalībvalstij nedrīkst būt papildu slogs Grieķijai un Itālijai.

 

Pamatojums

Padomes lēmuma mērķis ir nodrošināt ekonomisku atvieglojumu Grieķijai un Itālijai. Minētā iemesla dēļ prasība tām segt šīs papildu izmaksas ir pretrunā ar lēmumu.

Grozījums Nr.  39

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja Itālija vai Grieķija nepilda 1. punktā noteikto pienākumu, Komisija var lemt apturēt šā lēmuma piemērošanu attiecībā uz konkrēto dalībvalsti uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Komisija var lemt vienu reizi pagarināt šo apturēšanu uz vēl vienu periodu, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

2. Ja Itālija vai Grieķija nepilda 1. punktā noteikto pienākumu, Komisija pēc tam, kad ir devusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju izklāstīt tās viedokli, var lemt apturēt  šā lēmuma piemērošanu attiecībā uz konkrēto dalībvalsti uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Komisija var lemt vienu reizi pagarināt šo apturēšanu uz vēl vienu periodu, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

Grozījums Nr.  40

Lēmuma priekšlikums

9. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja kādā pārcelšanas mērķa dalībvalstī rodas ārkārtas situācija, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, Padome saskaņā ar Līguma 78. panta 3. punktu pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu var pieņemt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts labā. Šādi pasākumi vajadzības gadījumā var ietvert šajā lēmumā paredzēto attiecīgās dalībvalsts pienākumu atcelšanu.

Ja kādā pārcelšanas mērķa dalībvalstī rodas ārkārtas situācija, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, Padome saskaņā ar Līguma 78. panta 3. punktu pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu var pieņemt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts labā. Šādi pasākumi vajadzības gadījumā var papildus ietvert šajā lēmumā paredzēto attiecīgās dalībvalsts pienākumu atcelšanu.

Grozījums Nr.  41

Lēmuma priekšlikums

11. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Itālija un Grieķija reizi trīs mēnešos ziņo Padomei un Komisijai par šā lēmuma, tostarp par 8. pantā minēto ceļvežu, īstenošanu.

Itālija un Grieķija reizi trīs mēnešos ziņo Padomei un Komisijai par šā lēmuma, tostarp par 8. pantā minēto ceļvežu, īstenošanu un saskaņā ar lēmumu saņemto līdzekļu pienācīgu izlietojumu.

Grozījums Nr.  42

Lēmuma priekšlikums

11.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Novērtēšana

 

Komisija līdz 2016. gada jūlijam Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz šā lēmuma piemērošanas starpposma novērtējumu un attiecīgā gadījumā nāk klajā ar vajadzīgajiem ieteikumiem attiecībā uz pastāvīgu pārcelšanas mehānismu, tostarp saistībā ar paredzamo Dublinas sistēmas atbilstības pārbaudi.

 

Līdz ...* Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei galīgo novērtējuma ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu.

 

Dalībvalstis savlaicīgi iesniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

 

____________

 

* OV: lūdzu, ievietojiet datumu: 30 mēneši pēc šā lēmuma stāšanās spēkā dienas.

Grozījums Nr.  43

Lēmuma priekšlikums

IIa pielikums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums

Grozījums

IIa pielikums

Pārcelšanas procedūra

Komisijas priekšlikumā paredzētā procedūra; papildu procedūras posmi, ko iekļāvis Eiropas Parlaments, ir pasvītroti

 

1 – To personu sākotnējā izvērtēšana, kuras iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu

 

- Tādu personu identifikācija, par kurām saskaņā ar Dublinas regulu ir atbildīga cita dalībvalsts (vai vajadzētu būt citai dalībvalstij).

 

→ Pārsūtīšanas procedūra atbilstīgi Dublinas sistēmai

 

- Neaizsargātu pieteikumu iesniedzēju identifikācija.

 

- Ģimenes locekļu identifikācija, lai veiktu kopēju pārcelšanu.

 

- Pieteikumu iesniedzēju vēlmju identifikācija attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm.

 

 

2 – Pārceļamo pieteikumu iesniedzēju atlase

 

- Itālija/Grieķija nosaka, kuri pieteikumu iesniedzēji jāpārceļ.

 

- Tās paziņo dalībvalstīm vajadzīgo vietu skaitu un pieteikumu iesniedzēju paustās vēlmes.

 

 

3 - Dalībvalstu iesaistīšanās

 

- Dalībvalstis informē Itāliju/Grieķiju par pieejamo pārcelšanas vietu skaitu.

 

- Sadarbības koordinatori iztaujā pieteikumu iesniedzējus, kuri pauduši vēlmi pārcelties uz konkrētu dalībvalsti.

 

- Dalībvalstis norāda sev vēlamos pieteikumu iesniedzējus.

 

 

4 – Pārcelšanas lēmums

 

- Itālija/Grieķija nolemj, kuri pieteikumu iesniedzēji pārceļami uz kuru dalībvalsti, ņemot vērā pieteikumu iesniedzēju un dalībvalstu paustās vēlmes.

 

 

5 – Informēšana un piekrišana

 

- Pieteikumu iesniedzējiem sniedz plašu informāciju par pārcelšanas mērķa dalībvalsti.

 

- Pieteikumu iesniedzēji piekrīt pārcelšanai uz attiecīgo dalībvalsti.

 

 

6 – Pārsūtīšana

 

Pieteikumu iesniedzēju pārsūtīšana uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti mēneša laikā.

PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS

Tā kā nekavējoties jāpieņem ārkārtas pasākumi to dalībvalstu labā, kurās ir ārkārtas situācija, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, Eiropas Parlaments ir piekritis Komisijas ierosinātajam LESD 78. panta 3. punktā paredzētajam juridiskajam pamatam attiecībā uz priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā. Tomēr Eiropas Parlaments LESD 78. panta 3. punktā paredzēto juridisko pamatu var pieņemt tikai kā ārkārtas pasākumu, kuru pamatos ar pienācīgu tiesību akta priekšlikumu, kas nodrošinātu konstruktīvu risinājumu jebkādām ārkārtas situācijām nākotnē. Eiropas Parlaments uzsver, ka pareizais juridiskais pamats ir LESD 78. panta 2. punkts, kas paredz piemērot parasto likumdošanas procedūru, attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem nosaka par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgo dalībvalsti, un LESD 80. panta otrais teikums, kurā noteikts, ka jāievēro solidaritātes princips, kā minēts 80. panta pirmajā teikumā. Eiropas Parlaments uzsver arī, ka, pieņemot šo lēmumu, noteikti nedrīkst skart vairākus vienam no likumdevējiem nākotnē pieejamos juridiskos pamatus, jo īpaši attiecībā uz LESD 78. pantu kopā ar 80. pantu. Eiropas Parlaments mudina Komisiju, pamatojoties uz 78. panta 2. punktu un 80. pantu, līdz 2015. gada beigām iesniegt tiesību akta priekšlikumu par pastāvīgu pārcelšanas shēmu, kā Komisija paziņojusi savā Eiropas programmā migrācijas jomā. Eiropas Parlaments patur tiesības sagatavot normatīvu patstāvīgo ziņojumu, ja Komisija savlaicīgi nenāks klajā ar minēto tiesību akta priekšlikumu.

PASKAIDROJUMS

Vidusjūrā 2015. gada 18. aprīlī notika lielākā katastrofa pēc Otrā pasaules kara, un vairāk nekā 800 cilvēku gāja bojā ceļā uz Eiropu. Viņi bija pārdzīvojuši karu, vajāšanu un nežēlīgu izturēšanos, bet zaudēja dzīvības Eiropas durvju priekšā. Šā ziņojuma sagatavošanas laikā Itālija izceļ no jūras mirušos. Tik daudzu cilvēku nāve — 1867 jau pirmajos sešos 2015. gada mēnešos — un nožēlojamais stāvoklis, kurā atrodas vēl daudz vairāk cilvēku, kas Vidusjūrā riskē ar dzīvību, liecināja, ka Eiropai jāpastiprina kopīgie centieni, lai novērstu turpmākās katastrofas un efektīvi risinātu bēgļu krīzi, pildot savu pienākumu aizsargāt tos, kuriem tas nepieciešams.

Neviena dalībvalsts bēgļu krīzi nespēj atrisināt tikai saviem spēkiem. Eiropas Parlaments 2015. gada 28. aprīļa rezolūcijā uzsvēra, ka ES, reaģējot uz traģēdijām Vidusjūrā, jārīkojas solidāri un taisnīgi jāsadala atbildība, jo īpaši solidarizējoties ar tām dalībvalstīm, kuras uzņem vislielāko bēgļu skaitu. Parlaments aicināja ieviest obligāto kvotu patvēruma meklētāju sadalījumam starp visām dalībvalstīm.

Solidaritātes princips ir arī pamatā Eiropas Komisijas stratēģiskajai reakcijai uz krīzi Vidusjūrā — programmai migrācijas jomā. Šī programma ir pamatota ar atskārsmi, ka „nepieciešama jauna, Eiropas mēroga pieeja” migrācijai. Komisija, praktiski īstenojot solidaritātes principu, vispirms ierosināja ārkārtas pārcelšanas pasākumu, lai no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm pārvietotu 40 000 cilvēku, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība.

Referente noteikti piekrīt, ka dalībvalstīm jāsadarbojas, lai risinātu migrācijas problēmu. Šajā ziņā ārkārtas pārcelšanas priekšlikums ir ierobežots, bet svarīgs pasākums. Grieķijā un Itālijā migrācijas spiediens ir neizturams. Ja šīs valstis nesaņems atbilstīgu atbalstu, bēgļu un migrantu nelikumīga pārvietošanās uz citām dalībvalstīm noteikti turpināsies plašā mērogā. Tādējādi tiks apdraudēts viens no ES galvenajiem sasniegumiem — pārvietošanās brīvība Šengenas zonā. Tādēļ referente pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu ieviest saistošu pārcelšanas pasākumu, kā arī koeficientu bēgļu sadalei starp dalībvalstīm, pamatojoties uz solidaritātes principu un kopīgu atbildību.

Turklāt referente ierosina stiprināt solidaritātes principu, palielinot pārceļamo bēgļu skaitu. Komisija savu priekšlikumu par 40 000 bēgļu pārcelšanu pamatoja ar bēgļu skaitu, kuri ieradās Eiropā 2014. gadā — neievērojot, ka no tā laika šis skaitlis ir dramatiski palielinājies. Grieķijā vien jau no 2015. gada sākuma ieradušies 68 000 bēgļu un migrantu, tādējādi Grieķijā piedzīvots vēl nebijis ieceļošanas gadījumu skaita palielinājums — tas palielinājies sešas reizes, salīdzinot ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā. Vairākums ieceļotāju ir sīrieši. Lielākais vairākums ierodas Grieķijas salās, kur bieži vispār nav telpu patvēruma meklētāju uzņemšanai. Cilvēkiem jāguļ uz ielas vai ārkārtas izmitināšanas vietās ļoti sliktos apstākļos. Vienam no pieciem sīriešu bēgļiem pat nav iespējams regulāri izmantot tualeti. Grieķija šo situāciju nespēj atrisināt; patvēruma sistēma ir piedzīvojusi katastrofu. Tāpēc daudzi bēgļi šķērso Balkānus un dodas uz Ungāriju vai šķērso šo valsti. Arī Itālijā ieceļojušo skaits joprojām turpina krasi palielināties. Līdz šim 2015. gadā ieradušies 67 500 bēgļu un migrantu, vairākums — no Eritrejas. Ņemot vērā šos notikumus, referente ierosina skaidri paust savu nostāju Padomei, ka vajadzīga lielāka solidaritāte. Eiropai jārisina uzdevumi, ko rada strauji mainīgās vajadzības un tas, ka pašreiz aizvien lielāks skaits cilvēku ieceļo Grieķijā. Tādēļ to cilvēku skaits, kuri jāpārvieto no Grieķijas un Itālijas, būtu jāpalielina līdz vismaz 50 000.

Referente uzskata, ka pārcelšanas kvalitātes uzlabošana ir vēl viena būtiska problēma. Šajā ziņā izmēģinājuma projekts par personu pārvietošanu no Maltas (EUREMA) ir piemērs, no kura var gūt svarīgas atziņas. Pirmkārt, tas nebija saistošs, tāpēc tikai mazāk nekā puse no visām dalībvalstīm solidarizējās ar Maltu, uzņemot bēgļus (faktiski ļoti nelielu skaitu). Otrkārt, pārvietošanas projektā ļoti izteikti netika novērtēta izvēles un informācijas nozīme. Daudziem bēgļiem jau ir ģimenes, sociālās vai kultūras saites konkrētā dalībvalstī. Šie cilvēki vēlējās, lai viņus pārvieto uz dalībvalsti, kurā dzīvo viņu radinieki, kurā jau ir izveidojusies sociālā kopiena vai kuras valodā viņi runā ļoti labi. Sistemātiski ņemot vērā šādu izvēli, pārcelšana noteikti izdosies labāk. Tas palīdzēs pielāgot cilvēku ikdienas dzīvi, samazināt tieksmi nelegāli pārvietoties un uzlabos integrācijas izredzes. Bēgļi var integrēties daudz vieglāk, ja viņi jau runā valodā, kurā parasti runā attiecīgajā dalībvalstī, vai ja viņi var paļauties uz ģimenes vai kopienas atbalstu. Tas palīdzēs viņiem pakāpeniski apzināties piederību attiecīgajai dalībvalstij un, neizmantojot piespiedu līdzekļus, efektīvi novērst turpmāku pārvietošanos. Kā bēgļiem nav tiesību izvēlēties vēlamo dalībvalsti, tā arī dalībvalstij nav tiesību izvēlēties vēlamos pieteikumu iesniedzējus. Taču pēc iespējas šī izvēle būtu jāņem vērā. Arī informēšana un piekrišana ir veiksmīgas pārcelšanas priekšnosacījumi. Lai varētu izdarīt efektīvas prognozes, bēgļiem būtu jāsaņem visa iespējamā informācija par to, kas viņus sagaida pēc ierašanās pārcelšanas mērķa dalībvalstī. Lai jau pašā sākumā novērstu turpmāku pārvietošanos, viņi būtu jāpārceļ tikai tad, ja viņi ir piekrituši šim lēmumam.

Ārkārtas pārcelšana ir tikai pirmais, lai gan svarīgs, pasākums, ar kuru praktiski īstenot solidaritātes principu un taisnīgi sadalīt atbildību starp dalībvalstīm. Komisija ārkārtas pārcelšanas pasākumu izstrādāja kā pagaidu atkāpi no Dublinas regulas noteikumiem. Tas ir ierobežots gan attiecībā uz piemērošanas jomu, gan ilgumu. Turklāt tas nopietni ierobežo Parlamenta tiesības, izslēdzot to no likumdošanas procesa. Tādēļ referente ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kas pausts tās programmā migrācijas jomā, ka līdz 2015. gada beigām tiks iesniegts tiesību akta priekšlikums par pastāvīgu pārcelšanas shēmu, pamatojoties uz koplēmuma procedūru. Papildus referente ierosina, ka Parlamentam jāuzņemas iniciatīva un jāiesniedz normatīvs patstāvīgais ziņojums, ja Komisija neizvirzīs attiecīgo tiesību akta priekšlikumu.

Ārkārtas pasākumu turpināšana Parlamentam kā vienam no likumdevējiem būtu ne vien nepieņemama, bet tā arī neatbilstu reformām, kas steidzami jāveic, lai novērstu Dublinas sistēmas nepilnības. Dublinas sistēma ir radījusi neilgtspējīgu nesamērību dalībvalstu starpā gan attiecībā uz bēgļu un migrantu ieceļošanu, gan uz viņu galamērķi. Tās pamatā ir piespiešana un tā prasījusi lielus cilvēku upurus, piemēram, karu un vajāšanu pārcietušo patvēruma meklētāju turēšana apcietinājumā, vienlaikus saglabājoties ievērojamam turpmāko pārvietošanās gadījumu skaitam. Tādēļ referente aicina Komisiju, veicot Dublinas sistēmas atbilstības pārbaudi, kas paredzēta 2016. gadā, pilnībā ņemt vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot pārcelšanas pasākumu, tostarp atzīstot patvēruma meklētāju paustās vēlmes. Bēgļu krīze ir milzīgs uzdevums Eiropai. Eiropai tas jārisina, ņemot vērā bēgļu dzīvības un izvēli, nevis izturoties pret viņiem kā skaitļiem. Eiropa šo uzdevumu prasmīgi var atrisināt, ja dalībvalstis cieši sadarbosies, pamatojoties uz solidaritātes principu.

PIELIKUMS. BUDŽETA KOMITEJAS VĒSTULE

D(2015)34431

Claude Moraes

priekšsēdētājam

LIBE komiteja

Temats:         Budžeta komitejas atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā (COM(2015)0286 – C8‑0156/2015)

God. priekšsēdētāj!

Es rakstu Jums saistībā ar priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā (COM(2015)0286 - C8-0156/2015), par kuriem notiek apspriešanās ar Parlamentu un tā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju kā atbildīgo komiteju.

Šis priekšlikums paredz papildu izmaksas ES budžetā kopumā EUR 240 000 000 apmērā divos gados, un minētā iemesla dēļ Budžeta komitejai bija lūgts sniegt atzinumu saskaņā ar Reglamenta 53. pantu. Tomēr, ņemot vērā laika ierobežojumus, jo priekšlikuma projekts tika izstrādāts saistībā ar ārkārtas situāciju pie ES dienvidu robežām, Budžeta komiteja piekrita uzrakstīt vienkāršu vēstuli, lai Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja varētu ātri veikt savu darbu.

Lēmuma projekta pamatā ir attiecīgais Eiropas Komisijas priekšlikums, kas iekļauts 2016. gada budžeta projektā un paredz piešķirt summu EUR 150 miljonu apmērā saistību apropriācijās Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF). Maksājumu apropriācijas 2016. gadā netiek pieprasītas. Tā kā šo papildu izdevumu dēļ par EUR 124 miljoniem tiks pārsniegts 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms, Komisija ir arī attiecīgi ierosinājusi piesaistīt līdzekļus no elastības instrumenta (2015/2126 (BUD)).

Ņemot vērā minēto un pēc apspriešanās ar koordinatoriem, Budžeta komiteja aicina Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, pieņemot ziņojumu, ņemt vērā turpmāk izklāstītos apsvērumus.

Kā jau uzsvērts ziņojuma projektā par pilnvarojumu trialogam par 2016. gada budžeta projektu, Budžeta komiteja atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto Eiropas programmu migrācijas jomā un atkārtoti pauž atbalstu ES līdzekļu sekmēšanai un taisnīgas atbildības sadales un solidaritātes kultūras izveidei patvēruma, migrācijas un ārējo robežu pārvaldības jomā. Šajā sakarībā Budžeta komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumu izmantot elastības instrumenta līdzekļus 2016. gada budžetā, lai finansētu pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā, lai gan šādas līdzekļu izmantošanas galīgais apmērs un joma var būt jāpielāgo, ņemot vērā budžeta procedūras iznākumu. Taču Budžeta komiteja uzsver, ka šo līdzekļu izlietojums ir stingri jākontrolē, lai pārliecinātos, ka tos izmanto paredzētajiem nolūkiem.

Budžeta komiteja atzīmē, ka priekšlikums ietver vienreizēju maksājumu izmantošanu (EUR 6000 apmērā uz vienu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju) to dalībvalstu labā, uz kurām pieteikumu iesniedzēji tiek pārvietoti, un tādēļ tas ir gan atbildības sadales, gan finansiālās solidaritātes pasākums, pamatojoties uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) juridiskā pamata (Regula (ES) Nr. 516/2014) 18. pantu.

Tomēr Budžeta komiteja vaicā, vai piedāvātais finansējums būs pietiekams, lai risinātu situāciju saistībā ar pašreizējām migrācijas tendencēm Vidusjūras reģionā. Papildus pārvietošanas shēmai tā norāda uz iespējamu papildinājumu 3. izdevumu kategorijā paredzētajām attiecīgajām programmām (AMIF, Iekšējās drošības fondam) un attiecīgajām aģentūrām gan budžeta līdzekļu, gan personāla ziņā, lai nodrošinātu spēju tikt galā ar arvien vairāk pienākumu. Tā arī ierosina izstrādāt Eiropas programmas migrācijas jomā ārējo dimensiju, ņemot vērā iniciatīvas (un atbilstošos palielinājumus) 4. izdevumu kategorijā kaimiņattiecību, attīstības, humānās palīdzības, stabilitātes un miera jomā utt. Tā arī atgādina, ka līdzekļi no rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos var tikt piesaistīti budžeta gada laikā sakarā ar īpašām vajadzībām palīdzēt trešām valstīm cita starpā īpaši problemātiskās situācijās, kas saistītas ar migrācijas plūsmām pie Savienības ārējām robežām.

Tomēr komiteja uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, jo īpaši sakarā ar migrācijas plūsmu pieaugošo spiedienu, 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms, ņemot vērā to, ka tā ir vismazākā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumu kategorija, varētu būt novecojis un būtu jāpārvērtē plānotās DFS pārskatīšanas laikā.

Nobeigumā es vēlos izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu, ka Budžeta komiteja turpinās cieši sadarboties ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju šajā jautājumā un gaida LIBE komitejas iesniegtos budžeta grozījumus budžeta procedūras norises laikā.

Ar cieņu

Jean Arthuis

[paraksts]

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.7.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

13

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Gerard Batten, Heinz K. Becker, Malin Björk, Caterina Chinnici, Ignazio Corrao, Frank Engel, Cornelia Ernst, Laura Ferrara, Lorenzo Fontana, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Sophia in ‘t Veld, Iliana Iotova, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Barbara Kudrycka, Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Vicky Maeijer, Roberta Metsola, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Harald Vilimsky, Udo Voigt, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anna Maria Corazza Bildt, Gérard Deprez, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Marek Jurek, Ska Keller, Miltiadis Kyrkos, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Emilian Pavel, Kazimierz Michał Ujazdowski, Elissavet Vozemberg

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fredrick Federley, Herbert Reul, Jutta Steinruck, Vladimir Urutchev, Tom Vandenkendelaere, Wim van de Camp