ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Robert Jarosław Iwaszkiewicz imunitāti

28.1.2016 - (2015/2313(IMM))

Juridiskā komiteja
Referents: Kostas Chrysogonos

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Robert Jarosław Iwaszkiewicz imunitāti

(2015/2313(IMM))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Robert Jarosław Iwaszkiewicz imunitāti, kuru 2015. gada 13. augustā nosūtīja Polijas Republikas ģenerālprokurors saistībā ar Polijas Ceļu satiksmes galvenās pārvaldes ierosināto kriminālprocesu (atsauces numurs CAN-PST-SCW.7421.35493.2015.5.A.0475) un par kuru tika paziņots plenārsēdē 2015. gada 29. oktobrī,

–  ņemot vērā to, ka Robert Jarosław Iwaszkiewicz atteicās no savām tiesībām tikt uzklausītam saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu[1],

–  ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu un Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Parlamenta vai Senāta deputāta pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0015/2016),

A.  tā kā Polijas Republikas ģenerālprokurors ir nosūtījis Polijas Ceļu satiksmes galvenās pārvaldes pieprasījumu atcelt no Polijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Robert Jarosław Iwaszkiewicz imunitāti saistībā ar pārkāpumu, kas paredzēts Polijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 92. panta a) punktā (2013. gada Likumu Vēstnesis, 482. punkts un secīgie grozījumi tajā) kopā ar 1997. gada 20. jūnija Likuma par Ceļu satiksmes noteikumiem 20. panta 1. punktu (2012. gada Likumu Vēstnesis, 1137. punkts un secīgie grozījumi tajā);

B.  tā kā saskaņā ar 7. Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savā dalībvalstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās dalībvalsts parlamenta deputātiem;

C.  tā kā saskaņā ar Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu deputātu nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, ja attiecīgi Sejms vai Senāts nav devis piekrišanu;

D.  tā kā šajā gadījumā Eiropas Parlamentam ir jālemj par to, vai atcelt vai neatcelt Robert Jarosław Iwaszkiewicz imunitāti;

E.  tā kā pret Robert Jarosław Iwaszkiewicz uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta par ātruma ierobežojuma neievērošanu ceļu remonta zonā;

F.  tā kā iespējamais pārkāpums nav tieši vai acīmredzami saistīts ar Robert Jarosław Iwaszkiewicz pienākumu izpildi Eiropas Parlamenta deputāta amatā;

G.   tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t. i., pietiekami nopietnas un konkrētas aizdomas, ka administratīvā pārkāpuma process uzsākts nolūkā nodarīt politisku kaitējumu attiecīgajam deputātam,

1.  nolemj atcelt Robert Jarosław Iwaszkiewicz imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Polijas Republikas kompetentajai iestādei un Robert Jarosław Iwaszkiewicz.

PASKAIDROJUMS

1. Priekšvēsture

Polijas Republikas ģenerālprokurors 2015. gada 13. augustā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīja Polijas Ceļu satiksmes galvenās pārvaldes pieprasījumu piešķirt atļauju uzsākt administratīvā pārkāpumu lietvedību pret Eiropas Parlamenta deputātu Robert Jarosław Iwaszkiewicz saistībā ar ātruma pārsniegšanu.

Polijas Ceļu satiksmes galvenā pārvalde norāda, ka 2014. gada 7. septembrī pl. 12.34, vadot automašīnu Opel ar numura zīmi DW404NA Szklaryar pilsētā, R. J. Iwaszkiewicz neievēroja ātruma ierobežojumu apdzīvotā vietā, kur bija noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h, un brauca ar ātrumu 79 km/h, tādējādi pārsniedzot spēkā esošo ātruma ierobežojumu par 29 km/h.

Polijas Ceļu satiksmes galvenā pārvalde norāda, ka iepriekš minēto automašīnu, kas pieder Małgorzata Iwaszkiewicz, radars reģistrēja, braucot ar ātrumu 79 km/h apvidū, kur ir spēkā 50 km/h ātruma ierobežojums. Saistībā ar minēto pārkāpumu 2014. gada 3. oktobrī automašīnas īpašniekam tika nosūtīts uzaicinājums. Atbildot uz šo uzaicinājumu, Małgorzata Iwaszkiewicz Polijas Ceļu satiksmes galvenajai pārvaldei apstiprināja, ka automašīnas lietotājs bijis Robert Iwaszkiewicz. Atbildot uz 2014. gada 9. decembra uzaicinājumu, R. J. Iwaszkiewicz 2015. gada 13. janvārī nosūtīja Polijas Ceļu satiksmes galvenajai pārvaldei vēstuli ar lūgumu sodu atcelt. Visbeidzot, atbildot uz viņam 2015/ gada 13. maijā nosūtīto vēstuli ar jautājumu, vai attiecīgajā laikā viņš vadījis automašīnu vai arī, ja viņš to noliedz, kam viņš automašīnu uzticējis, R. J. Iwaszkiewicz rakstiski apstiprinājis, ka attiecīgajā laikā viņš vadījis automašīnu.

Fakti, kas tiek pārmesti R. J. Iwaszkiewicz, attiecas uz pārkāpumu, kas paredzēts Polijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 92.a pantā kopā ar Polijas 1997. gada 20. jūnija Likuma par Ceļu satiksmes noteikumiem 20. panta 1. punktu.

Parlamenta priekšsēdētājs 2015. gada 9. septembra plenārsēdē saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu paziņoja, ka ir saņēmis Polijas Republikas ģenerālprokurora vēstuli ar pieprasījumu atcelt Robert Jarosław Iwaszkiewicz deputāta imunitāti.

Saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu Parlamenta priekšsēdētājs 2015. gada 6. oktobrī šo pieprasījumu nosūtīja Juridiskajai komitejai. R. J. Iwaszkiewicz 2016. gada 11. janvārī atteicās no savām tiesībām tikt uzklausītam saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu.

2. Eiropas Parlamenta deputātu imunitātes tiesības un procedūra

Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantā noteikts:

9. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a. savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b. visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.

Ņemot vērā to, ka imunitātes atcelšana tiek prasīta Polijā, saskaņā ar 9. panta pirmā daļas a) punktu tiek piemēroti Polijas tiesību akti par parlamentāro imunitāti. Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktā un 108. pantā ir paredzēts, ka deputātus un senatorus nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, ja attiecīgā palāta nav devusi piekrišanu. 1996. gada 9. maija Likumā par Polijas parlamenta vai Senāta deputāta pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punktā ir noteikts, ka ģenerālprokurors ar tieslietu ministra vai valsts starpniecību iesniedz priekšlikumu izteikt piekrišanu, lai deputātu vai senatoru sauktu pie kriminālatbildības lietā, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, par kuru ierosināta valsts apsūdzība. Savukārt tā paša likuma 7.c panta 1. punkts paredz, ka priekšlikumu par piekrišanu senatora vai deputāta saukšanai pie kriminālatbildības iesniedz Sejma vai Senāta priekšsēdētājam, kas šo priekšlikumu nodod tālāk kompetentajai struktūrai, lai tā to izskatītu saskaņā ar Sejma vai Senāta reglamentu, vienlaikus informējot deputātu vai senatoru, uz kuru attiecas minētais priekšlikums, par tā saturu.

Reglamenta 6. panta 1. punktā un 9. pantā noteikts:

6. pants

Imunitātes atcelšana

1. Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. Jebkuru pieprasījumu atcelt imunitāti izvērtē saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 7., 8. un 9. pantu un saskaņā ar šajā pantā minētajiem principiem.

(...)

9. pants

Ar imunitāti saistītās procedūras

1. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.

Deputātu vai bijušo deputātu var pārstāvēt cits deputāts. Cits deputāts nevar to pieprasīt bez attiecīgā deputāta piekrišanas.

2. Komiteja nekavējoties, bet ņemot vērā to salīdzinošo sarežģītību, izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt privilēģijas un imunitāti.

3. Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.

4. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.

5. Attiecīgajam deputātam dod iespēju tikt uzklausītam, viņš var iesniegt jebkādu dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, ko viņš uzskata par vajadzīgu, un viņu var pārstāvēt cits deputāts.

Deputāts nepiedalās debatēs — izņemot uzklausīšanu — par pieprasījumu atcelt vai aizstāvēt viņa imunitāti.

Komitejas priekšsēdētājs uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, norādot datumu un laiku. Deputāts var atteikties no tiesībām tikt uzklausītam.

Ja deputāts pēc minētā uzaicinājuma uzklausīšanā nav piedalījies, tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no tiesībām tikt uzklausītam, izņemot ja viņš, minot iemeslus, ir lūdzis attaisnot viņa nepiedalīšanos ierosinātajā datumā un laikā. Komitejas priekšsēdētājs izlemj, vai šāds pieprasījums attaisnot nepiedalīšanos ir pieņemams, ņemot vērā norādītos iemeslus, un šo lēmumu nav atļauts pārsūdzēt.

Ja komitejas priekšsēdētājs apstiprina pieprasījumu attaisnot nepiedalīšanos, viņš uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, nosakot jaunu datumu un laiku. Ja deputāts neievēro otro uzaicinājumu uz uzklausīšanu, procedūru turpina bez deputāta uzklausīšanas. Turpmāki pieprasījumi attaisnot nepiedalīšanos vai tikt uzklausītam vairs netiek pieņemti.

(...)

7. Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.

(...)

3. Lēmuma priekšlikuma pamatojums

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, šai lietai var piemērot Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu. Saskaņā ar minēto normu deputātiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir šīs valsts parlamenta deputātiem. Šajā sakarībā Polijas Konstitūcijas 105. panta 2. punkts un 108. pants paredz, ka kriminālprocesu pret Sejma vai Senāta deputātu nevar uzsākt, ja nav saņemta tās palātas iepriekšēja piekrišana, kuras deputāts viņš ir. Līdz ar to ir nepieciešams Eiropas Parlamenta lēmums par to, vai pret R. J. Iwaszkiewicz var uzsākt kriminālprocesu.

Lai Eiropas Parlaments izlemtu par to, vai atcelt deputāta imunitāti, tas piemēro konsekventus paša noteiktus principus. Viens no tiem ir tāds, ka imunitāti parasti atceļ tad, kad uz pārkāpumu attiecas Protokola Nr. 7 9. pants — ja vien nepastāv fumus persecutionis, proti, pietiekami nopietnas un pamatotas aizdomas par to, ka lieta tiesā ir ierosināta, lai attiecīgajam deputātam nodarītu politisku kaitējumu.

Šajā gadījumā pieprasījums atcelt R. J. Iwaszkiewicz imunitāti ir iesniegts tāpēc, ka tika saņemtas ziņas par iespējamu pārkāpumu — atļautā ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā. No dokumentiem izriet, ka R. J. Iwaszkiewicz 2015. gada 5. jūnijā atzina, ka attiecīgajā laikā viņš vadījis automašīnu, turklāt iepriekš — 2015/ gada 8. februārī viņš pieprasīja atcelt sodu, pamatojoties uz to, ka pārkāpums izdarīts, veicot parlamentāro darbu, proti, dodoties uz Briseli, lai piedalītos Eiropas Parlamenta sēdē. Ņemot vērā lietas apstākļus, šķiet, ka iespējamais pārkāpums un sakarā ar to uzsāktā administratīvā pārkāpuma lietvedība acīmredzami nav nekādi saistīti ar R. J. Iwaszkiewicz kā Eiropas Parlamenta deputāta pienākumiem un ka nav pierādījumu par fumus persecutionis.

4. Secinājumi

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Reglamenta 9. panta 3. punktu, Juridiskā komiteja iesaka Eiropas Parlamentam atcelt Robert Jarosław Iwaszkiewicz deputāta imunitāti.

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.1.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Mady Delvaux, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jytte Guteland, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Virginie Rozière
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Stefan Eck, Eleonora Evi, Sylvie Goddyn, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Gabriele Preuß

• [1]  Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, C-101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., -149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.