Ziņojums - A8-0299/2015Ziņojums
A8-0299/2015

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2003/48/EK

16.10.2015 - (COM(2015)0129 – C8‑0086/2015 – 2015/0065(CNS)) - *

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Molly Scott Cato
(Vienkāršota procedūra – Reglamenta 50. panta 2. punkts)


Procedūra : 2015/0065(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0299/2015
Iesniegtie teksti :
A8-0299/2015
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2003/48/EK

(COM(2015)0129 – C8‑0086/2015 – 2015/0065(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2015)0129),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0086/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 50. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0299/2015),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Direktīvas 2014/107/ES darbības joma ir plašāka nekā Direktīvas 2003/48/EK darbības joma, un tajā paredzēts, ka gadījumos, kad darbības jomas pārklājas, jāvadās pēc Direktīvas 2014/107/ES noteikumiem. Joprojām ir īpaši gadījumi, kad būtu piemērojama vienīgi Direktīva 2003/48/EK. Šie īpašie gadījumi pastāv tādēļ, ka abām direktīvām ir nedaudz atšķirīgas pieejas un ir paredzēti konkrēti atbrīvojumi. Ja šādos īpašos gadījumos Direktīvas 2003/48/EK darbības joma neatbilstu Direktīvas 2014/107/ES darbības jomai, joprojām būtu piemērojami Direktīvas 2003/48/EK noteikumi, un tādējādi Savienībā būtu dubultas ziņojumu sniegšanas standarti. Tādējādi radītās izmaksas nespētu kompensēt nelielās priekšrocības, ko sniedz šādas dubultas ziņojumu sniegšanas saglabāšana.

(5) Direktīvas 2014/107/ES darbības joma ir plašāka nekā Direktīvas 2003/48/EK darbības joma, un tajā paredzēts, ka gadījumos, kad darbības jomas pārklājas, jāvadās pēc Direktīvas 2014/107/ES noteikumiem. Joprojām ir īpaši gadījumi, kad būtu piemērojama vienīgi Direktīva 2003/48/EK. Šie īpašie gadījumi pastāv tādēļ, ka abām direktīvām ir nedaudz atšķirīgas pieejas un ir paredzēti konkrēti atbrīvojumi. Ja šādos īpašos gadījumos Direktīvas 2003/48/EK darbības joma neatbilstu Direktīvas 2014/107/ES darbības jomai, joprojām būtu piemērojami Direktīvas 2003/48/EK noteikumi, un tādējādi Savienībā būtu dubultas ziņojumu sniegšanas standarti. Lai arī par dubultas ziņojumu sniegšanas sistēmu nav veikta izmaksu un ieguvumu analīze, pat ne uz pārejas periodu starp abiem standartiem nav saprātīgi pieņemt, ka radītās izmaksas nespētu kompensēt nelielās priekšrocības, ko sniedz šādas dubultas ziņojumu sniegšanas saglabāšana.

Pamatojums

Lai arī referente saprot, ka dubulta ziņojumu sniegšana radīs iespējamu slogu, viņa tomēr vēlētos, lai būtu veikta šādas sistēmas izmaksu un ieguvumu analīze un lai Parlamenta lēmums būtu balstīts uz iespējami pilnīgu informāciju.

Grozījums Nr.     2

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a) Noteikumus, kas ir līdzvērtīgi Direktīvā 2003/48/EK noteiktajiem, pašlaik piemēro ar atsevišķiem divpusējiem nolīgumiem starp Savienību un piecām Eiropas valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis (Šveices Konfederāciju, Lihtenšteinas Firstisti, Sanmarīno Republiku, Monako Firstisti un Andoras Firstisti), kā arī starp katru dalībvalsti un 12 atkarīgajām vai asociētajām teritorijām (Normandijas salām, Menas Salu un atkarīgajām vai asociētajām teritorijām Karību jūrā). Ir svarīgi, lai visi šie divpusējie nolīgumi būtu pielāgoti jaunajam ESAO vispārējam standartam un Direktīvai 2014/107/ES. Tāpat ir svarīgi, lai nerastos nepilnības vai citas neatbilstības pārejas procesā no esošajiem uz jaunajiem standartiem. Īstenojot tai dotās pilnvaras sarunās par izmaiņām nolīgumos ar šīm piecām Eiropas valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis, Komisijai, balstoties uz savām zināšanām, vajadzētu arī aktīvi atvieglot un veicināt nolīgumu pārskatīšanu, ko dalībvalstis noslēgušas ar 12 atkarīgajām vai asociētajām teritorijām. Lai vienkāršotu procesu un padarītu to efektīvāku, Komisijai atbilstošos gadījumos un ar dalībvalstu nepārprotamu piekrišanu būtu jāuzņemas atbildība par šādām sarunām.

Pamatojums

Ir izskanējušas bažas par to, ka varētu rasties nepilnības, ja nolīgumi ar piecām Eiropas valstīm, kas nav ES dalībvalstis, netiks ātri noslēgti. Referente pauž nožēlu par to, ka Komisijai nav sarunu mandāta ar 12 aizjūras atkarīgajām teritorijām.

Grozījums Nr.     3

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Komisija līdz 2016. gada 1. jūlijam iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam ziņojumu par pāreju no Direktīvā 2003/48/EK noteiktā ziņojumu sniegšanas standarta piemērošanas uz jauno ziņošanas standartu, ko izveido ar Direktīvu 2014/107/ES. Ziņojumā cita starpā, bet ne tikai, iekļauj nepilnību vai citu ziņošanā radušos neprecizitāšu riskus, kas varētu izraisīt pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu. Ziņojumā analizē arī procesu, kas saistīts ar atsevišķu divpusējo nolīgumu pārskatīšanu, kuri noslēgti starp Savienību un piecām Eiropas valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (Šveices Konfederāciju, Lihtenšteinas Firstisti, Sanmarīno Republiku, Monako Firstisti un Andoras Firstisti), kā arī starp katru dalībvalsti un 12 atkarīgajām vai asociētajām teritorijām (Normandijas salām, Menas Salu un atkarīgajām vai asociētajām teritorijām Karību jūrā). Komisija līdz 2017. gada 1. oktobrim iesniedz rezultātu novērtējuma ziņojumu, lai cieši uzraudzītu situāciju. Vajadzības gadījumā ziņojumiem pievieno likumdošanas priekšlikumus.

Pamatojums

Referente ir pētījusi iespējamās nepilnības, ko varētu radīt sistēmas atcelšana, un, lai gan viņa piekrīt atcelšanai, viņa tomēr uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija cieši uzraudzītu šī lēmuma sekas un lai tā pēc tam ziņotu Padomei un Parlamentam.

PASKAIDROJUMS

Ievads

ES Uzkrājumu nodokļa direktīva tika pieņemta 2003. gadā kā pasākums, kas nodrošinātu, ka nodoklis tiek maksāts par uzkrājumu procentiem, un noteikumi stājās spēkā 2005. gadā. Direktīva attiecās uz darbībām starp ES dalībvalstīm un, noslēdzot atsevišķus nolīgumus, starp ES valstīm un 12 aizjūras teritorijām (Angilju, Arubu, Britu Virdžīnu salām, Kaimanu salām, Kirasao, Gērnsiju, Menas Salu, Džērsiju, Monserratu, Senmartēnu un Tērksas un Kaikosas Salām). Vienlaicīgi Eiropas Komisija Eiropas Savienības vārdā risināja sarunas par līdzīgiem divpusējiem nolīgumiem ar piecām Eiropas valstīm, kas nav ES dalībvalstis (Šveici, Andoru, Lihtenšteinu, Monako un Sanmarīno). Šādi nolīgumi tika parakstīti no 2004. gada jūnija līdz decembrim.

Pēc izvērtēšanas 2008. gadā Komisija ierosināja pārskatīt nolīgumus, lai novērstu atsevišķas nepilnības, un 2014. gadā ierosinājumu beidzot pieņēma. Pārskatītos nolīgumus sāks piemērot no 2016. gada 1. janvāra.

Pa šo laiku ir pārskatīta 2011. gada direktīva par administratīvu sadarbību, lai to pielāgotu ESAO globālajam standartam, kas attiecas uz finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu nodokļu jomā un tika pieņemts 2014. gadā. Arī to sāks piemērot no 2016. gada 1. janvāra.

Pašlaik Komisija atkārtoti risina sarunas ar Šveici, Andoru, Lihtenšteinu, Monako un Sanmarīno par divpusējiem nolīgumiem, lai piemērotu ESAO informācijas automātiskas apmaiņas globālo standartu. Sarunās ar Šveici ir panākts vislielākais progress, un tuvāko mēnešu laikā Komisija cer panākt vienošanos arī ar pārējām četrām valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Nodokļu pārredzamības tiesību aktu kopumā, kas pieņemts 2015. gada martā, Komisija ierosināja atcelt 2003. gada Uzkrājumu nodokļa direktīvu, lai dalībvalstīm nebūtu jāpiemēro abu direktīvu noteikumi, tā izvairoties no neērtībām, ko rada dubultas datu vākšanas un ziņošanas sistēma.

Šajā paskaidrojumā ir iekļauts Parlamenta politisko grupu ēnu referentu ieguldījums, kā arī Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD nodokļu ekspertu rakstisks ieguldījums un neatkarīgu ekspertu mutiskie komentāri. Referente ir rīkojusi oficiālu tikšanos ar politisko grupu ēnu referentiem un ar iepriekšminētajiem ekspertiem, lai pieņemtu ar faktiem pamatotu lēmumu.

Spēkā esošo tiesību aktu darbības joma

Uzkrājumu nodokļa 2003. gada direktīva paredz, ka ir jāziņo par procentu ienākumiem par parādprasībām un līdzīgiem produktiem, turpretī direktīvas par administratīvu sadarbību darbības jomā ir daudz plašāks produktu klāsts.

Uzkrājumu nodokļa 2003. gada direktīva attiecas uz daudziem atsevišķiem divpusējiem nolīgumiem starp ES dalībvalstīm un aizjūras teritorijām, kā arī starp ES un piecām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un ziņošana šajā jomā ir spēkā jau vairākus gadus. Komisija pašlaik risina sarunas par nolīgumu pārskatīšanu ar piecām Eiropas valstīm, kas nav ES dalībvalstis, izmantojot ESAO globālā standarta modeli, bet sarunas starp dalībvalstīm un aizjūras teritorijām vēl nav sākušās.

Problēmas

Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un vajadzība pēc taisnīgas nodokļu uzlikšanas ir galvenās bažas gan Eiropas, gan pasaules mērogā. Lai gan starptautiskā līmenī ir panākts liels progress, joprojām ir svarīgi rīkoties piesardzīgi, atceļot spēkā esošu direktīvu, kas piemērota vairākus gadus.

Referente vēlas izvairīties no dubultas ziņošanas un nevajadzīga sloga dalībvalstīm, kā arī no lēnākas to sistēmu stāšanās spēkā, kas paredzētas, lai ziņotu saskaņā ar direktīvu par administratīvu sadarbību. Tomēr viņai ir zināmas bažas par atcelšanu.

Finanšu produktu darbības joma

ES Uzkrājumu nodokļa direktīvā un direktīvā par administratīvu sadarbību iekļauto finanšu produktu darbības joma, lai gan kopumā līdzīga, nav precīzi identiska. Par dažiem produktiem, galvenokārt zema riska noguldījumu kontiem, kurus reklamē uzkrāšanas nolūkos, vairs netiks ziņots saskaņā ar direktīvu par administratīvu sadarbību. Lai gan pastāv zems nodokļu nemaksāšanas risks, referente uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija turpinātu uzraudzīt situāciju un lai šāda atcelšana neradītu nepilnības. Viņa ierosina Komisijai ziņot Parlamentam, tiklīdz visas dalībvalstis būs iesniegušas savas valsts zema riska kontu sarakstus.

Termiņi

Viens no referentes galvenajiem jautājumiem ir par laikposmu starp esošās sistēmas atcelšanu, kas stāsies spēkā 2016. gadā, un informācijas automātiskas apmaiņas starptautisko saistību stāšanos spēkā 2017. gadā. Neraugoties uz ESAO līmenī panākto progresu un apņemšanos sākt informācijas apmaiņu no 2017. gada, joprojām ir nepieciešams pārskatīt divpusējos nolīgumus starp visām jurisdikcijām, tostarp 12 aizjūras teritorijām, un 28 dalībvalstīm. Tam varētu būt vajadzīgs vairāk nekā vienu gadu ilgs pārejas periods, lai noslēgtu un ratificētu šos divpusējos nolīgumus. Referentei ir sniegta pārliecinoša informācija par to, ka šobrīd spēkā esošie nolīgumi būs spēkā arī turpmāk. Taču ir zināms arī tas, ka dalībvalstu informācija netiks nosūtīta piecām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un 12 aizjūras jurisdikcijām, un tas varētu radīt pārrāvumu periodā, kurā nodokļu iestādēm nebūs vajadzīgās informācijas, lai precīzi novērtētu nodokļu saistības. Komisija ir pārliecināta, ka tas palielinās informācijas apmaiņu.

Trešās valstis un aizjūras teritorijas

Spēkā esošie divpusējie nolīgumi starp ES un trešām valstīm joprojām būs spēkā neatkarīgi no direktīvas atcelšanas, tomēr pastāv bažas, ka tad, ja dalībvalstis vairs neapmainīsies ar informāciju saskaņā ar Uzkrājumu nodokļa direktīvu, šīs trešās valstis vairs nesaņems tām nepieciešamo informāciju no ES dalībvalstu finanšu iestādēm. Sarunas ar piecām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir sākušās, un referente aicina tās ātri noslēgt un ratificēt nolīgumus.

Turklāt Komisijai nav piešķirtas pilnvaras apspriest informācijas automātiskas apmaiņas nolīgumus ar ES 12 aizjūras teritorijām. Referente dalībvalstu vārdā pauž nožēlu par šādu lēmumu, jo to noslēgšana nozīmē, ka ESAO pasaules globālo standartu īstenošana notiks, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem ar katru aizjūras teritoriju un katru dalībvalsti. Šādu nolīgumu slēgšana varētu prasīt vairāk laika, un to nebūs iespējams pabeigt līdz 2017. gada 1. janvārim.

Secinājumi

Pamatojoties uz iepriekš minētajām bažām par iespējamo nepilnību rašanos un samērojot tās ar apgrūtinošās dubultās ziņošanas risku, referentei bija jāizvērtē, cik nopietnas varētu būt iespējamās nepilnības un vai dubultas ziņošanas slogs ziņošanas gadā atsver vajadzību nodrošināt, lai šādas nepilnības nerastos.

Referente ir pilnībā izvērtējusi iespējamās nepilnības saistībā ar minēto atcelšanu, aicinot ekspertus sniegt ieteikumus un veicot rūpīgu analīzi. Viņa piekrīt atcelšanai, tomēr ierosina trīs grozījumus, tā paužot bažas, un aicina Komisiju ziņot par atcelšanas rezultātiem, norādot uz jebkādām iespējamām nepilnībām, kas varētu rasties. Referente mudina Komisiju rīkoties, nepieciešamības gadījumā ierosinot tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka šādas nepilnības tiek novērstas. Viņa uzskata, ka šie grozījumi nodrošinās Parlamentam iespēju īstenot savu lomu, samazinot dalībvalstu iespējamos nodokļu ienākumu zudumus visā Savienībā.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2003/48/EK

Atsauces

COM(2015)0129 – C8-0086/2015 – 2015/0065(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

31.3.2015

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

15.4.2015

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

15.4.2015

JURI

15.4.2015

LIBE

15.4.2015

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

IMCO

20.4.2015

JURI

22.6.2015

LIBE

31.3.2015

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Molly Scott Cato

28.4.2015

 

 

 

Vienkāršota procedūra - lēmuma datums

10.9.2015

Izskatīšana komitejā

23.9.2015

 

 

 

Pieņemšanas datums

15.10.2015

 

 

 

Iesniegšanas datums

16.10.2015