ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu atmosfēru piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un Direktīvas 2003/35/EK grozīšanu

27.8.2015 - (COM(2013)0920 – C8‑0004/2014 – 2013/0443(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Julie Girling


Procedūra : 2013/0443(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu atmosfēru piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un Direktīvas 2003/35/EK grozīšanu

(COM(2013)0920 – C8‑0004/2014 – 2013/0443(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0920),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0004/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. jūlija atzinumu[1],

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 7. oktobra atzinumu[2],

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0249/2015),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Pēdējos 20 gados, pateicoties mērķtiecīgai Savienības politikai, tostarp Komisijas 2005. gada paziņojumam "Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu" ("TSAP")15, Savienībā antropogēno gaisa emisiju un gaisa kvalitātes jomā ir panākts ievērojams progress. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/81/EK16 šajā progresā ir bijusi būtiska loma, jo ar to tika noteiktas maksimālās robežvērtības dalībvalstu sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), amonjaka (NH3) un nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) kopējām gada emisijām 2010. gadam un laikposmam pēc tā. Rezultātā laikposmā no 1990. gada līdz 2010. gadam SO2 emisijas tika samazinātas par 82 %, NOx emisijas — par 47 %, NMGOS emisijas — par 56 % un NH3 emisijas — par 28 %. Tomēr, kā norādīts programmā "Tīru gaisu Eiropā" ("pārskatītā TSAP")17, vide un cilvēku veselība joprojām ir pakļauta ievērojamai negatīvai ietekmei un apdraudējumam.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

__________________

 

15Komisijas 2005. gada 21. septembra paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam — Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu, COM(2005) 446 galīgā redakcija.

 

16Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.).

 

17Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par programmu "Tīru gaisu Eiropā", COM(2013) [xxx].

 

Lingvistisks grozījums — nav balsots

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Septītajā vides rīcības programmā18 ir apstiprināts Savienības ilgtermiņa mērķis gaisa politikas jomā — panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kam nav lielas negatīvas ietekmes un kas neapdraud cilvēku veselību un vidi, un šim nolūkam ir aicināts pilnībā ievērot spēkā esošos Savienības tiesības aktus gaisa kvalitātes jomā, stratēģiskos mērķus un pasākumus laikposmam pēc 2020. gada, pastiprināt centienus tajos apvidos, kuros iedzīvotāji un ekosistēmas ir pakļautas augstiem gaisu piesārņojošo vielu līmeņiem, un pastiprināt klimata pārmaiņu un jo īpaši bioloģiskās daudzveidības jomā noteikto gaisa kvalitātes tiesību aktu un Savienības politikas mērķu sinerģiju.

(2) Septītajā vides rīcības programmā18 ir apstiprināts Savienības ilgtermiņa mērķis gaisa politikas jomā — panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kam nav lielas negatīvas ietekmes un kas neapdraud cilvēku veselību un vidi, un šim nolūkam ir aicināts pilnībā ievērot spēkā esošos Savienības tiesības aktus gaisa kvalitātes jomā, stratēģiskos mērķus un pasākumus laikposmam pēc 2020. gada, pastiprināt centienus tajos apvidos, kuros iedzīvotāji un ekosistēmas ir pakļautas augstiem gaisu piesārņojošo vielu līmeņiem, un pastiprināt klimata pārmaiņu un jo īpaši bioloģiskās daudzveidības jomā noteikto gaisa kvalitātes tiesību aktu un Savienības politikas mērķu sinerģiju. Kopējā Lauksaimniecības politika laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam dod dalībvalstīm iespējas ar īpašiem pasākumiem dot ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanā. Turpmāks novērtējums sniegs labāku izpratni par šo pasākumu ietekmi.

__________________

__________________

18 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem", COM (2012) 710, 29.11.2012.

18 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem", COM (2012) 710, 29.11.2012.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Dalībvalstis un Savienība ir puses 2013. gada Minamatas konvencijai par dzīvsudrabu, kuras mērķis ir uzlabot cilvēka veselības un vides aizsardzību, samazinot dzīvsudraba emisijas no esošajiem un jauniem avotiem. Šai direktīvai būtu jādod ieguldījums dzīvsudraba emisiju samazināšanā Eiropas Savienībā, kā noteikts Komisijas 2005. gada 28. janvāra paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu un Minamatas Konvenciju par dzīvsudrabu.

Pamatojums

Kā Minamatas konvencijas pusēm ES un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka NEC direktīva dod ieguldījumu cilvēka veselībai ļoti kaitīgo dzīvsudraba emisiju samazināšanai.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Tādēļ būtu jāpārskata ar Direktīvu 2001/81/EK valstīm noteiktais valsts emisiju maksimuma režīms, lai to pielāgotu Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām.

(6) Tādēļ būtu jāpārskata ar Direktīvu 2001/81/EK valstīm noteiktais valsts emisiju maksimuma režīms, lai nodrošinātu Savienības un dalībvalstu starptautisko saistību ievērošanu.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Šai direktīvai būtu arī jāveicina Savienības tiesību aktos izklāstīto gaisa kvalitātes mērķu sasniegšana un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana, samazinot īslaicīgo klimatu piesārņojošo vielu emisiju daudzumu, kā arī jāuzlabo gaisa kvalitāte globālā mērogā.

(8) Šai direktīvai izmaksu ziņā efektīvā veidā būtu arī jāveicina Savienības tiesību aktos izklāstīto gaisa kvalitātes mērķu sasniegšana un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana, papildus samazinot īslaicīgo klimatu piesārņojošo vielu emisiju daudzumu, kā arī jāuzlabo gaisa kvalitāte globālā mērogā un uzlabojot sinerģiju ar Savienības klimata un enerģētikas politiku un nodrošināt dublēšanās novēršanu ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. Jo īpaši šī direktīva būtu jāsaskaņo ar jauno Savienības un starptautisko rīcību klimata pārmaiņu jomā, tostarp, bet ne tikai, saistībā ar 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru un visaptverošu un saistošu globālu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Šai direktīvai būtu arī jādod ieguldījums to veselības aprūpes izmaksu samazināšanā, kas saistītas ar gaisa piesārņojumu Eiropas Savienībā, uzlabojot ES pilsoņu dzīves kvalitāti, kā arī veicinot pāreju uz zaļo ekonomiku.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b) Lai samazinātu jūras transporta radītās emisijas, ir jānodrošina pilnīga un savlaicīga Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) noteikto robežvērtību ieviešana un stingri jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/33/ES1a. Turpmāka rīcība vajadzīga arī kuģošanas radīto emisiju kontrolei. Būtu lietderīgi Savienībai un dalībvalstīm apsvērt iespējas definēt jaunas emisiju kontroles jomas un turpināt darboties SJO, lai šīs emisijas samazinātu vēl vairāk.

 

______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīva 2012/33/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā (OV L 327, 27.11.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Dalībvalstīm būtu jāizpilda šajā direktīvā izklāstītās emisiju samazināšanas saistības 2020. un 2030. gadam. Lai nodrošinātu demonstrējamus panākumus ceļā uz 2030. gada saistību izpildi, dalībvalstīm 2025. gadā būtu jāsasniedz starpposma emisiju līmeņi, kas noteikti, izmantojot lineāru trajektoriju starp valstu emisiju līmeņiem 2020. gadā un tiem, kas noteikti kā emisiju samazināšanas saistības 2030. gadam, ja vien tas nerada nesamērīgas izmaksas. Ja dalībvalstis nevar tādā mērā ierobežot 2025. gada emisijas, tām būtu jāpaskaidro iemesli ziņojumos atbilstīgi šai direktīvai.

 

(9) Lai ierobežotu gaisa piesārņojošo vielu emisijas atmosfērā un efektīvi sekmētu Savienības mērķa sasniegšanu panākt tādu gaisa kvalitāti, kas nerada būtiskas negatīvas sekas un riskus veselībai un samazina paskābināšanos un eitrofikāciju izraisošo piesārņojošo vielu uzkrāšanos zem piesārņojuma kritiskajām slodzēm un līmeņiem, šajā direktīvā valstīm ir noteiktas emisiju samazināšanas saistības 2020., 2025. un 2030. gadam.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lai sekmētu izmaksu ziņā efektīvu valsts emisiju samazināšanas saistību izpildi un starpposma emisiju līmeņa panākšanu, dalībvalstīm būtu jāpiešķir tiesības, ņemot vērā emisiju samazinājumus starptautiskajā jūras satiksmē, ja emisijas šajā nozarē ir mazākas nekā emisiju līmeņi, kas rastos, ievērojot Savienības tiesību standartus, ieskaitot Padomes Direktīvā 1999/32/EK21 noteiktos degvielas sēra satura ierobežojumus. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai kopīgi izpildīt to saistības un panākt starpposma emisiju līmeni attiecībā uz metānu (CH4), un šim nolūkam izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK22. Lai pārbaudītu atbilstību valstij noteiktajam emisiju maksimumam, emisiju samazināšanas saistībām un starpposma emisiju līmeņiem, dalībvalstis varētu pielāgot savus valstu emisiju pārskatus, ņemot vērā labāku zinātnisko izpratni un metodoloģiju attiecībā uz emisijām. Komisija varētu iebilst pret to, ka dalībvalsts izmanto kādu no minētajām elastīguma iespējām, ja netiek ievēroti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi.

(11) Lai sekmētu izmaksu ziņā efektīvu valsts emisiju samazināšanas saistību izpildi, dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai kopīgi izpildīt to saistības un panākt starpposma emisiju līmeni attiecībā uz metānu (CH4), un šim nolūkam izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK22. Lai pārbaudītu atbilstību valstij noteiktajam emisiju maksimumam, emisiju samazināšanas saistībām un emisiju līmeņiem, dalībvalstis varētu pielāgot savus valstu emisiju pārskatus, ņemot vērā labāku zinātnisko izpratni un metodoloģiju attiecībā uz emisijām. Komisija varētu iebilst pret to, ka dalībvalsts izmanto šādas elastīguma iespējas, ja netiek ievēroti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi.

__________________

__________________

21 Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.).

 

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Dalībvalstīm būtu jāpieņem un jāīsteno nacionāla gaisa piesārņojuma kontroles programma, lai izpildītu tām noteiktās emisiju samazināšanas prasības, sasniegtu starpposma emisiju līmeņus un efektīvi sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu gaisa kvalitātes jomā. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamība samazināt emisijas tajās zonās un aglomerācijās, kuras ietekmē pārmērīga gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija un/vai kuras ievērojami veicina gaisa piesārņojumu citās — tostarp kaimiņvalstu — zonās un aglomerācijās. Tādēļ nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām būtu jāveicina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK23 23. pantu ieviesto gaisa kvalitātes plānu sekmīga īstenošana.

(12) Dalībvalstīm būtu jāpieņem un jāīsteno nacionāla gaisa piesārņojuma kontroles programma, lai izpildītu tām noteiktās emisiju samazināšanas prasības un efektīvi sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu gaisa kvalitātes jomā. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamība samazināt emisijas tajās zonās un aglomerācijās, kuras ietekmē pārmērīga gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija un/vai kuras ievērojami veicina gaisa piesārņojumu citās — tostarp kaimiņvalstu — zonās un aglomerācijās. Tādēļ nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām būtu jāveicina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK23 23. pantu ieviesto gaisa kvalitātes plānu sekmīga īstenošana.

__________________

__________________

23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Lai samazinātu galveno emisiju izraisītāju radītās NH3 un PM2,5 emisijas gaisā, nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās būtu jāiekļauj lauksaimniecības nozarei piemērojami pasākumi. Dalībvalstīm būtu jāļauj īstenot ne vien šajā direktīvā izklāstītos pasākumus, bet arī citus pasākumus ar tādu pašu ekoloģisko rādītāju līmeni, kurus īstenotu specifisku vietējo apstākļu dēļ.

(13) Lai samazinātu galveno emisiju izraisītāju radītās NH3, CH4 un PM2,5 emisijas atmosfērā, nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās būtu jāiekļauj lauksaimniecības nozarei piemērojami pasākumi. Šiem pasākumiem vajadzētu būt izmaksu ziņā efektīviem un balstītiem uz konkrētu informāciju un datiem, ņemot vērā zinātnes jaunākās atziņas un dalībvalstu līdz šim veiktos pasākumus. Lai mēģinātu samazināt šīs emisijas, būtu vēlams izstrādāt NH3 izmantošanas labas lauksaimniecības prakses Savienības līmeņa pamatnostādnes. Dalībvalstīm būtu jāļauj īstenot ne vien šajā direktīvā izklāstītos pasākumus, bet arī citus pasākumus ar tādu pašu ekoloģisko rādītāju līmeni, kurus īstenotu specifisku vietējo apstākļu dēļ.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Lai samazinātu galveno emisiju izraisītāju radītās emisijas, nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās būtu jāiekļauj pasākumi, kas piemērojami visās attiecīgajās jomās, tostarp lauksaimniecībā, rūpniecībā, autotransportā, attiecībā uz mobilajām mašīnām un iekārtām, kabotāžas un iekšzemes kuģniecību, apkuri un šķīdinātājiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām īstenot ne tikai šajā direktīvā noteiktos, bet arī citus pasākumus ar ekvivalentiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem, ņemot vērā konkrētus vietējos apstākļus.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b) Veicot lauksaimniecības nozarei piemērojamos pasākumus, kuri jāiekļauj nacionālajās gaisa kvalitātes kontroles programmās, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek pilnībā ņemta vērā to ietekme uz mazajām un vidējām saimniecībām un ka šīs ietekmes nerada ievērojamas papildu izmaksas, kuras šādas saimniecības nevar atļauties. Gaisa kvalitātes uzlabošanās būtu jāpanāk ar samērīgiem pasākumiem, kas nodrošina šādu lauku saimniecību nākotni. Nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām būtu jānodrošina lopkopības un piesārņojuma kontroles līdzsvars.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

13.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13.c) Pasākumus, ko veic saskaņā ar nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām, lai novērstu NH3, CH4 un PM2,5 emisijas lauksaimniecības nozarē, vajadzētu atzīt par tādiem, kas ir tiesīgi saņemt finansiālo atbalstu saskaņā ar, inter alia, lauku attīstības fondu, jo īpaši pasākumiem, kas saistīti ar mazām un vidējām lauku saimniecībām, kam nepieciešamas ievērojamas izmaiņas īstenotajā praksē vai būtiskas investīcijas, piemēram, ekstensīvai ganīšanai, agroekoloģijai, anaerobai lauksaimniecības atkritumu pārstrādei biogāzes ražošanai un mājokļu sistēmām ar zemām emisijām.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14.a) Gaisa kvalitātes uzlabošanai, it īpaši pilsētās, valstu gaisa piesārņojuma kontroles programmās būtu jāiekļauj pasākumi slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisiju samazināšanai šajās teritorijās.

Pamatojums

Papildus tehniskiem risinājumiem ES līmenī (piemēram, Eiropas standarti), dalībvalstīm būtu jāizstrādā, jāpieņem un jāīsteno netehniski pasākumi, kas var ievērojami samazināt transportlīdzekļa radīto gaisa piesārņojumu un uzlabot cilvēka veselību un vidi.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, Tiesas judikatūru, būtu jānodrošina plaša sabiedrības piekļuve tiesu iestādēm, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu īstenošanu un izpildi un lai palīdzētu aizsargāt personu tiesības dzīvot vidē, kas ir adekvāts personas veselības un labklājības nodrošināšanai.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b) Ir nepieciešamas vides inspekcijas un tirgus uzraudzība, lai nodrošinātu šīs direktīvas un saskaņā ar to pieņemto pasākumu efektivitāti un sasniegtu tās mērķus.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

15.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15c) Novērtējot sinerģiju starp ES gaisa kvalitātes politiku un klimata un enerģētikas politiku, Komisijai būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta veiktais pētījums „Gaisa kvalitāte — papildu ietekmes novērtēšana uz mijiedarbību starp ES gaisa kvalitātes politiku un klimata un enerģētikas politiku”.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Lai ņemtu vērā tehniskos sasniegumus, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz I pielikumā, kā arī III pielikuma 1. daļā, IV un V pielikumā noteikto ziņošanas norādījumu grozīšanu, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti vienlaicīgi, savlaicīgi un atbilstīgi tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

(21) Lai ņemtu vērā tehniskos sasniegumus, būtu Komisijai uz noteiktu laiku jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz I pielikumā, kā arī III pielikuma 1. daļā, IV un V pielikumā noteikto ziņošanas norādījumu grozīšanu, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti vienlaicīgi, savlaicīgi un atbilstīgi tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas saskaņā ar šo direktīvu pieņemtu valsts noteikumu pārkāpšanas gadījumā, un jānodrošina to īstenošana. Minētajām sankcijām būtu jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Lingvistisks grozījums — nav balsots

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a) Kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm valsts regulējums piec iespējas lielākā mērā būtu jāpieskaņo šai direktīvai.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šīs direktīvas mērķis ir ierobežot paskābināšanos un eitrofikāciju veicinošu piesārņotājvielu, ozona prekursoru, primāro cieto daļiņu un sekundāro cieto daļiņu prekursoru emisijas atmosfērā, tādējādi sekmējot:

 

a) Savienības ilgtermiņa mērķi panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas, saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas publicētajām pamatnostādnēm par gaisa kvalitāti, nerada būtiskas negatīvas ietekmes un riskus cilvēka veselībai un videi;

 

b) Savienības bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu mērķu sasniegšanu, samazinot paskābināšanos un eitrofikāciju izraisošu piesārņotājvielu, tostarp piezemes ozona, līmeņu samazināšanos zem piesārņojuma kritiskajām slodzēm un līmeņiem;

 

c) Savienības tiesību aktos noteikto gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanu;

 

d) klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanu, samazinot īsmūža klimatu piesārņojošo vielu emisijas un uzlabojot sinerģiju Savienības klimata un enerģētikas politikas jomā.

 

Jo īpaši šī direktīva jāsaskaņo ar jauno Savienības un starptautisko rīcību klimata pārmaiņu jomā, tostarp, bet ne tikai, saistībā ar 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru un visaptverošu un saistošu globālu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a "kritiskā slodze" ir vienas vai vairāku piesārņojošo vielu ietekmju kvantitatīvs novērtējums, līdz kādam saskaņā ar zinātnes pašreizējām atziņām tām nav nozīmīgas kaitīgas ietekmes uz noteiktiem jutīgiem vides elementiem;

Pamatojums

Šī definīcija ir atvasināta no spēkā esošās NEC Direktīvas 2001/81/EK, un ir nepieciešams nodrošināt skaidrību un konsekvenci.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b "kritiskais līmenis" ir piesārņojošo vielu koncentrācija atmosfērā, virs kuras saskaņā ar zinātnes pašreizējām atziņām tām var būt tieša kaitīga ietekme uz tādiem recipientiem kā cilvēki, ekosistēmas vai materiāli.

Pamatojums

Šī definīcija ir atvasināta no spēkā esošās NEC Direktīvas 2001/81/EK, un ir nepieciešams nodrošināt skaidrību un konsekvenci.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a "piezemes ozons" ir troposfēras pašā apakšējā daļā esošais ozons;

Pamatojums

Šī definīcija ir atvasināta no spēkā esošās NEC Direktīvas 2001/81/EK, un ir nepieciešams nodrošināt skaidrību un konsekvenci.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b "gaistošie organiskie savienojumi" (GOS) ir visi organiskie savienojumi, izņemot metānu, kuri veidojas cilvēka darbības rezultātā un no kuriem saules gaismas klātbūtnē reakcijās ar slāpekļa oksīdiem var rasties fotoķīmiskie oksidētāji.

Pamatojums

Šī definīcija ir atvasināta no spēkā esošās NEC Direktīvas 2001/81/EK, un ir nepieciešams nodrošināt skaidrību un konsekvenci.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. "Nemetāna gaistošie organiskie savienojumi" (NMGOS) ir visi organiskie antropogēnas dabas savienojumi, izņemot metānu, kuri, saules gaismā reaģējot ar slāpekļa oksīdiem, var radīt fotoķīmiskus oksidētājus.

5. "Nemetāna gaistošie organiskie savienojumi" (NMGOS) ir visi antropogēnas izcelsmes organiskie savienojumi, izņemot metānu, no kuriem saules gaismas klātbūtnē reakcijās ar slāpekļa oksīdiem var rasties fotoķīmiskie oksidētāji.

Pamatojums

Lingvistisks grozījums — nav balsots.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a "valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija" ir kilotonnās izteikts kalendārā gada laikā dalībvalstij atļautais vielas emisijas maksimālais apjoms;

Pamatojums

Šī definīcija ir atvasināta no spēkā esošās NEC Direktīvas 2001/81/EK, un ir nepieciešams nodrošināt skaidrību un konsekvenci.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. "Starptautiskā jūras satiksme" ir braucieni jūrā un piekrastes ūdeņos jebkura karoga kuģi, izņemot zvejas kuģus, kuri atstāj vienas valsts teritoriju un iebrauc citas valsts teritorijā.

svītrots

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 12.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a "ES ar emisijas avotiem saistītā politika gaisa piesārņojuma jomā" ir regulas vai direktīvas, kurās neatkarīgi no šajās regulās vai direktīvās noteiktajām saistībām ir izvirzīts mērķis daļēji vai kopumā mazināt sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS), amonjaka (NH3), cieto daļiņu (PM2,5) un metāna (CH4) emisijas, īstenojot ietekmes mazināšanas pasākumus avota līmenī, tostarp vismaz, bet ne tikai, samazinot emisijas atbilstoši:

 

– Direktīvai 94/63/EK1a,

 

– Direktīvai 97/68/EK1b,

 

– Direktīvai 98/70/EK1c,

 

– Direktīvai 1999/32/EK1d,

 

– Direktīvai 2009/126/EK1e,

 

– Direktīvai 2004/42/EK1f,

 

– Direktīvai 2007/46/EK1g, tostarp Regulai (EK) Nr. 715/20071h,

 

Regulai (EK) Nr. 79/20091i,

 

Regulai (EK) Nr. 595/20091j un Regulai (EK) Nr. 661/20091k,

 

– Direktīvai 2010/75/ES1l,

 

– Regulai (ES) Nr. 167/20131m,

 

– Regulai (ES) Nr. 168/20131n,

 

– Direktīvai 2014/94/ES1o.

 

_______________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/63/EK par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.).

 

1b Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīva 68/16/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp).

 

1c Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 70/13/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp).

 

1d Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.).

 

1e Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/126/EK par benzīna tvaiku uztveršanas otro pakāpi degvielas uzpildes stacijās, uzpildot degvielu mehāniskajos transportlīdzekļos (OV L 285, 31.10.2009., 36. lpp.).

 

1f Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/21/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza Direktīvu 1999/13/EK (OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.).

 

1g Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/5/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

 

1h Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem ("Euro 5 " un "Euro 6") un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

 

1i Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Regula (EK) Nr. 79/2009, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu ar ūdeņradi darbināmiem mehāniskiem transportlīdzekļiem un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK, (OV L 35, 4.2.2009., 32. lpp.).

 

1j Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).

 

1k Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).

 

1l Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

 

1m Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regula (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).

 

1n Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 168/2013 par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

 

1o Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

Pamatojums

Jaunās Komisijas labāka regulējuma mērķu kontekstā šajā direktīvā ir iekļauta "ES ar emisijas avotiem saistītā politika gaisa piesārņojuma jomā". Gaisa kvalitātes politikā turpmāk būtu jāņem vērā un jānovērtē, kā tiek īstenota ES ar emisijas avotiem saistītā politika gaisa piesārņojuma jomā, lai novērstu pārklāšanos,palielinātu sinerģiju un izprastu atsevišķu dalībvalstu veiksmes vai neveiksmes.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

3. pants – 12.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.b "ieinteresētā sabiedrības daļa" ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt, vai kurai ir intereses attiecībā uz gaisa piesārņojuma emisijām atmosfērā; piemērojot šo definīciju, uzskata, ka ieinteresētie ir nevalstiskās organizācijas, kuras cīnās par vides aizsardzību, patērētāju organizācijas, organizācijas, kuras pārstāv visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas un citas veselības aprūpes struktūras, kuras atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis ierobežo vismaz savas ikgadējās sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS), amonjaka (NH3), cieto daļiņu (PM2,5) un metāna (CH4) antropogēnās emisijas saskaņā ar 2020. un 2030. gadam noteiktajām valstu emisiju samazināšanas saistībām, kā izklāstīts II pielikumā.

1. Dalībvalstis ierobežo vismaz savas ikgadējās sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS), amonjaka (NH3), cieto daļiņu (PM2,5) un dzīvsudraba (Hg) antropogēnās emisijas saskaņā ar 2020., 2025. un 2030. gadam noteiktajām valstu emisiju samazināšanas saistībām, kā izklāstīts II pielikumā.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Dalībvalstis ierobežo vismaz savas ikgadējās metāna (CH4) antropogēnās emisijas saskaņā ar valstu emisiju samazināšanas saistībām, kas piemērojamas no 2030. gada, kā tas noteikts II pielikumā.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot 1. punktu, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, kuri nerada nesamērīgas izmaksas, lai ierobežotu to 2025. gada SO2, NOx, NMGOS, NH3, PM2,5 un CH4 antropogēnās emisijas. Šo emisiju līmeņus nosaka, pamatojoties uz pārdotās degvielas daudzumu, izmantojot lineāru samazinājuma trajektoriju starp valstu emisiju līmeņiem 2020. gadam un emisiju līmeņiem, kas noteikti emisiju samazināšanas saistībās, kas piemērojamas no 2030. gada.

Dalībvalstis ziņojumos, ko tās iesniedz Komisijai saskaņā ar 9. pantu, sniedz aktualizētu informāciju par emisiju samazināšanas saistību izpildes gaitu.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Attiecībā uz 1. un 2. panta izpildi neņem vērā šādas emisijas:

3. Attiecībā uz 1. punkta izpildi netiek ņemtas vērā šādas emisijas:

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) emisijas starptautiskajā jūras satiksmē, neskarot 5. panta 1. punktu.

(d) emisijas no starptautiskās jūras satiksmes.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai panāktu saskaņā ar 4. panta 2. punktu 2025. gadam noteiktos starpposma emisiju līmeņus un izpildītu II pielikumā izklāstītās valstu emisiju samazināšanas saistības, kuras NOx, SO2 un PM2,5 emisijām piemēro no 2030. gada, dalībvalstis var kompensēt starptautiskajā jūras satiksmē radīto NOx, SO2 un PM2,5 emisiju samazinājumu ar NOx, SO2 un PM2,5 emisijām, kas tajā pašā gadā radušās no citiem avotiem, ja vien tiek ievēroti šādi nosacījumi:

svītrots

(a) emisiju samazinājums ir bijis tajos jūras apgabalos, kuri ietilpst dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās vai piesārņojuma kontroles zonās, ja tādas zonas ir izveidotas;

 

(b) dalībvalstis ir pieņēmušas un īstenojušas efektīvus monitoringa un pārbaudes pasākumus, lai nodrošinātu elastīguma iespējas atbilstīgu izpildi;

 

(c) dalībvalstis ir īstenojušas pasākumus, lai starptautiskajā jūras satiksmē panāktu zemāku NOx, SO2 un PM2,5 emisiju līmeni nekā to emisiju samazinājumu, kas tiktu panākts, ievērojot NOx, SO2 un PM2,5 emisijām piemērojamos Savienības standartus, un ir pierādījušas, ka šo pasākumu rezultātā ir radušies papildu emisiju samazinājumi;

 

(d) tās nav kompensējušas vairāk par 20 % no NOx, SO2 un PM2,5 emisiju samazinājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar c) apakšpunktu, ja vien minētās kompensācijas rezultātā nerodas neatbilstība II pielikumā izklāstītajām valstu emisiju samazināšanas saistībām 2020. gadam.

 

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var kopīgi īstenot II pielikumā norādītās metāna emisiju samazināšanas saistības un panākt starpposma emisiju līmeņus, ja vien tās izpilda šādus nosacījumus:

Dalībvalstis var kopīgi īstenot II pielikumā norādītās metāna emisiju samazināšanas saistības, ja vien tās izpilda šādus nosacījumus:

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis var sagatavot koriģētus valsts SO2, NOx, NH3, NMGOS un PM2,5 emisiju gada pārskatus saskaņā ar IV pielikumu, ja, piemērojot uzlabotas emisiju inventarizācijas metodes, kas atjauninātas saskaņā ar zinātnes atziņām, būtu konstatējama valsts emisiju samazināšanas saistību neizpilde vai neatbilstība starpposma emisiju līmeņiem.

3. Dalībvalstis var sagatavot koriģētus valsts SO2, NOx, NH3, NMGOS un PM2,5 emisiju gada pārskatus saskaņā ar IV pielikumu, ja, piemērojot uzlabotas emisiju inventarizācijas metodes, kas pilnveidotas saskaņā ar zinātnes atziņām, būtu konstatējama valsts emisiju samazināšanas saistību neizpilde.

Pamatojums

Referente uzskata, ka saistības saskaņā ar NEC direktīvu būs jāievēro arī 2025. gadā, tāpēc minēt emisiju starpposma līmeņus ir lieki.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis, kuras plāno piemērot 1., 2. un 3. punktu, par to informē Komisiju līdz 30. septembrim gadā pirms attiecīgā pārskata gada. Minētajā informācijā iekļauj attiecīgās piesārņojošās vielas un nozares, un, ja iespējams, apmēru, kādā tas ietekmēs valstu emisiju pārskatus.

4. Dalībvalstis, kuras plāno piemērot kādu no šajā direktīvā paredzētajām elastības iespējām, par to informē Komisiju līdz 31. decembrim gadā pirms attiecīgā pārskata gada. Minētajā informācijā iekļauj attiecīgās piesārņojošās vielas un nozares, un, ja iespējams, apmēru, kādā tas ietekmēs valstu emisiju pārskatus.

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā iepriekšējā gada orientējošā emisiju pārskata iesniegšanas termiņu paredzēts pārcelt no 31. decembra uz 30. septembri. Tas nav pietiekami ilgs laiks, lai apkopotu datus un nodrošinātu to kvalitāti.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību pārskata un novērtē, vai jebkādu elastīguma iespēju izmantošana konkrētajā gadā atbilst attiecīgajām prasībām un kritērijiem.

Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību pārskata un novērtē, vai elastīguma vai pielāgojuma iespēju izmantošana konkrētajā gadā atbilst attiecīgajām prasībām un kritērijiem.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja Komisija deviņu mēnešu laikā no 7. panta 4., 5. un 6. punktā norādītā attiecīgā ziņojuma saņemšanas dienas nav paudusi nekādus iebildumus, attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka piemērotās elastīguma iespējas izmantošana attiecīgajā gadā ir akceptēta un ir spēkā. Ja Komisija uzskata, ka elastīguma iespējas izmantošana neatbilst piemērojamajām prasībām un kritērijiem, tā pieņem lēmumu un informē dalībvalsti par tās noraidīšanu.

Ja Komisija sešu mēnešu laikā no 7. panta 4., 5. un 6. punktā norādītā attiecīgā ziņojuma saņemšanas dienas nav paudusi nekādus iebildumus, attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka piemērotās elastīguma iespējas izmantošana attiecīgajā gadā ir akceptēta un ir spēkā. Ja Komisija uzskata, ka elastīguma iespējas izmantošana neatbilst piemērojamajām prasībām un kritērijiem, tā deviņu mēnešu laikā no attiecīgā ziņojuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu un informē dalībvalsti par tās noraidīšanu. Šim lēmumam pievieno pamatojumu.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, precizējot noteikumus 1., 2. un 3. punktā norādīto elastīguma iespēju izmantošanai, saskaņā ar 14. pantā norādīto pārbaudes procedūru.

6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, precizējot noteikumus 2. un 3. punktā norādīto elastīguma iespēju izmantošanai, saskaņā ar 14. pantā norādīto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

6. pants –1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis izstrādā un pieņem nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu saskaņā ar III pielikuma 2. daļu, lai atbilstīgi 4. pantam ierobežotu savas ikgadējās antropogēnās emisijas.

1. Dalībvalstis izstrādā un pieņem nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu saskaņā ar III pielikuma 2. daļu, lai atbilstīgi 4. pantam ierobežotu savas ikgadējās emisijas un sasniegtu šīs direktīvas mērķus saskaņā ar 1. pantu.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa) izskata emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu efektivitāti un ņem vērā emisiju samazinājumus, kas panākti vai, ja dalībvalsts piešķir prioritāti saviem emisiju samazināšanas pasākumiem, samazinājumus, kurus var panākt, piemērojot spēkā esošos Savienības tiesību aktus;

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa - ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab) par prioritāti noteikt konkrētus politikas pasākumus, kuru mērķis ir samazināt veselības riskus neaizsargātām iedzīvotāju grupām un nodrošināt atbilstību ekspozīcijas samazināšanas mērķa vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar XIV pielikuma B iedaļu Direktīvā 2008/50/EK;

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) ņem vērā nepieciešamību samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas, lai panāktu atbilstību gaisa kvalitātes mērķiem tās teritorijā un — attiecīgā gadījumā — kaimiņos esošajās dalībvalstīs;

(b) samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas, lai panāktu atbilstību gaisa kvalitātes mērķiem tās teritorijā, jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 2008/50/EK noteiktajām robežvērtībām un — attiecīgā gadījumā — kaimiņos esošajās dalībvalstīs;

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) kvantificēt papildu emisiju samazinājumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2030. gadam sasniegtu āra gaisa kvalitātes līmeņus, kas ir vienādi vai zemāki par līmeņiem, ko ieteikusi Pasaules veselības organizācija;

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb) kvantificēt emisiju papildu samazinājumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2030. gadam sasniegtu vides aizsardzībai kritiskās slodzes un līmeņus;

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa – bc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bc) identificēt pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu ba) un bb) apakšpunktā minētos mērķus.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) ar fiskāliem stimuliem atbalstīt investīciju novirzīšanu tīrām un efektīvām tehnoloģijām un ilgtspējīgai ražošanai;

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb) novērtēt apjomu, kādā dažādiem valstu ģeogrāfiskajiem reģioniem ir konkrētas vajadzības un grūtības gaisa piesārņojuma novēršanai.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) nodrošina, ka attiecīgās kompetentās iestādes uzrauga dalībvalstu noteikto pasākumu efektivitāti, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un, ja nepieciešams, ir pilnvarotas rīkoties.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Komisija nodrošina, ka visa ES ar emisijas avotiem saistītā politika gaisa piesārņojuma jomā atbilst paredzētajam mērķim un dod ieguldījumu Savienības gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanā.

 

Šim nolūkam Komisija un dalībvalstis nekavējoties vienojas par jaunu priekšlikumu regulai par Euro 6 emisijām reālos braukšanas apstākļos (RDE) , kuru patlaban izskata.

 

Jauno tipa apstiprināšanas testēšanas metodi piemēro ne vēlāk kā 2017. gadā un nodrošina, ka tādu piesārņotāju kā NOx un cieto daļiņu (PM2,5 un PM10) emisijas tiek efektīvi ierobežotas saskaņā ar atbilstības faktoriem, kas nepieciešami reprezentativitātei reāliem braukšanas apstākļiem.

 

Šiem atbilstības faktoriem jābūt stingri noteiktiem un kvantificētiem tā, lai reprezentētu tikai RDE testēšanas procesa nenoteiktību.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Dalībvalstis izveido regulāru un ārkārtas vides inspekciju, tirgus uzraudzības un publiskas ziņošanas sistēmu par mobilajiem un stacionārajiem piesārņojuma avotiem, lai nodrošinātu, ka politika un pasākumi reālos apstākļos efektīvi samazina emisijas.

 

Līdz ... * Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu par ekspluatācijas uzraudzības testēšanas un publiskas ziņošanas Savienības mēroga sistēmu par emisiju standartu ievērošanu vieglajiem kravas automobiļiem, ko administrē attiecīgā kompetentā iestāde, lai verificētu transportlīdzekļu un to dzinēju atbilstību Euro 6 prasībām visā to aprites cikla lietderīgās ekspluatācijas laikā.

 

______________

 

* OV: lūgums ievietot datumu — divi gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Dalībvalstis var atbalstīt mazemisiju avotu pakāpenisku izskaušanu transporta un degvielas apgādes nozarē, veicinot šļūteņu neblīvu savienojuma aizstāšanu ar bezemisiju tehniku.

Pamatojums

Ogļūdeņraži veicina piezemes ozona rašanos. No standarta degvielas uzpildes šļūtenēm dažkārt notiek ogļūdeņražu noplūde, un to var novērst, izmantojot modernas bezemisiju sistēmas.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) ja dalībvalstis lemj par 5. pantā izklāstīto elastīguma iespēju izmantošanu.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

 

 

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Valstu nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās norāda, vai dalībvalstis plāno izmantot elastīguma iespēju saskaņā ar 5. pantu.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem apspriežas ar publiskajām un kompetentajām iestādēm, uz kurām — jo tām ir specifiski ar vidi saistīti pienākumi gaisa piesārņojuma, kvalitātes un pārvaldības jomā — visticamāk, attiecas gaisa piesārņojuma kontroles valstu programmu īstenošana, par nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas projektu un jebkādiem nozīmīgiem atjauninājumiem pirms tās pabeigšanas. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem nodrošina pārrobežu apspriedes.

5. Dalībvalstis saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem apspriežas ar kompetentajām iestādēm, uz kurām — jo tām ir specifiski ar vidi saistīti pienākumi gaisa piesārņojuma, kvalitātes un pārvaldības jomā — visticamāk, attiecas gaisa piesārņojuma kontroles valstu programmu īstenošana, par nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas projektu un visiem atjauninājumiem pirms tās pabeigšanas. Šajās apspriešanās iesaista attiecīgās vietējās vai reģionālās iestādes, kas atbild par emisiju samazināšanas politikas īstenošanu īpašās zonās un/vai aglomerācijās, un neizslēdzot zonas un/vai aglomerācijas, kas atrodas vismaz divās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem dalībvalstis nodrošina, ka ar attiecīgās ieinteresētās sabiedrības daļas locekļiem apspriešanās notiek nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas projektu izstrādāšanas un pārskatīšanas sākuma posmā un pirms šādu programmu atjauninājumu pabeigšanas. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp Direktīvas 2008/50/EK 25. pantu, nodrošina pārrobežu apspriedes.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Valstu nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu projektu pārskatīšanai dalībvalstis izraugās savas neatkarīgas ekspertu struktūras, lai novērtētu informācijas precizitāti un atbilstību, politiku un pasākumus, kas izklāstīti šajās programmās. Šā pārskata rezultātus dara publiski pieejamus pirms nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas projekta publicēšanas, lai veicinātu sabiedrības konstruktīvu līdzdalību.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 6. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija sniedz norādījumus par tiem emisiju samazināšanas pasākumiem, kas nav iekļauti III pielikuma 1. daļā, tostarp mājokļu apkuri un autotransportu, ko dalībvalstis var iekļaut savās nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Komisija var sagatavot vadlīnijas par nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu izstrādi un īstenošanu.

8. Komisija sagatavo pamatnostādnes par nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu izstrādi un īstenošanu.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Komisija ar īstenošanas aktiem var arī precizēt dalībvalstu gaisa piesārņojuma kontroles programmu formu un informāciju, kas tajā iekļaujama. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. pantā norādīto pārbaudes procedūru.

9. Komisija ar īstenošanas aktiem precizē arī dalībvalstu nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu formu un informāciju, kas tajā iekļaujama. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. pantā norādīto pārbaudes procedūru.

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka tiek izmantots saskaņots nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu formāts, ir jāsagatavo īstenošanas akts.

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Tīra gaisa fonds

 

Komisija atvieglo piekļuvi finanšu atbalstam, lai palīdzētu nodrošināt iespējas veikt attiecīgus pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu šajā direktīvā noteiktos mērķus.

 

Tas inter alia ietver pieejamo finansējumu saskaņā ar:

 

a) lauksaimniecības finansējumu, tostarp finansējumu, kas pieejams saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku 2020. — 2014. gadam ar grozījumiem 2017. gada starpposma pārskatīšanā, lai iekļautu gaisa kvalitāti kā „sabiedrisku labumu”, jo īpaši attiecībā uz amonjaku un metānu vai tiem abiem, lai dalībvalstīm un to attiecīgajām reģionālajām un vietējām iestādēm dotu iespējas sekmēt emisiju samazināšanu ar īpašiem pasākumiem un ar to saistītajai palīdzībai;

 

b) pētniecības un inovācijas pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” turpmākām darba programmām;

 

c) Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem;

 

d) vides un klimata pasākumu finansēšanas instrumentiem kā LIFE;

 

e) visām iepriekš minētā kombinācijām.

 

Komisija nodrošina, ka finansēšanas procedūras ir vienkāršas, pārredzamas un pieejamas dažādos valdības līmeņos.

 

Komisija izvērtē iespēju izveidot vienas pieturas aģentūras, kur var vienkārši noskaidrot pieejamos līdzekļus un procedūras, lai piekļūtu projektiem, kas risina gaisa piesārņojuma problēmas.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu jāsagatavo un ik gadu jāatjaunina valstu emisiju pārskati I pielikuma B tabulā norādītajām piesārņojošajām vielām saskaņā ar tajā izklāstītajām prasībām.

Dalībvalstis sagatavo un ik gadu atjaunina valstu emisiju pārskatus I pielikuma B tabulā norādītajām piesārņojošajām vielām saskaņā ar tajā izklāstītajām prasībām.

Pamatojums

Dalībvalstu ziņojumi ir obligāti. Lingvistisks grozījums — nav balsots.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 5. panta 1. punktu izmanto kādu no elastīguma iespējām, attiecīgā gada informatīvajā pārskata ziņojumā ietver šādu informāciju:

svītrots

(a) NOx, SO2 un PM2,5 emisiju daudzumu, kas būtu radies, ja nebūtu izveidotas emisiju kontroles zonas;

 

(b) emisiju samazinājumu līmeni, kas panākts dalībvalsts emisiju kontroles zonas daļā saskaņā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

 

(c) minētās elastīguma iespējas piemērošanas apmēru;

 

(d) jebkādu papildu informāciju, kas, pēc dalībvalstu domām, ļautu Komisijai ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību pilnībā novērtēt tos nosacījumus, ar kuriem saskaņā ir īstenots elastīgums.

 

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Dalībvalstis sagatavo emisiju pārskatus, tostarp pielāgotus emisiju pārskatus, emisiju prognozes un informatīvu pārskata ziņojumu saskaņā ar IV pielikumu.

7. Dalībvalstis sagatavo emisiju pārskatus, tostarp attiecīgā gadījumā pielāgotus emisiju pārskatus, emisiju prognozes un informatīvu pārskata ziņojumu saskaņā ar IV pielikumu.

Pamatojums

Pielāgotos emisiju pārskatus sagatavo tikai tad, ja dalībvalsts izvēlas izmantot 5. panta 3. punktā paredzēto elastīguma iespēju.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis, ja iespējams, nodrošina gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes uz ekosistēmām monitoringu saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām.

1. Dalībvalstis nodrošina gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes uz ekosistēmām monitoringu saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis vajadzības gadījumā koordinē gaisa piesārņojuma ietekmes monitoringu ar citām monitoringa programmām, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/50/EK un Direktīvu 2000/60/EK30.

2. Dalībvalstis koordinē gaisa piesārņojuma ietekmes monitoringu ar citām monitoringa programmām, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Direktīvu 2008/50/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK30.

__________________

__________________

30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas [trīs mēnešu laikā no 17. pantā norādītā datuma; datumu ieraksta Publikāciju birojs] un pēc tam to atjauninājumus — reizi divos gados.

1. Dalībvalstis nodrošina savas nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas Komisijai līdz... * un pēc tam to atjauninājumus — reizi divos gados.

 

_________________

 

* OV: lūgums ievietot datumu — seši mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja nacionālā gaisa piesārņojuma kontroles programma tiek atjaunināta saskaņā ar 6. panta 4. punktu, attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā par to informē Komisiju.

Ja nacionālā gaisa piesārņojuma kontroles programma tiek atjaunināta saskaņā ar 6. panta 4. punktu, attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā atjaunināto programmu paziņo Komisijai.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. No 2017. gada dalībvalstis paziņo savus valsts emisiju pārskatus, emisijas prognozes, teritoriāli dezagregētus emisiju pārskatus, lielo punktveida avotu pārskatus un 7. panta 1., 2. un 3. punktā un — attiecīgā gadījumā — 7. panta 4., 5. un 6. punktā norādītos ziņojumus Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai, ievērojot I pielikumā izklāstītos ziņojumu iesniegšanas termiņus.

2. No 2017. gada dalībvalstis paziņo savus valsts emisiju pārskatus, emisijas prognozes, teritoriāli dezagregētus emisiju pārskatus, lielo punktveida avotu pārskatus un 7. panta 1., 2. un 3. punktā un — attiecīgā gadījumā — 7. panta 5. un 6. punktā norādītos ziņojumus Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai, ievērojot I pielikumā izklāstītos ziņojumu iesniegšanas termiņus.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija ar Eiropas Vides aģentūras un dalībvalstu palīdzību regulāri pārskata valstu emisiju pārskatu datus. Minētās pārskatīšanas ietvaros veic:

4. Komisija ar Eiropas Vides aģentūras un dalībvalstu palīdzību regulāri pārskata valstu emisiju pārskatu datus un nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas. Minētās pārskatīšanas ietvaros veic:

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) pārbaudes, lai verificētu nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu atbilstību šīs direktīvas 6. pantā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisijas pārskatīšanas rezultātus dara publiski pieejamus saskaņā ar 11. pantu.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija vismaz reizi piecos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanas gaitu, ieskaitot novērtējumu par tās ieguldījumu šīs direktīvas mērķu sasniegšanā.

1. Komisija vismaz reizi 30 mēnešos sākot no ...* sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu. Tajā Komisija novērtē:

 

a) savu ieguldījumu un dalībvalstu veikumu šīs direktīvas mērķu sasniegšanai;

 

b) virzību uz gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanu līdz 2025. un 2030. gadam;

 

c) virzību uz 7. Vides rīcības programmā noteikto gaisa kvalitātes ilgtermiņa mērķu sasniegšanu;

 

d) to, vai tiek pārsniegtas Pasaules veselības organizācijas noteiktās kritisko slodžu un līmeņu orientējošās vērtības; un

 

e) dalībvalstīm pieejamā ES finansējuma izlietojumu, ja šādi līdzekļi ir izlietoti gaisa piesārņojuma samazināšanai.

 

______________

 

* OV: lūgums ievietot šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ziņojumā par dalībvalstu emisiju samazinājumiem 2020., 2025. un 2030. gadam Komisija, ja vajadzīgs, iekļauj iemeslus, kāpēc tie netiek sasniegti.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja ziņojumā norādīts, ka dalībvalstis nespēj nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem un gaisa kvalitātes robežvērtībām, kuras noteiktas Direktīva 2008/50/EK, Komisija:

 

a) novērtē, vai tās netiek sasniegtas tāpēc, ka ES ar avotiem saistītā politika gaisa piesārņojuma jomā, tostarp tās īstenošana dalībvalstu līmenī, ir neefektīva,

 

b) apspriežas ar 14. pantā minēto komiteju un identificē jomas, kurās ir nepieciešami jauni tiesību akti ar emisijas avotiem saistītās politikas gaisa piesārņojuma jomā, un ja vajadzīgs, iesniedz tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas mērķiem. Katram šādam priekšlikumam jāpievieno robusts ietekmes novērtējums un jāatspoguļo jaunākie zinātniskie dati.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija jebkurā gadījumā iepriekš minētajā veidā ziņo par 2025. gadu un ziņojumā iekļauj arī informāciju par 4. panta 2. punktā minēto starpposma emisiju līmeņu sasniegšanu un par iemesliem, ja tie nav sasniegti. Tā nosaka turpmākas rīcības nepieciešamību, ņemot vērā arī īstenošanas ietekmi nozaru līmenī.

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija kopā ar dalībvalstīm identificē turpmāku pasākumu vajadzību, tostarp valstu līmenī, ņemot vērā arī īstenošanas ietekmi nozaru līmenī.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā panta 1. punktā norādītajos ziņojumos var ietvert novērtējumu par šīs direktīvas ietekmi uz vidi un sociālekonomikas jomu.

2. Šā panta 1. punktā norādītajos ziņojumos ietver novērtējumu par šīs direktīvas ietekmi uz veselību, vidi un sociālekonomikas jomu, tostarp ietekmi uz dalībvalstu veselības aizsardzības sistēmām un tās neīstenošanas izmaksām. Komisija šos ziņojumus dara publiski pieejamus.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a pants

 

Eiropas tīra gaisa forums

 

Komisija izveido Eiropas Tīra gaisa forumu, lai sekmētu Tīra gaisa programmas koordinētu īstenošanu un reizi divos gados pulcinātu visus attiecīgos dalībniekus, tostarp dalībvalstu visu attiecīgo līmeņu kompetentās iestādes visos attiecīgajos līmeņos, Komisiju, nozaru, pilsoniskās sabiedrības un zinātnisko aprindu pārstāvjus. Tīra gaisa forums pārrauga pamatnostādnes, izstrādājot un īstenojot nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas, emisijas samazināšanas metožu izmaiņas, tostarp ziņošanas prasību novērtēšanu.

Pamatojums

Paziņojumā COM(2013) 918 teikts, ka Eiropas Komisija ik pēc diviem gadiem sarīkos tīra gaisu forumu, lai sekmētu šīs direktīvas koordinētu īstenošanu. Šim forumam būtu jādod norādījumi valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par NECD un citu Savienības tiesību aktu īstenošanu gaisa kvalitātes jomā.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) dalībvalstu panākumi, lai sasniegtu 2025. un 2030. gada konkrētām valstīm saistošus mērķus attiecībā uz katru piesārņojuma veidu.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb) 9. panta 4. punktā minētās pārskatīšanas rezultātus.

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētajai sabiedrības daļai ir pieejamas administratīvas vai juridiskas procedūras, lai apstrīdētu kompetento iestāžu vai privātpersonu tādu rīcību vai bezdarbību, kas neatbilst šai direktīvai.

 

Šīs procedūras nodrošina piemērotus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp vajadzības gadījumā pagaidu noregulējumu, un tie ir taisnīgi, objektīvi un savlaicīgi, un nav pārmērīgi dārgi.

 

Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par piekļuvi šīm procedūrām ir publiski pieejama, kā arī lemj par atbilstošu atbalsta mehānismu ieviešanu, lai novērstu vai mazinātu finansiālus un citus šķēršļus saistībā ar piekļuvi tiesu iestādēm.

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Pamatojoties uz 10. panta 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija pārskata šo direktīvu ne vēlāk kā 2025. gadā, lai nodrošinātu progresu virzībā uz Pasaules veselības organizācijas ieteikto gaisa kvalitātes līmeni un ilgtermiņa redzējumu, kā izklāstīts Septītajā vides rīcības programmā. Jo īpaši Komisija, ja nepieciešams un ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, ierosina izmaiņas valstu emisijas samazināšanas saistībām, kas noteiktas II pielikumā.

 

Pamatojoties uz regulāriem ziņojumiem, kas minēti 10. panta 1. punktā, Komisija apsver pasākumus, lai samazinātu starptautiskās jūras satiksmes radītās emisijas, īpaši dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajās ekonomikas zonās, un, ja vajadzīgs, iesniedz tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienība un dalībvalstis pēc vajadzības iesaistās divpusējā un daudzpusējā sadarbībā ar trešām valstīm un veic koordināciju ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu (UNEP), Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju (ANO/EEK), Starptautisko jūrniecības organizāciju (IMO), Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO), ietverot arī informācijas apmaiņu par tehniskās vai zinātniskās pētniecības un izstrādes rezultātiem, lai uzlabotu emisiju samazināšanas pamatu.

Savienība un dalībvalstis pēc vajadzības iesaistās divpusējā un daudzpusējā sadarbībā ar trešām valstīm un veic koordināciju ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu (UNEP), Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju (ANO/EEK), Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO), Starptautisko jūrniecības organizāciju (IMO), Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO), ietverot arī informācijas apmaiņu par tehniskās vai zinātniskās pētniecības un izstrādes rezultātiem, lai uzlabotu emisiju samazināšanas pamatu. Dalībvalstis veic pārrobežu apspriedes par kopīgu apdraudējumu no tuvumā esošo rūpniecisko reģionu radītajām emisijām šajās valstīs un attiecīgās dalībvalstis izstrādā kopīgu plānu šo emisiju likvidēšanai vai samazināšanai.

Pamatojums

Kaimiņos esošām dalībvalstīm būtu jāapspriežas un jāizstrādā kopīgi plāni emisiju novēršanai vai samazināšanai, jo īpaši gadījumos, kad to rūpnieciskie reģioni atrodas viens otram blakus.

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt šīs direktīvas 6. panta 7. punktā, 7. panta 9. punktā un 8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

2. Pilnvaras pieņemt 6. panta 7. punktā, 7. panta 9. punktā un 8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no …*. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

 

_______________

 

* OV: lūgums ievietot šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu.

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par saskaņā ar šo direktīvu pieņemto valsts noteikumu pārkāpšanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju piemērošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par saskaņā ar šo direktīvu pieņemto valsts noteikumu pārkāpšanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis šos noteikumus dara zināmus Komisijai ne vēlāk par ...* un nekavējoties dara tai zināmus jebkādus turpmākus grozījumus.

 

_________________

 

* OV: lūgums ievietot šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu.

Pamatojums

Komisijai būtu jāspēj nodrošināt, ka dalībvalstu savstarpējās sankcijas un sankcijas to iekšienē ir efektīvas un samērīgas, īpaši ņemot vērā gaisa piesārņojuma pārrobežu raksturu.

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Neskarot 1. punktu, dalībvalstis nedrīkst novirzīt atbilstības slogu tām iestādēm, kurām nav stratēģisku pilnvaru nodrošināt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Pamatojums

Šādā gadījumā, ja dalībvalsts nepilda savas saistības saskaņā ar NECD, ir svarīgi aizsargāt vietējās iestādes, no kurām daudzas darbojas ierobežota budžeta apstākļos, no apgrūtinājuma ar naudas sodiem saistībā ar pārkāpuma procedūru.

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – A. tabula– 5. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Provizoriskās valstu emisijas, agregētas pēc NFR(2)

- SO2, NOX, NH3, NMVOC, PM2,5

Reizi gadā, par ziņošanas gadu mīnus 1 gads (X-1)

30/09

 

Grozījums

Provizoriskās valstu emisijas, agregētas pēc NFR(2)

- SO2, NOX, NH3, NMVOC, PM2,5

Reizi divos gados, par ziņošanas gadu mīnus 1 gads (X-1)

31/12

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā iepriekšējā gada orientējošā emisiju pārskata iesniegšanas termiņu paredzēts pārcelt no 31. decembra uz 30. septembri. Tas nav pietiekami ilgs laiks, lai apkopotu datus un nodrošinātu to kvalitāti.

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – A tabula

 

Komisijas ierosinātais teksts

A tabula. Sēra dioksīdu (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) emisiju samazināšanas saistības. Pārdotās degvielas, bāzes gads – 2005.

Dalībvalsts

SO2 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

NOx samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

NMGOS samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam

 

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Beļģija

43%

 

68%

41%

 

63%

21%

 

44%

Bulgārija

78%

 

94%

41%

 

65%

21%

 

62%

Čehija

45%

 

72%

35%

 

66%

18%

 

57%

Dānija

35%

 

58%

56%

 

69%

35%

 

59%

Vācija

21%

 

53%

39%

 

69%

13%

 

43%

Igaunija

32%

 

71%

18%

 

61%

10%

 

37%

Grieķija

74%

 

92%

31%

 

72%

54%

 

67%

Spānija

67%

 

89%

41%

 

75%

22%

 

48%

Francija

55%

 

78%

50%

 

70%

43%

 

50%

Horvātija

55%

 

87%

31%

 

66%

34%

 

48%

Īrija

65%

 

83%

49%

 

75%

25%

 

32%

Itālija

35%

 

75%

40%

 

69%

35%

 

54%

Kipra

83%

 

95%

44%

 

70%

45%

 

54%

Latvija

8%

 

46%

32%

 

44%

27%

 

49%

Lietuva

55%

 

72%

48%

 

55%

32%

 

57%

Luksemburga

34%

 

44%

43%

 

79%

29%

 

58%

Ungārija

46%

 

88%

34%

 

69%

30%

 

59%

Malta

77%

 

98%

42%

 

89%

23%

 

31%

Nīderlande

28%

 

59%

45%

 

68%

8%

 

34%

Austrija

26%

 

50%

37%

 

72%

21%

 

48%

Polija

59%

 

78%

30%

 

55%

25%

 

56%

Portugāle

63%

 

77%

36%

 

71%

18%

 

46%

Rumānija

77%

 

93%

45%

 

67%

25%

 

64%

Slovēnija

63%

 

89%

39%

 

71%

23%

 

63%

Slovākija

57%

 

79%

36%

 

59%

18%

 

40%

Somija

30%

 

30%

35%

 

51%

35%

 

46%

Zviedrija

22%

 

22%

36%

 

65%

25%

 

38%

Apvienotā Karaliste

59%

 

84%

55%

 

73%

32%

 

49%

ES-28

59%

 

81%

42%

 

69%

28%

 

50%

 

Grozījums

A tabula. Sēra dioksīdu (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) emisiju samazināšanas saistības. Pārdotās degvielas, bāzes gads — 2005.

Dalībvalsts

SO2 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

NOx samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

NMGOS samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Beļģija

43%

69%

70%

41%

61%

67%

21%

45%

46%

Bulgārija

78%

93%

94%

41%

64%

68%

21%

61%

64%

Čehijas Republika

45%

70%

74%

35%

63%

70%

18%

55%

58%

Dānija

35%

58%

64%

56%

66%

72%

35%

58%

60%

Vācija

21%

48%

54%

39%

65%

71%

13%

42%

44%

Igaunija

32%

70%

71%

18%

57%

63%

10%

35%

65%

Grieķija

74%

91%

93%

31%

69%

74%

54%

68%

70%

Spānija

67%

89%

89%

41%

72%

78%

22%

48%

49%

Francija

55%

78%

80%

50%

68%

74%

43%

49%

52%

Horvātija

55%

86%

87%

31%

65%

70%

34%

52%

56%

Īrija

65%

84%

86%

49%

67%

79%

25%

34%

39%

Itālija

35%

76%

77%

40%

67%

72%

35%

54%

56%

Kipra

83%

97%

97%

44%

69%

73%

45%

54%

56%

Latvija

8%

50%

50%

32%

38%

49%

27%

58%

60%

Lietuva

55%

74%

75%

48%

53%

60%

32%

60%

64%

Luksemburga

34%

46%

48%

43%

76%

82%

29%

58%

59%

Ungārija

46%

87%

88%

34%

68%

74%

30%

57%

60%

Malta

77%

98%

99%

42%

86%

90%

23%

32%

32%

Nīderlande

28%

57%

61%

45%

67%

72%

8%

35%

37%

Austrija

26%

53%

57%

37%

71%

77%

21%

48%

50%

Polija

59%

76%

81%

30%

52%

62%

25%

55%

59%

Portugāle

63%

79%

80%

36%

70%

75%

18%

47%

47%

Rumānija

77%

92%

93%

45%

65%

71%

25%

64%

66%

Slovēnija

63%

90%

90%

39%

68%

75%

23%

64%

65%

Slovākija

57%

79%

80%

36%

57%

63%

18%

40%

42%

Somija

30%

32%

36%

35%

47%

54%

35%

47%

54%

Zviedrija

22%

18%

20%

36%

63%

67%

25%

35%

39%

Apvienotā Karaliste

59%

83%

85%

55%

71%

75%

32%

50%

51%

ES-28

59%

80%

83%

42%

66%

72%

28%

50%

53%

 

Pamatojums

Emisiju samazināšanas valsts dati par 2025. un 2030. gadu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta ietekmes novērtējumu, un izmaksu ziņā efektīvākais risinājums emisiju samazināšanai, ņemot vērā klimata un enerģētikas politiku.

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – B tabula

 

Komisijas ierosinātais teksts

B tabula. Amonjaka (NH3), cieto daļiņu (PM2,5) un metāna (CH4) emisiju samazināšanas saistības. Pārdotās degvielas, bāzes gads – 2005.

Dalībvalsts

NH3 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

PM2,5 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

CH4 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Beļģija

2%

 

16%

20%

 

47%

 

26%

Bulgārija

3%

 

10%

20%

 

64%

 

53%

Čehijas Republika

7%

 

35%

17%

 

51%

 

31%

Dānija

24%

 

37%

33%

 

64%

 

24%

Vācija

5%

 

39%

26%

 

43%

 

39%

Igaunija

1%

 

8%

15%

 

52%

 

23%

Grieķija

7%

 

26%

35%

 

72%

 

40%

Spānija

3%

 

29%

15%

 

61%

 

34%

Francija

4%

 

29%

27%

 

48%

 

25%

Horvātija

1%

 

24%

18%

 

66%

 

31%

Īrija

1%

 

7%

18%

 

35%

 

7%

Itālija

5%

 

26%

10%

 

45%

 

40%

Kipra

10%

 

18%

46%

 

72%

 

18%

Latvija

1%

 

1%

16%

 

45%

 

37%

Lietuva

10%

 

10%

20%

 

54%

 

42%

Luksemburga

1%

 

24%

15%

 

48%

 

27%

Ungārija

10%

 

34%

13%

 

63%

 

55%

Malta

4%

 

24%

25%

 

80%

 

32%

Nīderlande

13%

 

25%

37%

 

38%

 

33%

Austrija

1%

 

19%

20%

 

55%

 

20%

Polija

1%

 

26%

16%

 

40%

 

34%

Portugāle

7%

 

16%

15%

 

70%

 

29%

Rumānija

13%

 

24%

28%

 

65%

 

26%

Slovēnija

1%

 

24%

25%

 

70%

 

28%

Slovākija

15%

 

37%

36%

 

64%

 

41%

Somija

20%

 

20%

30%

 

39%

 

15%

Zviedrija

15%

 

17%

19%

 

30%

 

18%

Apvienotā Karaliste

8%

 

21%

30%

 

47%

 

41%

ES 28

 

6%

 

27%

22%

 

51%

 

33%

 

Grozījums

B tabula. Amonjaka (NH3), cieto daļiņu (PM2,5) un metāna (CH4) emisiju samazināšanas saistības. Pārdotās degvielas, bāzes gads — 2005.

Dalībvalsts

NH3 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

PM2,5 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

CH4 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Beļģija

2%

16%

17%

20%

48%

50%

 

26%

Bulgārija

 

3%

11%

10%

20%

64%

70%

 

53%

Čehijas Republika

7%

35%

36%

17%

51%

59%

 

31%

Dānija

24%

37%

38%

33%

61%

67%

 

24%

Vācija

5%

46%

47%

26%

42%

46%

 

39%

Igaunija

1%

10%

10%

15%

51%

74%

 

23%

Grieķija

7%

28%

28%

35%

71%

73%

 

40%

Spānija

3%

29%

30%

15%

63%

64%

 

34%

Francija

4%

31%

32%

27%

46%

52%

 

25%

Horvātija

1%

27%

29%

18%

67%

71%

 

31%

Īrija

1%

11%

14%

18%

35%

44%

 

7%

Itālija

5%

29%

29%

10%

44%

56%

 

40%

Kipra

10%

21%

21%

46%

73%

74%

 

18%

Latvija

1%

3%

4%

16%

56%

63%

 

37%

Lietuva

10%

4%

1%

20%

57%

65%

 

42%

Luksemburga

1%

25%

25%

15%

48%

50%

 

27%

Ungārija

 

10%

38%

38%

13%

63%

66%

 

55%

Malta

4%

25%

28%

25%

80%

81%

 

32%

Nīderlande

13%

24%

26%

37%

40%

42%

 

33%

Austrija

1%

20%

19%

20%

56%

59%

 

20%

Polija

1%

28%

29%

16%

37%

53%

 

34%

Portugāle

7%

22%

20%

15%

70%

71%

 

29%

Rumānija

13%

25%

25%

28%

64%

69%

 

26%

Slovēnija

1%

25%

26%

25%

76%

77%

 

28%

Slovākija

15%

41%

41%

36%

63%

66%

 

41%

Somija

20%

17%

17%

30%

41%

48%

 

15%

Zviedrija

15%

18%

18%

19%

35%

44%

 

18%

Apvienotā Karaliste

 

8%

22%

22%

30%

48%

50%

 

41%

ES 28

6%

29%

30%

22%

51%

58%

 

33%

Pamatojums

NH3 un PM2,5: emisiju samazināšanas valsts dati par 2025. un 2030. gadu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta ietekmes novērtējumu, un izmaksu ziņā efektīvākais risinājums emisiju samazināšanai, ņemot vērā klimata un enerģētikas politiku. Attiecībā uz metānu saglabāts Komisijas priekšlikums.

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – BA tabula (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

BA. tabula. Dzīvsudraba (Hg) emisiju samazināšanas saistības salīdzinājumā ar 2005. gadu*

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

 

* skaitļi pamatojas uz Eiropas Parlamentārās pētniecības dienesta veikto pētījumu „Gaisa kvalitāte — papildu ietekmes novērtēšana uz mijiedarbību starp ES gaisa kvalitātes politiku un klimata un enerģētikas politiku” 75 % neatbilstības novēršanas klimata un enerģētikas politikas (CEP) scenārijiem, tostarp ES klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā „Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam”.

Grozījums Nr.    95

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) slāpekļa apsaimniekošana, ņemot vērā visu slāpekļa aprites ciklu;

(a) slāpekļa aprite, ņemot vērā visu slāpekļa aprites ciklu un augsnes un barības vielu aprites plānu izstrādāšanas nepieciešamību;

Grozījums Nr.    96

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) kūtsmēslu izkliedēšanas paņēmieni, kas rada mazas emisijas;

(c) kūtsmēslu izkliedēšanas paņēmieni un metodes, kas rada mazas emisijas, tostarp sadalīšana šķidrajā un cietajā frakcijā;

Grozījums Nr.    97

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) kūtsmēslu pārstrādes un kompostēšanas sistēmas, kas rada mazas emisijas;

(e) kūtsmēslu pārstrādes un kompostēšanas sistēmas, kas rada mazas emisijas, tostarp sadalīšana šķidrajā un cietajā frakcijā;

Grozījums Nr.    98

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga) ganību un ekstensīvas lauksaimniecības paplašināšana, kā arī ganību bioloģiskās daudzveidības veicināšana, audzējot augus, kuriem ir augsts aminoskābju saturs, piemēram, āboliņu, lucernu, graudaugus;

Pamatojums

Ja ganību barībā ir augi ar augstu aminoskābju vai olbaltumvielu saturu (piemēram, pasētajos pagaidu zālājos), uzlabojas arī augsnes auglība un samazinās lopbarības izmaksas, piemēram, ar sojas importu saistītās izmaksas.

Grozījums Nr.    99

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – gb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(gb) tādu augseku popularizācija, kurās audzē kultūraugus, kas saista slāpekli;

Pamatojums

Holistiskai pieejai lauksaimniecības metožu izmantošanā var būt liela ievērojama ietekme uz amonjaka emisiju samazināšanos un var dot arī būtiskus papildu ieguvumus vides aizsardzības jomā (augsne, bioloģiskā daudzveidība, ūdens). Tādu saimniekošanas metožu izmantošana kā, piemēram, augsekas, ievērojami paaugstina augsnes auglību un lauksaimniekiem samazina vajadzību izmantot mākslīgus līdzekļus. Tādu saimniekošanas metožu izmantošana kā, piemēram, ekstensīvas ganības var veicināt bioloģisko daudzveidību, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, gaisa piesārņojumu un uzlabot dzīvnieku labturību.

Grozījums Nr.    100

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – gc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(gc) tādu agroekoloģisko pasākumu popularizācija, kas nodrošina virzību uz lauksaimniecības sistēmām ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuras nodrošina resursefektivitāti un samazina vai novērš nepieciešamību lietot ķīmiskus līdzekļus;

Grozījums Nr.    101

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) neorganiskos mēslošanas līdzekļus izkliedē saskaņā ar paredzamajām prasībām kultūraugiem vai ganībām attiecībā uz slāpekli un fosforu, ņemot vērā arī esošo barības vielu saturu augsnē un barības vielas no citiem mēslošanas līdzekļiem.

(d) neorganiskos mēslošanas līdzekļus, ciktāl iespējams, aizstāj ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Ja neorganiskos mēslošanas līdzekļus izmanto pastāvīgi, tos izkliedē atbilstoši kultūraugu vai zālāju paredzamajai slāpekļa un fosfora vajadzībai, ņemot vērā arī augsnē esošo barības vielu saturu un barības vielas no citiem mēslošanas līdzekļiem.

Grozījums Nr.    102

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 4. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) samazina emisijas no vircas un cieto kūtsmēslu iestrādāšanas aramzemē un ganībās, izmantojot metodes, kas samazina emisijas par 30 % salīdzinājumā ar Amonjaka vadlīniju dokumentā aprakstīto standartmetodi, atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

(a) emisiju samazināšana no vircas un cieto kūtsmēslu iestrādāšanas aramzemē un zālājos, izmantojot metodes, kas samazina emisijas par 30 % salīdzinājumā ar Amonjaka vadlīniju dokumentā aprakstīto standartmetodi, atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

Pamatojums

Lingvistisks grozījums — nav balsots.

Grozījums Nr.    103

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 4. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) kūtsmēslus un vircu nedrīkst izkliedēt, ja zeme ir piesātināta ar ūdeni, tā ir applūdusi, sasalusi vai pārklāta ar sniegu;

(ii) kūtsmēslus un vircu neizkliedēt, ja zeme ir piesātināta ar ūdeni, tā ir applūdusi, sasalusi vai apsnigusi;

Pamatojums

Lingvistisks grozījums — nav balsots.

Grozījums Nr.    104

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 4. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) samazina emisijas no kūtsmēslu uzkrāšanas ārpus dzīvnieku novietnēm atbilstīgi šādiem principiem:

(b) emisiju samazināšana no kūtsmēslu krātuvēm ārpus dzīvnieku novietnēm atbilstīgi šādiem principiem:

Pamatojums

Lingvistisks grozījums — nav balsots.

Grozījums Nr.    105

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 4. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) pēc 2022. gada 1. janvāra uzbūvētajās vircas krātuvēs izmanto uzkrāšanas sistēmas vai tehniskos paņēmienus, kas rada mazas emisijas un kas, kā pierādīts, samazina amonjaka emisijas vismaz par 60 % salīdzinājumā ar Amonjaka vadlīniju dokumentā aprakstīto standartmetodi, bet salīdzinājumā ar pašreizējām vircas krātuvēm – par 40 %;

(i) pēc 2022. gada 1. janvāra uzbūvētajās vircas krātuvēs izmanto mazemisiju uzkrāšanas sistēmas vai tehniskos paņēmienus, kas, kā pierādīts, samazina amonjaka emisijas vismaz par 60 % salīdzinājumā ar Amonjaka vadlīniju dokumentā aprakstīto standartmetodi, bet salīdzinājumā ar pašreizējām vircas krātuvēm – par 40 %;

Pamatojums

Lingvistisks grozījums — nav balsots.

Grozījums Nr.    106

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) samazina emisijas no dzīvnieku novietnēm, izmantojot sistēmas, kas, kā pierādīts, samazina amonjaka emisijas vismaz par 20 % salīdzinājumā ar Amonjaka vadlīniju dokumentā aprakstīto standartmetodi;

(c) emisiju samazināšana no dzīvnieku novietnēm, izmantojot sistēmas, kas, kā pierādīts, samazina amonjaka emisijas vismaz par 20 % salīdzinājumā ar Amonjaka vadlīniju dokumentā aprakstīto standartmetodi;

Pamatojums

Lingvistisks grozījums — nav balsots.

Grozījums Nr.    107

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 4. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) samazina emisijas no kūtsmēsliem, izmantojot zema proteīna satura barošanas stratēģijas, kas, kā pierādīts, samazina amonjaka emisijas vismaz par 10 % salīdzinājumā ar Amonjaka vadlīniju dokumentā aprakstīto standartmetodi.

(d) emisiju samazināšana no kūtsmēsliem, izmantojot zema proteīna satura barošanas stratēģijas, kas, kā pierādīts, samazina amonjaka emisijas vismaz par 10 % salīdzinājumā ar Amonjaka vadlīniju dokumentā aprakstīto standartmetodi.

Pamatojums

Lingvistisks grozījums — nav balsots.

Grozījums Nr.    108

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – Ab iedaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ab. Pasākumi slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisiju samazināšanai pilsētu teritorijās

 

Sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām dalībvalstis apsver šādus pasākumus:

 

— ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni, kuros ietverti pasākumi, piemēram, zema emisiju līmeņa zonas, maksa par iebraukšanu pilsētu centros, autostāvvietu pārvaldība, ātruma ierobežojumi, automobiļu koplietošana un alternatīvas uzlādes infrastruktūras izvēršana;

 

— pārvietošanās veidu maiņas veicināšana, lai palielinātu velosipēdu un sabiedriskais transporta izmantošanu un iešanu kājām;

 

— ilgtspējīgi pilsētu kravu transporta plāni, piemēram, konsolidācijas centri, kā arī pasākumi, kas veicina reģionālo kravu pārvadājumu pārvirzi no autotransporta uz pārvadājumiem pa elektrificētu dzelzceļu un ūdensceļiem;

 

— plānošanas sistēmas izmantošana, lai samazinātu emisijas no jaunas apbūves un katlu sistēmām; energoefektivitātes pasākumi esošo ēku modernizācijai;

 

— modernizācijas programmas, lai novecojušo vietējās apkures iekārtu vietā veicinātu ēku labākas siltumizolācijas, siltumsūkņu, vieglo degvieleļļu un koksnes granulu apkures iekārtu, centralizētās siltumapgādes vai gāzes apkures izmantošanu;

 

— ekonomiski un fiskāli stimuli, ar kuriem veicināt pāreju uz mazemisiju apkures ierīcēm;

 

— aizliegums kurināt ar cieto kurināmo dzīvojamos rajonos un citās jutīgās teritorijās, lai saudzētu mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu, tostarp bērnu, veselību;

 

— nodrošināšana, ka tiek iespējami samazinātas emisijas no būvdarbiem, izstrādājot un īstenojot politikas virzienus, ar kuriem veic būvniecības putekļu samazināšanu un monitoringu, un mobilajām mašīnām un iekārtām (NRMM) nosakot pieļaujamo emisiju robežvērtības;

 

— transportlīdzekļu nodokļu likmju pārskatīšana, ņemot vērā augstākās reālās emisijas no automobiļiem ar dīzeļdzinēju un benzīna dzinējiem ar degvielas tiešo iesmidzināšanu, lai veicinātu mazāk piesārņojošu transportlīdzekļu tirdzniecību;

 

— publiskais iepirkums un fiskāli stimuli, ar ko veicināt pāreju uz transporta līdzekļiem ar ļoti zemām emisijām;

 

— atbalsts UNECE REC IV klases cieto daļiņu filtru modernizācijai mehāniskajām iekārtām, kravas automobiļiem, autobusiem un taksometriem ar dīzeļdzinēju;

 

— emisiju samazināšana no celtniecības tehnikas un citām mobilajām mašīnām un iekārtām, ko izmanto blīvi apdzīvotās teritorijās (tostarp, veicot to modernizāciju);

 

— izpratnes veicināšanas un brīdināšanas kampaņas.

Grozījums Nr.    109

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – Ca iedaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ca. Ogļūdeņražu emisiju samazināšanas pasākumi

 

Dalībvalstis samazina nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) emisijas, veicinot modernas bezemisiju cauruļu tehnikas izmantošanu dažādās nozarēs.

Pamatojums

Parastās degvielas uzpildes staciju šļūtenes nav pilnīgi hermētiskas. No tām var izplūst ogļūdeņraži, no kuriem rodas piezemes ozons. Ekstrapolācijas rezultāti liecina, ka ogļūdeņraža emisiju kopējais apjoms degvielas uzpildes stacijās Eiropā varētu būt apmēram 45 milj. litru gadā. Modernas bezemisiju cauruļu tehnikas izmantošana ogļūdeņražu emisijas varētu novērst.

Grozījums Nr.    110

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) politikas prioritātes un to saistību ar citās attiecīgajās politikas jomās, arī attiecībā uz klimata pārmaiņām, noteiktajām prioritātēm;

(i) politikas prioritātes un to saistību ar citās attiecīgajās politikas jomās, tostarp attiecībā uz lauksaimniecību, lauku ekonomiku, rūpniecību, mobilitāti un transportu, dabas aizsardzību un klimata pārmaiņām noteiktajām prioritātēm;

Pamatojums

Šajā jautājumā vērojama pārklāšanās un sinerģija ar vairākām politikas pamatnostādnēm, nevis tikai politiku klimata pārmaiņu jomā, tāpēc jāparedz arī lauksaimniecība, rūpniecība, lauku ekonomika un dabas aizsardzība.

Grozījums Nr.    111

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) politikas risinājumi, kuri paredzēti, lai izpildītu emisiju samazināšanas saistības, kas noteiktas 2020. gadam un laikposmam no 2030. gada, un 2025. gadam noteiktos starpposma emisiju līmeņus un turpmāk uzlabotu gaisa kvalitāti, kā arī šo risinājumu analīzi (arī analīzes metodi); politikas un pasākumu individuālo vai kopējo ietekmi uz emisiju samazināšanu, gaisa kvalitāti un vides aizsardzību; ar iepriekšminēto saistītās neskaidrības;

(b) politikas risinājumi, kuri paredzēti, lai izpildītu emisiju samazināšanas saistības, kas noteiktas 2020., 2025. un 2030. gadam, lai turpmāk uzlabotu gaisa kvalitāti, kā arī šo risinājumu analīzi (arī analīzes metodi); politikas un pasākumu individuālo vai kopējo ietekmi uz emisiju samazināšanu, gaisa kvalitāti un vides aizsardzību; ar iepriekšminēto saistītās nenoteiktības;

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) attiecīgā gadījumā skaidrojums par to, kāpēc 2025. gadam noteiktos starpposma emisiju līmeņus nevar sasniegt bez pasākumiem, kuru izmaksas ir nesamērīgas;

(d) skaidrojums par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu valsts emisiju samazināšanas saistības;

Grozījums Nr.    113

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) skaidrojumu par metodoloģiju, kas izmantota, lai nodrošinātu, ka pasākumos, lai izpildītu PM2,5 emisiju samazināšanas valsts saistības, par prioritāti noteikta kvēpu emisiju samazināšana.

Grozījums Nr.    114

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) novērtējums par to, kā izvēlētā politika un pasākumi nodrošina saskaņotību ar citās attiecīgajās politikas jomās izveidotajiem plāniem un programmām.

(e) novērtējums par to, kā izvēlētā politika un pasākumi nodrošina saskaņotību ar citās attiecīgajās politikas jomās izveidotajiem plāniem un programmām, jo īpaši, bet ne tikai, gaisa kvalitātes plāniem saskaņā ar Direktīvu 2008/50/EK, valsts pārejas plāniem un inspekcijas plāniem saskaņā ar Direktīvu 2010/75/EK, valstu energoefektivitātes rīcības plāniem saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES, valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK, un attiecīgajiem plāniem vai programmām, uz ko attiecas Direktīvas 2001/42/EK prasības vai ekvivalenti noteikumi turpmākajā tiesiskajā regulējumā.

Grozījums Nr.    115

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) novērtējums par progresu programmas īstenošanā un emisiju un piesārņojuma koncentrācijas samazināšanā;

(a) novērtējums par progresu programmas īstenošanā un emisiju un piesārņojuma koncentrāciju samazināšanā, un ar to saistītajiem vides, sabiedrības veselības un sociālekonomiskajiem ieguvumiem;

Pamatojums

Plašāka informācija par gaisa piesārņojuma ietekmi palīdzēs uzlabot sabiedrības interesi par gaisa piesārņojuma jautājumiem un jo īpaši par nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu (NAPCP) izstrādāšanu un īstenošanu.

Grozījums Nr.    116

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) jebkuras būtiskas izmaiņas attiecībā uz politiku, novērtējumiem, programmu un īstenošanas laika grafiku.

(b) jebkuras būtiskas izmaiņas attiecībā uz politiku, novērtējumiem (tostarp saskaņā ar 6. panta 2.b punktu veikto inspekciju un tirgus uzraudzības rezultātiem), programmu un īstenošanas laika grafiku.

Grozījums Nr.    117

Direktīvas priekšlikums

3. pielikums – 2. daļa – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) novērtējumu par progresu, kas panākts, lai sasniegtu Savienības ilgtermiņa veselības un vides mērķus, ņemot vērā šo mērķu nepieciešamo aktualizāciju, tostarp jaunas gaisa kvalitātes pamatnostādnes, ko noteikusi Pasaules Veselības organizācija;

Grozījums Nr.    118

Direktīvas priekšlikums

3. pielikums – 2. daļa – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb) ja nacionālā gaisa piesārņojuma kontroles programma tiek aktualizēta saskaņā ar 6. panta 4. punktu, tajā ir jāiekļauj papildu informācija par visiem gaisa piesārņojuma mazināšanas pasākumiem, kuri tikuši apsvērti attiecīgi vietējā, reģionālā vai valsts līmenī saistībā ar stratēģijas īstenošanu, emisiju samazināšanas saistībām un gaisa kvalitātes mērķiem, tostarp tiem, kas iekļauti šīs direktīvas III pielikumā, un XV pielikuma B iedaļas 3. punktā Direktīvā 2008/50/EK.

  • [1]  OV C 451, 16.12.2014., 134. lpp.
  • [2]  OV C 415, 20.11.2014., 23. lpp.

PASKAIDROJUMS

Uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai ir jābūt ES tiesību aktu stūrakmenim. Tiesību aktu pamatā jābūt stabilam un visaptverošam ietekmes novērtējumam, kas izskaidro, kā attiecīgais tiesību akts risina galvenos jautājumus un to, vai priekšlikums ir nepieciešams un samērīgs, un novērtē, vai darbība vislabāk veicama ES līmenī. Attiecībā uz gaisa kvalitāti atbilde ir skaidra: šī ir būtiska cilvēku veselības un vides pārrobežu problēma, kas dziļi ietekmē visus ES pilsoņus un prasa tūlītēju rīcību.

Pēc gadiem ilgas politiskas nevērības gaisa piesārņojums kā liela sabiedrības veselības problēma ir nokļuvis politiskajā darba kārtībā. Sliktas kvalitātes gaiss veicina priekšlaicīgu mirstību, darba kavējumus slimības dēļ, veselības aprūpes būtiskas izmaksas, produktivitātes zaudēšanu, laukaugu ražības samazināšanos un ēku bojāšanos. Eiropā kopējās eksternālās ar veselību saistītās izmaksas, ko sabiedrībai rada gaisa piesārņojums, ir aptuveni EUR 330‑940 mljrd. gadā. Turklāt ir aizvien vairāk pierādījumu, kas liecina par to, ka atmosfēras izcelsmes slāpekļa savienojumu veidošanās būtiski ietekmē tādas dabas vides pārmaiņas kā zemsedzes augu valsts daudzveidības samazināšanās, augu augšanas samazināšanās un barošanās režīma līdzsvara zudums eitrofikācijas un paskābināšanās dēļ.

Lai gan ir visā Savienībā ir veikts darbs gaisa piesārņojuma samazināšanai, daudzas dalībvalstis neievēro pieņemtos standartus. Turklāt ES joprojām ir tālu no sava ilgtermiņa mērķa, kas ir PVO 2005. gada gaisa kvalitātes pamatnostādnēs norādīto piesārņojošo vielu ieteicamo robežvērtību ievērošana. Komisija 2013. gada 18. decembrī publicēja ilgi gaidīto Tīra gaisa tiesību aktu kopumu, kura pamatā ir būtisks ietekmes novērtējums. Šajā paketē ir izklāstīti pasākumi, ar kuriem nodrošināt, ka pašreizējie mērķi tiek īstenoti īstermiņā un jauni mērķi gaisa kvalitātes jomā — laikposmā līdz 2030. gadam. Tas sastāv no četriem elementiem: programmas „Tīru gaisu Eiropā”; priekšlikuma Lēmumam ratificēt 2012. gadā grozīto Gēteborgas protokolu ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos ES vārdā; priekšlikuma jaunai direktīvai, kas paredz samazināt piesārņojumu, ko rada vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, piemēram, spēkstacijas lielām ēkām un nelielas rūpnieciskas iekārtas; visbeidzot, likumdošanas priekšlikuma, uz kuru pamatojas šis ziņojums, pārskatot 2001. gadā valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju direktīvu (NEC direktīva).

Šis Komisijas priekšlikums paredz atcelt un aizstāt spēkā esošo NEC direktīvu, nosakot jaunu sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, amonjaka un gaistošo organisko savienojumu, izņemot metānu, maksimālo emisiju apjomu 2020. un 2030. gadam. Tas varētu šo direktīvu paplašināt, lai tās jomā no 2020. gada iekļautu cietās daļiņas (PM2,5), un no 2030. gada metānu, lai izveidotu svarīgu sinerģiju ar tiesību aktiem par klimatu. Mērķi 2020. gadam atspoguļo ierobežojumus, par kuriem panākta starptautiska vienošanās saskaņā ar Gēteborgas protokolu.

Priekšlikuma no jauna noteiktie mērķi 2030. gadam ir sarežģītākais aspekts ar atšķirīgām robežvērtībām katrai dalībvalstij un katrai piesārņotājvielai. Tā pamatā ir nodrošināt 70 % no maksimālo tehniski iespējamo ietekmju samazinājumu uz veselību saskaņā ar PVO definīciju; Komisija tad ir noteikusi ierobežojumus katrai dalībvalstij, pamatojoties uz izmaksu ziņā efektīvāko pasākumu novērtējumu, kurus varētu pieņemt. Komisijas tekstā ir arī paredzēts, ka dalībvalstīm jāpieņem nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas, kas ik pēc diviem gadiem ir jāatjaunina.

Lai gan sākotnējais priekšlikums par NEC direktīvas pārskatīšanu tika publicēts gandrīz pirms 16 mēnešiem, likumdevēju pirmais lasījums ir aizkavējies Eiropas Parlamenta un Komisijas jauno pilnvaru termiņa sākšanās dēļ un arī tāpēc, ka notika ilgstošas diskusijas starp dalībvalstīm un Komisiju attiecībā uz priekšlikuma sākotnējiem pamatscenārijiem, ko izmanto samazinājuma mērķu noteikšanai 2030. gadam. Izmantojot šo papildu laiku pilnvaru termiņa sākumā, Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma pasūtīja papildu ietekmes novērtējumu, kas publicēts 2014. gada oktobrī, lai noskaidrotu mijiedarbību starp ES gaisa kvalitātes politiku un Komisijas 2014. gada sākumā ierosināto klimata un enerģētikas politiku 2030. gadam.

Bija arī neskaidrības par priekšlikuma nākotnes izredzēm pēc tās iekļaušanas Komisijas 2015. gada darba programmas II pielikumā (neizskatīto priekšlikumu atsaukumu vai grozījumu sarakstā). Atbildot uz dalībvalstu bažām par kumulatīvajām izmaksām un jauno tiesību aktu ietekmi, Komisija apsvēra iespēju priekšlikumu atsaukt, šo ierosinājumu noteikti noraidīja gan referente, gan Eiropas Parlaments, gan arī daudzas dalībvalstis un ieinteresētās puses. Ņemot vērā neapšaubāmus ieguvumus cilvēka veselībai un videi, Komisija ir izvēlējusies priekšlikumu neatsaukt, tiesa, ar vispārīgu piebildi, ka tas kā daļa no likumdošanas darba saistībā ar 2030. gada klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi būs jāpārskata. Tagad visā nopietnībā var sākt pirmo lasījumu.

Svarīgi atzīmēt, ka referente atbalsta Komisijas jauno apņemšanos ieviest viedāku un labāk saskaņotu regulējumu un samazināt administratīvo slogu gan uzņēmumiem, gan dalībvalstīm. NEC direktīvai nevajadzētu būt šīs pieejas izņēmumam. Lai gan maksimālajām robežām attiecībā uz mērķa datumiem, kas izklāstītas ziņojumā, ir jāstimulē emisiju samazinājumus, tās arī būtu jānosaka līmenī, kas ir reāls, samērīgs, sasniedzams, balstīts uz pierādījumiem, un neproporcionāli neietekmē kādu nozari.

Referente šajā ziņojumā ir vadījusies pēc principa, ka labāks regulējums un vides aizsardzība viens otru savstarpēji neizslēdz. Tādēļ pēc iespējas šai direktīvai vajadzētu būt saskaņotai ar citiem ES politikas pīlāriem un ar saistīto tiesību aktu projektiem. Drošiem datiem, labākai informācijas apmaiņai, un īpaša uzmanība uzraudzībai un ziņošanai gan par valstīm noteiktajām maksimāli pieļaujamajām emisijām un visiem emisijas avotu tiesību aktiem ilgtermiņā būs izšķirīga nozīme šīs direktīvas sekmīgā darbībā, un ir svarīgi, lai tās mērķi būtu sasniedzami.

Saistībā ar 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru ir iespējams, ka kaut kad vēlāk būs jāveic NEC direktīvas pielāgojumi, pamatojoties uz likumdošanas rezultātiem, kuri būs pamats 2030. gadam noteiktajam regulējumam. Patiešām, par sliktu gaisa kvalitātei pēdējā desmitgadē ES ir pievērsusi galveno uzmanību klimata pārmaiņu problēmas risināšanai. Tas ir stimulējis diverģentas un nekonsekventas politikas virzienu attīstību. Piemēram, klimata politika ir veicinājusi ar dīzeļdzinējiem aprīkotu automobiļu parka lielu pieaugumu, kas ir slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisiju nozīmīgs avots, lai gan tiem no izpūtēja ir par aptuveni 15 % zemākas CO2 emisijas nekā transportlīdzekļiem ar benzīna dzinēju.

Pastāv svarīgas mijiedarbības starp klimata politiku un gaisa kvalitātes politiku. Tāpēc referente ir izvēlējusies šīs direktīvas darbības jomā saglabāt metānu. Metāna emisiju regulējums jau ir tieši noteikts spēkā esošajos ES tiesību aktos, piemēram, direktīvā par atkritumu poligoniem, un netieši ar lēmumu par kopīgiem centieniem, jo tas ir spēcīga siltumnīcefekta gāze. Tomēr metāns ir arī nozīmīgs ozona prekursors un tāpēc ir svarīgi to iekļaut īpaši šajā tiesību aktā.

Lai nodrošinātu virzību uz 2030. gadam noteiktajām robežvērtībām, referente ir pievienojusi pilnībā saistošos 2025. gada mērķus attiecībā uz visām piesārņotājvielām, izņemot amonjaku. Komisijas ierosināto amonjaka mērķi 2030. gadam būs grūti sasniegt atsevišķām dalībvalstīm, īpaši tām, kurās ir attīstītas lielas lauksaimniecības nozares, un ir ārkārtīgi svarīga zināma elastība, jo amonjaka emisiju līmeņus ātri un efektīvi ir grūti samazināt. Šā iemesla dēļ, un tāpēc, ka Komisijas priekšlikumā šai piesārņotājvielai elastības nav, esmu par ierobežojumu tikai 2030. gadam.

Referente ir izvēlējusies atteikties no elastības, kas pieļauj pārbīdes no slāpekļa oksīdu, sēra dioksīda un cieto daļiņu emisiju samazinājumiem starptautiskajā kuģniecībā. Noteikumu samazināt jūras transporta radītās emisijas, nevis sauszemes emisijas praksē būtu ļoti grūti piemērot un kontrolēt. Turklāt elastīgums netiktu piemērots vienādi visām dalībvalstīm, jo valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, tiktu izslēgtas.

Dalībvalstīm ir jābūt pilnībā informētām par to, kā tās ievēro savu īpatnējo emisiju samazināšanas saistības. Gadījumiem, kad dalībvalstis varētu neizpildīt savas saistības, vajadzētu paredzēt pasākumus, lai laikus apzinātu problēmas — tas ļaus valstīm veikt koriģējošas darbības. Ir svarīgi, ka Komisija izpilda visaptverošu uzraudzības un savlaicīgas brīdināšanas lomu šajā sakarā, palīdzot dalībvalstīm ar to nacionālo programmu galveno sastāvdaļu izpildi vai, nopietnākajos gadījumos palīdzot tām veikt vajadzīgās darbības. Ja ir nepieciešama procedūra sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, par to lēmumu pieņem Komisija, bet tā nebūtu jāuzskata tikai par sodu, bet arī par galējo līdzekli.

Jāatzīst, ka dažus mērķus sasniegt dalībvalstīm varētu būt grūti, un dažos gadījumos ES jāsniedz palīdzība kompensācijai par labāku transponēšanu. Referente uzskata, ka gaisa kvalitāte ir sabiedrisks labums; tādējādi dalībvalstīm ir jābūt iespējai izmantot ES finansējumu. Tādēļ ir nepieciešams meklēt jaunus un inovatīvus veidus emisiju samazināšanas finansēšanai.

Piemēram, kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir būtisks finansiāls resurss, un nesenajā starpinstitūciju vienošanās par KLP reformu 2013. gadā pastiprināta uzmanība tika pievērsta zaļāku, videi piemērotāku pasākumu ieviešanai Eiropas lauksaimniecībā. Referente uzskata, ka gaisa kvalitātei vajadzētu būt šā diskursa daļai, gluži tāpat kā citiem sabiedriskajiem labumiem, ņemot vērā, ka lauksaimniecības nozare ir ievērojams amonjaka un metāna emisiju avots.

Visbeidzot, ir svarīgi pienācīgi novērtēt to, ka NEC direktīva ir Eiropas visaptverošs tiesību akts par gaisa kvalitāti, un bez efektīviem un īstenojamiem tiesību aktiem par tā piesārņojuma avotiem dalībvalstis nekad nevarēs izpildīt savus emisiju samazināšanas mērķus. Citādi sakot, ir lieki noteikt stingrākus gaisa kvalitātes standartus, ja nav skaidri redzama piesārņojuma samazināšanās no tā galvenajiem avotiem.

Autotransporta nozare ir svarīgs piemērs: ir būtiski, ka Komisija virza tālāk ilgstoši atlikto Euro 6.c emisiju regulu, lai jaunu transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma prasībās ieviestu emisijas reālos braukšanas apstākļos (RDE). Referente uzskata, ka sodus par slāpekļa oksīdu ierobežojumu neievērošanu ir ārkārtīgi grūti pamatot, ja testēšanas standarti nav nolūkam piemēroti un būtiski pazemina autotransporta reālo emisiju novērtējumus.

To ņemot vērā, referente uzskata, ka ir svarīgi pilnvarot kompetentās iestādes, lai tās varētu veikt vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu visus tiesību aktus, kuri attiecas uz 2030. gadam noteiktajām robežvērtībām. Labs piemērs šādai rīcībai būtu ieviest zema emisiju līmeņa zonas (LEZ), transporta radītā piesārņojuma maksas sistēmu, kuras mērķis ir samazināt automobiļu ar dīzeļdzinēju radītās emisijas pilsētu teritorijās, kuras visvairāk skārušas slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisijas.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (22.4.2015)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu atmosfēru piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un Direktīvas 2003/35/EK grozīšanu
(COM(2013)0920 – C7‑0004/2014 – 2013/0443(COD))

Atzinumu sagatavoja: Adam Gierek

ĪSS PAMATOJUMS

Gāzu un daļiņu antropogēnās emisijas lielākoties izraisa degvielas nepilnīga sadegšana apkurē, enerģijas ražošanā un transportā, kā arī rūpnieciskie ķīmiskie procesi un berze transportlīdzekļu riteņos. Emisiju intensitāte var būt sezonāla un inter alia saistīta arī ar emisijām zemākajā atmosfēras slānī.

Ierosinātās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas mērķis ir noteikt jaunus valsts emisiju ierobežojumus attiecībā uz svarīgākajiem atmosfēru piesārņojošo vielu veidiem. Ar ierosināto direktīvu ir paredzēts aizstāt spēkā esošo Direktīvu 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām līdz 2010. gadam, kā arī pieņemt ES tiesību aktu, kas atbilst tās starptautiskajām saistībām, kuras izriet no 1999. gada Gēteborgas protokola. Priekšlikuma mērķis ir samazināt potenciālo apdraudējumu cilvēka veselībai, videi un klimatam. Šis priekšlikums ir ES atmosfēras aizsardzības politikas pārskatīšanas rezultāts un ir daļa no jaunu ES noteikumu kopuma.

Līdztekus ES tiesību aktu pielāgošanai šā protokola grozītajiem noteikumiem, ierosinātā direktīva nosaka izmaiņas — t.i., tiek pakāpeniski noteiktas stingrākas samazināšanas saistības laika posmam no 2020. līdz 2030. gadam un pēc tam — attiecībā uz četriem piesārņojošo gāzu veidiem, kas noteiktas spēkā esošajā direktīvā (sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un amonjaka emisijas), attiecībā uz daļiņām, kuru diametrs mazāks par 2,5 mikrometriem (saskaņā ar grozīto protokolu) un attiecībā uz metāna emisijām. Saistībā ar šo piesārņojošo vielu vērienīgo samazināšanas mērķi ierosinātajā direktīvā noteiktas maksimālās pieļaujamās emisijas vidējā termiņā — līdz 2025. gadam.

Dalībvalstu emisiju samazināšanas saistības ir izteiktas kā procentuāla starpība starp kopējo attiecīgās piesārņojošās vielas emisijas samazinājumu atsauces gadā (2005. gads) un kopējo šīs piesārņojošās vielas emisijas daudzumu, kas emitēts atmosfērā attiecīgajā kalendārajā gadā. Direktīva nosaka dalībvalstīm pienākumu izstrādāt valsts emisiju samazināšanas programmas un tās regulāri (ik pēc diviem gadiem) atjaunināt. Šajās programmās jābūt to darbību aprakstam, pateicoties kurām dalībvalstis varēs novērtēt emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanas finansiālās sekas. Turklāt dalībvalstīm būs pienākums veikt gaisu piesārņojošo vielu emisiju monitoringu un sagatavot gada pārskatus, kā arī emisiju prognozes. Gan valstu programmas, gan emisiju gada pārskati tiks iesniegti Komisijai.

Ar ierosināto direktīvu ir ieviestas arī nelielas izmaiņas Direktīvā 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē. Konkrēti, ir iekļauta atsauce uz noteikumiem par valsts emisiju samazināšanas programmām.

Grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK bija nepieciešams inter alia arī augsnes paskābināšanās, ūdenstilpņu aizaugšanas un klimata pārmaiņu saasināšanās dēļ. Tāpēc bija nepieciešams izstrādāt jaunu tiesību aktu, kas konsolidētu tos noteikumus, kas jau ir īstenoti.

Visnozīmīgākie ir grozījumi, kas attiecas uz juridiskiem noteikumiem saistībā ar sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē. Tādējādi iepriekšminētās direktīvas I pielikumā tiek ieviesta atsauce uz valsts noteikumiem par gaisa piesārņojuma monitoringu.

Atzinuma sagatavotāja nostāja

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu. Tomēr ir jāatzīmē, ka tās pamatelementi tika izstrādāti pirms ceturtdaļgadsimta, un priekšlikumā nav atsauces uz to, ka nepieciešams labāks regulējums un šo emisiju labāks monitorings, jo īpaši vietējā līmenī, šajā nolūkā uzlabojot mērīšanas metodes.

Īpašas piezīmes

1) Priekšlikumā nav ņemtas vērā visu daļiņu emisijas, tostarp to daļiņu emisijas, kuru diametrs mazāks par 2,5 mikrometriem, un jo īpaši cilvēka veselībai un klimatam visbīstamāko, proti, to daļiņu emisijas, kuru diametrs mērāms nanometros.

2) Tajā nav ņemti vērā hlorinētie aromātiskie ogļūdeņraži, t.i., dioksīni.

3) Svarīgs un risināms jautājums ir emisiju sezonalitāte, jo īpaši emisiju pieaugums apkures sezonā, tostarp tā saukto zemākā atmosfēras slāņa emisiju pieaugums.

4) Ņemot vērā to, ka emisijas izplatās pāri robežām, jūrniecības valstis, aviāciju un jūras transportu nedrīkst atbrīvot no pienākuma samazināt emisijas. Valstis nedrīkst "elastīgi" novērtēt savas emisijas.

5) Viena no bīstamajām gāzēm, kas tiek emitēta antropogēni, bet netiek lielos daudzumos antropogēni ražota, ir sērūdeņradis (H2S).Ir zināmas bakterioloģiskās metodes, kā attīrīt augsta sēra satura jēlnaftu, transportējot to pa jūru, kad atmosfērā tiek emitēts būtisks šīs toksiskās gāzes (H2S) daudzums.

6) Tomēr formāli raugoties, un tas jo īpaši attiecas uz atsaucēm uz dažādiem dokumentiem, Komisijas iesniegtais direktīvas priekšlikums ir nepārredzams. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šim tiesību aktam ir jābūt pašam saviem pielikumiem un tajā ir vismaz precīzāk jānorāda, tieši uz kuriem dokumentiem šie pielikumi attiecas.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Dalībvalstis un Savienība ir apņēmusies samazināt savas dzīvsudraba emisijas kā daļu no Minamatas Konvencijas par dzīvsudrabu īstenošanas.

Pamatojums

Ar šo direktīvu būtu jāsekmē dzīvsudraba emisiju samazināšana Eiropas Savienībā, kā to prasa 2005. gada Kopienas stratēģija attiecībā uz dzīvsudrabu un Minamatas Konvencija par dzīvsudrabu, kuru dalībvalstis un Savienība ir parakstījušas.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Tādēļ būtu jāpārskata ar Direktīvu 2001/81/EK valstīm noteiktais valsts emisiju maksimuma režīms, lai to pielāgotu Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām.

(6) Tādēļ būtu jāpārskata ar Direktīvu 2001/81/EK valstīm noteiktais valsts emisiju maksimuma režīms, lai nodrošinātu atbilstību Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Ar šo direktīvu būtu jāsekmē dzīvsudraba emisiju samazināšana Eiropas Savienībā, kā to prasa 2005. gada Kopienas stratēģija attiecībā uz dzīvsudrabu un Minamatas Konvencija par dzīvsudrabu, kuras dalībvalstis un Savienība ir parakstījušas.

Pamatojums

Ar šo direktīvu būtu jāsekmē dzīvsudraba emisiju samazināšana Eiropas Savienībā, kā to prasa 2005. gada Kopienas stratēģija attiecībā uz dzīvsudrabu un Minamatas Konvencija par dzīvsudrabu, kuru dalībvalstis un Savienība ir parakstījušas.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Dalībvalstīm būtu jāizpilda šajā direktīvā izklāstītās emisiju samazināšanas saistības 2020. un 2030. gadam. Lai nodrošinātu demonstrējamus panākumus ceļā uz 2030. gada saistību izpildi, dalībvalstīm 2025. gadā būtu jāsasniedz starpposma emisiju līmeņi, kas noteikti, izmantojot lineāru trajektoriju starp valstu emisiju līmeņiem 2020. gadā un tiem, kas noteikti kā emisiju samazināšanas saistības 2030. gadam, ja vien tas nerada nesamērīgas izmaksas. Ja dalībvalstis nevar tādā mērā ierobežot 2025. gada emisijas, tām būtu jāpaskaidro iemesli ziņojumos atbilstīgi šai direktīvai.

(9) Dalībvalstīm būtu jāizpilda šajā direktīvā izklāstītās emisiju samazināšanas saistības 2020., 2025. un 2030. gadam.

Pamatojums

Dalībvalstu emisiju samazināšanas saistībām jābūt noteiktām arī 2025. gadam, lai panāktu „tādu gaisa kvalitātes līmeni, kam nav lielas negatīvas ietekmes un kas neapdraud cilvēku veselību un vidi”.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Emisiju samazināšanas saistībās būtu jāņem vērā dalībvalstu iepriekšējie centieni šajā jomā.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lai sekmētu izmaksu ziņā efektīvu valsts emisiju samazināšanas saistību izpildi un starpposma emisiju līmeņa panākšanu, dalībvalstīm būtu jāpiešķir tiesības, ņemot vērā emisiju samazinājumus starptautiskajā jūras satiksmē, ja emisijas šajā nozarē ir mazākas nekā emisiju līmeņi, kas rastos, ievērojot Savienības tiesību standartus, ieskaitot Padomes Direktīvā 1999/32/EK21 noteiktos degvielas sēra satura ierobežojumus. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai kopīgi izpildīt to saistības un panākt starpposma emisiju līmeni attiecībā uz metānu (CH4), un šim nolūkam izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK22. Lai pārbaudītu atbilstību valstij noteiktajam emisiju maksimumam, emisiju samazināšanas saistībām un starpposma emisiju līmeņiem, dalībvalstis varētu pielāgot savus valstu emisiju pārskatus, ņemot vērā labāku zinātnisko izpratni un metodoloģiju attiecībā uz emisijām. Komisija varētu iebilst pret to, ka dalībvalsts izmanto kādu no minētajām elastīguma iespējām, ja netiek ievēroti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi.

(11) Lai sekmētu izmaksu ziņā efektīvu valsts emisiju samazināšanas saistību izpildi, dalībvalstīm būtu jāpiešķir tiesības, ņemot vērā emisiju samazinājumus starptautiskajā jūras satiksmē, ja emisijas šajā nozarē ir mazākas nekā emisiju līmeņi, kas rastos, ievērojot Savienības tiesību standartus, ieskaitot Padomes Direktīvā 1999/32/EK21 noteiktos degvielas sēra satura ierobežojumus. Lai pārbaudītu atbilstību valstij noteiktajam emisiju maksimumam, emisiju samazināšanas saistībām un starpposma emisiju līmeņiem, dalībvalstis varētu pielāgot savus valstu emisiju pārskatus, ņemot vērā labāku zinātnisko izpratni un metodoloģiju attiecībā uz emisijām. Komisija varētu iebilst pret to, ka dalībvalsts izmanto kādu no minētajām elastīguma iespējām, ja netiek ievēroti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi.

__________________

__________________

21 Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.).

21 Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.).

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

 

Pamatojums

Saistībā ar grozījumu, kas paredz šajā direktīvā svītrot metāna samazināšanas saistības. Ja nav saistību, nav vajadzīgas arī metodes kopīgai saistību ievērošanai.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Dalībvalstīm būtu jāpieņem un jāīsteno nacionāla gaisa piesārņojuma kontroles programma, lai izpildītu tām noteiktās emisiju samazināšanas prasības, sasniegtu starpposma emisiju līmeņus un efektīvi sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu gaisa kvalitātes jomā. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamība samazināt emisijas tajās zonās un aglomerācijās, kuras ietekmē pārmērīga gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija un/vai kuras ievērojami veicina gaisa piesārņojumu citās — tostarp kaimiņvalstu — zonās un aglomerācijās. Tādēļ nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām būtu jāveicina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK 23. pantu ieviesto gaisa kvalitātes plānu sekmīga īstenošana.23

(12) Dalībvalstīm būtu jāpieņem un jāīsteno nacionāla gaisa piesārņojuma kontroles programma, lai izpildītu tām noteiktās emisiju samazināšanas prasības un efektīvi sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu gaisa kvalitātes jomā. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamība samazināt emisijas tajās zonās un aglomerācijās, kuras ietekmē pārmērīga gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija un/vai kuras ievērojami veicina gaisa piesārņojumu citās — tostarp kaimiņvalstu — zonās un aglomerācijās. Tādēļ nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām būtu jāveicina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK 23. pantu ieviesto gaisa kvalitātes plānu sekmīga īstenošana.23

__________________

__________________

23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a) Kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm valsts regulējums ir pēc iespējas jāpieskaņo šai direktīvai.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo direktīvu piemēro I pielikumā norādīto piesārņojošo vielu emisijām, kuras rodas no visa veida avotiem dalībvalstu teritorijā, to ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās.

Šo direktīvu piemēro I pielikumā norādīto piesārņojošo vielu emisijām, kuras rodas no visa veida antropogēniem avotiem dalībvalstu teritorijā, to ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās.

Pamatojums

Darbības jomai jābūt precīzai un saskaņotai ar citiem pantiem, piemēram, 4. pantu.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis ierobežo vismaz savas ikgadējās sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMVOC), amonjaka (NH3), cieto daļiņu (PM2,5) un metāna (CH4) antropogēnās emisijas saskaņā ar 2020. un 2030. gadam noteiktajām valstu emisiju samazināšanas saistībām, kā izklāstīts II pielikumā.

1. Dalībvalstis ierobežo vismaz savas ikgadējās sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS), amonjaka (NH3), cieto daļiņu (PM2,5) un dzīvsudraba (Hg) antropogēnās emisijas. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) un metāna (CH4) piesārņojumu izskata plašākā siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas kontekstā.

Pamatojums

II pielikums ir attiecīgi jāgroza. Dzīvsudrabs un tā savienojumi ir ļoti toksiski cilvēkiem, īpaši nervu sistēmai attīstības stadijā. Tvaika veidā ieelpojot, tas ātri uzsūcas asinsritē. Mikrobu metabolisms noguldītā dzīvsudrabā var radīt metildzīvsudrabu, labi dokumentētu neirotoksīnu, kas spēj uzkrāties organismos un koncentrēties pārtikas ķēdēs.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, kuri nerada nesamērīgas izmaksas, lai ierobežotu to 2025. gada SO2, NOx, NMGOS, NH3, PM2,5 un CH4 antropogēnās emisijas. Šo emisiju līmeņus nosaka, pamatojoties uz pārdotās degvielas daudzumu, izmantojot lineāru samazinājuma trajektoriju starp valstu emisiju līmeņiem 2020. gadam un emisiju līmeņiem, kas noteikti emisiju samazināšanas saistībās, kas piemērojamas no 2030. gada.

svītrots

Ja emisijas 2025. gadam nevar samazināt saskaņā ar noteikto trajektoriju, dalībvalstis paskaidro iemeslus ziņojumos, ko tās iesniedz Komisijai saskaņā ar 9. pantu.

 

Pamatojums

Saistīts ar 4. panta 1. punkta grozījumu. T.i. valstu emisiju samazināšanas saistībām jābūt saistošām arī 2025. gadā.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Attiecībā uz 1. un 2. panta izpildi neņem vērā šādas emisijas:

svītrots

a) emisijas no gaisa kuģiem, izņemot nosēšanās un pacelšanās ciklu;

 

b) emisijas Kanāriju salās, Francijas aizjūras departamentos, Madeirā un Azoru salās;

 

c) emisijas valstu jūras satiksmē uz un no b) apakšpunktā norādītajām teritorijām;

 

d) emisijas starptautiskajā jūras satiksmē, neskarot 5. panta 1. punktu.

 

Pamatojums

Mēs nedrīkstam pievērt acis uz šīm emisijām, kuras — tieši tāpat kā CO2 — ilgstoši paliek atmosfērā un saasina klimata pārmaiņas.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3a. Antropogēno emisiju līmeni nosaka, no kopējā emisiju daudzuma atņemot dabisko emisiju daudzumu.

Pamatojums

Tas attiecas, piemēram, uz slāpekļa oksīdu un daļiņu dabiskajām emisijām, piemēram, no zemes, kas tiek apstrādāta.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai panāktu saskaņā ar 4. panta 2. punktu 2025. gadam noteiktos starpposma emisiju līmeņus un izpildītu II pielikumā izklāstītās valstu emisiju samazināšanas saistības, kuras NOx, SO2 un PM2,5 emisijām piemēro no 2030. gada, dalībvalstis var kompensēt starptautiskajā jūras satiksmē radīto NOx, SO2 un PM2,5 emisiju samazinājumu ar NOx, SO2 un PM2,5 emisijām, kas tajā pašā gadā radušās no citiem avotiem, ja vien tiek ievēroti šādi nosacījumi:

svītrots

a) emisiju samazinājums ir bijis tajos jūras apgabalos, kuri ietilpst dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās vai piesārņojuma kontroles zonās, ja tādas zonas ir izveidotas;

 

b) dalībvalstis ir pieņēmušas un īstenojušas efektīvus monitoringa un pārbaudes pasākumus, lai nodrošinātu elastīguma iespējas atbilstīgu izpildi;

 

c) dalībvalstis ir īstenojušas pasākumus, lai starptautiskajā jūras satiksmē panāktu zemāku NOx, SO2 un PM2,5 emisiju līmeni nekā to emisiju samazinājumu, kas tiktu panākts, ievērojot NOx, SO2 un PM2,5 emisijām piemērojamos Savienības standartus, un ir pierādījušas, ka šo pasākumu rezultātā ir radušies papildu emisiju samazinājumi;

 

d) tās nav kompensējušas vairāk par 20 % no NOx, SO2 un PM2,5 emisiju samazinājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar c) apakšpunktu, ja vien minētās kompensācijas rezultātā nerodas neatbilstība II pielikumā izklāstītajām valstu emisiju samazināšanas saistībām 2020. gadam.

 

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis var kopīgi īstenot II pielikumā norādītās metāna emisiju samazināšanas saistības un panākt starpposma emisiju līmeņus, ja vien tās izpilda šādus nosacījumus:

svītrots

(a) tās ievēro visas prasības un kārtību, ko tām piemēro saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ieskaitot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK;

 

(b) tās ir pieņēmušas un īstenojušas efektīvus noteikumus, lai nodrošinātu šīs kopīgās īstenošanas atbilstīgu izpildi.

 

Pamatojums

Ja izdotos šajā direktīvā novērst noteikumu dublēšanos attiecībā uz metānu, šis punkts būtu jāsvītro. Metāns ir iekļauts klimata režīmā gan kopīgajos centienos, gan ETS. Pievienojot metānu šajā NEC direktīvas pārskatīšanā, rastos dublēšanās, no kuras būtu jāizvairās, ņemot vērā „labāka regulējuma“ un „normatīvās atbilstības MVU“ centienus (REFIT).

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis var atkāpties no valstu emisiju samazināšanas saistībām, kas piemērojamas no 2030. gada saskaņā ar II pielikumu, tiktāl, ciktāl ir mainījušies tehniskie un ekonomiskie faktori, kas bija par pamatu sākotnējam aprēķinam.

Pamatojums

Būtu jāmācās no pagātnes kļūdām, kad mērķi tika noteikti, pamatojoties uz scenārijiem, kas nepiepildījās. Jābūt iespējai pielāgot mērķus attiecībā uz katru piesārņotāju un dalībvalsti, ja būtiski mainās emisijas prognozes, emisijas rādītāji un ekonomiskie un tehniskie apstākļi. Ar šo grozījumu ierosina šādu iespēju (kopā ar 5. panta 1. punkta grozījumu par elastīguma iespējām attiecībā uz karstajiem punktiem), neietekmējot mērķu sasniegšanu Eiropā kopumā.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis paziņo Komisijai iemeslus, kādēļ tās atkāpjas no šiem mērķiem, un lūdz emisijas samazināšanas kredītu pārnešanu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu attiecībā uz metožu un kritēriju izstrādi, kā arī lēmumu pieņemšanu par šādu emisijas samazināšanas kredītu pārnešanu.

Pamatojums

Būtu jāmācās no pagātnes kļūdām, kad mērķi tika noteikti, pamatojoties uz scenārijiem, kas nepiepildījās. Jābūt iespējai pielāgot mērķus attiecībā uz katru piesārņotāju un dalībvalsti, ja būtiski mainās emisijas prognozes, emisijas rādītāji un ekonomiskie un tehniskie apstākļi. Ar šo grozījumu ierosina šādu iespēju (kopā ar 5. panta 1. punkta grozījumu par elastīguma iespējām attiecībā uz karstajiem punktiem), neietekmējot mērķu sasniegšanu Eiropā kopumā.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 5. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja Komisija deviņu mēnešu laikā no 7. panta 4., 5. un 6. punktā norādītā attiecīgā ziņojuma saņemšanas dienas nav paudusi nekādus iebildumus, attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka piemērotās elastīguma iespējas izmantošana attiecīgajā gadā ir akceptēta un ir spēkā. Ja Komisija uzskata, ka elastīguma iespējas izmantošana neatbilst piemērojamajām prasībām un kritērijiem, tā pieņem lēmumu un informē dalībvalsti par tās noraidīšanu.

Ja Komisija deviņu mēnešu laikā no 7. panta 4., 5. un 6. punktā norādītā attiecīgā ziņojuma saņemšanas dienas nav paudusi nekādus iebildumus, attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka piemērotās elastīguma iespējas izmantošana attiecīgajā gadā ir akceptēta un ir spēkā.

Pamatojums

Elastīguma iespēju izmantošana ir izteikti problemātiska, proti, nav skaidru kritēriju, kā to noteikt. Tāpēc arī Komisijas priekšlikumā ir noteikums par to, ka galīgo lēmumu šajā jautājumā pieņem pati Komisija.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Ja konkrētajā gadā dalībvalsts konstatē, ka tā nevar ievērot emisiju samazināšanas saistības, kas noteiktas II pielikumā, tā var pildīt attiecīgās saistības, līdzsvarojot attiecīgā gada valsts emisiju vidējo vērtību ar viena vai divu iepriekšējo gadu vidējo vērtību ar nosacījumu, ka šāda vērtība nepārsniedz valsts saistības.

Pamatojums

Kādā konkrētā gadā ārējie laikapstākļi, piemēram, aukstums ziemā vai sausums vasarā, var būtiski ietekmēt dažas emisijas. Šādi laikapstākļi radīs izmaiņas elektroenerģijas un siltumenerģijas pieprasījumā un iespējās izmantot bezemisiju ražošanu. Iespēja izmantot vidējo rādītāju izlīdzina šādas ikgadējās svārstības.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nepieciešamajā apmērā ietver III pielikuma 1. daļā noteiktos emisiju samazināšanas pasākumus vai arī pasākumus, kuriem ir tāda pati ietekme uz vidi, lai izpildītu attiecīgās valstu emisiju samazināšanas saistības.

Dalībvalstis var ietvert III pielikuma 1. daļā noteiktos emisiju samazināšanas pasākumus vai arī pasākumus, kuriem ir tāda pati ietekme uz vidi, lai izpildītu attiecīgās valstu emisiju samazināšanas saistības.

Pamatojums

Direktīvas III pielikuma 1. daļā ir izklāstīti pasākumi, ko var ietvert valstu gaisa piesārņojuma kontroles programmās. Tās ir tikai vadlīnijas, un dalībvalstīm tiek sniegta elastību izvēlēties pasākumus, ar kuriem nodrošina nepieciešamos emisiju samazinājumus. Panta tekstam ir jābūt saskaņotam.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Nacionālās piesārņojuma kontroles programmas atjaunina reizi divos gados.

3. Nacionālās piesārņojuma kontroles programmas atjaunina reizi četros gados.

Pamatojums

Priekšlikumā paredzēts, ka programmas ir jāatjaunina reizi divos gados. Šis laika intervāls starp pārskatīšanas reizēm ir pārāk īss un var izrādīties neefektīvs un dārgs gan kompetentajām iestādēm, gan ieinteresētajām personām. Turklāt programmu atjaunināšanai nevajadzētu būt sistemātiskai un padziļinātai, bet gan attiekties tikai uz piesārņojošo (-ajām) vielu (-ām), par kuru (-ām) emisiju samazināšanas saistības nevar tikt izpildītas.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Neskarot 3. punktu, emisiju samazināšanas politikas pasākumus un nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās ietvertos pasākumus atjaunina 12 mēnešu laikā šādos gadījumos:

4. Neskarot 3. punktu, emisiju samazināšanas politikas pasākumus un nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās ietvertos pasākumus atjaunina 24 mēnešu laikā ja:

Pamatojums

Ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai atjauninātu plānu, ir jāparedz 2 gadu laikposms tā atjaunināšanai, kurā direktīva netiek ievērota.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) ja dalībvalstis lemj par 5. pantā izklāstīto elastīguma iespēju izmantošanu.

svītrots

Pamatojums

Saistībā ar 5. panta (elastības pasākumi) svītrošanu.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu jāsagatavo un ik gadu jāatjaunina valstu emisiju pārskati I pielikuma B tabulā norādītajām piesārņojošajām vielām saskaņā ar tajā izklāstītajām prasībām.

Dalībvalstis sagatavo un ik gadu atjaunina valstu emisiju pārskatus I pielikuma A tabulā norādītajām piesārņojošajām vielām saskaņā ar tajā izklāstītajām prasībām.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 5. panta 1. punktu izmanto kādu no elastīguma iespējām, attiecīgā gada informatīvajā pārskata ziņojumā ietver šādu informāciju:

svītrots

(a) NOx, SO2 un PM2,5 emisiju daudzumu, kas būtu radies, ja nebūtu izveidotas emisiju kontroles zonas;

 

(b) emisiju samazinājumu līmeni, kas panākts dalībvalsts emisiju kontroles zonas daļā saskaņā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

 

(c) minētās elastīguma iespējas piemērošanas apmēru;

 

(d) jebkādu papildu informāciju, kas, pēc dalībvalstu domām, ļautu Komisijai ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību pilnībā novērtēt tos nosacījumus, ar kuriem saskaņā ir īstenots elastīgums.

 

Pamatojums

Saistībā ar 5. panta (elastības pasākumi) svītrošanu.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis, kuras izvēlas izmantot elastīguma iespēju saskaņā ar 5. panta 2. punktu, sniedz atsevišķu ziņojumu, ļaujot Komisijai pārskatīt un novērtēt atbilstību minētā noteikuma prasībām.

svītrots

Pamatojums

Saistībā ar 5. panta (elastības pasākumi) svītrošanu.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis, ja iespējams, nodrošina gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes uz ekosistēmām monitoringu saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām.

1. Dalībvalstis nodrošina gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes uz ekosistēmām monitoringu saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas [trīs mēnešu laikā no 17. pantā norādītā datuma; datumu ieraksta Publikāciju birojs] un pēc tam to atjauninājumus — reizi divos gados.

Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas [trīs mēnešu laikā no 17. pantā norādītā datuma; datumu ieraksta Publikāciju birojs] un pēc tam to atjauninājumus — reizi četros gados.

Pamatojums

Ņemot vērā valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmu sarežģītības līmeni, ir svarīgi, ka dalībvalstīm ir pietiekami daudz laika, lai ieviestu jauninājumus.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis sniedz savus valstu emisiju ziņojumus un prognozes par CH4 emisijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013.31

svītrots

__________________

 

31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

 

Pamatojums

Saistībā ar grozījumu, kas paredz šajā direktīvā svītrot metāna samazināšanas saistības. Ja nav saistību, nav vajadzības arī ziņot par metāna emisijām un paredzēt metāna apjomus saistībā ar maksimāli pieļaujamo emisiju direktīvu.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija jebkurā gadījumā iepriekš minētajā veidā ziņo par 2025. gadu un ziņojumā iekļauj arī informāciju par 4. panta 2. punktā minēto starpposma emisiju līmeņu sasniegšanu un par iemesliem, ja tie nav sasniegti. Tā nosaka turpmākas rīcības nepieciešamību, ņemot vērā arī īstenošanas ietekmi nozaru līmenī.

svītrots

Pamatojums

Nolūkā padarīt saistošu valstu emisijas samazināšanu, kas piemērojama no 2025. gada.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā panta 1. punktā norādītajos ziņojumos var ietvert novērtējumu par šīs direktīvas ietekmi uz vidi un sociālekonomikas jomu.

2. Šā panta 1. punktā norādītajos ziņojumos ietver novērtējumu par šīs direktīvas ietekmi uz vidi un sociālekonomikas jomu.

Pamatojums

Ir svarīgi garantēt, ka šīs direktīvas ietekme uz vidi un sociālekonomikas jomu tiek padziļināti pētīta.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

12. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienība un dalībvalstis pēc vajadzības iesaistās divpusējā un daudzpusējā sadarbībā ar trešām valstīm un veic koordināciju ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu (UNEP), Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju (ANO/EEK), Starptautisko jūrniecības organizāciju (IMO), Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO), ietverot arī informācijas apmaiņu par tehniskās vai zinātniskās pētniecības un izstrādes rezultātiem, lai uzlabotu emisiju samazināšanas pamatu.

Savienība un dalībvalstis pēc vajadzības iesaistās divpusējā un daudzpusējā sadarbībā ar trešām valstīm un veic koordināciju ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu (UNEP), Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju (ANO/EEK), Starptautisko jūrniecības organizāciju (IMO), Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO), ietverot arī informācijas apmaiņu par tehniskās vai zinātniskās pētniecības un izstrādes rezultātiem, lai uzlabotu emisiju samazināšanas pamatu. Dalībvalstis veic pārrobežu apspriedes par kopīgu apdraudējumu no tuvumā esošo rūpniecisko reģionu radītajām emisijām šajās valstīs un attiecīgās dalībvalstis izstrādā kopīgu plānu šo emisiju novēršanai vai samazināšanai.

Pamatojums

Kaimiņos esošām dalībvalstīm būtu jāapspriežas un jāizstrādā kopīgi plāni emisiju novēršanai vai samazināšanai, jo īpaši gadījumos, kad to rūpnieciskie reģioni atrodas viens otram blakus.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt šīs direktīvas 6. panta 7. punktā, 7. panta 9. punktā un 8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

2. Pilnvaras pieņemt šīs direktīvas 5. panta 3. punktā, 6. panta 7. punktā, 7. panta 9. punktā un 8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Pamatojums

Tehniskais papildinājums izriet no 5. panta 1. un 3. punkta grozījuma par diviem ierosinātajiem papildu elastības mehānismiem.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā vēlākais līdz [astoņpadsmit mēneši pēc tās stāšanās spēkā — konkrēts datums; datumu ieraksta Publikāciju birojs].

Normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā vēlākais līdz [divdesmit četri mēneši pēc tās stāšanās spēkā — konkrēts datums; datumu ieraksta Publikāciju birojs].

Pamatojums

Ir svarīgi garantēt, lai dalībvalstīm būtu pietiekami laika pilnībā transponēt direktīvu valsts tiesību sistēmās.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) direktīvas 1. pantu un I pielikumu — līdz 2019. gada 31. decembrim;

svītrots

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – A iedaļa – 4. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopā valstu emisijas pēc avota kategorijas

svītrota

- CH4

 

Reizi gadā, no 2005. gada līdz ziņošanas gadam mīnus 2 gadi (X-2)

 

15/02****

 

Pamatojums

Priekšlikums direktīvā no 2030. gada iekļaut metānu pārsniegtu pašreizējās starptautisko klimata tiesību aktu prasības un radītu papildu regulējuma slogu ražotājiem un dalībvalstīm, nesniedzot attiecīgu labumu videi.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – C iedaļa – 5. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Prognozētās emisijas, agregētas pēc avota kategorijas

svītrota

- CH4

 

15/03

 

Pamatojums

Priekšlikums direktīvā no 2030. gada iekļaut metānu pārsniegtu pašreizējās starptautisko klimata tiesību aktu prasības un radītu papildu regulējuma slogu ražotājiem un dalībvalstīm, nesniedzot attiecīgu labumu videi.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – a tabula

 

Komisijas ierosinātais teksts

A tabula: Sēra dioksīdu (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) emisiju samazināšanas saistības. Pārdotās degvielas, bāzes gads – 2005.

Dalībvalsts

SO2 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

NOx samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

NMGOS samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Beļģija

43%

 

68%

41%

 

63%

21%

 

44%

Bulgārija

78%

 

94%

41%

 

65%

21%

 

62%

Čehija

45%

 

72%

35%

 

66%

18%

 

57%

Dānija

35%

 

58%

56%

 

69%

35%

 

59%

Vācija

21%

 

53%

39%

 

69%

13%

 

43%

Igaunija

32%

 

71%

18%

 

61%

10%

 

37%

Grieķija

74%

 

92%

31%

 

72%

54%

 

67%

Spānija

67%

 

89%

41%

 

75%

22%

 

48%

Francija

55%

 

78%

50%

 

70%

43%

 

50%

Horvātija

55%

 

87%

31%

 

66%

34%

 

48%

Īrija

65%

 

83%

49%

 

75%

25%

 

32%

Itālija

35%

 

75%

40%

 

69%

35%

 

54%

Kipra

83%

 

95%

44%

 

70%

45%

 

54%

Latvija

8%

 

46%

32%

 

44%

27%

 

49%

Lietuva

55%

 

72%

48%

 

55%

32%

 

57%

Luksemburga

34%

 

44%

43%

 

79%

29%

 

58%

Ungārija

46%

 

88%

34%

 

69%

30%

 

59%

Malta

77%

 

98%

42%

 

89%

23%

 

31%

Nīderlande

28%

 

59%

45%

 

68%

8%

 

34%

Austrija

26%

 

50%

37%

 

72%

21%

 

48%

Polija

59%

 

78%

30%

 

55%

25%

 

56%

Portugāle

63%

 

77%

36%

 

71%

18%

 

46%

Rumānija

77%

 

93%

45%

 

67%

25%

 

64%

Slovēnija

63%

 

89%

39%

 

71%

23%

 

63%

Slovākija

57%

 

79%

36%

 

59%

18%

 

40%

Somija

30%

 

30%

35%

 

51%

35%

 

46%

Zviedrija

22%

 

22%

36%

 

65%

25%

 

38%

Apvienotā Karaliste

59%

 

84%

55%

 

73%

32%

 

49%

ES 28

59%

 

81%

42%

 

69%

28%

 

50%

Grozījums

A tabula: Sēra dioksīdu (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) emisiju samazināšanas saistības. Pārdotās degvielas, bāzes gads – 2005.

Dalībvalsts

SO2 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

NOx samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

NMGOS samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Beļģija

43%

67%

68%

41%

58%

63%

21%

44%

44%

Bulgārija

78%

91%

94%

41%

62%

65%

21%

61%

62%

Čehija

45%

68%

72%

35%

61%

66%

18%

55%

57%

Dānija

35%

56%

58%

56%

65%

69%

35%

59%

59%

Vācija

21%

46%

53%

39%

63%

69%

13%

42%

43%

Igaunija

32%

70%

71%

18%

55%

61%

10%

31%

37%

Grieķija

74%

90%

92%

31%

68%

72%

54%

68%

67%

Spānija

67%

89%

89%

41%

72%

75%

22%

48%

48%

Francija

55%

77%

78%

50%

66%

70%

43%

49%

50%

Horvātija

55%

86%

87%

31%

64%

66%

34%

52%

48%

Īrija

65%

81%

83%

49%

64%

75%

25%

33%

32%

Itālija

35%

76%

75%

40%

66%

69%

35%

54%

54%

Kipra

83%

97%

95%

44%

68%

70%

45%

53%

54%

Latvija

8%

47%

46%

32%

39%

44%

27%

57%

49%

Lietuva

55%

74%

72%

48%

54%

55%

32%

59%

57%

Luksemburga

34%

44%

44%

43%

73%

79%

29%

58%

58%

Ungārija

46%

86%

88%

34%

66%

69%

30%

57%

59%

Malta

77%

98%

98%

42%

86%

89%

23%

32%

31%

Nīderlande

28%

57%

59%

45%

65%

68%

8%

34%

34%

Austrija

26%

52%

50%

37%

69%

72%

21%

47%

48%

Polija

59%

74%

78%

30%

50%

55%

25%

53%

56%

Portugāle

63%

79%

77%

36%

72%

71%

18%

48%

46%

Rumānija

77%

92%

93%

45%

64%

67%

25%

63%

64%

Slovēnija

63%

88%

89%

39%

66%

71%

23%

62%

63%

Slovākija

57%

78%

79%

36%

55%

59%

18%

41%

40%

Somija

30%

30%

30%

35%

45%

51%

35%

45%

46%

Zviedrija

22%

22%

22%

36%

62%

65%

25%

35%

38%

Apvienotā Karaliste

59%

82%

84%

55%

70%

73%

32%

50%

49%

ES 28

59%

79%

81%

42%

64%

69%

28%

50%

50%

Pamatojums

Skaitļi (emisiju ierobežojumi) tiek ņemti no Komisijas ietekmes novērtējuma 75 % neatbilstības novēršanas scenārija, kas saskaņā gan ar Komisijas ietekmes novērtējumu, gan Eiropas Parlamenta ietekmes novērtējumu ir izmaksu ziņā efektīvākais risinājums.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – b tabula

 

Komisijas ierosinātais teksts

B tabula: Amonjaka (NH3), smalko daļiņu (PM2,5) un metāna (CH4) emisiju samazināšanas saistības. Pārdotās degvielas, bāzes gads – 2005.

Dalībvalsts

NH3 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

PM2,5 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

CH4 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

 

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Beļģija

2%

 

16%

20%

 

47%

 

26%

Bulgārija

3%

 

10%

20%

 

64%

 

53%

Čehija

7%

 

35%

17%

 

51%

 

31%

Dānija

24%

 

37%

33%

 

64%

 

24%

Vācija

5%

 

39%

26%

 

43%

 

39%

Igaunija

1%

 

8%

15%

 

52%

 

23%

Grieķija

7%

 

26%

35%

 

72%

 

40%

Spānija

3%

 

29%

15%

 

61%

 

34%

Francija

4%

 

29%

27%

 

48%

 

25%

Horvātija

1%

 

24%

18%

 

66%

 

31%

Īrija

1%

 

7%

18%

 

35%

 

7%

Itālija

5%

 

26%

10%

 

45%

 

40%

Kipra

10%

 

18%

46%

 

72%

 

18%

Latvija

1%

 

1%

16%

 

45%

 

37%

Lietuva

10%

 

10%

20%

 

54%

 

42%

Luksemburga

1%

 

24%

15%

 

48%

 

27%

Ungārija

10%

 

34%

13%

 

63%

 

55%

Malta

4%

 

24%

25%

 

80%

 

32%

Nīderlande

13%

 

25%

37%

 

38%

 

33%

Austrija

1%

 

19%

20%

 

55%

 

20%

Polija

1%

 

26%

16%

 

40%

 

34%

Portugāle

7%

 

16%

15%

 

70%

 

29%

Rumānija

13%

 

24%

28%

 

65%

 

26%

Slovēnija

1%

 

24%

25%

 

70%

 

28%

Slovākija

15%

 

37%

36%

 

64%

 

41%

Somija

20%

 

20%

30%

 

39%

 

15%

Zviedrija

15%

 

17%

19%

 

30%

 

18%

Apvienotā Karaliste

8%

 

21%

30%

 

47%

 

41%

ES 28

6%

 

27%

22%

 

51%

 

33%

Grozījums

B tabula: Amonjaka (NH3), smalko daļiņu (PM2,5) un dzīvsudraba (Hg) emisiju samazināšanas saistības. Pārdotās degvielas, bāzes gads – 2005.

Dalībvalsts

NH3 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

PM2,5 samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

Hg samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Kādā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam

Kādā no gadiem laikposmā no 2030. gada

Beļģija

2%

16%

16%

20%

46%

47%

 

 

Bulgārija

3%

11%

10%

20%

60%

64%

 

 

Čehija

7%

35%

35%

17%

47%

51%

 

 

Dānija

24%

40%

37%

33%

62%

64%

 

 

Vācija

5%

46%

39%

26%

41%

43%

 

 

Igaunija

1%

23%

8%

15%

48%

52%

 

 

Grieķija

7%

28%

26%

35%

71%

72%

 

 

Spānija

3%

30%

29%

15%

61%

61%

 

 

Francija

4%

31%

29%

27%

43%

48%

 

 

Horvātija

1%

31%

24%

18%

65%

66%

 

 

Īrija

1%

14%

7%

18%

32%

35%

 

 

Itālija

5%

29%

26%

10%

42%

45%

 

 

Kipra

10%

23%

18%

46%

73%

72%

 

 

Latvija

1%

1%

1%

16%

52%

45%

 

 

Lietuva

10%

10%

10%

20%

55%

54%

 

 

Luksemburga

1%

25%

24%

15%

47%

48%

 

 

Ungārija

10%

38%

34%

13%

61%

63%

 

 

Malta

4%

26%

24%

25%

79%

80%

 

 

Nīderlande

13%

24%

25%

37%

38%

38%

 

 

Austrija

1%

20%

19%

20%

54%

55%

 

 

Polija

1%

29%

26%

16%

31%

40%

 

 

Portugāle

7%

22%

16%

15%

69%

70%

 

 

Rumānija

13%

29%

24%

28%

61%

65%

 

 

Slovēnija

1%

26%

24%

25%

73%

70%

 

 

Slovākija

15%

41%

37%

36%

62%

64%

 

 

Somija

20%

20%

20%

30%

37%

39%

 

 

Zviedrija

15%

20%

17%

19%

33%

30%

 

 

Apvienotā Karaliste

8%

22%

21%

30%

47%

47%

 

 

EU 28

6%

30%

27%

22%

48%

51%

 

 

Pamatojums

Skaitļi (emisiju ierobežojumi) tiek ņemti no Komisijas ietekmes novērtējuma 75 % neatbilstības novēršanas scenārija, kas saskaņā gan ar Komisijas ietekmes novērtējumu, gan Eiropas Parlamenta ietekmes novērtējumu ir izmaksu ziņā efektīvākais risinājums.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PASĀKUMI, KURUS VAR IEKĻAUT NACIONĀLAJĀ GAISA PIESĀRŅOJUMA KONTROLES PROGRAMMĀ

PASĀKUMI, KURUS IEKĻAUJ NACIONĀLAJĀ GAISA PIESĀRŅOJUMA KONTROLES PROGRAMMĀ

Pamatojums

Ja lauksaimniecības nozare neveicinās emisiju samazināšanu, pārējām tautsaimniecības nozarēm, tostarp rūpniecības un enerģētikas nozarei, būs jāievieš daudz dārgāki pasākumi, lai sasniegtu tos pašus vides mērķus.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, pamatojoties uz ANO/EEK 2001. gada Pamatkodeksu par labu lauksaimniecības praksi amonjaka emisiju samazināšanas jomā3, izveido nacionālo konsultatīvo kodeksu amonjaka emisiju samazināšanai, kurā iekļauti vismaz šādi punkti:

Dalībvalstis, pamatojoties uz ANO/EEK 2001. gada Pamatkodeksu par labu lauksaimniecības praksi amonjaka emisiju samazināšanas jomā3, izveido nacionālo konsultatīvo kodeksu amonjaka emisiju samazināšanai. Nacionālajā konsultatīvajā kodeksā var iekļaut šādus punktus:

__________________

__________________

(3) Lēmums ECE/EB.AIR/75, 28.a punkts.

(3) Lēmums ECE/EB.AIR/75, 28.a punkts.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai dalībvalstis pašas varētu sev rast izmaksu ziņā vislietderīgākos risinājumus. Šis grozījums sniegtu vairāk iespēju elastīgai pieejai.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – A. sadaļa – 3. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis samazina amonjaka emisijas no neorganiskiem mēslošanas līdzekļiem atbilstīgi šādiem principiem:

3. Dalībvalstis, tādā mērā, cik nepieciešams, pamatojoties uz II pielikumā norādītajām valstu saistībām, samazina amonjaka emisijas no neorganiskiem mēslošanas līdzekļiem atbilstīgi šādiem principiem:

Pamatojums

Ir svarīgi, lai dalībvalstis pašas varētu sev rast izmaksu ziņā vislietderīgākos risinājumus. Šis grozījums sniegtu vairāk iespēju elastīgai pieejai.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka to monitoringa tīkls ir reprezentatīvs attiecībā uz saldūdens, dabiskām un daļēji dabiskām, kā arī mežu ekosistēmām.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka to monitoringa tīkls ir reprezentatīvs attiecībā uz saldūdens, dabiskām un daļēji dabiskām ekosistēmām.

Pamatojums

Mežu ekosistēmas jau ir dabiskās un daļēji dabiskās ekosistēmas.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Dažu atmosfēru piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšana un Direktīvas 2003/35/EK grozīšana

Atsauces

COM(2013)0920 – C7-0004/2014 – 2013/0443(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

13.1.2014

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

13.1.2014

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Adam Gierek

9.9.2014

Izskatīšana komitejā

25.9.2014

21.1.2015

 

 

Pieņemšanas datums

24.3.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

27

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Reinhard Bütikofer, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Juan Carlos Girauta Vidal, Theresa Griffin, Marek Józef Gróbarczyk, András Gyürk, Roger Helmer, Dawid Bohdan Jackiewicz, Eva Kaili, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Miroslav Poche, Miloslav Ransdorf, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Miguel Urbán Crespo, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Hermann Winkler, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Simona Bonafè, Cornelia Ernst, Yannick Jadot, Werner Langen, Morten Messerschmidt, Clare Moody, Dominique Riquet, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Massimiliano Salini, Anne Sander, Maria Spyraki, Paul Tang, Pavel Telička, Anneleen Van Bossuyt, Cora van Nieuwenhuizen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Ignazio Corrao

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (2.6.2015)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu atmosfēru piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un Direktīvas 2003/35/EK grozīšanu
(COM(2013)0920 – C7‑0004/2014 – 2013/0443(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jan Huitema

ĪSS PAMATOJUMS

Pamatinformācija — Komisijas priekšlikums

Šā priekšlikuma direktīvai par dažu atmosfēru piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu mērķis ir pārskatīt un atjaunināt prasības, kas noteiktas Direktīvā 2001/81/EK, lai risinātu ārkārtīgi nozīmīgos jautājumus par vēl nenovērsto veselības apdraudējumu un ietekmi uz vidi, ko Savienībā rada gaisa piesārņojums, un saskaņotu Savienības tiesību aktus ar jaunajām starptautiskajām saistībām, kas tika izveidotas pēc Gēteborgas protokola pārskatīšanas 2012. gadā. Ar to paredzēts atcelt un aizstāt iepriekšējo direktīvu.

Nepieciešamais ietekmes samazinājums ir noteikts paziņojumā „Programma „Tīru gaisu Eiropā””[1]. Komisija apgalvo, ka jaunās samazināšanas saistības 2030. gadam, kas noteiktas direktīvas priekšlikumā, ir izstrādātas, lai līdz 2030. gadam īstenotu ietekmes uz gaisa kvalitāti mazināšanu, kā noteikts minētajā paziņojumā.

Priekšlikumā ir noteiktas jaunas emisiju samazināšanas saistības, kuras SO2, NOx, NMGOS, NH3, smalkajām daļiņām (PM2,5) un metānam (CH4) tiks piemērotas no 2020. un 2030. gada, un starpposma emisiju līmeņi, kuri piemērojami tām pašām piesārņojošajām vielām, 2025. gadam. Turklāt 2025. gadā dalībvalstīm jāierobežo minēto piesārņojošo vielu ikgadējās emisijas līdz līmenim, kas noteikts, izmantojot lineāru samazinājuma trajektoriju, ja vien nav nepieciešami pasākumi, kas ietver nesamērīgas izmaksas.

Noteikts, ka dalībvalstīm jāpieņem, jāīsteno un regulāri jāatjaunina savas gaisa piesārņojuma kontroles programmas un jāapraksta samazināšanas saistību izpildes gaita; ja tas ir iespējams, tām jāveic arī gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes uz ūdens un sauszemes ekosistēmām monitorings.

Atzinuma sagatavotāja nostāja

Atzinuma sagatavotājs saskata divas galvenās problēmas:

1) Metāna emisiju samazinājuma saistību iekļaušana NEC Direktīvā ir problemātiska lauksaimniecības nozarei. Metāns ir siltumnīcefekta gāze (SEG), uz kuru jau ir attiecināts Kopīgo centienu lēmums (Lēmums 406/2009/EK) ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma ietvaros. Metāna samazināšanas saistību iekļaušana NEC direktīvā novedīs pie pārmērīga regulējuma un samazinās elastīguma iespējas, ko dalībvalstīm piedāvā Kopīgo centienu lēmums. Turklāt jāņem vērā arī kompromisi saistībā ar dzīvnieku labturību. Šo iemeslu dēļ atzinuma sagatavotājs ir iekļāvis grozījumu, ar ko metāns tiek svītrots no NEC direktīvas.

2) Arī amonjaka emisiju pārmērīga samazinājuma saistību iekļaušana NEC Direktīvā ir problemātiska lauksaimniecības nozarei. Ir jāatgādina, ka kopš 1990. gada amonjaka emisijas ES ir samazinātas par gandrīz 30 %[2]. Nosakot maksimālos pieļaujamos emisiju apjomus amonjakam, ir jāatzīst dalībvalstu iepriekšējie centieni to samazināšanā, lai ņemtu vērā jau veiktos emisiju samazinājumus un investīcijas un nemazinātu aktīvāko dalībnieku vēlmi turpināt centienus. Tomēr šajā direktīvā noteiktās emisiju samazināšanas saistības amonjakam 2030. gadam ir par daudz pārmērīgas.

Tādēļ referents ir iekļāvis grozījumu, ar ko no II pielikuma tiek svītrotas emisiju samazināšanas saistības amonjakam 2030. gadam. Tā vietā tiek ierosināts, lai Komisija iesniedz priekšlikumu par pārskatītām amonjaka emisiju samazināšanas saistībām, ņemot vērā dažādām dalībvalstīm sasniedzamus mērķus, kā arī godīgas konkurences nosacījumus.

Citi jautājumi

•  Ir jāatzīst, ka lauksaimnieku kopienas ieguldījums sabiedriskajos labumos ir daudz lielāks nekā vienkārši pārtikas ražošana, un tiem nav tiešas tirgus vērtības, jo tie ir vides un klimata jautājumi.

•  Ir svarīgi uzsvērt esošās sinerģijas starp Eiropas tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Ir jāņem vērā amonjaka emisiju samazinājumi, kas panākti ar dažādiem ES politikas pasākumiem, piemēram, Nitrātu direktīvu un valsts politikas virzienu īstenošanu saistībā ar Putnu un Dzīvotņu direktīvām, lai samazinātu amonjaka uzkrāšanos Natura 2000 teritorijās.

•  Turklāt attiecībā uz amonjaku jānosaka izņēmums, neparedzot tā emisiju starpposma samazinājuma mērķus 2025. gadam. Šie starpposma mērķi liedz dalībvalstīm elastīgi izmantot to piemērotos pasākumus, turklāt iespējas paredzēt dalībvalstu un nozaru panākumus mērķu sasniegšanā ir atšķirīgas.

•  Atzinuma sagatavotājs piekrīt, ka jāņem vērā ietekme uz mazām un ļoti mazām saimniecībām, bet arī uzskata, ka tam nevajadzētu apdraudēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Septītajā vides rīcības programmā18 ir apstiprināts Savienības ilgtermiņa mērķis gaisa politikas jomā — panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kam nav lielas negatīvas ietekmes un kas neapdraud cilvēku veselību un vidi, un šim nolūkam ir aicināts pilnībā ievērot spēkā esošos Savienības tiesības aktus gaisa kvalitātes jomā, stratēģiskos mērķus un pasākumus laikposmam pēc 2020. gada, pastiprināt centienus tajos apvidos, kuros iedzīvotāji un ekosistēmas ir pakļautas augstiem gaisu piesārņojošo vielu līmeņiem, un pastiprināt klimata pārmaiņu un jo īpaši bioloģiskās daudzveidības jomā noteikto gaisa kvalitātes tiesību aktu un Savienības politikas mērķu sinerģiju.

(2) Septītajā vides rīcības programmā18 ir apstiprināts Savienības ilgtermiņa mērķis gaisa politikas jomā — panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kam nav lielas negatīvas ietekmes un kas neapdraud cilvēku veselību un vidi, un šim nolūkam ir aicināts pilnībā ievērot spēkā esošos Savienības tiesības aktus gaisa kvalitātes jomā, stratēģiskos mērķus un pasākumus laikposmam pēc 2020. gada, pastiprināt centienus tajos apvidos, kuros iedzīvotāji un ekosistēmas ir pakļautas augstiem gaisu piesārņojošo vielu līmeņiem, un pastiprināt klimata pārmaiņu un jo īpaši bioloģiskās daudzveidības jomā noteikto gaisa kvalitātes tiesību aktu un Savienības politikas mērķu sinerģiju. Jaunā Kopējā Lauksaimniecības politika (KLP) 2014.–2020. gadam dod dalībvalstīm iespēju ar īpašiem pasākumiem sniegt savu ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanā. Turpmāks novērtējums sniegs labāku izpratni par šo pasākumu ietekmi.

–––––––––––––––––––––––

–––––––––––––––––––––––

18 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem", COM (2012) 710, 29.11.2012.

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).

Pamatojums

Novērtējot lauksaimniecības ietekmi uz gaisa kvalitāti, jāņem vērā tās ieguldījums gaisa kvalitātes uzlabošanā ar KLP pamatotiem pasākumiem, jo īpaši pasākumiem, kas saistīti ar ekoloģizāciju.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Attiecībā uz 2020. gadu un laikposmu pēc tā pārskatītajā un ar Padomes Lēmumu [xxxx/xxxx/ES] pieņemtajā Gēteborgas protokolā katrai pusei ir noteiktas jaunas emisiju samazināšanas saistības, par bāzes gadu ņemot 2005. gadu, attiecībā uz SO2, NOx, NH3, NMGOS un smalkajām daļiņām (PM2,5), tiek veicināta kvēpu emisiju samazināšana un tiek aicināts apkopot un saglabāt informāciju par gaisu piesārņojošo vielu koncentrāciju un nosēdumu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un piedalīties uz sekām vērstās programmās saskaņā ar LRTAP konvenciju.

(5) Attiecībā uz 2020. gadu un laikposmu pēc tā pārskatītajā un ar Padomes Lēmumu [xxxx/xxxx/ES]20 pieņemtajā Gēteborgas protokolā katrai pusei ir noteiktas jaunas emisiju samazināšanas saistības, par bāzes gadu ņemot 2005. gadu, attiecībā uz SO2, NOx, NH3, NMGOS un smalkajām daļiņām (PM2,5), tiek veicināta kvēpu emisiju samazināšana un tiek aicināts apkopot un saglabāt informāciju par gaisu piesārņojošo vielu koncentrāciju un nosēdumu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un piedalīties uz sekām vērstās programmās saskaņā ar LRTAP konvenciju. Tomēr pārskatīto Gēteborgas protokolu vēl nav ratificējis Eiropas Parlaments, Padome un vairākas dalībvalstis.

__________________

__________________

20 Padomes Lēmums 2013/xxxx/ES, ar ko pieņem grozījumu 1999. gada protokolam par acidifikācijas, eitrofikācijas un piezemes ozona samazināšanu, kas pievienots 1979. gada konvencijai par pārrobežu gaisa piesārņojumu (OV L [...], [...], [...]. lpp.)..

20 Padomes Lēmums 2013/xxxx/ES, ar ko pieņem grozījumu 1999. gada protokolam par acidifikācijas, eitrofikācijas un piezemes ozona samazināšanu, kas pievienots 1979. gada konvencijai par pārrobežu gaisa piesārņojumu (OV L [...], [...], [...]. lpp.)..

Pamatojums

Parlaments, Padome un vairākas dalībvalstis vēl nav ratificējušas grozīto Gēteborgas protokolu. Parlaments ir līdzvērtīgs likumdevējs jautājumos, attiecībā uz kuriem jāievēro parastā likumdošanas procedūra, un tāpēc tam ir tiesības grozīt vai noraidīt visas Komisijas priekšlikumu daļas, tostarp aspektus attiecībā uz tāda starptautiska nolīguma iespējamo īstenošanu, kuram tiek lūgta Parlamenta piekrišana. Tāpat Parlamentam vajadzētu zināt, kāds vairākums tieši nepieciešams ratificēšanai.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Lauksaimnieku kopienas ieguldījums sabiedriskajos labumos ir daudz lielāks nekā vienkārši pārtikas ražošana, un tiem nav tiešas tirgus vērtības, jo tie ir vides un klimata jomas mērķi. Tādēļ lauksaimnieku ieguldījums ir jāatzīst un jāatalgo KLP ietvaros, ņemot vērā viņu centienus, kas palīdz samazināt šajā direktīvā noteikto piesārņojošo vielu emisijas.

Pamatojums

Lauksaimnieku ieguldījums sabiedrisko labumu, piemēram, gaisa kvalitātes, saglabāšanā ir jāatzīst un jāatalgo, piemēram, izmantojot sertifikācijas sistēmas.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b) Pastāvīgām un pagaidu ganībām visā Savienībā, kuras uztur lauksaimnieciskās kopienas centieni un ganību lauksaimniecības dzīvnieki, ir būtiska nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā, jo ganības ir svarīgs oglekļa dioksīda piesaistes faktors1a.

 

__________________

 

1a Sk. Conant, R.T. (2010). Challenges and opportunities for carbon sequestration in grassland systems. Tehnisks ziņojums par ganību apsaimniekošanu un klimata pārmaiņu mazināšanu. Integrēta kultūraugu apsaimniekošana, 10, 20ff. (Tehnisks ziņojums, kas sagatavots Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Augkopības un augu aizsardzības nodaļai.)

Pamatojums

Ar zālāju klātās Eiropas Savienības platības ir būtisks klimata pārmaiņu apkarošanas faktors, jo zālāji ir svarīga „oglekļa piesaistītāju” kategorija Savienības teritorijā.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

8.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8c) Savienības lauksaimnieki un lauksaimniecībā izmantojamā zeme lielā mērā palīdz sasniegt mērķus vides un gaisa kvalitātes jomā. Lauksaimnieki būtu attiecīgi jāatalgo KLP ietvaros gan par to pašreizējiem, gan arī turpmākajiem centieniem šajā jomā.

Pamatojums

Ir pienācīgi jāatzīst un jāatalgo lauksaimniecības nozares ieguldījums vides un gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Dalībvalstīm būtu jāizpilda šajā direktīvā izklāstītās emisiju samazināšanas saistības 2020. un 2030. gadam. Lai nodrošinātu demonstrējamus panākumus ceļā uz 2030. gada saistību izpildi, dalībvalstīm 2025. gadā būtu jāsasniedz starpposma emisiju līmeņi, kas noteikti, izmantojot lineāru trajektoriju starp valstu emisiju līmeņiem 2020. gadā un tiem, kas noteikti kā emisiju samazināšanas saistības 2030. gadam, ja vien tas nerada nesamērīgas izmaksas. Ja dalībvalstis nevar tādā mērā ierobežot 2025. gada emisijas, tām būtu jāpaskaidro iemesli ziņojumos atbilstīgi šai direktīvai.

(9) Dalībvalstīm būtu jāizpilda šajā direktīvā izklāstītās emisiju samazināšanas saistības 2020. un 2030. gadam. Lai nodrošinātu demonstrējamus panākumus ceļā uz 2030. gada saistību izpildi, dalībvalstīm 2025. gadā attiecīgos gadījumos būtu jāsasniedz starpposma emisiju līmeņi, kas noteikti, izmantojot lineāru trajektoriju starp valstu emisiju līmeņiem 2020. gadā un tiem, kas noteikti kā emisiju samazināšanas saistības 2030. gadam, ja vien tas nerada nesamērīgas izmaksas. Ja dalībvalstis nevar tādā mērā ierobežot 2025. gada emisijas, tām būtu jāpaskaidro iemesli ziņojumos atbilstīgi šai direktīvai.

Pamatojums

Šajā grozījumā ņemts vērā grozījums, ar kuru amonjaka emisiju samazināšanas saistības tiek svītrotas no noteikumiem par starpposma emisiju līmeņiem. Turklāt amonjaka emisiju samazināšana nav paredzēta lineāra laikā.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a) Kopš 1990. gada NH3 emisijas ES ir samazinātas gandrīz par 30 %1a. Tāpēc nosakot NH3 emisiju maksimumu, jāatzīst gan dalībvalstu, gan kopējie Savienības lauksaimniecības nozares iepriekšējie centieni samazināt NH3 emisijas lauksaimniecības nozarē. Tāpat jāņem vērā kompromisi saistībā ar dzīvnieku labturību, piemēram, atklātie staļļi un ganības, kas, lai gan rada vairāk emisiju nekā slēgtie staļļi, nodrošina augstāku dzīvnieku labturības standartu ievērošanu.

 

______________

 

1a Sk. Eurostat (2013). Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības statistika 2013. gada izdevums. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 119

Pamatojums

Lauksaimniecības nozare nesāk emisiju samazināšanu, it kā nekad to nebūtu darījusi. Jebkurā turpmākā politikas virzienā gaisa kvalitātes jomā, ir jāatzīst lauksaimnieku jau sasniegtie samazinājumi (par nozares līdzekļiem), lai neatturētu no agrīnas vai turpmākas rīcības.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9b) Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienībā, saistībā ar šajā direktīvā noteiktajām valstu kontroles programmām, ir jāņem vērā NH3 emisiju gaisā samazinājumi, kas jau ir panākti ar dažādiem Savienības politikas pasākumiem, piemēram, Padomes Direktīvu 91/676/EEC1a un valsts politikas virzienu īstenošanu, lai samazinātu NH3 uzkrāšanos Natura 2000 teritorijās, pamatojoties uz Padomes Direktīvu 92/43/EEC