ZIŅOJUMS par kohēzijas politiku un marginalizētām iedzīvotāju grupām

30.10.2015 - (2014/2247(INI))

Reģionālās attīstības komiteja
Referente: Terry Reintke

Procedūra : 2014/2247(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0314/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0314/2015

Debates :

PV 23/11/2015 - 16
CRE 23/11/2015 - 16

Balsojumi :

PV 24/11/2015 - 5.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0402

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par kohēzijas politiku un marginalizētām iedzīvotāju grupām

(2014/2247(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 151., 153., 162. un 174.–176. pantu,

– ņemot vērā ES Pamattiesību hartu,

– ņemot vērā Eiropas konvencijas, kas aizsargā cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK) un attiecīgo Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, Eiropas Sociālo hartu un attiecīgos Eiropas Sociālo tiesību komitejas ieteikumus, kā arī Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību,

– ņemot vērā ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām,

– ņemot vērā SDO Konvenciju par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām neatkarīgās valstīs,

– ņemot vērā ES diskriminācijas novēršanas direktīvas, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantu un minētās konvencijas 12. protokolu,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2011. gada 5. janvāra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk „KNR”)[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 437/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu groza attiecībā uz nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu atbalstam paredzētas mājokļu intervences atbilstību[3],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006[4],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1381/2013, ar ko izveido programmu „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam[5],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām[6],

– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem[7],

– ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par Eiropas Komisijas 7. un 8. progresa ziņojumu par ES kohēzijas politiku un 2013. gada stratēģisko ziņojumu par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā[8],

– ņemot vērā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par progresu, kas gūts, īstenojot dalībvalstu stratēģijas romu tautības iedzīvotāju integrācijai[9],

– ņemot vērā 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā[10],

– ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai[11],

– ņemot vērā 2010. gada 20. maija rezolūciju par kohēzijas politikas ieguldījumu Lisabonas mērķu un stratēģijas „ES 2020” mērķu sasniegšanā[12],

– ņemot vērā 2009. gada 11. marta rezolūciju par romu sociālo stāvokli un labāku piekļuvi ES darba tirgum[13],

– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē. Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā”,

– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 27. februāra tematisko vadlīniju dokumentu par romiem un marginalizētām iedzīvotāju grupām (tematiskais mērķis Nr. 9 — sociālā iekļaušana un nabadzība),

– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. aprīļa paziņojumu „Ziņojums par to, kā īsteno ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām” (COM(2014)0209),

– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 21. maija paziņojumu „Romu integrācijas valstu stratēģijas: pirmais solis ES programmas īstenošanā” (COM(2012)0226),

– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu „Eiropas stratēģija Donavas reģionam” (COM(2010)0715),

– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 12. decembra paziņojumu „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758),

– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

– ņemot vērā Padomes 2013. gada 9. decembra ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs[14],

– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 1. jūlija Vadlīnijas par Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanu izglītības segregācijas un teritoriālās segregācijas novēršanā (projekts),

– ņemot vērā 2015. gada 24. februāra jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild rakstiski, par marginalizētu iedzīvotāju grupu finansēšanu (E-002782-15),

– ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu „Romu integrācijas stratēģijas”[15],

– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0314/2015),

A. tā kā kohēzijas politikas mērķis ir uzlabot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, mazināt sociālās atšķirības, tostarp samazināt un izskaust nabadzību un atstumtību, kas panākams, novēršot segregāciju un veicinot vienlīdzīgu piekļuvi un iespējas visiem iedzīvotājiem, tostarp visvairāk marginalizētajām iedzīvotāju grupām, kā arī tām grupām un visu vecuma grupu cilvēkiem, kas saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību un kam trūkst piekļuves izglītībai, nodarbinātībai, mājokļiem un veselības aprūpes sistēmām;

B. tā kā ar kohēzijas politiku, kas noteikta 1986. gada Vienotajā Eiropas aktā, ir paredzēts mazināt dažādo reģionu atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību; tā kā Līgums par Eiropas Savienības darbību kohēziju papildina ar vēl vienu aspektu, minot „ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju”;

C. tā kā sociālās kohēzijas mērķa sasniegšanas nolūkā marginalizēto iedzīvotāju grupu iekļaušanas politikā vajadzīga Eiropas rīcība un dalībvalstīm ir jāizmanto savas kompetences šajā jomā, īstenojot atbalsta darbības un darbības transnacionālu un nacionālu programmu ietvaros;

D. tā kā 2010. gadā tika radīta iespēja Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) izmantot marginalizēto iedzīvotāju grupu finansēšanai; tā kā 2014.–2020. gada kohēzijas politikas tiesiskais regulējums sniedz stratēģisku pieeju;

E. tā kā Regulā (ES) Nr. 1304/2013[16] noteikts, ka ESF sniedz atbalstu cilvēkiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, ilgstošiem bezdarbniekiem, invalīdiem, migrantiem, etniskajām minoritātēm, sociāli atstumtām kopienām un visu vecuma grupu cilvēkiem, kas saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību;

F. tā kā 2014.–2020. gada plānošanas periodā vismaz 23,1 % kohēzijas politikas budžeta tiks piešķirts ESF ieguldījumiem; tā kā ERAF un ESF ir īpaša un svarīga loma — katrā dalībvalstī vismaz 20 % no ESF ir paredzēti īpašajam mērķim veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un visu veidu diskrimināciju, tāpēc tas ir izšķirīgi svarīgs rīks, ar ko veicināt marginalizēto iedzīvotāju grupu lielāku iekļautību;

G. tā kā Regulā (ES) Nr. 1303/2013 ir paredzēti vairāki ar nediskriminēšanu, dzimumu un invaliditāti saistīti priekšnosacījumi, kas ir jāievēro[17];

H. tā kā Komisijas sestais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju liecina, ka ekonomikas krīzes dēļ ir palielinājusies nabadzība un sociālā atstumtība;

I. tā kā ekonomikas krīze un tās rezultātā pieņemtie budžeta samazinājumi un taupības pasākumi ir izraisījuši daudzas problēmas, kas pašvaldībām bieži ir radījušas smagas budžeta grūtības, novedot pie tā, ka, risinot ar marginalizētām iedzīvotāju grupām saistītus jautājumus un mēģinot uzlabot to iekļaušanu un novērst lielāku segregāciju, iespējas ir ierobežotas, jo politika šajā jomā ir atkarīga galvenokārt — un bieži vien tikai — no Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) finansējuma;

J. tā kā ekonomikas krīzes sekas un izdevumu samazināšana sabiedrisko pakalpojumu jomā ir īpaši pasliktinājušas sieviešu stāvokli marginalizētās iedzīvotāju grupās;

K. tā kā sievietes marginalizētās iedzīvotāju grupās saskaras ar smagāku vairākiemeslu diskrimināciju un viņu nodarbinātības līmenis ir daudz zemāks nekā vīriešiem tajās pašās grupās un citām sievietēm;

L. tā kā iekļaušanas politikas īstenošanā ir iesaistīti un bieži vien ir svarīgi daudzi dažādu līmeņu un nozaru publiskā un privātā sektora dalībnieki, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, un tāpēc ir vajadzīga saskaņota un labi koordinēta pieeja;

M. tā kā marginalizētas iedzīvotāju grupas definīcijas Eiropas Savienības līmenī šobrīd nav; tā kā ziņojums izprotams, vispirms izprotot marginalizāciju, par pamatu ņemot marginalizēto iedzīvotāju grupu īpašu pazīmju un īpašību analīzi, kurā tiktu ņemta vērā to īpašie apstākļi un vajadzības, piemēram, dzīves un darba apstākļi, ierobežota izglītības un veselības aprūpes sistēmu un darba pieejamība, priekšlaicīga mācību izbeigšana līdztekus strukturālai un sistēmiskai atstumtībai, un kuras mērķis būtu nodrošināt minēto grupu sociālekonomisko iekļautību;

N. tā kā Komisija nav sniegusi marginalizētu iedzīvotāju grupu definīciju, ļaujot par definīciju lemt dalībvalstīm uz nacionālo rādītāju pamata; taču norāda, ka par marginalizāciju var liecināt virkne rādītāju, piemēram, sociālā atstumtība, augsts ilgtermiņa bezdarbs, zems izglītības līmenis, (ārkārtīgi) slikti sadzīves apstākļi, augsts diskriminācijas līmenis un pārāk liela ekspozīcija veselības apdraudējumiem un/vai veselības aprūpes nepieejamība, t. i., runa ir par iedzīvotāju grupām, kas ir visneaizsargātākās un kam visvairāk vajadzīga palīdzība;

O. tā kā marginalizācija ir sociāla parādība, kas izpaužas kā cilvēku vai kopienu sociāla atstumšana un sistemātiska nepielaišana dalībai un piekļuves liegšana sociālos un politiskos procesos, kas ir svarīgi viņu sociālajai integrācijai; tā kā termins „marginalizētas iedzīvotāju grupas” attiecas uz dažādām grupām un cilvēkiem, piemēram, minoritātēm, romiem, cilvēkiem ar invaliditāti, cilvēkiem, kas dzīvo nabadzībā vai kam draud nabadzība, migrantiem, bēgļiem un sociāli atstumtām sabiedrības grupām; tā kā rasisms, patriarhāts, homofobija, nelabvēlīgi ekonomiskie apstākļi un citi diskriminējoši faktori līdzveido situāciju, kurai raksturīga marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu daudzveidīga nevienlīdzība un iespēju samazināšanās;

P. tā kā marginalizētas iedzīvotāju grupas bieži vien ir teritoriālas grupas, piemēram, tādas, kas dzīvo lauku apvidos vai nelabvēlīgā stāvoklī esošos reģionos, grupas ar kopīgām interesēm, piemēram, bēgļi un patvēruma meklētāji, etniskās un lingvistiskās minoritātes, kā arī cilvēki ar invaliditāti, gados vecāki cilvēki, bezpajumtnieki un pirmiedzīvotāji; tā kā dažādu veidu marginalizētās iedzīvotāju grupas saskaras ar līdzīgām grūtībām un dažādu veidu stigmatizāciju un diskrimināciju;

Q. tā kā Eiropā ir ļoti daudz marginalizēto iedzīvotāju grupu; tā kā to vidū ir arī romi (šo terminu Eiropā saprot dažādi), kas ir lielākā Eiropas etniskā minoritāte un viena no visvairāk marginalizētajām iedzīvotāju grupām;

R. tā kā kohēzijas politikā marginalizētās iedzīvotāju grupas būtu jāskata visā to daudzveidībā, ņemot vērā īpašas vajadzības; tā kā finansēšanas iespēju attiecināšana uz marginalizētajām iedzīvotāju grupām nozīmē, ka segregācijas izbeigšanas un normalizācijas panākšanas nolūkā darbs jāveic visos līmeņos, izmantojot integrētu un saskaņotu ilgtermiņa pieeju, pastāvīgus risinājumus, iespēcināšanu, mācīšanos no pieredzes un spēju veidošanu, tostarp marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietēm un meitenēm, pāreju no iestāžu sniegtas aprūpes uz kopienas sniegtu aprūpi;

S. tā kā Eiropas kohēzijas politikas stratēģijās sieviešu iespēcināšanai marginalizētajās iedzīvotāju grupās ir jāņem vērā situācija, kādā ir gados vecākas sievietes, sievietes ar invaliditāti, sievietes aprūpētājas un sievietes ar garīgās veselības problēmām;

T. tā kā vieni no efektīvākajiem sociālās iekļautības un integrācijas līdzekļiem ir mākslas un kultūras projekti, kas veicina starpkultūru sakarus, dalībnieku iespēcināšanu, radošu un sociālu prasmju attīstību un aktīvu līdzdalību vietējās kopienas dzīvē;

U. tā kā gan formālā, gan ikdienējā izglītība ir svarīgs līdzeklis, ar ko novērst marginalizāciju un vairākiemeslu diskrimināciju, jo tā paver ceļu uz grupu dialogu, atvērtību un savstarpējo izpratni un iespēcina marginalizētas iedzīvotāju grupas; tā kā nedrīkst aizmirst dzimumu līdztiesības perspektīvu izglītībā un tās lomu marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu un meiteņu iespēcināšanā,

Vispārīgi principi

1. atgādina, ka steidzami ir jārisina marginalizēto iedzīvotāju grupu jautājums; uzsver, ka kohēzijas politika ir svarīga šo grupu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās iekļaušanas atbalstam;

2. atgādina, ka marginalizētās iedzīvotāju grupas kohēzijas politikas pasākumu uzmanības centrā nonāca sakarā ar aizvien lielākām bažām par sociālo atstumtību un apņemšanos to apkarot, tostarp sakarā ar bažām par romu situāciju un jau sen izskanējušām prasībām uzlabot viņu dzīves apstākļus;

3. aicina Komisiju publicēt norādījumus par marginalizēto iedzīvotāju grupu definīciju, nosakot marginalizēto iedzīvotāju grupu īpašu pazīmju un īpašību kopu, ņemot vērā visu potenciālo mērķgrupu īpašos apstākļus, grūtības un vajadzības nolūkā veicināt to sociālekonomisko iekļaušanu un iesaistot minēto grupu pārstāvjus; uzsver, ka šādi norādījumi palielinātu kohēzijas politikas efektivitāti ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanā visā Eiropas Savienībā;

4. atzinīgi vērtē to, ka 2014.–2020. gada kohēzijas politikas tiesiskajā regulējumā ieviesti jauni elementi, kuri konsolidē sākotnējo pieeju, paplašinot finansēšanas iespējas un iekļaujot mehānismus, ar ko nodrošināt, ka atbalsts marginalizētajām iedzīvotāju grupām saskan ar Eiropas vērtībām un mērķiem un atbilst vajadzībai šīs grupas iesaistīt visā procesā;

5. aicina Komisiju sniegt detalizētu informāciju par marginalizēto iedzīvotāju grupu finansēšanas iespēju izmantojumu; aicina veikt analīzi, kas ļautu izdarīt atbilstīgus secinājumus un apzināt šķēršļus, kuri kavē plašāku izmantojumu vai liedz sasniegt labākos iespējamos rezultātus;

6. aicina Komisiju uzraudzīt, kā tiek izmantots Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerības principu un pilsoniskās sabiedrības iesaisti; atgādina, ka, sagatavojot un īstenojot ESI fondu programmas, ir jāpiemēro Kopīgo noteikumu regulas (KNR) horizontālie principi, kas iemieso pamattiesības, piemēram, vienlīdzīgu iespēju veicināšanu, diskriminācijas novēršanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu; atgādina, ka dalībvalstu darbībām, ko finansē no ES kohēzijas politikas līdzekļiem, vajadzētu atbilst pamattiesību principiem un ka tās nedrīkst nekādi palielināt segregāciju;

7. uzsver, ka ESI fondu finansējuma noteikumos vienlīdzīgas iespējas un nediskriminēšana ir iestrādātas nolūkā izskaust sistēmiskus nevienlīdzības — gan ekonomiskas, gan sociālas, gan uz dzimumu balstītas, kā arī ar kultūras un izglītības pieejamību saistītas nevienlīdzības — cēloņus; uzsver, ka atstumtības cēloņu analīzē būtu jākoncentrējas uz izpratni un informētības palielināšanu par sistēmisko homofobiju un rasismu;

8. atgādina, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir princips, kas kohēzijas politikai piemērojams horizontāli; nosoda vairākiemeslu diskrimināciju, ar ko marginalizētās iedzīvotāju grupās īpaši saskaras sievietes, migranti un cilvēki ar invaliditāti;

9. uzsver, ka kohēzijas politikas īstenošanā ir jāpievēršas izšķirīgi svarīgajai jauniešu un bērnu, pieaugušo un cilvēku ar invaliditāti nabadzības un atstumtības problēmai, tostarp pārejai no iestāžu sniegtas aprūpes uz kopienas sniegtu aprūpi; mudina attiecīgās dalībvalstis veikt pienācīgas darbības un pasākumus, lai izstrādātu un īstenotu šim mērķim paredzētas stratēģijas, izmantojot integrēto pieeju;

10. norāda, ka, pēc principa „skaidri formulēta, bet ne ierobežota mērķgrupas noteikšana” izstrādājot politiku, kas paredzēta konkrētām mērķgrupām, ir jāparūpējas, lai netiktu izslēgtas citas grupas, kas ir līdzīgos sociālekonomiskajos apstākļos, un lai tādējādi neizsauktu pretestību; uzsver, ka šis princips ir tikai pirmais solis, kas sperts, apzinoties, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību visneaizsargātākajām un visvairāk marginalizētajām iedzīvotāju grupām un cilvēkiem;

11. uzskata, ka būtu vajadzīgas atbildīgas, pārredzamas un demokrātiskas struktūras, kas cīnītos pret korupciju un marginalizēto iedzīvotāju grupu iekļaušanai paredzēto līdzekļu krāpniecisku izmantošanu;

12. uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu pieejamība ir viens no galvenajiem mērķiem marginalizēto iedzīvotāju grupu iekļaušanas sakarā; aicina dalībvalstis uzlabot pielāgotu veselības informācijas materiālu izplatīšanu, kā arī slimību novēršanas stratēģiju un kopienas veselības aprūpes iniciatīvu izstrādi marginalizētās iedzīvotāju grupās; aicina izveidot specializētas struktūras, piemēram, informācijas punktus, kas sniegtu padomus par jautājumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi, darba tirgu un izglītību; pieprasa rīkoties, lai valsts pārvaldes no pieejas, kuras pamatā ir pieprasījums, pārietu uz pretimnākošu pieeju pakalpojumiem;

13. aicina uzlabot koordināciju un nostiprināt saiknes starp nacionālajām marginalizēto iedzīvotāju grupu stratēģijām, tostarp nacionālajām romu iekļaušanas stratēģijām, nacionālajām nabadzības mazināšanas stratēģijām, citu marginalizētu vai nelabvēlīgākā stāvoklī esošu grupu iekļaušanas stratēģijām, un dzimumu līdztiesības stratēģijām un kohēzijas politiku;

14. aicina dalībvalstis un Komisiju, īstenojot ES programmu attiecībā uz nacionālajām romu iekļaušanas stratēģijām, piešķirt prioritāti bērnu problēmām, un atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir veicināt, lai bērniem būtu vienlīdzīga piekļuve mājoklim, veselības aprūpei, izglītībai un cilvēcīgiem dzīves apstākļiem;

15. aicina dalībvalstis un vietējās pašvaldības sekmēt ESF finansējuma izmantošanu ikdienējās mācīšanās un mūžizglītības projektu, kā arī kultūras projektu atbalstam, lai sasniegtu mērķus ieguldīt jaunās prasmēs inovācijas veicināšanai un apkarot bezdarbu, nabadzību un sociālo atstumtību;

16. paturot prātā reģionālo atšķirību palielināšanos, demogrāfiskās problēmas un situāciju, ar ko saskaras aizvien vairāk jauniešu, kuri ir pametuši vai plāno pamest savu izcelsmes valsti, atgādina, ka 2014.–2020. gada budžeta ciklā kohēzijas politikai ir pieejams mazāks finansējums; uzskata, ka kohēzijas politika joprojām var palielināt dalībvalstīs jau notiekošā darba vērtību un ka, pievēršoties nodarbinātības iespēju uzlabošanai, līdzdalībai sabiedrībā un ieguldījumiem prasmēs, īpaši tajos reģionos, kur tas visvairāk vajadzīgs, kohēzijas politika cita starpā panāks lielāku sociālo iekļautību un nabadzības samazinājumu, nodrošinot pienācīgu elastību, kas dalībvalstīm dos iespēju sniegt specifisku atbalstu atbilstoši vietējām vajadzībām un panākt, ka finansējumu izmanto tur, kur bezdarbs ir visaugstākais un kur finansējumu vajag visvairāk;

17. aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis darbības programmu īstenošanā ievēro šos principus; aicina Komisiju savu analīzi iekļaut ziņojumos, tostarp par nacionālajām romu integrācijas stratēģijām;

18. uzsver, ka sabiedrisko pakalpojumu budžeta samazinājumi, ko krīzes laikā veikušas dažas dalībvalstis, ir palielinājuši bezdarbu, ierobežojuši sociālo drošību, pasliktinājuši mājokļu situāciju un izraisījuši veselības problēmas; aicina dalībvalstis efektīvāk izmantot ESF atbalstu, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un vienlīdzīgu pieejamību marginalizētajām iedzīvotāju grupām un apkarotu jebkāda veida diskrimināciju;

19. aicina ar kohēzijas fondiem atbalstītu darbību izstrādē ņemt vērā cilvēktiesību perspektīvu un uzsver, ka politikā, kuras mērķis ir atzīt marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietes par aktīvām pilsonēm pašām par sevi, būtu jāintegrē kultūras, ekonomiskās un sociālās tiesības un ka visu darbību un politikas izstrādē skaidri jārisina gan atklātā, gan slēptā rasisma problēma;

Programmu sagatavošana

20. uzsver, ka partnerības principa rezultātam jābūt iesaistei visos līmeņos un ka dalībvalstīm tas jāpiemēro obligāti, nevis tikai pro forma; uzsver, ka, nodrošinot partneru vienlīdzīgu dalību un pārstāvību, ir svarīgi īstenot rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību un ka šajā procesā īpaša uzmanība būtu jāpievērš marginalizēto iedzīvotāju grupu iekļaušanai, lai varētu ņemt vērā to īpašos apstākļus un jebkādas to potenciālās grūtības dot būtisku ieguldījumu partnerībā; pauž bažas par to, ka ļoti maz tiek ievērots partneru iesaistes pienākums saskaņā ar attiecīgajiem principiem, kas paredzēti KNR un Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt partneru, tostarp visvairāk skarto partneru, iesaisti un ieviest stimulu un paraugprakses apmaiņas sistēmu, kura ietvertu īpašu atbalstu tām vadošajām iestādēm un saņēmējiem, kam šajā jomā ir bijuši īpaši labi rezultāti;

21. pauž nožēlu par to, ka Komisija ir pieņēmusi partnerības nolīgumus, kas pietiekamā līmenī neietver marginalizētās iedzīvotāju grupas; aicina Komisiju pieņemt pasākumus, ar ko tiktu veicināta marginalizēto iedzīvotāju grupu iekļaušana projektu sagatavošanā, īstenošanā un novērtēšanā, lai tādējādi iespēcinātu attiecīgās iedzīvotāju grupas; iesaka Eiropas pusgada kontekstā nākt klajā ar ieteikumiem, kas būtu piemērots rīks, kā popularizēt darbību, ko veiks dalībvalstis;

22. aicina dalībvalstis pildīt un Komisiju cieši uzraudzīt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus par marginalizēto iedzīvotāju grupu sociālo iekļaušanu;

23. atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis, tostarp tādas, kam ir sniegti ieteikumi, savās darbības programmās par ieguldījumu prioritāti ir izvēlējušās marginalizēto iedzīvotāju grupu sociālekonomisko integrāciju; taču brīdina, ka šis elements jāintegrē arī tādās politikas jomās kā izglītība un nodarbinātība;

24. aicina dalībvalstis pilnībā izmantot fondus; uzsver, ka ir īpaši jāpievēršas finansēšanas pasākumiem, kas būtu plašāki nekā mērķtiecīgā darbība saskaņā ar sociālās iekļaušanas, nabadzības un diskriminācijas apkarošanas mērķi un dotu priekšroku integrētai un sistemātiskai pieejai;

25. uzskata, ka svarīga ir daudzlīmeņu pārvaldība un koordinācija; uzsver, ka nolūkā sasniegt mērķgrupu izšķirīgi svarīgi ir iesaistīt vietējās pašvaldības un vietējās ieinteresētās personas un ka tam ir vajadzīgs maksimālais iespējamais teritoriālais tuvums;

Programmu īstenošana

26. norāda, ka ir svarīgi izmantot integrētu pieeju; uzskata, ka fondi būtu jāizmanto integrētāk, tostarp ar vairākfondu programmām, sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētām teritoriālajām investīcijām un šķērsfinansēšanu, kā minēts KNR 98. panta 2. punktā, un ka būtu jāizveido sinerģijas ar citiem ES un dalībvalstu finansēšanas instrumentiem; aicina attiecīgās pārvaldes un iestādes tiekties uz aktīvu sadarbību visos līmeņos, tostarp pārrobežu līmenī;

27. norāda, ka šķērsfinansēšana šobrīd tiek izmantota ierobežoti un tas daļēji izskaidrojams ar sarežģītajiem noteikumiem, kas izklāstīti KPR 98. panta 2. punktā; uzskata, ka šķērsfinansēšanas noteikumu elastības palielināšana, it sevišķi attiecībā uz marginalizētām iedzīvotāju grupām, varētu palielināt projektu efektivitāti un varētu to ietekmi papildināt ar būtisku pievienoto vērtību; tāpēc aicina Komisiju analizēt šķērsfinansēšanas izmantojumu un lietošanas līmeni;

28. norāda, ka marginalizētās iedzīvotāju grupas bieži vien dzīvo nelabvēlīgākās pilsētu daļās; uzsver, ka ir svarīgi patiešām īstenot trūcīgāku rajonu urbānās atjaunošanas un reģenerācijas programmas, kas apvienotu integrētas un vietēja līmeņa pieejas un partnerības, risinātu gan ekonomiskas un sociālas, gan teritoriālas grūtības un uzlabotu pilsētvidi, kā arī būtu vērstas uz savienojamības palielināšanu nolūkā šīm iedzīvotāju grupām nodrošināt labāku piekļuvi; uzskata, ka gaidāmajā ES pilsētprogrammā būtu pienācīgi jārisina galvenās grūtības un vajadzības, kas saistītas ar marginalizētām iedzīvotāju grupām pilsētu teritorijās, lai novērstu geto veidošanos un sekmīgi cīnītos pret segregāciju, nabadzību un sociālo atstumtību;

29. vērš uzmanību uz īpašajām vajadzībām, kas raksturīgas marginalizētām iedzīvotāju grupām lauku apvidos, kalnos un izolētās teritorijās, tostarp uz grūtībām, kas saistītas ar savienojamību, mobilitāti un piekļuvi pakalpojumiem, kā arī ar kultūras un sociālajām iespējām; uzsver, ka ir svarīgi labāk savienot reģionus; norāda arī, ka ģeogrāfisko apstākļu dēļ marginalizācijai bieži tiek pakļauti pārrobežu teritoriju iedzīvotāji un ka tas būtu labāk jāņem vērā, formulējot kohēzijas politiku, it sevišķi attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi;

30. uzsver, ka ir jāpalielina ieinteresēto personu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu, pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības struktūru, spējas, lai iespēcinātu kopienas, it sevišķi — dodot tām iespēju plašāk iesaistīties politikas veidošanā; aicina mērķtiecīgu tehnisko palīdzību un finansēšanu izmantot arī šajā nolūkā;

31. aicina Komisiju piedāvāt tehnisko atbalstu, kas nepieciešams struktūrfondu pārvaldībā iesaistīto struktūru administratīvās spējas uzlabošanai, un aicina dalībvalstis sniegt konsultācijas un administratīvo palīdzību, piemēram, organizējot mācības, palīdzot ar atbalsta pieteikumiem un sniedzot skaidrojumus, tādējādi uzlabojot marginalizēto iedzīvotāju grupu, piemēram, romu, iespējas saņemt informāciju par Eiropas un valstu finansējuma programmām uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalstam un iesniegt attiecīgos pieteikumus;

32. uzsver, ka sociālajiem partneriem jābūt pieejamai tehniskajai palīdzībai, lai ne tikai nostiprinātu sociālo partneru spējas, bet arī nodrošinātu to koordināciju un pārstāvību ad hoc komitejās, kas nosaka un īsteno darbības programmas;

33. norāda, ka Komisijai pēc tam, kad tā būs sniegusi norādījumus par marginalizēto iedzīvotāju grupas definīciju, partnerībā ar marginalizēto iedzīvotāju grupu pārstāvjiem vajadzētu izveidot ad hoc ekspertu padomdevēju grupu un veicināt attiecīgas administratīvo darbinieku apmācības, lai nodrošinātu īpašas zināšanas par marginalizēto iedzīvotāju grupu grūtībām un cīnītos pret diskrimināciju, nolūkā ar konstruktīvu un efektīvu dialogu sekmēt iekļaušanu un integrēti un efektīvi īstenot un uzraudzīt ES finansētus projektus, kas saistīti ar marginalizētām iedzīvotāju grupām, tādējādi panākot to maksimālu ietekmi;

34. uzskata, ka finansējuma piešķiršanas, izlietojuma, īstenošanas un uzraudzības lēmumu pieņemšanas procesā visos līmeņos — no vietēja un reģionāla līdz dalībvalstu un ES iestāžu līmenim — ir būtiski iekļaut līdztiesības atbalsta struktūras, marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietes un sieviešu organizācijas, un pauž nostāju, ka īstenoto programmu uzraudzība un novērtēšana būtu jāuzskata par svarīgu procesu marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu līdzdalības sekmēšanā;

35. ņem vērā pieeju, kas paredz, ka pirms ieguldījumu veikšanas jābūt ieviestiem visiem stratēģiskās un operatīvās politikas pasākumiem, tostarp pietiekamām administratīvajām vai institucionālajām spējām; mudina Komisiju rūpīgi uzraudzīt minēto nosacījumu izpildi un nodrošināt, ka attiecīgās dalībvalstis veic papildu darbības, jo īpaši iekļaušanas veicināšanas un nabadzības un diskriminācijas apkarošanas jomā;

Uzraudzība un ieteikumi

36. norāda, ka, lai ES finansēti projekti būtu efektīvi, tiem ir vajadzīga ilgtermiņa perspektīva un ka ar finansējumu ir jāatbalsta ieguldījumi saņēmēju faktiskajās vajadzībās, ar attiecīgiem mehānismiem nodrošinot, ka tiek sasniegtas mērķgrupas, un pievēršoties atstumtības un marginalizācijas jautājumam; aicina ieviest kvalitātes izvērtēšanas un uzraudzības mehānismus; aicina Komisiju ieviest proaktīvus un uz sadarbību balstītus mehānismus dalībvalstu rīcības uzraudzībai un novērošanai marginalizētām iedzīvotāju grupām izmantotu līdzekļu plānošanas un izvērtēšanas procesos;

37. uzsver, ka svarīgi marginalizācijas elementi bieži vien ir mājokļa zaudēšana, bezpajumtniecība, liegta izglītība un bezdarbs; tāpēc uzsver, cik svarīga ir marginalizētajām iedzīvotāju grupām labvēlīga integrēta intervence mājokļu, izglītības un nodarbinātības jomā;

38. paturot prātā, ka nesenā ekonomikas un finanšu krīze ir īpaši smagi skārusi marginalizētās iedzīvotāju grupas, ko nestabila darba tirgus apstākļos bezdarba risks apdraud visvairāk, atgādina, ka labākais veids, kā pārvarēt nabadzību, ir izglītība un darbs un ka tāpēc par prioritāti vajadzētu izvirzīt marginalizēto iedzīvotāju grupu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū; ar bažām norāda, ka marginalizēto iedzīvotāju grupu pārstāvji bieži ir sociāli atstumti, tiek diskriminēti un līdz ar to saskaras ar šķēršļiem, kas apgrūtina piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, darbam, veselības aprūpei, transportam un informācijai un pakalpojumiem kopumā, un tā ir sarežģīta problēma, kas pienācīgi jārisina, papildinoši izmantojot un efektīvi apvienojot ESI fondus un dalībvalstu resursus; līdz ar to uzsver, ka nolūkā apturēt nabadzības un marginalizācijas ciklu un uzlabot cilvēku profesionālās prasmes un kvalifikāciju ir vajadzīgi īpaši ar esošajām ES programmām, piemēram, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, Erasmus+ un „Radošā Eiropa”, saistīti centieni ar mērķi iesaistīt marginalizēto iedzīvotāju grupu pārstāvjus, regulāri uzraugot programmu iesaistes darbību efektivitāti;

39. aicina fondus izmantot, lai uzlabotu dzīves apstākļus un veicinātu kvalitatīvas, stabilas izglītības, mājokļu, veselības aprūpes, darba, bērnu aprūpes, sociālo dienestu, cietušo atbalsta dienestu un juridisko sistēmu pieejamību marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietēm;

40. uzsver, ka marginalizēto iedzīvotāju grupu pārstāvji ir aktīvi jāiesaista un viņiem jāļauj pilntiesīgi piedalīties uzraudzības pasākumos; norāda, ka vietējā, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī var būt gūta ievērojama pieredze; uzsver nepieciešamību izplatīt un sekmīgi izmantot paraugprakses; aicina Komisiju un dalībvalstis analizēt visas esošās paraugprakses, tostarp inovatīvas paraugprakses, kas saistītas ar marginalizēto iedzīvotāju grupu un cilvēku iekļaušanu sabiedrībā, un sākt tīklu veidošanu, tostarp sociālo, jaunatnes un kopienas darbinieku vidū, kā arī akadēmiķu un pētnieku vidū; uzsver, ka ir vajadzīga ES līmeņa tīkla platforma, kas sekmētu paraugprakses apmaiņu un kopīgu problēmu risināšanu un kas varētu kalpot arī par e-mācību līdzekli spēju veidošanai;

41. aicina Komisiju kohēzijas politikai un marginalizētajām iedzīvotāju grupām pievērsties ikgadējā strukturētajā dialogā ar pilsonisko sabiedrību un organizācijām, kas pārstāv partnerus, vienlaikus nodrošinot marginalizēto iedzīvotāju grupu pārstāvju līdzdalību un sekmējot diskusiju uz kvantitatīvas un kvalitatīvas analīzes pamata;

42. norāda, ka izpratne par strukturālu un sistēmisku iekļaušanu ir vajadzīga ne tikai visai sabiedrībai kopumā, bet ir arī īpaši svarīga visu pārvaldes līmeņu lēmumu pieņēmēju un ieinteresēto personu un citu iesaistīto publiskā sektora struktūru darbā; aicina visas ieinteresētās publiskā sektora personas un mācību iestādes veikt rūpīgu analīzi par diskriminācijas un marginalizācijas cēloņiem un palielināt informētību par to, ka ir jāizskauž ksenofobija un rasisms, kā arī jebkāda marginalizācija, kas noved pie sistēmiskas atstumtības; aicina Komisiju stingri piemērot un uzraudzīt ES tiesību aktus diskriminācijas jomā; aicina valsts nodarbinātības dienestus (VND) sniegt kvalitatīvus, uz vajadzībām balstītus pielāgotus pakalpojumus;

43. uzsver, ka centieniem palīdzēt marginalizētajām iedzīvotāju grupām un tās integrēt jābūt divējādiem: tas darāms tieši, nodrošinot skartajiem cilvēkiem izglītību, tostarp izglītības iestādes, apmācību, profesionālo orientāciju un darba iespējas, kā arī vietējo kopienu un pašvaldību līmenī, lai uzlabotu un/vai mainītu sabiedrības skatījumu, palielinot izpratni par aizspriedumu sekām, uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus un pielāgojot sociālās sistēmas;

44. uzsver, ka izglītība ir pamattiesība, kas paredzēta Līgumā par Eiropas Savienību; uzsver, ka sociālās atstumtības cikla izbeigšanas nolūkā svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem sabiedrības locekļiem; uzskata, ka formāla un neformāla izglītība un ikdienēja mācīšanās, kam raksturīga izglītošanās par daudzveidību, ir pirmais solis ceļā uz marginalizēto iedzīvotāju grupu īstenu politisko, ekonomisko un sociālo iekļaušanu; uzsver, ka ir nepieciešams īstenot programmas, projektus un atbalsta darbības par labu marginalizētajām iedzīvotāju grupām, lai nodrošinātu pirmsskolas izglītību, apmierinātu vajadzību pēc formālās izglītības, vienlaikus piedāvājot arī citu izglītības veidu un mūžizglītības iespējas, it sevišķi attiecībā uz profesionālajām prasmēm un IKT jomā, un uzlabotu piekļuvi medijiem, cita starpā — nolūkā iespēcināt marginalizētu iedzīvotāju grupu sievietes un meitenes;

45. aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes sekmēt ERAF izmantojumu tādu MVU un sociālo uzņēmumu atbalstam, kuri iesaista marginalizētās iedzīvotāju grupas un tām palīdz; norāda, ka ir nepieciešams atbalstīt darbības par labu marginalizētajām iedzīvotāju grupām, lai palīdzētu un radītu labvēlīgus apstākļus mikrouzņēmējdarbībai, tādējādi saglabājot uzņēmējdarbības daudzveidību;

46. norāda, ka daudzas nozares tuvākajā laikā būtiski mainīsies, daļēji — plašāka tiešsaistes rīku un risinājumu izmantojuma dēļ; norāda, ka tāpēc apdraudētas būs gan mazkvalificētu, gan vidēji kvalificētu darba ņēmēju darbvietas, un tas īpaši skars cilvēkus no marginalizētām iedzīvotāju grupām, jo šobrīd viņi parasti strādā tieši šādās nozarēs; uzsver, cik svarīga ir visiem pieejama apmācība un pakalpojumi jauno tehnoloģiju un nozaru jomā, jo īpaši attiecībā uz iespējām digitālajā nozarē un zaļajā ekonomikā un it sevišķi visneaizsargātākajām grupām; norāda uz mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu lomu darbvietu saglabāšanā laukos un tāpēc aicina palielināt uzsvaru uz finansējuma pieejamības nodrošināšanu šiem uzņēmumiem;

47. norāda, cik svarīgi ir iespēcināt marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietes, iedrošinot sievietes uzņēmējas un sekmējot sieviešu līdzdalību minētajās grupās;

48. uzver, cik svarīga loma marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu iespēcināšanā var būt sociālajai uzņēmējdarbībai, kooperatīviem, savstarpējām apdrošināšanas sabiedrībām un alternatīviem uzņēmumiem; iesaka ar kohēzijas fondiem, it īpaši ESF, atbalstīt tādus ieguldījumus šajā jomā, kuriem ir būtiska dzimumu līdztiesības perspektīva;

49. aicina Komisiju analizēt, kādi ierobežojumi ir pašreizējai piešķīrumu sistēmai, pēc kā uz IKP pamata nosaka kohēzijas politikas līdzekļu atbalstu, labāk izmantojot pieejamos rādītājus — piemēram, Eurostat EU-SILC datus par ienākumiem un dzīves apstākļiem —, pēc kuriem var apzināt nabadzīgus un sociāli nestabilus Savienības reģionus, lai ES atbalstu marginalizētajām iedzīvotāju grupām padarītu mērķtiecīgāku;

50. uzsver, ka marginalizētās iedzīvotāju grupas ES politiskajās diskusijās bieži tiek izmantotas tendenciozi politiskiem mērķiem un ka gan partnerattiecību nolīgumos, gan attiecīgajās darbības programmās ir vajadzīga detalizēta strukturālās atstumtības analīze; aicina Komisiju sniegt saskaņotus, konsekventus un skaidrus norādījumus par ES finansētu, ar marginalizētajām iedzīvotāju grupām saistītu projektu izstrādi, īstenošanu un pārvaldību, tostarp padziļinātu analīzi, paraugprakses piemērus un politikas ieteikumus, lai nodrošinātu, ka ES fondi tiek attiecināti uz marginalizētajām iedzīvotāju grupām arī turpmākajā plānošanas periodā;

51. aicina visās ES finansētajās integrācijas un sociālās iekļaušanas iniciatīvās, programmās, darbībās un finansēšanas mehānismos iestrādāt dzimumu līdztiesības perspektīvu un krustenisko analīzi, lai varētu labāk risināt īpašās marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu vajadzības un ņemt vērā dažādas strukturālās situācijas un lomas pārstāvošu sieviešu viedokļu un perspektīvu daudzveidību; uzskata, ka ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumi un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā palīdz izvērtēt, kā finansēšanas prioritātes, finanšu līdzekļu piešķiršana un programmu finansēšanas specifikācijas ietekmē sievietes; uzsver, ka ir nepieciešams sistemātiski vākt un regulāri analizēt pēc dzimumiem dalītus datus;

52. aicina dalībvalstis pasniegt balvu par priekšzīmīgu apņēmību ES fondu īstenošanā integrēt un iekļaut marginalizētas iedzīvotāju grupas; uzskata, ka šādu balvu par izcilu darbu varētu pasniegt dalībvalstu pašvaldībām vai reģioniem;

53. aicina dalībvalstis dot iespēju un pamudināt veidot tīklus, kuros iesaistītos pašvaldības un pilsētas, kas nodarbojas ar marginalizētu iedzīvotāju grupu integrāciju; uzskata, ka par šāda tīkla piemēru varētu kalpot Pilsētas mēru pakts par klimata pārmaiņām;

54. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

PASKAIDROJUMS

Kohēzijas politika ir viens no spēcīgākajiem instrumentiem, ar ko Eiropas Savienība var apkarot nevienlīdzību un atbalstīt ES reģionu teritoriālo un sociālo kohēziju.

Visās Eiropas sabiedrībās ir grupas un kopienas, kas saskaras ar strukturālu atstumtību un segregāciju no sabiedrības vairākuma un kam nav pieejama pat pamata sabiedriskā infrastruktūra un pakalpojumi. Turklāt bieži vien tās nesamērīgi skar nabadzība, bezdarbs un slikta veselība.

Lielie publisko izdevumu samazinājumi, kas veikti krīzes laikā, ir noveduši pie tā, ka esošās problēmas dalībvalstīs, piemēram, bezdarbs, sociālā nodrošinājuma trūkums, sarežģīta mājokļu situācija un publisko veselības aprūpes pakalpojumu trūkums, ir kļuvušas vēl smagākas. Līdz ar to krīze ir tiešā veidā nelabvēlīgi ietekmējusi marginalizētās iedzīvotāju grupas. Turklāt daudzas pašvaldības joprojām saskaras ar smagiem budžeta ierobežojumiem, kas tām liedz pienācīgi risināt marginalizācijas problēmu sabiedrībā.

Par spīti visam galvenā atbildība par marginalizēto iedzīvotāju grupu situācijas maiņu jāuzņemas dalībvalstīm. Konkrētie nacionālie apstākļi, vajadzības un risinājumi Eiropā ļoti atšķiras, un sociālās kohēzijas mērķa sasniegšanā vajadzīga Eiropas rīcība marginalizēto iedzīvotāju grupu iekļaušanas politikas jomā.

Marginalizētās iedzīvotāju grupas un diskriminējošas struktūras

Marginalizēto iedzīvotāju grupu vienotas ES definīcijas nav; tā vietā termins aptver plašu jēdzienu klāstu, piemēram, nelabvēlīgā stāvoklī esošus reģionus, trūcīgākos vai materiāli nenodrošinātus cilvēkus, cilvēkus uz nabadzības sliekšņa un sabiedrības grupas, kas ir nelabvēlīgā situācija vai tiek diskriminētas.

Taču marginalizēto iedzīvotāju grupu jēdziens 2013. gadā tik un tā tika ieviests ERAF regulā ar skaidru mērķi cīnīties pret marginalizācijas sekām. Tāpēc ES ziņā tagad ir attiecīgi rīkoties un konsekventi tiekties šo mērķi sasniegt.

Pastāv arī ļoti dažādas diskriminējošas struktūras, tostarp tādas, kas diskriminē uz seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes, kā arī atšķirīgas kultūras, reliģijas vai etniskās izcelsmes pamata. Daudzi cilvēki vienlaikus saskaras ar dažādām diskriminācijas formām, īpaši romu kopienās, kas Eiropas sabiedrībās ļoti bieži ir marginalizētas.

Kohēzijas politika — spēcīgs instruments

Kohēzijas politika var būt ļoti noderīga šīs situācijas uzlabošanā, un ne vien ERAF ietvaros jau risinātās mājokļu problēmas vai sabiedriskās infrastruktūras pieejamības aspektā — tā var sniegt arī integrētu pieeju, kā vērsties pret dažādu veidu diskrimināciju, ar ko saskaras marginalizētās iedzīvotāju grupas.

Taču marginalizētās iedzīvotāju grupas bieži vien nekādu labumu no Eiropas kohēzijas politikas negūst. Tās nav iekļautas nedz lēmumu pieņemšanas struktūrās, nedz projektu īstenošanas un uzraudzības procesos. Rezultātā ES var padarīt neaizsargāto grupu problēmas vēl smagākas, un ir vairāki piemēri, kā līdzekļi ir izmantoti nepareizi, it īpaši attiecībā uz marginalizētām iedzīvotāju grupām.

Analizējot atstumtības cēloņus, jākoncentrējas uz izpratni un informētības palielināšanu par sistemātiskām diskriminācijas formām, piemēram, antiromismu.

Integrēta pieeja — skaidri formulēta, bet ne ierobežota

Marginalizēto iedzīvotāju grupu integrācijas jautājumā vairākas ieinteresētās personas izmanto principu „skaidri formulēta, bet ne ierobežota”. Šis princips paredz koncentrēšanos uz konkrētām mērķgrupām, neizslēdzot citus cilvēkus līdzīgos sociālekonomiskajos apstākļos. Taču pats fakts, ka ir minētas marginalizētas iedzīvotāju grupas, piemēram, romi, vēl nenodrošina, ka tiek pieņemti konkrēti pasākumi, kas uzlabotu viņu situāciju.

Šajā sakarā īpaši svarīgi ir pareizi īstenot rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, kura mērķis ir nodrošināt ieinteresēto personu vienlīdzīgu līdzdalību un pārstāvību. Dalībvalstis partnerības principu īsteno ļoti atšķirīgi — sākot ar tādām, kas regulāri apspriežas ar sociālajiem partneriem, un beidzot ar tādām, kas pilnībā neņem vērā un nezina par rīcības kodeksu.

Turklāt projektu izvērtēšana iepriekšējā plānošanas periodā liecina, ka finansējums ne vienmēr tiek piešķirts saņēmēju faktiskajām vajadzībām. Īstenotāji atbilstību kritērijiem dažkārt pat panāk tīri formāli, piemēram, iesaistot NVO, kas it kā pārstāv romus, vai rīkojot neīstu apspriešanos bez patiesa dialoga.

Līdz ar to nepārprotami ir vajadzīgi kvalitātes izvērtēšanas un uzraudzības mehānismi. Mums ir jāpāriet uz kvalitātes uzraudzību, lai intervencei būtu ilgtspējīgi rezultāti. Tas ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kam vajadzīga mērķtiecīga un efektīva pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošana vietējā un valsts līmenī, kā arī marginalizēto iedzīvotāju grupu tiesību nostiprināšana tā, lai tās varētu proaktīvi iesaistīties intervences plānošanā un īstenošanā. Tehniskās palīdzības budžets bieži vien paliek neizmantots, un tas būtu jāpiešķir pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanas projektiem un apmācības programmām.

Šajā ziņojumā sniegti ieteikumi, kā atrisināt minētās problēmas. Šādā veidā ES fondi marginalizēto iedzīvotāju grupu iekļaušanai var kļūt par lielisku iespēju, kā Eiropas sabiedrībās sekmēt un atbalstīt lielāku kohēziju.

25.6.2015

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS

Reģionālās attīstības komitejai

Kohēzijas politika un marginalizētas iedzīvotāju grupas

(2014/2247(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Ádám Kósa

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā ar kohēzijas politiku, kas noteikta 1986. gada Vienotajā Eiropas aktā, ir paredzēts mazināt dažādo reģionu atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību; tā kā Līgums par Eiropas Savienības darbību kohēziju papildina ar vēl vienu aspektu, minot „ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju”;

B. tā kā Komisija nav sniegusi marginalizētu iedzīvotāju grupu definīciju, ļaujot par to lemt dalībvalstīm uz nacionālo rādītāju pamata; taču norāda, ka par marginalizāciju var liecināt virkne rādītāju, piemēram, sociālā atstumtība, augsts ilgtermiņa bezdarbs, zems izglītības līmenis, diskriminācija, (ārkārtīgi) slikti sadzīves apstākļi, augsts diskriminācijas līmenis un pārāk liela ekspozīcija veselības apdraudējumiem un/vai veselības aprūpes nepieejamība, t. i., runa ir par iedzīvotāju grupām, kas ir visneaizsargātākās un kam visvairāk vajadzīga palīdzība;

C. tā kā Regulā (ES) Nr. 1304/2013[18] noteikts, ka Eiropas Sociālais fonds (ESF) sniedz atbalstu cilvēkiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, ilgstošiem bezdarbniekiem, invalīdiem, migrantiem, etniskajām minoritātēm, sociāli atstumtām kopienām un visu vecuma grupu cilvēkiem, kas saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību;

D. tā kā Regulā (ES) Nr. 223/2014[19] noteikts, ka Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām veicina sociālo kohēziju, sekmē sociālo iekļaušanu un tādējādi palīdz sasniegt mērķi attiecībā uz nabadzības izskaušanu Savienībā, kā arī atbalsta dalībvalstu darbības, kuru mērķis ir sniegt materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām,

1. paturot prātā, ka nesenā ekonomikas un finanšu krīze ir īpaši smagi skārusi marginalizētās iedzīvotāju grupas, ko nestabila darba tirgus apstākļos bezdarba risks apdraud visvairāk, atgādina, ka labākais veids, kā pārvarēt nabadzību, ir izglītība un darbs un ka tāpēc par prioritāti vajadzētu izvirzīt marginalizēto iedzīvotāju grupu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū; ar bažām norāda, ka marginalizēto iedzīvotāju grupu pārstāvji bieži ir sociāli atstumti, tiek diskriminēti un līdz ar to saskaras ar šķēršļiem, kas apgrūtina piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, darbam, veselības aprūpei, transportam un informācijai un pakalpojumiem kopumā, un tā ir sarežģīta problēma, kas pienācīgi jārisina, papildinoši izmantojot un efektīvi apvienojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus un dalībvalstu resursus; līdz ar to uzsver, ka nolūkā apturēt nabadzības un marginalizācijas ciklu un uzlabot cilvēku profesionālās prasmes un kvalifikāciju ir vajadzīgi īpaši ar esošajām ES programmām, piemēram, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, Erasmus+ un „Radošā Eiropa”, saistīti centieni ar mērķi iesaistīt marginalizēto iedzīvotāju grupu pārstāvjus, regulāri uzraugot programmu iesaistes darbību efektivitāti;

2. uzsver, ka centieniem palīdzēt marginalizētajām iedzīvotāju grupām un tās integrēt jābūt divējādiem: tas darāms tieši, nodrošinot skartajiem cilvēkiem izglītību, tostarp izglītības iestādes, apmācību, profesionālo orientāciju un darba iespējas, kā arī vietējo kopienu un pašvaldību līmenī, lai uzlabotu un/vai mainītu sabiedrības skatījumu, palielinot izpratni par aizspriedumu sekām, uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus un pielāgojot sociālās sistēmas;

3. atgādina, ka kohēzijas politikas galvenais uzdevums ir veicināt teritoriālo attīstību un mazināt reģionālās atšķirības, un tāpēc uzsver, ka šā uzdevuma izpildes nolūkā attiecīgo ES līdzekļu izmantošanā un pārvaldībā būtu jāveic īpaši transversāli pasākumi; uzsver, ka ESF vajadzētu būt galvenajam instrumentam, ar ko stratēģiju „Eiropa 2020” īsteno nodarbinātības, darba tirgus politikas, mobilitātes, izglītības un apmācības, kā arī sociālās iekļaušanas jomā, tādējādi sekmējot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver, ka Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem būtu jāveicina pētniecība un analīze, lai uzkrātu zināšanas par marginalizēto iedzīvotāju grupu faktiskajiem dzīves apstākļiem; uzsver, ka kohēzijas politika ir svarīgs instruments, ar ko virzīties uz tādu politikas veidošanu, kuras pamatā būtu rezultāti, lai efektīvi panāktu gudru un ilgtspējīgu izaugsmi reģionos, kur tā vajadzīga visvairāk, atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi un mikrouzņēmumu, mazu un vidēju uzņēmumu attīstību un uzsverot, cik ļoti mikrouzņēmumi un mazi un vidēji uzņēmumi palīdz saglabāt darbvietas lauku apvidos un nomaļos reģionos;

4. paturot prātā reģionālo atšķirību palielināšanos, demogrāfiskās problēmas un situāciju, ar ko saskaras aizvien vairāk jauniešu, kuri ir pametuši vai plāno pamest savu izcelsmes valsti, atgādina, ka 2014.–2020. gada budžeta ciklā kohēzijas politikai ir pieejams mazāks finansējums; uzskata, ka kohēzijas politika joprojām var palielināt dalībvalstīs jau notiekošā darba vērtību un ka, pievēršoties nodarbinātības iespēju uzlabošanai, līdzdalībai sabiedrībā un ieguldījumiem prasmēs, īpaši tajos reģionos, kur tas visvairāk vajadzīgs, kohēzijas politika cita starpā panāks lielāku sociālo iekļautību un nabadzības samazinājumu, nodrošinot pienācīgu elastību, kas dalībvalstīm dos iespēju sniegt specifisku atbalstu atbilstoši vietējām vajadzībām un panākt, ka finansējumu izmanto tur, kur bezdarbs ir visaugstākais un kur finansējumu vajag visvairāk;

5. atzinīgi vērtē to, ka Regula (ES) Nr. 1303/2013[20] satur nebijušus, jaunus elementus, kuri stājās spēkā 2014. gadā un kuru mērķis ir sniegt atbalstu visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošajiem; mudina dalībvalstis šos elementus iekļaut savās darbības programmās un veikt konkrētus un tūlītējus pasākumus, lai noteiktu par pienākumu izstrādāt stratēģiju pārejai no lielu iestāžu uz sabiedrības sniegtiem pakalpojumiem, un censties pieņemt attiecīgus noteikumus; turklāt uzskata, ka dalībvalstīm ir pienākums palīdzēt sekmēt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju, kā paredzēts ES tiesību aktos, apkarot naida noziegumus, kas vērsti pret marginalizēto iedzīvotāju grupu pārstāvjiem, un sekmēt pretdiskriminācijas politiku, vajadzības gadījumā cita starpā pieņemot attiecīgus tiesību aktus, nostiprinot nacionālās pretdiskriminācijas iestādes un veicinot ierēdņu īpašu apmācību; norāda, ka minētā regula arī integrē un/vai iekļauj marginalizētās iedzīvotāju grupas, risinot to vajadzības attiecībā uz aizvien lielākajām grūtībām, ar kurām tās saskaras zināšanu sabiedrībā; uzskata, ka saskaņā ar minēto regulu būtu jāievēro un stingri jāpiemēro Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību;

6. uzsver, ka izglītība ir pamattiesība, kas paredzēta Līgumā par Eiropas Savienību, un ka izglītības un apmācības politikai vajadzētu ļaut visiem sabiedrības locekļiem iegūt kvalitatīvu izglītību; norāda, ka Eiropas izglītības sistēmās joprojām pastāv nevienlīdzība un ka galvenais faktors, kas to izraisa, ir mantots sociālais statuss; uzsver, ka sociālās atstumtības cikla izbeigšanas nolūkā svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem sabiedrības locekļiem; šajā sakarā atgādina, ka ir vajadzīgi ieguldījumi, kas ļautu visiem cilvēkiem jebkurā dzīves posmā gūt stimulējošu izglītību un popularizētu mūžizglītību, lai uzlabotu sociālo iekļaušanu, aktīvu pilsoniskumu un pašpietiekamību; šajā kontekstā atgādina, ka ir nepieciešama profesionālā apmācība un pamatprasmju attīstīšana, kurā būtu jāņem vērā dalībvalstu darba tirgu un izglītības sistēmu atšķirības, izvairoties no universāli piemērojamas pieejas; norāda, ka ir vajadzīgs politikas veidošanas pamats, kurā būtu ņemtas vērā potenciālās inovācijas un uzņēmējdarbības iespējas, kas saistītas ar esošo reģiona specifiku, un tā faktiskais diversifikācijas potenciāls, lai plānotu piemērotas stratēģiskās intervences, kuru pamatā būtu šī specifika un vēlamais iznākums, un tādējādi novērstu risku, ka kvalificēti darba ņēmēji aizplūdīs uz attīstītākiem reģioniem;

7. šajā kontekstā atgādina, ka cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju vai bez tās ir nepieciešama profesionālā apmācība un pamatprasmju attīstīšana, kā pamatā būtu nevis universāli piemērojami politikas risinājumi, bet gan pielāgoti politikas ieteikumi, kas balstīti uz reģiona esošajiem zināšanu aktīviem; uzsver publiskā un privātā sektora politikas izglītības dienaskārtību, kas izriet no pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo pašvaldību partnerībām un kas var sekmīgi izmantot rezultātus / iznākuma rādītājus, pastāvīgu uzraudzību un novērtēšanu, izmēģinājuma projektus, politikas eksperimentus un testa gadījumus;

8. uzsver, ka īpaši būtu jāparūpējas, lai ES līdzekļi nekad un nekādi neveicinātu segregāciju; aicina Komisiju cieši uzraudzīt, vai tiek ievērots nediskriminēšanas princips un attiecīgie tiesību akti, un atbalsta Komisiju attiecībā uz pienākumu neizpildes procedūru sākšanu pret dalībvalstīm, kas pārkāpj Rasu vienlīdzības direktīvu (2000/43/EK);

9. aicina Komisiju piedāvāt tehnisko atbalstu, kas nepieciešams struktūrfondu pārvaldībā iesaistīto struktūru administratīvās spējas uzlabošanai, un aicina dalībvalstis sniegt konsultācijas un administratīvo palīdzību, piemēram, organizējot mācības, palīdzot ar atbalsta pieteikumiem un sniedzot paskaidrojumus, tādējādi uzlabojot marginalizēto iedzīvotāju grupu, piemēram, romu, iespējas saņemt informāciju par Eiropas un valstu finansējuma programmām uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalstam un iesniegt attiecīgos pieteikumus;

10. attiecībā uz sabiedrības sniegtiem pakalpojumiem aicina par īstu darbu atzīt ģimenē sniegtu aprūpi, piemēram, bērnu, vecu cilvēku un invalīdu pieskatīšanu, un izveidot sistēmas nedeklarēta darba apkarošanai; aicina atzīt tiesības uz labklājības pabalstiem, sociālo palīdzību un līdzekļu iegādi;

11. aicina dalībvalstis pildīt un Komisiju cieši uzraudzīt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus par marginalizēto iedzīvotāju grupu sociālo iekļaušanu;

12. uzsver, ka sociālajiem partneriem jābūt pieejamai tehniskajai palīdzībai, lai ne tikai nostiprinātu sociālo partneru spējas, bet arī nodrošinātu to koordināciju un pārstāvību ad hoc komitejās, kas nosaka un īsteno darbības programmas;

13. atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis, tostarp tādas, kas ir saņēmušas ieteikumus, savās darbības programmās par ieguldījumu prioritāti ir izvēlējušās marginalizēto iedzīvotāju grupu sociālekonomisko integrāciju; taču brīdina, ka šis elements jāintegrē arī tādās politikas jomās kā izglītība un nodarbinātība;

14. norāda, ka romiem, kas ir lielākā Eiropas etniskā minoritāte un viena no visvairāk marginalizētajām ES iedzīvotāju grupām, ir sliktāks veselības stāvoklis nekā pārējiem iedzīvotājiem, un brīdina, ka saskaņā ar ANO Attīstības programmas apsekojuma datiem aptuveni 20 % romu nav veselības apdrošināšanas vai informācijas par to, vai viņi ir apdrošināti vai ne, un aptuveni 15 % romu bērnu — salīdzinājumā ar 4 % bērnu no citu tautību mājsaimniecībām — vecumā līdz 14 gadiem nav vakcinēti; aicina dalībvalstis uzlabot un nodrošināt pielāgotu veselības informācijas materiālu izplatīšanu, kā arī slimību novēršanas stratēģiju un kopienas iniciatīvu izstrādi, lai uzlabotu romu kopienu iesaisti veselības aprūpē;

15. aicina dalībvalstis ņemt vērā nabadzības daudzdimensionālos un teritoriālos aspektus, mobilizēt pietiekamus budžeta līdzekļus no valstu budžetiem un ES programmām, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, kopīgos rīcības plānus, integrētās teritoriālās investīcijas un integrētās darbības, lai sasniegtu savās romu integrācijas valsts stratēģijās izvirzītos mērķus, un izstrādāt daudznozaru un vairāku fondu programmas, kas pievēršas vistrūcīgākajiem mikroreģioniem;

16. vērš dalībvalstu un Komisijas uzmanību uz to, ka pēc 2020. gada, neraugoties uz to, ka darbspējīga vecuma cilvēku būs aizvien mazāk, būs nepieciešama šo cilvēku aktīvas iekļaušanas politika un palielināsies konkurence par darbvietām, bet privātajā sektorā būs aizvien mazāk darbvietu cilvēkiem, kuri šobrīd ir samērā mazkvalificēti; atgādina, ka pat dažās pārtikušākajās dalībvalstīs (piemēram, Dānijā un Luksemburgā) ar satraukumu vērojama ilgtermiņa bezdarba palielināšanās (ES gandrīz 12 miljoni cilvēku — 5 % darbaspēka — ir ilgtermiņa bezdarbnieki, no kuriem 59 % darbu nav atraduši divus gadus); aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm rast praktiskus, izlīdzinošus nodarbinātības risinājumus darba ņēmējiem ar īpaši zemu kvalifikāciju vai bez tās un/vai palīdzēt viņiem atkal atrast darbu, un tam būs vajadzīga jauna pieeja un ne vien ilgtermiņa stratēģijas, bet arī īstermiņa pasākumi, piemēram, ienākumu atbalsts, lai novērstu īpaši neaizsargāto grupu sociālo atstumtību, un esošo instrumentu, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un ESF, pielāgošana, lai novērstu pastāvīgu bezdarbu, nesenās iedzīvotāju aizplūšanas uz attīstītākiem reģioniem atkārtošanos, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, un jauniešiem, kā arī šīs aizplūšanas ilgstošu pieaugumu; aicina Komisiju novērtēt privātā sektora darbvietu pieejamību īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un apzināt, kādas jaunas darbvietas, kurām nav vajadzīga kvalifikācija, varētu īstermiņā izveidot līdz 2020. gadam;

17. aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, līdztiesības atbalsta struktūrām un citiem cilvēktiesību mehānismiem stingri piemērot un uzraudzīt ES tiesību aktus diskriminācijas jomā, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un apmācību; aicina valsts nodarbinātības dienestus (VND) neaizsargātiem klientiem sniegt kvalitatīvus, pielāgotus pakalpojumus un īstenot informatīvu apmācību nodarbinātības dienestu ierēdņiem, lai palielinātu izpratni par daudzveidīgajām un savstarpēji saistītajām grūtībām, kas skar neaizsargātus bezdarbniekus, un lai novērstu aizspriedumainu un negatīvu attieksmi pret viņiem;

18. norāda, ka daudzas nozares tuvākajā laikā būtiski mainīsies, daļēji — plašāka tiešsaistes rīku un risinājumu izmantojuma dēļ; norāda, ka tāpēc apdraudētas būs gan mazkvalificētu, gan vidēji kvalificētu darba ņēmēju darbvietas, un tas īpaši skars cilvēkus no marginalizētām iedzīvotāju grupām, jo šobrīd viņi darbu parasti atrod tieši šajās nozarēs; uzsver, cik svarīga ir visiem pieejama apmācība un pakalpojumi jauno tehnoloģiju un nozaru jomā, jo īpaši attiecībā uz iespējām digitālajā nozarē un zaļajā ekonomikā un it sevišķi visneaizsargātākajām grupām; norāda uz mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu lomu darbvietu saglabāšanā laukos un tāpēc aicina palielināt uzsvaru uz finansējuma pieejamības nodrošināšanu šiem uzņēmumiem;

19. aicina Komisiju nekavējoties iesniegt visaptverošu noteikumu un vadlīniju paketi, kas veicinātu pieejamību un iekļaušanu cilvēkiem ar invaliditāti;

20. vērš Komisijas uzmanību uz to, ka ir vajadzīgi aizvien lielāki centieni nodrošināt, ka tehnoloģiskās inovācijas pozitīvā ietekme uz darba tirgu ir patiešām jūtama, un tajā pašā laikā uzskata, ka ir vairāk jāpalīdz dalībvalstīm sagatavot savas izglītības un apmācības sistēmas tā, lai relatīvi nelabvēlīgākā situācijā esoši darba ņēmēji nākotnē varētu vieglāk iegūt sarežģītākas, elastīgas un konkurētspējīgas zināšanas un attiecīgi palielinātos nodarbinātības līmenis; aicina Eiropas iestādes turpmāk vairāk uzmanības pievērst darba tirgus prognožu sagatavošanai, ņemot vērā arī inovatīvas, progresīvākas tehnoloģijas, un sākumpunkts tam varētu būt jaunais Parlamenta sāktais pētniecības projekts[21], kā arī mudina Komisiju veikt līdzīgu izpēti;

21. aicina dalībvalstis apdomīgas budžeta līdzsvarošanas ietvaros īpaši ņemt vērā ekonomikas pasākumu sociālo ietekmi, apņemties piešķirt lielāku un pietiekamu finansējumu un īstenot efektīvus, mērķtiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ģeogrāfisko reģionu — gan lauku, gan pilsētu — attīstības atšķirības neizpaužas kā sociālā un iespēju nevienlīdzība, ar ko cilvēki jau saskaras agrā vecumā; uzskata, ka to nedrīkstētu pieļaut arī vēlākos posmos, tāpēc uz sociālo un ekonomisko rādītāju pamata ir jānosaka teritorijas (nelielas apdzīvotas vietas, apdzīvotu vietu daļas), kur ir īpaši nelabvēlīgi ekonomiskie, sociālie un citi apstākļi; uzsver, ka jāpastiprina centieni palīdzēt šīm teritorijām panākt citas; ar bažām norāda uz to, ka speciālās skolas apmeklē nepamatoti pārmērīgi daudz bērnu no nelabvēlīgā stāvokli esošām ģimenēm; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir atzīt vajadzības un cik svarīga ir bērnu agrīnā attīstība, nediskriminēšana, vienlīdzīga kvalitatīvas izglītības pieejamība un ģimenes stabilitāte;

22. aicina Komisiju un dalībvalstis risināt augstā jauniešu bezdarba līmeņa problēmu, kas skar marginalizētās iedzīvotāju grupas, jo īpaši romus, izmantojot esošus mehānismus, piemēram, garantiju jauniešiem, un īpašas izglītības programmas, piemēram, Erasmus+, lai nodrošinātu agrīnās izglītības pieejamību romu bērniem, un atbalstot mūžizglītības programmas, lai uzlabotu pieaugušo romu iespējas darba tirgū; turklāt aicina efektīvi izmantot citus ES instrumentus, piemēram, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI), lai veicinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu nodarbinātību, garantētu pietiekamu un pienācīgu sociālo aizsardzību un cīnītos pret nabadzību un sociālo atstumtību;

23. atzīst, ka lielākā daļa romu ir nodarbināti neoficiāli, un, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt sociālās nodrošināšanas sistēmu ilgtspēju, aicina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem efektīvi risināt šo problēmu, pilnībā izmantojot Eiropas platformu sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba problēmas risināšanā;

24. aicina Komisiju uzraudzīt un novērtēt, kādā mērā ir īstenojami noteikumi par ES fondiem, jo jautājums par romu dzīves apstākļiem, kam steidzami jārod risinājums — uzlabojot apstākļus cilvēkiem, kuri dzīvo trūcīgos apstākļos segregētās vietās, —, ir risināms tikai kompleksi (ar integrētu pieeju) un tāpēc šādu programmu īstenošanai ir nepieciešami gan ESF (ar cilvēkiem saistīti), gan ERAF (ar infrastruktūru saistīti) veida pasākumi;

25. norāda, ka romu sievietes saskaras ar divkāršu diskrimināciju, jo romu kopienās nodarbinātības un samaksas atšķirības pa dzimumiem ir ļoti augstas; tāpēc uzsver vajadzību nodrošināt, ka romu integrācijas valsts stratēģijās tiek iekļauti īpaši sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas pasākumi;

26. aicina dalībvalstis un Komisiju, īstenojot ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, piešķirt prioritāti bērnu problēmām, un atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir veicināt, lai bērniem būtu vienlīdzīga piekļuve mājoklim, veselības aprūpei, izglītībai un cilvēcīgiem dzīves apstākļiem;

27. uzsver, ka sabiedrisko pakalpojumu budžeta samazinājumi, ko krīzes laikā veikušas dažas dalībvalstis, ir palielinājuši bezdarbu, ierobežojuši sociālo drošību, pasliktinājuši mājokļu situāciju un izraisījuši veselības problēmas; aicina dalībvalstis efektīvāk izmantot ESF atbalstu, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un vienlīdzīgu pieejamību marginalizētajām iedzīvotāju grupām un apkarotu jebkāda veida diskrimināciju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	23.6.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	42 7 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laura Agea, Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, David Casa, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Marian Harkin, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Kostadinka Kuneva, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Ulla Tørnæs, Marita Ulvskog, Renate Weber, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Arena, Georges Bach, Heinz K. Becker, Miapetra Kumpula-Natri, Paloma López Bermejo, António Marinho e Pinto, Edouard Martin, Tamás Meszerics, Csaba Sógor, Helga Stevens, Monika Vana, Tom Vandenkendelaere
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Branislav Škripek

15.7.2015

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS

Reģionālās attīstības komitejai

par Kohēzijas politiku un marginalizētām iedzīvotāju grupām

(2014/2247(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Ernest Urtasun

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā marginalizācija ir sociāla parādība, kas izpaužas kā cilvēku vai kopienu sociāla atstumšana un sistemātiska nepielaišana dalībai sociālos un politiskos procesos, kas ir svarīgi viņu sociālajai integrācijai; tā kā termins „marginalizētas iedzīvotāju grupas” attiecas uz dažādām grupām un cilvēkiem, piemēram, minoritātēm, romiem, cilvēkiem ar invaliditāti, cilvēkiem, kas dzīvo nabadzībā vai kam draud nabadzība, migrantiem, bēgļiem un sociāli atstumtām sabiedrības grupām; tā kā rasisms, patriarhāts, homofobija, nelabvēlīgi ekonomiskie apstākļi un citi diskriminējoši faktori līdzveido situāciju, kurai raksturīga marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu daudzveidīga nevienlīdzība un iespēju samazināšanās;

B. tā kā nabadzība, kas skar marginalizētās iedzīvotāju grupas, atšķirīgi skar sievietes, bērnus un vīriešus, proti, sievietēm un bērniem sociālie pakalpojumi parasti ir grūtāk pieejami, bet pienācīgi ienākumi — grūtāk iegūstami;

C. tā kā marginalizācija un divkāršā diskriminācija, kas skar minēto grupu sievietes, apgrūtina sieviešu piekļuvi pakalpojumiem, informācijai un sabiedriskajām un nevalstiskajām organizācijām, kuras darbojas līdztiesības jomā;

D. tā kā sievietēm marginalizētajās iedzīvotāju grupās ir izšķirīga loma gan saimnieciskā, gan izglītības un aprūpes ziņā; tā kā sieviešu izšķirīgā loma prasa īpašu rīcību nolūkā novērst šķēršļus, kas liedz sieviešu iekļaušanos un līdztiesīgu dalību lēmumu pieņemšanā, uzlabot sieviešu dzīves apstākļus un nodrošināt viņām apmācību, kas vajadzīga, lai aktīvi darbotos valsts sociālajā un saimnieciskajā dzīvē;

E. tā kā sieviešu stāvokli marginalizētās iedzīvotāju grupās īpaši ir pasliktinājušas ekonomikas krīzes sekas un izdevumu samazināšana sabiedrisko pakalpojumu jomā;

F. tā kā sievietes marginalizētās iedzīvotāju grupās saskaras ar smagāku vairākiemeslu diskrimināciju un viņu nodarbinātības līmenis ir daudz zemāks nekā vīriešiem tajās pašās grupās un citām sievietēm;

G. tā kā marginalizācijas un vairākiemeslu diskriminācijas novēršanai vajadzīga tieša sociāla, politiska un saimnieciska sadarbība ar attiecīgajām grupām vietējā līmenī, tostarp ieinteresēto personu, pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju iesaiste politikas veidošanas procesos; tā kā šajos procesos vienmēr jābūt iekļautai dzimumu līdztiesības perspektīvai, lai iespēcinātu sievietes, kas saskaras ar vairākiemeslu diskrimināciju, tajos piedalīties un panākt savas balss uzklausīšanu sabiedriskajā telpā;

H. tā kā gan formālā, gan ikdienējā izglītība ir svarīgs līdzeklis, ar ko novērst marginalizāciju un vairākiemeslu diskrimināciju, jo tā paver ceļu uz grupu dialogu, atvērtību un savstarpējo izpratni un iespēcina marginalizētas iedzīvotāju grupas; tā kā nedrīkst aizmirst dzimumu līdztiesības perspektīvu izglītībā un tās lomu marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu un meiteņu iespēcināšanā;

I. tā kā marginalizācijas, stereotipu un vairākiemeslu diskriminācijas novēršanas nolūkā svarīga ir marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu pārstāvība mākslā, kultūrā un medijos;

J. tā kā Eiropas kohēzijas politikas stratēģijās sieviešu iespēcināšanai marginalizētajās iedzīvotāju grupās ir jāņem vērā situācija, kādā ir gados vecākas sievietes, sievietes ar invaliditāti, sievietes aprūpētājas un sievietes ar garīgās veselības problēmām;

K. tā kā lielā mērā tieši dalībvalstis rada vidi, kurā pastāv un attīstās marginalizācija, un tā kā dalībvalstīm ir jāņem vērā marginalizēto iedzīvotāju grupu vajadzības un ir jāintegrē to intereses Komisijai iesniegto darbības programmu izstrādē un pamatojumos,

1. norāda, ka marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietes saskaras ar vairākiemeslu diskrimināciju un ka tādēļ viņām vēl vairāk draud nabadzība un sociālā atstumtība, it īpaši darba, izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamības ziņā;

2. aicina visās ES finansētajās integrācijas un sociālās iekļaušanas iniciatīvās, programmās, darbībās un finansēšanas mehānismos iestrādāt dzimumu līdztiesības perspektīvu un krustenisko analīzi, lai varētu labāk risināt īpašās marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu vajadzības un pilnīgāk ņemt vērā dažādas strukturālās situācijas un lomas pārstāvošu sieviešu viedokļu un perspektīvu daudzveidību; uzskata, ka ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumi un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā palīdz izvērtēt, kā finansēšanas prioritātes, finanšu līdzekļu piešķiršana un programmu finansēšanas specifikācijas ietekmē sievietes; uzsver, ka ir nepieciešams sistemātiski vākt un regulāri analizēt pēc dzimumiem dalītus datus;

3. aicina Komisiju reģionālo programmu izstrādē ar pozitīvu rīcību tiekties novērst marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu dziļāku grimšanu nabadzībā un agrīnā posmā novērst bērnu nabadzību;

4. aicina uzlabot marginalizētajām ģimenēm paredzēto specializēto sociālo dienestu kvalitāti un apmācību šajā jomā (tostarp attiecībā uz probācijas darbiniekiem);

5. aicina Komisiju ņemt vērā Padomes Ieteikumu 92/441/EEK, kurā atzītas „cilvēka pamattiesības uz pietiekamiem resursiem un sociālo palīdzību, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi”, — tas ir īpaši svarīgs jautājums sievietēm, kas pakļautas lielākam nabadzības riskam nekā vīrieši; norāda, ka ir svarīgi izveidot kopīgu metodi iztikas sliekšņa aprēķināšanai dzīves dārdzības izteiksmē (preču un pakalpojumu „iepirkumu grozs”), lai varētu balstīties uz salīdzinošiem nabadzības līmeņu mērījumiem un noteikt sociālās intervences līdzekļus, tostarp ienākumu minimuma shēmu, kas ir svarīgi nolūkā Eiropas Savienības dažādo reģionu iedzīvotājiem nodrošināt ekonomisko un sociālo kohēziju;

6. uzskata, ka finansējuma piešķiršanas, izlietojuma, īstenošanas un uzraudzības lēmumu pieņemšanas procesā visos līmeņos — no vietējām un reģionālajām iestādēm līdz dalībvalstīm un ES iestādēm — ir būtiski iekļaut līdztiesības atbalsta struktūras, marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietes un sieviešu organizācijas, un pauž nostāju, ka īstenoto programmu uzraudzība un novērtēšana būtu jāuzskata par svarīgu procesu marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu līdzdalības sekmēšanā;

7. norāda, cik svarīgi ir iespēcināt marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietes, iedrošinot sievietes uzņēmējas un sekmējot sieviešu līdzdalību minētajās grupās;

8. aicina Komisiju uzlabot tās centienus sekmēt marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu ilgtspējīgu un visaptverošu spēju veidošanu;

9. uzsver, ka visas iespējas ar Eiropas finansējumu sniegt atbalstu marginalizētām iedzīvotāju grupām un it īpaši sievietēm būtu jāizmanto integrēti, lai palielinātu struktūrfondu un Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programmas savstarpējās sinerģijas un papildināmību; aicina attiecīgās visu pārvaldības līmeņu pārvaldes un iestādes tiekties uz aktīvu sadarbību;

10. vērš uzmanību uz to, ka sabiedrība neapzinās dažu grupu marginalizāciju — tas sakāms, piemēram, par sievietēm nestabilos darba apstākļos, nabadzīgām strādājošām personām, vientuļajām mātēm un nelabvēlīgā situācijā esošām gados vecākām pensionārēm; aicina dalībvalstis skaidri identificēt šīs grupas un pieņemt programmas, kuru mērķis būtu uzlabot dzīves apstākļus un veselības aprūpes un pamatpakalpojumu pieejamību;

11. asi nosoda to, ka dzimumu līdztiesības perspektīva nav iestrādāta Eiropas platformā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību — vienā no stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei „Eiropa 2020” septiņām pamatiniciatīvām, kuras mērķis citu starpā ir panākt ES fondu labāku izlietojumu sociālās iekļaušanas atbalstam, 20 % Eiropas Sociālā fonda līdzekļu paredzot nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai;

12. aicina visos pārvaldības līmeņos atbalstīt labas prakses apmaiņu un tīklu veidošanu marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu vidū; uzsver, ka ir nepieciešams priekšplānā izvirzīt sievietes vadošos amatos minētajās grupās un iesaistīt viņas informētības palielināšanas un informācijas izplatīšanas pasākumos attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem un programmām, kuru mērķis ir cīnīties pret sieviešu marginalizāciju un diskrimināciju;

13. mudina līdzekļus izmantot, lai uzlabotu dzīves apstākļus un veicinātu kvalitatīvas, stabilas izglītības, mājokļu, veselības aprūpes, darba, bērnu aprūpes iestāžu, sociālo dienestu, juridiskās sistēmas un cietušo atbalsta dienestu pieejamību marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietēm;

14. aicina Komisiju un dalībvalstis ES kohēzijas politikas ietvaros īpašu uzmanību pievērst reģioniem, kuros ir būtiski vai pastāvīgi dabas vai demogrāfiski kavēkļi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 121. panta 4. punktā, un izstrādāt īpašus noteikumus, paredzot alternatīvas nodarbinātības iespējas marginalizētajām sievietēm minētajās grupās, kam raksturīgs augsts nabadzības līmenis, darba izredžu trūkums, brīvprātīga mācību pārtraukšana, sociālo pakalpojumu trūkums un sociālā izolācija — un līdz ar to augstāks bērnu nabadzības risks;

15. aicina ar kohēzijas fondiem atbalstītu darbību izstrādē ņemt vērā cilvēktiesību perspektīvu un uzsver, ka politikā, kuras mērķis ir atzīt marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietes par aktīvām pilsonēm pašām par sevi, būtu jāintegrē kultūras, ekonomiskās un sociālās tiesības un ka visu darbību un politikas izstrādē skaidri jārisina gan atklātā, gan slēptā rasisma problēma;

16. uzsver, cik svarīgi ir visās ES finansētajās programmās, iniciatīvās un darbībās īpašu uzmanību pievērst specifiskajiem apstākļiem un vajadzībām, kas raksturīgas visneaizsargātākajām marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietēm, piemēram, gados vecākām sievietēm, sievietēm ar invaliditāti, sievietēm, kuras cietušas no vardarbības un cilvēku tirdzniecības, imigrantēm, sievietēm, kuras pieder pie mazākumtautībām, bēglēm utt.;

17. atzīst, ka sieviešu labāku līdzdalību uzņēmējdarbībā un izaugsmē var panākt, finansējot MVU atbalsta dienestus un finanšu pakalpojumus, kas atbilst to sieviešu vajadzībām, kuras dibina un attīsta uzņēmumus;

18. uzsver, ka vajadzīgi īpaši centieni novērst šķēršļus, kas ierobežo marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu nodarbinātības iespējas, un sieviešu un vīriešu darba samaksas un pensiju nevienlīdzību šajās grupās;

19. uzsver, cik svarīgi ir rūpīgi un pastāvīgi uzraudzīt, kā tiek izlietoti marginalizētajām iedzīvotāju grupām paredzētie finanšu resursi;

20. uzsver, ka marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietes ir pakļautas lielākam dzimuma vardarbības un citādu savu pamattiesību pārkāpumu riskam; pieprasa par svarīgu faktoru marginalizēto iedzīvotāju grupu integrācijas programmās un ES finansējuma piešķiršanā noteikt visas pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanu;

21. uzver, cik svarīga loma marginalizēto iedzīvotāju grupu sieviešu iespēcināšanā var būt sociālajai uzņēmējdarbībai, kooperatīviem, savstarpējām apdrošināšanas sabiedrībām un alternatīviem uzņēmumiem; iesaka ar kohēzijas fondiem, it īpaši Eiropas Sociālo fondu, atbalstīt ieguldījumus šajā jomā, nopietni ņemot vērā dzimumu līdztiesības perspektīvu;

22. atgādina par Eiropas Ombuda lēmumu lietā OI/8/2014/AN par pamattiesību ievērošanu ES kohēzijas politikas īstenošanā; stingri uzsver, ka visām dalībvalstu kohēzijas programmām ir pilnībā jāatbilst Pamattiesību hartai; piekrīt, ka būtu jānodrošina platforma, kur pilsoniskā sabiedrība, tostarp sieviešu organizācijas, varētu ziņot par līdzekļu nepareizu izmantojumu un hartas pārkāpumiem;

23. uzsver, ka nolūkā uzlabot līdztiesību izglītībā un apmācībā, it īpaši attiecībā uz profesionālajām prasmēm un IKT, svarīga ir mūžizglītība; atzīst, ka izglītība un apmācība sievietēm lauku apvidos ir jāsniedz elastīgā veidā;

24. uzsver, ka ir nepieciešams nostiprināt reģionālos, nacionālos un Eiropas tīklus, kas apvieno marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietes, it īpaši komercdarbības, uzņēmējdarbības, zinātnes un tehnoloģiju, izglītības, mediju un pilsoniskās un politiskās vadības jomā;

25. aicina ar Eiropas kohēzijas fondiem, it īpaši Eiropas Sociālo fondu, atbalstīt formālās un ikdienējās izglītības programmas, tostarp arodmācības un mūžizglītību, lai iespēcinātu marginalizēto iedzīvotāju grupu sievietes un meitenes;

26. aicina ar kohēzijas politikas līdzekļiem atbalstīt mākslas, kultūras un mediju projektus, kas iespēcina sievietes marginalizētās iedzīvotāju grupās un cīnās pret stereotipiem, stigmatizāciju un vairākiemeslu diskrimināciju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	14.7.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 1 9
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniela Aiuto, Catherine Bearder, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Mary Honeyball, Elisabeth Köstinger, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Angelika Niebler, Maria Noichl, Marijana Petir, Liliana Rodrigues, Jordi Sebastià, Michaela Šojdrová, Ernest Urtasun, Elissavet Vozemberg, Jadwiga Wiśniewska, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Biljana Borzan, Louise Bours, Stefan Eck, Linnéa Engström, Julie Girling, António Marinho e Pinto, Dubravka Šuica, Marc Tarabella
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nedzhmi Ali, Therese Comodini Cachia

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	15.10.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 3 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, José Blanco López, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Edward Czesak, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Bill Etheridge, Anna Hedh, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Stanislav Polčák, Julia Reid, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Kerstin Westphal, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniel Buda, Viorica Dăncilă, Andor Deli, Elena Gentile, Josu Juaristi Abaunz, Jan Olbrycht, Bronis Ropė, Julie Ward, Damiano Zoffoli
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Enrique Calvet Chambon, Boris Zala

[1] OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
[2] OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.
[3] OV L 132, 29.5.2010., 1. lpp.
[4] OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.
[5] OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.
[6] OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.
[7] OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.
[8] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0132.
[9] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0594.
[10] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0246.
[11] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0092.
[12] OV C 161 E, 31.5.2011., 120. lpp.
[13] OV C 87 E, 1.4.2010., 60. lpp.
[14] OV C 378, 14.12.2013., 1. lpp.
[15] OV C 114, 15.4.2014., 73. lpp.
[16] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006.
[17] Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XI pielikuma II daļa.
[18] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006.
[19] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām.
[20] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.
[21] Projekts „Digitalizācijas ietekme uz darba tirgu” pieņemts Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtēšanas nodaļas un Prezidija 2015. gada 30. aprīļa sanāksmēs.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika