Procedūra : 2014/2214(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0279/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0279/2015

Debates :

PV 27/10/2015 - 14
CRE 27/10/2015 - 14

Balsojumi :

PV 28/10/2015 - 7.9
CRE 28/10/2015 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0383

ZIŅOJUMS     
PDF 299kWORD 304k
1.10.2015
PE 557.188v02-00 A8-0279/2015

par ES stratēģiju attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu

(2014/2214(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referents: Ivan Jakovčić

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES stratēģiju attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu

(2014/2214(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (COM(2014)0357) un pievienoto rīcības plānu un papildinošu analītisko dokumentu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk „Kopīgu noteikumu regula, KNR”)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi(2),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 23. oktobra secinājumus par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par makroreģionālo stratēģiju pievienoto vērtību (COM(2013)0468) un attiecīgos Padomes 2013. gada 22. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 11. septembra atzinumu par Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (COM(2014)0357) un „Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam: pētniecība, izstrāde un inovācija mazos un vidējos uzņēmumos” (izpētes atzinums pēc ES prezidentvalsts Itālijas pieprasījuma),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 21. janvāra atzinumu par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) (izpētes atzinumu),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 26. jūnija atzinumu par sesto ziņojumu par ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 11. oktobra atzinumu „Adrijas–Jonijas jūras makroreģiona teritoriālā sadarbība Vidusjūras reģionā”,

–  ņemot vērā 2012. gada 3. jūlija rezolūciju par ES makroreģionālo stratēģiju attīstību: pašreizējā prakse un nākotnes izredzes, it īpaši Vidusjūras reģionā(3),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Adrijas un Jonijas jūras reģiona jūrlietu stratēģija” (COM(2012)0713),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par makroreģionālo stratēģiju pārvaldību (COM(2014)0284),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2011. gada 26. janvāra darba dokumentu „Reģionālā politika, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā līdz 2020. gadam” (COM(2011)0017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu,

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija),

–  ņemot vērā Ankonas deklarāciju, ko pieņēma Konferencē par attīstību un drošību Adrijas un Jonijas jūras reģionā, kura norisinājās 2000. gada 19. un 20. maijā,

–  ņemot vērā Adrijas un Jonijas jūras eiroreģiona dibināšanas konferenci, kas notika 2006. gada 30. jūnijā Pulā, un deklarāciju par iniciatīvas uzsākšanu Adrijas stratēģijas izveidei, kuru pieņēma Adrijas un Jonijas jūras eiroreģiona asamblejā, kura notika 2009. gada 22. oktobrī Splitā,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (B departamenta —Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2015. gada janvāra pētījumu „Jauna makroreģionu loma Eiropas teritoriālajā sadarbībā”,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (B departamenta —Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2015. gada jūnija pētījumu „Adrijas un Jonijas jūras reģions — sociālekonomiskā analīze un transporta un enerģētikas saikņu novērtējums”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A8-0279/2015),

A.  tā kā makroreģionālās stratēģijas ir jauns daudzlīmeņu pārvaldības modelis, kurā, lai gūtu sekmes īstenošanā un mērķu sasniegšanā, būtiska nozīme ir tādu ieinteresēto personu iesaistīšanai, kuras pārstāv ES, valstu, reģionālos un vietējos līmeņus, ieskaitot ekonomiskos un sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī dažādo politiku un programmu savstarpējai papildināmībai; tā kā reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir svarīga nozīme demokrātijas, decentralizācijas un plašākas vietējās un reģionālās autonomijas veicināšanā;

B.  tā kā iepriekšējās Baltijas jūras reģiona un Donavas reģiona stratēģijas deva reālus labumus iesaistītajiem reģioniem, apstiprināja ES sadarbības mehānismu sekmes un sniedza derīgu pieredzi jaunu makroreģionālo stratēģiju izstrādāšanai;

C.  tā kā reģioni izrāda arvien lielāku interesi par šo mūsdienīgo sadarbības veidu un ar to saistīto pārvaldības modeli; tā kā tas jo īpaši bija vērojams nesen attiecībā uz kalnu reģioniem, piemēram, Karpatu kalniem un Alpiem, kur dabīgu šķēršļu dēļ ir nepieciešams īstenot reģionālu politiku;

D.  tā kā makroreģionāla stratēģija kā integrēta sistēma saistībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm tajā pašā ģeogrāfiskajā zonā, ko apstiprinājusi Eiropadome, atbilst ES stratēģijai;

E.  tā kā šajā stratēģijā iesaistītās valstis ir sociālekonomiski ļoti atšķirīgas un jo īpaši šīs atšķirības ir vērojamas starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm, kas nav ES dalībvalstis;

F.  tā kā Adrijas un Jonijas jūras reģiona valstu pieaugošā ieinteresētība sadarboties un izstrādāt kopīgu rīcību, lai risinātu problēmas, izmantojot visa reģiona potenciālu, un to pastāvīgie centieni panākt sinerģiju sekmēja ES stratēģijas Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) pieņemšanu;

G.  tā kā makroreģionālas stratēģijas var uzskatīt par instrumentu Eiropas integrācijai un lielākai teritoriālajai kohēzijai, kas balstās uz brīvprātīgu sadarbību dalībvalstu un kaimiņvalstu starpā, pievēršoties kopīgiem izaicinājumiem; tā kā EUSAIR ir jauna reģionālās darbības forma, kas var palīdzēt iesaistītajām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm to ceļā uz ES, un nozīmīgs ES plašākas Vidusjūras reģiona politikas elements, ko īsteno caur Savienību Vidusjūrai; tā kā EUSAIR kā daļa no ES reģionālās politikas ir neaizstājams instruments ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanai, un tās galvenais mērķis ir reģionālo atšķirību mazināšana, reālas konverģences veicināšana un izaugsmes un nodarbinātības sekmēšana;

H.  tā kā Adrijas jūra, būdama daļēji noslēgta, ir īpaši jutīga pret piesārņojumu un tai ir netipiskas hidrogrāfiskās īpatnības, piemēram, tās dziļums un piekraste ievērojami atšķiras reģiona ziemeļu un dienvidu daļā; tā kā zivju krājumi ir kopīgi izmantojami visām piekrastes valstīm un tas rada pastāvīgu spiedienu uz krājumu atjaunošanos; tā kā pasākumi, ko ietvers nākamajā pamatregulējumā par reformētās KZP tehniskajiem pasākumiem, būtu jāizstrādā saskaņā ar reģionālu pieeju, un tos vajadzētu īpaši pielāgot šīs teritorijas īpatnībām un tās jūras resursiem un zivsaimniecībām,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam un tam pievienoto rīcības plānu; uzskata to par būtiski svarīgu soli šīs Eiropas daļas attīstībā; uzsver, ka EUSAIR izveidoja, lai pievienotu vērtību ES, valstu vai reģionālo iestāžu, kā arī privātsektora intervences pasākumiem, tādā veidā, kas ievērojami sekmē makroreģiona darbību; uzsver stratēģijas sniegtās iespējas reģiona kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm; uzsver, ka ir svarīgi stratēģiju balstīt uz integrācijas, koordinācijas, sadarbības un partnerības principiem; atgādina, ka svarīga nozīme ir „triju NĒ” principam attiecībā uz to, ka netiek pieņemti jauni tiesību akti, netiek izveidotas jaunas iestādes un netiek paredzēts jauns finansējums, jo makroreģioni ir sadarbības iniciatīvu sistēmas, kuru pamatā ir sinerģijas, kas izriet no dažādu ES politikas instrumentu, tostarp ESI fondu, sasaistes;

2.  atzinīgi vērtē visu ieinteresēto peronu pūles, lai izveidotu institucionālu struktūru EUSAIR īstenošanai pastāvošajā iestāžu sistēmā; mudina visas valstu, reģionālās un vietējās ieinteresētās personas pilnībā uzņemties atbildību par to projektu īstenošanu, uz kuriem attiecas šī makroreģionālā stratēģija; uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt publiskās pārvaldes un publisko pakalpojumu iestāžu spējas un efektivitāti un katrā valstī, kura piedalās, nodrošināt pietiekamus resursus un kompetentu pārvaldes personālu, kas skaidri paredzēts EUSAIR īstenošanai;

3.  uzsver nepieciešamību ievērot uz vietu balstītu pieeju sadarbības aktivitātēm un daudzlīmeņu pārvaldības modeļa pievienoto vērtību, jo tas pievēršas jautājumam par pārvaldības spējas trūkumu un to var izmantot resursu apvienošanai makroreģionā; šajā sakarībā uzstāj, ka ir nepieciešams iekļaut vietējās un reģionālās iestādes politiskās pārvaldības struktūrās un stratēģijas darbības, tehniskajās un īstenošanas struktūrās, vienlaikus saglabājot Komisijas lomu koordinēšanas procesā; uzsver, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība (CLLD) var mobilizēt un iesaistīt vietējos dalībniekus lēmumu pieņemšanas procesā un palīdzēt nostiprināt projektu atzīšanu iedzīvotāju līmenī;

4.  uzsver — lai pieņemtu, uzraudzītu un izvērtētu stratēģiju, svarīga nozīme ir pārredzamam procesam, kā arī atvērtībai un pilsoniskās sabiedrības un visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanai; uzsver, ka komunikācija un apzināšanās veicināšana visos pīlāros ir svarīgas, lai ieinteresētās personas piedalītos lēmumu pieņemšanas procesā un lai tiktu sekmēts sabiedrības atbalsts; mudina dalībvalstis nodrošināt, lai stratēģija būtu atbilstoši pamanāma nacionālā, reģionālā un vietējā mērogā, izstrādāt pienācīgu saziņu attiecībā uz stratēģijas mērķiem un rezultātiem un veicināt koordināciju un labas prakses apmaiņu ar citām pastāvošajām vai turpmākajām makroreģionālajām stratēģijām;

5.  uzsver, ka valstīm, kas nav ES valstis, ir nepieciešams saskaņot savus tiesību aktus atbilstoši īpašajam nozaru acquis, kas attiecas uz stratēģiju, lai nodrošinātu ES mērķu izpildi un to regulāru, juridiski pareizu un savlaicīgu īstenošanu, balstoties uz ES standartiem un tiesību aktiem; mudina visas iesaistītās valstis izveidot ideju laboratorijas un rīkot regulāras sanāksmes, lai apmainītos ar labu praksi šīs procedūras nodrošināšanā un padarītu to efektīvāku;

6.  norāda, ka sakarā ar strauju privāto investīciju samazinājumu reģiona valstīs, kuram pievienojas fiskālā konsolidācija un ierobežota investīciju spēja publiskajā sektorā, var rasties problēmas stratēģijas projektu finansēšanā; aicina iesaistītās valstis īstenot augsta līmeņa līdzdalību, apņemšanos un vadošo lomu, kas nepieciešama sekmīgai stratēģijas izpildei;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas strukturālais un investīciju fonds (ESIF) un Pirmspievienošanās palīdzības instruments 2014.-2020. gadam, un jo īpaši 2014.-2020. gada Adrijas un Jonijas sadarbības programma (ADRION) nodrošina stratēģijai nozīmīgus potenciālus līdzekļus un plašu instrumentu un tehnisko iespēju klāstu; pauž atbalstu tam, ka attiecībā uz stratēģijas pīlāru īstenošanu ir pieejami citi finanšu līdzekļi un instrumenti, jo īpaši programma „Apvārsnis 2020” un „Erasmus+”, kas attiecas uz visiem pīlāriem, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments attiecībā uz 2. pīlāru, programma LIFE attiecībā uz 3. pīlāru un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, MVU paredzētā programma COSME un „Radošā Eiropa” attiecībā uz 4. pīlāru, kā arī inovāciju finansēšanai paredzētā programma INNOVFIN; lai radītu pieejamo līdzekļu sinerģiju, mudina īstenot sadarbību starp reģiona teritoriālās sadarbības programmu uzraudzības iestāde’m, EUSAIR valdi un ESIF pārvaldes iestādēm; uzsver, ka stratēģijai būtu jāļauj efektīvāk un iedarbīgāk izmantot pastāvošos instrumentus un līdzekļu fondus;

8.  aicina Eiropas Komisiju un valstu, reģionālās un vietējās pašpārvaldes iestādes, kas atbild par ESIF programmu sagatavošanu, pārvaldību un īstenošanu, uzsvērt, cik svarīgi ir makroreģionālie projekti un rīcības;

9.  uzsver, ka ir svarīgi noteikt makroreģiona līmenī īstenošanas struktūru un koordinācijas mehānismu, lai atvieglotu sadarbību, tostarp kopīgo plānošanu, finansēšanas iespēju pielāgošanu un augšupēju pieeju; uzsver nepieciešamību pielāgot valstu un reģionālās darbības programmas stratēģijas mērķiem, tostarp, ja iespējams, EUSAIR iestrādāšanu programmās; uzskata, ka ir nepieciešams koordinēt un saskaņot iniciatīvas, priekšlikumus un projektus, kuri skar Adrijas un Jonijas jūras reģionu;

10.  mudina Komisiju, Eiropas Investīciju banku (EIB) un iesaistītās valstis pilnībā izmantot iespējas, kas pieejamas saskaņā ar jaunizveidoto Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), lai reģionā finansētu projektus, kuri radīs pievienoto vērtību, veicinātu ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko un sociālo kohēziju, pasteidzinātu izaugsmi un palielinātu nodarbinātību makroreģionālā līmenī, kā arī palīdzētu sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; šajā sakarībā mudina paredzēt „bonusa punktus” makroreģionālajiem projektiem projektu atlases posmā par tiem piemītošu transnacionālu raksturu;

11.  norāda, ka nav iedalīti īpaši finanšu līdzekļi īpaši makroreģionālo stratēģiju īstenošanai un ka spēcīga politiskā griba, partnerība un koordinācija valstu starpā ir panākumu priekšnoteikums; tādēļ aicina reģiona valstis apvienot finanšu līdzekļu fondus (ESI fonds, IPA, EFSI), kā arī ieguldījumus no valstu avotiem atbilstīgi EIB principiem kā finanšu un ieguldījumu platformu, lai atbalstītu tādu projektu finansēšanu, ar ko palīdz izpildīt stratēģijas mērķus; aicina izveidot pārredzamu un publiski pieejamu projektu kanālu Adrijas un Jonijas jūras reģionam, kas uzskatami parādītu pašreizējās un potenciālās investīiju vajadzības un projektus, lai investori tiktu mudināti investēt šajos projektos;

12.  mudina ieinteresētās personas apmainīties ar labu praksi, smelties no gūtās pieredzes un atklāt vājās vietas citu ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanā, kā arī palielināt sadarbību ar saviem partneriem, piemēram, partneriem no Baltijas jūras, Donavas baseina un Alpu makroreģioniem;

13.  aicina Komisiju likvidēt administratīvos un nefinansiālos šķēršļus, kuri bieži attur investorus no investēšanas šādos projektos;

14.  uzskata, ka ir nepieciešams rast veidu, kā iesaistīt valstis, kuras nav iesaistītas stratēģijā un kuras ģeogrāfiskā un ekonomiskā ziņā atrodas līdzās šim reģionam, vismaz izmantojot atsevišķus un specifiskus projektus; šajā sakarībā uzsver, ka svarīga nozīme ir pārrobežu un starpvalstu sadarbībai saskaņā ar kohēzijas politiku, un aicina dalībvalstis un attiecīgos reģionus izmantot pastāvošo paraugpraksi šajā jomā;

15.  atgādina par būtisko ekonomikas krīzes ietekmi uz reģionu un uzsver nepieciešamību regulāri izvērtēt stratēģijas, kas paredzētas, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos; norāda, ka reģiona valstīm ir atšķirīgi attīstības līmeņi un to vajadzības atšķiras; aicina Komisiju uzsvērt, ka svarīgi ir radīt apstākļus valstu sociālekonomisko atšķirību mazināšanai; atbalsta reformas mazāk attīstītajās valstīs un mudina šajā sakarībā apmainīties ar zināšanām, pieredzi un praksi;

16.  norāda, ka ir nepieciešams mudināt, atjaunot un padziļināt kultūras, zinātnisko un izglītības jomas sadarbību, tostarp palielinot studentu un augstskolu mācībspēku akadēmisko mobilitāti; uzsver, ka zinātne un inovācijas ir priekšnoteikums viedai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei; uzsver, ka zinātnes un kultūras sadarbība ir savstarpēji saistīta ar ekonomikas dinamiku un tūrisma daudzveidību un ilgtspēju reģionā;

17.  atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta pārstāvību EUSAIR pārvaldības struktūrās; aicina Komisiju analītiski izvērtēt reģiona valstu (ES dalībvalstu un trešo valstu) kopīgos centienus un vietējo un reģionālo iestāžu efektīvo piedalīšanos stratēģijas mērķu sasniegšanā;

18.  atsaucas uz gūto pieredzi saistībā ar ES makroreģionālajām stratēģijām un aicina izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību posmā sniegt atbalstu dažāda veida darbībām no pētījumiem līdz pat sākotnējiem naudas līdzekļiem projektu sagatavošanai dažādās prioritārajās jomās;

19.  uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi visu četru stratēģijas pīlāru īstenošanā pienācīgi ņemt vērā tās vispārējos principus un jo īpaši jautājumus saistībā ar vides aizsardzību un dabas resursu vairošanu, lai īstenotu holistisku pieeju makroreģiona kompleksajiem un dažādajiem izaicinājumiem;

20.  uzsver, ka īpaša vērība būtu jāvelta Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā minētajiem apgabaliem, piemēram, salām, kalnu un lauku reģioniem, lai identificētu un izamntotu to specifisko potenciālu, jo īpaši tūrisma nozarē, vienlaikus ievērojot rīcības jomas un prioritātes, uz ko norādīts šajā ziņojumā; turklāt aicina Komisiju ierosināt Eiropas Salu un kalnu gadu;

21.  uzskata, ka ir nepieciešams rast veidus, kā stratēģijas īstenošanā iesaistītās valstis varētu īstenot citus nozīmīgus pīlārus, kas varētu radīt apgabalam attīstības priekšrocības, piemēram, lauksaimniecība, ņemot vērā specifiskus, ar ģeogrāfisko aspektu un klimatu saistītus nosacījumus, bioloģisko daudzveidību un potenciālu radīt sinerģiski saskaņotu ietekmi un turpmāku izaugsmi; iesaka ciešu sadarbību un koordināciju iekšzemes apgabalu, piekrastes teritorijas un salu starpā, lai sasniegtu sinerģijas starp „tīrās enerģijas” projektiem un veselīgas pārtikas ražošanu;

22.  vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi pienācīgi ziņot par stratēģijas īstenošanu un izvērtēt to; šajā sakarībā aicina iesaistītās valstis kopā ar Komisiju vākt uzticamus sākotnējos datus un noteikt konkrētus mērķus katram pīlāram, kuri katru gadu tiktu izvērtēti un darīti publiski pieejami;

23.  aicina īstenot visaptverošu un integrētu Eiropas pieeju migrācijai; uzsver, ka reģions sastopas ar nopietnām migrācijas problēmām, un pauž nožēlu par visām traģēdijām Vidusjūrā; uzstāj, ka šo problēmu risināšanā būtiska nozīme ir būtiskām izmaiņām patvēruma politikā, īstenojot dalībvalstu solidaritāti; uzsver nepieciešamību aplūkot vispārējo stratēģiju attiecībā uz sadarbību ar trešām valstīm; pauž nožēlu par nepietiekamu ES dalībvalstu sadarbību attiecībā uz migrācijas problēmām; mudina apmainīties ar labu praksi migrantu uzņemšanā un aicina steidzamā kārtā vērst īpašu uzmanību uz sociālajiem un humanitārajiem jautājumiem, kas skar šo reģionu, lai, iespējams, turpmāk citādi noteiktu EUSAIR prioritātes;

24.  sagaida, ka tas būs jauns stimuls miera un drošības nostiprināšanai Dienvidaustrumu Eiropā;

25.  norāda, ka var rasties jauni jautājumi un prioritātes, kam var būt nepieciešama rīcība un projektu un ar tiem saistīto mērķu aktualizēšana, pārveidošana vai aizstāšana ar citiem;

26.  aicina valstis apmainīties ar paraugpraksi minoritāšu tiesību ievērošanas jomā, lai piemērotu visaugstākos standartus, ņemot vērā to, ka šī ir īpaši jutīga joma attiecībā uz valodas jautājumiem;

27.  uzsver, ka dažādajos īstenošanas posmos publiskajiem un privātajiem ekonomikas dalībniekiem, sabiedrības locekļiem un dažādām organizētas pilsoniskās sabiedrības daļām ir jānodrošina pienācīga apmācība, izmantojot īpašu programmu, tostarp organizatorisko un tehnisko atbalstu;

28.  aicina Komisiju ik pēc diviem gadiem sniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu par EUSAIR īstenošanu, lai izvērtētu tās darbību un pievienoto vērtību attiecībā uz izaugsmi un darbvietām, atšķirību samazināšanu un ilgtspējīgu attīstību;

29.  mudina veikt īpašus pasākumus sociālās dimensijas veicināšanai; uzsver, ka ir svarīgi iestrādāt prioritātes un pasākumus, ar kuriem paredzēts atbalstīt personu ar īpašām vajadzībām integrēšanu un novērst visa veida diskrimināciju;

Jūras nozaru izaugsme

30.  uzsver, ka reģiona unikālā ģeogrāfiskā situācija un piekrastes struktūra kopā ar tās bagāto bioloģisko jūras daudzveidību satur milzīgu potenciālu, lai radītu jūras nozares darbvietas un panāktu inovatīvu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un izaugsmi, ieskaitot jūras nozares tehnoloģijas, zivsaimniecību un akvakultūru, kā arī labāku jūrniecības un jūras vides pārvaldību un pakalpojumus;

31.  iestājas par jūras nozaru ekonomiku kā ekonomikas krīzes risinājumu, jo tā veicina jaunu darbvietu radīšanu un ekonomisko attīstību, un jo īpaši darbvietas sievietēm un jauniešiem piekrastes un salu valstīs; uzskata, ka ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam nav iespējams īstenot, neņemot vērā jūras nozares ekonomikas jēdzienu, kas veido saikni starp ekonomikas nozarēm, kuras saistītas ar jūrām un okeāniem, akvakultūru, jūras un upju transportu un tūrismu ar vides aizsardzību;

32.  aicina Komisiju un stratēģijā iesaistītās valstis nākt klajā ar iniciatīvām, kas ieinteresētu jauniešus par zvejas un akvakultūras nozari Adrijas un Jonijas jūras reģionā un mudinātu viņus sākt uzņēmējdarbību šajās jomās;

33.  aicina koordinēt politiku un saskaņot stratēģijas mērķus, ka arī kopējos projektus atbilstoši kopējās zivsaimniecības politikas vērtībām, principiem un mērķiem; turklāt mudina atbalstīt ilgtspējīgas zivsaimniecības nozares attīstību un tradicionālas un veselīgas pārtikas ražošanu; aicina izveidot zivsaimniecības vietējās rīcības grupas, kuras varētu būt dabisks instruments zivsaimniecības dažādošanai; uzsver, ka ilgtspējīgai un rentablai zivsaimniecībai un akvakultūrai ir nepieciešama ciešāka ieinteresēto personu iesaistīšanās kopējā pārvaldībā, kā arī uzlabotas un dažādotas zivsaimniecības darbības;

34.  uzskata, ka jūras nozaru izaugsme aptver ļoti dažādas nozares un uzņēmumus un tādēļ tās attīstībai nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks visās šajās nozarēs; aicina EUSAIR iesaistītās dalībvalstis to mācību programmās veicināt dažādās jūras nozaru izaugsmes jomas, ņemot vērā mūžizglītības sistēmas un darbinieku apmācību; norāda uz to, ka jūras nozaru izaugsmē iesaistīto sociālekonomisko sistēmu rīcības, nozares un disciplīnas ir kompleksas, un tādēļ uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai EUSAIR stratēģijā iesaistītās dalībvalstis pieņemtu darba tirgus politiku, kuras mērķis ir palielināt spēju pielāgoties izmaiņām, inovācijām un daudzdisciplīnu raksturam, pielāgotu cilvēkkapitāla apmācību un palielinātu sieviešu līdzdalības procentuālo samēru;

35.  uzsver, ka liela nozīme ir lielākai un reālai savstarpējais saistībai starp ES 2020 stratēģiju un EUSAIR stratēģijas trijiem pīlāriem (jo paši jūras nozaru izaugsmes pīlāru), kas balstās uz Eiropas Komisijas rīcības plānu; uzskata rīcības plānu par vienu no stratēģijas pieejas rezultātiem, kas norāda uz konkrētajām prioritātēm šim makroreģionam; norāda — balstoties uz to, katru rīcību vai projektu atlasa plašā augšupējā konsultāciju procesā, kurā iesaistīta virkne ieinteresēto personu no Adrijas un Jonijas jūras reģiona, kas pārstāv valstu, reģionālās un vietējās pašvaldības iestādes, sociālos partnerus, bet arī privāto sektoru, sociālekonomiskās, akadēmiskās aprindas un pilsonisko sabiedrību;

36.  mudina veidot kopas un sadarbību starp valstu un privātajiem uzņēmumiem, universitātēm, pētniecības institūtiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām jūrniecības un jūras vides nozarēs, lai stimulētu inovāciju un pilnībā izmantotu sinerģijas dotās priekšrocības; uzskata, ka rīcībai saskaņā ar jūras nozaru izaugsmes pīlāru būtu jābalstās uz valstu un reģionālajām pētniecības un inovācijas stratēģijām viedai specializācijai, lai nodrošinātu efektīvākus un iedarbīgākas investīcijas; aicina valstis un reģionus piedalīties Komisijas platformā S3, lai gūtu palīdzību pārdomātas specializācijas stratēģiju (smart specialisation strategies) izstrādē, īstenošanā un pārskatīšanā; šajā saistībā uzskata par nepieciešamu sniegt MVU labāku piekļuvi kredītiem un uzlabot pastāvošos uzņēmējdarbības tīklus (kopas), izmantojot internacionalizācijas procesu, lai radītu jaunas kvalitatīvas un ilgtspējīgas darbvietas;

37.  atbalsta kopīga kvalitātes marķējuma izveidi augstas kvalitātes jūras produktiem no šā reģiona, lai palielinātu to konkurētspēju;

38.  uzsver, ka liela nozīme ir sociālajam dialogam un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaistīšanai spēju veidošanas pasākumos publiskā sektora iestādēs; uzskata, ka to varētu panākt, izveidojot pastāvīgu platformu makroreģiona līmenī un reģionālā līmenī katrā dalībvalstī, lai pārstāvētu sociālos un ekonomiskos partnerus, saskaņā ar jau paveikto attiecībā uz augstskolām, tirdzniecības palātām un pilsētām;

39.  uzsver ar jūru un jūras vidi saistītās izpētes nozīmi un nepieciešamību palielināt pētnieku, dalībvalstu un reģionu, kas piedalās EUSAIR stratēģijā, sadarbību šajās jomās, lai pārvarētu atšķirības starp šīm dalībvalstīm un palielinātu piekrastes apgabalu konkurētspēju un kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu izveidi vietējā mērogā;

40.  ar bažām norāda uz zivju krājumu samazināšanās tempu Adrijas un Jonijas jūrā, ko izraisa pārzveja, kā arī nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja (NNN) un citi būtiski riski visai dzīvībai jūrā; uzsver, ka zivsaimniecība ir viens no galvenajiem komponentiem piekrastes apgabalu un salu ekonomikā; tādēļ uzskata, ka zivju krājumu un jūras ekosistēmu aizsardzība un saglabāšana saskaņā ar kopējā zivsaimniecības politikā paredzēto maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma principu ir jāuzskata par stratēģijas svarīgāko mērķi; uzsver, ka pārejas periodā ir jāsekmē pielāgošanās zvejas robežvērtībām, piešķirot subsīdijas aprīkojuma iegādei no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļiem; aicina rīkoties izlēmīgi, saskaņojot trešo valstu tiesību aktus zivsaimniecības jomā ar ES tiesību aktiem, īstenojot datu apmaiņu, kopīgas uzraudzības platformas un daudzgadu zivsaimniecības pārvaldības plānus un apsverot, kā attīstīt ilgtspējīgu akvakultūras nozari, kurā ir liels potenciāls izmantot atjaunojamās enerģijas avotus;

41.  atgādina, ka zivju un čaulgliemju komerciālai izmantošanai būtu jāatbilst drošām bioloģiskajām robežvērtībām, lai panāktu labus vides apstākļus un nodrošinātu zivsaimniecības nozares ilgtermiņa ilgtspēju;

42.  aicina Komisiju reģistrēt atpūtas zvejas lomu apjomus, reglamentēt šo darbību un attiecināt maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķus gan uz atpūtas, gan profesionālās zvejas darbībām;

43.  prasa veikt zivju krājumu, jo īpaši apdraudēto sugu, un to savstarpējās bioloģiskās saiknes visaptverošu izpēti, ņemot vērā to, ka trūkst skaidru datu un pilnīga, detalizēta priekšstata par pašreizējo situāciju, tādēļ novērtējumi varētu būt neskaidri un neuzticami; mudina aizsargāt dabīgo nārstu;

44.  prasa izvērtēt un veicināt projektus, kuru mērķis ir novērtēt netiešās zvejas (nevienam nepiederoši tīkli, ēdamgliemeņu kultivēšanas sieti) un aizsargājamo sugu piezvejas ietekmi, jo tiek lēsts, ka tikai Adrijas jūrā vien netīšām tiek noķerts vairāk nekā 40 000 jūras bruņurupuču; uzskata, ka ir steidzami nepieciešami vides pētījumi un izpēte par to, kādā veidā šo problēmu mazināt (piemēram, ar ierīcēm, kas novērš bruņurupuču notveršanu);

45.  mudina sniegt būtisku atbalstu kuģubūvei, tostarp atpūtas laivu nozarei, orientējoties uz tās modernizāciju un specializāciju nolūkā radīt jaunas darbvietas un pielāgoties tādas ilgtspējīgas un konkurētspējīgas izaugsmes prasībām, kas atbilst jūras nozaru tehnoloģijām;

46.  aicina sniegt būtisku atbalstu ražošanas zonām un šādu zonu sadarbībai dažādās makroreģiona daļās; mudina īstenot labas prakses apmaiņu, daloties ar nozīmīgāko pieredzi nozarē un iepazīstot pieredzi, kas gūta citos reģionos, kuri cenšas izmantot to pašu pieeju, lai veicinātu ražošanas zonu izveidi;

47.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt un veicināt atpūtas, sporta un ģimeņu zveju, īstenojot integrētu zivsaimniecības un tūrisma politiku (zveja un zvejas tūrisms, jūrsaimniecība), jo īpaši uz salām, lai saglabātu vietējās kultūras tradīcijas un salu iedzīvotāju un piekrastes apdzīvoto vietu piejūras dzīvesveidu; mudina nodrošināt ilgtspējīgu, maza apjoma un tradicionālu zveju un akvakultūru, sekmējot daudzveidīgu kulinārijas piedāvājumu un vietējo zivju tirgu izmantošanu kā labāko veidu, lai nodrošinātu ilgtspējību un sniegtu lielāku atbalstu piekrastes tūrisma darbībām;

48.  aicina Komisiju atbalstīt un veicināt zivsaimniecību un zvejnieku iesaistīšanos projektos, kas saistīti ar kultūras un tradīciju tūrismu, kurš ietver zveju, kā arī jūras braukšanas un tradicionālo zvejas vietu un nodarbošanos atklāšanu no jauna;

49.  uzsver sociālas ekonomikas un sieviešu uzņēmējdarbības nozīmi jūras nozaru izaugsmes pīlāra īstenošanā, un aicina dalībvalstis, kas iesaistītas EUSAIR stratēģijas īstenošanā, veicināt un atbalstīt sieviešu līdzdalību visās attiecīgajās nozarēs; atgādina par mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu būtisko lomu attiecīgajos reģionos un teritorijās un aicina dalībvalstis, kas iesaistītas EUSAIR stratēģijas īstenošanā, īstenot aktīvu politiku šāda veida ekonomiskās darbības veicināšanai;

50.  atbalsta pasākumus hidroģeoloģiskā riska un piekrastes erozijas riska samazināšanai;

51.  mudina veikt darbības, kuru mērķis ir atbalstīt jūrniecības profesijas, kam lielu kaitējumu ir nodarījusi ES politikas īstenošana, piemēram, attīstot alternatīvus projektus, lai no jauna atklātu tradicionālo amatniecību;

52.  uzsver pētniecības nozīmi un aicina sniegt būtisku atbalstu piejūras un jūrniecības reģioniem;

53.  uzsver, ka akvakultūras un jūrsaimniecības attīstībai var būt svarīga nozīme ne tikai sugu daudzveidības atgūšanā, bet arī Adrijas un Jonijas jūras ekonomikas izaugsmē;

54.  aicina Komisiju pastiprināt labas prakses apmaiņu, piemēram, attiecībā uz piekrastes rīcības grupu izstrādāto projektu ilgtspējību;

Reģiona savienošana

55.  uzsver, ka makroreģiona attīstībai ārkārtīgi svarīgi ir uzlabot transporta un enerģētikas savienojumus starp iesaistītajām valstīm, kā arī starp tām un kaimiņvalstīm, tostarp jūras transportu, dažāda veida savienojumus ar iekšzemi un enerģētikas tīkliem, un tas ir arī makroreģiona ekonomiskās un sociālās attīstības priekšnoteikums; uzsver, ka trūkst saiknes starp abiem Adrijas jūras krastiem un Adrijas un Jonijas jūras reģionā ir tīkla infrastruktūras nesavietojamība;

56.  aicina nodrošināt stimulus ilgtspējīgu transporta savienojumu izveidei, lai samazinātu ceļā pavadīto laiku, transporta un loģistikas izmaksas un ārējos faktorus; aicina veikt svarīgus stratēģiskos darbus, kas saistīti ar jūras un sauszemes transporta maršrutu savienojumiem, lai radītu dažāda veida transporta iespējas starp valstīm, veicinātu kohēziju, paplašinātu kopējo tīklu un samazinātu autoceļu noslogotību un līdz ar to CO2 emisijas; vērš uzmanību uz nepieciešamību uzlabot jūrniecības un ostu dimensiju attiecībā uz kabotāžu, jūras maģistrālēm un kruīziem starp abiem Adrijas jūras krastiem gan ziemeļu-dienvidu, gan transversālajos austrumu-rietumu maršrutos; norāda uz nepieciešamību pēc lielākas koordinācijas, lai novērstu jūras satiksmes sastrēgumus un uzlabotu tās pārvaldību un kontroli;

57.  mudina izmantot Regulu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (Regula (ES) 2015/757) inovācijai un ilgtspējīga jūras transporta izveidei makroreģionā, izmantojot alternatīvas dzinēju sistēmas un degvielas, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu energoefektivitāti transporta nozarē;

58.  uzsver, ka ir svarīgi savienot jūras transporta maršrutus un ostas ar citām Eiropas daļām un nodrošināt savstarpējos savienojumus ar TEN-T koridoriem; aicina iesaistītās valstis koncentrēt savus centienus tādu projektu īstenošanai, uz kuriem attiecas pašreizējais TEN-T tīkls, un citiem pasākumiem, ar ko īsteno tā ierosināto paplašināšanu uz Eiropas dienvidaustrumiem / Adrijas jūras austrumu piekrasti un ar ko var likvidēt Adrijas un Jonijas jūras reģionā vērojamo transporta savienojumu trūkumu; minēto iemeslu dēļ aicina iesaistītās valstis noteikt prioritāros infrastruktūras projektus, kam ir reģionāla un Eiropas mēroga pievienotā vērtība, un ierosina pievērst uzmanību cita starpā šādiem jautājumiem:

i) Baltijas jūras un Adrijas jūras transporta koridora pabeigšana,

ii) Skandināvijas un Vidusjūras reģiona transporta koridora paplašināšana ziemeļrietumu virzienā,

iii) Alpu un Rietumbalkānu dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora izveide,

iv) labāks savienojums starp Ibērijas pussalu, Itālijas centrālo daļu un Rietumbalkāniem,

v) ceļu savienojuma izveide Balkānu reģionā starp ostu sistēmu un valstīm reģiona iekšienē, kā arī starpsavienojuma izveide ar Reinas-Donavas koridoru,

vi) ostu iekārtu uzlabošana, lai sekmētu labākus savienojumus starp abiem Adrijas jūras krastiem, un kopīgas stratēģijas sagatavošana, līdzdarbojoties Adrijas jūras ziemeļu ostu valdēm, nolūkā nodrošināt importa preču plašāku piegādi Centrāleiropai;

59.  aicina optimizēt pašreizējā infrastruktūras tīkla jaudu, jo īpaši attiecībā uz pašreizējiem ceļu un dzelzceļa savienojumiem makroreģionā, tostarp „pēdējās jūdzes“ savienojumiem; uzsver nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pabeigt Adrijas–Jonijas automaģistrāli, kas ievērojami sekmēs šā makroreģiona ekonomisko un sociālo attīstību; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt jaunus transporta koridorus, kas aptver autoceļus, dzelzceļu un citu infrastruktūru abās Adrijas un Jonijas jūras reģiona pusēs; norāda uz nepieciešamību pēc lielākas koordinācijas, lai novērstu jūras satiksmes sastrēgumus un uzlabotu tās pārvaldību un kontroli;

60.  aicina izveidot ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūru, kas nodrošinās savstarpējus savienojumus makroreģionā un labākus savienojumus ar ES un ES iekšienē; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot dzelzceļa savienojamību Adrijas un Jonijas jūras reģionā, kā arī starp Tirēnu un Adrijas-Jonijas jūras piekrastēm;

61.  aicina iesaistītās valstis uzlabot savu jūras, dzelzceļa un aviotransporta infrastruktūru un attīstīt makroreģionā jūras maģistrāles, apvienojot dažāda veida transporta līdzekļus, jo īpaši savienošanai ar iekšzemi, un uzlabot transporta loģistiku, iespējami vislabākajā veidā izmantojot modernākās tehnoloģijas un vienmēr nodrošinot augsta līmeņa drošību un vides ilgtspējību; turklāt aicina iesaistītās valstis izvērtēt iespējas uzlabot savienojamību ar e-mobilitātes instrumentiem, kas varētu veicināt starptautisku elektronisko biļešu pārdošanas pakalpojumu;

62.  uzsver, ka trūkst efektīva savienojuma ar salām; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt labākus savienojumus, izpētot jaunas un saskaņotas iespējas ar pievienoto vērtību, optimizējot kravu un pasažieru pārvadājumu maršrutu izmantošanu un iesaistot privātas un publiskas ieinteresētās personas, nolūkā uzlabot dzīves kvalitāti, apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos un padarīt par iespējamu minēto teritoriju sociālekonomisko iespēju izmantošanu; uzsver nepieciešamību uzlabot salu iekšējo komunikāciju un transporta infrastruktūru, lai nodrošinātu ilgtspējīgu iekšzemes mobilitāti; uzsver arī nepieciešamību nodrošināt pienācīgu veselības aprūpi un izglītības programmas salu iedzīvotājiem visa gada garumā;

63.  aicina īstenot svarīgus projektus, lai salās attīstītu vairāku veidu transporta savienojumus, un jo īpaši vēlas redzēt stingru atbalstu tādu stratēģiski svarīgu lidostu kā Katānijas lidosta darbības sekmēšanai gan attiecībā uz infrastruktūru, gan jauniem maršrutiem uz citiem reģioniem minētajā makroreģionā;

64.  mudina iesaistītās valstis turpināt centienus dažādot enerģijas piegādes avotus — procesu, kas ne vien uzlabos makroreģiona energoapgādes drošību, bet arī palielinās konkurenci un novērsīs enerģētisko nabadzību, — tādējādi nodrošinot nozīmīgus ieguvumus reģiona ekonomiskajā un sociālajā attīstībā; uzsver nepieciešamību veikt padziļinātus novērtējumus par enerģētikas nozarē veikto pasākumu ietekmi uz vidi; uzsver, ka ir svarīgi kopīgi plānot investīcijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu un trūkstošo gāzes cauruļvadu tīklu attīstībā makroreģionā, tādējādi palīdzot panākt lielāku neatkarību un energoapgādes drošību; turklāt mudina veikt pasākumus, ar ko palielina energoefektivitāti un resursu izmantošanas efektivitāti, tādējādi veicinot arī konkurētspēju;

65.  mudina attīstīt tādu enerģētikas infrastruktūru, kas ļauj samazināt oglekļa emisiju apjomu, palielinot energoefektivitāti un garantējot energoapgādes drošību makroreģionā un ārpus tā; turklāt uzsver, ka ir svarīgi attīstīt un veicināt viedo pilsētu koncepciju, lai nodrošinātu makroreģiona pašreizējās kopējās enerģijas infrastruktūras pievienoto vērtību;

66.  atzīst, ka makroreģionā ir augsts nepietiekami izmantotu atjaunojamās enerģijas avotu potenciāls; aicina izpētīt iespēju energoresursu struktūrā iekļaut pieejamos atjaunojamās enerģijas avotus, piemēram, saules, vēja, plūdmaiņu (ja tehniski iespējams) un viļņu enerģiju; uzsver potenciālo hidroelektrostaciju ilgtspēju un konkurētspēju visās iesaistītajās valstīs; aicina iesaistītās valstis sekmēt to, lai makroreģionā izveidotu labi funkcionējošu un savstarpēji savienotu gāzes un elektroenerģijas tirgu, kas nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi lētai un pieejamai enerģijai; uzsver, ka ir svarīgi sekmēt pārrobežu enerģētikas tīklu savstarpējo savienošanu, veicinot investīcijas enerģētikas nozarē kā galveno priekšnoteikumu integrācijai ES enerģētikas tīklā, kā arī šķēršļu novēršanu pārrobežu investīcijām enerģētikas nozarē;

67.  atbalsta kopīgu plānošanu un investīcijas enerģētikas infrastruktūrā attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes ražošanu un transportu makroreģionā atbilstīgi TEN-E tīklam, īstenojot konkrētos projektus, kas minēti projektu Enerģētikas kopienas interesēs (PEKI) sarakstā;

68.  pauž bažas par atjaunotajiem stimuliem naftas un gāzes izpētei un izmantošanai jūrā un uz sauszemes, kas varētu makroreģionā radīt katastrofu risku ar ļoti nopietnām sekām videi, ekonomikai, tostarp zivsaimniecības nozarei, un sabiedrības veselībai; uzsver, ka jebkura šāda darbība ir jāveic saskaņā ar Savienības noteikumiem un pamatnostādnēm klimata un atjaunojamo energoresursu jomā; uzsver, ka Adrijas jūra ir slēgta, sekla jūra, kura nespēj izšķīdināt piesārņojošās vielas un kuras abos krastos notiek plaukstošas tūrisma darbības, un ka makroreģiona izaugsmei vispirms vajadzētu būt atkarīgai no tūrisma un ekonomiskajām darbībām, kas saistītas ar tā specifiskajām vides iezīmēm un ekosistēmām; uzsver nepieciešamību konsekventi īstenot ES tiesību aktus un starptautiskās konvencijas par vides ilgtspēju un jūrniecības darbību drošību; tāpēc aicina pilnībā īstenot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (2008/53/EK) un Naftas un gāzes nozares darbību jūrā drošuma direktīvu (2013/30/ES);

69.  aicina formulēt vienotus Eiropas transporta drošības standartus Adrijas un Jonijas jūras makroreģionā;

70.  uzsver, ka ir jāveicina pārrobežu gaisa satiksmes pakalpojumi, īstenojot kopējus projektus, kas paredzēti makroreģiona savstarpējo saikņu nodrošināšanai un sekmēšanai;

Vides kvalitāte

71.  atgādina, ka iesaistīto valstu jūras, piekrastes un sauszemes ekosistēmas ir ļoti bagātas; norāda, ka Adrijas jūra ir mājvieta gandrīz pusei (49 %) no visām reģistrētajām Vidusjūras jūras sugām un tās sekluma, ierobežoto plūsmu un lielās upju ietekmes dēļ ir visneparastākais Vidusjūras apakšreģions; aicina apvienot centienus, veicot visus iespējamos pasākumus, piemēram, izmantojot tīru degvielu jūras transportā un loģistikā, lai saglabātu jūras vides un transnacionālo sauszemes dzīvotņu bioloģisko daudzveidību, kā arī novērstu un samazinātu jūras piesārņojumu un citus apdraudējumus piekrastes un jūras bioloģiskajai daudzveidībai; uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt apdraudētās jūras un sauszemes sugas, piemēram, Vidusjūras mūkroņus, Eiropas protejus, lūšus, baltgalvas grifus un citas sugas, un aicina iesaistītās valstis īstenot samērīgus pasākumus šā mērķa sasniegšanai;

72.  aicina iesaistītās valstis apmainīties ar labāko praksi dabas un kultūras mantojuma pārvaldības jomā, tostarp attiecībā uz Natura 2000 un UNESCO teritorijām, ar mērķi radīt ilgtspējīgus tūrisma objektus;

73.  mudina iesaistītās valstis apvienot spēkus, īstenojot jūras telpisko plānošanu saskaņā ar Direktīvu 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru, un kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, iesaistot dažādas ieinteresētās personas (valstu, reģionālās un vietējās pašvaldības, vietējos iedzīvotājus, pētniecības aprindas, NVO utt.); uzskata, ka pareiza un kopīga jūras teritorijas pārvaldība nodrošina nozīmīgu pamatu ilgtspējīgai un pārredzamai jūrniecības un jūras resursu izmantošanai;

74.  ņemot vērā to, ka jūrā veikto darbību paplašināšanās pamazām samazina zvejas vietas, aicina Komisiju pārliecināties, ka attiecīgo nozaru intereses tiek pietiekami un taisnīgi ņemtas vērā katrā jūrā veikto darbību attīstības posmā, proti, veicot jūras telpisko plānošanu un integrēto piekrastes zonas pārvaldību;

75.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt un saglabāt upes un ezerus Adrijas-Jonijas jūras baseinā;

76.  norāda, ka ir nepieciešams tikt galā ar vēsturiski izveidojušos un pārrobežu piesārņojumu un attīrīt objektus, ko skāris augsnes, ūdens un gaisa rūpnieciskais piesārņojums, un attiecīgā gadījumā piesārņojums, kas radies militāru konfliktu dēļ; atbalsta visus aktīvos pasākumus, lai samazinātu jūras piesārņojumu, ko rada ķīmiskie un parastie ieroči; atbalsta jūras piesārņojuma samazināšanu un mērķi to novērst pavisam saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, jo īpaši attiecībā uz atkritumu piesārņojumu pie Adrijas salām;

77.  pauž bažas par kaitējumu, ko jūrā rada plastmasas atkritumi; aicina Komisiju atbalstīt iniciatīvas šo atkritumu savākšanai un pārstrādei; uzsver, ka ir svarīgi šajā procesā iesaistīt zvejniekus;

78.  aicina valstis izstrādāt un īstenot visaptverošas plānus novecojušu rūpniecisko un militāro objektu atkārtotai izmantošanai; uzsver, ka šie objekti ne tikai rada draudus apkārtējai videi, bet ir uzskatāmi arī par ievērojamu ekonomisko potenciālu, kas netiek izmantots;

79.  aicina veicināt rūpniecisko objektu pārvietošanu ārpus pilsētu centriem un piekrastes zonām ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti;

80.  uzstāj, ka jāizmanto visi pašreizējie instrumenti, lai īstenotu labākos atkritumu apsaimniekošanas un notekūdeņu attīrīšanas risinājumus reģionā, saskaņā ar Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvu 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu ES dalībvalstīs;

81.  vērš uzmanību uz dažādajām dabas un cilvēka izraisītajām katastrofām, kas reģionā ir notikušas pēdējos gados; vērš uzmanību uz atmežošanas problēmu un citiem ar klimata pārmaiņām saistītiem apdraudējumiem; uzsver nepieciešamību pilnībā piemērot horizontālos principus attiecībā uz dabas katastrofu riska pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai īstenotu rīcības plānu un katra pīlāra prioritātes; mudina dalībvalstu hidrometeoroloģijas institūtus sadarboties, pārvarot ekstrēmu dabas apstākļu izraisītus notikumus un klimata pārmaiņu radītās sekas, kā arī katastrofu riska pārvaldībā; atzīst, ka ūdens, lauksaimniecības un tūrisma joma ir tās nozares, kas vislielākajā mērā ir neaizsargātas no klimata pārmaiņu ietekmes, tāpēc mudina dalībvalstu iestādes sadarboties, lai izveidotu satvaru un atbalsta mehānismu pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumu īstenošanai;

82.  uzsver, ka ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši jūras transporta nozarē;

83.  uzsver, ka pastāv ģeogrāfiskas un sezonālas atšķirības ūdens rezervju pieejamībā, un salās un piekrastes zonā ir vērojams izteikts ūdens trūkums vasarās, kad prasības pēc ūdens palielinās vairākas reizes sakarā ar liela tūristu skaita ierašanos;

84.  mudina izveidot reģionālu centru sagatavotībai katastrofām, kā arī vienotu ārkārtas situāciju plānu naftas noplūdes un liela apmēra piesārņojuma gadījumiem, ar mērķi izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai novērstu dabas katastrofas un katastrofas, ko izraisa rūpnieciskās, transporta un cita veida darbības, piemēram, plūdi, ugunsgrēki un ekspluatācijas darbības Adrijas jūras reģionā; uzsver, ka minētajam centram vajadzētu būt tieši saistītam ar ES civilās aizsardzības mehānismu; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt reģiona ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību, uzlabojot izpratni un apmainoties ar paraugpraksi;

85.  aicina trešās valstis paātrināt nozaru acquis (piemēram, Ūdens pamatdirektīvas) īstenošanu, ņemot vērā to pievienošanos ES nākotnē;

86.  mudina dalībvalstis apspriesties ar makroreģiona kaimiņvalstu kompetentajām iestādēm un vietējām kopienām, jo īpaši attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, kurām jāveic ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu;

Ilgtspējīgs un konkurētspējīgs tūrisms

87.  uzsver tūrisma izšķirošo nozīmi Eiropas ekonomikā un ES sociālās kohēzijas sekmēšanā, jo īpaši attiecībā uz Vidusjūras valstīm un šo reģionu kopumā; uzsver, ka saskaņā ar tūrisma ietekmi uz vidi un ilgstpēju ir jāizstrādā jaunas pieejas, ar kurām varētu kompensēt tūrisma sezonālās iezīmes; mudina vairāk atbalstīt tūrisma projektu finansēšanu no ESIF līdzekļiem un citiem avotiem;

88.  mudina steidzami uzlabot pārrobežu autoceļu savienojumus, lai veicinātu tūrisma konkurētspēju, ņemot vērā to, ka slikts savienojums rada satiksmes sastrēgumus un ilgas aizkavēšanās; uzsver nepieciešamību tūrisma nolūkos uzlabot pašreizējo gaisa satiksmes pakalpojumu infrastruktūru un jūras transporta savienojumus starp abiem Adrijas jūras krastiem;

89.  uzsver, ka ir jāsekmē pašreizējo makroreģiona lidostu izmantošana, lai izvairītos no pasažieru pārmērīgas koncentrācijas dažos lidostu mezglos, un jāveicina ilgtspējīgas un līdzsvarotākas tūristu plūsmas dažādās vietās;

90.  atzīst, ka reģiona bagātais kultūras un dabas mantojums (tostarp tādas kultūras aktivitātes kā kino, teātris un mūzika) ir nozīmīgs kapitāls, uz kura balstās tūrisma nozare; norāda uz lielo skaitu aizsargājamo UNESCO objektu un Natura 2000 teritoriju visās iesaistītajās valstīs; uzskata — neraugoties uz šīs nozares nozīmīgo devumu ekonomikā, tūrisma potenciāls netiek izmantots pilnā apmērā, jo īpaši sakarā ar būtiskajām sezonālajām iezīmēm un trūkumiem tādās jomās kā inovācijas, ilgtspēja, transporta infrastruktūra, tūrisma piedāvājuma kvalitāte, iesaistīto ieinteresēto personu prasmes un atbildīga tūrisma pārvaldība; aicina iesaistītās valstis pieņemt politiku, ar ko nodrošina atbilstošus savienojumus un tūrisma iespējas gan vasaras laikā, gan citās sezonās, lai dažādotu tūristu plūsmas un nodrošinātu pastāvīgu tūristu klātbūtni visās sezonās; uzsver, ka tūrisms ir jāapvieno ar iespējām, ko sniedz dabas, kultūras un mākslas mantojums;

91.  mudina dalībvalstis veicināt ilgtspējīgus mobilitātes risinājumus tūrisma nozarē, tādējādi uzlabojot tūrisma pakalpojumu kvalitāti un paplašinot to klāstu;

92.  atzīst nacionālo un dabas parku un aizsargājamo teritoriju nozīmi, jo tās ir pamats iedzīvotāju turpmākai izglītošanai par jautājumiem, kas saistīti ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņu apkarošanu;

93.  uzsver, ka valstu sadarbība ir būtiski svarīga turpmākai tūrisma attīstībai reģionā; mudina noformulēt tādas tūrisma stratēģijas Adrijas jūras un Jonijas jūras reģionam, kuru pamatā ir ilgtspēja un kuras ļautu valstīm gūt labumu no sinerģijas un pievērsties kopīgu problēmu risināšanai makroreģiona līmenī; uzskata, ka ir kopīgi jāstrādā pie tā, lai popularizētu Adrijas un Jonijas jūras reģiona galamērķus;

94.  mudina Eiropas Komisiju, iesaistītās dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes veikt pasākumus, ar ko nodrošina stimulus ieinteresētajām personām uzlabot tūrisma infrastruktūru;

95.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt kultūras un radošās darbības un jo īpaši komercdarbības attīstību un integrāciju mūzikas, teātra, dejas un filmu jomā; aicina organizēt festivālus, sanāksmes un kultūras pasākumus, kas veicina integrāciju;

96.  vērš uzmanību uz nepieciešamību ļaut MVU vieglāk piekļūt atbalsta un finansēšanas pasākumiem, jo tie ir būtiski svarīgi tūrisma nozarē; mudina šajā reģionā ieinteresētās personas līdzdarboties Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, lai dalītos pieredzē, līdzdarbotos kopīgā tīklā un rastu pārrobežu partnerus;

97.  uzsver to lietpratīgas specializācijas un progresīvo pašvaldību projektu nozīmi, kas saistīti ar pašreizējo inovāciju platformu izmantošanu, piemēram, radoša Adrijas–Jonijas jūras reģiona izveide;

98.  atbalsta daudzveidīga tūrisma piedāvājuma izstrādi, iekļaujot tematiskos tūrisma parkus un maršrutus, un kultūras, lauku, veselības, jūras, vīnu gastronomijas, konferenču un sporta tūrismu, tostarp riteņbraukšanu, golfu, niršanu, pārgājienus, slēpošanu, alpīnismu un āra sporta veidus, lai pagarinātu tūrisma sezonu un, pamatojoties uz ilgtspēju, uzlabotu tūrisma galamērķu konkurētspēju; atbalsta lauku tūrisma attīstību, lai samazinātu spiedienu uz galvenajiem tūrisma centriem un šauro piekrastes zonu un palīdzētu pārvarēt sezonalitāti; atbalsta tūrisma aktivitāšu paplašināšanu arī iekšzemē, izveidojot integrētus tūrisma produktus, kas ietver galvenos makroreģiona un tā galvaspilsētu tūrisma objektus;

99.  uzsver, ka ir svarīga tūrisma pārvaldības un infrastruktūras saskaņotība un nepieciešamība uzlabot pakalpojumu un iespēju kvalitāti un daudzveidību, ņemot vērā reģiona specifiskās īpatnības; turklāt uzsver, ka ir svarīgi veicināt un saglabāt vietējās un reģionālās tradīcijas;

100.  uzsver, ka ir svarīgi izpētīt alternatīvus maršrutus un uzņēmējdarbības modeļus un uzlabot kruīza pakalpojumu kopuma saikni ar vietējiem iedzīvotājiem un produktiem, tādējādi ļaujot efektīvāk novērst neilgtspējīgu pārblīvējumu un sekmīgāk izmantot pilnu reģiona potenciālu, panākot ilgstošākus ieguvumus vietējai ekonomikai; atzīst, ka ir svarīgi attīstīt un popularizēt makroreģiona tūrisma maršrutus, izmantojot pašreizējo tūrisma maršrutu kartēšanu un turpmāku veicināšanu;

101.  atbalsta reģiona reprezentatīvāko iezīmju izmantošanu tūrisma jomā un popularizēšanas un mārketinga programmu izstrādi;

102.  uzsver, ka ir jāpanāk reāla dažādu transporta veidu savietojamība, izmantojot pakalpojumu un starpsavienojumu integrētu tīklu, ar mērķi attīstīt kvalitatīvu ekotūrismu;

103.  aicina izstrādāt Adrijas–Jonijas hartu, kas ietvertu kritērijus, principus un pamatnostādnes ilgtspējīga tūrisma veicināšanai, īstenojot Eiropas Tūrisma rādītāju sistēmu (ETIS), ar ko novērtē tūrisma galamērķus, lai uzlabotu to ilgtspējīgu attīstību;

104.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EUSAIR dalībvalstu (Horvātijas, Grieķijas, Itālijas, Slovēnijas, Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes un Serbijas) valdībām un parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

Eiropadome 2012. gada decembra sanāksmē lūdza Komisiju līdz 2014. gada beigām nākt klajā ar ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR). Komisija pienācīgi izpildīja šo lūgumu un iepazīstināja ar minēto stratēģiju 2014. gada 17. jūnijā.

EUSAIR ir trešā ES makroreģionālā stratēģija, un tā ir izstrādāta tā, lai ņemtu vērā ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam un ES stratēģijas Donavas reģionam īstenošanā gūtās atziņas un pieredzi. Tā balstās uz pastāvošo sadarbību reģionā, galvenokārt uz Adrijas–Jonijas iniciatīvu, kas aizsākās 2000. gadā, parakstot Ankonas deklarāciju, un uz Adrijas–Jonijas Eiroreģionu, ko izveidoja 2006. gadā, apvienojot 26 reģionālās un vietējās pašvaldības septiņās valstīs. EUSAIR apvieno astoņas valstis, kuru starpā vienlīdz pārstāvētas ES dalībvalstis (Horvātija, Grieķija, Itālija un Slovēnija) un trešās valstis, kurām visām ir vai nu „kandidātvalsts“ (Albānija, Melnkalne un Serbija) vai „potenciālās kandidātvalsts“ (Bosnija un Hercegovina) statuss. Minētajā reģionā dzīvo vairāk nekā 70 miljoni iedzīvotāju, un tam ir būtiska nozīme Eiropas ģeogrāfiskās nepārtrauktības stiprināšanā.

Reģiona trauksmainā pagātne ietver notikumus, kuriem ir bijusi postoša un ilgtermiņa ietekme uz attīstību un valstu sadarbību. Pavisam nesen milzīgu ietekmi uz reģionu atstāja ekonomikas krīze. Bezdarbs un parādi patlaban sasniedz nebijušus apmērus, tādēļ valstīm ir jāķeras pie sāpīgiem budžeta samazinājumiem un fiskālās konsolidācijas. Ekonomikas atveseļošanu un izaugsmi grūtībās nonākušajās valstīs kavē publisko un privāto investīciju samazināšanās.

Šajā kontekstā EUSAIR nodrošina vienreizēju iespēju reģiona valstīm, neraugoties uz pagātnes ekonomiskajām un politiskajām problēmām, kopīgi strādāt saskaņā ar Komisijas norādījumiem, lai sasniegtu labklājību un ilgtspējīgu attīstību.

EUSAIR īstenošanas laiks ir ideāls divu iemeslu dēļ, un tie abi izriet no politikas maiņas ES līmenī. Pirmkārt, Ž. K. Junkera vadītā Komisija ir nolēmusi pievērsties investīciju palielināšanai, izmantojot Investīciju plānu Eiropai un ar to saistīto Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Valstīm Adrijas un Jonijas jūras reģionā tā ir lieliska iespēja, ņemot vērā pēdējos gados vērojamo investīciju trūkumu. EUSAIR sniedz iespēju virzīt šīs investīcijas tādā veidā, lai sasniegtu rezultātus, no kuriem labumu gūtu viss reģions. Otrkārt, Komisija ir vairākkārt norādījusi, ka tuvākajā nākotnē nenotiks jauna ES paplašināšanās. Lai gan tā ir slikta ziņa Rietumbalkānu valstīm, EUSAIR ļaus tām pietuvoties ES, pielāgojot to politiku un cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm.

Adrijas un Jonijas jūras reģiona potenciāls ir milzīgs, un to var pilnībā izmantot tikai tad, ja visas reģiona valstis veic kopīgus un saskaņotus centienus, būtiskā mērā līdzdarbojoties vietējām un reģionālām pašvaldībām. Komisijai kopā ar EIB un citiem starptautiskiem dalībniekiem būs īpaša loma, sniedzot norādījumus un atbalstu stratēģijas īstenošanā. Referents ir pārliecināts, ka EUSAIR būs vēsturiska nozīme gan attiecībā uz iesaistītajām valstīm, gan ES kopumā.

Prioritātes un priekšlikumi

Pēc vairāku mēnešu ilgām diskusijām ar stratēģijas īstenošanā ieinteresētajām personām ES, dalībvalstu, iesaistīto valstu reģionu un vietējā līmenī ir formulētas šādas attīstības prioritātes, idejas un priekšlikumi:

I pīlārs — Jūras nozaru izaugsme (jūras zveja, akvakultūra, jūras nozaru tehnoloģijas, jūrniecības un jūras vides pārvaldība un pakalpojumi)

– Virzība uz resursu ziņā efektīvu zvejniecību un jūras velšu ražošanas un patēriņa veicināšana;

– uzņēmējdarbības vides uzlabošana un jūrniecības nozares konkurētspējas stiprināšana, nodrošinot institucionālo un infrastruktūras atbalstu;

– atbalsts pētniecībai un attīstībai, kā arī lietišķajai inovācijai jūrniecības nozarē un jūras nozaru izpētes, inovācijas un prasmju veicināšana;

– investīcijas cilvēkresursu attīstībā;

– makroreģiona mēroga klasteru izveide — „videi draudzīgas kuģubūves klasteri Adrijas un Jonijas jūrās“ — jaunu materiālu un biotehnoloģiju izmantošanas veicināšana, lai samazinātu spiedienu uz vidi, ko rada tehnoloģiskas darbības kuģubūves, kuģu remonta un jahtu apkopes jomā;

– finansējuma pieejamības un jaunu uzņēmumu darbības veicināšana — „Adrijas–Jonijas jūras nozaru finansēšana“;

– jūras vides pārvaldība — Darba grupa jūras pārvaldības un pakalpojumu jomā, „Saskaņotas jūras telpiskās plānošanas (JTP) un kompleksas piekrastes teritorijas pārvaldības (KPTP) īstenošana“ — jūras telpiskā plāna juridiskā pamata izstrāde, ņemot vērā iespējamās tiesību aktu izmaiņas, ar mērķi izveidot standartus, ar ko reglamentē minētā plāna īstenošanu;

– jūrniecības prasmes — „Jūrniecības prasmju aprite“;

– jūras vides pārvaldība — Darba grupa jūras pārvaldības un pakalpojumu jomā;

– datu un zināšanu apmaiņa — Adrijas–Jonijas mākoņdatošanas partnerība jūras vides pārvaldībai un pakalpojumiem;

– institucionālās spējas saskaņot jūrniecības standartus un noteikumus — apmācība un savstarpējs atbalsts jūras telpiskās plānošanas un kompleksas piekrastes teritorijas pārvaldības jomā;

– saiknes veidošana starp tūrismu un zvejniecību — lielākā daļa piekrastes iedzīvotāju dzīvo no zvejas un tūrisma;

– ilgtspējīga zveja — mazo zvejas kuģu un selektīvu zvejas rīku izmantošana;

– jūras aizsargājamo teritoriju izveide — tā nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību;

– tādu dzinēju nodrošināšana, kas nepiesārņo vidi;

– mazu, ģimenes vadītu pārstrādes iekārtu izveide, jo šādā veidā iedzīvotāji, kas dzīvo no zvejas darbībām, var gūt lielāku labumu, nodrošinot pabeigtu galaproduktu;

– labāki valstu savienojumi, kopīgu plānu izstrāde un kopīgs zivsaimniecības nozares tirgu regulējums;

– reģionālu ilgtermiņa zivsaimniecības plānu saskaņošana un pieņemšana, jo īpaši attiecībā uz resursiem, ko var sadalīt;

– ES prasību ievērošana un kopīgi standarti un prakse — „ES prasību ievērošana zvejniecības jomā“, „Vienotu standartu izstrāde akvakultūras jomā“;

– zivsaimniecības un akvakultūras dažādošana un rentabilitāte — „Jūras produktu nozares krīzes pārvarēšanas tīkls“, „Zvejas darbību uzlabošana un dažādošana“, „Ilgtspējīga akvakultūras vietu noteikšana un pārvaldība“ — lai uzlabotu attīstības platformu zivsaimniecības un akvakultūras nozarē ar mērķi palielināt produktivitāti un kvalitatīvu veikumu vides jomā, attīstot darbības, kas ļauj integrēt zivsaimniecības un tūrisma objektus, un attīstot akvakultūru tādā veidā, kas pieļauj dažādu darbību līdzāspastāvēšanu, kā arī izveidojot ilgtspējīgu un videi draudzīgu zvejniecības un jūrniecības kultūru;

– akvakultūras produktivitātes palielināšana un popularizēšana, samazinot zvejniecības negatīvo ietekmi uz pašreizējiem zivju krājumiem un aizsargājot nārstu, piemēram, pie Jabuka salas Horvātijā;

– tūrisma un akvakultūras kā savietojamu darbību sasaistīšana;

– akvakultūras telpiskās plānošanas izmantošana, pamatojoties uz kopīgiem principiem un praksi — lauksaimniecībai iedalīto zonu (AZA) jēdziens;

– akvakultūras nozares konkurētspējas uzlabošana: sadarbības veicināšana izpētes un attīstības jomā, nozares diversifikācija (jaunas sugas, jaunas metodes, bioloģiskā akvakultūra);

– tādu tradicionālu akvakultūras veidu veicināšana, kas pilnībā atbilst dabiskajai teritorijai, dabīgu materiālu izmantošana lauksaimniecībā, autohtonu sugu audzēšana;

– akvakultūras nozares sadarbība makroreģionā, izstrādājot kopīgus plānus attiecībā uz labāku konkurētspēju tirgū;

– efektīvāka uzņēmējdarbības vide uzņēmumiem un investoriem;

– ciešāka reģiona uzņēmumu sadarbība;

– saimnieciskās darbības šķēršļu novēršana uzņēmumiem, kuri darbojas ES vienotajā tirgū;

– jaunu tehnoloģiju nodošana ekonomikā un publiskajā sektorā un sabiedrības tehnoloģiskā progresa veicināšana;

– valstu zivsaimniecības nozaru (jo īpaši tradicionālo zvejas veidu) un akvakultūras nozares saglabāšana kā daļa no kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanas.

II pīlārs — Reģiona savienošana (jūras transports, dažādu transporta veidu savienojumi ar iekšzemi, enerģētikas tīkli)

– Skandināvijas un Vidusjūras reģiona koridora paplašināšana ziemeļu–dienvidu virzienā līdz Ankonas–Peskāras–Bari posmam un Baltijas koridora paplašināšana līdz Adrijas jūras piekrastei, kā arī labāks Ibērijas pussalas savienojums ar Itālijas centrālo daļu un Balkāniem;

– sistemātiska transporta infrastruktūras uzlabošana, veicot pārbūvi un modernizāciju, kā arī izbūvējot jaunu infrastruktūru, piemēram, Mesīnas un Peļešacas tiltu projekti un citi;

– konkurētspēja transporta pakalpojumu tirgū saskaņā ar ES noteikumiem;

– valstu sistēmu izveide sabiedrisko/kolektīvo transporta veidu sekmēšanai un sabiedriskā transporta pievilcības palielināšana visos transporta moduļos;

– publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana transporta darbībās;

– transporta drošības programmu ilgtermiņa plānošana, jo īpaši autotransportā;

– sistēmu uzlabošana robežu šķērsošanas punktos;

– jūras ostu sauszemes savienojumu ar TEN-T uzlabošana un dažādu transporta veidu savietojamības izveide Adrijas-Jonijas jūras reģionā;

– salu un attālo apgabalu izolācijas mazināšana, uzlabojot to piekļuvi transporta un enerģētikas pakalpojumiem;

– atbilstošas enerģētikas infrastruktūras izbūve;

– avotu un piegādes maršrutu dažādošana plašākā reģionā, lai Adrijas-Jonijas jūras makroreģionu integrētu Eiropas enerģētikas telpā;

– ostu darbību/pakalpojumu apvienošana visā reģionā; iespējamo projektu piemēri: stratēģisku funkciju dalīšana un ostu darbību saskaņošana, izmantojot kopēju intelektisku transporta sistēmu un turpinot strādāt pie Ziemeļadrijas Ostu apvienības (NAPA) iniciatīvas (Trieste, Kopera, Venēcija un Rijeka) un Adrijas jūras ostu kopienas (APC) projekta (Venēcija, Ploče un Igumenica);

– satiksmes uzraudzības un pārvaldības uzlabošana un saskaņošana;

– ostu attīstīšana, ostu pieejamības, infrastruktūras un procedūru/darbību optimizācija;

– Rietumbalkānus aptveroša tīkla izveide;

– piekrastes zonu un salu pieejamības uzlabošana;

– jūras maģistrāļu attīstīšana;

– dzelzceļa pārveide;

– gaisa transporta attīstība;

– pārrobežu satiksmes sekmēšana;

– starpvalstu transporta koridoru maršrutu izveide valstu teritorijā (jūras maģistrāles, Vidusjūras un Baltijas-Adrijas TEN-T pamattīkla koridors);

– jūras transporta drošības un informācijas sistēmu uzlabošana, informētības veicināšana par jūrniecības situāciju ar mērķi efektīvāk izmantot cilvēkresursus, iekārtas un kuģus, kā arī efektīvāka problēmu risināšana jūras drošības un jūras vides piesārņojuma jomā;

– galveno savienojošās infrastruktūras projektu saskaņošana Adrijas jūras reģiona valstīs.

III pīlārs — Vides kvalitāte (jūras vide, transnacionālas sauszemes dzīvotnes un bioloģiskā daudzveidība)

-  stacionāro un difūzo avotu radītās antropogēnās eitrofikācijas samazināšana piekrastes zonā, investējot ūdensapgādes nozarē (veidojot plānus sadzīves un rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas un attiecīgām dūņu apglabāšanas iekārtām un uzlabojot kanalizācijas tīklu), kā arī ieguldot bioloģiskajā lauksaimniecībā;

-  bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšana un atjaunošana, nodrošinot pienācīgu uzraudzības, informācijas un vadības sistēmu Natura 2000 tīkla vajadzībām un panākot dabas ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

-  jūrā nonākošo atkritumu ietekmes uz vidi samazināšana, panākot atkritumu labāku apsaimniekošanu piekrastes rajonos un īstenojot attīrīšanas programmas;

-  reģiona piekrastes zonu koordinētas saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšana, ratificējot un īstenojot Barselonas konvencijas kompleksas piekrastes teritorijas pārvaldības (ICZM) protokolu;

-  jūras un piekrastes ekonomikas ilgtspējīgas attīstības un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšana un panākšana, īstenojot jūras telpisko plānošanu;

-  zināšanu par jūras vidi paplašināšana, uzlabojot sauszemes un jūras bioloģiskās daudzveidības stāvokļa datu pieejamību un savlaicīgumu;

-  aizsargājamu jūras teritoriju tīkla paplašināšana, attīstot spēju īstenot ekosistēmas pieeju un kartējot tās teritorijas, kuras ir svarīgas sugu un biotopu veidu saglabāšanai prioritārajās teritorijās, kā arī veidojot aizsargājamās teritorijas jūrā;

-  atbalsts attīrīšanas programmām;

-  jūras vides problemātisko vietu noteikšana;

-  labākās prakses apmaiņa starp aizsargājamo jūras teritoriju vadošajām iestādēm;

-  kopīgu ārkārtas rīcības plānu izstrāde un ieviešana;

-  investīciju prioritāšu noteikšana, lai atspoguļotu mērķi samazināt jūras piesārņojumu;

-  valstu tiesību aktu attiecībā uz sauszemes dzīvotnēm un bioloģisko daudzveidību saskaņošana un īstenošana — tiesību aktus pilsētplānošanas, dabas aizsardzības, vides un kultūras mantojuma jomā saskaņojot ar Eiropas ainavu konvenciju;

-  piekrastes mitrzemju un karsta lauku aizsardzība un atjaunošana;

-  saiknes veidošana starp valsts uzraudzības un agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai mazinātu risku, ko rada plūdi/viļņu iedarbība, piesārņojums, ugunsgrēki utt., kā arī uzlabojot šo sistēmu;

-  jūras vides stāvokļa kontroles sistēmas sasaiste/izveide un jūras vides aizsardzības pasākumu sasaiste/izveide (apakš-)reģionu līmenī, lai panāktu labu ekoloģisko situāciju attiecībā uz problēmām, kuras nevar atrisināt ar uzraudzību/pasākumiem valstu noteikumu darbības jomā (piemēram, līgumiem, tostarp Barselonas konvenciju ar protokoliem, Eiropas direktīvām — Jūras stratēģijas pamatdirektīvu u. c.);

IV pīlārs — Ilgtspējīgs un konkurētspējīgs tūrisms (diversificēti tūrisma piedāvājumi, ilgtspējīga un atbildīga tūrisma vadība)

-  tūrisma produktu un piedāvājumu dažādošana ar mērķi pārvarēt sezonalitāti — starptautiski tematiski maršruti, kultūras un dabas mantojuma vērtības palielināšana ar tūrisma palīdzību, jaunas tūrisma infrastruktūras veidošana (piemēram, tematiskie parki, golfa laukumi), makroreģionu tūrisma produktu un pakalpojumu zīmolu attīstība, reģionu popularizēšana pasaules tirgos, popularizēšana konkrētām mērķa grupām (piemēram, pensionāriem vai kongresu dalībniekiem un darījumu tūristiem) un tāda reģionu pozicionēšana, kas uzsver tos kā lieliskus tūrisma galamērķus arī ārpus galvenās tūrisma sezonas;

-  tūrisma kvalitātes uzlabošana un inovācijas tajā — IKT, izglītība, tehnoloģiju nodošana, uzņēmējdarbības jomu tīkli, kopas, labas prakses piemēru apmaiņa, vietējās lauksaimniecības, tūrisma un pārtikas piegādes nozaru sasaiste, inovatīva reklāma/tirgvedība;

-  ilgtspējīga un atbildīga tūrisma vadība — jūras un kruīzu tūrisma dažādošana, ilgtspējīga jaunu produktu un pakalpojumu pētniecības un izstrādes platforma, ilgtspējīgu tematisko tūrisma maršrutu attīstīšana, esošo tematisko tūrisma maršrutu kartēšana, dabas un kultūras mantojuma vērtības palielināšana, ilgtspējīgu tūrisma uzņēmumu un kopu tīklu veidošana, energoefektivitāte, viedā specializācija tūrisma nozarē;

-  tūrisma produktu un pakalpojumu pieejamības uzlabošana, uzlabojot specifiskus pakalpojumus un prasmes, apmācot personālu, izplatot informāciju un uzlabojot tās pieejamību, sekmējot sadarbību ar mērķi atvieglot tūristu ceļošanu un saskaņojot valstu statistiku, lai labāk noteiktu nozares ietekmi un nākotnē uzlabotu plānošanu un politikas veidošanu;

-  ES līdzekļu iespējami efektīva izmantošana, atvieglojot piekļuvi finansējumam tādiem ilgtspējīgiem un inovatīviem jauniem uzņēmumiem un MVU, kuri pievēršas pētījumiem, lai izstrādātu jaunus nozares produktus un pakalpojumus un paaugstinātu kvalitāti;

-  iniciatīvu izstrāde, lai uzlabotu ilgtspējīgu tūrisma piedāvājumu kvalitāti, veicot nepieciešamās izmaiņas noteikumos;

-  ilgtspējīga tūrisma uzņēmumu un kopu tīkla veidošana;

-  tūrisma profesionālo un uzņēmējdarbības prasmju apmācīšana, lai veicinātu tūrisma produktu un piedāvājumu dažādošanu;

-  sadarbības veicināšana Adrijas–Jonijas jūras reģionā, lai atvieglotu tūristu apriti;

Citas prioritātes:

-  Rietumbalkānu valstu integrācija ES;

-  visu triju ES makroreģionālo stratēģiju saskaņotības nodrošināšana;

-  nepieciešamās saskaņotības nodrošināšana starp makroreģionālo stratēģiju un valstu stratēģiju projektiem;

Adrijas un Jonijas jūras reģiona sadarbības programma (2014–2020)

Adrijas un Jonijas jūras reģiona sadarbības programma (2014–2020) (ADRION) ir programma kohēzijas politikas otrā mērķa, proti, Eiropas teritoriālās sadarbības ietvaros. Programma aptver četras ES dalībvalstis (Horvātiju, Grieķiju, Itāliju un Slovēniju) un četras valstis, attiecībā uz kurām darbojas pirmspievienošanās palīdzības instruments (Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni un Serbiju). Laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam kopējais ADRION programmas budžets ir EUR 118 154 690, un šo summu veido līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) (EUR 83 467 729), pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) (EUR 15 688 887) un valstu iemaksām (EUR 18 998 074). Pašlaik ar Eiropas Komisiju notiek sarunas par Sadarbības programmu (programmdokumentu), kurā tiks noteiktas ADRION programmas investīciju jomas, un to plānots pieņemt līdz 2015. gada beigām. Vispārējais mērķis ir panākt, lai programma virzītu politiku, veidotu novatorisku pārvaldību un veicinātu dalībvalstu un ārpussavienības valstu Eiropas integrāciju, izmantojot bagātos dabas, kultūras un cilvēkresursus Adrijas un Jonijas jūras reģionā un uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju programmas darbības teritorijā.

Pašlaik ir izvēlēti šādi četri tematiskie mērķi un piecas investīciju prioritātes, kuras ierosināts finansēt no ADRION programmas:

-  Inovatīvs un vieds reģions (tematiskais mērķis Nr. 1, investīciju prioritāte 1.b) ar konkrētu mērķi — atbalstīt reģionālās inovācijas sistēmas izveidi Adrijas un Jonijas jūras reģionā;

-  Ilgtspējīgs reģions (tematiskais mērķis Nr. 6, investīciju prioritāte 6.c) ar konkrētu mērķi — veicināt dabas un kultūras bagātību ilgtspējīgu vērtības palielināšanu un saglabāšanu kā stimulu Adrijas un Jonijas jūras reģiona izaugsmei; (tematiskais mērķis Nr. 6, investīciju prioritāte 6.d) ar konkrētu mērķi — attīstīt spēju starptautiski risināt vides neaizsargātības un ekosistēmu pakalpojumu fragmentācijas un aizsardzības problēmas Adrijas un Jonijas jūras reģionā;

-  Savienots reģions (tematiskais mērķis Nr. 7, investīciju prioritāte 7.c) ar konkrētu mērķi — attīstīt integrētu transporta un mobilitātes pakalpojumu un vairākveidu pārvadājumu spēju Adrijas un Jonijas jūras reģionā;

-  atbalstīt EUSAIR pārvaldību (tematiskais mērķis Nr. 11) ar konkrētu mērķi — veicināt EUSAIR koordināciju un īstenošanu, uzlabojot valsts pārvaldes un galveno ieinteresēto personu institucionālās spējas un sekmējot kopīgo prioritāšu īstenošanas gaitu.

EUSAIR pārvaldības struktūra ir atbildīga par stratēģijas vadību un īstenošanu. EUSAIR iesaistītās valstis uzņemas daļu atbildības par stratēģijas īstenošanu un koordinēšanu. Ar ADRION programmu atbalstītā EUSAIR pārvaldība un īstenošana saskaņā ar tematisko mērķi Nr. 11 galvenokārt tiek īstenota, izveidojot operatīvo struktūru, proti, instrumenta kontaktpunktu, kas atrodas Slovēnijas piekrastes reģionā, un tā tīkla sadarbības punktus partnervalstīs, kuri veidoti uz esošo struktūru pamata.

16.7.2015

ĀRLIETU KOMITEJAS ATZINUMS

Reģionālās attīstības komitejai

par ES stratēģiju attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu

(2014/2214(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Dubravka Šuica

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, cik stratēģiski nozīmīga ir Eiropas integrācijas un paplašināšanās procesa, reģionālās sadarbības un labu kaimiņattiecību veicināšana, izmantojot ES stratēģijas attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu (EUSAIR) instrumentus un iespējas; sagaida, ka tas būs jauns stimuls miera, sociālās kohēzijas, ekonomikas attīstības, vides ilgtspējas un drošības nostiprināšanai Dienvidaustrumu Eiropā;

2.  uzskata, ka demokrātiskas, pārredzamas, stabilas un labas pārvaldības mehānismi ir izšķiroši svarīgi, lai nodrošinātu stratēģisku virzību, pieņemtu svarīgus lēmumus un pārraudzītu EUSAIR efektīvu īstenošanu; atbalsta attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības un privātuzņēmumu, lielāku iesaistīšanu tās īstenošanā; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt visos līmeņos EUSAIR pienācīgu atpazīstamību; prasa nodrošināt ciešu sadarbību ar attiecīgajām Eiropas organizācijām un programmām, tostarp attiecībā uz sociālajām un migrācijas problēmām reģionā, jo īpaši ar Dienvidaustrumeiropas 2020. gada stratēģiju; prasa izvairīties no pasākumu dublēšanās un pārklāšanās; prasa attīstīt kopīgus projektus un sinerģijas, jo īpaši ar Centrāleiropas iniciatīvu (CEI), Dienvidaustrumeiropas sadarbības procesu (SEECP) un Savienību Vidusjūrai (UfM);

3.  uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi, lai EUSAIR dotu savu ieguldījumu Rietumbalkānu valstu pievienošanās procesā ES, nodrošinot tām iespējas īstenot ciešu sadarbību ar ES dalībvalstīm un risinot kopējās reģionālās problēmas; mudina EUSAIR stratēģijā iekļaut bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Kosovu; mudina izstrādāt sinerģijas un koordinētus politikas virzienus starp ES, attiecīgajām dalībvalstīm un Rietumbalkānu valstīm; atzinīgi vērtē sešu Rietumbalkānu valstu premjerministru regulārās sanāksmes un atbalsta viņu koordinētu rīcību reģionālos jautājumos; uzskata, ka ir svarīgi, lai Dienvidaustrumeiropas valstis risinātu problēmas saistībā ar korupciju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu;

4.  prasa, lai Rietumbalkānu valstis būtu pilnīgi un efektīvi iesaistītas visos EUSAIR īstenošanas posmos un lai tās pilnveidotu savstarpējos sakarus un sakarus ES, tostarp vienkāršojot tagadējos administratīvos slogus, ar mērķi paātrināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un cilvēku savstarpējos kontaktus, tostarp Adrijas–Jonijas koridoru; uzsver Adrijas–Jonijas koridora stratēģisko nozīmi un prasa šīm valstīm risināt jautājumus par būtiskajām atšķirībām un infrastruktūras trūkumu, jo īpaši attiecībā uz autoceļu un dzelzceļa tīkliem, intermodāliem savienojumiem, satiksmes pārvaldības sistēmām un enerģijas infrastruktūru; prasa pabeigt Eiropas mēroga transporta koridoru atlikušos posmus Dienvidaustrumeiropā, tostarp V, VI, VIII un X koridoru, kas uzlabos reģiona vispārējo savienojamību ar ES dalībvalstīm; mudina paātrināt Pelješacas tilta un Adrijas–Jonijas automaģistrāles būvniecības turpināšanu, lai veicinātu savienojamību;

5.  prasa turpināt atbalstu kopējiem enerģētikas projektiem, piemēram, Jonijas–Adrijas cauruļvadam (IAP), lai palielinātu piegāžu drošību; prasa nodrošināt kopīgu un ilgtspējīgu pārvaldību attiecībā uz pamatresursiem un kopīgajiem resursiem, piemēram, Adrijas un Jonijas jūru un zvejas resursiem; prasa īstenot pārdomātas reģionālās attīstības stratēģijas un projektus, kas vērsti uz zaļo ekonomiku un sociālu iekļaušanu;

6.  aicina Komisiju, tostarp tās Kaimiņattiecību un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorātu, izmantojot saskaņotību un papildināmību, censties nodrošināt visu pieejamo finansēšanas instrumentu visefektīvāko izmantošanu, lai optimizētu ietekmi, sasniegtu labākus rezultātus un veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi; uzskata, ka finanšu instrumenti būtu jāizmanto arī tādā veidā, kas stimulētu papildu privātās investīcijas; prasa izveidot jaunus fondu koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu EUSAIR pamatiniciatīvu projektu nostiprināšanu;

7.  pauž nožēlu, ka EUSAIR nav pienācīgi risināti tādi aizvien lielākas bažas izraisoši jautājumi, kā cilvēku tirdzniecība un pārrobežu noziedzība; saprotot, ka lielākās kriminālās plūsmas nāk caur šo Eiropas daļu, prasa, lai galvenie jautājumi par pārrobežu noziedzību, kā arī visu veidu kontrabandu tiktu iekļauti EUSAIR;

8.  uzsver, ka nelegālas migrācijas jautājums arī būtu jāiekļauj EUSAIR; prasa pievērst lielāku uzmanību sociālajai kohēzijai un vietējai attīstībai kā galvenajiem aspektiem attiecībā uz migrantu integrāciju un patvēruma meklētāju uzņemšanas kapacitātes palielināšanu;

9.  pauž stingru pārliecību, ka EUSAIR ir jāņem vērā reģiona stratēģiskā nozīme ES energoapgādes drošībai, jo īpaši attiecībā uz energoavotu un piegādes ceļu dažādošanu; uzsver, ka investīcijas enerģētikas starpsavienojumos ir būtisks priekšnoteikums reģiona integrācijai ES energotīklā; paturot prātā Adrijas un Jonijas jūru augstās pakāpes neaizsargātību, prasa pilnībā ievērot attiecīgo ES acquis; prasa nostiprināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti un attīstīt energoinfrastruktūru, jo īpaši attālākos un/vai sliktāk savienotos apgabalos;

10.  uzsver, ka ir jāpadziļina EUSAIR parlamentārā dimensija; mudina iesaistītās valstis turpināt attīstīt starpparlamentāro sadarbību, tostarp uzraugot EUSAIR īstenošanu un sekmējot tuvināšanos ES acquis; iesaka paplašināt parlamentāro iesaistīšanos arī ārpus ikgadējās parlamentu priekšsēdētāju konferences, lai pastiprinātu parlamentāro uzraudzību;

11.  aicina Komisiju regulāri informēt Parlamentu un apspriesties ar to par ietekmi, kas panākta, īstenojot EUSAIR.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.7.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

52

9

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Manolis Kefalogiannis, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Tamás Meszerics, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Vincent Peillon, Alojz Peterle, Tonino Picula, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Alyn Smith, Charles Tannock, László Tőkés, Elena Valenciano, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angel Dzhambazki, Neena Gill, Andrzej Grzyb, Marek Jurek, Gabrielius Landsbergis, Urmas Paet, Dubravka Šuica, István Ujhelyi, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Janusz Zemke

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fabio De Masi, Axel Voss, Ivan Štefanec

03.8.2015

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS

Reģionālās attīstības komitejai

par ES stratēģiju attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu

(2014/2214(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Marco Affronte

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (VEA)(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīvu 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu(7),

1.  atzīst būtisko saikni starp ekonomikas attīstību un vides ilgtspēju, vienlaikus ņemot vērā subsidiaritātes principu; atbalsta ekonomiskās un sociālās labklājības veicināšanu reģionā, ko nekādā ziņā nedrīkstētu realizēt uz ekoloģiskā līdzsvara un bioloģiskās daudzveidības rēķina trauslajās piekrastes un jūras ekosistēmās un to dabas resursos; uzsver nepieciešamību iekļaut EUSAIR konkrētas darbības vides aizsardzībai, ieskaitot projektus:

  (a)  aizsargāt krasta līniju un piekrastes ekosistēmas un cīnīties pret eroziju,

  (b)  atbalstīt pielāgošanās klimata pārmaiņām rīcības un riska pārvaldības projektus, lai novērstu dabas katastrofas, kas saistītas vai nav saistītas ar cilvēku darbību,

  (c)  veicināt kvalitatīvas atkritumu apsaimniekošanas, notekūdeņu apsaimniekošanas un profilakses sistēmu īstenošanu ūdens resursu jomā,

  (d)  sākt pētījumus un salīdzinošos pētījumus par zemes nogruvumiem;

2.  iestājas par zilo ekonomiku kā ekonomikas krīzes risinājumu, jo tā veicina jaunu darbvietu radīšanu un ekonomisko attīstību, un jo īpaši darbvietām sievietēm un jauniešiem piekrastes un salu valstīs; uzskata, ka ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam nav iespējams īstenot, neņemot vērā zilās ekonomikas jēdzienu, kura savieno ekonomikas nozares, kas saistītas ar jūrām un okeāniem, akvakultūru, jūras un upju transportu un tūrismu ar vides aizsardzību;

3.  aicina Komisiju nodrošināt, ka trešās valstis, kas piedalās projektos šajā makroreģionā, ievēro attiecīgo Savienības acquis, lai garantētu Savienības resursu ilgtspējīgu izmantošanu; iesaka izmantot nolīgumus un konvencijas, lai iesaistītu trešās valstis Eiropas Savienības vides projektos; arī norāda, ka labi pārvaldības mehānismi ir izšķiroši svarīgi vides politikas īstenošanā;

4.  aicina Komisiju sekmēt regulāru dialogu starp EUSAIR un Skotijas partneriem, lai varētu informēt par paraugpraksēm un dalīties ar inovatīvām pieejām integrētai piekrastes zonas apsaimniekošanai Ziemeļjūrā;

5.  iesaka dalībvalstīm apmainīties ar pieredzi un labu praksi attiecībā uz Donavas makroreģionu;

6.  aicina Komisiju regulāri informēt Parlamentu un apspriesties ar to par rezultātiem, kas sasniegti, īstenojot EUSAIR;

7.  aicina Komisiju un valstis, kas piedalās stratēģijā, izstrādāt kopīgus projektus atbilstoši kopējai zivsaimniecības politikai;

8.  uzskata, ka krasta līnija un jūras josla starp Itālijas Adrijas piekrasti un Balkānu piekrasti ir ārkārtīgi vērtīga dabas teritorija un vide, kas būtu jāaizsargā un jāpalielina nozīme;

9.  to ņemot vērā, uzskata, ka ceļu un transporta infrastruktūru papildināšana abpus Adrijas jūrai, to iekļaušana ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu TEN-T tīklos un koridoros un trūkstošo posmu aizpildīšana ir priekšnoteikums, lai sasniegtu makroreģiona vides ilgtspējas mērķus;

10.  uzteic ekoinovāciju aktīvo veicināšanu zivsaimniecības, akvakultūras, jūras transporta, tūrisma, ieskaitot kruīzu tūrismu, ostu un saistīto infrastruktūru jomās, lai izmantotu reģiona nozīmīgo potenciālu un veicinātu jūras nozaru izaugsmi, tādējādi radot jaunas darbvietas, un nodrošinātu jūras resursu racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar integrēto jūrlietu politiku; atbalsta inovatīvu, efektīvu un ilgtspējīgu jūras kravu un pasažieru transporta pakalpojumu veicināšanu, kuri var samazināt tranzīta laiku, transporta un loģistikas izmaksas un ārējās izmaksas un — kas ir pats svarīgākais, — CO2 emisijas un kas saskan ar tādas mobilitātes, kurai ir zema ietekme uz vidi, plāniem;

11.  aicina Komisiju veicināt vides ziņā un zivju krājumu saglabāšanas ziņā ilgtspējīgas zvejas attīstīšanu un arī veicināt integrētu zivsaimniecības un tūrisma politiku (zvejas tūrisms, marikultūra, atpūtas makšķerēšana u. c.) saskaņā ar ilgtspējas principu;

12.  atgādina, ka zivju un čaulgliemju komerciālai izmantošanai būtu jānotiek drošu bioloģisko limitu ietvaros, lai sasniegtu labu vides situāciju un nodrošinātu zivsaimniecības nozares ilgtermiņa ilgtspēju;

13.  mudina paplašināt aizsargājamās dabas teritorijas, lai aizsargātu vidi un apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, jo īpaši — uzlabojot „Natura 2000” un „Emerald” tīklus un izmantojot programmu LIFE; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt apdraudētās sugas, un aicina attiecīgās dalībvalstis ar šo makroreģionālo stratēģiju īstenot samērīgus pasākumus šā mērķa sasniegšanai; mudina dalībvalstis ieguldīt tālākus centienus jūras piesārņošanas apkarošanā, jo īpaši attiecībā uz piesārņošanu ar atkritumiem Adrijas jūras salās;

14.  uzsver nepieciešamību pēc visaptveroša plāna, kā apkarot jūras piesārņošanu un dabas un cilvēku izraisītus kaitējumus un riskus, ko rada klimata pārmaiņas, galvenokārt plūdi, sausums, augsnes erozija un mežu ugunsgrēki;

15.  uzsver, ka jūras un piekrastes ekosistēmu noslogojums var tikt samazināts, uzlabojot zināšanas par bioloģisko daudzveidību, un ka paraugprakses apmaiņa to pārvaldes iestāžu starpā tālāk uzlabo bioloģisko daudzveidību;

16.  aicina izvirzīt minimālo mērķi panākt līdz 2020. gadam, ka 10 % Adrijas un Jonijas jūras virsmas aptver aizsargājamās jūras teritorijas, — saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām saistībām un atbalstot labas vides stāvokļa sasniegšanu Savienības jūras vidē līdz 2020. gadam atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvai; aicina izveidot aizsargāto jūras, piekrastes un iekšzemes teritoriju un parku tīklu; mudina stratēģijā iesaistītās dalībvalstis vides kvalitāti uzlabot ar projektiem, kuru mērķis ir samazināt ķīmisko, fizisko un mikrobioloģisko piesārņojumu, optimizējot jūras transporta ilgtspēju, aizsargājot bioloģisko daudzveidību un veicot ieguldījumus aizsargājamos jūras apgabalos; šajā saistībā aicina iesaistītās dalībvalstis veicināt integrētas sistēmas aizsargāto jūras apgabalu vides novērošanai un uzraudzībai un pastiprināt sadarbību reģionālo uzraudzības centru starpā;

17.  pauž nopietnas bažas par atkārtoto ieinteresētību veikt naftas un gāzes izpēti un ekspluatāciju gan atkrastē, gan uz sauszemes, jo īpaši teritorijās, ko jau ir spēcīgi skārušus ievērojamas ekoloģiskās sekas; uzskata, ka ir svarīgi, ka tiek veikti attiecīgie pētījumi makroreģionam; uzsver, ka naftas un gāzes izpētei un ekspluatācijai ir jāsaskan ar integrētās jūrniecības politikas un jūras plānošanas mērķiem un ka enerģijas ražošanai kopumā būtu jākoncentrē uzmanība uz atjaunīgo enerģiju, piemēram, atkrastes vēja ģeneratoriem; uzsver, ka Adrijas jūra ir slēgta, sekla jūra, kurai trūkst spēju izšķīdināt piesārņojošās vielas un kurā ir plaukstoša tūrisma darbība abos tās krastos, un ka makroreģiona izaugsmei vispirms vajadzētu būt atkarīgai no tūrisma un ekonomiskajām darbībām, kas saistītas ar tā specifiskajām vides iezīmēm un ekosistēmām; uzsver nepieciešamību, lai dalībvalstis reģionā ievērotu konsekvenci, īstenojot ES tiesību aktus un starptautiskās konvencijas par vides ilgtspēju un drošību attiecībā uz jūrniecības darbībām, piemēram, atkrastes naftas un gāzes izpēti un izstrādi, atkrastes vēja turbīnu uzstādīšanu un darbināšanu; tāpēc aicina pilnībā īstenot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (2008/56/EK) un Naftas un gāzes nozares darbību jūrā drošuma direktīvu (2013/30/ES); ņemot vērā makroreģionālo sadarbību, mudina izveidot iejaukšanās sistēmu avāriju gadījumā;

18.  uzsver saikni starp vides aizsardzību un ilgtspējīga tūrisma attīstību; šajā saistībā mudina reģionu īstenot ilgtspējīga tūrisma attīstīšanu, šādi novēršot negatīvo ietekmi uz vidi;

19.  aicina Komisiju pastiprināt apmaiņu ar labāko praksi, piemēram, attiecībā uz ilgtspējīgiem projektiem, ko izstrādā piekrastes rīcības grupas;

20.  mudina dalībvalstis aktīvi iesaistīt vietējās pašvaldības, kopienas, pilsonisko sabiedrību un citas ieinteresētās personas makroreģionālās stratēģijas īstenošanā, tā lai tās varētu realizēt savas tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz vietējo vidi un sabiedrības veselību, ja tās apdraud piesārņojums vai invazīvas vai videi kaitīgas infrastruktūras, kas nav saderīgas ar Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) direktīvu (2014/52/ES); aicina dalībvalstis dalīties ar kaimiņvalstu attiecīgajām iestādēm konstatētajos faktos, kas atklāti, analizējot datus par ekonomiskās jūrniecības darbības ietekmi, uz ko attiecas IVN direktīvas darbības joma un Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu;

21.  atzīst, ka daudzas reģionālās kopienas sevi pasludinājušas par no ĢMO brīvu zonu; šajā saistībā iesaka īstenot sadarbību un koordināciju EUSAIR satvarā, lai nodrošinātu aizsardzību pret piesārņojumu ar ĢMO;

22.  pievienojas Komisijas uzskatam, ka būtu jāizveido Adrijas un Jonijas jūras makroreģionam dabas un cilvēka darbības izraisītu katastrofu novēršanas centrs;

23.  mudina sadarboties dalībvalstu hidrometeoroloģijas institūtus, lai panāktu labāku koordināciju ekstrēmu dabas apstākļu izraisītu notikumu un klimata pārmaiņu seku pārvarēšanā un katastrofu riska pārvaldībā;

24.  atzīst, ka ūdens, lauksaimniecības un tūrisma joma ir tās nozares, kas vislielākajā mērā neaizsargātas pret klimata pārmaiņām, tāpēc mudina sadarbību valstu iestāžu starpā, lai izveidotu satvaru un atbalsta mehānismu pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumu īstenošanai;

25.  atzīst, ka makroreģionā pastāv augsts potenciāls nepietiekami izmantotu atjaunīgās enerģijas avotu; mudina ieguldīt tālākus centienus, lai mudinātu un veicinātu makroreģionālu enerģētikas sadarbību saistībā ar Enerģētikas savienību, kurā būtu iesaistītas dalībvalstis un trešās valstis, lai sasniegtu ES klimata jomas un enerģētikas mērķus 2030. gadam;

26.  mudina dalībvalstis īstenot videi nekaitīga transporta nozares attīstīšanu, kurā iekļauta (bet kas neaprobežojas tikai ar to) dzelzceļa infrastruktūra, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu infrastruktūras attīstību; mudina attīstīt vairākveidu satiksmi un integrētu biļešu sistēmu;

27.  mudina izmantot regulu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (Regula (ES) 2015/757) inovācijai un ilgtspējīga jūras transporta izveidošanai makroreģionā, izmantojot jūras transportā alternatīvas dzinēju sistēmas un degvielas, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu energoefektivitāti transporta nozarē.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.7.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

56

8

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Cristian-Silviu Buşoi, Nessa Childers, Alberto Cirio, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Iratxe García Pérez, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Jiří Maštálka, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Marcus Pretzell, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Dubravka Šuica, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Brannen, Nicola Caputo, Fredrick Federley, James Nicholson, Marit Paulsen, Gabriele Preuß, Keith Taylor, Tom Vandenkendelaere

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Malin Björk, Jiří Maštálka

23.6.2015

ZIVSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS

Reģionālās attīstības komitejai

par ES stratēģiju attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu

(2014/2214(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Norica Nicolai

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Komisija pareizi secina, ka šajā stratēģijā iesaistītās valstis ir sociālekonomiski ļoti atšķirīgas un jo īpaši šīs atšķirības ir vērojamas starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm, kas nav ES dalībvalstis; tā kā Komisija Parlamentu iepazīstinās ar trešo valstu finansiālajiem ieguldījumiem šīs stratēģijas īstenošanā;

B.  tā kā KZP noteikumu un mērķu piemērošanai un ievērošanai vajadzētu būt vienam no svarīgākajiem novērtējuma mērķiem attiecībā uz visām šajā stratēģijā iesaistītajām valstīm; tā kā papildus jebkuram novērtējumam saistībā ar reģiona jūras vidi un zivsaimniecībām jānosaka kvantitatīvais mērķis, kas būtu vienāds ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu vai zemāks par to;

C.  tā kā Adrijas jūra, būdama daļēji noslēgta, ir īpaši jutīga pret piesārņojumu un tai ir netipiskas hidrogrāfiskās īpatnības, piemēram, tās dziļums un piekraste ievērojami atšķiras reģiona ziemeļu un dienvidu daļā; tā kā zivju krājumi ir kopīgi izmantojami visām piekrastes valstīm un tas rada pastāvīgu spiedienu uz krājumu atjaunošanos; tā kā pasākumi, ko ietvers nākamajā pamatregulējumā par reformētās KZP tehniskajiem pasākumiem, būtu jāizstrādā saskaņā ar reģionālu pieeju un tos vajadzētu īpaši pielāgot šīs teritorijas īpatnībām un tās jūras resursiem un zivsaimniecībām;

D.  tā kā reģiona ūdeņus apdraud dažādi piesārņojuma avoti, tostarp neattīrīti notekūdeņi un atkritumi, eitrofikācija, ko rada notece no lauksaimnieciskām darbībām un zivjaudzētavām, un tā kā, ņemot vērā, ka vides aizsardzība ir daļa no ES stratēģijas Adrijas un Jonijas jūras reģionam, ārkārtīgi svarīgi ir saprast, ka ekonomikas attīstību var plānot tikai saistībā ar vides ilgtspēju;

E.  tā kā Komisija gan stratēģijā, gan rīcības plānā atzīst, ka tā nevar pilnībā novērtēt reģiona un valstu status quo, jo trūkst datu;

F.  tā kā — saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju — ES līdzfinansēs projektus kopā ar dalībvalstīm;

G.  tā kā zilā jeb jūras nozaru ekonomika piedāvā potenciālu ekonomikas krīzes risinājumu, jo tā veicina jaunu darbvietu radīšanu, izaugsmi un ekonomikas attīstību, īpaši piekrastes un salu valstīs; tā kā ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam nav iespējams īstenot, neņemot vērā zilās ekonomikas jēdzienu, jo tas attiecas uz plašu tādu ekonomikas nozaru spektru, kuras ir saistītas ar jūrām un okeāniem, aptverot tradicionālās un jaunās nozares, tostarp zivsaimniecību, akvakultūru, jūras kuģniecību un iekšzemes ūdensceļu transportu, ostas un loģistiku, tūrismu;

H.  tā kā stratēģijas panākumi ir pilnībā atkarīgi no dalībvalstu finansētajiem un atbalstītajiem projektiem;

I.  tā kā visas valstis vēlas sasniegt ekonomikas izaugsmi un attīstību;

J.  tā kā zilā izaugsme, kas ir daļa no šīs stratēģijas un tai pievienotā rīcības plāna, ir pamats ilgtspējīgas attīstības projektiem, jo īpaši šāda veida reģionos;

K.  tā kā zivsaimniecībai, kaut arī tā ir viena no svarīgākajām nozarēm šajā reģionā, nav veltīta kāda konkrēta stratēģijas daļa, taču dažādi tās aspekti ir iekļauti vairākos pamatjautājumos;

L.  tā kā pieaugums jūras transporta nozarē un kruīza kuģu tūrisma nozarē ir daļa no stratēģijas un rīcības plāna attīstības un ekonomikas izaugsmes sasniegšanai;

M.  tā kā jūrā notiekošu darbību pieaugums varētu kaitēt jau tā apdraudētajiem zivju krājumiem Adrijas un Jonijas jūrās,

1.  aicina Komisiju kā šīs stratēģijas neatkarīgu koordinatoru uzsvērt, ka svarīgi ir radīt apstākļus valstu sociālekonomisko atšķirību samazināšanai; atkārtoti norāda, ka stratēģijas mērķis ir palīdzēt stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā un ar trešām valstīm Adrijas un Jonijas jūras reģionā, tajā pašā laikā atbalstot un sekmējot centienus, ar kuriem spēkā esošos tiesību aktus par zivsaimniecību saskaņot ar KZP noteiktajiem mērķiem un panākt spēcīgu pārrobežu sadarbību starp reģiona valstīm;

2.  aicina Komisiju, cik vien iespējams labi, nodrošināt, ka zivsaimniecības nozare, zivju krājumi, jūras vide un visi citi ar šo nozari saistītie aspekti tiek koordinēti un ilgtspējīgi pārvaldīti visās pamatjautājumu kopās un ka visas valstis, tostarp projektos iesaistītās makroreģiona trešās valstis, rīkojas saskaņā ar KZP vērtībām, principiem un mērķiem un ievērojot tos, un aicina gan Komisiju, gan stratēģijā iesaistītās valstis izstrādāt kopējus projektus atbilstoši šiem principiem;

3.  uzsver, ka svarīgi ir atbalstīt tās jaunās direktīvas īstenošanu, ar kuru izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (izmantojot koordinētu plānošanu), kā arī labāku pārvaldību zivsaimniecības un akvakultūras jomās, lai veicinātu pašreizējo dabas resursu ilgtspējīgāku izmantošanu un līdz ar to arī ilgtspējīgu izaugsmi; uzskata, ka pareiza kopīga jūras teritorijas pārvaldība nodrošina nozīmīgu pamatu ilgtspējīgai un pārredzamai jūrniecības un jūras resursu izmantošanai;

4.  aicina Komisiju aktīvi veicināt zivsaimniecības vietējo rīcības grupu veidošanu, kuras varētu būt dabisks instruments zivsaimniecību dažādošanai; uzsver, ka ilgtspējīgai un rentablai zivsaimniecībai un akvakultūrai ir nepieciešama stingrāka ieinteresēto personu iesaistīšanās kopējā pārvaldībā, kā arī uzlabotas un dažādotas zivsaimniecības darbības;

5.  aicina Komisiju pēc iespējas drīz formulēt zivsaimniecības pārvaldības daudzgadu plānu abu jūru baseinam;

6.  ņemot vērā to, ka, pieaugot jūrā veikto darbību apjomam, varētu tikt ietekmēta reģiona zivju krājumu veselība un ka daudzas sugas jau tagad ir uz izdzīvošanas robežas, prasa pastāvīgi veikt krājumu visaptverošu novērtējumu un šā novērtējuma analīzi un dalīties ar šiem datiem ar visām valstīm; prasa piemērot piesardzības principu vienmēr, kad nepieciešams;

7.  ņemot vērā, ka reģions ir īpaši jutīga jūras ekosistēma, prasa Komisijai, lai visaptverošā ietekmes uz vidi novērtējuma analīzē tiktu izvērtēti visi faktori, piemēram, jūras transports un atkritumi, ūdens piesārņojums, gaidāmie urbšanas darbi vai jaunas infrastruktūras izbūve piekrastē, kuri varētu ietekmēt veselību zivju krājumiem, kam jau tagad situācija ir sarežģīta; uzstāj, ka vajadzības gadījumā jāpiemēro piesardzības princips un subsidiaritātes princips, un aicina Komisiju atjaunināt to jūrā veikto darbību sarakstu (derīgo izrakteņu ieguve jūras gultnē, enerģijas ražošana jūrā u. c.), kuras varētu ietekmēt jūras vidi un zivju krājumu stāvokli;

8.  ņemot vērā to, ka jūrā veikto darbību paplašināšanās pamazām samazina zvejas vietas, aicina Komisiju pārliecināties, ka attiecīgo nozaru intereses tiek pietiekami un taisnīgi ņemtas vērā katrā jūrās veikto darbību attīstības posmā, proti, kad izstrādā jūras teritorijas plānojumu un integrēto piekrastes zonas pārvaldību;

9.  prasa izvērtēt un veicināt projektus, kuru mērķis ir novērtēt netiešās zvejas (nevienam nepiederoši tīkli, ēdamgliemeņu kultivēšanas sieti) un aizsargājamo sugu piezvejas ietekmi, jo tiek lēsts, ka tikai Adrijas jūrā vien netīšām tiek noķerts vairāk nekā 40 000 jūras bruņurupuču; uzskata, ka steidzami ir nepieciešami vides pētījumi un pētījumi par to, kādā veidā šo problēmu mazināt (piemēram, ar ierīcēm bruņurupuču izkļūšanai no zvejas rīka);

10.  aicina Komisiju reģionā veicināt ilgtspējīgas atpūtas zvejas, kā arī ilgtspējīga un ienesīga tūrisma attīstību un atbalstīt integrētas politiskās nostādnes zvejas un tūrisma jomā (zvejas tūrisms, marikultūra u. c.) saskaņā ar ilgtspējības principu;

11.  aicina Komisiju veicināt un atbalstīt projektus, kas piedāvā reālu un ilgtspējīgu attīstību mazajām attālajām kopienām, kuras dzīvo salās un nodrošina savus ikdienas ienākumus ar mazapjoma zveju;

12.  aicina Komisiju atbalstīt un veicināt zivsaimniecību un zvejnieku iesaistīšanos projektos, kas saistīti ar kultūras un tradīciju tūrismu, ietverot zveju, kā arī jūras braukšanas un tradicionālo zvejas vietu un nodarbošanos atklāšanu no jauna;

13.  ir nobažījies par postu, ko jūrā rada plastmasu atkritumi; aicina Komisiju atbalstīt iniciatīvas par šo atkritumu savākšanu un pārstrādi; uzsver, ka svarīgi ir šajā darbībā iesaistīt zvejniekus;

14.  aicina Komisiju reģistrēt atpūtas zvejas lomu apjomus, reglamentēt šo darbību un attiecināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu gan uz atpūtas zvejas, gan profesionālās zvejas darbību;

15.  ņemot vērā nepieciešamību atjaunot zivju populāciju dažās Adrijas un Jonijas jūras zonās, aicina Komisiju rūpēties par to, lai dažādu zivju sugu mazuļu uzturēšanās vietas jūrā tiktu precīzi noteiktas un aizsargātas, lai nodrošinātu nepieciešamo finansiālo atbalstu mākslīgu rifu izveidei un stiprinātu pašreizējos centienus reģionā radīt saskaņotu aizsargāto jūras teritoriju tīklu, nodrošinot, ka visas bioloģiski nozīmīgās teritorijas tiek aizsargātas saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām saistībām, piemēram, Stratēģisko bioloģiskās daudzveidības plānu;

16.  atbalsta kvalitātes marķējuma izveidi augstas kvalitātes jūras produktiem, kas būtu iezīmēti ar Adrijas un Jonijas jūras marķējumu, lai palielinātu nozares konkurētspēju un patērētājiem sniegtu apliecinājumu, kas garantē zivsaimniecības un zivjaudzētavu produktu kvalitāti;

17.  uzsver, ka akvakultūras un marikultūras attīstībai var būt liela nozīme ne tikai sugu daudzveidības atgūšanā, bet arī Adrijas un Jonijas jūras ekonomikas izaugsmē;

18.  aicina Komisiju kā ļoti steidzamu jautājumu risināt problēmu par precīzu, visaptverošu datu trūkumu attiecībā uz jūras resursiem, kā arī ūdens piesārņojuma līmeni, ko rada plastmasas atkritumi, neattīrīti notekūdeņi un izvadītajos balasta ūdeņos esošās invazīvās sugas, — trūkumu, kura dēļ novērtējumi ir neskaidri un neuzticami; ņemot vērā to, ka zivsaimniecības dati, zivju krājumu novērtējums un visa ar to saistītā analīze ir nepilnīga, aicina Komisiju atrisināt šo problēmu, pirms finansēt citus pasākumus; aicina Komisiju veicināt Adrijas un Jonijas jūras reģionā ieinteresēto personu rezultatīvu zinātnisku sadarbību un nodrošināt, ka attiecīgās valstis īsteno reformas, lai panāktu veiktspēju, ar kuru apkopot, analizēt un novērtēt datus un tādējādi noteikt jūras resursu ilgtspējīgas izmantošanas iespējas;

19.  aicina stratēģijā iesaistītās valstis vides kvalitāti uzlabot ar projektiem, kuru mērķis ir samazināt ķīmisko, fizisko un mikrobioloģisko piesārņojumu, un kopīgi izstrādāt stratēģijas mikroplastmasas un citu atkritumu samazināšanai reģiona ūdeņos, vienlaikus koordinējot pašreizējo ūdeņu attīrīšanu, optimizējot jūras transporta darbības, lai panāktu ilgtspējību, aizsargātu bioloģisko daudzveidību, veiktu ieguldījumus jūras atjaunošanas teritorijās un risinātu eitrofikācijas problēmu, ko rada notece no lauksaimnieciskām darbībām;

20.  aicina Komisiju, sākot ar īstenošanas gadu un beidzot ar galīgo novērtējumu mērķim pēc 2020. gada, katru gadu iesniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu; šā ziņojuma pamatā vajadzētu būt koordinatoru ziņojumiem un veiktajai analīzei līdztekus novērtējumiem, kurus Komisija apkopojusi no citām ieinteresētām personām;

21.  aicina Komisiju un stratēģijā iesaistītās valstis atbalstīt sieviešu nozīmīgo darbu zivsaimniecības nozarē, sekmēt viņu profesionālo kvalifikāciju un iekļaušanu piekrastes rīcības grupās un ražotāju organizācijās;

22.  aicina Komisiju un stratēģijā iesaistītās valstis izvirzīt iniciatīvas, kas ieinteresētu jauniešus par zvejas un akvakultūras nozari Adrijas un Jonijas jūras reģionā un mudinātu viņus sākt uzņēmējdarbību šajās jomās;

23.  aicina Komisiju pastiprināt apmaiņu ar labāko praksi, piemēram, attiecībā uz piekrastes rīcības grupu izstrādāto projektu ilgtspējību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.6.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, João Ferreira, Raymond Finch, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, José Blanco López, Marek Józef Gróbarczyk, Verónica Lope Fontagné, Francisco José Millán Mon

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tim Aker

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

3

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, José Blanco López, Franc Bogovič, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Edward Czesak, Rosa D’Amato, Bill Etheridge, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Julia Reid, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Maria Spyraki, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

James Nicholson, Jan Olbrycht, Demetris Papadakis, Maurice Ponga, Hannu Takkula

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brando Benifei, Andrejs Mamikins, Soraya Post

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(3)

OV C 349 E, 29.11.2013., 1. lpp.

(4)

OV L 197, 25.6.2001., 30. lpp.

(5)

OV L 164, 25.6.2008, 19. lpp.

(6)

OV L 178, 28.6.2013, 66. lpp.

(7)

OV L 124, 25.6.2014., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika