ZIŅOJUMA PROJEKTS par Lūgumrakstu komitejas darbību 2014. gadā

10.12.2015 - (2014/2218(INI))

Lūgumrakstu komiteja
Referente: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg


Procedūra : 2014/2218(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0361/2015

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Lūgumrakstu komitejas darbību 2014. gadā

(2014/2218(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. un 11. pantu,

–  ņemot vērā to, cik svarīgas ir tiesības iesniegt lūgumrakstu un cik noderīgi ir Parlamentu nekavējoties informēt par Savienības pilsoņu un iedzīvotāju konkrētām bažām, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. un 227. pantā,

–  ņemot vērā LESD 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,

–  ņemot vērā LESD noteikumus, kas attiecas uz pienākumu neizpildes procedūru, jo īpaši Līguma 258. un 260. pantu,

  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, 215. pantu, 216. panta 8. punktu, 217. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0361/2015),

A.  tā kā 2014. gadā ir saņemti 2714 lūgumraksti, kas ir gandrīz par 6 % mazāk nekā 2013. gadā, kurā Parlaments saņēma 2885 lūgumrakstus; tā kā 790 lūgumraksti tika atzīti par pieņemamiem un izskatīti; tā kā 1070 lūgumraksti tika atzīti par nepieņemamiem; tā kā 817 lūgumraksti bija pieņemami un to izskatīšana tika izbeigta; tā kā 37 lūgumrakstos formulētie ieteikumi tika apstrīdēti; tā kā šis skaits gandrīz divas reizes pārsniedz 2009. gadā saņemto lūgumrakstu skaitu; tā kā nav proporcionāli palielinājies to ierēdņu skaits, kas šos lūgumrakstus izskata;

B.  tā kā gada ziņojuma par Lūgumrakstu komitejas darbību mērķis ir izklāstīt 2014. gadā saņemto lūgumrakstu analīzi, kā arī apspriest iespējamos uzlabojumus procedūrās un attiecībās ar citām iestādēm;

C.   tā kā salīdzinājumā ar ES iedzīvotāju kopējo skaitu saņemto lūgumrakstu skaits ir neliels, kas liecina par to, ka lielākā daļa ES iedzīvotāju vēl nav informēti par tiesībām iesniegt lūgumrakstus vai par to iespējamo noderīgumu nolūkā pievērst ES iestāžu un dalībvalstu uzmanību jautājumiem, kas skar vai satrauc iedzīvotājus; tā kā, neraugoties uz to, ka daži ES iedzīvotāji ir informēti par lūgumrakstu procesu, joprojām ir plašas neskaidrības par ES darbības jomu, kuras apliecina saņemto nepieņemamo lūgumrakstu lielais skaits (39,4 %);

D.  tā kā lūgumrakstu pienācīga izskatīšana visa procesa laikā ir būtiska, lai gūtu pārliecību, ka lūgumraksta iesniegšanas tiesības ir ievērotas; tā kā lūgumrakstu iesniedzēji mēdz būt pilsoņi, kas aktīvi iestājas par mūsu sabiedrības uzlabojumiem un turpmāko labklājību; tā kā šo iedzīvotāju pieredze saistībā ar lūgumrakstu apstrādi varētu noteikt viņu nākotnes uzskatus par Eiropas projektu;

E.   tā kā 2014. gadā tika izbeigta 1 887 lūgumrakstu izskatīšana, un no tiem 1 070 tika atzīti par nepieņemamiem; tā kā šie skaitļi nozīmē pieaugumu par gandrīz 10 % salīdzinājumā ar 2013. gadu, kad tika izbeigta 1 723 lūgumrakstu izskatīšana;

F.  tā kā ES pilsoņus tieši pārstāv vienīgā pilsoņu tiešās vēlēšanās vēlētā ES iestāde — Eiropas Parlaments; tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu sniedz pilsoņiem iespēju piesaistīt sevis ievēlēto pārstāvju uzmanību;

G.  tā kā Parlamenta un jo īpaši Lūgumrakstu komitejas darbā vienmēr lielāka nozīme par jebkādiem citiem apsvērumiem vai efektivitātes kritērijiem ir jāpiešķir ES iedzīvotājiem un viņu apkalpošanas kultūrai; tā kā Lūgumrakstu nodaļā patlaban pieejamais cilvēkresursu līmenis apdraud šo pamatprincipu izpildi;

H.   tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu, ja tās tiek ievērotas pilnībā un pēc būtības, var pastiprināt Parlamenta reaģēšanas spēju uz ES pilsoņu un iedzīvotāju sūdzībām, ar nosacījumu, ka visos lūgumrakstu procedūras posmos tiek nodrošināts atklāts, demokrātisks, iekļaujošs un pārredzams mehānisms nolūkā atrisināt problēmas, kas galvenokārt skar ES tiesību aktu piemērošanu;

I.  tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu ir izšķiroši svarīgs līdzdalības demokrātijas elements;

J.  tā kā tiesību iesniegt lūgumrakstu un Eiropas Ombuda darbības mērķis ir novērst ES iestāžu vai valsts iestāžu administratīvās kļūmes, kas tiek pieļautas, īstenojot ES tiesību aktus;

K.  tā kā gan ES, gan valstu līmeņa likumdevēji un izpildvaras struktūras no lūgumrakstiem var gūt vērtīgu atgriezenisko informāciju, jo īpaši par iespējamajām nepilnībām ES tiesību aktu ieviešanā; tā kā lūgumraksti var kalpot par agrīniem brīdinājumiem dalībvalstīm, kuras ES tiesību aktu īstenošanā atpaliek;

L.  tā kā Lūgumrakstu komitejai nosūtītie lūgumraksti bieži vien ir bijuši noderīgi un ir snieguši tiešu ieguldījumu citām komitejām, tām savā attiecīgajā kompetences jomā izstrādājot tiesību aktus;

M.  tā kā pamattiesību iesniegt lūgumrakstu pienācīgas ievērošanas nodrošināšana ir ne vien Lūgumrakstu komitejas pienākums, bet tam drīzāk vajadzētu būt visu Parlamenta komiteju un pārējo ES iestāžu kopīgam pienākumam; tā kā lūgumrakstu izskatīšanu nevajadzētu izbeigt, kamēr nav saņemtas atbildes no citām Parlamenta komitejām;

N.  tā kā Lūgumrakstu komitejai jācenšas plašāk izmantot savas prerogatīvas un vispārējos vai īpašos komitejas līdzekļus, piemēram, mutiskus jautājumus vai īsas rezolūcijas, lai, pamatojoties uz saņemtajiem lūgumrakstiem, pievērstu uzmanību ES pilsoņu un iedzīvotāju dažādajiem problēmjautājumiem, tos izvirzot apspriešanai šā Parlamenta sasaukuma plenārsēdēs;

O.  tā kā katrs lūgumraksts ir jānovērtē un jāizskata rūpīgi, efektīvi, ātri, pārredzami un individuāli, ievērojot Lūgumrakstu komitejas locekļu līdzdalības tiesības; tā kā katram lūgumraksta iesniedzējam ir īsā laikposmā jāsniedz atbilde, kurā vai nu norādīti lūgumraksta izskatīšanas izbeigšanas iemesli, vai izklāstīti veiktie turpmākie procesuālie, izpildes un uzraudzības pasākumi; tā kā labāka iestāžu koordinēšana ar ES, valsts un reģionālajām iestādēm ir būtiska, ja lūgumrakstos skartie jautājumi ir jārisina ātri;

P.  tā kā lūgumrakstu ātra un efektīva izskatīšana ir jānodrošina arī pārejas posmā starp sasaukumiem, kad mainās personāls;

Q.  tā kā tas, lai Lūgumrakstu komiteja netiktu noslogota, nepieļaujami ilgi izskatot nepieņemamus un nepamatotus lūgumrakstus, galvenokārt būtu jānodrošina pieņemamu un pamatotu lūgumrakstu interesēs;

R.  tā kā lūgumraksta iesniedzējs ir pienācīgi jāinformē par iemesliem, kuru dēļ attiecīgais lūgumraksts ir atzīts par nepieņemamu;

S.  tā kā lūgumrakstus apspriež Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs un tā kā lūgumrakstu iesniedzējiem ir tiesības apspriedēs uzstāties un tiesības iepazīstināt ar savu lūgumrakstu, sniedzot sīkāku informāciju, un tādējādi aktīvi atbalstīt komitejas darbu, jo komitejas locekļi, Komisija un dalībvalstu pārstāvji, kas, iespējams, piedalās sanāksmēs, saņem papildinformāciju; tā kā 2014. gadā Lūgumrakstu komitejas sēdes apmeklēja un tās apspriedēs uzstājās 127 lūgumrakstu iesniedzēji; tā kā šis tiešās līdzdalības rādītājs joprojām ir relatīvi zems un būtu jāpalielina, tostarp, izmantojot tālsaziņas līdzekļus un tādu plānošanu, kas sniegtu iespēju lūgumrakstu iesniedzējiem labāk organizēt viņu ierašanos komitejā;

T.  tā kā daudzos gadījumos pēc publiskajām debatēm komitejas sēdēs lūgumrakstu izskatīšana izbeigta netiek, kā arī tiek paredzēti turpmāki procesuāli pasākumi un gaidītas atbildes, proti, Komisija vai Parlamenta komitejas veic papildu izpēti vai ar attiecīgajām valsts vai reģionālajām iestādēm apmainās ar konkrētu informāciju;

U.  tā kā ar mērķi nodrošināt iespēju apspriest plašu tematu klāstu un nodrošināt debašu kvalitāti nepieciešams vairāk laika veltīt sanāksmēm; tā kā politisko grupu koordinatoru sanāksmes ir izšķiroši svarīgas, lai nodrošinātu komitejas darba vienmērīgu plānošanu un darbību, un tā kā tādēļ pietiekami daudz laika jāatvēl demokrātiskas lēmumu pieņemšanas procedūras nodrošināšanai;

V.  tā kā Lūgumrakstu komitejas darbība balstās uz rakstisku informāciju, ko sniedz lūgumrakstu iesniedzēji, un uz viņu mutisko un audiovizuālo pienesumu sanāksmju laikā, ko papildina Komisijas, dalībvalstu, Ombuda vai citu politiskās pārstāvības struktūru sniegtās speciālās zināšanas;

W.  tā kā lūgumrakstu iesniedzēju bažas būtu pienācīgi jānovērš rūpīgā veidā visa lūgumrakstu izskatīšanas procesa laikā; tā kā šajā procesā var būt vajadzīgi dažādi posmi, tostarp vairākas kārtas, kurās lūgumraksta iesniedzējs un attiecīgās Eiropas un dalībvalstu iestādes sniedz atbildes;

X.  tā kā saskaņā ar lūgumraksta pieņemamības kritērijiem, kas noteikti Līgumā un Parlamenta Reglamentā, lūgumrakstiem ir jāatbilst oficiāliem pieņemamības nosacījumiem (Reglamenta 215. pants), proti, lūgumraksta tematam ir jāattiecas uz Eiropas Savienības darbības jomu un tieši jāskar lūgumraksta iesniedzējs, kam jābūt Eiropas Savienības pilsonim vai iedzīvotājam; tā kā līdz ar to zināmu skaitu lūgumrakstu atzīst par nepieņemamiem, jo tie neatbilst minētajiem oficiālajiem kritērijiem; tā kā lēmums par pieņemamību būtu jāpieņem, balstoties uz šādiem juridiskajiem un tehniskajiem kritērijiem, nevis pamatojoties uz politiskiem lēmumiem; tā kā lūgumrakstu tīmekļa portālam jābūt efektīvam rīkam, ar ko lūgumrakstu iesniedzējiem nodrošina nepieciešamo informāciju un instrukcijas par pieņemamības kritērijiem;

Y.  tā kā patlaban ir pieņemta īpaša pieeja, izskatot lūgumrakstus, kas attiecas uz bērniem, atzīstot to, ka jebkāda kavēšanās šajās lietās iesaistītās personas traumē īpaši nopietni;

Z.  tā kā, iesniedzot lūgumrakstus, ES iedzīvotāji var uzraudzīt ES tiesību aktu izstrādi un piemērošanu; tā kā saskaņā ar šādu iespēju ES iedzīvotāji ir uzskatāmi par lietderīgu informācijas avotu attiecībā uz pieprasījumiem, kas skar ES tiesību aktus un to pārkāpumus — pēdējie ir īpaši svarīgi no tādu jautājumu viedokļa, kas attiecas uz vidi, iekšējo tirgu, profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, patērētāju aizsardzību un finanšu pakalpojumu nozari;

AA.  tā kā bieži vien lūgumrakstu iesniedz vienlaikus ar sūdzību Komisijai, kuras dēļ Komisija var sākt pienākumu neizpildes procedūru vai iesniegt prasību Tiesā par bezdarbību; tā kā saskaņā ar statistikas datiem (skat. Komisijas 23. ziņojumu par ES tiesību piemērošanas pārraudzību (COM/2006/0416)) saistībā ar vienu ceturto daļu vai pat trešdaļu lūgumrakstu un sūdzību, kas izskatīti 2014. gadā, tika ierosināta pienākumu neizpildes procedūra vai šādas procedūras tika ierosinātas, pamatojoties nepastarpināti uz pašiem lūgumrakstiem; tā kā Parlamenta iesaistīšanās šo lūgumrakstu izskatīšanas procedūrās ļauj papildus pārbaudīt kompetento ES iestāžu izmeklēšanas darbu; tā kā neviena lūgumraksta izskatīšanu nedrīkst izbeigt, kamēr tajos izteiktās sūdzības izmeklē Komisija;

AB.  tā kā galvenie lūgumrakstos formulētie sūdzību jautājumi aptver plašu tematu loku, piemēram, vides jomu reglamentējošos tiesību aktus (jo īpaši attiecībā uz ūdens un atkritumu apsaimniekošanu, ogļūdeņraža derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi un lieliem infrastruktūras un attīstības projektiem), pamattiesības (jo sevišķi bērnu un personu ar invaliditāti tiesības, īpašu vērību pievēršot apstāklim, ka līdz vienai ceturtdaļai ES vēlētāju esot tādi vai citādi traucējumi vai invaliditāte), personu pārvietošanās brīvību, diskrimināciju, imigrāciju, nodarbinātību, sarunas par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP), dzīvnieku labturību, tiesiskuma īstenošanu un personu ar invaliditāti sociālo integrāciju;

AC.  tā kā Lūgumraksta komiteja izveidoja tīmekļa portālu, kas sāka darboties ar gadu ilgu kavēšanos 2014. gada 19. novembrī un aizstāja agrāko elektronisko platformu, kurā varēja iesniegt lūgumrakstus Europarl portālā, un kas tika izveidots, lai veicinātu tiesības iesniegt lūgumrakstu un sekmētu iedzīvotāju aktīvu dalību ES dzīvē; tā kā šis portāls, kaut arī tas joprojām nedarbojas ar pilnu jaudu, tika iecerēts kā lūgumrakstu procesa īpašo vajadzību integrēts risinājums, piešķirot tiem ES iedzīvotājiem, kas vēlas iesniegt lūgumrakstu, viņu vajadzībām atbilstošāku interneta rīku, kurā viņi var reāllaikā sekot līdzi savu lūgumrakstu izskatīšanas dažādiem posmiem; tā kā tika atklāti vairāki trūkumi, jo īpaši attiecībā uz meklēšanas funkciju, kuri grauj portāla kā publiska lūgumrakstu reģistra nozīmi, un tā kā jau vajadzēja būt pabeigtai otrajai fāzei ar mērķi novērst visas konstatētās kļūmes; tā kā šis portāls var palīdzēt iedzīvotāju un Komitejas locekļu apkalpošanas uzlabošanā un šīs apkalpošanas atpazīstamības uzlabošanā un tā kā tas kalpos par elektronisku reģistru (paredzēts Reglamenta 216. panta 4. punktā), dodot iedzīvotājiem iespēju iesniegt lūgumrakstus un sekot līdzi to izskatīšanas virzībai, un pievienot savu elektronisko parakstu saviem lūgumrakstiem; tā kā šis jaunais portāls tika iecerēts, lai uzlabotu lūgumrakstu procedūras pārredzamību un interaktivitāti, vienlaikus nodrošinot labāku administratīvo efektivitāti, nolūkā ievērot lūgumrakstu iesniedzēju, deputātu un sabiedrības intereses; tā kā tīmekļa portālam vajadzētu būt rīkam, ar kura palīdzību var uzlabot lūgumraksta izskatīšanas procesa pārredzamību un lūgumraksta iesniedzēju piekļuvi informācijai un pievērst iedzīvotāju uzmanību Lūgumrakstu komitejas spējai un iespējām palīdzēt viņiem atrisināt viņu situācijas; uzsver, ka jaunās informācijas un sakaru tehnoloģijas būtu jāizmanto vairāk un to izmantošana būtu papildus jāstimulē nolūkā Lūgumrakstu komitejas darbu tuvināt iedzīvotājiem;

AD.  tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir svarīgs līdzeklis, pateicoties kuram, pilsoņi var piedalītos ES politisko lēmumu pieņemšanas procesā, un tā kā šā līdzekļa potenciāls būtu jāizmanto pilnībā; tā kā nolūkā sasniegt labākos rezultātus no pilsoņu dalības viedokļa šis līdzeklis būtu jāuzlabo vēl vairāk, tā pārstāvības līmeņi un tās praktiskie aspekti būtu jāpadara iedarbīgāki, un Eiropas iestādēm (īpaši Komisijai) tas būtu pilnībā jāievēro un jāīsteno;

AE.  tā kā Lūgumrakstu komiteja joprojām cieši seko līdzi Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulas piemērošanai un tā kā tā apzinās vajadzību pēc jaunas regulas, lai novērstu tās daudzos trūkumus, traucēkļus un nepilnības un visai neveiklo spēkā esošo juridisko regulējumu un smagnējos mehānismus, kas vajadzīgi, lai uzsāktu EPI un veiktu turpmākos pasākumus, jo īpaši saistībā ar parakstu faktisko vākšanu;

AF.  tā kā Lūgumrakstu komiteja uzskata, ka trīs gadus pēc Regulas Nr. 211/2011 stāšanās spēkā 2012. gada 1. aprīlī ir jāizvērtē tās īstenošana, lai konstatētu iespējamos trūkumus un ierosinātu reālistiskus risinājumus nolūkā to ātri pārskatīt un uzlabot tās darbību;

AG. tā kā publisko uzklausīšanu rīkošana par sekmīgajām iniciatīvām ir izrādījusies sekmīga un tā kā Lūgumrakstu komitejas iesaistīšanos un dalību piesaistītās komitejas statusā uzklausīšanās par EPI ir ļoti pozitīvi vērtējuši gan deputāti, gan pilsoniskā sabiedrība; tā kā Lūgumrakstu komiteja atbalsta šo procesu un iegulda šā mērķa sasniegšanā savu darbā ar iedzīvotājiem gūto lielo pieredzi; tā kā no Komisijas tiktu gaidīti konkrēti papildu pasākumi ar konkrētiem priekšlikumiem saistībā ar jebkuru sekmīgo Eiropas pilsoņu iniciatīvu;

AH. tā kā ir jāatzīmē, ka, ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas noslogotību un nepieciešamību palielināt Lūgumrakstu komitejas sekretariāta cilvēkresursus, par 2014. gadā izmeklēšanas stadijā esošiem lūgumrakstiem nav rīkots neviens faktu konstatēšanas brauciens; tā kā faktu konstatēšanas braucieni, kurus rīko, reaģējot uz attiecīgiem lūgumrakstiem, turpmāk tiks veikti;

AI.  tā kā faktu konstatēšanas braucienu parastais apjoms būtu no jauna jāsasniedz 2016. gadā, jo tie ir Lūgumrakstu komitejas īpašā prerogatīva un būtiska tās darba daļa, kas paredz mijiedarbību ar attiecīgo dalībvalstu iedzīvotājiem un iestādēm; tā kā šo delegāciju locekļi piedalās visos saistītajos pasākumos, tostarp ziņošanā, ar vienlīdzīgām tiesībām;

AJ.  tā kā Lūgumrakstu komitejai ir pienākumi pret Eiropas ombuda biroju, kas atbild par ES iedzīvotāju sūdzību izmeklēšanu attiecībā uz administratīvām kļūmēm, kuras, iespējams, pieļāvušas ES iestādes un struktūras un par kurām Lūgumraksta komiteja arī gatavo gada ziņojumu, par pamatu ņemot paša Eiropas ombuda izstrādāto gada ziņojumu; tā kā 2014. gadā Lūgumrakstu komiteja aktīvi un nepastarpināti piedalījās Eiropas ombuda vēlēšanu rīkošanā, kas paredzēta Parlamenta Reglamenta 204. pantā; tā kā Emily O’Reilly 2014. gada decembrī efektīvi un pārredzami rīkotajās vēlēšanās tika atkārtoti ievēlēta ombuda amatā uz piecu gadu pilnvaru termiņu;

AK.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas ombudu tīkla locekle — šis tīkls aptver arī to valstu parlamentu lūgumrakstu komitejas, kuros šādas komitejas pastāv, — un tā kā ir svarīgi, lai dalībvalstu parlamenti izveidotu lūgumrakstu komitejas, tās stiprinātu gadījumos, kad tādas jau ir izveidotas, un uzlabotu sadarbība starp tām,

1.  uzsver Lūgumrakstu komitejas darbu, ko tā veikusi, nodrošinot ES pilsoņu un iedzīvotāju zināmu līdzdalību savu tiesību aizsardzībā un veicināšanā un Savienības regulējuma pareizas piemērošanas kontrolē, jo, pateicoties viņu lūgumrakstiem, var iepazīties ar iedzīvotāju bažām, lai pamatotās sūdzības tiktu atrisinātas pieņemamā laika periodā; atkārtoti izsaka viedokli, ka labāka institucionāla koordinēšana ar ES, valsts un reģionālajām iestādēm, kā arī citām struktūrām ir būtiska, lai lūgumrakstos skartos jautājumus risinātu ātri;

2.  uzsver, ka Lūgumrakstu komiteja (kā iedzīvotāja kontaktpunkts), Eiropas Ombuds un EPI visi kopā var tikt uzskatīti par iedzīvotāju aktīvākas politiskās līdzdalības nodrošināšanas pamatinstrumentu kopumu, attiecībā uz kuriem ir jāpanāk iedzīvotāju pārredzamas un pienācīgas piekļuves iespējas un jānodrošina to netraucēta darbība; uzsver minēto instrumentu uzdevumu popularizēt Eiropas pilsonību un stiprināt ES iestāžu atpazīstamību un uzticamību; prasa, lai ES iestādes vairāk ņemtu vērā Eiropas ombuda veikto darbu; prasa izstrādāt papildu mehānismus, ar kuriem nodrošināt iedzīvotāju tiešu līdzdalību Eiropas iestāžu lēmumu pieņemšanas procesos;

3.  uzsver, ka pastiprināta sadarbība ar valsts, reģionālajām un vietējām varas iestādēm par jautājumiem, kas attiecas uz ES tiesību piemērošanu, ir būtiska, lai strādātu pie tuvināšanās ar ES iedzīvotājiem un Eiropas Parlamenta lēmumu pieņemšanas procesa demokrātiskās leģitimitātes un atbildības par to pastiprināšanas; konstatē, ka sadarbību uzlabo informācijas proaktīva apmaiņa visos iestāžu līmeņos un ka tas ir galvenais aspekts, ar ko risina lūgumrakstu iesniedzēju skartos jautājumus; pauž nožēlu, ka valsts, reģionālās un vietējās iestādes uz Lūgumrakstu komitejas pieprasījumiem atsevišķos gadījumos nereaģē;

4.  brīdina par joprojām neizskatītajiem lūgumrakstiem, jo Lūgumrakstu komitejas sekretariāta cilvēkresursi ir ierobežoti, kas savukārt acīmredzami ietekmē lūgumrakstu izskatīšanai paredzēto laiku, jo īpaši laiku, kurā nosaka to pieņemamību; uzskata, ka šādi kavējumi nav pieņemami, ja mērķis ir nodrošināt teicamas kvalitātes pakalpojumus, un ka tie ne vien mazina tiesību iesniegt lūgumrakstus efektīvu izmantošanu, bet arī kaitē Eiropas iestāžu uzticamībai no ieinteresēto iedzīvotāju viedokļa; aicina Parlamenta atbildīgās politiskās un administratīvās struktūrvienības sadarbībā ar Budžeta komiteju rast atbilstošu risinājumu, lai nodrošinātu Lūgumrakstu komitejas darba atbilstību Līgumu būtībai;

5.  turklāt uzskata, ka Parlamentam ir īpašs pienākums nodrošināt, lai nepamatoti ilgi netiktu novilcināta nepieņemamo vai nepamatoto lūgumrakstu atzīšana par nepamatotiem vai to izskatīšanas izbeigšana; šajā sakarībā uzsver, ka lūgumrakstu iesniedzējiem ir jāsaņem rūpīgs to iemeslu skaidrojums, kuru dēļ lūgumraksts ir atzīts par nepieņemamu vai tā izskatīšana ir izbeigta;

6.  aicina Lūgumrakstu komiteju un vajadzības gadījumā Parlamenta komitejas, kas atbild par Reglamenta grozījumiem, precīzāk nošķirt pieņemamības un pamatotības noskaidrošanas kritērijus un lēmuma par lūgumraksta izskatīšanu un izskatīšanas izbeigšanu kritērijus, kā arī nodrošināt to, lai šī sistēma būtu saprotama iespējamajiem lūgumrakstu iesniedzējiem;

7.  uzsver svarīgo lomu, kāda ir Komisijai, kas sniedz palīdzību lūgumrakstos aplūkoto gadījumu izmeklēšanā, un prasa, lai tā proaktīvi un savlaicīgi uzraudzītu atsevišķus projektus, par kuriem sūdzas lūgumrakstu iesniedzēji un kuru oficiālo plānojumu īstenojot, ES tiesību akti jau ir pārkāpti vai turpmāk tiks pārkāpti; aicina Komisiju kā Līgumu pareizas izpildes uzraudzi novērst šādus ES tiesību nepareizas transponēšanas vai netransponēšanas vispār gadījumus, jo par tiem Parlaments saņem daudzus lūgumrakstus; papildus tam aicina Komisiju šajā sakarībā aktīvāk izmantot iespēju ierosināt pienākumu neizpildes procedūru; uzsver, ka, ierosinot valsts pienākumu neizpildes procedūru, nedrīkst radīt iespaidu, ka vairāk tiek ievērotas lielāko dalībvalstu intereses; aicina Komisiju regulāri informēt Lūgumrakstu komiteju par tās pienākumu neizpildes procedūras gaitu un konkrētajiem rezultātiem, kura ir tieši saistīta ar kādu no konkrētiem lūgumrakstiem;

8.  aicina Komisiju pilnībā iesaistīties lūgumrakstu izskatīšanas procedūrā, piemēram, veicot rūpīgu izpēti par tai iesniegtajiem pieņemamajiem gadījumiem un noslēgumā sniegt precīzas un aktuālas rakstveida atbildes lūgumrakstu iesniedzējiem; sagaida, ka šīs atbildes tiks sīkāk iztirzātas, šos jautājumus mutiski apspriežot Lūgumrakstu komitejas publiskajās sanāksmēs; uzskata, ka institucionālās uzticamības dēļ Komisija šādās debatēs būtu jāpārstāv attiecīga ranga amatpersonai;

9.  pārredzamības labad un nolūkā nodrošināt dažādo ES iestāžu uzticamu sadarbību prasa Komisijai atvieglot piekļuvi dokumentiem, kas satur visu attiecīgo informāciju par ES izmēģinājuma procedūrām, jo īpaši saistībā ar iesniegtajiem lūgumrakstiem, tostarp jautājumu un atbilžu apmaiņai Komisijas un attiecīgo dalībvalstu starpā, vismaz tad, kad procedūras ir pabeigtas;

10.  uzsver — ir svarīgi, lai Komisija īstenotu proaktīvu uzraudzību un savlaicīgu preventīvu rīcību, ja ir pamatoti pierādījumi, ka konkrēti plānoti projekti, par kuriem ir publicēta informācija, varētu būt pretrunā ES tiesību aktiem; pauž bažas par pašreiz Komisijā vērojamo tendenci, ka, nosakot procesuālas dabas ierobežojumus, tiek liegta daudzu lūgumrakstu pārbaude pēc būtības; nepiekrīt vairākkārtējiem ierosinājumiem slēgt daudzas ar konkrētiem lūgumrakstiem saistītas lietas, nesaņemot tādas izmeklēšanas rezultātu, kas tiek veikta par minētajos lūgumrakstos skartajiem jautājumiem, un uzskata, ka tas ir pretrunā Komisijas galvenajam mērķim būt par Līgumu pareizas izpildes uzraudzītāju; prasa pievērst vēl lielāku uzmanību un atbilstoši rīkoties, jo īpaši attiecībā uz lūgumrakstu iesniedzēju aprakstītajiem gadījumiem, kad ES tiesību aktus, iespējams, ir pārkāpusi pati Komisija, piemēram, nenodrošinot publisku piekļuvi dokumentiem, kas ir garantēta Orhūsas konvencijā;

11.  norāda, ka ir svarīgi, lai Komisija detalizēti un proaktīvi atbildētu uz visiem lūgumrakstiem un to darītu iespējami ātri;

12.   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas īpašo nozīmi un lielo noslogotību, kas saistīta ar sazināšanos ar tūkstošiem pilsoņu un iedzīvotāju, kuri katru gadu iesniedz lūgumrakstus, aicina palielināt komitejas sekretariāta rīcībā esošos cilvēkresursus;

13.  uzsver nepieciešamību uzlabot saraksti ar iedzīvotājiem, lai izskatītu viņu prasības;

14.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi pastiprināt sadarbību ar dalībvalstu parlamentiem, to attiecīgajām komitejām un valdībām un mudināt dalībvalstu iestādes ES tiesību aktus transponēt un piemērot pilnīgi pārredzami; uzsver, ka svarīga ir sadarbība ar Komisiju un dalībvalstīm, lai efektīvāk un pārredzamāk aizstāvētu iedzīvotāju tiesības, un mudina nodrošināt dalībvalstu pārstāvju klātbūtni sanāksmēs; uzsver nepieciešamību pēc tā, lai Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs un uzklausīšanās piedalītos maksimāli augsta ranga Padomes un Komisijas pārstāvji, ja minēto iestāžu iesaistīšanos diktē apspriesto jautājumu saturs; atkārtoti pauž aicinājumu, kas tika izteikts ziņojumā par Lūgumrakstu komitejas darbību 2013. gadā (2014/2008(INI)), uzsākt plašāku strukturēto dialogu ar dalībvalstīm, proti, organizēt regulāras sanāksmes ar valstu lūgumrakstu komiteju vai citu kompetento iestāžu locekļiem;

15.  aicina dalībvalstis normatīvi standartizēt pienākumu veidot efektīvi funkcionējošas lūgumrakstu komitejas valstu parlamentos, tādējādi ievērojami uzlabojot Lūgumrakstu komitejas un dalībvalstu parlamentu sadarbības efektivitāti;

16.   uzskata, ka ir ļoti svarīgi Lūgumrakstu komitejai ciešāk sadarboties ar citām Parlamenta komitejām, prasot tām sniegt atzinumus par lūgumrakstiem, aicinot to locekļus uz debatēm, kas attiecas uz šo komiteju attiecīgo kompetences jomu, vairāk iesaistoties to darbā kā komitejai, kas sniedz atzinumus par atsevišķiem ziņojumiem, jo īpaši par ziņojumiem, kuros aplūkota ES tiesību pareiza transponēšana un piemērošana dalībvalstīs; prasa, lai kompetentās komitejas pienācīgi izskatītu tām nosūtītos lūgumrakstus un sniegtu atbildes, kas nepieciešamas, lai pareizi izskatītu lūgumrakstus;

17.  uzsver Lūgumrakstu komitejas kā pārbaudošās komitejas pieaugošo nozīmi — tai vajadzētu kļūt par atsauces punktu Eiropas tiesību aktu transponēšanā un īstenošanā administratīvajā līmenī dalībvalstīs; atkārtoti izsaka rezolūcijā par Lūgumrakstu komitejas darbību 2013. gadā[1] formulēto prasību plenārsēžu laikā rīkot plašākas politiskās debates un aktīvāk īstenot saziņu par Eiropas iedzīvotāju lūgumrakstiem;

18.  pauž nožēlu par to, ka Lūgumrakstu komiteju personīgi iepazīstināt ar savu situāciju nevar lielāks skaits lūgumrakstu iesniedzēju, kas daļēji skaidrojams ar sanāksmju laika trūkumu un cilvēkresursu trūkumu šīs komitejas sekretariātā; prasa uzlabot termiņus, kuros lūgumrakstu iesniedzējus informē par viņu iesniegto lūgumrakstu izskatīšanu un viņu ierašanos komitejā; atbalsta videokonferenču vai citu līdzekļu plašāku izmantošanu, kas ļautu lūgumrakstu iesniedzējiem aktīvi piedalīties Lūgumrakstu komitejas darbā, pat ja viņi nevar ierasties fiziski;

19.  aicina Parlamentā ātri izveidot neoficiālu Lūgumrakstu tīklu, kurā iesaistītos katras Parlamenta komitejas locekļi, lai nodrošinātu ar lūgumrakstiem saistītā darba vienmērīgu un efektīvu koordinēšanu, kas uzlabotu tiesību iesniegt lūgumrakstus izmantošanu;

20.   norāda uz lielo nozīmi, kādai ir jābūt pārējām Parlamenta komitejām, tostarp tām sanāksmēs izskatot jautājumus, kas skarti lūgumrakstos un kas saistīti ar to attiecīgo kompetences jomu, un vajadzības gadījumā tām izmantojot saņemtos lūgumrakstus kā informācijas avotu likumdošanas procesos;

21.  pauž nožēlu par to, ka Pamattiesību harta nav pieņemta visās dalībvalstīs un ka daudzi cilvēki tās īstenošanā ir atklājuši neskaidrības un tās piemērošana zināmā mērā ir viņiem likusi vilties; papildus tam nožēlo, ka ES vēl nav pievienojusies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kā tas paredzēts LES 6. panta 2. punktā, un ka Eiropas iedzīvotājiem nav pieejama pietiekami plaša informācija par šajā sakarībā spēkā esošajām procedūrām; pauž nožēlu par to, cik stingri Komisija interpretē Pamattiesību hartas 51. pantu, kurā noteikts, ka hartas noteikumi attiecas uz Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu, un uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus; atgādina, ka Komisija bieži vien, kad Lūgumrakstu komiteja tai ir pieprasījusi rīkoties pamattiesību jomā, ir norādījusi uz savu nespēju attiecīgi rīkoties, pamatojoties uz Pamattiesību hartas 51. pantu; uzsver to, ka iedzīvotāju vēlmes bieži vien pārsniedz to, ko pieļauj hartas stingrie juridiskie noteikumi; prasa, lai Komisija darītu vairāk, lai apmierinātu iedzīvotāju vēlmes un nāktu klajā ar jaunu 51. panta interpretācijas metodi;

22.  uzsver svarīgo darbu, ko Lūgumrakstu komiteja veica saistībā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu; šajā sakarībā pienācīgi ņem vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas noslēdzošos komentārus par sākotnējo Eiropas Savienības ziņojumu[2]; uzsver, ka saskaņā ar konvencijas prasībām Eiropas Savienības sistēma būtu jānodrošina ar pienācīgiem resursiem; šajā sakarībā aicina uzlabot Lūgumrakstu komitejas un tās sekretariāta spējas, ļaujot Lūgumrakstu komitejai pienācīgi pildīt savus aizsardzības pienākumus; prasa norīkot īpašu speciālistu, kura pienākums būtu ar invaliditāti saistīto jautājumu izskatīšana; uzsver Lūgumrakstu komitejas vēlmi cieši sadarboties ar citām likumdošanas komitejām, kas iesaistītas Parlamenta Invaliditātes tīklā; uzsver vajadzību pēc papildu centieniem un rīcības no Lūgumrakstu komitejas puses attiecībā uz personu ar invaliditāti aizsardzību, piemēram, pēc rīcības, kas vērsta uz Marrākešas nolīguma ātras ratificēšanas veicināšanu;

23.  uzsver iedzīvotāju paustās bažas un noraidošo attieksmi attiecībā uz transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) un nepārredzamajām sarunām, kurās Komisija piedalās, kā liecina daudzi 2014. gadā saņemtie lūgumraksti; norāda, ka ir svarīgi, lai Komisija steidzami īstenotu Eiropas ombuda ieteikumus šajā jautājumā;

24.    norāda uz Lūgumrakstu komitejas sagatavoto atzinumu par Komisijas ieteikumiem attiecībā uz TTIP sarunām, kurā, kā norādīts daudzos saņemtos lūgumrakstos, tiek noraidīts šķīrējtiesas instruments, kas pazīstams kā ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas instruments (ISDS), un pauž nožēlu, ka ir noraidīta EPI pret TTIP;

25.  pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis vēl nav ratificējušas ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, un aicina tās parakstīt un ratificēt minēto konvenciju pēc iespējas ātri;

26.  aicina ES un dalībvalstis parakstīt un ratificēt Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām fakultatīvo protokolu;

27.  aicina dalībvalstis bez turpmākas kavēšanās parakstīt un ratificēt Marrākešas nolīgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām ar redzes traucējumiem un drukas lasītnespēju;

28.  konstatē īpašo uzmanību, kas pievērsta atsevišķiem lūgumrakstiem par iespējamo naftas rezervju Kanāriju salās izpētes un ieguves projektu; atzīst, ka lūgumrakstu iesniedzēji, kuri vides aizsardzības apsvērumu dēļ iebilst pret šo projektu, ievērojami palīdzēja noskaidrot pušu nostājas šajā jautājumā; atzīst, ka lūgumrakstu iesniedzēji joprojām piešķir prioritāti ar vidi saistītiem jautājumiem, tādējādi izgaismojot visus šajā jomā dalībvalstīs pastāvošos trūkumus; konstatē, ka daudzos no šiem lūgumrakstiem galvenā uzmanība ir pievērsta atkritumu apsaimniekošanai, ūdensapgādes nepārtrauktībai, kodolenerģētikai, lielpatēriņa hidropārraušanai un dzīvnieku sugu aizsardzībai;

29.  uzsver lielo skaitu tādu saņemto lūgumrakstu, kuros nosodīta lielpatēriņa hidropārraušanas metodes izmantošana gāzes un naftas ieguvei no grunts un uzsvērta šāda paņēmiena izmantošanas negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi, ekonomiku un sociālo jomu;

30.  īpaši nosoda praksi projektu sadalīt posmos, kas atkārtoti novērojama attiecībā uz lieliem infrastruktūras vai urbumu projektiem, par kuriem ir izteiktas sūdzības daudzos vides jautājumiem veltītos lūgumrakstos;

31.  konstatē lūgumrakstu iesniedzēju paustās bažas par netaisnībām, kas, iespējams, pieļautas, īstenojot administratīvās un tiesu procedūras lietās par vecāku šķirtību un laulības šķiršanu, kurās tika skatīti jautājumi par mazgadīgu bērnu aizgādību un piespiedu adopciju dažās dalībvalstīs; šajā sakarībā konstatē, ka dažās dalībvalstīs pāru ar dažādu valstspiederību gadījumā var tikt pieļauta diskriminācija valstspiederības dēļ par labu laulātajam no tās dalībvalsts, kurā notiek tiesvedība, pret personu, kas nav šīs valsts valstspiederīgais, kas nereti ļoti negatīvi un dramatiski ietekmē bērna tiesības; uzsver, ka Lūgumrakstu komiteja ir informēta par gadījumiem, kuros iesaistītas vairākas dalībvalstis (Vācija (jo īpaši saistībā ar Bērnu un jauniešu lietu iestādes darbu), Francija, Nīderlande, Slovākija un Dānija) un Norvēģija, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē regulas „Brisele IIa” gaidāmo pārskatīšanu 2016. gadā; uzsver, ka 2015. gadā Lūgumrakstu komitejā tika izveidota jauna darba grupa, kuras uzdevums bija ātri un saskanīgi reaģēt uz šīm bažām, un ka šī grupa devās faktu konstatēšanās braucienā, lai izmeklētu šāda veida sūdzības uz vietas;

32.  uzsver to saņemto lūgumrakstu lielo skaitu, kuros pausta barga kritika un brīdinājums par sekām, ko rada ES migrācijas politika, tirdzniecības politika un ārpolitika attiecībā uz tādu normu ievērošanu, kurās ir prasīta migrantu cilvēktiesību aizsardzība; norāda, ka visu ES aģentūru, struktūru un iestāžu, tostarp Frontex, pienākums ir to attiecīgajās darbības jomās vienmēr nodrošināt cilvēktiesību un Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību ievērošanu;

33.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, sākot ar 2007. gadu, katru gadu rīkot sabiedrības dialogu „Bērnu tiesību forums”, kura mērķis ir sekmēt bērnu tiesību ievērošanu ES iekšējos un ārējos pasākumos; konstatē, ka šajā dialogā piedalās dalībvalstu pārstāvji, bērnu tiesību pārstāvji, Reģionu komiteja, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Eiropas Padome, UNICEF un virkne nevalstisko organizāciju;

34.   uzsver iedzīvotāju iesniegtajos lūgumrakstos skarto tematu dažādību, piemēram, par pamattiesībām, cilvēktiesībām, personu ar invaliditāti tiesībām, iekšējo tirgu, vides tiesībām, darba attiecībām, migrācijas politiku, tirdzniecības nolīgumiem, sabiedrības veselības jautājumiem, bērnu labklājību, transportu, dzīvnieku tiesībām un diskrimināciju; aicina Lūgumrakstu komiteju savu darbu specializēt vēl vairāk, norīkojot iekšējos referentus svarīgākajās politikas jomās, par kurām raksta lūgumrakstu iesniedzēji; prasa Lūgumrakstu komitejas sekretariātam piešķirt vairāk resursu, lai komiteja spētu tikt galā ar visu šo sarežģīto un plašo lūgumrakstu klāstu;

35.  uzskata, ka publisku uzklausīšanu rīkošana ir svarīgs veids, kā izskatīt lūgumrakstu iesniedzēju aprakstītās problēmas; vēlas vērst uzmanību uz publiskām uzklausīšanām, kas ir rīkotas sadarbībā ar Vides komiteju par EPI „Tiesības uz ūdeni — cilvēktiesības” un ar Juridisko komiteju, izskatot EPI „Viens no mums”; pauž viedokli, ka EPI ir uzskatāma par instrumentu, ar kura palīdzību tiek sekmēta transnacionāla, līdzdalības un reprezentatīva demokrātija, kas pēc jaunas regulas apstiprināšanas varētu nodrošināt iedzīvotāju tiešāku piedalīšanos tādu ES politikas nostādņu un likumdošanas jautājumu veidošanā, aktualizēšanā un svarīguma noteikšanā, kas ir jāatrisina; vēlreiz apstiprina savu apņēmību proaktīvi piedalīties tādu publisku uzklausīšanu organizēšanā, kurās apspriež pieņemtās pilsoņu iniciatīvas; apņemas institucionālā līmenī par prioritāti uzskatīt šā līdzdalības procesa efektivitātes nodrošināšanu un, ja nepieciešams, pienācīgi veikt tiesību aktu pieņemšanai sekojošos pasākumus; atzinīgi vērtē to, ka uzklausīšanās izmanto personām ar invaliditāti paredzētus palīdzības risinājumus, piemēram, ekrānu teksta konvertācijai runā;

36.  pauž nožēlu par Komisijas reakciju uz dažām sekmīgajām EPI un ir sarūgtināts, ka saistībā ar vienīgo transnacionālās demokrātijas instrumentu Eiropas Savienībā ticis īstenots maz pasākumu;

37.  pievērš uzmanību vairākām 2014. gadā ziņojumu formā pieņemtām rezolūcijām, piemēram, 2014. gada 12. marta rezolūcijai par 2013. gada ziņojumu par ES pilsonību: ES pilsoņi — jūsu tiesības, jūsu nākotne[3], kas bija viens no faktoriem, kura dēļ tika rīkotas debates par pensiju tiesību saskaņošanu un iedzīvotāju aktīvajām un pasīvajām vēlēšanu tiesībām; pievērš uzmanību Lūgumrakstu komitejas gada ziņojumam par šīs komitejas darbību 2013. gadā[4] un 2015. gada 15. janvāra rezolūcijai par gada ziņojumu par Eiropas ombuda darbību 2013. gadā[5], jo īpaši attiecībā uz TTIP nolīgumu;

38.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu 2014. gadā turpināt 2013. gadā aizsāktos pasākumus, kas tika veikti iniciatīvas „Eiropas Pilsoņu gads” ietvaros, lielāku uzsvaru liekot uz Eiropas vēlēšanām (tās notika 2014. gada 22.–25. maijā); uzteic Komisijas vēlmi iedzīvotājus informēt par viņiem pieejamajiem līdzekļiem, kas nodrošina viņu dalību ES lēmumu pieņemšanas procesā, un tās gatavību tobrīd sniegt informāciju un padomus ES iedzīvotājiem par viņu tiesībām un demokrātiskajiem instrumentiem, kas ir nodoti iedzīvotāju rīcībā, lai šīs tiesības aizstāvētu; uzsver, ka būtu jādara vēl vairāk, lai uzlabotu informētību par Eiropas vēlēšanām, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte 2014. gada vēlēšanās daudzās dalībvalstīs bija mazāka par 50 %;

39.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt to, lai pilnībā darbotos Lūgumrakstu komitejas interneta portāls, kurā lūgumrakstu iesniedzēji var efektīvi reģistrēties, iesniegt savu lūgumrakstu, augšuplādēt pamatojošos dokumentus, atbalstīt pieņemamos lūgumrakstus un saņemt informāciju par sava lūgumraksta izskatīšanu, kā arī ar automātiskajām e-pasta vēstulēm saņemt paziņojumus par lūgumraksta statusa maiņu, un izmantot iespēju tieši sazināties ar ES iestāžu ierēdņiem, lai iegūtu skaidru un precīzu informāciju par lūgumrakstā skartā jautājuma izskatīšanas virzību; pauž nožēlu, ka darbs nav veikts paredzētajā īstenošanas grafikā un ka daudzas no plānotajām iespējām joprojām nav pabeigtas; mudina atbildīgās administratīvās struktūras paātrināti veikt nepieciešamos pasākumus, lai pabeigtu projekta atlikušo posmu īstenošanu un novērstu jebkādas pašreizējās nepilnības; uzsver, ka nepieciešama papildu rīcība, lai uzlabotu lūgumrakstu procesa pārredzamību;

40.  prasa, lai Parlaments, dalībvalstu parlamenti un dalībvalstu zemāka līmeņa iestādes, kurām ir atbilstošas apstrīdēšanas instances, īstenotu kopīgu pieeju, balstoties uz kuru, iedzīvotāji pilnībā saprastu, kāda līmeņa iestādē viņi var vērsties ar lūgumrakstiem un kādās instancēs var apstrīdēt saņemtos lēmumus;

41.  prasa nodrošināt Lūgumrakstu komitejas sekretariāta darbinieku efektīvu novērtējumu, galveno vērību pievēršot kvalitatīvas un kvantitatīvas atbilstības nodrošināšanai, jo ir uzkrājies liels neizskatīto lūgumrakstu apjoms un turpinās kavēšanās ar to izskatīšanu; uzskata, ka apstiprināto lūgumrakstu atbilstoša izskatīšana un izvērtēšana, kā arī taisnīgas atbildes sniegšana lūgumrakstu iesniedzējiem ir Eiropas pilsoniskās sabiedrības un Eiropas iestāžu saiknes stiprināšanas galvenais aspekts;

42.  uzsver nepieciešamību Lūgumrakstu komitejas tīmekļa vietnē nodrošināt konstruktīvāku informāciju iedzīvotājiem, organizējot mācību seminārus dalībvalstīs;

43.  uzsver SOLVIT tīkla nozīmīgo lomu, jo tas regulāri palīdz atklāt un atrisināt problēmas saistībā ar iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošanu; mudina Komisiju šo instrumentu modernizēt, atļaut Lūgumrakstu komitejas locekļu piekļuvi visai SOLVIT tīklā pieejamajai informācijai un viņus informēt par lietām, kas attiecas uz iesniegtajiem lūgumrakstiem;

44.   uzsver nepieciešamību pastiprināt Lūgumrakstu komitejas sadarbību ar citām ES iestādēm un struktūrām un dalībvalstu iestādēm; uzskata, ka ir būtiski uzlabot dialogus un sistemātisku sadarbību ar dalībvalstīm, jo īpaši ar dalībvalstu parlamentu lūgumrakstu komitejām; iesaka, lai visu dalībvalstu parlamenti, kuri vēl nav izveidojuši lūgumrakstu komitejas, to izdarītu; uzskata, ka Skotijas parlamenta Lūgumrakstu komitejas delegācijas 2014. gada 2. decembra vizīte Lūgumrakstu komitejā ir viens no šādas sadarbības piemēriem un ka šāda veida partnerība dos iespēju apmainīties ar paraugpraksi, dalīties iegūtajā pieredzē un īstenot efektīvu un regulāru procedūru lūgumrakstu nodošanai kompetentajām struktūrām;

45.  uzsver, ka cieša sadarbība ar dalībvalstīm Lūgumrakstu komitejas darbā ir ļoti svarīga; mudina dalībvalstis proaktīvi reaģēt uz lūgumrakstiem, kuri attiecas uz ES tiesību aktu īstenošanu un ievērošanu, un uzskata, ka liela nozīme ir dalībvalstu pārstāvju dalībai un aktīvai sadarbībai Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs; norāda uz Grieķijas valdības pārstāvju klātbūtni 2014. gada 10. februāra sanāksmē, kurā iepazīstināja ar ziņojumu par faktu konstatēšanas braucienu uz Grieķiju saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu (2013. gada 18.–20. septembris);

46.  atgādina, ka faktu konstatēšanas braucieni ir viens no svarīgākajiem izmeklēšanas instrumentiem, kurus saskaņā ar noteikumiem var izmantot Lūgumrakstu komiteja, kaut arī 2014. gadā neviens šāds brauciens nav rīkots; uzskata par ļoti svarīgu to, lai tiktu nodrošināta kontinuitāte attiecībā uz lūgumrakstiem, kuros minētos apstākļus pārbauda faktu konstatēšanas braucienos, tostarp Parlamenta vēlēšanu un jauna sasaukuma veidošanas procesā, un aicina Parlamenta komitejas vienoties par attiecīgu kārtību; uzsver, ka pēc faktu konstatēšanas braucieniem jāsniedz precīzi ieteikumi, kas vērsti uz lūgumraksta iesniedzēja problēmu atrisināšanu; sagaida, ka Lūgumrakstu komitejas regulārā darbība, rīkojot faktu konstatēšanas braucienus, atsāksies 2016. gadā;

47.  aicina Grieķiju ņemt vērā ieteikumus par atkritumu vākšanu un izgāztuvju vietām Grieķijā, kas minēti pēc faktu konstatēšanas brauciena izstrādātajā un Lūgumraksta komitejas 2014. gada februāra sanāksmē pieņemtajā ziņojumā; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt atkritumu savākšanai piešķirto līdzekļu izlietojumu; aicina dalībvalstis ievērot ES direktīvas par atkritumu pārstrādi;

48.  kā ļoti nozīmīgu vērtē dalībvalstu pārstāvju klātbūtni un aktīvu sadarbību Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs; atzinīgi vērtē attiecīgo dalībvalstu publiskās varas iestāžu pārstāvju klātbūtni, viņu dalību un aktīvo sadarbību un mudina šādu attieksmi apliecināt arī turpmāk; mudina visas dalībvalstis aktīvi piedalīties lūgumrakstu procesā;

49.  uzsver, ka svarīga ir sadarbība ar Eiropas ombudu un Parlamenta iesaistīšanās Eiropas ombudu tīklā; atzinīgi vērtē ombuda un Lūgumrakstu komitejas lieliskās attiecības iestāžu līmenī; sevišķi atzinīgi vērtē ombuda pastāvīgo ieguldījumu Lūgumrakstu komitejas darbā visa gada laikā;

50.   cer turpmāk pastiprināt sadarbību ar dažādu to dalībvalstu valstu un reģionālo parlamentu lūgumrakstu komitejām, kurās šādas komitejas pastāv; apņemas nodrošināt instrukcijas attiecībā uz šādu komiteju izveidi atlikušajās dalībvalstīs, kas to vēlas;

51.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam, dalībvalstu valdībām, kā arī to parlamentiem, lūgumrakstu komitejām un ombudiem vai līdzīgām kompetentajām iestādēm.

PASKAIDROJUMS

Gada ziņojuma par 2014. gadu uzdevums ir pārskata sniegšana par Lūgumrakstu komitejas darbu, ņemot vērā, ka tās darba grafiks nevis ir saskaņots ar Eiropas Komisijas likumdošanas programmu, bet gan to nosaka iedzīvotāji, kas īsteno savas tiesības Eiropas Parlamentam iesniegt lūgumrakstus un kas pauž savas bažas par Savienības dažādām politikas nostādnēm un tiesību aktiem.

Šis gada ziņojums ir izstrādāts, lai dotu Lūgumrakstu komitejas darba precīzu un pilnīgu atspoguļojumu. Ziņojumā iekļauti dažādi statistikas dati par Lūgumrakstu komitejā saņemto, slēgto vai izskatīto lūgumrakstu skaitu vai par to saistību ar tajos minētajām valstīm vai tematiem. Šie statistikas dati ir svarīgs komitejas darba izvērtēšanas kvantitatīvs rādītājs. Papildus tam pastāv citi aspekti, piemēram, attiecības ar citām Eiropas iestādēm un dalībvalstu un reģionālajām varas iestādēm.

2014. gadā, kas bija Eiropas Pilsoņu gads, uzsvērtas tika Eiropas vēlēšanas, kas notika 2014. gada 22.–25. maijā; Lūgumrakstu komiteja tika izveidota 2014. gada 17. jūlijā. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Cecilia Wikström, Rosa Estaràs Ferragut ievēlēja par tās pirmo priekšsēdētāja vietnieci, Roberta Metsola — par otro priekšsēdētāja vietnieci, Marlene Mizzi — par trešo priekšsēdētāja vietnieci un Pál Csáky — par ceturto priekšsēdētāja vietnieci.

Tiesības iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentā — Eiropas pilsonības stūrakmens

Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir apstiprinājusi tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā kā vienu no Eiropas pilsonības pamatinstitūtiem un pamattiesībām, kas paredzētas Līguma 227. pantā, kurā ir noteikts, ka Eiropas Savienības pilsoņiem vai iedzīvotājiem kā fiziskām vai juridiskām personām ir tiesības individuāli vai arī kopā ar citiem pilsoņiem vai personām iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentā par jautājumiem, kas attiecas uz Savienības kompetenci un kas tieši skar šo pilsoni vai personu. Tāpēc šīs tiesības ir līdzeklis, ar kura palīdzību iedzīvotāji var Parlamentam darīt zināmas savas bažas saistībā ar dažādu politisko nostādņu un Savienības tiesību aktu ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi.

Gada statistika liecina, ka vairums iedzīvotāju vēršas pie Parlamenta pēc palīdzības jautājumos, kas saistīti ar tiesiskumu, vidi, iekšējo tirgu un pamattiesībām. Citi lūgumrakstu iesniedzēji vēlas, lai tiktu uzklausīti viņu priekšlikumi attiecībā uz ES politiskas nostādņu īstenošanu, un vēl citi vēršas pie Eiropas Parlamenta, lai pārsūdzētu lēmumus, ko pieņēmušas valstu iestādes, un iesniedz sūdzības par valstu tiesu iestāžu lēmumiem. Tad ir arī tādi lūgumrakstu iesniedzēji, kas ziņo par trūkumiem ES tiesību aktu piemērošanā — vai nu par tiesību aktu nepilnīgu transponēšanu, vai nu par Savienības noteikumu nepiemērošanu vai to pārkāpumiem.

Saskaņā ar statistikas datiem Eiropas Parlaments 2014. gadā saņēma 2714 lūgumrakstus, kas ir par 6 % mazāk nekā 2013. gadā, kad tika iesniegti 2891 lūgumraksti. Var uzskatīt, ka 2013. un 2014. gads saņemto lūgumrakstu ziņā bija virsotnes gadi, taču nelielais kritums 2014. gadā atspoguļo tendences maiņu pēc tam, kad pēdējā sasaukuma laikā saņemto lūgumrakstu skaits bija nemitīgi audzis.

2014. gadā saņemto lūgumrakstu statistikas analīze salīdzinājumā ar 2013. gadu

Lūgumrakstu izskatīšanas procedūra

Lūgumrakstu izskatīšanas procedūra

Lūgumrakstu skaits

%

Lūgumrakstu skaits

%

 

2014

2013

Atzīti par pieņemamiem un slēgti

790

29,1

1168

40,4

Atzīti par nepieņemamiem

1070

39,4

1046

36,2

Atzīti par pieņemamiem un slēgti

817

30,1

0677

23,4

Apstrīdēti ieteikumi

37

1,4

0

0

Kopējais reģistrēto lūgumrakstu skaits

2714

100

2891

100,0

Atzīti par pieņemamiem un nosūtīti citām iestādēm atzinuma sniegšanai

77

9,7

156

13,3

Nosūtīti citām iestādēm informācijas iegūšanai

380

48,1

404

34,5

Atzīti par pieņemamiem un nosūtīti Eiropas Komisijai atzinuma sniegšanai

688

87,0

1123

95,8

Jāatzīmē arī tas, ka apmēram 59,6 % no 2013. gadā iesniegtajiem lūgumrakstiem, t. i., 1723, tika slēgti procedūras pašā sākumā, vai nu tāpēc, ka tos atzina par nepieņemamiem (36,2 %), vai arī tāpēc, ka, lai arī tie bija pieņemami, tos slēdza tūlīt pēc tam, kad lūgumraksta iesniedzējiem sniedza informāciju par lūgumrakstā skartajiem dažādajiem jautājumiem, vai arī pēc lūgumrakstu pārsūtīšanas informācijas ieguves nolūkā citai Eiropas Parlamenta komitejai, kuras kompetencē ietilpst attiecīgais jautājums (23,4 %). Par pieņemamiem tika atzīti 1168 (40,4 %), un 95,6 % no pieņemamajiem lūgumrakstiem tika nosūtīti Eiropas Komisijai (1119).

2013

 

2014

Izskatīšana

Lūgumrakstu skaits

%

 

Izskatīšana

Lūgumrakstu skaits

%

Atzīti par pieņemamiem

1844

63,8

 

Atzīti par pieņemamiem

1607

59,2

Atzīti par nepieņemamiem

1047

36,2

 

Atzīti par nepieņemamiem

1070

39,4

Kopējais skaits

2891

100

 

Lēmums vēl nav pieņemts

37

1,4

 

 

 

 

Kopējais skaits

2714

100

Jāatzīmē arī tas, ka 69,5 % no 2014. gadā iesniegtajiem lūgumrakstiem, t. i., 1887, tika slēgti procedūras pašā sākumā, vai nu tāpēc, ka tos atzina par nepieņemamiem (39,4 %), vai arī tāpēc, ka, lai arī tie bija pieņemami, tos slēdza tūlīt pēc tam, kad lūgumraksta iesniedzējiem sniedza informāciju par lūgumrakstā skartajiem dažādajiem jautājumiem, vai arī pēc lūgumrakstu pārsūtīšanas informācijas ieguves nolūkā citai Eiropas Parlamenta komitejai, kuras kompetencē ietilpst attiecīgais jautājums (30,1 %). Jāatzīmē, ka, kaut arī to lūgumrakstu īpatsvars, kas tiek atzīti par nepieņemamiem saglabājas vienā līmenī (neliels pieaugums 2014. gadā par 3,2 %), tāpat, kā tas ir par pieņemamiem atzīto lūgumrakstu gadījumā (neliels kritums par 4,6 % 2014. gadā), tomēr starp diviem gadiem (2013. un 2014. gadu) ir acīmredzama atšķirība tajā, kāda ir bijusi Lūgumrakstu komitejas locekļu attieksme, pieņemot lēmumus: lēmums informēt lūgumraksta iesniedzēju un slēgt par lūgumrakstu ierosināto lietu uzreiz pēc procedūras sākuma tiek pieņemts ievērojami lielākā skaitā gadījumu salīdzinājuma ar 2013. gadu (par 11,3 %). Attiecībā uz lūgumrakstiem sekojošām darbībām jāsecina, ka ir pieauguši informācijas pieprasījumi (par 13,6 %) un samazinājušies ir gan citām Eiropas Parlamenta komitejām adresēti atzinumu pieprasījumi (par 3,6 %), gan Eiropas Komisijai nosūtītie atzinumu pieprasījumi (par 8,8 %).

Lūgumrakstu skaits valstu griezumā

Ir konstatēta virkne izmaiņu salīdzinājumā ar 2013. gadu attiecībā uz to valstu sarakstu, kuru iedzīvotāji lūgumrakstus nosūtīja 2014. gadā, — Spānija joprojām ieņēma pirmo vietu, un tai sekoja Vācija, Itālija, Rumānija un Apvienotā Karaliste (2013. gadā šajā piektajā vietā bija Francija).

Igaunija šajā jaunajā sarakstā ieņēma pēdējo vietu, priekšā palaižot Luksemburgu, kas šajā vietā atradās arī iepriekšējā gadā.

2013

 

2014

Valsts

Lūgumrakstu skaits

%

 

Valsts

Lūgumrakstu skaits

%

Eiropas Savienība

751

23,5

 

Eiropas Savienība

908

28,9

Spānija

453

14,2

 

Spānija

449

14,3

Vācija

362

11,3

 

Vācija

271

8,6

Itālija

278

8,7

 

Itālija

248

7,9

Rumānija

223

7,0

 

Rumānija

199

6,3

Francija

129

4,0

 

Apvienotā Karaliste

109

3,5

Citas

1003

31,4

 

Citas

1071

34,0

Lūgumrakstu skaits valstu griezumā 2014. gadā

Galvenie lūgumrakstu temati

Kā mēs to jau minējām, 2014. gadā tiesiskums joprojām bija galvenais jautājums, par ko ir nobažījušies lūgumrakstu iesniedzēji; tam sekoja vide, iekšējā tirgus darbība, pamattiesības un veselība. Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ievērojami samazinājies to lūgumrakstu skaits, kas iesniegti par īpašuma atgūšanu.

2013

 

2014

Darbības joma

Lūgumrakstu skaits

%

 

Darbības joma

Lūgumrakstu skaits

%

Tieslietas

387

10,5

 

Tieslietas

300

8,3

Vide

361

9,8

 

Vide

284

7,8

Pamattiesības

268

7,2

 

Iekšējais tirgus

266

7,3

Iekšējais tirgus

223

6,0

 

Pamattiesības

208

5,7

Sociālie aspekti.

199

5,4

 

Veselības aizsardzība

173

4,8

Izglītība un kultūra

141

3,8

 

Sociālie aspekti.

158

4,4

Veselības aizsardzība

137

3,7

 

Transports

117

3,2

Nodarbinātība

117

3,2

 

Izglītība un kultūra

113

3,1

Transports

107

2,9

 

Nodarbinātība

108

3,0

Īpašums un tā atgriešana

91

2,5

 

Īpašums un tā atgriešana

55

1,5

Citas

1,669

45,1

 

Citas

1,844

50,9

Lūgumrakstu iesniedzēju valodas

Ļoti nelielas izmaiņas vērojamas arī lūgumrakstos izmantoto valodu lietojuma klasifikācijā: 2014. gadā, tāpat kā 2013. gadā, visvairāk lūgumrakstu iesniegts vācu un angļu valodā, spāņu un itāļu valodai ieņemot attiecīgi trešo un ceturto vietu, lai gan pieaudzis šajās valodās iesniegto lūgumrakstu īpatsvars un skaits. Šīs četras valodas (DE, EN, ES un IT) veido 72 % no lūgumrakstiem.

Maltiešu un igauņu valoda ieņem pēdējās vietas (katrā valodā viens lūgumraksts)

2013

 

2014

Valoda

Lūgumrakstu skaits

%

 

Valoda

Lūgumrakstu skaits

%

Vācu

701

24,2

 

Vācu

607

22,4

Angļu

525

18,2

 

Angļu

496

18,3

Spāņu

442

15,3

 

Spāņu

456

16,8

Itāļu

316

10,9

 

Itāļu

400

14,7

Franču

203

7,0

 

Franču

151

5,6

Rumāņu

166

5,7

 

Rumāņu

135

5,0

Poļu

131

4,5

 

Poļu

105

3,9

Citas

276

9,0

 

Grieķu

92

3,4

 

 

 

 

Citas

273

10

Lūgumrakstu skaits valodu griezumā 2014. gadā

 

Lūgumrakstu iesniedzēju valstspiederība

No valstspiederības viedokļa vācieši joprojām ir aktīvākie lūgumrakstu iesniedzēji, kuriem, tāpat kā 2013. gadā, seko spāņi un itāļi. Nākamās vietas ieņem Rumānijas, Apvienotās Karalistes un Francijas lūgumrakstu iesniedzēji. Pēdējās vietas ieņem Igaunijas un Luksemburgas iedzīvotāji, kuri 2014. gadā kopā ir iesnieguši tikai astoņus lūgumrakstus.

2013

 

2014

Lūgumraksta galvenā iesniedzēja valstspiederība

Lūgumrakstu skaits

%

 

Lūgumraksta galvenā iesniedzēja valstspiederība

Lūgumrakstu skaits

%

Vācija

649

22,4

 

Vācija

551

20,2

Spānija

456

15,8

 

Spānija

468

17,1

Itālija

344

11,9

 

Itālija

425

15,6

Rumānija

213

7,4

 

Rumānija

196

7,2

Francija

152

5,3

 

Apvienotā Karaliste

143

5,2

Polija

143

4,9

 

Francija

129

4,7

Apvienotā Karaliste

138

4,8

 

Polija

123

4,5

Grieķija

113

3,9

 

Grieķija

113

4,1

Citas

800

23,6,

 

Citas

574

21,9

Lūgumrakstu skaits 2014. gadā pēc valstspiederības

 

Lūgumrakstu iesniegšanas veids

Attiecībā uz lūgumrakstu iesniegšanas veidu apstiprinājās 2013. gadā novērotā tendence, proti, lūgumrakstu iesniedzēji aizvien vairāk lūgumrakstu iesniedz ar interneta starpniecību, nevis tradicionālās vēstules veidā (80 % 2014. gadā saņemto lūgumrakstu bija iesniegti ar e-pasta starpniecību salīdzinājumā ar 75,2 % 2013. gadā).

2013

 

2014

Lūgumraksta iesniegšanas veids

Lūgumrakstu skaits

%

 

Lūgumraksta iesniegšanas veids

Lūgumrakstu skaits

%

E-pasts

2173

75,2

 

E-pasts

2174

80

Vēstule

718

24,8

 

Vēstule

540

20

Lūgumrakstu iesniegšanas veids 2014. gadā

 

Lūgumrakstu izskatīšanas virzība

Attiecībā uz lūgumrakstu izskatīšanas virzību jāatzīmē, ka lielākā daļa lūgumrakstu (80 %) tiek slēgta gada laikā kopš iesniegšanas un atzīšanas par pieņemamiem. Var teikt, ka tikai nedaudzu lūgumrakstu izskatīšana ilgst vairāk nekā četrus gadus. Lielākā daļa šādu lūgumrakstu ir saistīti ar pienākumu neizpildes procedūrām, ko izskata Tiesa, vai arī tie ir lūgumraksti, kuru gadījumā komitejas locekļi ir vēlējušies detalizētāku turpmāko rīcību. (8. sasaukuma sākumā EP deputāti pieprasīja īpašu “vētīšanu”, lai no jauna izvērtētu visus lūgumrakstus, kuru izskatīšana ilgst vairāku parlamentāro sasaukumu garumā.)

Lūgumrakstu izskatīšanas virzība

Gads

Tiek izskatīti

Slēgti

2014

763

28,1%

1,925

70,9 %

2013

531

18,4%

2360

81,6%

2012

213

10,7 %

1773

89,3%

2011

120

8,5 %

1294

91,5%

2010

66

4,0%

1590

96,0%

2009

27

1,4 %

1897

98,6 %

2008

35

1,9%

1848

98,1%

2007

32

2,1 %

1474

97,9 %

2006

10

1,0 %

1011

99,0%

2005

4

0,4%

1012

99,6 %

2004

5

0,5 %

997

99,5 %

2003

0

0%

1315

100%

2001

0

0,%

1132

100%

2000

0

0 %

908

100 %

Izanalizējot lūgumrakstu statistiku, redzams, ka lūgumrakstus par nepieņemamiem atzīst galvenokārt tāpēc, ka lūgumrakstu iesniedzēji joprojām jauc valstu un ES kompetences jomas, kā arī jauc ES iestādes ar Eiropas Padomi vai Cilvēktiesību tiesu. Tas liecina, ka ir jādivkāršo centieni labāk informēt iedzīvotājus par to, kas ir tiesības iesniegt lūgumrakstu un ko var panākt, iesniedzot lūgumrakstu Parlamentam.

Jaunais lūgumrakstu iesniegšanai paredzētais tīmekļa portāls, kurš sāka darboties 2014. gada novembrī, ir uzlabojums, kas aizstāj iepriekšējo sistēmu, kuras pamatā bija lūgumrakstiem paredzēta interneta vietne Eiropas Parlamenta portālā “Europarl”. Iedzīvotājiem, kuri jaunajā portālā tiešsaistē iesniedz lūgumrakstus, tiek sniegta visa viņiem nepieciešamā informācija par Parlamenta kompetences jomām, un viņi var reģistrēties, iesniegt lūgumrakstu, augšupielādēt pavaddokumentus, atbalstīt par pieņemamiem atzītus lūgumrakstus un pārbaudīt savu lūgumrakstu stāvokli, turklāt saņemt automātiskus paziņojumus e-pastā par šī stāvokļa izmaiņām. Lūgumrakstu iesniedzēji var arī atrast informāciju par Lūgumrakstu komitejas darbu un par eventuāli ātrākiem tiesībaizsardzības nodrošināšanas veidiem, izmantojot citus Eiropas Savienības vai valstu tīklus (SOLVIT, EU Pilot, Eiropas Patērētāju centru tīklu, Eiropas ombudu, valstu ombudus vai valstu parlamentu Lūgumrakstu komitejas).

Šī ziņojuma mērķis ir uzsvērt nepieciešamību Eiropas Savienības līmenī izveidot iedzīvotājiem vienas pieturas aģentūru, kura varētu sniegt vadošus norādījumus gadījumos, kad viņi meklē risinājumus, jo uzskata, ka viņu tiesības ir tikušas pārkāptas. Tas joprojām ir ļoti būtisks mērķis. Eiropas Komisijas iniciatīva pārgrupēt oficiālos un neoficiālos sūdzību mehānismus tīmekļa vietnes www.europa.eu sadaļā „Tavas tiesības ES” ir nozīmīgs sasniegums šajā jomā. Tomēr ir labāk jāizskaidro un precīzāk jānošķir oficiālie mehānismi (sūdzības Eiropas Komisijai, lūgumraksti Parlamentam, sūdzības Eiropas Ombudam) no neoficiālajiem (SOLVIT, Eiropas Patērētāju centru tīkls (ECC-Net), FIN-Net utt.). Iedzīvotājiem ir jāzina, kur meklēt vajadzīgo informāciju, un tādēļ mums ir atzinīgi jāvērtē Komisijas centieni uzlabot pieejamību un sniegt informāciju un palīdzību iedzīvotāju tiesību jomā, izveidojot portālu „Tava Eiropa”.

Eiropas Parlaments, 2014. gada 19. novembrī atklājot savu jauno tīmekļa portālu, ir spēris soli šajā virzienā, taču Parlamenta portālā Lūgumrakstu komitejas lapa parādās nevis sākumlapā, bet gan tikai ceturtajā lapā: ir jāiziet caur vietnēm “Parlaments un Jūs” un “Lieciet sevi sadzirdēt!”, lai nokļūtu līdz lūgumrakstu lapai un tur atrastu konkrēto vietni, kur iesniegt lūgumrakstu. http://www.petiport.europarl.europa.eu/petitions/lv/main

Attiecības ar Eiropas Komisiju

Eiropas Komisija joprojām ir īstena Lūgumrakstu komitejas partnere lūgumrakstu izskatīšanā, jo Komisija ir atbildīga par atbilstības nodrošināšanu un Eiropas tiesību aktu ievērošanu. Darba attiecības starp Parlamentu un Komisiju ir labas. Tomēr būtu jāsaīsina laiks, kurā Komisija sniedz atbildi uz izmeklēšanas pieprasījumiem (pašlaik tas ir vidēji četri mēneši). Labas iestāžu sadarbības kontekstā Komisijai tāpat vajadzētu informēt Lūgumrakstu komiteju par to pienākumu neizpildes procedūru gaitu, kuras ir tieši saistītas ar lūgumrakstiem.

Liela nozīme bija Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Frans Timmermans uzklausīšanai 2014. gada 7. oktobrī. Atbildot uz anketas jautājumiem un uzstājoties Priekšsēdētāju konferences priekšā, Frans Timmermans kā komisāra amata kandidāts iestāžu attiecību un administrācijas jautājumos apņēmās izdarīt vairākas lietas saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu un apzināt grūtības un ierobežojumus, kas skar lūgumrakstus Pamattiesību hartas 51. panta piemērošanas dēļ. Lūgumrakstu komiteja piedalījās arī komisāra Navracsics (izglītības, kultūras, jaunatnes un pilsonības joma) uzklausīšanā 2014. gada 1. oktobrī.

Lūgumrakstu komiteja atzinīgi vērtēja Eiropas Komisijas ģenerālsekretariāta F direktorāta vadītāja Pascal Leardini uzstāšanos komitejas 2014. gada septembra sanāksmē. Viņš uzsvēra, ka lūgumraksti, kas nosūtīti Komisijai atzinuma sniegšanai, galvenokārt ir saistīti ar četrām jomām — vidi, pamattiesībām, iedzīvotāju un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un ekonomikas un sociālo krīzi. Viņš konstatēja galvenās ar sadarbību saistītās problēmas, proti, nepieciešamību rūpīgāk pārbaudīt Komisijai nosūtīto lūgumrakstu pieņemamību, nepieciešamību panākt dalībvalstu un to iestāžu iesaistīšanos, Komisijas ierēdņu klātbūtni sagatavošanas sanāksmēs un, visbeidzot, lielo skaitu izskatīšanā esošo lūgumrakstu, kas ievērojami palielina darba slodzi.

Lai uzlabotu jau tā ciešo sadarbību, Komisija ierosināja vairākus risinājumus minētajās problemātiskajās jomās, tostarp dalībvalstu iestāžu aicināšanu uz sanāksmēm un problēmjautājumu risināšanas instrumentu labāku izmantošanu.

Attiecības ar Padomi

Lūgumrakstu komiteja atzinīgi vērtē Padomes klātbūtni savās sanāksmēs, taču pauž nožēlu par to, ka šī klātbūtne nav izvērtusies aktīvākā sadarbībā, kas ļautu iekustināt to lūgumrakstu izskatīšanu, kuru gadījumā izšķiroša nozīme ir sadarbībai ar dalībvalstīm. Vienlaikus Lūgumrakstu komiteja atzinīgi vērtē atsevišķu dalībvalstu, piemēram, Itālijas, Grieķijas un Spānijas, centienus, jo tās uzcītīgi seko līdzi komitejas sanāksmēm.

Attiecības ar Eiropas Ombudu — ombuda uzklausīšanas

Emily O'Reilly, kuru pirmo reizi par Eiropas ombudu ievēlēja 2013. gada jūlijā un 2014. gada decembrī pārvēlēja uz vēl vienu piecu gadu termiņu, laikā, uz kuru attiecas šis ziņojums, savus pienākumus veica aktīvi un līdzsvaroti gan sūdzību izskatīšanas un apstrādes jomā, gan izmeklēšanu veikšanā un noslēgšanā, gan konstruktīvu attiecību uzturēšanā ar Savienības iestādēm un struktūrām un iedzīvotāju mudināšanā izmantot viņiem piešķirtās tiesības attiecībās ar minētajām iestādēm un struktūrām.

Lūgumrakstu komitejai ir lieliskas attiecības ar Eiropas ombudu, viņa vairākas reizes gadā ir uzstājusies komitejas sanāksmēs, tostarp 2014. gada 24. septembrī, kad iepazīstināja ar ziņojumu par 2013. gadu. Šīs uzstāšanās laikā viņa sniedza informāciju par to iedzīvotāju skaitu, kuriem viņas birojs ir palīdzējis 2013. gadā, šajā gadā izskatīšanā esošo un slēgto izmeklēšanu skaitu, iestādēm, kuras saistītas ar sāktajām izmeklēšanām, Eiropas ombuda lēmumu ievērošanas īpatsvaru un statistiku pa valstīm attiecībā uz saņemtajām sūdzībām un sāktajām izmeklēšanām. Viņa minēja galvenās jomas, ar kurām saistīts viņas darbs (pārredzamība, ētikas jautājumi, iedzīvotāju līdzdalība, Savienības finansēti projekti, pamattiesības un pakalpojumu sniegšanas kultūra), un informēja par nākotnes plāniem, it īpaši par sava darba galvenajiem principiem (ietekme, atbilstība, redzamība), kā arī par pašlaik notiekošajām stratēģiskajām izmeklēšanām.

Emily O'Reilly kā ombuda amata kandidāte piedalījās komitejas rīkotajā uzklausīšanā 2. decembrī un pēc Parlamenta decembra sesijā notikušās ievēlēšanas uzstājās ar runu, kuru deputāti novērtēja ļoti atzinīgi.

Sadarbība ar Eiropas Parlamenta Juridisko dienestu

Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta vadītājs Antonio Caiola 2014. gada septembrī īsi izklāstīja šī dienesta sadarbību ar Lūgumrakstu komiteju. Juridiskais dienests pārstāv Parlamentu visās jurisdikcijās un sniedz juridiskus atzinumus visām Parlamenta struktūrām. Antonio Caiola plaši atsaucās uz ES Vispārējās tiesas spriedumiem attiecībā uz lūgumrakstiem un to izskatīšanu. Izskatītās lietas iedalās divās kategorijās.

Ÿ  Pirmā kategorija ietver lūgumrakstus, kuri ir atzīti par nepieņemamiem, un visskaļākā no šādām lietām bija T-308/07 (Ingo-Jens Tegebauer pret Eiropas Parlamentu). Šīs lietas sprieduma argumentācijā norādīts, ka visiem Lūgumrakstu komitejas lēmumiem par pieņemamību jābūt izsmeļoši un skaidri pamatotiem. Šis princips tika atkārtoti apstiprināts arī vēlākos spriedumos, piemēram, T-280/09 (José Carlos Morte Navarro pret Eiropas Parlamentu) un T-160/10 (J pret Eiropas Parlamentu).

Ÿ  Otrā kategorija ietver lietas, kas saistītas ar Lūgumrakstu komitejas lēmumu slēgt lūgumrakstu, un pirmā šāda lieta bija T-186/11 (Peter Schönberger pret Eiropas Parlamentu). Komiteja lūgumrakstu bija atzinusi par pieņemamu, un pēc tam sekretariāts to bija slēdzis un nodevis lietu Personāla ģenerāldirektorātam. Lūgumraksta iesniedzējs apstrīdēja sekretariāta lēmumu, un tiesa konstatēja, ka prasības pieteikums ir jāanulē, jo nav iespējams neko mainīt. Šāds viedoklis tika atkārtots arī citās lietās, piemēram, lietā T-650/13 (Zoltán Lomnici pret Eiropas Parlamentu).

Ÿ  Cits svarīgs atzinums tika sniegts Schönberger lietā (C-261/13). Ģenerāladvokāts Jääskinen jaunā gaismā interpretēja noteikumus par tiesībām iesniegt lūgumrakstu, norādot, ka Lūgumrakstu komiteja var noraidīt lūgumrakstu kā nepieņemamu un lūgumraksta iesniedzējam nav tiesību šādu lēmumu pārsūdzēt — tas bija tiešā pretrunā ar judikatūru Tegebauer lietā, taču vēl nav zināms, vai Tiesa šādu ģenerāladvokāta viedokli ņems vērā turpmākajos spriedumos.

2014. gadā notikušie faktu vākšanas braucieni un citu iestāžu apmeklējumi

Ÿ  Lūgumrakstu komiteja 2014. gada decembrī uzņēma Skotijas parlamenta Lūgumrakstu komitejas delegāciju. Skotijas parlamenta Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājs David Stewart iepazīstināja ar savas komitejas darbu. Tā tika izveidota 1999. gadā kā pastāvīga komiteja Skotijas parlamentā. 2004. gadā tika izveidota jauna sistēma lūgumrakstu iesniegšanai tiešsaistē, kura atviegloja iedzīvotājiem lūgumrakstu iesniegšanas procesu. Skotijas parlaments bija pirmais parlaments pasaulē, kas ieviesis šādu sistēmu. Tiešsaistes sistēmas izstrādei bija izšķiroša nozīme lūgumrakstu iesniegšanas procedūras pienācīgas norises nodrošināšanā, jo tā padarīja šo procedūru pieejamu iedzīvotājiem un sniedza norādījumus par katru veicamo soli.

Ÿ  Ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas darba slodzi, 2014. gadā nenotika neviens faktu vākšanas brauciens, taču vairāki šādi braucieni tika ieplānoti 2015. gadā (Ebro upes baseina apmeklējums un ar bērnu aizsardzību saistīti jautājumi Apvienotajā Karalistē).

Atklātas uzklausīšanas par pirmajām Eiropas pilsoņu iniciatīvām

Ÿ  Vides komiteja 2014. gada 17. februārī rīkoja uzklausīšanu par tematu “Tiesības uz ūdeni — cilvēktiesības”, kas ir pirmās Eiropas pilsoņu iniciatīvas temats. Šajā uzklausīšanā bija iesaistīta Lūgumrakstu komiteja un divas citas komitejas. Lūgumrakstu komiteja uzskata, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva kā jauns līdzdalības demokrātijas instruments Eiropas līmenī darbojas kā jauns instruments tādu jaunu tematu noteikšanai, kuri jāiekļauj publisko debašu darba kārtībā. Tās mērķis ir nodrošināt pilsoņiem iespēju tikt uzklausītiem, sniedzot viņiem iespēju ar atsevišķiem aktuāliem jautājumiem vērsties pie Eiropas iestādēm. Vēl viens Eiropas pilsoņu iniciatīvas mērķis ir veicināt pārrobežu debates. Lūgumrakstu komiteja uzskata, ka Eiropas Parlaments sekmē šo mērķu sasniegšanu, izmantojot visus tā rīcībā esošos pilsoņu iniciatīvas atbalsta mehānismus, it īpaši rīkojot atklātas uzklausīšanas. Lūgumrakstu komiteja atbalsta šo procesu un iegulda savu darbā ar iedzīvotājiem iegūto lielo pieredzi šā mērķa sasniegšanā.

Ÿ  Kad Juridiskā komiteja 2014. gada 10. aprīlī rīkoja atklātu uzklausīšanu par otro veiksmīgi sākto Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Viens no mums”, Lūgumrakstu komiteja tika iesaistīta tās rīkošanā.

Ÿ  Pēc Lūgumrakstu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas pieprasījuma tika veikts pētījums ar nosaukumu “Eiropas pilsoņu iniciatīva — īstenošanas pirmās atziņas”, lai konstatētu problēmas, ar kurām saskaras Eiropas pilsoņu iniciatīvu organizētāji, sākot un īstenojot šīs iniciatīvas. Šajā pētījumā tika analizēti iespējamie risinājumi un sniegti ieteikumi, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu iniciatīvu kā efektīvu instrumentu līdzdalības demokrātijas īstenošanai Eiropas Savienībā. Tajā tika ierosināti pasākumi procedūru vienkāršošanai un Eiropas Savienības iedzīvotājiem radīto izmaksu un sloga mazināšanai. Galīgais mērķis ir izstrādāt konkrētu stratēģiju, ar kuru nodrošināt Savienības iedzīvotājiem iespējas aktīvi piedalīties Eiropas nākotnes veidošanā. Pētījuma mērķis bija noteikt šķēršļus, ar kuriem organizatori saskaras Eiropas pilsoņu iniciatīvas sākšanā un pārvaldībā, apzināt iespējamos risinājumus, kas ļautu pārvarēt šos šķēršļus, un sniegt ieteikumus Eiropas pilsoņu iniciatīvas darbības uzlabošanai. Galvenie pētījumā izdarītie secinājumi attiecas uz šādiem jautājumiem: tiešsaistes sertifikācijas sistēma, Eiropas pilsoņu iniciatīvas reģistrācija Eiropas Komisijā, vākšanas tiešsaistes sistēma, pilsoņu parakstu vākšanas sistēma, dalībvalstu veikta parakstu pārbaude un attiecīgās iniciatīvas iesniegšana Komisijā. Praktiskie ieteikumi attiecās uz informātikas infrastruktūru (datoraparatūru un programmatūru), kuru nodrošina Komisija, attiecīgās regulas un piemērojamo Līguma pantu pārskatīšanu un tulkošanas prasību.

Ÿ  Atbalstu neguvušās Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Pārtraucam ekocīdu Eiropā: pilsoņu iniciatīva par tiesību piešķiršanu Zemei” organizatori vēlējās ar šo iniciatīvu iepazīstināt Lūgumrakstu komitejas sanāksmē saskaņā ar Reglamenta 218. pantu. Minētā iniciatīva tika izskatīta komitejas sanāksmē tāpat kā jebkurš parasts lūgumraksts.

Galvenie temati 2014. gadā

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī Pamattiesību harta ir kļuvusi par juridiski saistošu instrumentu. Ņemot vērā iesniegtos lūgumrakstus, var secināt, ka lūgumrakstu iesniedzējus visvairāk nodarbina šīs tiesības un ar tiesiskumu saistītie jautājumi. Tomēr jāteic, ka hartas iestrādāšana ES primārajos tiesību aktos tiek pamatota ar subsidiaritātes principu, proti, ka dalībvalstis garantē pamattiesību ievērošanu. Tas rada jaunus pienākumus lēmējiestādēm un izpildinstitūcijām, kā arī dalībvalstīm, īstenojot Savienības tiesību aktus valsts līmenī, jo hartas noteikumi ir kļuvuši tieši izpildāmi Eiropas un valstu tiesām. Lūgumrakstu komiteja vēlas precīzāk noteikt hartas piemērošanas veidu.

Tiesiskums un pamattiesības

Ÿ  Lūgumrakstu komiteja 2014. gada februārī apsprieda ap 30 lūgumrakstu par diskrimināciju, ko piedzīvojuši vairāki Dānijas valstspiederīgie. Komisija Lūgumrakstu komitejas sanāksmē norādīja, ka, tā kā Dānija ir izvēlējusies neiesaistīties tiesiskuma telpā un instrumentos, kurus varētu saistīt ar to (piemēram, Briseles IIA regula), šos instrumentus nevar piemērot. Regula par tiesas nolēmumu savstarpēju atzīšanu (regula “Roma III”) netiek piemērota individuālās lietās. Komisija ir nākusi klajā ar virkni iniciatīvu, piemēram, izmēģinājuma projektu par tiesībām saņemt informāciju, kas ir projekts par konkrētu situāciju atsevišķās dalībvalstīs apzināšanu, kā arī pētījumu, kura ietvaros tiek aprakstītas dažādas dalībvalstu procedūras un arī sagatavotas vadlīnijas par bērnu aizsardzības sistēmām.

Ÿ  2014. gada martā tika apspriesti lūgumraksti par diskrimināciju etniskās piederības, reliģijas un valodas dēļ, kuru pieļauj Apvienotās Karalistes varas iestādes, un par Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem. Tika apspriestas metodes, ko īsteno par nepilngadīgajiem atbildīgās iestādes Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē un ko apraksta lūgumrakstu iesniedzēji, kuriem ir atņemti bērni, liedzot šiem bērniem saikni ar viņu kultūras un valodas vidi, un kuru kontakti ar bērniem ir samazināti līdz minimumam. Lūgumrakstu komitejas locekļi pieprasīja, lai Komisija pārskatītu un uzlabotu tiesību aktus, kas reglamentē brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka lielākā daļa gadījumu attiecas uz Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kas ar savām ģimenēm ir devušies uz citu dalībvalsti dzīves un darba nolūkā. Pamattiesību harta šajos gadījumos nav piemērojama, jo netiek īstenota neviena Savienības tiesību akta norma. Saskaņā ar hartas 51. panta 1. punktu tās noteikumi attiecas uz dalībvalstīm tikai tad, kad šīs dalībvalstis īsteno Savienības tiesību aktus. Lūgumrakstu komitejas locekļi iesaka doties faktu vākšanas braucienā uz Apvienoto Karalisti, lai izmeklētu lūgumrakstu iesniedzēju sniegtās ziņas, un nākamā pilnvaru termiņa laikā rīkot atklātu uzklausīšanu par šiem jautājumiem. Faktu vākšanas brauciens notiks 2015. gada rudenī, un ar pētījumu par adopciju bez vecāku piekrišanas Lūgumrakstu komiteja iepazinās 2015. gada jūlijā — šajā pētījumā ir analizēts Anglijā un Velsā spēkā esošs likums un šajās teritorijās piekopta prakse, veicot salīdzinājumu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Papildus tam tajā ir sīki aprakstītas procedūras, ko Anglijas tiesās īsteno tādu bērnu aizsardzības procesos, kuri ir saistīti ar citu ES dalībvalsti, un tajā ir izteiktas rekomendācijas, kā dalībvalstīm sadarboties, īstenojot turpmākās procedūras.

Vide

Ÿ  Viens no lūgumrakstiem, ar ko iepazinās un ko apsprieda Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs (2014. gada janvārī un oktobrī), ir par vides un enerģijas jautājumu, ņemot vērā naftas meklēšanu Fuerteventurā un Lansarotē (Kanāriju salas). Šādi okeāna dzīlēs veikti urbumi pēc lūgumrakstu iesniedzēju teiktā var radīt seismiskus draudus un izraisīt naftas noplūdi, jo Kanāriju salas ir īpaši neaizsargātas pret naftas noplūdi, ņemot vērā, ka galvenā nozare tajās ir tūrisms. Eiropas Komisija domā, ka par Savienības tiesību aktu īstenošanu un ievērošanu un ar šāda veida darbībām saistīta riska novēršanu atbildīgas ir dalībvalstu varas iestādes. Attiecībā uz šādiem naftas meklēšanas projektiem ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kurā analizēta tiešā un netiešā ietekme, kāda šiem projektiem varētu būt uz vidi, un Komisija ir apņēmusies ļoti uzmanīgi kontrolēt visu Savienības tiesībās izvirzīto prasību izpildi.

Dzīvnieku labturība

Ÿ  Viens no lūgumrakstiem, kas tika apspriests 2014. gada aprīlī, attiecās uz sivēnu astu apgraizīšanu Dānijā, un Lūgumrakstu komitejas locekļi pieprasīja, lai politikas departaments veiktu salīdzinošu pētījumu par sivēnu astu apgraizīšanu Dānijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā. Ar pētījumu iepazīstināja 2014. gada novembrī, un tajā ir aplūkoti jautājumi, kas aprakstīti Lūgumrakstā Nr. 0336/2012, cūku aizsardzības tiesiskais regulējums, direktīvas par šo dzīvnieku aizsardzības īstenošanas līmenis attiecībā uz astu nosiešanu, pamatojoties uz pieejamo informāciju, attiecīgajā brīdī veiktie pasākumi vai potenciāli veicamie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis šo direktīvu piemēro pareizi.

Invaliditāte

Ÿ  Daudzi lūgumraksti liecina par personu ar invaliditāti grūtībām, un tajos ir aprakstīta viņu nespēju pilnībā izmantot pamatbrīvības un pamattiesības, kas noteiktas ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām. Tādēļ Lūgumrakstu komitejas locekļi ļoti nopietni uztver savu atbildību attiecībā uz šīs konvencijas īstenošanas priekšnoteikumu izpildi; 2014. gadā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja nolēma Lūgumrakstu komitejai piešķirt zināmas funkcijas stratēģiskajās sanāksmēs par Parlamenta dalību ANO konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.

Secinājums

Komisija 2014. gadu pasludināja par Eiropas Pilsoņu gadu un uzsvēra Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas notika 2014. gada 22.–25. maijā. Eiropas Parlaments un Lūgumrakstu komiteja atbalsta dažāda līmeņa varas pārstāvju un pilsoniskās sabiedrības dialogu, kā arī reprezentatīvo un līdzdalības demokrātiju. Lūgumrakstu komiteja ir nozīmīgs līdzeklis, ko iedzīvotāji var izmantot, lai labāk līdzdarbotos Eiropas demokrātiskajos procesos, tā sekmē debates par Eiropas iedzīvotāju tiesībām, informē par tām un palīdz Eiropas iedzīvotājiem tās izmantot. Lūgumrakstu komiteja vēlas iedzīvotājiem piedāvāt tiešu saikni ar iestādēm, tādējādi nodrošinot to, ka tās uzklausa viņu konkrētās problēmas.

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.12.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

10

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Heinz K. Becker, Miriam Dalli, Eleonora Evi, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Peter Jahr, Jude Kirton-Darling, Svetoslav Hristov Malinov, Notis Marias, Edouard Martin, Roberta Metsola, Marlene Mizzi, Julia Pitera, Gabriele Preuß, Yana Toom, Bodil Valero, Jarosław Wałęsa, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Jérôme Lavrilleux, Sven Schulze, Josep-Maria Terricabras, Janusz Wojciechowski

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Lynn Boylan, Jens Gieseke, Csaba Sógor

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

17

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Yana Toom

ECR

Notis Marias, Janusz Wojciechowski

EFDD

Marco Affronte, Eleonora Evi

GUE/NGL

Lynn Boylan,

S & D

Clara Eugenia Aguilera García, Miriam Dalli, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Jude Kirton-Darling, Edouard Martin, Marlene Mizzi, Gabriele Preuß

Verts/ALE

Josep-Maria Terricabras, Bodil Valero, Tatjana Ždanoka

10

-

EPP

Heinz K. Becker, Jens Gieseke , Peter Jahr, Jérôme Lavrilleux, Svetoslav Hristov Malinov, Roberta Metsola, Julia Pitera,Sven Schulze, Csaba Sógor, Jarosław Wałęsa,

 

 

0

0

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

  • [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0204.
  • [2]  ANO komiteja to pieņēma savā četrpadsmitajā sesijā (2015. gada 17. augusts–4. septembris); skat.: http://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRPD%2fC%2fEU%2fCO%2f1&Lang=en
  • [3]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0233.
  • [4]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0204.
  • [5]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0009.