ZIŅOJUMS par ilgtspējīgas parasto metālu rūpniecības attīstīšanu Eiropā

23.10.2015 - (2014/2211(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Edouard Martin

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ilgtspējīgas parasto metālu rūpniecības attīstīšanu Eiropā

(2014/2211(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 147., 173., 174., 192. un 345. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1],

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[2],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti[3], ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)[4],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK[5],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu[6] un jo īpaši tās 1. pantu un atbilstošos apsvērumus,

–  ņemot vērā konsolidēto Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK[7], un dažādus tās īstenošanas regulējuma aktus,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumu par pamatstratēģiju spēcīgai Enerģētikas savienībai (COM(2015)0080),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. maija paziņojumu „Eiropas enerģētiskās drošības stratēģija” (COM(2014)0330),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojumu „Rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā” (COM(2013)0407) un tam pievienotos augsta līmeņa darba grupas secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 8. marta paziņojumu „Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.” (COM(2011)0112),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 26. janvāra paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Resursu ziņā efektīva Eiropa”” (COM(2011)0021),

–  ņemot vērā savu 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai[8],

–  ņemot vērā savu 2012. gada 15. marta rezolūciju par Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā[9],

–  ņemot vērā savu 2014. gada 17. decembra rezolūciju par ES tērauda rūpniecības stāvokli — darba ņēmēju un nozaru aizsardzību[10],

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra sanāksmē pieņemtos secinājumus par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam,

–  ņemot vērā 2013. gada 10. jūnija ziņojumu par izmaksu kumulatīvās ietekmes novērtējumu tērauda rūpniecībai, ko Komisijas uzdevumā sagatavojis Eiropas politikas pētījumu centrs,

–  ņemot vērā 2013. gada 31. oktobra ziņojumu par izmaksu kumulatīvās ietekmes novērtējumu alumīnija rūpniecībai, ko Komisijas uzdevumā sagatavojis Eiropas politikas pētījumu centrs,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par videi draudzīgas izaugsmes nodarbinātības potenciāla izmantošanu (SWD(2012)0092),

–  ņemot vērā PTO līgumu jeb 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT) un jo īpaši tās XX pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A8-0309/2015),

A.  tā kā parastie metāli ir:

–  parastais un speciālais tērauds, nerūsējošais tērauds, paaugstinātas izturības tērauds, augstas stiprības sakausējumi,

–  krāsainie metāli, kuru salīdzināmo cenu nosaka Londonas standartizēto termiņdarījumu tirgū (alumīnijs, varš, alva, niķelis, svins un cinks),

–  metālu sakausējumi (piemēram, kobalts, molibdēns, magnijs, titāns),

–  retzemju metāli,

kas visi ir iegūti primārās ražošanas procesā, kurš ietver ieguvi un metalurģisko pārveidošanu, izmantojot pirometalurģiju vai hidrometalurģiju, turpretim sekundārās ražošanas izejvielas tiek iegūtas reģenerācijas un otrreizējās pārstrādes procesa rezultātā;

B.  tā kā Eiropas tērauda nozarei ir būtiska vēsturiska nozīme Eiropas integrācijas procesā un tā ir pamats rūpniecības radītajai pievienotajai vērtībai un vērtību ķēdēm Eiropā; tā kā parasto metālu nozarei ir būtiska nozīme visas tautsaimniecības attīstībā gan tehnoloģiskā ziņā, gan arī piegādes trūkumu pārvarēšanā; tā kā kopš 2008. gada tērauda ražošanas kapacitāte ir samazināta par vairāk nekā 40 miljoniem tonnu un šajā nozarē, kuru skārusi spēcīgākā krīze miera laikos, ir zaudēti vairāk nekā 60 000 tiešo darbvietu un vairāk nekā 100 000 netiešo darbvietu, padarot pārstrādes rūpniecības nozares atkarīgākas no trešo valstu importa un izraisot rūpnieciskās zinātības zudumu, kā arī tieši ietekmējot miljons darbvietu; tā kā tērauda ražošanas kapacitātes pārpalikums pasaulē tiek lēsts robežās no 300 līdz 600 miljoniem tonnu, lielākoties Ķīnā;

C.  tā kā parasto metālu rūpniecība piedzīvo būtisku pieprasījuma kritumu, kā arī tai ir jāpārvar spēcīga konkurence pasaules mērogā galvenokārt no trešām valstīm, kurās netiek ievēroti vienlīdz augsti standarti un tikpat stingri noteikumi kā Eiropā;

D.  tā kā enerģijas cenas Eiropā ir augstākas nekā vairāku citu valstu ekonomikā, kam par iemeslu galvenokārt ir nepietiekama enerģētikas tirgus integrācija, aizvien pieaugošas nodokļu, nodevu un tīkla ekspluatācijas izmaksas, kas būtiski ierobežo Eiropas parasto metālu rūpniecības konkurētspēju pasaules tirgū;

E.  tā kā Eiropas parasto metālu rūpniecība piedzīvo ieguldījumu nopietnu aizplūšanu uz trešām valstīm galvenokārt augsto enerģijas cenu un oglekļa emisiju izmaksu dēļ;

F.  tā kā alumīnija, vara, magnija un citu metālu elektrolīzes ražotņu pakāpeniska slēgšana Eiropā apliecina, ka Eiropā notiek spēcīga deindustrializācija attiecībā uz šo nozari, ko nav izraisījusi pieprasījuma samazināšanās Eiropā, bet gan galvenokārt elektroenerģijas cenu pieaugums un palielinātas svārstības vairākās dalībvalstīs, kā arī trešo valstu veikts dempings;

G.  tā kā tērauda, alumīnija, cinka, titāna un vara sakausējumi (tostarp cinkotas loksnes), kas šajā rezolūcijā saukti par parastajiem metāliem, ir galvenie elektrotehnikas rūpniecības, mašīnu un iekārtu būves, tostarp mehānisko transportlīdzekļu būves, un būvniecības konstrukciju materiāli; tā kā ES parasto metālu rūpniecība būtu jāuzskata par Eiropas konkurētspējai stratēģiski svarīgu nozari, jo īpaši attiecībā pret citām rūpniecības nozarēm un saistībā ar pastāvošās infrastruktūras pilnveidi un jaunas infrastruktūras izveidi;

H.  tā kā konkurētspējas un oglekļa emisiju pārvirzes jautājumu risināšana ir jānosaka par prioritāti, vienlaikus nepieļaujot nekādus protekcionisma pasākumus;

I.  tā kā kopš 2009. gada ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) ir uzkrāts ievērojams kvotu un starptautisko kredītu pārpalikums, salīdzinot ar emisiju apjomu, un tas liecina, ka oglekļa emisiju cena ir būtiski samazinājusies; tā kā nākotnē, kad ES ETS emisijas atļaujas kļūs dārgākas, visticamāk, var rasties konkurences krīze; tā kā tad, ja netiks veikti līdzvērtīgi pasākumi starptautiskā vai citu valstu līmenī, proti, ieviests līdzīgs oglekļa emisiju tirgus kā ES, vairākas ES rūpniecības nozares un objekti zaudēs konkurētspēju starptautiskā mērogā, kā rezultātā var rasties oglekļa emisiju pārvirze; tā kā parasto metālu rūpniecībā vēl ir ievērojams enerģijas ietaupījumu potenciāls, kuru var efektīvi izmantot ar privātā sektora investīciju atbalstu, kā arī ieviešot rūpnīcu modernizācijas atbalsta shēmas;

J.  tā kā Eiropas parasto metālu nozarei ir maz laika, lai atgūtu konkurētspēju pasaules mērogā un atjaunotu spēju ieguldīt Eiropā, un tādējādi reaģētu uz izaicinājumiem, kas tai ir aktuāli sociālajā un vides jomā un kas tai ir jāpārvar, vienlaikus nezaudējot spēju arī turpmāk būt par sociālā un vides ziņā atbildīgas darbības paraugu pārējai pasaulei; tā kā visā pasaulē esošā pārprodukcija, negodīgās subsīdijas un trešo valstu īstenotais dempings ir radījis papildu spiedienu uz Eiropas parasto metālu tirgu; tā kā ražošanas inovācijas labvēlīgi ietekmē nodarbinātības izaugsmi visos rūpnieciskās ražošanas uzņēmējdarbības cikla posmos; tā kā, no otras puses, vairāki uzņēmumi īsteno stratēģiju, kurā galvenā uzmanība ir vērsta uz finansiāliem ieguvumiem īstermiņā, tādējādi kaitējot inovācijām, ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, nodarbinātībā un prasmju atjaunošanā; tā kā darba ņēmēju iesaistīšana inovācijā un stratēģijas noteikšanā ir labākā ekonomisko panākumu garantija; tā kā arī tērauda izstrādājumu godīga tirdzniecība ir iespējama tikai tad, ja tiek ievērotas darba ņēmēju pamattiesības un vides standarti;

K.  tā kā rūpnieciski attīstītā un resursefektīvā ekonomikā ir svarīgi izmantot sekundāros metālus (kas iegūti no reģenerācijas un otrreizējās pārstrādes procesa) un šāda ekonomika ir jāattīsta kā konkurētspējīga un ilgtspējīga aprites ekonomika, taču ar tiem ne kvalitatīvi, ne kvantitatīvi nevarēs pilnībā apmierināt Eiropas valstu ekonomikas vajadzības pēc parastajiem metāliem; tā kā metāllūžņu tirdzniecības bilance ES ir pozitīva un ir jāveic vairāk pasākumu, lai stimulētu metāllūžņu pārstrādi Eiropā; tā kā attiecībā uz parasto metālu rūpniecību tās izejmateriālu un palīgmateriālu piegādātājiem ir jāievēro visaptveroša un integrēta pieeja;

L.  tā kā tas jo īpaši attiecas uz pārejas posmu enerģētikā, jo parastie metāli, piemēram, retzemju metāli, ir būtiski svarīgi jaunajās tehnoloģijās, kas nepieciešamas enerģētikas nākotnei; tā kā Eiropa joprojām ir ļoti atkarīga no to metālu importa, kas nepieciešami atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu izgatavošanai, kuras paver šai nozarei reālas iespējas, proti, iespējas pārvarēt grūtības, kas varētu rasties saistībā ar energoapgādi; tā kā ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanā un energoefektivitātē ir svarīgs virzītājspēks ieguldījumiem rūpnieciski ražoto produktu, tostarp vara, alumīnija un tērauda, ražošanā; tā kā vērienīga Eiropas politika atjaunojamo energoresursu un energotaupības jomā var radīt papildu pieprasījumu pēc parastajiem metāliem Eiropā, jo īpaši piedāvājot iespējas augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai; tā kā ir vērojams uzņēmumu atbildības trūkums vides jomā un tā kā ir tādi rūpnieciskie objekti, kuros klaji tiek pārkāpti Eiropas tiesību akti, un pamesti objekti, kas apdraud cilvēku veselību un vidi; tā kā ieguldījumi Eiropas parasto metālu rūpniecības nozares attīstībā un inovācijās ir jāveic, obligāti ievērojot vides standartus un aprites ekonomikas principus; tā kā Komisijas Enerģētikas ceļvedī 2050. gadam ir secināts, ka lētāk ir ieviest enerģētikas nozares dekarbonizācijas un lielas atjaunojamo energoresursu daļas izmantošanas scenāriju, nekā turpināt pašreizējo politiku, un ka laika gaitā kodolenerģijas un no fosilā kurināmā iegūtās enerģijas cenas turpinās pieaugt, turpretim atjaunojamo energoresursu izmaksas samazināsies;

M.  tā kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumā par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (2014/2228(INI)) tika uzsvērta enerģētikas nodaļas svarīgā nozīme, kurā tiek analizēti visi pašreizējie pasākumi, ar ko tiek ierobežots vai regulēts enerģijas eksports, vienlaikus arī uzsverot, ka ES energoietilpīgās nozares tā nonāk nelabvēlīgā situācijā un ka tām ir jāsargā sava konkurētspēja;

N.  tā kā tikai vērienīga inovācijas politika, kas dod iespēju radīt augstas kvalitātes, energoefektīvus un inovatīvus produktus (piemēram, augstas stiprības tēraudu, kas vienlaikus ir elastīgs) un jaunus ražošanas procesus, ļaus Eiropas Savienībai izturēt aizvien pieaugošo konkurenci pasaulē; tā kā 65 % no uzņēmumu tēriņiem pētniecībai un izstrādei tiek ieguldīti pārstrādes rūpniecībā un tā kā ir būtiski stiprināt rūpniecisko bāzi, lai saglabātu zināšanas un zinātību Eiropas Savienībā;

O.  tā kā ES parasto metālu rūpniecība zaudē savu konkurētspēju, daļēji arī liela regulatīvā un administratīvā sloga dēļ;

P.  tā kā enerģētikas savienības tiesību aktu kopuma mērķis ir radīt drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un cenu ziņā pieejamu enerģijas tirgu, lai stiprinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju pasaulē, samazinot un vienādojot enerģijas cenas Eiropā un starp dalībvalstīm;

Q.  tā kā tāda tirgus ekonomiskā stāvokļa atzīšana, kas ir valsts pārvaldīts vai tirgus ekonomikai neatbilstošs, apdraudētu tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošanu un nopietni ietekmētu Eiropas parasto metālu rūpniecības konkurētspēju;

R.  tā kā pētniecībai, izstrādei un inovācijām šajā rūpniecības nozarē ir būtiska loma visas Eiropas mērogā; tā kā rūpnīcu slēgšanas rezultātā bieži vien tiek neatgriezeniski zaudētas tehnoloģijas un zinātība, un rūpnieciskā darbaspēka prasmes,

Parasto metālu nozīme Eiropas rūpniecībā

1.  uzsver parasto metālu rūpniecības nozīmi virknē pakārtoto nozaru, tostarp autorūpniecībā, aeronautikas rūpniecībā, enerģijas ražošanā, būvniecībā vai iepakojumu ražošanā;

2.  uzskata, ka Eiropa, būdama ļoti atkarīga izejvielu ziņā, nevar atļauties parasto metālu nozarē radīt vēl vienu atkarību, kas atstātu ļoti nevēlamas sekas uz iepriekšminētajām pakārtotajām nozarēm;

3.  norāda, ka tērauda rūpniecībā ES trūkst tērauda velmējumu ražošanas jaudas, jo pēdējos gados ir notikusi masveida slēgšana un ir atjaunojies pieprasījums;

4.  uzsver, ka pieprasījums pēc krāsainā metāla, piemēram, alumīnija un vara, nepārtraukti pieaug, neraugoties uz krīzi;

Nepieciešamība risināt klimata pārmaiņu un augsto enerģijas cenu problēmu

5.  uzsver, ka pašreizējās ETS sistēmas pārstrādāšana ir viens no visneatliekamākajiem jautājumiem, lai nodrošinātu parasto metālu rūpniecības konkurētspēju; zina, ka Komisija ir sākusi diskusiju procesu, kas noslēgsies ar ETS reformu ceturtajam periodam laika posmā no 2021. līdz 2028. gadam, un šajā sakarībā prasa attiecināt reformu arī uz oglekļa emisiju pārvirzi un veicināt efektivitāti, rūpniecisko inovāciju un optimālu ienesīgumu, kas ar šo reformu būtu jānodrošina, vienlaikus apsverot iespēju papildināt ETS ar citiem inovatīviem instrumentiem un stratēģijām, kuri ļautu patiešām samazināt emisijas; aicina Komisiju, pārskatot ETS, paredzēt atbilstošu atlīdzību labākajiem energoietilpīgā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā rada mazāk emisiju;

6.  pieņem zināšanai, ka 2019. gadā tiks izveidota tirgus stabilitātes rezerve, un gaida Komisijas priekšlikumus attiecībā uz ETS strukturālo reformu laika posmam pēc 2020. gada, kas atsevišķā kārtībā tiks ļoti rūpīgi izskatīti Parlamentā;

7.  tāpēc prasa Komisijai mainīt emisijas kvotu piešķiršanas sistēmu, plaši izmantojot novērtējumu attiecībā uz nozarei piemērotajām atsauces vērtībām, kuru pamatā ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada viena saražotā tonna, nevis katrs atsevišķs objekts, jo tieši „tīrākajām” rūpnīcām kā stimulam ir jāvar ražot vairāk; šajā sakarībā uzsver tādas sistēmas nozīmi, kas veicina ieguldījumus energoefektīvos risinājumos;

8.  šajā sakarībā prasa atcelt visaptverošā korekcijas koeficienta piemērošanu 10 % visefektīvāko ražotņu, ko apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks, lai tās varētu saņemt bezmaksas kvotas 100 % apmērā nozarēs, kurām augsto oglekļa emisiju cenu dēļ draud konkurētspējas zaudēšana starptautiskā mērogā, un tā popularizēt to rūpniecības pārstāvju un darbinieku godprātīgo rīcību, kas ir pielikuši vajadzīgās pūles, lai nodrošinātu minimālas emisijas, pateicoties labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanai; uzskata, ka šāds pasākums nedrīkst ietekmēt emisiju maksimālo robežvērtību; norāda, ka oglekļa emisiju pārvirze uz pasaules reģioniem, kuri ir atbildīgi par vislielāko CO₂ emisiju apjomu, rada nelabvēlīgu ietekmi uz vidi visā pasaulē;

9.  prasa energoietilpīgajām nozarēm arī turpmāk censties optimizēt otrreizējās pārstrādes procesus un samazināt CO₂ emisijas, lai nodrošinātu savu konkurētspēju nākotnē un sasniegtu saistošos emisiju samazināšanas mērķus, kurus noteikusi ES; šajā sakarībā uzsver, ka rūpniecības konkurētspēja, resursefektivitāte un emisiju samazināšana kļūst par savstarpēji papildinošiem mērķiem, jo tad, ja Eiropas ražošana kļūst nekaitīga oglekļa dioksīda emisiju ziņā, tās tirgus daļu saglabāšana Eiropas un pasaules līmenī ir efektīvs veids, kā veicināt rūpnieciskās izcelsmes siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu pasaulē; piebilst, ka tas pats attiecas arī uz importēto produkciju, kura atbilst tādiem pašiem energoefektivitātes un pieļaujamo emisiju standartiem kā Eiropas Savienībā ražotā produkcija; uzsver, ka arī trešo valstu uzņēmumiem, kas piedalās vērtību ķēdē, ir jādarbojas saskaņā ar ES klimata un enerģētikas politikas mērķiem un jo īpaši jāņem vērā gūtie panākumi energoefektivitātes jomā;

Oglekļa cenas pielāgojuma mehānisms uz robežas — īslaicīgs un elastīgs starptautiska mēroga pasākums saskaņā ar PTO noteikumiem

10.  jo īpaši uzsver to, ka, kopš ir izveidota Starpvaldību sarunu komiteja, kas 1992. gadā sagatavoja Rio konvenciju, Eiropas Savienība cenšas panākt vienošanos ar trešām valstīm par starptautisku nolīgumu, kura mērķis ir nodrošināt aizsardzību pret klimata pārmaiņām, taču pagaidām šie centieni ir bijuši nesekmīgi, lai gan steidzamība pieaug, kā to apliecina gandrīz pilnīga zinātnieku vienprātība; prasa, lai ES arī turpmāk uzņemtos līderes lomu, un uzsver būtisko nepieciešamību nodrošināt globāla saistoša nolīguma noslēgšanu Parīzes konvencijas ietvaros, kurā visas iesaistītās puses pilnībā apņemtos efektīvi novērst bīstamās klimata pārmaiņas; uzsver, ka ar šīm sarunām būtu jāpanāk juridiski saistošs nolīgums, kurā būtu noteikti mērķrādītāji visai ekonomikai un visām iesaistītajām pusēm, ievērojot jau pieņemto mērķi globālo sasilšanu ierobežot līdz 2ºC; uzsver, ka visaptveroša starptautiskā nolīguma noslēgšana nodrošinās vienādus noteikumus visiem rūpniecības dalībniekiem un samazinās oglekļa emisiju pārvirzes risku no ES;

11.  uzsver, ka starptautiskie rīcības pasākumi klimata jomā ir vislabākais veids, kā novērst oglekļa emisiju pārvirzi; šajā sakarībā gaida ANO Klimata pārmaiņu konferences divdesmit pirmo sesiju, kas notiks Parīzē; uzsver, ka vērienīgs starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņu apkarošanu, kas radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām valstīm, kuras sadarbojas daudzpusējā līmenī un izstrādā saskaņotu globālu vides aizsardzības režīmu nolūkā samazināt oglekļa emisijas, ir vislabākais globālo emisiju apkarošanas veids; uzsver, ka šāds nolīgums nodrošinātu godīgu konkurenci visiem parasto metālu ražotājiem un padarītu liekus cenu pielāgojumus uz robežas, ja vien tiek efektīvi uzraudzīta nolīguma īstenošana un vajadzības gadījumā tiek veikti korektīvi pasākumi; norāda, ka starptautiskajā nolīgumā valstīm, kuras rada visvairāk emisiju, obligāti būtu jāparedz reāli izpildāmas saistības; šajā sakarībā atgādina arī par sociālo un vides standartu ievērošanu, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

12.  norāda, ka oglekļa cenas pielāgojuma mehānisms uz robežas, kas ņem vērā gan importu, gan eksportu, iekļauj Eiropas regulējumā emisiju samazināšanas modeli, kurš ietver arī teritoriālu patēriņa pieeju, un ka šāda augšupēja pieeja var piedāvāt universālu risinājumu, kas ļauj katrai valstij pašai suverēni lemt par to, cik vērienīga būs valsts klimata politika, pamatojoties uz rūpīgu attiecīgo seku ietekmes novērtējumu; aicina Komisiju nodrošināt, lai turpmākajos tirdzniecības nolīgumos būtu noteikumi, kas krietni uzlabo Eiropas parasto metālu izstrādājumu eksporta iespējas, kā arī to piekļuvi tirgum; atkārtoti uzsver, ka Komisijai reģionālajos, divpusējos un daudzpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumos būtu jāparedz tirgu kropļojošas izejmateriālu tirdzniecības prakses (divējādu cenu un eksporta ierobežojumu) aizliegums;

13.  uzsver, ka visos pasākumos, kuri ietekmē tirdzniecību, ir jāņem vērā starptautiskie tirdzniecības nolīgumi; apstiprina, ka klimata politikas mērķi aizsargāt cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību, kā arī saglabāt izsmeļamos dabas resursus, ja tos piemēro nediskriminējošā veidā un nevis kā apslēptu ierobežojumu, atbilst GATT vienošanās XX pantā minētajiem izņēmumiem; precizē, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņu globālo raksturu, tās jārisina arī ar juridiskiem instrumentiem; uzskata, ka atmosfēra ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (tīrs gaiss) jau tiek uzskatīta par dabas resursu, kas var tikt izsmelts, un tāpēc tā būtu jāuzskata par sabiedrisko labumu; turklāt precizē, ka pretpasākumus nevarētu ieviest kā rezultātu oglekļa cenas pielāgošanas pasākumiem uz robežas, nepārkāpjot starptautiskās tirdzniecības noteikumus un neriskējot saņemt sodu; atgādina, ka nolūks nekādā ziņā nav aizsargāt Eiropas rūpniecību, bet gan radīt tai vienlīdzīgus apstākļus ar ārvalstu konkurentiem;

14.  norāda, ka būtu vēlams apsvērt iespēju daļu no izsolēs gūtajiem ienākumiem novirzīt vides aizsardzības iniciatīvām un pasākumiem cīņā pret klimata pārmaiņām, piemēram, Klimata pārmaiņu mazināšanas fondam, kas paredzēts saskaņā ar Kankunas vienošanos un citiem starptautiskiem klimata jomas finanšu instrumentiem;

15.  atzīmē, ka pieņemtie standarti attiecībā uz oglekļa satura un visā produktu aprites ciklā radīto emisiju aprēķināšanu palielina pārredzamību, un tas var veicināt ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa popularizēšanu, tostarp arī metālu rūpniecībā;

16.  uzsver, ka ir nepieciešams izveidot datubāzi, kas sniegtu informāciju par oglekļa dioksīda saturu produktos, kuri iegūti parasto metālu rūpniecībā Eiropā;

Kompensācija par netiešajām emisijām

17.  pauž nožēlu, ka netiešo izmaksu kompensācijas režīms, kura pamatā ir valsts atbalsts, vienotajā ES tirgū ir radījis jaunu negodīgas konkurences avotu starp elektrības patēriņa ziņā energoietilpīgo nozaru ražotājiem, no kuriem daži gūst finansiālu atbalstu no savu valstu iestādēm; mudina šo kompensāciju saskaņot un, ja tam ir pamats, piemērot Eiropas līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar konkurentiem pasaules mērogā un starp Eiropas ražotājiem un lai garantētu efektīvu aizsardzību pret oglekļa emisiju pārvirzi; norāda, ka tas jo īpaši attiecas uz sešiem krāsainajiem metāliem, kurus tirgo par cenām, kas veidojas, pamatojoties uz šo metālu pieprasījumu un piedāvājumu visā pasaulē, un ko galvenokārt nosaka Londonas birža; tāpēc zina, ka parasto metālu ražotājiem ir jāpieņem esošās cenas un tie nevar izmaksu pieaugumu attiecināt tālāk uz patērētājiem; secina, ka obligāti ir jāsaglabā kompensācijas par netieši radītām emisijām; atsaucas uz vienošanos par tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (2014/0011/COD), kurā ir norādīts, ka, „cenšoties sasniegt mērķi radīt visiem vienādus konkurences apstākļus, šajā pārskatīšanā būtu jāapsver arī saskaņotas netiešo izmaksu kompensācijas sistēmas izveide Savienības līmenī”; šajā sakarībā atsaucas uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā[11], kā arī uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu; aicina Komisiju pārskatīt dažādu enerģētikas atbalsta shēmu ietekmi uz enerģijas mazumtirdzniecības cenām, kas netieši ietekmē energoietilpīgo nozaru konkurētspēju atsevišķās dalībvalstīs;

18.  uzskata, ka oglekļa dioksīda diferencētā ietekme uz elektrības cenu atkarībā no katra piegādātāja energoresursu struktūras ir konkurētspējas faktors, kas cita starpā atbilst arī katras suverēnās valsts izvēlei; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas enerģētikas savienības izveidi; uzskata, ka labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus, kas apgādā Eiropu ar drošu un ilgtspējīgu enerģiju un nodrošina atbilstošus savienojumus starp dalībvalstīm, veicinās enerģijas cenu samazināšanos Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem; uzskata, ka ETS ir ES saskaņots instruments, kas paredzēts rūpniecības radīto emisiju samazināšanai, un tādēļ arī problēmas, kas saistītas ar tā ietekmi, būtu jārisina, izmantojot saskaņotu sistēmu;

Atbalsts ieguldījumiem metālu ražošanā ar zemām oglekļa emisijām

19.  prasa visefektīvākajām ražotnēm tajās nozarēs, kas pakļautas emisiju pārvirzes riskam, piešķirt bezmaksas kvotas, pamatojoties uz programmām par ieguldījumiem jaunā aprīkojumā, pētniecībā un izstrādē (tostarp oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) un oglekļa dioksīda uztveršanas un izmantošanas (CCU) projektos), kā arī darbinieku apmācībā, tiklīdz tas ir iespējams, bet jebkurā gadījumā sākot no 2018. gada un ceturtā posma laikā, kas aptver periodu no 2021. līdz 2030. gadam, jo šādu kvotu piešķiršana ir vajadzīga, lai garantētu augstus klimata un vides aizsardzības un darba ņēmēju tiesību standartus; uzsver, ka ir absolūti nepieciešams veikt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, tādējādi saglabājot Eiropas izcilību parasto metālu ražošanā; atgādina, ka tās rūpniecības nozares, kas veic ieguldījumus, vislabāk pārvar krīzi; aicina no ETS izsolēm gūtos ieņēmumus izmantot rīcības pasākumu finansēšanai klimata jomā gan ES, gan jaunattīstības valstīs, tostarp atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes projektos veikto ieguldījumu finansēšanai dažādās rūpniecības nozarēs; atbalsta 2030. gada klimata un enerģētikas satvaram atbilstošos plānus, ar ko iecerēts izveidot mehānismu, lai atbalstītu oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas, inovatīvus atjaunojamās enerģijas veidus un mazoglekļa tehnoloģiskās inovācijas rūpniecības nozarēs (NER 400), kā noteikts Eiropadomes 2014. gada 23. oktobra sanāksmes secinājumos; ierosina, lai izmēģinājuma un demonstrācijas projekti oglekļa dioksīda uztveršanas, izmantošanas un uzglabāšanas jomā būtu daļa no mazoglekļa tehnoloģiju finansējuma programmās, ko atbalsta Komisija saskaņā ar NER 300 programmu un nākamo NER 400 programmu, finansētājam un dalībniekam kopīgi uzņemoties finanšu risku; atgādina par valsts sektora ieguldījumu svarīgo nozīmi, kā arī Eiropas kontekstā par programmā „Apvārsnis 2020” paredzētajiem līdzekļiem vides un energoefektivitātes uzlabošanai parasto metālu rūpniecībā, tostarp panākot zemu oglekļa emisiju līmeni saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; uzskata, ka darbinieku apmācība attiecībā uz mazoglekļa tehnoloģijām un praksi rūpniecībā ir stratēģisks ieguldījums, ko nepieciešams pilnībā integrēt programmās, kuras atbalsta Komisija, lai finansētu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku;

Finanšu grāmatvedība un pārredzamība

20.  ierosina publiskot CO₂ kvotas, publicējot uzņēmumu gada pārskatus, un aicina Eiropas Savienību atbalstīt to, ka tiek atsākts darbs pie starptautisku grāmatvedības standartu izstrādes šajā jomā;

21.  uzsver pārredzamības nozīmi attiecībā uz dalībvalstu emisijas kvotu pārdošanas rezultātā gūto ieņēmumu izmantošanu; šajā sakarībā norāda uz dalībvalstu pienākumu informēt Komisiju par ETS ieņēmumu izlietojumu; uzsver, ka lielāka pārredzamība ļautu iedzīvotājiem labāk sekot tam, kā publiskā sektora struktūras tos izmanto;

22.  uzsver, ka ražotnēm un uzņēmumiem ir jāievēro visas tiesiskās prasības attiecībā uz sociālo atbildību un pārskatu iesniegšanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un efektīvu vides noteikumu īstenošanu un panāktu, ka kompetentajām iestādēm un iesaistītajām personām, tostarp darba ņēmēju pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības un vietējo pašvaldību pārstāvjiem, ir pieejama visa būtiskā informācija; uzsver tiesības saņemt informāciju par vides jautājumiem, kā noteikts Orhūsas konvencijā un ieviests arī ES un dalībvalstu tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2003/87/EK; ierosina noteikt, ka par ikvienu objektu, uz kuru attiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, katru gadu ir jāiesniedz izsmeļoša informācija, tostarp par klimata pārmaiņu apkarošanu un Eiropas vides un darba aizsardzības direktīvu ievērošanu, un ka šai informācijai ir jābūt pieejamai darbinieku pārstāvjiem, kā arī objekta apkārtnes iedzīvotāju pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

Elektrības piegādes līgumu jautājums

23.  uzsver, ka Eiropas parasto metālu nozares konkurētspējas saglabāšanai svarīga ir ilgtermiņa līgumu slēgšana ar zināmiem nosacījumiem, kurus precizē Komisija un kuriem jābūt saderīgiem ar ienākumiem no ieguldījumiem, un ka kapitālietilpīgu nozaru gadījumā šādi līgumi ir jāslēdz vismaz uz 15 gadiem; atgādina, ka rūpniecības pārstāvji vēlas, lai viņu ieguldījumu garants būtu paredzamas cenas un skaidrs tiesiskais regulējums; uzsver, ka ikgadējā elektroenerģijas izsolē būtu jādod priekšroka stabiliem ilgtermiņa elektroenerģijas piegādes līgumiem; pauž bažas par tādu tirgus noteikumu ieviešanu dažās dalībvalstīs, kas rada strukturālas atšķirības starp elektrības cenām un ražošanas izmaksām; aicina Komisiju apkarot privāto oligopolu negaidītas papildu peļņas iespējas enerģijas tirgū;

24.  pauž bažas par tādu tirgus noteikumu ieviešanu, kas rada strukturālas atšķirības starp elektrības cenām un ražošanas izmaksām;

Prasmju nodošana

25.  prasa, lai prasmju nodošana starp darba ņēmēju paaudzēm tiktu organizēta visās rūpnīcās, kurās vērojamas lejupslīdošas vecuma struktūras attiecībā uz visiem augstas kvalifikācijas ražošanas amatiem; atbalsta jauno darbinieku prasmju palielināšanu uzņēmumā, ievērojot strukturālu apmācību politiku, kas nodrošina darbinieku kolektīvo prasmju attīstību; uzsver parasto metālu nozarē nodarbināto prasmju un kvalifikācijas nozīmi; aicina izstrādāt aktīvas nodarbinātības un rūpniecības politiku, nodrošinot, ka šīs zināšanas tiek pilnveidotas un atzītas kā nozīmīgs Eiropas parasto metālu rūpniecības aktīvs; ikvienas rūpnīcas ražošanas ilgtspēju pieprasa vērtēt, ņemot vērā rūpnieciskās zinātības saglabāšanas un kvalificēta darbaspēka aspektus;

Izejvielu piegāde

26.  prasa īstenot Eiropas mēroga diplomātisku rīcību metalurģijas izejvielu jomā, kas balstītos uz stratēģiskajām partnerībām saistībā ar pievienotās vērtības sadali starp Eiropas valstīm un valstīm, kuras ražo izejvielas, un tā veicināt kvalificētas nodarbinātības attīstību visā vērtību ķēdē; prasa Komisijai izstrādāt padziļinātas tērauda tirgus analīzes instrumentu, kas var sniegt precīzu informāciju par tērauda pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru Eiropā un visā pasaulē, nošķirot strukturālās un cikliskās šo tirgu attīstības komponentes; uzskata, ka primāro un sekundāro parasto metālu tirgu uzraudzība varētu sniegt vērtīgu ieguldījumu koriģējošo un proaktīvo pasākumu īstenošanā, kuri nenovēršami jāveic, ņemot vērā tērauda rūpniecības ciklisko raksturu; atzinīgi vērtē Eiropas Retzemju metālu kompetences tīkla (ERECON) izstrādāto ziņojumu[12]; aicina Komisiju turpināt pasākumu īstenošanu ERECON ietvaros, kas paredzēti diversificētas un ilgtspējīgas retzemju metālu piegādes ķēdes izveidošanai Eiropā, un jo īpaši īstenot politikas ieteikumus un sniegt atbalstu aizvietošanas risinājumiem un plašākai otrreizējai pārstrādei;

Eiropas tirdzniecības aizsardzības pasākumi attiecībā uz parastajiem metāliem — profilakse labāka par novēlotu korekciju

27.  mudina Padomi beigt pārskatīt abas regulas par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem (TAI), lai šos instrumentus vienkāršotu, uzlabotu un paātrinātu to ieviešanu, nodrošinot, ka regulu noteikumi netiek vājināti; ierosina ne vairāk kā mēnesi ilgu sākotnējās izmeklēšanas posmu pirmajai antidempinga un pretsubsīdiju pārbaudei, pēc kura, pamatojoties uz sākotnējām liecībām, varēs lemt par profilaktiskiem koriģējošiem pasākumiem, kuriem sekos padziļināta izmeklēšana; pauž nožēlu, ka Padome ir pārtraukusi izskatīt tiesību akta priekšlikumu, kas attiecas uz TAI modernizāciju, lai arī Parlaments ir izteicis nepārprotamu atbalstu stingrākiem pasākumiem, kuri vērsti pret negodīgu importu no trešām valstīm; aicina Padomi strauji modernizēt TAI, lai beidzot varētu pienācīgi reaģēt uz negodīgu praksi un aizsargāt Eiropas tirgu no dempinga, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pilnībā izmantojot enerģētikas pārkārtošanas piedāvātās iespējas;

28.  izvirza mērķi panākt Savienībā patērēto retzemju metālu un būtiski svarīgu metālu otrreizējās pārstrādes strauju pieaugumu;

29.  uzsver, ka visi parastie metāli, arī nerūsējošais tērauds un alumīnijs, ir pakļauti globālai konkurencei; uzskata, ka Komisijai, veicot analīzi un salīdzināšanu, kad tā definē ģeogrāfiskos tirgus, par atsauces tirgu steidzami ir jāpieņem pasaules tirgus un ka šādai analīzei nav jāaprobežojas tikai ar iekšējo tirgu; prasa pirms Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta lēmumu pieņemšanas novērtēt ietekmi uz ražošanas jaudām, cita starpā analizējot arī ražošanas objektu un darbvietas, un šāda novērtējuma secinājumus iekļaut galīgajā publikācijā, ko sniedz ieinteresētajām personām; prasa pārskatīt konkurences politiku un valsts atbalsta noteikumus, lai stimulētu valsts intervenci, kuras mērķis ir saglabāt sociālo un reģionālo kohēziju, uzlabot vides standartus un risināt sabiedrības veselības problēmas; prasa, lai vispirms būtu ņemta vērā ikviena Konkurences ģenerāldirektorāta lēmuma ietekme uz darbvietām un lai tā būtu objektīvi pamatojama vai, ja nepieciešams, tiktu atlīdzināts darbiniekiem, kurus skāruši pasākumi, ar ko novērš dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu; prasa plašāk iesaistīt sociālos partnerus un jo īpaši darba ņēmēju organizācijas un arodbiedrības valsts un Eiropas līmenī, lai nepieļautu sociālā dempinga praksi šajā nozarē un nodrošinātu kvalitatīvas nodarbinātības izveidi; prasa iesaistīt darba ņēmējus nozares lēmumu pieņemšanas procesā;

Parasto metālu nozīme aprites ekonomikā

30.  šajā sakarībā uzsver sekundāro metālu pozitīvo ietekmi, jo tie ļauj būtiski samazināt enerģijas un izejmateriālu patēriņu; tādēļ aicina Komisiju veicināt sekundāro metālu tirgu attīstību un darbību; mudina ieviest aprites ekonomiku katrā parasto metālu ražošanas uzņēmumā, lai blakusproduktu un pārstrādāto metālu izmantošanu piesaistītu mērķim palielināt to konkurētspēju; prasa noteikt, ka aprites ekonomika ir obligāta katrā parasto metālu ražošanas uzņēmumā, lai blakusproduktu un pārstrādāto metālu izmantošanu piesaistītu mērķim palielināt to konkurētspēju; izvirza mērķi panākt Savienībā patērēto retzemju metālu un būtiski svarīgu metālu otrreizējās pārstrādes strauju pieaugumu; prasa izveidot ciešu saikni starp parasto metālu pārstrādes sektoru un citām nozarēm, lai stiprinātu rūpnieciskās bāzes kapacitāti un noturību, jo īpaši deindustrializācijas skartajos reģionos; tādēļ uzsver produktu un materiālu aizstāšanas lielo potenciālu un aizvien pieaugošās metāllūžņu izmantošanas nozīmi, tostarp arī tērauda un alumīnija ražošanā; uzsver, ka lielāko daļu parasto metālu var pārstrādāt vairākas reizes, patērējot tikai nelielu daļu no enerģijas, kas tiek izmantota to primārajā ražošanā; pauž bažas par lielajiem enerģijas zudumiem Eiropai, ko rada gan likumīgs, gan nelikumīgs alumīnija un vara eksports uz tādām valstīm kā Ķīna un Indija — valstīm, kuras pašas ir noteikušas alumīnija eksporta aizliegumu; uzskata, ka ieguldījumi Eiropas parasto metālu rūpniecības nozares attīstībā un inovācijās ir jāveic, ievērojot augstus vides standartus un aprites ekonomikas principus; aicina Komisiju izstrādāt ekonomiskos stimulus metālu (tostarp būtiski svarīgo, bet ekonomiski neizdevīgo izejmateriālu, piemēram, retzemju metālu) otrreizējai pārstrādei, izpētīt iespējas, kā atbalstīt pārstrādāto materiālu tirgu, cita starpā arī piešķirot „zaļos” sertifikātus par pārstrādātajiem materiāliem, ieviešot ekodizaina prasības un fiskālos stimulus, un nodrošināt, lai resursefektivitātes un otrreizējās pārstrādes veicināšanai tiktu optimāli izmantoti arī kohēzijas politikas un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) budžeta līdzekļi; uzskata, ka ir jāpilnveido tiesību akti atkritumu apsaimniekošanas jomā, lai saglabātu ES metāllūžņu tirgus darbību, piemēram, ir jāpārskata direktīva par nolietotiem transportlīdzekļiem un citi atkritumu apsaimniekošanu regulējoši tiesību akti; ierosina noteikt atkritumu savākšanas mērķrādītājus, stiprināt ražotāju atbildību un paplašināt nolietoto transportlīdzekļu tiesību aktu piemērošanas jomu, iekļaujot tajā, piemēram, kravas automašīnas, autobusus un motociklus; uzsver nepieciešamību pēc kvalificēta un prasmīga personāla, lai nodrošinātu pāreju uz ilgtspējīgāku ražošanas procesu un produktu ieviešanu, un prasa izstrādāt Eiropas apmācības un izglītības stratēģiju, kas atbalstītu uzņēmumus, pētniecības institūtus un sociālos partnerus kopīgā to prasmju izpētē, kas nepieciešamas vides ilgtspējas nodrošināšanai;

31.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.
• [2]  OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.
• [3]  OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.
• [4]  OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.
• [5]  OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.
• [6]  OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.
• [7]  OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.
• [8]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0032.
• [9]  OV C 251E, 31.8.2013., 75. lpp.
• [10]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0104.
• [11]  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.
• [12]  http://ec.europa.eu/growth/sectors/raw-materials/specific-interest/erecon/index_en.htm.

PASKAIDROJUMS

Kapacitātes un darbvietu zudumu, kas skāris Eiropas tērauda rūpniecību, izraisīja pieprasījuma kritums, kas 2014. gadā joprojām bija par 40 miljoniem tonnu mazāk nekā 2007. gadā. Šis kapacitātes pielāgojums notika tādā apmērā, ka jebkāda Eiropas pieprasījuma atjaunošanās nozīmētu vēsturisku tirdzniecības deficīta rašanos Eiropā, kas radītu atkarību un rūpnieciskās zinātības zudumu un kas pilnīgi noteikti ietekmētu ar autobūvi, būvniecību un mazoglekļa tehnoloģiju saistītās nozares.

Turpretim Eiropas alumīnija rūpnīcu slēgšana pēdējo gadu laikā notiek Eiropas alumīnija pieprasījuma pieauguma apstākļos, kas savukārt ir radījis importa pieaugumu.

Tādējādi tērauds un alumīnijs ir divi nozīmīgi piemēri sarežģījumiem, kas skāruši šīs nozares, kurām vienlaikus jāturpina sava enerģētikas un vides modernizācija, un tai ir nepieciešama tāda investīciju politika, ko tikai daži var atļauties.

Lai arī klimata politika pašlaik nav problēmu cēlonis šajās nozarēs, tā drīz vien par to var kļūt, ja investīciju krīze turpināsies un netiks īstenota nekāda Eiropas rūpniecības politika izejvielu un parasto metālu jomā.

Šādai rūpniecības politikai ir vajadzīgi nepieciešamie rīki un līdzekļi, lai veiksmīgi nodrošinātu pāreju uz zemām oglekļa dioksīda emisijām, un to nav iespējams paveikt bez parasto metālu nozares stratēģiskas pārzināšanas un bez īstajiem rīkiem un līdzekļiem, kas ļauj ņemt vērā oglekļa dioksīda emisiju cenas pieaugumu, kuru vēlas panākt visas klimata pārmaiņu apkarošanā iesaistītās starptautiskās iestādes.

Lai arī parasto metālu atkārtota izmantošana un aprites ekonomikas attīstība ir absolūti nepieciešamas Eiropas valstu ekonomikai, ar vienu pašu pārstrādi Eiropai, kas ir iesaistīta enerģētikas pārejā, turpmāk vairs nepietiks — kā piemēru var minēt to, ka vienādai uzstādītajai jaudai vēja un saules tehnoloģijas patērē līdz 90 reizēm vairāk alumīnija, 50 reizes vairāk dzelzs, vara un stikla un 15 reizes vairāk betona nekā ierastākās termoelektrostacijas (degvielas, dabasgāzes vai kodolspēkstacijas), kas pašlaik ir ierīkotas, nemaz jau nerunājot par retzemju vai būtiski svarīgiem metāliem.

Akūta nepieciešamība apkarot klimata pārmaiņas

Pašlaik pieņemtā ES nostāja klimata pārmaiņu apkarošanas jautājumā, tostarp klimatiskā parāda atzīšana attiecībā pret rūpnieciski mazāk attīstītajām valstīm, ir jāvērtē atzinīgi.

Oglekļa dioksīda emisiju tirgus izveide 2005. gadā (Direktīva 2003/87/EK) atbilst klimata pārmaiņu apkarošanas stratēģijai, kuru ES aktīvi īsteno viena pati, neskatoties uz to, ko dara pārējā pasaule, un tā kļūst par paraugu, nosakot visai savai ekonomikai papildu izmaksas ar elektrības ražotāju un energoietilpīgu nozaru starpniecību.

Bija iecerēts, ka tas radīs investīcijas, kuru mērķis būtu samazināt oglekļa dioksīda emisijas un veicināt Eiropas nozaru modernizāciju, kas tādējādi arī nokļūtu labākā pozīcijā attiecībā pret saviem konkurentiem. Šis plāns nav īstenojies vairāku iemeslu dēļ, jo īpaši oglekļa emisiju pārvirzes riska dēļ, kas radās, neskatoties uz dāsno bezmaksas kvotu piešķiršanu, kuras apliecina savus ierobežojumus kā aizsardzības līdzeklis.

Kopš Kioto protokola parakstīšanas 1997. gadā situācija ir mainījusies un Eiropa vairs nav vadošā pozīcijā parasto metālu jomā, un tai, tieši otrādi, ir jācīnās, lai saglabātu savu neatkarību attiecībā pret valstīm, kurās strauji attīstās rūpniecība („oglekļa pārsvere”).

Stratēģiskā nepieciešamība Eiropas parasto metālu nozarēm liek pielāgoties šai jaunajai klimatiskajai, ekonomiskajai un sociālajai situācijai, rādot piemēru ar enerģijas patēriņa un izejvielu efektivitāti, nevis izzūdot no nākotnes rūpniecības ainas.

Cenas pielāgošana uz robežas šķiet visrezultatīvākais strukturālais mehānisms, lai novērstu to, ka Eiropas rūpniecības nozares, kuras pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam, pārtrauc cīnīties pret klimata pārmaiņām, ņemot vērā, ka bezmaksas kvotu piešķiršana, kas integrēta „piesārņojuma subsīdijās” bez atbilstošas atdeves, ir trūkums, kas kļūs vēl ievērojamāks, pakāpeniski pieaugot CO₂ tirgus cenai.

Cenas pielāgošana uz robežas

Klimata pārmaiņu apkarošanas politikā ieviešot cenas pielāgošanu uz robežas, tiek radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi (novērsti konkurences izkropļojumi) starp Eiropas un citu valstu ražotājiem iekšējā tirgū un eksportā un tiek arī novērsta oglekļa emisiju pārvirze:

–  importam tiek piemēroti tādi paši emisijas kvotu pirkšanas noteikumi oglekļa emisiju tirgū kā Eiropas ražotājiem, pamatojoties uz importēto metālu radītajām oglekļa emisijām;

–  metālu eksports tiek atbrīvots no CO₂ emisijas kvotu atļaujas pirkšanas.

Parasto metālu importētājiem muitā būs jādeklarē CO₂ emisijas, kuras radušās Eiropas tirgū pārdodamo metālu ražošanas procesā, un jāievēro tādi paši noteikumi kā Eiropas ražotājiem saskaņā ar PTO principu par līdzīgu produktu nediskrimināciju. Tāpēc šajā gadījumā nevar būt nekāda patvaļīga diskriminācija vai ierobežojumi starptautiskās tirdzniecības aizsegā.

Cenas pielāgošana uz robežas būtu īstenojama tikpat lielā mērā, kādā tiek piemērotas pašreizējās ETS emisijas kvotas.

Cenas pielāgošana uz robežas — īslaicīgs un elastīgs pasākums

Arī tad, ja kāda valsts ieviestu CO₂ emisijas kvotas saviem parasto metālu ražotājiem, kas pielīdzināmas Eiropas emisijas kvotām, cenas pielāgošana uz robežas būtu elastīgs instruments, kura pamatā būtu starp divām valstīm tirgotu produktu oglekļa emisiju rādītāji. Saskaņojot visā pasaulē izveidoto oglekļa emisijas kvotu tirgu darbību, varētu atcelt jebkādu cenas pielāgošanu uz robežas. Vienādi noteikumi garantēs godīgu konkurenci.

Oglekļa emisiju pārvirzes novēršana visai nozarei kopumā

Alumīnija ražotājam, kurš alumīnija oksīdu (starpprodukts starp boksītu minerāliem un alumīniju) ražo Eiropā, ir jāievēro emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ierobežojumi, lai arī tie neattiecas uz alumīnija ražotāju, kurš alumīnija oksīdu importē no ārvalstīm. Tas pats ir spēkā attiecībā uz visiem starpproduktiem starp minerāliem un metāliem, piemēram, uz tērauda rūpniecībā izmantoto koksu, kura pārvietošana (importa avots) rada oglekļa emisiju pārvirzi.

Tāpēc katra parastā metāla radītās oglekļa emisijas ir jāņem vērā atkarībā no nozares, nevis tāpēc, ka galaprodukta atrašanās vieta nepārprotami ir Eiropā.

Oglekļa emisijas katram produktam, uz kuru attiecas emisiju kvotas

Lai cenu uz robežas varētu pielāgot taisnīgi, ir jāņem vērā katra produkta radītās oglekļa emisijas.

Attiecīgs noteikums jau ir spēkā Eiropā, un tā var būt arī visur citur, ievērojot divus nosacījumus:

–  jānodrošina tirgoto produktu izsekojamība (tas jau ir spēkā parasto metālu nozarēs, lai tie varētu tikt apstiprināti un sertificēti atbilstoši atzītiem profesionālajiem standartiem);

–  jāizveido saskaņota metode starptautiskā līmenī, lai noteiktu tirgoto produktu radītās oglekļa emisijas.

Tāpēc būtu nepieciešams izveidot starptautisku/daudzpusēju aģentūru vai uzticēt šo uzdevumu jau esošai organizācijai.

Kompensācija par netiešajām emisijām — negodīga konkurence starp Eiropas valstīm

Starptautiskie alumīnija ražotāji ir izveidojuši spēcīgu rūpniecības nozari Persijas līcī, izmantojot zemas enerģijas cenas. Līdz ar lētas enerģijas priekšrocībām šīs ar naftu un gāzi bagātās valstis arī nesedz ar CO₂ emisijām saistītās izmaksas un nepiedalās klimata pārmaiņu apkarošanā.

Komisija ir atzinusi konkurences negodīgo raksturu saistībā ar elektrības cenu paaugstināšanos, kas izriet no CO₂ emisijas kvotām, kuras apmaksā elektrības ražotāji, un tāpēc ir atļāvusi valsts sektora struktūrām kompensēt šīs netiešās izmaksas (Komisijas dienestu 2012. gada paziņojums).

Tā, piemēram, Spānija trīs gadu laikā (2013–2015) kompensācijai tērē EUR 5 miljonus, savukārt Vācija tajā pašā laika periodā — EUR 756 miljonus.

Bezmaksas kvotas ieguldījumiem metālu ražošanā ar zemām oglekļa emisijām

Cenas pielāgošana uz robežas izraisa pozitīvas mijiedarbības ciklu parasto metālu ekonomikā, CO₂ emisiju samazinājumu piesaistot mazoglekļa investīcijām, kas kļūst rentablas, samazinot emisijas un apkarojot klimata pārmaiņas.

Grāmatvedības un finanšu pārredzamība

Lai arī ir jāpublisko CO₂ bezmaksas kvotas, kas piešķirtas katram atsevišķam objektam, pašlaik uzņēmumiem, kuri tās saņēmuši, pēc tam vairs nav jāsniedz nekāda informācija par šādu kvotu izmantošanu.

Tāpat arī dalībvalstīm nav jānodrošina nekāda izsekojamība attiecībā uz ienākumiem, kas gūti no emisijas kvotu izsoles un kas vismaz daļēji būtu jāparedz klimata pārmaiņu apkarošanai.

Ar parasto metālu nozari saistīto risku un bīstamības pārredzamība

Pirmā prasība: parasto metālu nozarei Eiropā ir jārāda piemērs vides jomā, samazinot savu ietekmi gan uz darbiniekiem, gan uz apkārtējiem iedzīvotājiem. Valstu un Eiropas publiskā sektora struktūrām tas ir jāgarantē, jo tirgum nav iespējams nodrošināt konkurētspējīgas rūpnieciskās ekonomikas saglabāšanu, neradot kaitējumu videi.

Šāda pārredzamība jāattiecina uz informāciju par emisijām, korporatīvās konkurences tiesību ievērošanas darbībām, investīcijām progresā un to ietekmi uz darbinieku un apkārtējo iedzīvotāju veselības aizsardzību un drošību.

Elektrības piegādes līgumu jautājums

Parasto metālu nozare dažādos veidos ir energoietilpīga nozare:

–  jo izmanto ogles kā fosilā kurināmā izejvielu, kura vajadzīga oglekļa tēraudu ražošanai;

–  cinka vai alumīnija elektrolīzes gadījumā nozares ražošanas izmaksu struktūrā pašizmaksas ziņā ievērojami dominē elektrības izmaksas (kas dažādās valstīs atšķiras un nav prognozējamas).

Ja šādos gadījumos starp elektrības piegādātāju un lietotāju nav iespējas noslēgt ilgtermiņa piegādes līgumus par brīvi norunātu cenu, energoietilpīgās Eiropas rūpniecības nozares var nonākt ļoti nestabilā situācijā attiecībā pret starptautiskajiem konkurentiem.

Turklāt ir arī jāizskata publisko subsīdiju jautājums saistībā ar atsevišķiem starptautiskajiem konkurentiem, kas eksportē parastos metālus un veic darbību tādā ekonomikas sistēmā, kurā nav brīvas un neizkropļotas konkurences energoapgādes jomā.

Eiropas tirdzniecības aizsardzības pasākumi attiecībā uz parastajiem metāliem — profilakse labāka par novēlotu korekciju

Tā kā jaunietekmes valstis attīsta savu parasto metālu rūpniecību un šie metāli ir cieši saistīti ar ekonomisko izaugsmi, tās ir kļuvušas par nozīmīgiem konkurentiem pasaules tērauda un visu parasto metālu (piemēram, retzemju metālu) tirgū un tām ir salīdzinošas priekšrocības attiecībā uz izejvielu pieejamību, un dažkārt šādas priekšrocības vēl vairāk pastiprina valsts atbalsts un iespēju meklēšana ar dempinga palīdzību (pārdošana par cenu, kas zemāka par pašizmaksu).

Tāpēc ES ir jānodrošina sevi ar elastīgu un reaģēt spējīgu tirdzniecības aizsardzību, kas pielāgota šiem jaunajiem rūpniecības apstākļiem pasaulē, kurā lēmumi ir jāpieņem aizvien īsākā termiņā, rēķinoties ar materiālu, produktu, kā arī informācijas un pakalpojumu ienākošās plūsmas strauja pieauguma iespēju.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	13.10.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	47 11 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zigmantas Balčytis, Nicolas Bay, David Borrelli, Jerzy Buzek, Philippe De Backer, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Peter Eriksson, Fredrick Federley, Ashley Fox, Theresa Griffin, Marek Józef Gróbarczyk, András Gyürk, Roger Helmer, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Dan Nica, Angelika Niebler, Miroslav Poche, Miloslav Ransdorf, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Antonio Tajani, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michał Boni, David Coburn, Cornelia Ernst, Jens Geier, Gunnar Hökmark, Benedek Jávor, Jude Kirton-Darling, Olle Ludvigsson, Notis Marias, Marian-Jean Marinescu, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Theodor Dumitru Stolojan, Pavel Telička, Cora van Nieuwenhuizen

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

47	+
ALDE	Dominique Riquet
ECR	Notis Marias
EFDD	David Borrelli, Dario Tamburrano
ENF	Barbara Kappel
GUE/NGL	Cornelia Ernst, Miloslav Ransdorf, Neoklis Sylikiotis
PPE	Michał Boni, Jerzy Buzek, Christian Ehler, András Gyürk, Gunnar Hökmark, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Janusz Lewandowski, Marian-Jean Marinescu, Angelika Niebler, Herbert Reul, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Theodor Dumitru Stolojan, Antonio Tajani, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Pilar del Castillo Vera
S&D	Zigmantas Balčytis, Jens Geier, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jude Kirton-Darling, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Dan Nica, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho
Verts/ALE

11	-
ALDE	Philippe De Backer, Fredrick Federley, Kaja Kallas, Pavel Telička, Cora van Nieuwenhuizen
ECR	Ashley Fox, Marek Józef Gróbarczyk, Hans-Olaf Henkel, Evžen Tošenovský
EFDD	David Coburn, Roger Helmer

3	0
ENF	Nicolas Bay, Jean-Luc Schaffhauser
PPE	Paul Rübig

Simbolu atšifrējums:

+  :  atbalsta

-  :  pret

0  :  atturas