ZIŅOJUMS par Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem

22.9.2015 - (2015/2053(INI))

Juridiskā komiteja
Referente: Virginie Rozière
Atzinuma sagatavotājs (*):
Nicola Danti, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

Procedūra : 2015/2053(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0259/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0259/2015

Debates :

PV 05/10/2015 - 15
CRE 05/10/2015 - 15

Balsojumi :

PV 06/10/2015 - 7.7
CRE 06/10/2015 - 7.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0331

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS
Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem

(2015/2053(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS),

– ņemot vērā Komisijas zaļo grāmatu "Eiropas tradicionālās zinātības optimāla izmantošana: Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamā attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiem" (COM(2014)0469),

– ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, proti, t. s. Kvalitātes direktīvu[1],

– ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1308/2013 par vīnu vai vīna produktiem, proti, t. s. Vienotas TKO regulu[2],

– ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 110/2008 par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem[3],

– ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētajiem vīna produktiem[4],

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 12. februāra atzinumu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 18. februāra atzinumu,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm,

– ņemot vērā 1958. gada 31. oktobra Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību Ženēvas aktu, kas pārskatīts Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā un 1979. gada 28. septembrī, un kas attiecas uz intelektuālo īpašumu un tādu starptautiski tirgotu produktu aizsardzības nodrošināšanu, kuri plaši pazīstami sakarā ar to konkrētā ģeogrāfiskās izcelsmes apgabala īpašībām,

– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, kā arī Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0259/2015),

A. tā kā konkrētas ģeogrāfiskas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, kuriem ir noteiktas īpašības vai kuri tiek izgatavoto saskaņā ar tradicionālām metodēm, var tikt nodrošināta ES mēroga vienota ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība;

B. tā kā PTO definē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā norādes, kas identificē preces izcelsmi [PTO] dalībvalsts teritorijā vai šādas teritorijas reģionā vai apvidū, ja preces kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības ir galvenokārt saistāmas ar tās ģeogrāfisko izcelsmi;

C. tā kā kvalitatīvi tradicionāli Eiropas produkti, kuru izgatavošana pamatojas uz tradicionālo zinātību un metodēm, ir ES kultūras mantojuma daļa un svarīgs elements, kas jāsaglabā daudzu Eiropas reģionu saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē, jo tie garantē darbības, kas tieši saistītas ar vietējiem apstākļiem, jo īpaši lauku rajonos, un palīdz palielināt šo rajonu vispārējo pievilcību, saglabājot vietējo identitāti un veicinot to atšķirīgumu, tādējādi sniedzot labumu tūrisma, kultūras, nodarbinātības un tirdzniecības jomām;

D. tā kā šādi produkti var palīdzēt izstrādāt jaunas stratēģijas uzņēmējdarbības atbalstam vietējā un reģionālā līmenī un sekmēt infrastruktūras uzturēšanu un jaunu, kvalificētu un ar attiecīgo apgabalu saistītu darbvietu izveidi, jo īpaši lauku apvidos, atpalikušos apgabalos un visnomaļākajos reģionos, daudzos no kuriem darbvietas nodrošina tipisko vietējo produktu ražošana, — šāds solis dotu jaunu impulsu profesionālajai un amatniecības apmācībai, kas būtu cieši saistīta ar attiecīgā apgabala un ražošanas jomu attīstību, vienlaikus saglabājot un popularizējot katra reģiona unikālo un daudzveidīgo mantojumu;

E. atgādina, ka nelauksaimnieciskie produkti ir Eiropas identitātes neatņemama daļa un Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras mantojuma nozīmīgs elements; uzsver, ka viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras šī nozare, ir tradicionālo prasmju un amatniecības pakāpeniska izzušana un ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība varētu būt stimuls, lai saglabātu šo kultūras mantojumu un tradicionālās zinātības un nodrošinātu godīgu atalgojumu ražotājiem un šo produktu iespējami plašu pieejamību;

F. tā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija ir nemateriāla kopēja vērtība, kuru neaizsargāšanas gadījumā var izmantot brīvi un bez ierobežojumiem, un tādējādi tās vērtība var samazināties un pats produkts pat izzust;

G. tā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm var būt liels ekonomiskais potenciāls, un, nodrošinot to pienācīgu aizsardzību, var radīt ievērojamas priekšrocības, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un ES reģioniem;

H. tā kā Eiropas reģioni ir ļoti bagāti ar nelauksaimnieciskiem produktiem, kuru izgatavošanas pamatā ir augsta līmeņa tradicionālās prasmes un amatniecības iemaņas, kas ir palīdzējušas veidot to reputāciju, un kas ir kļuvuši par reģionālās un vietējās kultūras neatņemamu daļu;

I. tā kā valsts iestādēm būtu jāaizsargā, jāveicina (kad privātais sektors to pieprasa) un jāpopularizē Eiropas tradicionālās kvalitātes produkti un to ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

J. tā kā produkta kvalitāti, reputāciju un citas īpašības var noteikt pēc tā izcelsmes; tā kā noteiktas darbības saistībā ar nosaukumu nepareizu izmantošanu var nopietni sabojāt produkta reputāciju, ko nosaka tā izcelsme;

K. tā kā Eiropas tradicionālie produkti to kvalitātes dēļ ir ļoti pieprasīti, un tāpēc to nosaukumi var tikt nelikumīgi izmantoti, no kā cieš gan patērētāji, gan ražotāji;

L. tā kā nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pietiekama aizsardzība Eiropas līmenī, uzraudzība, sekošana līdzi to lietošanai un krāpšanas apkarošana ļautu cīnīties ar viltojumiem, novērstu negodīgu konkurenci un patērētāju maldināšanu;

M. tā kā patērētājus aizvien vairāk interesē ne tikai produktu nekaitīgums, bet arī to izcelsme, autentiskums un ražošanas metodes;

N. tā kā patērētājiem preču iegādē vajadzētu būt iespējai izdarīt apzinātu izvēli, identificējot produktu izcelsmi un kvalitāti;

O. tā kā pašreizējie valstu tiesību akti, kas aizsargā nelauksaimnieciskos produktus, ļauj dalībvalstīs piemērot dažādu līmeņu aizsardzību, kas ir neatbilstoši iekšējā tirgus mērķiem un traucē to efektīvu aizsardzību Eiropā un tajās dalībvalstīs, kurās uz šiem produktiem neattiecas valsts tiesību akti, tādējādi norādot uz nepieciešamību ieviest vienotu sistēmu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai visā ES;

P. tā kā saskaņoti Eiropas tiesību akti var nostiprināt ES pozīciju sarunās par starptautisko tirdzniecību;

Q. tā kā nav izstrādāta vienota ES sistēma nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, un tas situāciju Eiropā padara neatbilstīgu un īpaši sadrumstalotu, jo dažās dalībvalstīs netiek nodrošināta nekāda īpaša aizsardzība un citās dalībvalstīs ir dažādas definīcijas, procedūras un aizsardzības līmenis valsts un vietējā līmenī, nozaru normās un vispārējās normās, un tas viss kropļo un kavē kopējā tirgus harmonisku attīstību un kaitē līdzvērtīgai aizsardzībai un efektīvai konkurencei vienlīdzīgos apstākļos, tādējādi liedzot patērētājiem iegūt precīzu, patiesu un salīdzināmu informāciju, kas ļautu viņiem pieņemt apzinātākus lēmumus, un traucē viņu aizsardzību,

Ievads

1. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu apspriesties ar ieinteresētajām personām par ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzības iespējamu attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem, kā arī 2014. gada oktobrī pabeigtās apspriešanās rezultātus, kuri nepārprotami apliecina atbalstu ES mēroga sistēmai nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai;

2. uzskata, ka aizsardzības instruments būtu jāievieš Eiropas līmenī, kas būtu daļa no plašākas stratēģijas augstas kvalitātes ES produktu veicināšanai, kuras pamatā būtu ES iestāžu cieša apņemšanās atzīt ražošanas un amatniecības nozares par izaugsmes un vienotā tirgus izveides pabeigšanas virzītājspēku, tādējādi uzlabojot vietējo rūpnieciski un amatnieciski ražoto produktu prestižu, atbalstot vietējās ekonomikas attīstību un nodarbinātību attiecīgajos apgabalos, veicinot tūrismu un palielinot patērētāju uzticēšanos;

3. aicina Komisiju nekavējoties ierosināt tiesību akta priekšlikumu ar mērķi izveidot vienotu Eiropas sistēmu nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, ņemot vērā rezultātus, ko devusi jau notikusī apspriešanās ar ieinteresētajām personām un arī cita izpēte, kā arī nodrošināt, ka pilnībā tiek ņemta vērā jaunās sistēmas ietekme uz ražotājiem, to konkurentiem, patērētājiem un dalībvalstīm;

4. uzsver, ka šāda instrumenta ieviešana jāpapildina ar informācijas un komunikācijas kampaņām, lai iepazīstinātu ražotājus un patērētājus ar jauna veida ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

5. pauž ciešu pārliecību, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attiecināšanai uz nelauksaimnieciskiem produktiem var būt daudzveidīga pozitīva ietekme uz iedzīvotājiem, patērētājiem, ražotājiem un visu Eiropas ekonomisko un sociālo sistēmu;

6. uzskata, ka ar šādu sistēmu varētu efektīvāk aizsargāt patērētājus, palielināt viņu uzticēšanos marķētiem produktiem un palīdzēt viņiem produktu iegādē izdarīt apzinātāku izvēli, uzlabojot pārredzamību un novēršot neskaidrības, ko rada maldinoši nosaukumi vai apraksti, jo īpaši tad, ja efektīva ir komunikācijas kampaņa par šādas sistēmas esamību; uzskata, ka tā arī palīdzētu uzlabot izsekojamību un sniegt vairāk informācijas par kvalitāti, izcelsmi un ražošanas metodēm un apstākļiem, it īpaši ņemot vērā patērētāju aizvien lielāko interesi par šādiem jautājumiem;

Priekšrocības, ko dotu vienota aizsardzība ES līmenī

7. atgādina, ka ES būtu ļoti ieteicams pieņemt tiesību aktus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm uz nelauksaimnieciskiem produktiem, lai pilnībā izmantotu šādu produktu atpazīstamības un kvalitātes aizsardzības pozitīvo ekonomisko efektu, sniegtu patērētājiem uzticamu informāciju par to ražošanas vietu un metodi, kā arī saglabātu zinātību un darbvietas, kas ar tiem saistītas;

8. uzskata, ka šādi tiesību akti sekmētu tradicionālo ražošanas procesu modernizāciju un tradicionālos produktus ražojošu jaundibinātu uzņēmumu izveidi un palīdzētu nodrošināt mazāk attīstītos reģionos izveidotu darbvietu ilgtspēju, jo īpaši palīdzot maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas ražo gandrīz 80 % tipisku vietējo produktu, kurus varētu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma, jo šādiem uzņēmumiem tiktu sniegta gan iespēja uzlabot pārdošanas rādītājus ar efektīvāku tirgzinību, gan stimuls ciešāk sadarboties, ņemot vērā shēmas kolektīvo raksturu;

9. norāda, ka tas varētu palīdzēt efektīvi apkarot viltojumus, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu krāpniecisku izmantošanu un citus negodīgus paņēmienus, ar kuriem maldina galapatērētājus un jo īpaši kaitē mikrouzņēmumiem un MVU, kas likumīgi ražo lielāko daļu produktu, uz kuriem varētu attiecināt aizsardzību, un kam pagaidām nav nedz juridisko, nedz finanšu līdzekļu aizsargāt savas intereses, turklāt pašreizējā situācija var arī nelabvēlīgi ietekmēt to eksportu;

10. uzskata, ka šāda aizsardzība paplašinātu un atvieglinātu Eiropas amatnieciskās ražošanas produktu pārdošanu kopējā tirgū un tirgos ārpus ES, ņemot vērā, ka šie izstrādājumi izgatavoti, izmantojot tādas tradicionālās zināšanas un prasmes, kas palīdz saglabāt vērtīgu un veselas sociālās un teritoriālās kopienas raksturojošu zinātību, un kas ir uzskatāmas par Eiropas vēsturiskā, kultūras, ekonomiskā un sociālā mantojuma nozīmīgu elementu;

11. uzskata, ka vienota kārtība nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai stimulētu tehnoloģisko un ekonomisko attīstību reģionālā un vietējā līmenī, palielinot nodarbināto skaitu tradicionālo produktu ražošanā;

12. uzsver, ka vienota ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ne tikai palīdzētu veicināt tradicionālos produktus, bet arī sekmētu to gatavošanā izmantoto izejvielu kvalitātes atzīšanu, kā arī radītu nepieciešamību nodrošināt izcilību visos ražošanas procesa posmos;

13. norāda, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes patērētājiem rada pārliecību par produkta kvalitāti, kā arī ražotājiem ir apliecinājums par zinātību un aizsardzības līdzeklis;

14. uzsver, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālās augstas kvalitātes zinātības aizsardzības atzīšanai saistībā ar kopējo komercpolitiku ir nozīme gan aizsargājošā, gan ofensīvā aspektā un ka tā var būt efektīvs instruments, lai atbalstītu mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus un ražotājus (MVU), vēršoties pret produktu atdarināšanu un viltošanu un sociālā, ekonomiskā un vides aspektā nodrošinātu ilgtspējīgāku pieeju ekonomikas attīstībai ES un ārpus tās, kā arī godīgu konkurenci un patērētāju aizsardzību, ļaujot efektīvāk noteikt produkta autentiskumu un kvalitāti; uzskata, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienota aizsardzības atzīšana veicinātu arī sociālā kapitāla veidošanos ražošanas reģionos;

15. uzskata, ka vienota ES sistēma varētu palielināt ar kultūras mantojumu saistīto profesiju pievilcību;

16. uzsver, ka tradicionālo zinātību un ražošanas saglabāšana var palīdzēt apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos, šo apvidu degradāciju un jauniešu aizplūšanu no laukiem;

17. uzsver, cik nozīmīgas ir to nelauksaimniecisko produktu kultūras, izglītojošā, sociālā un noturīguma komponentes, kurus iekļaus šajā procesā, kā arī uzsver, ka nepieciešams saglabāt, nodot un attīstīt tradicionālo zinātību un prasmes, kas saistītas ar šiem produktiem, un veicināt ciešāku sadarbību ar radošajām nozarēm, tostarp lai uzsvērtu gan izmantoto materiālu, gan gatavo produktu kvalitāti; aicina nodrošināt, lai nosaukumu vai logotipu varētu izmantot visi tie attiecīgā reģiona ražotāji, kuri produktu ražo paredzētajā veidā;

18. uzsver, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība palīdzēs saglabāt kultūras un mākslas mantojumu, ko veido Eiropas vietējās un reģionālās tradīcijas;

19. atzīst MVU būtisko lomu, kuri iegulda augstas kvalitātes tradicionālajā zinātnībā un piedāvā vietēju nodarbinātību un māceklību, lai apmācītu kvalificētus speciālistus, kuriem ir galvenā nozīme tradicionālo ražošanas metožu nodošanā; atzīst, ka ir svarīgi ieguldīt izglītībā un apmācībā šajā nozarē un mudina dalībvalstis optimāli izmantot pieejamo ES finansējumu un programmas, lai veiktu ieguldījumus to speciālistu profesionālajā apmācībā, kuri iesaistīti vietējo un reģionālo amatniecības un rūpniecības produktu ražošanā un veicināšanā;

20. mudina dalībvalstis apmainīties ar labu praksi par tādu ierosmju izstrādi un atbalstīšanu, kuru mērķis ir veicināt tradicionālo amatniecības nozari, kas, savukārt, varētu palielināt informētību par vietējo kultūras mantojumu un veicināt lauku apvidu attīstību;

21. uzsver to, ka labi zināmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes varētu palīdzēt labāk veicināt Eiropas kultūras maršrutus;

22. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt nelauksaimniecisko produktu ražošanas kopu un saistīto nozaru starpreģionu un starpvalstu sadarbību un labākās prakses apkopošanu;

23. uzsver ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu svarīgumu intelektuālā īpašuma tiesību plašākā kontekstā, jo tas ir veids, kā aizsargāt vietējās vērtības, tostarp infrastruktūru un nodarbinātību, veicinot reģionālo attīstību un uzlabojot izsekojamību, pārredzamību un patērētāju informēšanu;

24. atzīmē, ka ar izcelsmi vai teritoriju saistīti rūpniecības un amatniecības izstrādājumi ir daudzu Eiropas reģionu saimnieciskās un sabiedriskās dzīves būtiska sastāvdaļa, jo tiem ir sakars ar darbībām, kas nav pārvietojamas uz citu vietu, un tie cieši saistīti ar vietējo dzīvesveidu, jo īpaši lauku rajonos; uzsver, ka ar izcelsmi vai teritoriju saistītu rūpniecības un amatniecības izstrādājumu aizsardzības sistēmas pieņemšana Eiropas līmenī ļautu saglabāt Eiropas rūpniecības un amatniecības izstrādājumu oriģinalitāti un novērstu produktu standartizāciju;

Attiecības ar trešām valstīm

25. uzskata, ka turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm būtu jāiekļauj papildināmi visu to lauksaimniecības un nelauksaimniecisko produktu saraksti, kurus aizsargā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

26. uzskata, ka pozitīvi tiks ietekmētas tirdzniecības attiecības, kādas ES ir ar trešām valstīm vai kādas tā apspriež sarunās ar tām, tādējādi ļaujot ES panākt līdzvērtīgu aizsardzību šādiem Eiropas produktiem arī starptautiskās tirdzniecības sarunās;

27. uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiem varētu palīdzēt ES pozīciju izcelsmes norāžu aizsardzības jomā padarīt spēcīgāku un pārliecinošāku, turklāt gan divpusējās sarunās, gan daudzpusējos forumos, jo pasākumu galīgais mērķis ir nodrošināt visu augsti kvalitatīvo Eiropas produktu augsta līmeņa aizsardzību ārpus ES;

28. uzskata, ka ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiem būtu veids, kā stimulēt Eiropas eksportu un iegūt tirgus daļu, vienlaikus nodrošinot attiecīgo produktu starptautisku atzīšanu un veidojot to augstas kvalitātes tēlu un reputāciju gan tirdzniecībā, gan tirdzniecības sarunās;

29. uzskata, ka nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ES līmenī nostiprinātu ES pozīciju PTO, aicinot palielināt standarta līmeņa aizsardzību, un varētu pozitīvi ietekmēt Dohas attīstības programmas ietvaros atsākušās diskusijas par daudzpusēja ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra izveidi, pilnībā nodrošinot atbilstību Līgumam par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS);

30. uzskata, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība jāpapildina ar efektīvāku stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs, lai pastiprinātu pasākumus cīņā pret viltotiem vai atdarinātiem produktiem;

31. uzskata, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienota aizsardzība Eiropas Savienībā varētu sniegt priekšrocības sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm, un uzsver, ka daži Eiropas lielākie tirdzniecības partneri, piemēram, Indija un Ķīna, no savas puses jau ir ieviesuši sistēmas nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai;

32. aicina Komisiju gaidāmajā paziņojumā par ES tirdzniecības un investīciju stratēģiju iekļaut saskaņotu un labi sagatavotu stratēģiju par visām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, nodrošinot, ka tās visas ir ņemtas vērā un atzītas;

33. uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiem varētu palīdzēt ES pozīciju šajā jomā padarīt vēl spēcīgāku un konsekventāku gan divpusējās tirdzniecības sarunās, gan daudzpusējos forumos, ņemot vērā, ka galamērķis ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību ārpus ES visiem izcili kvalitatīviem Eiropas produktiem; jo īpaši uzskata, ka gan lauksaimniecības produkti, gan nelauksaimnieciski produkti, ko aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, būtu pilnībā jāņem vērā sarunās ar trešām valstīm par turpmākiem ES tirdzniecības nolīgumiem; uzskata, ka visaptveroša ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma veicinātu komerciālās darbības paplašināšanu un atvieglotu kopīgu reklāmas kampaņu veikšanu ārpus ES;

Vispārīgie principi

34. uzsver ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu svarīgumu, jo tās ir nozīmīgs instruments, lai uzlabotu izsekojamību, pārskatāmību un informācijas sniegšanu patērētājiem, uzlabotu informētību par ES reģioniem un apgabaliem kā vietu, kur īsteno ilgtspējīgāku sociālo un vides pieeju ekonomikas attīstībai, kā arī pilnveidotu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izšķirošo lomu ES tirdzniecības politikā;

35. pauž pārliecību, ka sistēma ir jābalsta uz labāko praksi un pārredzamības un nediskriminācijas principiem un ka tā var būt efektīvs instruments, lai vērstos pret produktu atdarināšanu un viltošanu un sociālā, ekonomiskā un vides aspektā nodrošinātu ilgtspējīgāku pieeju ekonomikas attīstībai ES un ārpus tās, kā arī uzlabotu patērētāju aizsardzību;

36. aicina Komisiju piemērot no lauksaimniecības un pārtikas nozarē iegūtās pieredzes izdarītos secinājumus nolūkā izveidot sistēmu, kas būtu balstīta uz labāko praksi un nediskriminācijas principiem, būtu pārredzama, efektīva, ātra un ražotājiem, kuri brīvprātīgi nolemtu reģistrēt produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmā, neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu un pārmērīgas izmaksas; turklāt uzskata, ka šādai sistēmai būtu jānodrošina stingra kontrole un maksimāla pārredzamība un jāietver pienācīgi krāpniecības novēršanas līdzekļi; šajā sakarā aicina Komisiju jebkādā aizsardzības sistēmā izmantot visas nozares aptverošu pieeju;

37. uzskata, ka jaunajai sistēmai būtu jāsniedz patērētājiem, kas vēlas iegādāties kvalitatīvus produktus, intuitīvi uztverama, uz uzticamu un skaidru informāciju balstīta garantija, ka produkts ir autentisks un izcelsmes ziņā cieši saistīts ar attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu, kā tas savulaik notika arī lauksaimniecības un pārtikas produktu gadījumā; uzskata, ka šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienotas Eiropas aizsardzības sistēmas efektivitāti noteiks tas, vai ražotāji un patērētāji saņems visu nepieciešamo informāciju; uzsver, ka sistēmai jābūt pārredzamai un jānodrošina pieejama aizsardzība, jo tas ir izšķirīgi svarīgi patērētāju un ražotāju uzticēšanās aspektā;

38. uzskata, ka saskaņā ar jauno ES normatīvo regulējumu iepirkumu jomā produktu kvalitātes un izcelsmes apliecināšanas sistēma līgumslēdzējām iestādēm varētu būt izdevīga no tehnisko specifikāciju, apliecinājumu un piešķiršanas kritēriju viedokļa, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī;

39. prasa šādiem produktiem pievērst galveno uzmanību reģionālās attīstības, pētniecības un inovācijas projektos, kā arī izmantojot programmas "Apvārsnis 2020" un kohēzijas finansējumu;

40. uzskata, ka tāda ES līmeņa ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma nelauksaimnieciskiem produktiem, kas būtu saskaņota, vienkārša, pārredzama un bez birokrātiskiem un finansiāliem slogiem, tādējādi dodot iespēju to jo īpaši izmantot MVU, ļautu ES starptautiskās tirdzniecības sarunās panākt vienādu aizsardzību šādiem Eiropas produktiem ārpus ES un radītu ievērojamas priekšrocības sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem gan divpusēji ar Savienības tirdzniecības partneriem, gan daudzpusēji PTO ietvaros;

41. uzskata, ka vienotas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības paredzēšana nelauksaimnieciskiem produktiem ES līmenī, kura ietvertu ES līmenī atzītas vienotas definīcijas, reģistrācijas procedūras un izmaksas, kā arī aizsardzības apjomu un izpildes nodrošināšanas līdzekļus un uzticamas iestādes izveidošanu, kas pieņems lēmumus par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu statusa piešķiršanu, nemazinot 15 dalībvalstīs pašreiz jau spēkā esošos aizsardzības standartus, būtu vislabākais veids, kā efektīvāk rīkoties gan pašā ES, gan sarunās ar trešām valstīm;

Darbības joma

42. atkārtoti apstiprina, ka saikne ar teritoriju ir būtiska, lai varētu noteikt īpašo zinātību un noteikt produkta kvalitāti, autentiskumu un raksturīgās īpašības;

43. atbalsta plašu definīciju, kas ļautu atzīt saikni starp produktu un to teritoriju, uz kuru attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; uzskata, ka ES līmeņa aizsardzības sistēmas darbības joma būtu jāpaplašina, lai tajā varētu iekļaut arī nosaukumus, kuri gan nav ģeogrāfiski, taču ir viennozīmīgi saistīti ar konkrētu vietu;

44. uzskata, ka aizsardzības režīmā būtu jāiekļauj neverbālas zīmes un simboli, kas tiek viennozīmīgi asociēti ar konkrētu reģionu;

45. uzsver, ka nelauksaimniecisku ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu marķējumiem/atpazīšanas zīmēm/markām/logotipiem vajadzētu būt vienkāršiem un viegli atpazīstamiem, tiem jāatspoguļo produkta reģionālā/vietējā identitāte un jābūt vismaz produkta izcelsmes vietas valodā un tās valsts valodā, kurā produkts tiek importēts;

46. uzsver, ka noteiktas norādes, piemēram, vispārēji nosaukumi vai homonīmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, būtu izslēdzamas no ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības režīma; šajā sakarībā piebilst, ka par paraugu varētu ņemt Regulas (ES) Nr. 1151/2012 6. panta 1., 3. un 4. punktā paredzētos izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

Reģistrācijas process

47. uzskata, ka būtu nepieciešama obligāta reģistrācijas procedūra, jo tas nodrošinātu lielāku drošību, it īpaši attiecībā uz tiesību īstenošanu strīda gadījumā; aicina Komisiju ierosināt ļoti efektīvu, vienkāršu, noderīgu un pieejamu mehānismu produktu reģistrācijai un nodrošināt to, ka sistēma paredz pieejamas, skaidras un pārskatāmas reģistrācijas, modifikācijas un atcelšanas procedūras, tādējādi sniedzot juridiskas garantijas ieinteresētajām personām; aicina Komisiju veikt rūpīgu izvērtējumu, lai samazinātu finansiālo un administratīvo slogu ieinteresētajām personām;

48. uzsver, ka līdztekus šai sistēmai jāizveido vienots, standartizēts un publisks Eiropas reģistrs nelauksaimnieciskajiem produktiem, uz kuriem attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, un tādējādi sekmētu amatniecisko ražošanu un informētu un aizsargātu gan patērētājus, gan ražotājus, taču neradot nekādu nevajadzīgu administratīvo slogu;

49. papildus tam uzsver, ka šādai sistēmai vajadzētu būt visaptverošai, lai pēc iespējas palielinātu tās ekonomisko un sociālo ietekmi, un ka tai būtu ievērojami jāpastiprina esošā produktu saikne ar izcelsmes vietu un jāuzlabo pārredzamība, lai palielinātu attiecīgā produkta uzticamību un autentiskumu, apliecinātu tā izcelsmi un palīdzētu uzlabot tā izsekojamību; norāda uz vajadzību veikt regulāras pārbaudes pēc tam, kad ir noteikts ģeogrāfiskās norādes statuss, lai nodrošinātu to, ka joprojām tiek ievēroti kritēriji, uz kuru pamata šis statuss noteikts;

50. uzskata, ka reģistrācijai vajadzētu notikt divos posmos: pirmkārt, valsts vai reģionālām iestādēm vajadzētu veikt vietējas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek nodrošināta īpašo pazīmju ievērošana; otrkārt, būtu jāievieš vienota Eiropas reģistrācijas sistēma, lai nodrošinātu atbilstību vienotiem kritērijiem visās ES daļās;

51. šajā sakarībā arī ierosina Komisijai izskatīt iespēju nodot lauksaimniecības jomas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (ITSB);

52. ierosina, lai minētās sistēmas pārvaldību Savienības līmenī īstenotu ITSB;

53. uzsver, ka šādā sistēmā administratīvajām izmaksām un slogam uzņēmumiem vajadzētu būt minimāliem, vienlaikus sniedzot pietiekamas garantijas patērētājiem un palīdzot viņiem izdarīt apzinātāku izvēli produktu iegādē;

54. uzskata, ka saskaņā ar iepriekš aprakstīto shēmu attiecīgajiem uzņēmumiem vajadzētu ierosināt noteikt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un tiem jo īpaši vajadzētu prasīt izstrādāt specifikācijas, kurām šādām norādēm būtu jāatbilst;

55. atbalsta elastīgu pieeju specifikācijās iekļautajiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka ražošanas procesu attīstība un nākotnes inovācijas ne tikai netiek kavētas, bet pat veicinātas, taču ar nosacījumu, ka galaprodukta kvalitāte un autentiskums netiek ietekmēti;

56. uzskata, ka specifikācijās būtu jāiekļauj vismaz šādi kritēriji: izmantotās izejvielas, ražošanas procesa apraksts, pierādījums par saikni ar teritoriju un uzņēmumu sociālās atbildības elementi;

57. ierosina, lai ražotāji, to apvienības un tirdzniecības kameras būtu galvenās iesaistītās personas, kuras pirmām kārtām varētu pieteikties nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai;

58. uzsver, ka ražotājiem varētu prasīt veikt maksājumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes iegūšanu, taču ar nosacījumu, ka šī maksa būtu vienreizēja, tā būtu atbilstoša izmaksām, kā arī šāds maksājums tiktu vienādi piemērots visā ES;

Kontroles pasākumi

59. uzskata, ka būtu arī jāparedz nepieciešamie resursi, lai šāda instrumenta solītā aizsardzība būtu efektīva praksē, turklāt neatkarīgi no produktu izplatīšanas veidiem ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos; uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes būtu vienlīdz labi aizsargātas arī digitālajā tirgū;

60. uzsver kvalitātes pārbaužu nozīmi, ņemot vērā būtiskas atšķirības starp lauksaimniecības un nelauksaimnieciskiem produktiem (piemēram, ražotāju skaits);

61. turklāt rosina izveidot arī pārbaužu, pārkāpumu un sodīšanas shēmu, lai uzraudzītu Eiropā tirgoto produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

62. uzskata, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības palielināšanai būtu jāpiemēro aizliegums nepareizi izmantot šīs norādes, turklāt ne tikai tad, ja pastāv patērētāju maldināšanas risks vai negodīga konkurence, bet pat gadījumos, kad produkta faktiskā izcelsme ir skaidri norādīta; tādēļ ierosina arī uz nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm attiecināt papildu aizsardzību, kas paredzēta TRIPS līguma 23. pantā un kuru sākotnēji piemēroja tikai vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem;

63. ierosina ieviest procedūru, kurā ieinteresētās personas varētu apstrīdēt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju;

64. uzskata, ka tā varētu atvieglot efektīvu uzraudzības procedūru izveidi, tādējādi patērētājiem un ražotājiem dodot iespēju aizsargāties pret viltošanu, atdarināšanu un citiem nelikumīgiem paņēmieniem;

Līdzāspastāvēšana ar agrākām tiesībām

65. uzskata, ka jebkādām turpmākām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm jāļauj pastāvēt līdzās ar tiesībām, kas jau ir saistītas ar produktu, un būtu jāņem vērā ES pašreizējā labākā prakse valsts un vietējā līmenī;

66. uzskata, ka attiecības starp preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vajadzēs skaidri definēt tā, lai nepieļautu konfliktus;

67. rosina, ka noteikumi par attiecībām starp preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāpiemēro arī nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai;

68. ierosina, ka tām dalībvalstīm, kuras jau nodrošina aizsardzību, jādod nepieciešamais laiks atbilstības nodrošināšanai, vienlaikus piemērojot pārejas pasākumus, turklāt laikā, kamēr notiek pāreja uz ES mehānismu, paralēli varētu pastāvēt abas sistēmas;

o o

69. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

[1] OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
[2] OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
[3] OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.
[4] OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (24.6.2015)

Juridiskajai komitejai

par Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem
(2015/2053(INI))

Atzinuma sagatavotāja(*): Nicola Danti

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. norāda, ka Komisijas zaļā grāmata „Eiropas tradicionālās zinātības optimāla izmantošana: Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamā attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiemˮ (COM(2014)0469) ir turpinājums tās paziņojumam „Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgusˮ(COM(2011)0287), pētījumam par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem iekšējā tirgū un publiskai uzklausīšanai, ko rīkoja pēc šā pētījuma publicēšanas;

2. atzinīgi vērtē tās sabiedriskās apspriešanas iznākumu, kuru Komisija rīkoja par minēto zaļo grāmatu un kura noslēdzās 2014. gada 28. oktobrī;

3. norāda, ka, lai gan ES daudzus gadus šādu sistēmu jau ir piemērojusi pārtikas un lauksaimniecības produktiem, patlaban tai nav nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības vienotas sistēmas, tādēļ minētie produkti netiek aizsargāti dalībvalstīs, kurās uz tiem neattiecas šo valstu tiesību akti, un vienlaikus produkti, kurus atsevišķās dalībvalstīs aizsargā nacionālā vai reģionālā mērogā, netiek pienācīgi aizsargāti ES līmenī;

4. uzskata, ka tas, ka nav izstrādāta nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības vienota ES sistēma, situāciju Eiropā padara neadekvātu un īpaši sadrumstalo, jo dažās dalībvalstīs netiek nodrošināta nekāda īpaša aizsardzība un citās dalībvalstīs ir dažādas definīcijas, procedūras un aizsardzības līmenis, kas noteikts valsts normās un lokālās normās, nozaru normās un vispārējās normās, un tas viss kropļo un kavē kopējā tirgus harmonisku attīstību un kaitē vienādai aizsardzībai un efektīvai konkurencei vienlīdzīgos apstākļos, tādējādi liedzot patērētājiem iegūt precīzu, patiesu un salīdzināmu informāciju, kas ļautu viņiem pieņemt labāk pamatotus lēmumus, un traucē viņu aizsardzību;

5. tāpēc atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir publicējusi minēto zaļo grāmatu, un atbalsta uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm balstītas ES aizsardzības sistēmas attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem;

6. papildus tam cer, ka Komisija, ņemot vērā jau veiktās apspriešanās ar ieinteresētajām personām rezultātus, nekavējoties iesniegs tiesību akta priekšlikumu nolūkā izveidot vienotu Eiropas nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmu;

7. prasa, lai Komisija piemēro no lauksaimniecības un pārtikas nozarē iegūtās pieredzes izdarītos vajadzīgos secinājumus nolūkā izveidot sistēmu, kas būtu balstīta uz paraugpraksi un nediskriminējošiem noteikumiem, būtu pārredzama, efektīva, ātra un ražotājiem, kuri brīvprātīgi nolemtu reģistrēt produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmā, neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu un pārmērīgas izmaksas; turklāt uzskata, ka šādai sistēmai būtu jānodrošina stingra kontrole un maksimāla pārredzamība un jāietver pienācīgi krāpniecības novēršanas līdzekļi; šajā sakarā aicina Komisiju piemērot aizsardzības sistēmām visas nozares aptverošu pieeju;

8. ir cieši pārliecināts, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attiecināšanai uz nelauksaimnieciskiem produktiem var būt daudzveidīga pozitīva ietekme uz iedzīvotājiem, patērētājiem, ražotājiem un visu Eiropas ekonomisko un sociālo sistēmu un ka tā var labvēlīgi ietekmēt tirdzniecības attiecības, kādas ES ir ar trešām valstīm vai kādas tā apspriež sarunās ar tām, tādējādi ļaujot ES panākt līdzvērtīgu aizsardzību šādiem Eiropas produktiem arī starptautiskās tirdzniecības sarunās;

9. uzskata, ka šāda sistēma jo īpaši var:

- efektīvāk aizsargāt patērētājus, palielināt viņu uzticēšanos marķētiem produktiem un palīdzēt viņiem produktu iegādē izdarīt labāk pamatotu izvēli, uzlabojot pārredzamību un novēršot neskaidrības, ko rada maldinoši nosaukumi vai apraksti, jo īpaši tad, ja šādas sistēmas esamība būtu izziņota sekmīgi; palīdzēt uzlabot izsekojamību un sniegt vairāk informācijas par kvalitāti, izcelsmi un ražošanas metodēm un apstākļiem, īpaši — ņemot vērā patērētāju aizvien lielāko interesi par šādiem jautājumiem;

- sekmēt tradicionālo ražošanas procesu modernizāciju un tradicionālos produktus ražojošu jaundibinātu uzņēmumu izveidi un palīdzēt nodrošināt mazāk attīstītos reģionos izveidotu darbvietu ilgtspēju, jo īpaši — maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas ražo gandrīz 80 % tipisku vietējo produktu, kurus varētu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma, sniedzot gan iespēju uzlabot pārdošanas rādītājus ar efektīvāku mārketingu, gan stimulu sadarboties ciešāk, ņemot vērā shēmas kolektīvo raksturu;

- efektīvi sekmēt viltojumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu krāpnieciskas izmantošanas un citu negodīgu paņēmienu apkarošanu, ņemot vērā, ka tie maldina galapatērētājus un jo īpaši kaitē mikrouzņēmumiem un MVU, kas likumīgi ražo lielum lielāko daļu produktu, uz kuriem varētu attiecināt aizsardzību, un kam pagaidām nav nedz juridisko, nedz finanšu līdzekļu aizsargāt savas intereses — tas arī nelabvēlīgi ietekmē to eksportu;

- atvieglot efektīvu uzraudzības procedūru izveidi, tādējādi patērētājiem un ražotājiem dodot iespēju aizsargāties pret viltošanu, pakaļdarināšanu un citiem nelikumīgiem paņēmieniem;

- paplašināt un atvieglināt Eiropas amatnieciskās ražošanas produktu pārdošanu kopējā tirgū un tirgos ārpus ES, ņemot vērā, ka šie izstrādājumi ir tādu tradicionālo zināšanu un prasmju izpausme, kas palīdz saglabāt vērtīgu zinātību, kura raksturo veselas sociālās un teritoriālās kopienas, un ir uzskatāmas par Eiropas vēsturiskā, kultūras, ekonomiskā un sociālā mantojuma nozīmīgu elementu;

- palīdzēt izstrādāt jaunas stratēģijas uzņēmējdarbības atbalstam vietējā un reģionālā līmenī, sekmēt infrastruktūras uzturēšanu un jaunu, kvalificētu un ar attiecīgo apgabalu saistītu darbvietu izveidi, jo īpaši lauku apvidos, atpalikušos apgabalos un vismarginālākajos reģionos, daudzos no kuriem darbvietas nodrošina tipisko vietējo produktu ražošana, — šāds solis dotu jaunu impulsu profesionālajai un amatniecības apmācībai, kas būtu cieši saistīta ar attiecīgā apgabala un ražošanas jomu attīstību, vienlaikus saglabājot un popularizējot katra reģiona unikālo un daudzveidīgo mantojumu;

- palīdzēt vairot apgabala vispārējo pievilcību un saglabāt vietējo identitāti, kā arī atvieglot lietderīgas sinerģijas radīšanu nolūkā popularizēt attiecīgo apgabalu un tās raksturiezīmes, ņemot vērā, ka tas ir attiecīgi izdevīgi arī no tūrisma, kultūras un tirdzniecības viedokļa;

10. uzskata, ka jaunajai sistēmai būtu jāsniedz patērētājiem, kas vēlas iegādāties kvalitatīvus produktus, intuitīvi uztverama, uz uzticamu un skaidru informāciju balstīta garantija, ka produkts ir autentisks un izcelsmes ziņā cieši saistīts ar attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu, kā tas savulaik notika arī lauksaimniecisku un pārtikas produktu gadījumā; uzskata, ka šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienotas Eiropas aizsardzības sistēmas efektivitāti noteiks tas, vai ražotāji un patērētāji saņems visu nepieciešamo informāciju; uzsver, ka sistēmai jābūt pārredzamai un jānodrošina pieejama aizsardzība, jo tas ir izšķirīgi svarīgi patērētāju un ražotāju uzticēšanās aspektā;

11. norāda, ka jaunā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma nav paredzēta jau esošo instrumentu sniegtā aizsardzības līmeņa mazināšanai un ka tajā vajadzētu ņemt vērā efektīvas esošās tiesības un sistēmas, un ka tā būtu jāizstrādā, balstoties uz pašreiz Eiropas Savienībā izmantoto nacionāla un vietēja līmeņa paraugpraksi;

12. uzsver, ka līdztekus šai sistēmai jāizveido vienots, standartizēts un publisks Eiropas reģistrs nelauksaimnieciskajiem produktiem, uz kuriem attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, nolūkā sekmēt amatniecisko ražošanu un informēt gan patērētājus, gan ražotājus, taču neradot nekādu nevajadzīgu administratīvo slogu; papildus tam uzsver, ka šādai sistēmai vajadzētu būt visaptverošai, lai pēc iespējas palielinātu tās ekonomisko un sociālo ietekmi, un ka tai būtu ievērojami jāpastiprina esošā produktu saikne ar izcelsmes vietu un jāuzlabo pārredzamība, lai palielinātu attiecīgā produkta uzticamību un autentiskumu, apliecinātu tā izcelsmi un palīdzētu uzlabot tā izsekojamību; norāda uz vajadzību veikt regulāras pārbaudes pēc tam, kad ir noteikts ģeogrāfiskās norādes statuss, lai nodrošinātu to, ka joprojām tiek ievēroti kritēriji, uz kuru pamata šis statuss noteikts;

13. vienlaikus uzskata, ka, izveidojot šādu sistēmu, vajadzētu paredzēt saprātīgu rīcības brīvību, lai labāk apmierinātu vajadzību nodrošināt heterogēnu produktu aizsardzību, ņemot vērā to dažādās specifiskās iezīmes; papildus tam uzskata, ka ES līmeņa aizsardzības sistēmai būtu jāaptver neģeogrāfiskie nosaukumi, kas ir viennozīmīgi saistīti ar konkrētu vietu;

14. uzskata, ka šādas sistēmas pamatā vajadzētu būt atbilstībai skaidrām produkta specifikācijām, kā tas ir lauksaimniecības un pārtikas produktu gadījumā, tomēr nekavējot inovāciju un ražošanas procesu un tehnoloģijas dabisko attīstību gadījumos, kad tā palielinātu efektivitāti, bet nemazinātu produkta kvalitāti vai atšķirīgumu;

15. uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiem varētu palīdzēt ES pozīciju šajā jomā padarīt vēl spēcīgāku un konsekventāku gan divpusējās tirdzniecības sarunās, gan daudzpusējos forumos, ņemot vērā, ka galamērķis ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību ārpus ES visiem izcili kvalitatīviem Eiropas produktiem; jo īpaši uzskata, ka gan lauksaimniecības produkti, gan nelauksaimnieciski produkti, ko aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, būtu pilnībā jāņem vērā sarunās ar trešām valstīm par turpmākiem ES tirdzniecības nolīgumiem; uzskata, ka visaptveroša ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma veicinātu komerciālās darbības paplašināšanu un atvieglotu kopīgu reklāmas kampaņu veikšanu ārpus ES;

16. uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiem būtu jāīsteno saistībā ar plašāku stratēģiju par izcili kvalitatīvu ES produktu reklamēšanu, pamatojoties uz ES iestāžu spēcīgāku apņēmību ražošanas un amatniecības nozares uztvert kā izaugsmes un vienotā tirgus pabeigšanas dzinējspēku;

17. uzskata, ka saskaņā ar jauno iepirkuma ES normatīvo regulējumu produktu kvalitātes un izcelsmes apliecināšanas sistēma līgumslēdzējām iestādēm varētu būt izdevīga no tehnisko specifikāciju, apliecinājumu un piešķiršanas kritēriju viedokļa, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	23.6.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 4 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Dita Charanzová, Carlos Coelho, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Jiří Maštálka, Marlene Mizzi, Eva Paunova, Jiří Pospíšil, Marcus Pretzell, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Kaja Kallas, Emma McClarkin, Adam Szejnfeld, Marc Tarabella
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Igor Šoltes

Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS (17.6.2015)

Juridiskajai komitejai

par Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem
(2015/2053(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Alessia Maria Mosca

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver lauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu svarīgumu intelektuālā īpašuma tiesību plašākā kontekstā, jo tas ir veids, kā aizsargāt vietējās vērtības, tostarp infrastruktūru un nodarbinātību, uzlabojot reģionālo attīstību un izsekojamību, pārredzamību un patērētāju informēšanu;

2. atgādina, ka Eiropas Savienībā būtu ļoti ieteicams pieņemt tiesību aktu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm uz nelauksaimnieciskiem produktiem, lai pilnībā izmantotu šādu produktu atpazīstamības un kvalitātes aizsardzības pozitīvo ekonomisko efektu, sniegtu patērētājiem uzticamu informāciju par to ražošanas vietu un/vai metodi, kā arī saglabātu zinātību un darbvietas, kas ar tiem saistītas;

3. atzīmē, ka ar izcelsmi vai teritoriju saistīti rūpniecības un amatniecības izstrādājumi ir daudzu Eiropas reģionu saimnieciskās un sabiedriskās dzīves būtiska sastāvdaļa, jo tiem ir sakars ar darbībām, kas nav pārvietojamas uz citu vietu un tie cieši saistīti ar vietējiem apstākļiem, jo īpaši lauku rajonos; uzsver, ka ar izcelsmi vai teritoriju saistītu rūpniecības un amatniecības izstrādājumu aizsardzības sistēmas pieņemšana Eiropas līmenī ļautu saglabāt Eiropas rūpniecības un amatniecības izstrādājumu oriģinalitāti un novērstu produktu standartizāciju;

4. uzsver, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība palīdzēs saglabāt kultūras un mākslas mantojumu, ko veido Eiropas vietējās un reģionālās tradīcijas;

5. uzsver, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālās augstas kvalitātes zinātības aizsardzības atzīšanai saistībā ar kopējo komercpolitiku ir nozīme gan aizsargājošā, gan ofensīvā aspektā un ka tā var būt efektīvs instruments, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus un ražotājus (MVU) , vēršoties pret produktu atdarināšanu un viltošanu un sociālā, ekonomiskā un vides aspektā nodrošinātu ilgtspējīgāku pieeju ekonomikas attīstībai ES un ārpus tās, kā arī godīgu konkurenci un patērētāju aizsardzību ļaujot efektīvāk noteikt produkta autentiskumu un kvalitāti; uzskata, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienota aizsardzības atzīšana veicinātu arī sociālā kapitāla veidošanos ražošanas reģionā;

6. uzskata, ka ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiem būtu veids, kā stimulēt Eiropas eksportu un iegūt tirgus daļu, vienlaikus nodrošinot attiecīgo produktu starptautisku atzīšanu un veidojot to augstas kvalitātes tēlu un reputāciju gan tirdzniecībā, gan tirdzniecības sarunās;

7. uzskata, ka tāda ES līmeņa ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma nelauksaimnieciskiem produktiem, kas būtu saskaņota un vienkārša, pārredzama un bez birokrātiskiem un finansiāliem slogiem, un tādējādi to jo īpaši varētu izmantot MVU, ļautu ES starptautiskās tirdzniecības sarunās panākt vienādu aizsardzību šādiem Eiropas produktiem ārpus ES un radītu ievērojamas priekšrocības sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem gan divpusēji ar ES tirdzniecības partneriem, gan daudzpusēji PTO ietvaros;

8. uzskata, ka nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ES līmenī nostiprinātu ES pozīciju Pasaules tirdzniecības organizācijā, aicinot palielināt standarta līmeņa aizsardzību, un varētu pozitīvi ietekmēt Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas attīstības programmas ietvaros atsākušās diskusijas par daudzpusēja ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra izveidi, pilnībā nodrošinot atbilstību Līgumam par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem;

9. norāda, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība jāpapildina ar efektīvāku stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs, lai pastiprinātu pasākumus cīņā pret viltotiem vai atdarinātiem produktiem;

10. uzskata, ka vienotas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības paredzēšana nelauksaimnieciskiem produktiem ES līmenī, kura ietvertu ES līmenī atzītas vienotas definīcijas, reģistrācijas procedūras un izmaksas, kā arī aizsardzības apjomu un izpildes nodrošināšanas līdzekļus un uzticamas iestādes izveidošanu, kas pieņems lēmumus par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu statusa piešķiršanu, nemazinot 15 dalībvalstīs pašreiz jau spēkā esošos aizsardzības standartus, būtu vislabākais veids, kā efektīvāk rīkoties gan pašā Eiropas Savienībā, gan sarunās ar trešām valstīm;

11. uzskata, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienota aizsardzība Eiropas Savienībā varētu sniegt priekšrocības sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm, un uzsver, ka savukārt daži Eiropas lielākie tirdzniecības partneri, piemēram, Indija un Ķīna, jau ir ieviesuši sistēmas nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai;

12. aicina Komisiju gaidāmajā paziņojumā par ES tirdzniecības un investīciju stratēģiju iekļaut saskaņotu un labi sagatavotu stratēģiju par visām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, nodrošinot, ka tās visas ir ņemtas vērā un atzītas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	16.6.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 1 9
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	William (The Earl of) Dartmouth, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Eleonora Forenza, Yannick Jadot, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, Marine Le Pen, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Tokia Saïfi, Matteo Salvini, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eric Andrieu, Dita Charanzová, Frédérique Ries, Fernando Ruas, Jarosław Wałęsa
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mercedes Bresso, Rosa D’Amato, Kaja Kallas, Afzal Khan, Marc Tarabella

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (18.6.2015)

Juridiskajai komitejai

par Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem
(2015/2053(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Mircea Diaconu

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē pašreizējās diskusijas par to, lai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Eiropas Savienībā iespējami tiktu paplašināta un attiecināta uz nelauksaimnieciskiem produktiem; uzskata, ka ES ir īpaši bagāta ar šādiem autentiskiem produktiem, kuru izgatavošanas pamatā ir vietējās zinātnības un tradicionālas vietējas un reģionālas ražošanas metodes un kuru izcelsme bieži rodama īpaša ģeogrāfiskā apgabala kultūras, sociālajā un vēsturiskajā mantojumā; atgādina, ka šo metožu saglabāšana balstās uz zināšanu nepārtrauktu nodošanu no paaudzes paaudzē un ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apliecina saikni starp cilvēka darbību, kultūru, teritoriju un resursiem;

2. atgādina, ka nelauksaimnieciskie produkti ir Eiropas identitātes neatņemama daļa un Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras mantojuma nozīmīgs elements; uzsver, ka viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras šī nozare, ir tradicionālo prasmju un amatniecības pakāpeniska izzušana un ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība varētu būt stimuls, lai saglabātu šo kultūras mantojumu un tradicionālās zinātības un nodrošinātu godīgu atalgojumu ražotājiem un šo produktu iespējami plašu pieejamību;

3. uzsver, ka lielais skaits nelauksaimniecisko produktu Eiropā, kuri tiek izgatavoti, pamatojoties uz tradicionālajām un amatniecības prasmēm, veido neatņemamu daļu no reģionālās un vietējās kultūras un stimulē kultūras tūrisma attīstību;

4. uzskata, ka vienota kārtība nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai stimulētu tehnoloģisko un ekonomisko attīstību reģionālā un vietējā līmenī, palielinot nodarbināto skaitu tradicionālo produktu ražošanā;

5. atgādina, ka pašlaik ES līmenī nav vienotas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības nelauksaimnieciskiem produktiem, bet atsevišķi tiesiskie regulējumi nodrošina vienīgi dalībvalsts vai reģionālā līmeņa aizsardzību; šajā sakarībā uzsver to, ka pašreizējo tiesiskā regulējuma atšķirību dēļ var rasties patērētāju maldināšana, preču viltošana un negodīga konkurence; uzskata, ka ES reģistrācijas aizsardzības, uzraudzības un izpildes sistēmai nolūkā palielināt patērētāju un ražotāju informētību par šādu produktu vērtību un nodrošināt tradicionālās amatniecības un prasmju saglabāšanu vajadzētu būt balstītai uz ietekmes novērtējumu, un ka šāda sistēma labāk informētu patērētājus par produktu autentiskumu, aizsargātu reģistrēta produkta likumīgos īpašniekus un garantētu to kvalitāti un raksturīgās īpatnības; turklāt uzskata, ka šādu produktu reģistrēšana Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā palīdzētu vienotāk un labāk aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

6. uzsver, ka vienota ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ne tikai palīdzētu veicināt tradicionālos produktus, bet arī sekmētu to izejvielu kvalitātes atzīšanu, kuras izmanto to gatavošanā, kā arī radītu nepieciešamību nodrošināt izcilību visos ražošanas procesa posmos;

7. uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiem varētu palīdzēt ES pozīciju izcelsmes norāžu aizsardzības jomā padarīt spēcīgāku un pārliecinošāku, turklāt gan divpusējās sarunās, gan daudzpusējos forumos, jo pasākumu galīgais mērķis ir nodrošināt visu izcili kvalitatīvo Eiropas produktu augsta līmeņa aizsardzību ārpus ES;

8. uzsver ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas saimniecisko, kultūras un sociālo potenciālu attiecībā uz darbvietu radīšanu, īpaši lauku un mazāk attīstītos apvidos, kā arī MVU un individuālo ražotāju atbalstu, kuri ir amatniecības izstrādājumu un citu tradicionālu priekšmetu galvenie ražotāji; vienlaikus aicina Komisiju veikt rūpīgu ekonomiskās ietekmes novērtējumu, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ņemta vērā jebkādas ierosinātās jaunās sistēmas ietekme uz ražotājiem, to konkurentiem, patērētājiem un dalībvalstīm;

9. norāda, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes patērētājiem rada pārliecību par produkta kvalitāti, kā arī ražotājiem ir apliecinājums par zinātību un aizsardzības līdzeklis;

10. uzskata, ka vienota ES sistēma varētu palielināt ar mantojumu saistīto profesiju pievilcību;

11. aicina šādiem produktiem pievērst galveno uzmanību reģionālās attīstības, pētniecības un inovācijas projektos, īstenojot programmu "Apvārsnis 2020" un izmantojot kohēzijas finansējumu;

12. uzsver, ka tradicionālo zinātību un ražošanas saglabāšana var palīdzēt apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos, šo apvidu degradāciju un jauniešu aizplūšanu no laukiem;

13. uzsver, ka būtu jānodrošina, lai jebkura ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu preču zīme un logotips vienmēr atspoguļotu produktu reģionālo/vietējo identitāti;

14. uzsver, cik nozīmīgas ir to nelauksaimniecisko produktu kultūras, izglītojošā, sociālā un noturīguma komponentes, kurus iekļaus šajā procesā, kā arī uzsver, ka nepieciešams saglabāt, nodot un attīstīt tradicionālās prasmes un spējas, kas saistītas ar šiem produktiem, un veicināt ciešāku sadarbību ar radošajām nozarēm, tostarp lai uzsvērtu gan izmantoto materiālu, gan galīgo produktu kvalitāti; aicina nodrošināt, lai nosaukumu vai logotipu varētu izmantot visi tie attiecīgā reģiona ražotāji, kuri attiecīgo produktu ražo paredzētajā veidā;

15. atzīst MVU būtisko lomu, kuri veic ieguldījumus augstas kvalitātes tradicionālajā zinātnībā un piedāvā vietēju nodarbinātību un māceklību, lai apmācītu augsti kvalificētus speciālistus, kuriem ir galvenā nozīme tradicionālo ražošanas metožu nodošanā; atzīst, ka ir svarīgi ieguldīt izglītībā un apmācībā šajā nozarē un mudina dalībvalstis optimāli izmantot pieejamo ES finansējumu un programmas, lai veiktu ieguldījumus to speciālistu profesionālajā apmācībā, kuri iesaistīti vietējo un reģionālo amatniecības un rūpniecības produktu ražošanā un veicināšanā;

16. mudina dalībvalstis apmainīties ar labu praksi par tādu ierosmju izstrādi un atbalstīšanu, kuru mērķis ir veicināt tradicionālo amatniecības nozari, kas savukārt varētu palielināt informētību par vietējo kultūras mantojumu un veicināt lauku apvidu attīstību;

17. uzsver to, ka labi zināmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes varētu palīdzēt labāk veicināt Eiropas kultūras maršrutus;

18. uzskata, ka būtu jāsaglabā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm aizsargāto produktu tehnoloģisko un citu inovācijas veidu iespējas ar nosacījumu, ka netiek ietekmēta galīgā produkta kvalitāte un autentiskums;

19. uzsver, cik svarīgi ir tāda tiesiskā regulējuma izveide nākotnē, kurš garantētu, ka kā prioritāte tiek saglabāta saikne ar sākotnējo ģeogrāfisko apgabalu, lai tādējādi palielinātu uzticēšanos un produktu autentiskumu, un kurā skaidri būtu precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem nosaukumu drīkstētu izmantot arī ārpus norādītās teritorijas, lai aizsargātu marķējuma autentiskumu; turklāt uzsver, ka šādai sistēmai būtu jāattiecas arī uz neģeogrāfiskajiem nosaukumiem, kas viennozīmīgi saistīti ar konkrētu vietu;

20. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt nelauksaimniecisko produktu ražošanas kopu un saistīto nozaru starpreģionu un starpvalstu sadarbību un labākās prakses apkopošanu;

21. aicina regulatīvo iestādi ņemt vērā jau spēkā esošās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes dalībvalstīs, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga to reģistrēšanai Eiropas līmenī, nodrošināt, ka vienota ES līmeņa ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības mehānisma izveide nepazemina vai neaizstāj jau pastāvošos aizsardzības standartus dažās dalībvalstīs, piemēram, preču zīmes, un ļaut, ka līdzās vienotajai ES sistēmai var turpināt pastāvēt arī valstu sistēmas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai; aicina regulatoru ierosināt visefektīvāko, vienkāršāko, noderīgāko un pieejamāko mehānismu produktu reģistrācijai un nodrošināt, ka sistēma garantē pieejamas, skaidras un pārskatāmas reģistrācijas, modifikācijas un atcelšanas procedūras un sniedz juridiskas garantijas ieinteresētajām personām. aicina Komisiju veikt rūpīgu novērtējumu ar mērķi samazināt finansiālo un administratīvo slogu ieinteresētajām personām.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	16.6.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Jill Evans, Petra Kammerevert, Rikke Karlsson, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Fernando Maura Barandiarán, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Yana Toom, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Norbert Erdős, Mary Honeyball, Marc Joulaud

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	15.9.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Therese Comodini Cachia, Laura Ferrara, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Dietmar Köster, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniel Buda, Angel Dzhambazki, Jytte Guteland, Heidi Hautala, Stefano Maullu, Virginie Rozière
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Verónica Lope Fontagné, Dominique Martin

Juridisks paziņojums - Privātuma politika