Ziņojums - A8-0004/2016Ziņojums
A8-0004/2016

ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Czesław Adam Siekierski imunitāti

13.1.2016 - (2015/2241(IMM))

Juridiskā komiteja
Referente: Heidi Hautala

Procedūra : 2015/2241(IMM)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0004/2016
Iesniegtie teksti :
A8-0004/2016
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Czesław Adam Siekierski imunitāti

(2015/2241(IMM))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Czesław Adam Siekierski imunitāti, kuru 2015. gada 13. augustā nosūtīja Polijas Republikas ģenerālprokurors saistībā ar Polijas Ceļu satiksmes ģenerālinspekcijas ierosināto kriminālprocesu (atsauces numurs CAN-PST-SCW.7421.35493.2015.5.A.0475) un par kuru tika paziņots plenārsēdē 2015. gada 9. septembrī,

–  ņemot vērā to, ka Czesław Adam Siekierski atteicās no savām tiesībām tikt uzklausītam saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumus[1],

–  ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu un Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Parlamenta vai Senāta deputāta pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0004/2016),

A.  tā kā Polijas Republikas ģenerālprokurors ir nosūtījis Polijas Ceļu satiksmes ģenerālinspekcijas pieprasījumu atcelt no Polijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Czesław Adam Siekierski imunitāti saistībā ar pārkāpumu, kas definēts Polijas 1971. gada 20. maija Likuma par administratīvo pārkāpumu kodeksu 92. a pantā kopsakarā ar 1997. gada 20. jūnija Ceļu satiksmes likuma 20. panta 1. punktu; jo īpaši tā kā iespējamais pārkāpums ir atļautā ātruma pārsniegšana apbūvētā zonā;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savā valstī ir jābūt imunitātei, ko piešķir attiecīgās dalībvalsts parlamenta deputātiem;

C.  tā kā saskaņā ar Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. punktu deputātu vai senatoru nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, ja attiecīgi Sejms vai Senāts nav devis piekrišanu;

D.  tā kā līdz ar to Eiropas Parlamentam ir jālemj par to, vai atcelt vai neatcelt Czesław Adam Siekierski imunitāti;

E.  tā kā iespējamais pārkāpums nav tieši vai acīmredzami saistīts ar Czesław Adam Siekierski pienākumu izpildi Eiropas Parlamenta deputāta amatā;

F.  tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t. i., pietiekami nopietnas un konkrētas aizdomas, ka pieprasījums ir iesniegts nolūkā nodarīt politisku kaitējumu attiecīgajam deputātam,

1.  nolemj atcelt Czesław Adam Siekierski imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu kompetentajai Polijas Republikas iestādei un Czesław Adam Siekierski.

PASKAIDROJUMS

1. Priekšvēsture

Polijas Republikas ģenerālprokurors 2015. gada 13. augustā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīja Polijas Ceļu satiksmes ģenerālinspekcijas pieprasījumu piešķirt atļauju kriminālprocesa ierosināšanai pret Eiropas Parlamenta deputātu Czesław Adam Siekierski saistībā ar ātruma pārsniegšanu.

Polijas Ceļu satiksmes ģenerālinspekcija norāda, ka C. A. Siekierski 2015. gada 10. janvārī, vadot automašīnu ar ātrumu 77 km/h apbūvētā teritorijā, neievēroja spēkā esošo 50 km/h ātruma ierobežojumu. Ceļu satiksmes ģenerālinspekcija arī norāda, ka C. A. Siekierski, atbildot uz nosūtīto apsūdzību, atbildot uz viņam nosūtīto apsūdzību, 2015. gada 19. janvārī nosūtīja savas deputāta apliecības kopiju, sertifikātu par ievēlēšanu Eiropas Parlamentā un paziņojumu, kurā viņš atzina, ka attiecīgajā brīdi ir vadījis transportlīdzekli. Fakti, kas tiek pārmesti C. A. Siekierski, attiecas uz nodarījumu, kas definēts Polijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 92.a pantā kopsakarībā ar Polijas 1997. gada 20. jūnija Ceļu satiksmes likuma 20. panta 1. punktu.

Parlamenta priekšsēdētājs 2015. gada 9. septembra plenārsēdē saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu paziņoja, ka ir saņēmis Polijas Republikas ģenerālprokurora vēstuli ar pieprasījumu atcelt Czesław Adam Siekierski deputāta imunitāti.

Saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu Parlamenta priekšsēdētājs 2015. gada 6. oktobrī šo pieprasījumu nosūtīja Juridiskajai komitejai. C. A. Siekierski 2015. gada 26. novembrī atteicās no savām tiesībām tikt uzklausītam saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu.

2. Eiropas Parlamenta deputātu imunitātes tiesības un procedūra

7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantā teikts:

9. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a. savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b. visās citās dalībvalstīs — imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.

Ņemot vērā to, ka imunitātes atcelšana tiek prasīta Polijā, saskaņā ar 9. panta pirmā daļas a) punktu tiek piemēroti Polijas tiesību akti par parlamentāro imunitāti. Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktā un 108. pantā ir paredzēts, ka deputātus un senatorus nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, ja attiecīgā palāta nav devusi piekrišanu. 1996. gada 9. maija Likumā par Polijas parlamenta vai Senāta deputāta pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punktā ir noteikts, ka ģenerālprokurors ar tieslietu ministra vai valsts starpniecību iesniedz priekšlikumu izteikt piekrišanu, lai deputātu vai senatoru sauktu pie kriminālatbildības lietā, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, par kuru ierosināta valsts apsūdzība. Savukārt tā paša likuma 7.c panta 1. punkts paredz, ka priekšlikumu par piekrišanu senatora vai deputāta saukšanai pie kriminālatbildības iesniedz Sejma vai Senāta priekšsēdētājam, kas šo priekšlikumu nodod tālāk kompetentajai struktūrai, lai tā to izskatītu saskaņā ar Sejma vai Senāta reglamentu, vienlaikus informējot deputātu vai senatoru, uz kuru attiecas minētais priekšlikums, par tā saturu.

Eiropas Parlamenta Reglamenta 6. panta 1. punktā un 9. pantā teikts:

6. pants

Imunitātes atcelšana

1. Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. Jebkuru pieprasījumu atcelt imunitāti izvērtē saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 7., 8. un 9. pantu un saskaņā ar šajā pantā minētajiem principiem.

(...)

9. pants

Ar imunitāti saistītās procedūras

1. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.

Deputātu vai bijušo deputātu var pārstāvēt cits deputāts. Cits deputāts nevar to pieprasīt bez attiecīgā deputāta piekrišanas.

2. Komiteja nekavējoties, bet ņemot vērā to salīdzinošo sarežģītību, izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt privilēģijas un imunitāti.

3. Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.

4. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.

5. Attiecīgajam deputātam dod iespēju tikt uzklausītam, viņš var iesniegt jebkādu dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, ko viņš uzskata par vajadzīgu, un viņu var pārstāvēt cits deputāts.

Deputāts nepiedalās debatēs — izņemot uzklausīšanu — par pieprasījumu atcelt vai aizstāvēt viņa imunitāti.

Komitejas priekšsēdētājs uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, norādot datumu un laiku. Deputāts var atteikties no tiesībām tikt uzklausītam.

Ja deputāts pēc minētā uzaicinājuma uzklausīšanā nav piedalījies, tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no tiesībām tikt uzklausītam, izņemot ja viņš, minot iemeslus, ir lūdzis attaisnot viņa nepiedalīšanos ierosinātajā datumā un laikā. Komitejas priekšsēdētājs izlemj, vai šāds pieprasījums attaisnot nepiedalīšanos ir pieņemams, ņemot vērā norādītos iemeslus, un šo lēmumu nav atļauts pārsūdzēt.

Ja komitejas priekšsēdētājs apstiprina pieprasījumu attaisnot nepiedalīšanos, viņš uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, nosakot jaunu datumu un laiku. Ja deputāts neievēro otro uzaicinājumu uz uzklausīšanu, procedūru turpina bez deputāta uzklausīšanas. Turpmāki pieprasījumi attaisnot nepiedalīšanos vai tikt uzklausītam vairs netiek pieņemti.

(...)

7. Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.

(...)

3. Lēmuma priekšlikuma pamatojums

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, šai lietai var piemērot 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu. Saskaņā ar minēto normu deputātiem sava valstī ir imunitāte, ko piešķir šīs valsts parlamenta deputātiem. Šajā sakarībā Polijas Konstitūcijas 105. panta 2. punkts un 108. pants paredz, ka kriminālprocesu pret Sejma vai Senāta deputātu nevar uzsākt, ja nav saņemta tās palātas iepriekšēja piekrišana, kuras deputāts viņš ir. Līdz ar to ir nepieciešams Eiropas Parlamenta lēmums par to, vai pret C. A. Siekierski var uzsākt kriminālprocesu.

Lai Eiropas Parlaments izlemtu par to, vai atcelt deputāta imunitāti, tas piemēro paša noteiktus konsekventus principus. Viens no tiem ir tāds, ka imunitāti parasti atceļ tad, kad uz pārkāpumu attiecas 7. protokola 9. pants — ja vien nepastāv fumus persecutionis, proti, pietiekami nopietnas un pamatotas aizdomas par to, ka lieta tiesā ir ierosināta, lai attiecīgajam deputātam nodarītu politisku kaitējumu.

Šajā gadījumā pieprasījums atcelt C. A. Siekierski imunitāti ir iesniegts tāpēc, ka tika saņemtas ziņas par iespējamo pārkāpumu — atļautā ātruma pārsniegšanu apbūvētā zonā. No lietas materiāliem izriet, ka C. A. Siekierski, šķiet, ir atzinis, ka viņš vadīja transportlīdzekli attiecīgajā laikā, lai gan viņš nav norādījis, vai pieņem vai noraida naudas sodu. Ņemot vērā lietas apstākļus, šķiet, ka iespējamais pārkāpums un no tā izrietošais kriminālprocess acīmredzami nav nekādi saistīts ar C. A. Siekierski kā Eiropas Parlamenta deputāta darbību un ka nav pierādījumu par fumus persecutionis.

4. Secinājumi

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Reglamenta 9. panta 3. punktu, Juridisko lietu komiteja iesaka Eiropas Parlamentam atcelt Czesław Adam Siekierski deputāta imunitāti.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

11.1.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

14

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Laura Ferrara, Mary Honeyball, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Durand, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Constance Le Grip, Virginie Rozière

  • [1]  Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, C-101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., C-149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.