ZIŅOJUMS par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu

02.10.2015 - (2015/2035(INL))

Konstitucionālo jautājumu komiteja
Līdzreferenti: Danuta Maria Hübner, Jo Leinen

Grozījumi

• 032-033 (PDF - 403 KB)
• 032-033 (DOC - 315 KB)
• 034-034 (PDF - 393 KB)
• 034-034 (DOC - 293 KB)
• 035-035 (PDF - 405 KB)
• 035-035 (DOC - 294 KB)
• 036-040 (PDF - 427 KB)
• 036-040 (DOC - 318 KB)
• 041-044 (PDF - 424 KB)
• 041-044 (DOC - 309 KB)
• 045-054 (PDF - 449 KB)
• 045-054 (DOC - 277 KB)
• 055-058 (PDF - 421 KB)
• 055-058 (DOC - 313 KB)
• 059-061 (PDF - 413 KB)
• 059-061 (DOC - 304 KB)
• 062-062 (PDF - 403 KB)
• 062-062 (DOC - 293 KB)
• 063-063/REV1 (PDF - 107 KB)
• 063-063/REV1 (DOC - 293 KB)
• 064-064 (PDF - 396 KB)
• 064-064 (DOC - 293 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu

(2015/2035(INL))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā grozīto Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās (turpmāk „Vēlēšanu akts”), kas pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam[1], un jo īpaši tā 14. pantu,

–  ņemot vērā līgumus un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 9., 10. un 14. pantu, kā arī 17. panta 7. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 22. pantu, 223. panta 1. punktu un 225. pantu un Protokola Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 3. pantu,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Parlamenta vēlēšanu procedūru un jo īpaši 1998. gada 15. jūlija rezolūciju par vēlēšanu procedūras projektu, kas ietver kopējus principus Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanām[2], 2012. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā[3] un 2013. gada 4. jūlija par Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanu norises praktisko aspektu uzlabošanu[4],

–  ņemot vērā 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas Parlamenta sastāvu 2014. gada vēlēšanu perspektīvā[5],

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 12. marta Ieteikumu 2013/142/ES par Eiropas Parlamenta vēlēšanu demokrātiskas un efektīvas norises veicināšanu[6],

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 8. maija paziņojumu „Ziņojums par 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (COM(2015)0206),

–  ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām[7],

–  ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav[8],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2014. gada 22. oktobra (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu[9] un jo īpaši tās 13., 21. un 31. pantu;

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 11., 23. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 45. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A8-0008/2015),

A.   tā kā ar LESD 223. pantu Parlamentam ir noteiktas tiesības ierosināt tā vēlēšanu procedūras reformu, lai izstrādātu vienotu procedūru, kas attiecas uz visu Savienību, vai procedūru, kas ir balstīta uz principiem, kas kopīgi visām dalībvalstīm, un dot savu piekrišanu tām;

B.   tā kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu procedūras reformas mērķim vajadzētu būt demokrātiskās un pārnacionālās dimensijas Eiropas vēlēšanās un Savienības Savienības lēmumu pieņemšanas procesa demokrātiskās leģitimitātes palielināšanai , Savienības pilsonības jēdziena stiprināšanai , Eiropas Parlamenta darbības un Eiropas Savienības pārvaldes uzlabošanai, Eiropas Parlamenta darba leģitīmitātes vairošanai, vēlētāju vienlīdzības un vienlīdzīgu iespēju principu nostiprināšanai, Eiropas Parlamenta vēlēšanu sistēmas efektivitātes uzlabošanai un Eiropas Parlamenta deputātu tuvināšanai vēlētājiem, jo īpaši jaunajai paaudzei;

C.  tā kā, īstenojot vēlēšanu procedūras reformu, jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes princips, kā arī nevajadzētu censties panākt vienveidību pašas vienveidības labad;

D.  tā kā iespēja izstrādāt vienotu vēlēšanu procedūru, pamatojoties uz tiešām vispārējām vēlēšanām, ir paredzēta līgumos jau kopš 1957. gada;

E.   tā kā pastāvīgi samazinās vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo īpaši gados jaunāko velētāju aktivitāte, un vēlētāju intereses trūkums par Eiropas Savienības jautājumiem apdraud Eiropas nākotni, un tā kā tāpēc ir vajadzīgas idejas, kas palīdzēs atdzīvināt Eiropas demokrātisko dimensiju;

F.   tā kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu procedūras patiesa saskaņošana visās dalībvalstīs varētu, pamatojoties uz vienlīdzīgiem noteikumiem, labāk veicināt Eiropas Savienības iedzīvotāju tiesības piedalīties demokrātiskajā dzīvē, vienlaikus stiprinot politisko dimensiju Eiropas integrācijā;

G.  tā kā kopš pirmajām tiešajām vēlēšanām 1979. gadā Parlamenta pilnvaras ir pakāpeniski paplašinājušās un tā kā pašlaik, jo īpaši pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Parlamenta pilnvaras nodrošina, ka tas līdzās Padomei ir otrs likumdevējs lielākajā daļā Savienības politikas jomu;

H.  tā kā ar Lisabonas līgumu tika veiktas izmaiņas Eiropas Parlamenta deputātu mandātā, nosakot, ka viņi ir Savienības pilsoņu tieši pārstāvji[10], nevis „pārstāvji, ko ievēlējušas Kopienā apvienoto valstu tautas”[11];

I.  tā kā vienīgo reizi Vēlēšanu akta reforma īstenota 2002. gadā, pieņemot Padomes Lēmumu 2002/772/EK, Euratom[12], kurā noteica, ka dalībvalstis rīko vēlēšanas, ievērojot proporcionālas pārstāvības principu, izmantojot sarakstu sistēmu vai atsevišķu pārdalāmu balsu sistēmu, un ar kuru atcēla Eiropas Parlamenta deputātu divkāršo mandātu; tā kā turklāt dalībvalstīm nepārprotami tika piešķirtas tiesības izveidot vēlēšanu apgabalus valsts līmenī, kā arī noteikt slieksni, kas nepārsniedz 5 procentus no nodotajām balsīm;

J.  tā kā visaptveroša vienošanās par patiesi vienotu vēlēšanu procedūru vēl nav sasniegta, lai gan zināma vēlēšanu sistēmu konverģence pakāpeniski notiek, cita starpā pieņemot sekundāros tiesību aktus, piemēram, Padomes Direktīvu 93/109/EK;

K.  tā kā Savienības pilsonības jēdziens, kas konstitucionālajā kārtībā formāli ieviests ar Māstrihtas līgumu 1993. gadā, ietver Savienības pilsoņu tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem[13]; tā kā ar Pamattiesību hartu, kas saskaņā ar Lisabonas līgumu ir juridiski saistoša, šīs tiesības ir nostiprinātas;

L.  tā kā, neskatoties uz šīm reformām, Eiropas vēlēšanu norise joprojām tiek reglamentēta galvenokārt ar dalībvalstu tiesību aktiem, vēlēšanu kampaņas joprojām tiek īstenotas valsts līmenī un Eiropas politiskās partijas nevar pietiekamā mērā īstenot savu konstitucionālo mandātu un veicināt „Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu”, kā to paredz LES 10. panta 4. punkts;

M.  tā kā Eiropas politiskās partijas ir labākajā situācijā, lai veicinātu „Eiropas politiskās apziņas veidošanos”, un tādēļ tām būtu aktīvāk jāiesaistās Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās, lai uzlabotu to pamanāmību un parādītu saikni starp balsojumu par konkrētu valstu partiju un tā ietekmi uz Eiropas politiskās grupas lielumu Eiropas Parlamentā;

N.   tā kā procedūra attiecībā uz kandidātu izvirzīšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanām ievērojami atšķiras atkarībā no konkrētās dalībvalsts un partijas, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību un demokrātiskajiem standartiem, ņemot vērā, ka pārredzamas un demokrātiskas procedūras kandidātu atlasei ir būtiskas, lai veidotu uzticēšanos politiskajai sistēmai;

O.  tā kā dalībvalstīs ievērojami atšķiras deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš, kas pašlaik ir no 17 līdz 83 dienām, un tas kandidātiem un vēlētājiem Savienībā rada nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz laikposmu, kurā jārīko kampaņas vai jāpārdomā izvēle balsojumā;

P.   tā kā termiņi, kuros ir japabeidz Eiropas Parlamenta vēlēšanu vēlētāju saraksta sagatavošana, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras un var padarīt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par vēlētājiem (kuras mērķis ir izvairīties no divkāršas balsošanas) sarežģītu un varbūt pat neiespējamu;

Q.   tā kā spēkā esošajos noteikumos par Eiropas vēlēšanām attiecībā uz tām ir paredzēta iespēja noteikt neobligātu slieksni, kas nepārsniedz 5 procentus no nodotajām balsīm, un tā kā 15 dalībvalstis ir izmantojušas šo iespēju un noteikušas slieksni no 3 līdz 5 procentiem; tā kā mazākās dalībvalstīs un dalībvalstīs, kuras savu teritoriju ir sadalījušas vēlēšanu apgabalos, faktiskais slieksnis tomēr pārsniedz 3 procentus, lai gan oficiāli slieksnis nav noteikts; tā kā obligātu robežvērtību ieviešana ir atzīta ar konstitucionālajām tradīcijām kā likumīgs veids, kā nodrošināt, lai valstu parlamenti spētu darboties;

R.  tā kā, neskatoties uz to, ka Vēlēšanu akta 10. panta 2. punktā ir skaidri noteikts aizliegums priekšlaicīgi publicēt vēlēšanu rezultātus, iepriekš ir notikusi šāda rezultātu publiskošana; tā kā visās dalībvalstīs saskaņots balsošanas slēgšanas laiks būtiski stiprinātu Eiropas vienotības sajūtu Eiropas vēlēšanās, kā arī mazinātu iespēju ietekmēt vēlēšanu iznākumu, ja vēlēšanu rezultātus kādā dalībvalstī dara zināmus sabiedrībai, pirms ir beigusies balsošana visās dalībvalstīs;

S.  tā kā pirmie oficiālie provizoriskie vēlēšanu rezultāti būtu jāpaziņo vienlaicīgi visās dalībvalstīs vēlēšanu perioda pēdējā dienā plkst. 21.00 pēc Centrāleiropas laika;

T.   tā kā kopēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu diena labāk atspoguļotu pilsoņu kopīgu līdzdalību visā Savienībā, stiprinātu līdzdalības demokrātiju un palīdzētu radīt viendabīgākas Eiropas mēroga vēlēšanas;

U.   tā kā ar Lisabonas līgumu tika ieviesta jauna konstitucionālā kārtība, piešķirot Eiropas Parlamentam tiesības ievēlēt Eiropas Komisijas priekšsēdētāju[14], nevis tikai dot savu piekrišanu; tā kā 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir svarīgs precedents šajā ziņā un ir pierādīts, ka vadošo kandidātu izvirzīšana palielina iedzīvotāju interesi par Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

V.  tā kā vadošo kandidātu izvirzīšana Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam veido saikni starp nodotajām balsīm valsts līmenī un Eiropas līmenī un ļauj Savienības pilsoņiem izdarīt apzinātu izvēli starp alternatīvām politiskām programmām; tā kā vadošo kandidātu izvirzīšana atklātu un pārredzamu procedūru rezultātā stiprina demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību;

W.  tā kā vadošo kandidātu izvirzīšanas un atlases procedūra šim amatam ir Eiropas demokrātijas spēcīga izpausme; tā kā turklāt tai vajadzētu būt neatņemamai daļai no vēlēšanu kampaņas;

X.   tā kā Eiropas politiskajām partijām paredzētais termiņš kandidātu izvirzīšanai būtu jākodificē Vēlēšanu aktā un tā kā vadošajiem kandidātiem Komisijas priekšsēdētāja amatam vajadzētu būt Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātiem;

Y.   tā kā ne visas dalībvalstis paredz saviem pilsoņiem iespēju balsot ārvalstīs, savukārt valstīs, kuras paredz šādu iespēju, būtiski atšķiras nosacījumi, kas liedz balsot; tā kā, piešķirot visiem Savienības pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Savienības, tiesības piedalīties vēlēšanās, tiktu uzlabota vienlīdzība vēlēšanās; tā kā tomēr visām dalībvalstīm nepieciešams labāk koordinēt savas administratīvās sistēmas, lai novērstu iespēju vēlētājiem balsot divreiz divās dažādās dalībvalstīs;

Z.   tā kā vismaz 13 dalībvalstīs nav izveidoti piemēroti iekšējie noteikumi, kas liedz Savienības pilsoņiem, kuriem ir dubultā dalībvalstu pilsonība, balsot divreiz, pārkāpjot Vēlēšanu akta 9. pantu;

AA.   tā kā Eiropas līmenī būtu jāizveido vēlēšanu iestāde, kas darbotos kā vienots dalībvalstu kontaktpunktu tīkls , jo tā atvieglotu piekļuvi informācijai par noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kā arī vienkāršotu procesu un stiprinātu šo vēlēšanu Eiropas dimensiju; tā kā tādēļ Komisija tiek aicināta izpētīt praktiskos pasākumus, kas nepieciešami, lai izveidotu šādu iestādi Savienības līmenī;

AB.  tā kā dalībvalstu atšķirīgo konstitucionālo un vēlēšanu tradīciju dēļ minimālais vecums, lai būtu tiesības kandidēt vēlēšanās, 28 dalībvalstīs ir no 18 līdz 25 gadiem, un minimālais vecums, lai iegūtu tiesības balsot, ir no 16 līdz 18 gadiem; tā kā būtu ļoti vēlama balsošanas vecuma un kandidātu minimālā vecuma saskaņošana, jo tā nodrošinātu Savienības pilsoņiem patiesu balsošanas vienlīdzību , kā arī ļautu izvairīties no diskriminācijas saistībā ar pilsonības būtiskāko aspektu, proti, tiesībām piedalīties demokrātiskajā procesā;

AC.   tā kā politisko partiju oficiāla izveide un konsolidēšana Savienības līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas tapšanu un Savienības pilsoņu gribas paušanu un tā kā šāda izveide un konsolidēšana ir arī sekmējusi vēlēšanu sistēmu pakāpenisku tuvināšanu;

AD.  tā kā balsošana pa pastu, elektroniskā balsošana un balsošana internetā varētu uzlabot Eiropas vēlēšanu norises efektivitāti un padarīt tās pievilcīgākas vēlētājiem ar nosacījumu, ka tiek nodrošināti iespējami augstākie datu aizsardzības standarti;

AE.  tā kā lielākajā daļā dalībvalstu izpildvaras pārstāvji var kandidēt attiecīgās valsts parlamenta vēlēšanās, nepārtraucot savu institucionālo darbību;

AF.  tā kā, neraugoties uz nepārtraukto progresu kopš 1979. gada attiecībā uz attiecībā uz vietu sadalījuma līdzsvaru starp sievietēm un vīriešiem, joprojām pastāv ievērojamas atšķirības šajā ziņā starp dalībvalstīm, un 10 no tām mazāk pārstāvētais dzimums veido mazāk nekā 33 %; tā kā pašreizējā Eiropas Parlamenta sastāvs, kurā ir tikai 36,62 % sieviešu, nesasniedz dzimumu līdztiesības nodrošināšanas vērtības un mērķus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

AG.   tā kā ir jāsasniedz sieviešu un vīriešu līdztiesība kā viena no Savienības pamatvērtībām, bet tikai ļoti nedaudzas dalībvalstis ir iekļāvušas šo principu savos vēlēšanu likumos; tā kā dzimumu kvotas un dzimumu paritātes saraksti politisko lēmumu pieņemšanā ir apliecinājuši sevi kā ļoti efektīvus instrumentus, ar ko risina diskriminācijas un dzimumu līdzsvara trūkuma problēmas un uzlabot demokrātisku pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanas struktūrās;

AH.   tā kā degresīvās proporcionalitātes princips, kurš nostiprināts LES, ir būtiski veicinājis kopīgu atbildību par Eiropas projektu starp visām dalībvalstīm,

1.   nolemj reformēt vēlēšanu procedūru savlaicīgi pirms 2019. gada vēlēšanām nolūkā pastiprināt Eiropas Parlamenta vēlēšanu demokrātisko un pārnacionālo dimensiju un ES lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko leģitimitāti, stiprināt Savienības pilsonības jēdzienu un vēlētāju vienlīdzību, veicināt pārstāvības demokrātijas principu un Savienības pilsoņu tiešo pārstāvību Eiropas Parlamentā saskaņā ar LESD 10. pantu, uzlabot Eiropas Parlamenta darbību un Eiropas Savienības pārvaldību, padarīt Eiropas Parlamentu leģitīmāku un efektīvāku, uzlabot Eiropas vēlēšanu īstenošanas sistēmas efektivitāti, veicināt kopīgu atbildību starp iedzīvotājiem no visām dalībvalstīm, uzlabot Eiropas Parlamenta sastāva līdzsvaru un nodrošināt pēc iespējas lielāku Savienības vēlētāju līdztiesības un pilsoņu līdzdalības līmeni;

2.  ierosina veicināt Eiropas politisko partiju pamanāmību, norādot to nosaukumus un logotipus uz vēlēšanu zīmēm un iesaka šos nosaukumus un logotipus lietot arī televīzijas un radio reklāmas kampaņu raidījumos, kā arī atveidot tos uz plakātiem un citiem materiāliem, ko izmanto Eiropas vēlēšanu kampaņās, īpašu uzmanību pievēršot valstu partiju programmām, jo šādi pasākumi padarītu Eiropas vēlēšanas pārskatāmākas un uzlabotu to norises demokrātiskumu, un tādējādi pilsoņi varētu nepārprotami saistīt savu balsojumu ar politisko ietekmi, kas tam ir uz Eiropas politiskajām partijām un to spēju veidot politiskas grupas Eiropas Parlamentā;

3.   uzskata, ka vienlaikus, ņemot vērā Eiropas Savienības saistības ievērot subsidiaritātes principu, reģionālajām politiskajām partijām, kas sacenšas Eiropas vēlēšanās, būtu jāievēro tāda pati prakse un ka reģionālās iestādes būtu jāmudina šajā kontekstā izmantot oficiāli atzītas reģionālās valodas;

4.   mudina dalībvalstis veicināt Eiropas politisko partiju, kā arī to vadošo kandidātu dalību vēlēšanu kampaņās, jo īpaši televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos;

5.   apņemas noteikt kopīgu minimālo 12 nedēļu termiņu līdz vēlēšanu dienai deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai valsts līmenī, lai veicinātu vēlētāju vienlīdzību, paredzot kandidātiem un vēlētājiem Savienībā vienādu periodu, kura laikā gatavoties vēlēšanām un pārdomāt balsojumu; mudina dalībvalstis apsvērt veidus, kā nodrošināt lielāku konverģenci starp noteikumiem, kas reglamentē vēlēšanu kampaņas saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

6   uzskata, ka ir svarīgi, lai politiskās partijas visos līmeņos pieņemtu demokrātiskas un pārredzamas procedūras kandidātu atlasei; iesaka valstu partijām organizēt demokrātisku balsojumu, lai izvēlētos savus kandidātus Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

7.  ierosina noteikt obligāto slieksni vietu sadalījumam no 3 līdz 5 procentiem dalībvalstīs ar vienu vēlēšanu apgabalu un vēlēšanu apgabalos, kuros izmanto sarakstu sistēmu un kuriem ir vairāk nekā 26 deputātu vietas; uzskata, ka šāds noteikums ir būtisks, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta darbību, jo tas ļautu izvairīties no turpmākās sadrumstalotības;

8.   neskatoties uz to, ka dalībvalstis vēlēšanu perioda ietvaros var brīvi noteikt vēlēšanu dienu(-as), ierosina paredzēt, ka visās dalībvalstīs vēlēšanas beidzas Eiropas vēlēšanu svētdienā plkst. 21.00 pēc Centrāleiropas laika, tādējādi nodrošinot Vēlēšanu akta 10. panta 2. punkta pareizu piemērošanu un mazinot iespējamību, ka tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums, ja vēlēšanu rezultātus kādā no dalībvalstīm dara zināmus sabiedrībai, pirms ir beigusies balsošana visās dalībvalstīs; iestājas par viedokli, ka vēlēšanu rezultātu agrīnas izsludināšanas aizliegumam vajadzētu būt spēkā visās dalībvalstīs;

9.   apņemas noteikt Eiropas politiskajām partijām vienotu 12 nedēļu termiņu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām vadošo kandidātu izvirzīšanai, lai tām nodrošinātu iespēju iesniegt vēlēšanu programmas , organizēt politiskās debates starp kandidātiem un sagatavot ES mēroga vēlēšanu kampaņas; uzskata, ka vadošo kandidātu izvirzīšanas process ir vēlēšanu kampaņu būtisks aspekts, ņemot vērā netiešo saikni starp Eiropas vēlēšanu rezultātiem un Komisijas priekšsēdētāja kandidāta izvirzīšanu, kā tas paredzēts Lisabonas līgumā;

10.   apņemas noteikt vienotu astoņu nedēļu termiņu, lai pabeigtu vēlētāju saraksta sastādīšanu un sešas nedēļas — informācijas sagatavošanai par Savienības pilsoņiem ar dubulto pilsonību un Savienības pilsoņiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, ar kuru apmainās ar attiecīgo valsts vienoto iestādi, kas atbild par vēlētāju sarakstu sastādīšanu;

11.   ierosina, ka vēlēšanu integritāte būtu jāatbalsta ar kampaņām paredzēto izdevumu ierobežošanu, — samērīgā apjomā, kas ļautu pienācīgi iepazīstināt ar politiskajām partijām, kandidātiem un viņu vēlēšanu programmām;

12.   ierosina piešķirt Savienības pilsoņiem, tostarp tiem, kas dzīvo vai strādā kāda trešā valstī, tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās; uzskata, ka tādējādi beidzot visiem Savienības pilsoņiem tiktu nodrošinātas vienādas tiesības balsot Eiropas vēlēšanās ar vienādiem nosacījumiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vai valstspiederības;

13.   tomēr aicina visas dalībvalstis labāk koordinēt savas administratīvās sistēmas, lai novērstu iespēju vēlētājiem balsot divreiz divās dažādās dalībvalstīs;

14.   mudina dalībvalstis atļaut balsot pa pastu, elektroniski un internetā, lai palielinātu dalību un padarītu balsošanu vienkāršāku visiem iedzīvotājiem, jo īpaši cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām un cilvēkiem, kas dzīvo vai strādā ES dalībvalstī, kuras pilsonis viņš nav, vai trešā valstī, ar nosacījumu, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai novērstu jebkādu iespējamu krāpšanu, izmantojot minētās balsošanas iespējas;

15.  iesaka dalībvalstīm nākotnē apsvērt iespējas saskaņot vēlētāju minimālo vecumu un noteikt, ka balsstiesības ir no 16 gadu vecuma, lai vēl vairāk veicinātu vēlētāju — Savienības pilsoņu — vienlīdzību;

16.  aicina pārskatīt Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, lai pielāgotu noteikumus par komisāriem, kuri kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās nolūkā novērst traucējumu Komisijas institucionālajai efektivitātei vēlēšanu laikā un vienlaikus izvairīties no iestāžu resursu neatbilstīgas izmantošanas;

17.  apņemas pēc apspriedēm ar Padomi piešķirt Parlamentam tiesības noteikt Eiropas Parlamenta vēlēšanu periodu;

18.   mudina dalībvalstis pieņemt atbilstīgu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu visaugstākos standartus attiecībā uz informatīvu, godīgu un objektīvu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos vēlēšanu kampaņas laikā, jo īpaši sabiedriskajā apraidē; uzskata, ka tas ir būtiski, lai dotu iespēju Eiropas pilsoņiem izdarīt apzinātu izvēli par konkurējošām politiskām programmām; atzīst, ka šo mērķu sasniegšanai liela nozīme ir pašreglamentējošiem instrumentiem, piemēram, rīcības kodeksiem;

19.   aicina pastiprināt standartus, kuru mērķis ir nodrošināt brīvu un netraucētu konkurenci starp politiskajām partijām, īpaši attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu un neitralitāti visos valsts pārvaldes līmeņos, lai uzlabotu vēlēšanu procesu;

20.   uzsver, cik svarīgi ir palielināt sieviešu pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanā un panākt sieviešu labāku pārstāvību Eiropas vēlēšanās; tāpēc aicina dalībvalstis un Savienības iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesības principu visā vēlēšanu procesā; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvara ievērošanu deputātu kandidātu sarakstos;

21.   mudina dalībvalstis veikt pasākumus, lai veicinātu etnisko, lingvistisko un citu minoritāšu pienācīgu pārstāvību Eiropas vēlēšanās;

22.   uzskata, ka būtu vēlams izveidot Eiropas vēlēšanu iestādi, kurai varētu uzdot apkopot informāciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, pārraudzīt vēlēšanu norisi un veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm;

23.   uzskata, ka Eiropas Parlamenta deputāta amatam nevajadzētu būt savienojamam arī ar deputāta amatu reģionālā parlamentā vai asamblejā, kam uzticētas likumdošanas pilnvaras;

24.   atgādina, ka, neraugoties uz Komisijas ieteikumiem, dalībvalstīm atkārtoti nav izdevies vienoties par kopēju balsu nodošanas dienu; mudina dalībvalstis strādāt pie tā, lai panāktu vienošanos par šo jautājumu;

25.  iesniedz Padomei pievienot priekšlikumu par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās;

26.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

PIELIKUMS: PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS PADOMES LĒMUMAM

noteikumu pieņemšana par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās[15]

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 223. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)  ir jāīsteno Līguma noteikumi par vēlēšanu procedūru,

IR PIEŅĒMUSI noteikumus, kas pievienoti šim lēmumam, un iesaka dalībvalstīm tos apstiprināt saskaņā ar to attiecīgām konstitucionālajām prasībām.

Šo lēmum un tā noteikumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Dalībvalstīm bez kavēšanās jāziņo Padomes ģenerālsekretāram, ka tās ir veikušas procedūras, kas nepieciešamas saskaņā ar to attiecīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem, lai apstiprinātu noteikumus, kas pievienoti šim lēmumam.

Grozījumi stāsies spēkā tā mēneša pirmajā datumā, kas seko šā Lēmuma noteikumu apstiprināšanai dalībvalstīs saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

Pielikums priekšlikuma projektam par Padomes lēmumu, ar ko pieņem noteikumus par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās

Grozījums Nr.  1 1976. gada Vēlēšanu akts 1. pants – 1. punkts
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
1. Katrā dalībvalstī Eiropas Parlamenta deputātus ievēlē, ievērojot proporcionālas pārstāvības principu, izmantojot sarakstu sistēmu vai vienas balss sistēmu.	1. Katrā dalībvalstī Eiropas Parlamenta deputātus ievēlē kā Eiropas Savienības pilsoņu pārstāvjus, ievērojot proporcionālas pārstāvības principu, izmantojot sarakstu sistēmu vai vienas balss sistēmu.
Grozījums Nr.    2 1976. gada Vēlēšanu akts 3. pants
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
Dalībvalstis var noteikt obligāto slieksni vietu sadalījumam. Valsts līmenī minētais slieksnis nevar pārsniegt 5 procentus no nodotajām balsīm.	Dalībvalstīs ar vienu vēlēšanu apgabalu un vēlēšanu apgabalos, kuros izmanto sarakstu sistēmu un kuriem ir vairāk nekā 26 deputātu vietas, dalībvalstis nosaka slieksni vietu sadalījumam, kas nav zemāks par 3 procentiem un nepārsniedz 5 procentus no nodotajām balsīm attiecīgajā vēlēšanu apgabalā vai dalībvalstī ar vienu vēlēšanu apgabalu.
Pamatojums
Visās dalībvalstīs, kurām ir ne vairāk kā 26 deputātu vietas, faktiski ir noteikts slieksnis, kas nepārsniedz 3 %. No septiņām dalībvalstīm, kurām ir vairāk nekā 26 deputātu vietas (Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Polija, Rumānija un Spānija), visās dalībvalstīs, izņemot Spāniju un Vāciju, ir likumā noteikts slieksnis vietu sadalījumam Eiropas vēlēšanās, kas ir no 3 % līdz 5 %, vai arī tās ir sadalījušas savu teritoriju vēlēšanu apgabalos, kuriem ir ne vairāk kā 26 deputātu vietas. Tādējādi ar šo grozījumu tiktu novērsta Parlamenta turpmākā sadrumstalošana un uzlabota tā darbības efektivitāte, vienlaikus neierobežojot demokrātisku vēlēšanu norisi mazākās dalībvalstīs vai dalībvalstīs, kuras savu teritoriju sadalījušas mazākos vēlēšanu apgabalos.
Grozījums Nr.    3 1976. gada Vēlēšanu akts 3.a pants (jauns)
1976. gada Vēlēšanu akts Grozījums   3.a pants   Katra dalībvalsts nosaka termiņu deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai. Šāds termiņš nav mazāks par 12 nedēļām pirms 10. panta 1. punktā minētā vēlēšanu perioda sākuma.
Pamatojums
Ar šo grozījumu Savienības pilsoņiem tiktu paredzēts vienāds pārdomu periods, lai pieņemtu lēmumu par balsojumu, kā arī kandidātiem tiktu noteikts vienāds termiņš savu kampaņu sagatavošanai.
Grozījums Nr.    4 1976. gada Vēlēšanu akts 3.b pants (jauns)
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
	3.b pants
	Velētāju saraksta izveides un pabeigšanas termiņš ir astoņas nedēļas pirms pirmās vēlēšanu dienas.
Pamatojums
Sākotnējā priekšlikuma projekta versija ar grozījumiem ir šāda: „Katra dalībvalsts nosaka termiņu vēlēšanu sarakstu izveidei valsts līmenī (..)”. Šāda versija iespējami izslēgtu reģionālo sarakstu vai sarakstus vēlēšanu apgabala līmenī no šā noteikuma piemērošanas jomas. Grozījuma mērķis ir precizēt, ka ir domāti visi Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksti.
Grozījums Nr.    5 1976. gada Vēlēšanu akts 3.c pants (jauns)
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
	3.c pants
	Politiskajās partijas, kas piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ievēro demokrātiskās procedūras un pārredzamību, izraugoties savus kandidātus šajās vēlēšanās.
Grozījums Nr.    6 1976. gada Vēlēšanu akts 3.d pants (jauns)
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
	3.d pants
	Kandidātu sarakstos Eiropas Parlamenta vēlēšanām nodrošina dzimumu līdztiesību, izmantojot dzimumu paritātes sarakstus vai citas līdzvērtīgas metodes.
Grozījums Nr.    7 1976. gada Vēlēšanu akts 3.e pants (jauns)
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
	3.e pants
	Vēlēšanu zīmes, kuras izmanto Eiropas Parlamenta vēlēšanās vienādā mērā nodrošina gan valstu partiju, gan Eiropas politisko partiju, ja ir tādas, ar kurām valstu partijas ir saistītas, nosaukumu un logotipu atpazīstamību.
	Dalībvalstis veicina un atvieglo šīs saiknes atspoguļošanu, televīzijas un radio vēlēšanu kampaņu raidījumos un to materiālos. Vēlēšanu kampaņas materiāli ietver atsauci uz Eiropas politiskās partijas programmu, ja ir kāda Eiropas politiska partija, ar kuru valsts partija ir saistīta.
	Noteikumiem par Eiropas Parlamenta vēlēšanu materiālu nosūtīšanu vēlētājiem jābūt tādiem pašiem kā tiem, ko piemēro, valsts, reģionālās un pašvaldību vēlēšanas attiecīgajā dalībvalstī.
Grozījums Nr.    8 1976. gada Vēlēšanu akts 3.f pants (jauns)
1976. gada Vēlēšanu akts Grozījums   3. panta f) punkts   Eiropas politiskās partijas izvirza savus kandidātus Komisijas priekšsēdētāja amatam vismaz 12 nedēļas pirms 10. panta 1. punktā minētā vēlēšanu perioda sākuma.
Pamatojums
Tā kā ar Lisabonas līgumu Parlamentam tika piešķirtas tiesības ievēlēt Komisijas priekšsēdētāju, būtu jāparedz iespēja Savienības pilsoņiem saskatīt saikni starp viņu balsojumu un viņu izvēlētās partijas kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam.
Grozījums Nr.    9 1976. gada Vēlēšanu akts 4.a pants (jauns)
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
	4.a pants
	Dalībvalstis var ieviest elektronisko un interneta balsošanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un, ja dalībvalstis ievieš šādu balsošanu, tās pieņem pasākumus, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu rezultātu ticamību, balsojuma slepenību un datu aizsardzību.
Pamatojums
Ar šo grozījumu tiktu paredzēta iespēja izmantot elektronisko balsošanu Eiropas vēlēšanās, tādējādi atvieglojot balsošanu Savienības pilsoņiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem.
Grozījums Nr.    10 1976. gada Vēlēšanu akts 4.b pants (jauns)
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
	4.b pants
	Dalībvalstis var paredzēt iespēju saviem pilsoņiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot pa pastu.
Pamatojums
Ar šo grozījumu tiktu atļauta balsošana pa pastu, tādējādi nodrošinot Savienības pilsoņiem izmantot vēl vienu balsošanas veidu.
Grozījums Nr.    11 1976. gada Vēlēšanu akts 5. pants – 1. punkts – 2. daļa
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
To var pagarināt vai saīsināt saskaņā ar 10.panta 2.punkta otro apakšpunktu.	svītrots
Grozījums Nr.    12 1976. gada Vēlēšanu akts 6. pants – 1. punkts
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
1. Eiropas Parlamenta deputāti balso katrs atsevišķi un dara to personīgi. Viņi neseko nekādiem norādījumiem un nepilda saistošus uzdevumus.	1. Eiropas Parlamenta deputāti balso katrs atsevišķi un dara to personīgi. Viņi neseko nekādiem norādījumiem un nepilda saistošus uzdevumus. Viņi pārstāv visus Savienības pilsoņus.
Grozījums Nr.    13 1976. gada Vēlēšanu akts 6. pants – 2. punkts
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
2. Eiropas Parlamenta deputāti bauda privilēģijas un imunitāti, kas viņiem piemērojama saskaņā ar 1965. gada 8. aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.	2. Eiropas Parlamenta deputāti bauda privilēģijas un imunitāti, kas viņiem piemērojama saskaņā ar Protokolu Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.
Grozījums Nr.    14 1976. gada Vēlēšanu akts 7. pants – 1. punkts – 1.a ievilkums (jauns)
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
	– to valsts vai reģionālo parlamentu vai asambleju deputāta amatu, kam uzticētas likumdošanas pilnvaras,
Grozījums Nr.    15 1976. gada Vēlēšanu akts 7. pants – 1. punkts – 2. ievilkums
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
– amatu Eiropas Kopienu Komisijā,	– Komisijas locekļa amatu
Grozījums Nr.    16 1976. gada Vēlēšanu akts 7. pants – 1. punkts – 3. ievilkums
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
– Eiropas Kopienas Tiesas vai Pirmās instances tiesas tiesneša, ģenerāladvokāta vai tiesas sekretāra amatu,	– Eiropas Savienības Tiesas vai Vispārējās tiesas tiesneša, ģenerāladvokāta vai tiesas sekretāra amatu,
Grozījums Nr.    17 1976. gada Vēlēšanu akts 7. pants – 1. punkts – 5. ievilkums
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
– Eiropas Kopienu Revīzijas palātas locekļa amatu,	– Revīzijas palātas locekļa amatu,
Grozījums Nr.    18 1976. gada Vēlēšanu akts 7. pants – 1. punkts – 6. ievilkums
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
– Eiropas Kopienu ombuda amatu,	– Eiropas ombuda amatu
Grozījums Nr.    19 1976. gada Vēlēšanu akts 7. pants – 1. punkts – 7. ievilkums
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
– Eiropas Kopienu Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Eiropas Atomenerģijas kopienas locekļa amatu,	– Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa amatu,
Grozījums Nr.    20 1976. gada Vēlēšanu akts 7. pants – 1. punkts – 9. ievilkums
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
- komiteju vai citu saskaņā ar Eiropas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu izveidotu iestāžu locekļu amatu, kura uzdevums ir pārvaldīt Kopienas līdzekļus vai pastāvīgi veikt tiešu administratīvu uzdevumu,	– komiteju vai citu saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu izveidotu iestāžu locekļu amatu, kura uzdevums ir pārvaldīt Savienības līdzekļus vai pastāvīgi veikt tiešu administratīvu uzdevumu,
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā attiecīgas izmaiņas būs jāveic visā tekstā.)
Grozījums Nr.    21 1976. gada Vēlēšanu akts 7. pants – 2. punkts
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
2. Kopš 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropas Parlamenta deputāta amats nav savienojams ar valsts parlamenta deputāta amatu.	svītrots.
Atkāpjoties no minētā noteikuma un neskarot 3. punktu:
Īrijas parlamenta deputāti, kas ievēlēti Eiropas Parlamentā turpmākajās vēlēšanās, var saglabāt divkāršu mandātu līdz nākamajām Īrijas parlamenta vēlēšanām, pēc tam tiek piemērots šā punkta pirmais punkts;
Apvienotās Karalistes parlamenta deputāti, kas ir arī Eiropas Parlamenta deputāti piecu gadu termiņa laikā pirms Eiropas Parlamenta 2004. gada vēlēšanām, var saglabāt divkāršu mandātu līdz Eiropas Parlamenta 2009. gada vēlēšanām, kad tiek piemērota šā punkta pirmais punkts.
Grozījums Nr.    22 1976. gada Vēlēšanu akts 7. pants – 4. punkts
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
4. Eiropas Parlamenta deputāti, kuriem 1., 2. un 3. punkts tiek piemērots 5. pantā minētā piecu gadu termiņa laikā, jāaizstāj saskaņā ar 13. pantu.	4. Eiropas Parlamenta deputāti, kuriem 1. un 3. punkts tiek piemērots 5. pantā minētā piecu gadu termiņa laikā, jāaizstāj saskaņā ar 13. pantu.
Grozījums Nr.    23 1976. gada Vēlēšanu akts 9.a pants (jauns)
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
	9.a pants
	Visiem Savienības pilsoņiem, tostarp tiem, kas dzīvo un strādā trešās valstīs, ir tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo tiesību īstenošanu.
Pamatojums
Savienības pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Savienības, būtu jānodrošina tādas pašas tiesības piedalīties Eiropas vēlēšanās, kā Savienībā dzīvojošajiem pilsoņiem.
Grozījums Nr.    24 1976. gada Vēlēšanu akts 10. pants – 1. punkts
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek datumā un laikos, ko noteikusi katra dalībvalsts; visām dalībvalstīm šim datumam jābūt vienā periodā, sākot no ceturtdienas rīta un beidzot ar tās nedēļas svētdienu.	1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek datumā vai datumos un laikos, ko noteikusi katra dalībvalsts. Visām dalībvalstīm šim datumam vai datumiem jābūt vienā periodā, sākot no ceturtdienas rīta un beidzot ar tās nedēļas svētdienu. Visās dalībvalstīs vēlēšanas beidzas šajā svētdienā plkst. 21.00 pēc Centrāleiropas laika.
Pamatojums
Šis noteikums ļautu izvairīties no informācijas noplūdes par vēlēšanu rezultātiem dalībvalstīs, kurās Eiropas vēlēšanas notiek agrāk, un tādējādi izslēgtu iespēju ietekmēt vēlēšanu galīgos rezultātus.
Grozījums Nr.    25 1976. gada Vēlēšanu akts 10. pants – 2. punkts
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
2. Dalībvalstis nedrīkst oficiāli darīt zināmus atklātībai savus balsu skaitīšanas rezultātus, kamēr nav slēgti vēlēšanu iecirkņi dalībvalstī, kuras vēlētāji ir pēdējie, kam jābalso 1. punktā minētajā periodā.	2. Dalībvalstis nedrīkst oficiāli darīt zināmus atklātībai savus balsu skaitīšanas rezultātus, kamēr nav slēgti vēlēšanu iecirkņi dalībvalstī. Pirmos provizoriskos rezultātus vienlaicīgi paziņo visās dalībvalstīs 1. punktā noteiktā vēlēšanu perioda pēdējā dienā. Pirms šā brīža nedrīkst publicēt nekādas prognozes, kuru pamatā ir vēlētāju aptauja.
Pamatojums
Ar šo noteikumu visā Eiropā tiktu noteikts vienāds laiks.
Grozījums Nr.    26 1976. gada Vēlēšanu akts 10. pants – 2.a punkts (jauns)
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
	2.a Pa pastu nodoto balsu skaitīšana sākas visās dalībvalstīs, tiklīdz tiek slēgti vēlēšanu iecirkņi dalībvalstī, kuras vēlētāji balso pēdējie termiņā, kas minēts 1. punktā.
Pamatojums
Vienlaicīga pa pastu nodoto balsu skaitīšana visās dalībvalstīs novērsīs rezultātu paziņošanu dalībvalstīs, kur vēlēšanu iecirkņus slēdz pirms 1. punktā minētā laikposma beigām.
Grozījums Nr.    27 1976. gada Vēlēšanu akts 11. pants
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
1. Padome, ar vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, nosaka vēlēšanu periodu pirmajām vēlēšanām.	1. Eiropas Parlaments pēc apspriešanās ar Padomi nosaka vēlēšanu periodu vēlēšanām ne vēlāk kā vienu gadu pirms piecu gadu termiņa beigām, kas minēts 5. pantā.
2. Turpmākās vēlēšanas notiek attiecīgajā periodā pēdējā piecu gadu termiņa gadā, kas minēts 5.pantā.
Ja šajā laika periodā Kopienā nav iespējams sarīkot vēlēšanas, Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu vismaz vienu mēnesi pirms 5. pantā minētā piecu gadu termiņa beigām nosaka vēlēšanu periodu, kas nav vairāk kā divus mēnešus pirms vai vienu mēnesi pēc perioda, kas noteikts saskaņā ar šā punkta iepriekšējās daļas noteikumiem.
3. Neskarot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 196. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 109. pantu, Eiropas Parlaments sanāk kopā, neprasot sasaukšanu, pirmajā otrdienā pēc tam, kad apritējis viens mēnesis pēc vēlēšanām.	3. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 229. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 109. pantu, Eiropas Parlaments sanāk kopā, neprasot sasaukšanu, pirmajā otrdienā pēc tam, kad apritējis viens mēnesis pēc vēlēšanām.
4. Eiropas Parlamenta pilnvaras beidzas, atklājot jaunā Eiropas Parlamenta pirmo sēdi.
Grozījums Nr.    28 1976. gada Vēlēšanu akts 14. pants
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
Ja Akta īstenošanai ir nepieciešams pieņemt pasākumus, Padome ar vienprātīgu lēmumu, balstoties uz Eiropas Parlamenta priekšlikumu, pēc apspriešanās ar Komisiju, pieņem šādus pasākumus pēc centieniem panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu Samierināšanas komitejā, kuras sastāvā ir Padomes un Eiropas Parlamenta pārstāvji.	Pasākumus šā Akta īstenošanai ierosina Eiropas Parlaments, pieņemot lēmumu ar tā deputātu vairākumu, un Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas.
Grozījums Nr.    29 1976. gada Vēlēšanu akts 15. pants
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
Šis Akts ir sagatavots dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.	Šis Akts ir sagatavots dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
	Saskaņā ar Pievienošanās līgumiem, šā Akta bulgāru, čehu, igauņu, horvātu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, poļu, rumāņu, slovāku un slovēņu teksta versijas arī tiek uzskatītas par autentiskām.
Akta 1. un 2. pielikums ir neatņemama tā sastāvdaļa.
Grozījums Nr.    30 1976. gada Vēlēšanu akts I pielikums
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
I pielikums	svītrots
Apvienotā Karaliste piemēros šā Akta noteikumus tikai attiecībā uz Apvienoto Karalisti.
Grozījums Nr.    31 1976. gada Vēlēšanu akts II pielikums
1976. gada Vēlēšanu akts	Grozījums
II pielikums	svītrots
14. panta deklarācija
Attiecībā uz procedūru, kas jāievēro Samierināšanas komitejai, ir panākta vienošanās vadīties pēc procedūras, kas noteikta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta kopējās deklarācijas 5., 6., un 7. punktā1.
_____________
1 OV C 89, 22.4.1975., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

Arguments par labu vēlēšanu tiesību aktu reformai

Lai gan jau Romas līgumā 1957. gadā bija paredzēta iespēja izstrādāt vienotu vēlēšanu procedūru, kuras pamatā ir tiešas vispārējas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē joprojām lielā mērā dominē dalībvalstu vēlēšanu noteikumi. Vietu politisko sadalījumu Eiropas Parlamentā nenosaka vienās Eiropas vēlēšanās, bet gan 28 dalībvalstīs notiekošās vēlēšanās, ievēlot dalībvalstu pārstāvjus. Šāda situācija ir klajā pretrunā Eiropas Parlamenta kā patiesas Eiropas iestādes un līdzvērtīga otra likumdevēja būtībai Eiropas Savienības institucionālajā sistēmā. Eiropas Parlamenta politisko grupu balsojumos vērojama izteikta vienprātība salīdzinājumā ar lielāko daļu dalībvalstu parlamentu. Eiropas Parlamenta deputāti, pilnībā izpildot savu uzdevumu saskaņā ar Eiropas līgumiem, rīkojas nevis kā savu dalībvalstu pārstāvji, bet gan kā „Savienības pilsoņu pārstāvji”[16].

Eiropas Parlamentā pārstāvētie atšķirīgie politiskie redzējumi un intereses netiek darītas zināmas vēlētājiem, gatavojoties Eiropas vēlēšanām. Vēlēšanu kampaņas pirmām kārtām tiek īstenotas dalībvalstu politiskajā arēnā, atstājot Savienības pilsoņus neziņā par faktisko politiku, kas var tikt noteikta viņu balsojuma rezultātā. Šai sakarā par būtisku sasniegumu uzskatāms tas, ka 2014. gada Eiropas vēlēšanās Eiropas politiskās partijas izvirzīja vadošos kandidātus Komisijas priekšsēdētāja amatam. Tomēr, neskatoties uz visiem centieniem, lielākajai daļai Savienības pilsoņu vadošie kandidāti nebija zināmi[17], un daudziem vēlētājiem joprojām pat nebija skaidra dalībvalstu partiju piederība to Eiropas politisko partiju ģimenēm. Vēlēšanas ir demokrātiskas līdzdalības galvenais instruments, taču novecojušo sistēmu dēļ, ko izmanto Eiropas vēlēšanās, Savienības pilsoņi nevar pilnvērtīgi piedalīties Eiropas politiskajās debatēs.

Nemaz jau nerunājot par nepieciešamību stiprināt Eiropas vēlēšanu Eiropas dimensiju, pašreizējais dalībvalstu vēlēšanu noteikumu heterogenitātes līmenis ir pretrunā Eiropas Savienības pilsonības jēdzienam un vienlīdzības principam. Lai gan saskaņošana nav mērķis pats par sevi, Savienības pilsoņiem jābūt iespējai izmantot savas balsošanas tiesības saskaņā ar salīdzināmiem nosacījumiem, kas atbilst demokrātijas principiem, neatkarīgi no viņu valstspiederības.

Lai mazinātu plaisu starp Eiropas iestādēm un vēlētājiem, kuri atrodas savas valsts ietekmes telpā, kā arī lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Savienības pilsoņiem, Eiropas Parlaments ir apņēmies izmantot savas tiesības, kas paredzētas LESD 223. panta 1. punktā, lai uzsāktu Eiropas Vēlēšanu akta reformu[18].

Līdzšinējā situācija

Kopš 1976. gada, kad ar Eiropas Vēlēšanu aktu nodrošināja iespēju 1979. gadā rīkot Eiropas Parlamenta pirmās tiešās vēlēšanas, noteikumos par Eiropas vēlēšanām ir veiktas zināmas izmaiņas, tomēr tās nav tik nozīmīgas, cik Eiropas Parlaments būtu vēlējies. Ar Māstrihtas līgumu 1992. gadā Eiropas Parlamentam tika piešķirtas tiesības dot piekrišanu Padomei pieņemt lēmumu par vienotu procedūru un sperti būtiski soļi uz priekšu pilsonības jomā, paredzot Savienības pilsoņiem tiesības balsot un kandidēt jebkurā dzīvesvietas dalībvalstī. Ar Māstrihtas līgumu tika ieviesta iespēja veidot politiskās partijas Eiropas līmenī, tādējādi virzoties uz transnacionālu politiku. Ar Amsterdamas līgumu 1997. gadā tika paplašināts Eiropas Parlamenta mandāts attiecībā uz Eiropas vēlēšanu tiesību aktu reformu. Kopš tā laika Eiropas Parlamenta priekšlikumu mērķim noteikti nav jābūt vienotai procedūrai, taču tas var noteikt kopīgus principus, kas jāievēro visām dalībvalstīm. Ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamenta deputātiem tika piešķirts Eiropas Savienības pilsoņu pārstāvju statuss un viņi vairs nepārstāvēja „valstu tautas”. Šajā līgumā tika paredzētas arī Eiropas Parlamenta tiesības ievēlēt Komisijas priekšsēdētāju tā vietā, lai tikai dotu piekrišanu Eiropadomes izvēlei. Eiropadomes pienākums ņemt vērā Eiropas vēlēšanu rezultātus, izvirzot kandidātu, saista Savienības pilsoņu balsojumu ar Komisijas priekšsēdētāja vēlēšanām.

Vienlaikus ar līgumā paredzētajām izmaiņām tika panākts progress Eiropas Parlamenta vēlēšanu pamatnosacījumu ieviešanā, izmantojot sekundāros tiesību aktus. Ar Padomes Direktīvu 93/109/EK[19] noteica sīki izstrādātu kartību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav. Tomēr joprojām pastāv problēmas saistībā ar tās īstenošanu (Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru pret 14 dalībvalstīm, kuras nebija transponējušas šo direktīvu). Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2004/2003[20] tika ieviesti noteikumi par Eiropas līmeņa politisko partiju izveidi un par to piekļuvi finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Noteikumus pilnveidoja, pieņemot Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014[21], kas stāsies spēkā 2017. gadā un ar ko Eiropas politiskajām partijām tiks piešķirts Eiropas tiesiskais statuss.

Eiropas Vēlēšanu akta vienīgā reforma tika īstenota 2002. gadā, pieņemot Padomes Lēmumu 2002/772/EK, kurā noteica, ka dalībvalstis rīko vēlēšanas, ievērojot proporcionālas pārstāvības principu, izmantojot sarakstu sistēmu vai atsevišķu pārdalāmu balsu sistēmu, un ar kuru atcēla Eiropas Parlamenta deputātu divkāršo mandātu. Dalībvalstīm piešķīra arī skaidri izteiktas tiesības veidot vēlēšanu apgabalus valsts līmenī un ieviest valsts slieksni, kas nepārsniedz 5 %.

Neskatoties uz šīm reformām, Eiropas vēlēšanu norise joprojām tiek reglamentēta galvenokārt ar dalībvalstu tiesību aktiem, vēlēšanu kampaņas joprojām tiek īstenotas valsts līmenī un Eiropas politiskās partijas nevar pietiekamā mērā īstenot savu konstitucionālo mandātu un veicināt „Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu”, kā tas paredzēts LES 10. panta 4. punktā.

Turpmākā rīcība

LESD 223. panta 1. punktā ir paredzētas Eiropas Parlamenta tiesības uzsākt Eiropas vēlēšanu tiesību aktu reformu, izstrādājot priekšlikumus noteikumiem, ko Padome vienprātīgi apstiprina. Eiropas Vēlēšanu akta grozījumus pēc tam iesniedz apstiprināšanai dalībvalstīm atbilstīgi to konstitucionālajām prasībām. Papildus šiem noteikumiem Eiropas Vēlēšanu akta 14. pantā ir paredzēta atvieglota procedūra, kas izmantojama tehniskāku noteikumu pieņemšanai. Šos noteikumus pieņem Padome ar vienprātīgu lēmumu pēc apspriedēm ar Eiropas Komisiju, un tie nav jāapstiprina dalībvalstīm. Tomēr ikviena īstenošanas pasākuma pamatā ir jābūt īpašiem noteikumiem, kas paredzēti pašā Eiropas Vēlēšanu aktā. Ņemot vērā to, ka Eiropas Vēlēšanu akta pašreizējā formā tam ir ierobežota darbības joma, nav iespējams īstenot būtiskas reformas, izmantojot īstenošanas pasākumus.

Referenti izvērtēja lielu skaitu iespējamo reformas pasākumu, kas ļautu sasniegt mērķi stiprināt Eiropas vēlēšanu demokrātisko dimensiju, stiprināt Eiropas Savienības pilsonības jēdzienu, uzlabot Eiropas Parlamenta darbību un Savienības pārvaldību, padarīt Eiropas Parlamenta darbu likumīgāku un efektīvāku, uzlabot Eiropas vēlēšanu rīkošanas sistēmas efektivitāti, kā arī panākt Savienības iedzīvotāju lielāku vienlīdzību vēlēšanās. Rūpīgi izvērtējot visus potenciālos reformu pasākumus attiecībā uz to devumu minēto mērķu sasniegšanā, kā arī attiecībā uz to īstenojamību pašreizējā politiskajā situācijā, referenti nolēma ierosināt veikt šādas izmaiņas 1976. gada Vēlēšanu aktā:

1)  uzlabot Eiropas politisko partiju pamanāmību, norādot to nosaukumus un logotipus uz vēlēšanu zīmēm un, ja iespējams, uz plakātiem, ko izmanto Eiropas vēlēšanu kampaņās;

2)  ieviest kopīgu divpadsmit nedēļu termiņu pirms vēlēšanu dienas deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai valsts līmenī;

3)  ieviest obligāto slieksni no 3 % līdz 5 % vietu sadalījumam dalībvalstīs ar vienu vēlēšanu apgabalu un vēlēšanu apgabalos, kuriem ir vairāk nekā 26 deputātu vietas un kuros izmanto sarakstu sistēmu;

4)  visās dalībvalstīs balsošanu slēgt vēlēšanu svētdienā līdz plkst. 21.00 pēc Centrāleiropas laika;

5)  ieviest kopīgu divpadsmit nedēļu termiņu Eiropas politisko partiju vadošo kandidātu izvirzīšanai;

6)  ieviest tiesības balsot Eiropas vēlēšanās visiem Savienības pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Eiropas Savienības;

7)  ieviest elektroniskās un interneta balsošanas iespējas, kā arī balsošanu pa pastu;

8)  ieteikt dalībvalstīm arī saskaņot vēlētāju minimālo vecumu un noteikt, ka tas ir 16 gadi.

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.9.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	14 5 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elmar Brok, Fabio Massimo Castaldo, Pascal Durand, Danuta Maria Hübner, Ramón Jáuregui Atondo, Constance Le Grip, Jo Leinen, György Schöpflin, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski, Guy Verhofstadt, Rainer Wieland
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gerolf Annemans, Sylvie Goulard, Enrique Guerrero Salom, Sylvia-Yvonne Kaufmann, David McAllister, Viviane Reding, Helmut Scholz
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrea Bocskor, Mady Delvaux, Ulrike Rodust, Iuliu Winkler

• [1]  Padomes Lēmums 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV L 278, 8.10.1976., 1. lpp.), kas grozīts ar Padomes Lēmumu 93/81/Euratom, EOTK, EEK (OV L 33, 9.2.1993., 15. lpp.) un ar Padomes Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.).
• [2]  OV C 292, 21.9.1998., 66. lpp.
• [3]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0462.
• [4]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0082.
• [5]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0082.
• [6]  OV L 79., 21.3.2013., 29. lpp.
• [7]  OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.
• [8]  OV L 329., 30.12.1993., 34. lpp.
• [9]  OV L 317., 4.11.2014., 1. lpp.
• [10]  LES 10. panta 2. punkts un 14. panta 2. punkts.
• [11]  Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 189. panta 1. punkts.
• [12]  Padomes 2002. gada 25. jūnija un 2002. gada 23. septembra Lēmums 2002/772/EK, ar ko groza Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, kurš pievienots Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV L 283, 21.10.2002.).
• [13]  LESD 20. panta 2. punkts.
• [14]  LES 17. panta 7. punkts.
• [15]  Šā dokumenta grozījumi ir balstīti uz konsolidāciju, ko izstrādājis Eiropas Parlamenta Juridiskais dienests, pamatojoties uz Aktu par Asamblejas pārstāvju ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās (OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp.), kas grozīts ar Lēmumu 93/81/Euratom, EOTK, EEK, ar kuru groza Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas pievienots 1976. gada 20. septembra Padomes Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV L 33, 9.2.1993., 15. lpp.), un Padomes 2002. gada 25. jūnija un 2002. gada 23. septembra Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.). Šī konsolidācija atšķiras no konsolidētās versijas, ko izstrādājis Eiropas Savienības Publikāciju Birojs (CONSLEG. 1976X1008-23/09/2002) divos jautājumos: tajā iekļauts ievilkums 6. panta 1. punktam „– Reģionu komitejas loceklis”, kas radies no Amsterdamas līguma 5. panta (OV C 340, 10.11.1997.) un ir pārnumurēts saskaņā ar Lēmuma 2002/772/EK, Euratom 2. panta 1. punktu.
• [16]  LES 14. panta 2. punkts. „Eiropas Parlaments sastāv no Savienības pilsoņu pārstāvjiem. To skaits nepārsniedz septiņi simti piecdesmit, neskaitot priekšsēdētāju. Pilsoņu pārstāvība ir līdzsvaroti proporcionāla, ar minimālo slieksni seši Parlamenta locekļi katrai dalībvalstij. Nevienai dalībvalstij nepiešķir vairāk par deviņdesmit sešām vietām.”
• [17]  Saskaņā ar 2014. gada aprīlī veikto IPSOS apsekojumu tikai 40 % vēlētāju Eiropā zināja, kas ir Martin Schulz, 39 % zināja, kas ir Jean-Claude Juncker un José Bové, 37 % vēlētāju — kas ir Guy Verhofstadt, un 31 % vēlētāju zināja Ska Keller vai Alexis Tsipras. Sk. www.ipsos-na.com/news-polls/pressrelease.aspx?id=6491.
• [18]  Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp., kas grozīts ar Padomes 2002. gada 25. jūnija un 2002. gada 23. septembra Lēmumu, ar ko groza Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, kurš pievienots Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom, OV L 283, 21.10.2002., 1.–4. lpp., turpmāk — „Eiropas Vēlēšanu akts”.
• [19]  Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīva 93/109/EK, OV L 329, 30.12.1993., 34.–38. lpp., kas grozīta ar Padomes 2012. gada 20. decembra Direktīvu 2013/1/ES, OV L 26, 26.1.2013., 27.–29. lpp.
• [20]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu, OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp., kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1524/2007, OV L 343, 27.12.2007., 5. lpp.
• [21]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu, OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.