ZIŅOJUMS par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada izaugsmes pētījums

22.2.2016 - (2015/2285(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Maria João Rodrigues
Atzinumu sagatavotāji (*):
Jean Arthuis, Budžeta komiteja
(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada izaugsmes pētījums

(2015/2285(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu, 136. pantu un 148. pantu,

–  ņemot vērā LESD 9. pantu (horizontālā sociālā klauzula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1],

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām[2],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā[3],

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[4],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[5],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā[6],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs[7],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības[8],

–  ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 25. un 26. marta un 2010. gada 17. jūnija secinājumus, kā arī Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 14. jūlija Ieteikumu (ES) 2015/1184 par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai[9],

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 8. oktobra Lēmumu (ES) 2015/1848 par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2015. gadam[10],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds[11],

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā 2015. gada 24. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi[12],

–  ņemot vērā ziņojumu „Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana” (t. s. piecu priekšsēdētāju ziņojums),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 21. oktobra paziņojumu par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai (COM(2015)0600),

–  ņemot vērā G20 valstu vadītāju paziņojumu Antaljas samitā 2015. gada 15. un 16. novembrī,

–  ņemot vērā atjauninātos Starptautiskā Valūtas fonda personāla sagatavotos ilgtspējas novērtējumus G20 savstarpējas novērtēšanas procesam attiecībā uz nelīdzsvarotībām un izaugsmi (2015. gada oktobris),

–  ņemot vērā COP21 nolīgumu, kas 2015. gada 12. decembrī tika pieņemts Parīzes klimata konferencē,

–  ņemot vērā 2015. gada rudenī Komisijas sagatavoto Eiropas ekonomikas prognozi,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārajai komitejai sagatavotos pētījumus un padziļinātu analīzi par eurozonas ekonomikas politikas koordināciju Eiropas pusgadā (2015. gada novembris),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2016. gadu” (COM(2015)0690), 2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu (COM(2015)0691) un Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu (COM(2015)0700),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (COM(2015)0701),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem[13],

–  ņemot vērā 2015. gada 17. decembra rezolūciju par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu[14],

–  ņemot vērā Padomes ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku,

–  ņemot vērā debates ar dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem par 2016. gada Eiropas pusgada prioritātēm,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. decembra ziņojumu par publiskajām finansēm EMS 2015. gadā (Iestāžu dokuments Nr. 014),

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Parlamenta debates par Eiropas pusgada pasākumu kopumu — 2016. gada izaugsmes pētījumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārā komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0030/2016),

A.  tā kā ekonomikas atveseļošanās Eiropas Savienībā notiek, taču tā joprojām ir vāja un nevienmērīga gan starp dalībvalstīm, gan dalībvalstu ietvaros un to daļēji izraisa pagaidu un ārēji faktori, tostarp zemas naftas cenas;

B.  tā kā dažās valstīs joprojām pastāv ļoti zema izaugsmes tempa problēma;

C.  tā kā pasaules ekonomikas izaugsme palēninās, vairākās jaunietekmes valstīs valda ekonomiska un finansiāla nestabilitāte un tā rezultātā parādās jaunas stratēģiskas problēmas, kurām Eiropas Savienībai ir pienācīgi jāpielāgojas;

D.  tā Eiropa joprojām saskaras ar ievērojamu investīciju nepietiekamību, kas ievērojami pavājina ES ilgtermiņa izaugsmes potenciālu, taču vienlaikus palielinās eurozonas tekošā konta pārpalikums; tā kā daudzās valstīs, neraugoties uz to, ka ir samazināti tekošo kontu deficīti, publiskā un privātā parāda līmenis joprojām ir augsts; tā kā vairākām dalībvalstīm vajadzētu aktīvāk rīkoties, īstenojot jēgpilnas strukturālās reformas;

E.  tā kā, neraugoties uz to, ka vairākas dalībvalstis ir pienācīgi samazinājušas sava tekošā konta deficītu un darbaspēka vienības izmaksas, lielākajā daļā dalībvalstu neto ārējā parāda IKP procentuālā daļa nav samazinājusies;

F.  tā kā nodarbinātības līmenis uzlabojas, tomēr joprojām nepietiekami, lai būtiski samazinātu bezdarbu, jo īpaši bezdarbu jauniešu vidū un ilgstošu bezdarbu, un nabadzību;

G.  tā kā Eiropas valstis veido ekonomikas zonu, kas, salīdzinot ar tās konkurentvalstīm, ir ārkārtīgi atkarīga no importētiem resursiem; tā kā tādēļ īstenas aprites ekonomikas izveide Eiropā ir priekšnosacījums turpmākai ekonomikas izaugsmei;

H.  tā kā 2008. gada krīze bija ne tikai cikliska, bet arī strukturāla, kas izskaidro tās ilgstošās sekas;

I.  tā kā personu brīva pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite ir Eiropas Savienības vienotā tirgus ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes pamatā;

J.  tā kā vairākās dalībvalstīs izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu nemaksāšana un agresīva nodokļu plānošana ir radījusi miljardiem lielus zaudējumus valsts finanšu potenciālajos ienākumos, bet sniegusi labumu lielām korporācijām, tādējādi iedragājot starpvalstu solidaritātes pamatu un uzņēmumu godīgu konkurenci,

Politikas pasākumu kombinācija

1.  atzinīgi vērtē 2016. gada izaugsmes pētījuma paketi un ierosināto politikas pasākumu kombināciju, kas paredz investīcijas, strukturālu reformu un fiskālu atbildību, lai vēl vairāk veicinātu izaugsmes līmeņa palielināšanos un nostiprinātu Eiropas atgūšanos un augšupēju konverģenci; uzsver, ka, lai panāktu stabilāku ekonomikas atveseļošanos un ilgtspējīgu un plaši izplatītu labklājību, valstīm jāveic būtiski pasākumi strukturālo reformu efektīvai īstenošanai, un ir nepieciešama ciešāka pasākumu koordinēšana Eiropas mērogā;

2.  atzinīgi vērtē publisko finanšu situācijas uzlabošanos, īpaši to, ka pakāpeniski samazinās ES eurozonas parāda/IKP attiecība un nominālais budžeta deficīts; tomēr norāda, ka vairākās dalībvalstīs ar zemu nominālo IKP izaugsmi un zemu inflācijas līmeni turpina paaugstināties publiskā parāda attiecība un ka deviņām dalībvalstīm joprojām tiek piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra; norāda, ka daudzām dalībvalstīm ir ierobežotas fiskālās manevrēšanas iespējas, lai pārvarētu jaunus ekonomiskos satricinājumus, tāpēc jāapsver ciešāka koordinācija Eiropas mērogā, lai atbalstītu fiskālo konsolidāciju, neliekot šķēršļus izaugsmei;

3.  norāda, ka Eiropas konkurētspēja pasaules mērogā joprojām ir svarīgs mērķis, un norāda uz to, ka liela nozīme ir strukturālām reformām, investīcijām pētniecībā un attīstībā, resursefektivitātei, ražošanu veicinošai inovācijai un makroekonomiskās nelīdzsvarotības samazināšanai; tajā pašā laikā uzskata, ka, pasliktinoties pasaules ekonomiskās attīstības perspektīvām, jānostiprina pašmāju pieprasījums, lai Eiropas ekonomika kļūt izturētspējīgāka; jo īpaši pauž bažas par iespējamo globālā pieprasījuma kritumu;

4.  uzskata, ka makroekonomisko nelīdzsvarotību vajadzētu novērst koordinētā veidā, iesaistot visas dalībvalstis un izmantojot attiecīgas reformas un investīcijas; uzsver, ka ikvienai dalībvalstij jāpilda savi individuālie pienākumi šai jomā; norāda, ka lielie tekošo kontu pārpalikumi ļauj prognozēt iespējamu iekšējā pieprasījuma pieaugumu; norāda, ka valsts un privātā parāda augstais līmenis liecina par ievērojamu neaizsargātību un ka atbildīga fiskālā politika un augstāks izaugsmes līmenis veicinātu straujāku parāda samazināšanos;

5.  prasa turpināt centienus atbalstīt ekonomikas atveseļošanos, veicināt konverģences virzību uz valstīm ar labākajiem rezultātiem un koriģēt makroekonomiskās nelīdzsvarotības, tostarp palielinot ražīgumu un investīcijas;

6.  pauž gandarījumu par to, ka darba tirgus rādītāji ir nedaudz uzlabojušies, vienlaikus atzīstot, ka atšķirības starp dalībvalstīm joprojām ir ievērojamas un ka bezdarba līmenis joprojām ir nepieņemami augsts; norāda uz nepieciešamību izmantot nesenos uzlabojumus, vienlaikus paaugstinot jauno darbvietu kvalitāti un darba ražīgumu tajās; prasa veltīt lielākus centienus tam, lai veicinātu investēšanu prasmēs, padarītu darba tirgus iekļaujošākus, radītu kvalitatīvas darbvietas un samazinātu nabadzību, sociālo atstumtību un aizvien pieaugošo ienākumu un labklājības nevienlīdzību, vienlaikus ievērojot budžeta disciplīnu; uzsver, ka nodarbinātības rādītājiem būtu jāpiešķir tāds pats statuss kā jau esošajiem rādītājiem, lai būtu iespējams uzsākt padziļinātu analīzi un tādējādi izvairīties no divšķiru pieejas, uzsver, ka nodarbinātības rādītāji būtu pienācīgi jāņem vērā ES politikā un norādēs, ko ES sniedz dalībvalstīm;

7.  atzinīgi vērtē stratēģijas „Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu atjaunināšanu un prasa stiprināt stratēģijas „Eiropa 2020” lomu Eiropas pusgada procesa virzībā atbilstīgi Līguma mērķiem, kā arī valsts parāda krīzes novēršanā; uzsver, ka ir svarīga vērienīga politika un instrumenti, lai nodrošinātu, ka Eiropa izmanto visas iespējas, ko sniedz enerģētikas un digitālās jomas pārkārtošana, tostarp, pateicoties pienācīgām investīcijām R&D&I un prasmēs, samazinot plaisu salīdzinājumā ar Eiropas galvenajiem konkurentiem attiecībā uz kopējo faktoru ražīgumu; uzskata, ka ir būtiski novērst ekonomisko nevienlīdzību, kas kavē ilgstošu ekonomikas izaugsmi; aicina Komisiju valstīm adresētajos ieteikumos pievērsties fiskālās vides reformām, tostarp fiskālās atbildības kontekstā; aicina konsekventi un visaptveroši uzraudzīt, kā notiek virzība uz pielīdzināšanos labākos rezultātos sasniegušajiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu izpildītājiem;

Investīcijas

8.  prasa Eiropas Stratēģisko investīciju fondu izmantot pēc iespējas efektīvāk, lai atbalstītu paaugstināta stratēģiskus projektus, kuri citādi finansējumu nesaņemtu, kā to paredz šī fonda mandāts; aicina dalībvalstis un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra un Eiropas Investīciju projektu portāla palīdzību cieši iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības projektu plūsmu un investīciju platformu izstrādē; uzsver, ka ir svarīgi izveidot sinerģijas starp Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020” pilnībā izmantot Eiropas strukturālo un investīciju fondu potenciālu, lai stiprinātu kohēziju un mazinātu atšķirības vienotajā tirgū, ļaujot visiem reģioniem izveidot savas konkurētspējas priekšrocības un veicinot papildu privātās investīcijas; uzskata, ka šīs investīcijas ir jāizmanto, lai ieviestu saskaņotu un integrētu rūpniecības attīstības politiku, un, veicot investīcijas, īpaša uzmanība pievēršama kvalitatīvu darbvietu radīšanai, jo īpaši jauniešiem; uzsver, ka ir nepieciešama pienācīga administratīvā kapacitāte, aktīva reģionu iesaistīšana un labāka koordinācija visos valdības līmeņos un starp tiem; aicina apsvērt turpmāko politisko rīcību investīciju nepietiekamības samazināšanai ES;

10.  ir informēts par to, ka privātajā sektorā samazinās aizņemto līdzekļu īpatsvars; uzsver, ka investīciju līmenis Eiropā ir zemāks nekā pirmskrīzes periodā; šajā sakarā norāda, ka liela nozīme ir straujai banku savienības un banku strukturālās reformas īstenošanai, kā arī kapitāla investīciju palielināšanai MVU, izmantojot Kapitāla tirgu savienību; aicina maksimāli izmantot ESFI un COSME, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam; uzskata, ka lielāka regulējuma paredzamība vienotajā tirgū uzlabos investoru uzticību;

11  uzsver, tostarp darba tirgus reformu kontekstā, nepieciešamību veikt lielākas investīcijas cilvēkkapitālā, proti izglītībā un inovācijā; uzsver, ka ir nepieciešams uzlabot valstu izglītības, arodapmācības un mūžizglītības sistēmas un pielāgot tās ES darba tirgus jaunajām prasībām attiecībā uz zināšanām un prasmēm; uzsver, ka ar to izdosies panākt, ka investīcijas kļūst par galveno izaugsmes, ražīguma un konkurētspējas virzītājspēku; tāpēc aicina dalībvalstis palielināt publisko investīciju produktivitāti;

12.   atzinīgi vērtē konkrētām valstīm adresētus investīciju profilus, kuros ir noteiktas dažas galvenās problēmas saistībā ar investīcijām attiecīgajās dalībvalstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis kopā ar visu līmeņu valdības iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām identificēt šķēršļus investīcijām, īpaši koncentrējoties uz iekšējo tirgu, necilo iekšzemes pieprasījumu, strukturālām reformām un atbilstošu instrumentu pieejamību, lai sasaistītu publisko un privāto finansējumu; norāda uz nozīmi, kāda ir augsta līmeņa produktīvām investīcijām ilgstošā procesā, kurā dalībvalstis ekonomiski panāk cita citu; norāda, ka katrā valstī ir jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp pašreizējiem izdevumiem, publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā un investīcijām ekonomiskās izaugsmes potenciālā un ka vienotajam tirgum un tādiem ES instrumentiem kā Eiropas Stratēģisko investīciju fondam un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ir nozīmīga loma veselīga investīciju līmeņa atbalstīšanā; uzsver, ka zemais investīciju līmenis pētniecībā un izstrādē vairākās valstīs var vēl vairāk iesprostot šīs valstis vidēju ienākumu valstu sprostā;

Strukturālās reformas

13.  uzskata, ka pēc ilga perioda, kurā veikta makroekonomiskā korekcija, uzmanība būtu jāpievērš strukturālām reformām un investīcijām, kuru mērķis ir stiprināt izaugsmes potenciālu, balstoties uz kvalitatīvām darbvietām un ražīgumu, veicināt taisnīgas, stabilas, efektīvas un ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas un sekmēt dalībvalstu ekonomiku pāreju uz lielāku resursefektivitāti;

14.  prasa veikt ilgtspējīgas preču un pakalpojumu tirgus, darba tirgus un pensiju sistēmu reformas, kā arī uzlabot regulējumu, lai atbalstītu inovāciju, darbvietu radīšanu, labklājību veicinošu, godīgu konkurenci, nemazinot patērētāju aizsardzību;

15.  uzsver, ka ir svarīgi panākt lielāku resursefektivitāti un energoefektivitāti, tostarp attīstot aprites ekonomiku; uzsver, ka ir svarīgi turpināt veidot patiesu enerģētikas savienību, kuras pamatā ir solidaritāte, efektivitāte un daudzveidība, vienlaikus neignorējot vietējās izcelsmes energoresursus, tostarp atjaunojamo enerģiju; aicina Komisiju iekļaut šeit paustās bažas atsevišķām valstīm adresētajos ieteikumos, kur tas ir vissvarīgāk konkurētspējai un ilgtspējīgai izaugsmei;

16.  mudina veikt turpmākus pasākumus kvalitatīvu darbvietu radīšanas stimulēšanai un izturētspējīgu darba tirgu izveidei, kuros ir samazināta segmentācija; uzsver, cik svarīgas ir ilgtspējīgas un efektīvas sociālās drošības sistēmas; atgādina, ka svarīgs faktors pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā ir panākt augstu nodarbinātības līmeni;

17.  uzsver nepieciešamību pēc mūsdienīgas, efektīvas, demokrātiskas un iedzīvotājiem draudzīgas valsts pārvaldes visos valdības līmeņos, kā arī efektīviem un pārredzamiem publiskā iepirkuma noteikumiem; uzsver, ka ir svarīgi veikt turpmākus pasākumus, lai dalībvalstīs un starp tām veidotu patiesu e-pārvaldi; prasa Komisijai un dalībvalstīm identificēt un novērst dalībvalstu un Komisijas pārvaldes trūkumus, kas krīzes situācijā var nodarīt īpašu kaitējumu;

18.  aicina aktīvāk pārlikt nodokļu slogu no darbaspēka uz citiem nodokļu avotiem, par ko jālemj dalībvalstu līmenī, vienlaikus nodrošinot sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju,

19.  pieņem zināšanai priekšlikumu par strukturālo reformu atbalsta programmu, kas izstrādāta, lai pastiprinātu izaugsmi veicinošu reformu īstenošanu dalībvalstīs, un ko paredzēts apspriest saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru; atgādina, ka par strukturālo reformu īstenošanu atbildīgas ir dalībvalstis;

Fiskālā atbildība

20.  atkārtoti norāda, ka nepieciešama atbildīga un izaugsmei draudzīga fiskālā politika, kas nodrošina parādu atmaksājamību, kurā tiek ņemts vērā ekonomikas cikliskums un investīciju trūkums, vienlaikus ievērojot arī iedzīvotāju sociālās tiesības; pauž bažas, ka atsevišķu valstu lielās parādsaistības rada būtisku risku eurozonas turpmāko iespējamo satricinājumu gadījumā; uzsver, ka centienus palielināt publisko finanšu izturētspēju un palielināt izaugsmi nāksies pastiprināt tajās valstīs, kurās ir augsta parāda/IKP attiecība, lai tās nostātos uz stabila šīs attiecības samazināšanas ceļa;21.  uzstāj uz Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu, vienlaikus pilnībā izmantojot pastāvošās elastīguma klauzulas un ievērojot Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu (COM(2015)0012), lai cita starpā atbalstītu lielākas investīcijas un strukturālās reformas, kā arī risinātu draudus drošībai un bēgļu pieplūdumu;

22.  uzsver nepieciešamību uzlabot nodokļu iekasēšanu, apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un veikt pasākumus pret agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu oāzēm, kā arī uzlabot nodokļu politikas koordināciju; prasa ieviest efektīvas un pārredzamas nodokļu sistēmas, lai palielinātu nodokļu iekasēšanu, novērstu nodokļu apiešanu un apkarotu organizēto noziedzību; tādēļ uzskata, ka nodokļu un muitas iestādēm jābūt nodrošinātām ar pietiekamiem cilvēku, materiālajiem un finanšu resursiem;

23.  atbalsta racionālos un valstu konkrētos centienus uzlabot publisko izdevumu kvalitāti, efektivitāti un izaugsmi veicinošās iezīmes, jo īpaši neproduktīvās izmaksas novirzot izaugsmi veicinošām investīcijām, vienlaikus neapdraudot sabiedrisko un sociālo pamatpakalpojumu sniegšanu;

Īpašas uzmanības pievēršana eurozonai

24.  atzinīgi vērtē ieteikumu, ko Komisija ierosināja sešus mēnešus pirms konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, par to, ka eurozonas ekonomikas politika ir solis virzienā uz politikas koordinēšanas padziļināšanu, ievērojot piecu priekšsēdētāju ziņojumu un Eiropas Parlamenta rezolūcijas;

25.  uzsver, ka, ņemot vērā eurozonas augsto savstarpējās atkarības līmeni un vienoto monetāro politiku, tā ir ekonomiska vienība, kurā ir jāveicina konverģence virzienā uz valstīm, kas sasniegušas labākos rezultātus, un šis process jāatbalsta ar ciešāku valstu politikas koordināciju; uzsver, ka ir svarīgi, lai visu valstu valdības uzlabotu pasākumus, ar kuriem attiecīgajā dalībvalstī tiek īstenotas ekonomikas reformas un investīcijas, kas vajadzīgas, lai mazinātu makroekonomiskās nelīdzsvarotības un nepieļautu valsts politikas plašāku negatīvu ietekmi uz citām dalībvalstīm; tādēļ prasa veikt padziļinātu novērtējumu par makroekonomiskajām nelīdzsvarotībām un plašāku ietekmi, lai papildinātu novērtējumu par katras valsts konkrētajām problēmu jomām un makroekonomisko dialogu; uzstāj, ka pilnībā jāsaskaņo eurozonas ieteikums un konkrētām valstīm adresētie ieteikumi;

26.  atzinīgi vērtē pastiprinātas uzmanības pievēršanu eurozonas kopīgajai fiskālajai nostājai, kas nenovērš uzmanību no dalībvalstu individuālajiem pienākumiem; atgādina, ka attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru fiskālo deficītu vienā dalībvalstī nevar kompensēt ar fiskālo pārpalikumu citā dalībvalstī; prasa regulāri uzraudzīt, vai kopējā fiskālā nostāja ir atbilstīga, ņemot vērā pastāvošo investīciju nepietiekamību;

27.  atbalsta priekšlikumu diferencēt fiskālos pasākumus atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā attiecīgās nostājas pret Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām un stabilizācijas vajadzības, kā arī domino efektu; norāda, ka daudzām dalībvalstīm tas nozīmē turpināt izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju; no otras puses, norāda, ka dažām valstīm ir arvien lielākas fiskālās iespējas attiecībā pret Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām un tās varētu izmantot pašreizējā situācijā, lai palīdzētu atbalstīt iekšzemes ekonomiku;

28.  norāda, ka eurozonas augstais tekošā konta pārpalikums ir atzinīgi vērtējams pierādījums eurozonas ārējai konkurētspējai, tomēr tā pašreizējais līmenis atspoguļo arī iekšējo investīciju trūkumu, kas negatīvi ietekmē izaugsmi un nodarbinātību; uzskata, ka lielāks iekšzemes pieprasījums būs piemērotāks gan eurozonas ilgtspējīgai izaugsmei, gan arī no globālā skatpunkta; apzinās, ka dažu dalībvalstu tekošā konta pārpalikums ir saistīts ar pozitīvu plašāku ietekmi uz visu vērtības ķēdi, kas var dažādos veidos sniegt labumu dažām citām dalībvalstīm; atzīst arī vienotās valūtas lomu attiecībā uz to, lai palīdzētu konkurētspējīgākām valstīm uzturēt lielu pārpalikumu attiecībā pret pārējo pasauli; atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada ziemas prognozē minēto konstatējumu, ka ekonomikas izaugsme dažās dalībvalstīs 2015. gadā galvenokārt balstījās uz iekšzemes pieprasījumu; uzskata, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis, kurās ir lielāki tekošā konta pārpalikumi, turpinātu palielināt iekšzemes pieprasījumu un kopējo ieguvumu; vienlaikus aicina mazāk konkurētspējīgās dalībvalstis efektīvi īstenot strukturālās reformas un augstvērtīgas investīcijas, lai modernizētu savu ekonomiku un izveidotu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības vidi ilgtermiņa investīcijām saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”; uzskata, ka tas ir labākais veids, kā samazināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības dalībvalstīs, nevis veicot iekšējo devalvāciju, kas mazina pieprasījumu un palēnina ekonomisko izaugsmi visā eurozonā;

29.  uzsver nepieciešamību veicināt reālu ekonomisko un sociālo konverģenci, uzlabojot ražīgumu un ārpusizmaksu faktorus; uzsver, ka ir svarīgi visās dalībvalstīs efektīvi īstenot strukturālās reformas, uzlabot publisko izdevumu kvalitāti un nodrošināt pietiekamas investīciju iespējas, panākot līdzsvarotu un ilgtspējīgu izaugsmi, kas ir izšķirīgi svarīga arī parāda attiecības pret IKP mazināšanai; atzīst, ka liels valsts un privātais parāds ievērojami mazina investīciju spēju un tādējādi palēnina izaugsmi;

30.  atgādina, ka algu noteikšana ir autonomu koplīgumu jautājums, un aicina attiecīgos dalībniekus nodrošināt gan atbildīgu, gan izaugsmi veicinošu algu attīstību, kam būtu jāatspoguļo ražīguma pieaugums; jo īpaši aicina attiecīgos dalībniekus valstīs, kurās ir tekošā konta deficīts vai gandrīz līdzsvarots stāvoklis, turpināt centienus stiprināt ražīgumu un uzturēt konkurētspēju; vienlaikus aicina attiecīgos dalībniekus valstīs, kurās ir liels pārpalikums, izmantot pārpaliekošos ietaupījumus, lai atbalstītu iekšzemes pieprasījumu un investīcijas;

31.  prasa ieviest pasākumus, lai nepieļautu sacensību ar nodokļu un sociālo standartu pazemināšanu, kas izraisa nevienlīdzības palielināšanos; atgādina par vajadzību saglabāt starptautisko konkurētspēju, balstoties uz ražīgumu un augšupvērstu konverģenci; atzinīgi vērtē to, ka lielāka uzmanība ir pievērsta trim nodarbinātības rādītājiem makroekonomisko nelīdzsvarotību rezultātu pārskatā, un aicina Komisiju noteikt, ka šie rādītāji ir līdzvērtīgi pārējiem; uzskata arī, ka politikas vadlīnijās būtu pienācīgi jāņem vērā analīze par esošajā rezultātu pārskatā sniegtajiem galvenajiem nodarbinātības un sociālajiem rādītājiem un attiecīgie resursu izmantojuma efektivitātes rādītāji;

32.   norāda uz Eiropadomes 2015. gada decembra secinājumiem par ekonomikas un monetāro savienību un aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk sākt ilgāka termiņa pasākumu izstrādi;

Efektīvāks Eiropas pusgads ar lielāku demokrātisko pārskatatbildību

33.  pauž nožēlu par konkrētām valstīm adresēto ieteikumu vājo īstenošanu un uzskata, ka, lai uzlabotu īstenošanu, ir nepieciešams labāk identificēt skaidri formulētās prioritātes Eiropas līmenī, kā arī pastiprināt patiesas publiskās debates, politisko gribu un apņemšanos valstu līmenī, nodrošinot lielāku atbilstību un valstu līdzdalību; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas locekļu vizītes dalībvalstīs ar mērķi apspriest Eiropas pusgada procesu un tā dokumentus;

34.  prasa nodrošināt pareizu līdzsvaru starp to, lai konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos uzmanība būtu pievērsta galvenajām prioritātēm, un to, lai šie ieteikumi risinātu visas galvenās problēmas, tostarp nepieciešamību nepieļaut valsts parāda krīzes atkārtošanos, kā arī nepieciešamību palielināt konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību, ņemot vērā stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus;

35.  atzinīgi vērtē 2015. gada 15. decembra plenārsēdes debates ar Komisijas priekšsēdētāju un Eurogrupas priekšsēdētāju par eurozonas ieteikuma projektu un prasa noteikt šādas debates par regulāru Eiropas pusgada praksi; uzskata, ka šādas debates stiprina un papildina pašreizējo demokrātisko dialogu, jo īpaši ekonomisko dialogu, palīdzot palielināt izpildvaras pārskatatbildību;

36.  uzsver, ka Eiropadomes pavasara sanāksmei arī turpmāk jābūt galvenajam brīdim, kad tiek noteiktas politikas prioritātes; atzinīgi vērtē plenārsēdes diskusiju ar Komisiju par gada izaugsmes pētījuma prioritātēm gan pirms, gan pēc tā pieņemšanas; atgādina, ka ekonomikas politikas noteikšana saskaņā ar Padomes ieteikumu dalībvalstīm ir izpildakts, uz kuru ir attiecināma Eiropas Parlamenta īstenotā demokrātiskā kontrole un debates; tāpēc aicina Padomi pieņemt eurozonas ieteikumus un secinājumus par gada izaugsmes pētījuma dokumentu paketi pēc tam, kad Parlamentam būs paudis savu viedokli par tiem; apstiprina savu apņemšanos ātri izskatīt šos dokumentus un savlaicīgi pieņemt nostāju pirms Eiropadomes pavasara sanāksmes; atzinīgi vērtē Eiropas Parlamentam izteikto uzaicinājumu, lai tā priekšsēdētājs izklāstītu Parlamenta nostāju Eiropadomes pavasara sanāksmē; turklāt uzsver, ka Līgumā noteikts, ka Eiropas Parlamentu informē par Padomes pieņemtajiem ieteikumiem, kā arī par daudzpusējās uzraudzības rezultātiem;

37.  uzsver to, cik liela nozīme ir valstu parlamentu debatēm par valstu ziņojumiem un konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem un balsošanai par valsts reformu programmām, kā arī par valsts konverģences vai stabilitātes programmām; aicina dalībvalstis strukturēti iesaistīt sociālos partnerus, vietējās un reģionālās pašvaldības un citas attiecīgās ieinteresētās personas, izmantojot priekšrocības, ko sniedz valstu ziņojumu savlaicīga publicēšana; uzsver sociālo partneru neaizstājamību darba samaksas noteikšanā un viņu lielo nozīmi plašākās diskusijās ekonomikas jomā, jo īpaši saistībā ar ražīguma veicināšanu; turklāt prasa pastiprināt valstu parlamentu sadarbību ar Eiropas Parlamentu;

38.  mudina Komisiju uzsākt sarunas par iestāžu nolīgumu par ekonomikas pārvaldību; uzstāj, ka ar šo iestāžu nolīgumu saskaņā ar Līgumiem būtu jānodrošina, ka Eiropas pusgada struktūra ļauj īstenot pamatotu un sistemātisku šā procesa parlamentāro pārbaudi, jo īpaši attiecībā uz gada izaugsmes pētījuma prioritātēm un eurozonas ieteikumiem;

Budžeta politika

39.  pauž nožēlu, ka nav pieejams atbilstīgs mehānisms, ņemot vērā ES ierobežoto budžetu, turklāt nav iespējams mainīt pašu resursu sistēmu un ekonomikas prognozes, ekonomikas politikas prioritātes un gada un daudzgadu budžeta veidošanas process nekādi neveicina saskaņotas attiecības;

40.  atzīmē, ka ES budžets tieši palīdz sasniegt divus no trim 2016. gada izaugsmes pētījumā izklāstītajiem mērķiem (investīciju atsākšana, strukturālo reformu īstenošana un atbildīgas un godīgas fiskālās politikas īstenošana, kas atbilst izvirzītajām politiskajām saistībām); atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ES fondus novirzīt tehniskas palīdzības sniegšanai nolūkā atbalstīt strukturālās reformas;

41.  uzskata, ka ES budžetu varētu izmantot, lai mazinātu dalībvalstu budžetiem uzlikto slogu un stiprinātu fiskālās konsolidācijas centienus, piešķirot pašu resursus, kā arī racionalizējot izdevumus; ir pārliecināts, ka ar plašāku publisko līdzekļu pārvaldības rīku klāstu ES līmenī varētu gūt apjomradītus ietaupījumus un līdz ar to samazināt izdevumus, piemēram, diplomātijas un militārajā jomā, vienlaikus neskarot dalītās pārvaldības principu, jo īpaši attiecībā uz struktūrfondiem;

42.  uzsver, ka ES budžeta deficīts ir uzskatāms par nelikumīgu; norāda, ka dalībvalstis izmanto ES budžetu kā iespēju koriģēt savas valsts budžetu;

43.  uzsver, ka dziļāka integrācija eurozonā ir nepieciešama, lai pabeigtu ekonomiskās un monetārās savienība (EMS) izveidi, un ka budžeta savienība ir viens no pienācīgas euro darbības stūrakmeņiem;

44.  attiecībā uz Parlamenta nostāju par eurozonu un tās budžetspēju prasa ņemt vērā secinājumus, kas ietverti patstāvīgajā ziņojumā par eurozonas budžetspēju (ziņojums tiks sagatavots 2016. gadā);

45.  aicina Komisiju veikt daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšanu, ko paredz 2013. gada jūnijā noslēgtā politiskā vienošanās starp Parlamentu, Komisiju un Padomi; norāda, ka finanšu un humanitārā krīze, kas ES piemeklēja laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam, uzskatāmi parādīja pašreizējās DFS neatbilstību; turklāt uzsver, ka ir jāveic vērienīga ES finanšu plānošanas reforma, kurā pienācīgi ņems vērā pieejamo instrumentu mērķus, finansējumu un darbības ilgumu.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma politika

46.  uzsver — lai atkritumsaimniecības likumdošanas reforma un aprites ekonomikas rīcības plāns sekmētu Eiropas ekonomikas pārkārtošanu, iekļaujoties aprites modelī, ir būtiski Eiropas pusgada procesā integrēt ieteikumus šajā jomā, lai palielinātu konkurētspēju, radītu darbvietas un veidotu ilgtspējīgu izaugsmi; iesaka aprites ekonomikas principus integrēt konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos;

47.  vēlreiz norāda, ka ir vajadzīga fiskālā sistēma, ar kuru atalgotu par ilgtspējīgas politikas izstrādi un kura atbilstu principam “maksā piesārņotājs”, raidot pareizus signālus ieguldījumiem resursefektivitātē, ražošanas procesu modernizācijā un vieglāk labojamu un ilgāk lietojamu produktu ražošanā; vēlreiz norāda, ka pakāpeniski ir jāatceļ videi kaitīgas subsīdijas, tostarp fosilajam kurināmajam, un darbaspēkam uzliktie nodokļu maksājumi ir jāpārvirza uz vidi piesārņojošām darbībām;

48.  uzskata, ka ir svarīgi Eiropas pusgada ietvaros izvērtēt veselības aprūpes sistēmu darbību un ilgtspēju, un atbalsta pāreju uz tādu pieeju, kas būtu balstīta uz rezultātiem, kā arī orientēšanos uz slimību profilaksi un veselības veicināšanu; aicina Komisiju kopīgi ar visām ieinteresētajām personām izstrādāt instrumentus, ar ko uzraudzīt veselības aprūpes rezultātus, izmērīt kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību un panākt medicīnas pētījumu izmaksu pārredzamību, lai samazinātu sociālās atšķirības un veselības aprūpes nevienlīdzību dalībvalstīs un starp tām; aicina Komisiju konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ņemt vērā profilakses programmās paredzēto pasākumu ilgtermiņa ietekmi uz veselības un fiskālo jomu;

49.  uzsver, cik būtiska ir veselības aprūpes nozares ilgtspēja, kam ir liela nozīme visā ekonomikā, jo tajā ir nodarbināti 8 % no kopējā Eiropas darbaspēka un tā rada 10 % no ES IKP, un cik svarīgi ir nodrošināt visiem iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību, jo veselība ir izšķirīgs faktors, kas nosaka dalībvalstu un to ekonomikas stabilitāti, ilgtspēju un turpmāko attīstību;

Reģionālā politika

50.  norāda, cik svarīgas ir ES investīcijas mazāk attīstītajiem reģioniem un cik nozīmīgi ir nodrošināt, ka šīs investīcijas spēj piesaistīt vēl papildu investīcijas, tādējādi sekmējot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

51.  norāda uz saikni starp Eiropas pusgada procesa mērķiem un ESI fondu plānošanu 2014.–2020. gada laikposmam, ko atspoguļo partnerības nolīgumi; tādēļ uzskata, ka pēc 2014.–2020. gada reformas kohēzijas politikas instrumentiem var būt ļoti svarīga loma attiecīgo KVAI īstenošanā, tādējādi atbalstot strukturālās reformas un sekmējot ES stratēģisko mērķu izpildi un partnerības nolīgumu efektīvu īstenošanu; tomēr uzsver ESI fondu programmu un mērķu daudzgadu un ilgtermiņa raksturu — atšķirībā no Eiropas pusgada ikgadējā cikla, kā arī nepieciešamību koordinēt Eiropas Savienības prioritātes, valstu vajadzības, reģionālās vajadzības un vietējās vajadzības;

o

o  o

52.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām, valstu parlamentiem un Eiropas Centrālajai bankai.

PASKAIDROJUMS

Šis ziņojums ir Eiropas Parlamenta ieguldījums ekonomikas politikas prioritāšu noteikšanā 2016. gada Eiropas pusgada politikas koordinācijas procesam, reaģējot uz Komisijas gada izaugsmes pētījumu un saistītajiem dokumentiem, tostarp ieteikuma projektu par eurozonas ekonomikas politiku. Līdztekus tiek izstrādāti arī ziņojumi par Eiropas pusgada nodarbinātības un sociālajiem aspektiem un vienotā tirgus aspektiem. Visi trīs ziņojumi tiks apspriesti ar Komisiju un Padomi, gatavojoties Eiropadomes pavasara sanāksmei.

Šīs apspriedes iestādēm būtu jāplāno un jāveic tādā veidā, lai stiprinātu Eiropas ekonomikas pārvaldības demokrātisko raksturu, kamēr nav noslēgts iestāžu nolīgums, kas prasīts piecu priekšsēdētāju ziņojumā[15].

Šā ziņojuma mērķis ir veicināt debates Eiropas līmenī, iesaistot arī valstu parlamentu deputātus, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, par šādiem trim galvenajiem jautājumiem.

•  Kāda fiskālā, monetārā un strukturālā politika Eiropas Savienībai būtu jāīsteno 12–18 mēnešu laikā?

•  Kā būtu jāpadziļina politikas koordinācija eurozonas līmenī?

•  Kā lēmumu pieņemšanu par Eiropas pusgada prioritātēm un ieteikumiem padarīt demokrātiskāku un kā nodrošināt ieteikumu pilnīgāku īstenošanu?

Politikas pasākumu kopuma līdzsvarošana, lai pastiprinātu atveseļošanos

Eiropas Savienība atgūstas no ilgstošas ekonomiskās krīzes, kas izraisīja nopietnas sociālās problēmas un mazināja ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Vienlaikus tā saskaras ar jaunām problēmām, jo īpaši teroristu uzbrukumu draudiem, ģeopolitisku nestabilitāti kaimiņvalstīs un nepieredzēti lielu skaitu patvēruma meklētāju. Lai nodrošinātu savu politisko leģitimitāti, Eiropas Savienībai ir jāizstrādā līdzekļi šo problēmu risināšanai.

Iedzīvotāji vēlas spēcīgāku ekonomikas atveseļošanos, darbvietu radīšanu un iespēju vienlīdzības atjaunošanu. Mēs visi vēlamies dzīvot tīrā vidē un izmantot iespējas, ko piedāvā digitālā revolūcija un citas tehnoloģiskās inovācijas. Tomēr mēs saskaramies ar būtiskām ilgtermiņa problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, robotizāciju, darba uzdevumu fragmentāciju, demogrāfiskām pārmaiņām un pakāpenisku pāreju uz daudzpolāru pasauli.

ES īstenotajam ekonomikas politikas pasākumu kopumam, eurozonai un dalībvalstīm 2016. gadā ir jāstiprina nesenā ekonomikas atveseļošanās, vienlaikus risinot strukturālās problēmas un palīdzot īstenot ilgtspējīgas izaugsmes ilgtermiņa stratēģiju. Ir veikta stratēģijas „Eiropa 2020”[16] vidusposma pārskatīšana, un Eiropas Parlaments[17] un Komisija[18] atkārtoti apstiprināja to kā vispārējo sistēmu, lai izveidotu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā. Šogad tika atjaunotas arī integrētās pamatnostādnes.

Lai šī stratēģija būtu lietderīga un reālistiska, ir svarīgi, lai Eiropas pusgada ietvaros apstiprinātās prioritātes un sniegtie ieteikumi būtu pilnībā saderīgi ar to un vērsti uz tās īstenošanu.

Ziņojuma pirmā daļa ir vērsta uz to, lai sīkāk noteiktu ekonomikas politikas pasākumu kopuma precīzu saturu. Referente uzskata, ka pašreizējos ekonomikas apstākļos investīciju, fiskālās atbildības un strukturālās reformas „pozitīvais trīsstūris”, ko atbalsta Eiropas Komisija, būtu jāpaplašina līdz „stabilam kvadrātam”, kā ceturto komponentu pievienojot iekšzemes pieprasījumu.

Iekšzemes pieprasījuma stiprināšanai ir nepieciešams palielināt gan privātā, gan publiskā sektora investīcijas, pārsniedzot to, kas paredzēts Komisijas 2014. gadā sagatavotajā Investīciju plānā Eiropai. Lēnais parādsaistību īpatsvara samazināšanas process apgrūtina jaunas investīcijas, jo daudzas valdības, finanšu iestādes, uzņēmumi un mājsaimniecības lielā mērā ir aizņemtas ar veco parādu samazināšanu, kas, protams, ir grūtāk īstenojams zemas izaugsmes un zemas inflācijas apstākļos. Tāpēc uzmanība ir jāpievērš tam, kā paātrināt aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu, un pārdomātām jaunām investīcijām, kas vērstas uz ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Šajā sakarā ir svarīga arī efektīva normatīvā vide un labi funkcionējoša publiskā pārvalde.

Ir ļoti svarīgi, ka īstermiņa iekšzemes pieprasījumu un ilgtermiņa izaugsmes potenciālu varētu pastiprināt, ja mūsdienu labklājības līmenis būtu plašāk izplatīts un nevienlīdzība attiecībā uz ienākumiem un bagātību būtu mazāka. ESAO, SVF un citas iestādes pēdējos gados ir atkārtoti norādījušas, ka pārdales politikai ir būtiska nozīme attiecībā uz ilgtspējīgu izaugsmi, tostarp no tīri ekonomiska viedokļa.

Izaugsmes potenciāla palielināšana, izmantojot nevienlīdzības mazināšanu, atbilst fiskālās atbildības principam un ietver — attiecībā uz ieņēmumiem — efektīvāku nodokļu iekasēšanu un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu, kā arī progresīvu ienākumu nodokli un lielāku nodokļu novirzīšanu no darbaspēka uz īpašumu, kapitāla pieaugumu, finanšu darījumiem un piesārņojumu. Līdztekus tam ir nepieciešami efektīvi publiskie izdevumi, jo īpaši augstvērtīgas sociālās investīcijas, piemēram, izglītībā, bērnu aprūpē, veselības aprūpē un atbilstošā sociālajā aizsardzībā, kas cilvēkiem paver iespējas visa mūža garumā. Publiskais atbalsts ir nepieciešams arī infrastruktūras attīstībai, investīcijām energoefektivitātē un jaunuzņēmumiem.

Turklāt mūsu izpratnei par jēdzienu „strukturālās reformas” ir jāattīstās, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nākotnes uzdevumus. Jēdziens „strukturālās reformas” tradicionāli galvenokārt tiek saistīts ar valsts lomas samazināšanu ekonomikā un tirgu elastības palielināšanu. Diemžēl tas ne vienmēr ir uzlabojis ražīgumu, vienlaikus veicinot deflācijas spiedienu un pieaugošu nevienlīdzību.

Tagad ir pienācis laiks virzīties uz „otrās paaudzes” strukturālām reformām, kuru galvenajiem mērķiem jābūt izaugsmes potenciāla stiprināšanai, uzlabojot nodarbinātību un produktivitāti, taisnīgu un ilgtspējīgu sociālās aizsardzības sistēmu veicināšanai un sociālās nevienlīdzības samazināšanai, lai atjaunotu iespēju vienlīdzību. Tas būtu jāatspoguļo arī nesen ierosinātajā strukturālo reformu atbalsta programmā.

EMS pārvaldības padziļināšana, lai palielinātu stabilitāti un konverģenci

Kopš euro krīzes sākuma 2010. gadā ES valdības un iestādes ir veikušas nozīmīgus pasākumus, lai saglabātu eurozonas integritāti, bet vēl ir daudz darāmā, lai stiprinātu mūsu ekonomikas un monetārās savienības noturību, kā norādīts piecu priekšsēdētāju ziņojumā. Svarīgs aspekts ir padziļināt ekonomikas un sociālās politikas koordināciju eurozonā. Lai to īstenotu, pirmkārt, ir nepieciešama padziļināta izpratne par eurozonas vispārējo fiskālo stāvokli un kopskats par makroekonomisko un makrosociālo nelīdzsvarotību. Šajā kontekstā tiek sagaidīta agrīna iepazīstināšana ar eurozonas ekonomikas politikas ieteikuma projektu.

Izvērtējot kopumā eurozonas 2016. gada budžeta plānu projektus, Komisija secināja, ka, līdzsvarojot parāda atmaksājamības un pretcikliskos ekonomikas stabilizācijas mērķus, „nākamajā gadā sagaidāmā visumā neitrālā visas eurozonas fiskālā nostāja ir visumā atbilstoša, ņemot vērā arī visu laiku zemākās procentu likmes un lielo ārējo pārpalikumu, kas var liecināt par nepieciešamību zināmā mērā atbalstīt pieprasījumu”. Tajā pašā laikā tā norādīja, ka „[atsevišķās] dalībvalstīs joprojām pastāv nepietiekama orientācija uz to, lai izmantotu pieejamās fiskālās manevrēšanas iespējas”[19].

Attiecībā uz makroekonomisko nelīdzsvarotību 2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā ir norādīts, ka eurozonas tekošā konta pārpalikums sasniegs apmēram EUR 390 miljardus jeb 3,7 % no IKP 2015. gadā. Tiek uzskatīts, kas tas pārsniedz summu, ko nosaka būtiskie ekonomiskie raksturlielumi, atspoguļojot „ekonomikas efektivitātes traucējumus un pieticīgu iekšzemes pieprasījumu”. Komisija norāda, ka uzkrājumu un investīciju bilance eurozonā kopumā ir līdzsvarota, bet tekošā konta pārpalikums nozīmē, ka pārpalikušie ietaupījumi netiek novirzīti uz iekšzemes ekonomiku. Eurozonas investīciju un IKP attiecība 2015. gada 2. ceturksnī bija 19,8 %, kas ir ievērojami zemāk nekā 1998.–2007. gada vidējais rādītājs 22,1 %[20].

Referente uzskata, ka no šīs analīzes skaidri izriet nepieciešamība pēc lielākām investīcijām, jo īpaši ņemot vērā zemās procentlikmes. Šo investīciju ilgtspējība ir ļoti būtiska, ņemot vērā pašreizējos publiskā un privātā sektora parāda līmeņus. Acīmredzams investīciju trūkums ir jāaizpilda, lai nepieļautu lietderīga esošā kapitāla (pamatlīdzekļu, kā arī cilvēkkapitāla) pasliktināšanos, bet jaunas investīcijas ir rūpīgi jāplāno, pievēršot uzmanību inovācijai, resursefektivitātei, kvalitatīvai izglītībai un kvalitatīvu darbvietu radīšanai.

Tomēr eurozona saskaras ar paradoksālu situāciju — valstis ar vislielākajām pieejamajām fiskālās manevrēšanas iespējām ir starp tām, kurām ir labākie rezultāti attiecībā uz produkciju un nodarbinātību, tāpēc to fiskālie multiplikatori ir relatīvi zemāki, daļēji izskaidrojot nevēlēšanos palielināt publiskās investīcijas. No otras puses, valstīm ar augstākiem fiskālajiem multiplikatoriem (saistībā ar zemu izaugsmes līmeni, augstu bezdarba līmeni un lielu investīciju trūkumu) ir ierobežotas fiskālās manevrēšanas iespējas, ņemot vērā SIP noteikumus un jau iepriekš bijušo valsts parādu. Tas būtiski ierobežo izredzes panākt reālu ekonomisko konverģenci un sasniegt Līguma mērķus — līdzsvarotu un ilgtspējīgu izaugsmi.

Viens no risinājumiem šai paradoksālajai situācijai varētu būt, ja valstis, kurām ir pieejamas fiskālās manevrēšanas iespējas, vairāk vēlētos tās izmantot pilnībā, ņemot vērā pozitīvo ietekmi uz eurozonu kopumā. Cits risinājums ir uzlabot finanšu nosacījumus citām valstīm attiecībā uz investēšanu, reformām un konverģenci, pabeidzot banku savienības izveidi un attīstot instrumentus komplementārām fiskālajām iespējām.

Stiprināt demokrātiju, lai palielinātu pārskatatbildību, lietderību un efektivitāti

Eiropas pusgads 2016. gadā ir sadalīts Eiropas daļā, kas noslēdzas ar Eiropadomes pavasara sanāksmi, un valstu daļā, kas sākas ar valstu ziņojumu publicēšanu. Lai prioritātes un ieteikumi būtu lietderīgi, atzīti un tiktu īstenoti, abos līmeņos ir nepieciešamas padziļinātas demokrātiskas debates un sociālo partneru cieša iesaistīšana.

No praktiskā viedokļa šajā ziņā jo īpaši ir nepieciešamas Eiropas Parlamenta debates ar Komisiju un Eurogrupas priekšsēdētāju par ieteikuma projektu eurozonai, kā arī ciešāks dialogs starp Parlamentu un Padomi, pirms Padome pieņem šo ieteikumu un secinājumus par GIP paketi. Svarīgs brīdis ir arī Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu deputātu kopīgās debates ar Komisiju 2016. gada 16. un 17. februārī. Eiropas Parlaments piedalīsies arī Eiropas pusgada debatēs pirms un pēc iepazīstināšanas ar GIP, pirms un pēc Eiropadomes pavasara sanāksmes un Eiropas pusgada īstenošanas galīgajā novērtējumā.

Valstu līmenī padziļinātas parlamentārās debates ar Komisijas locekļiem un valstu valdībām būs ļoti nozīmīgas, pamatojoties uz eurozonas ieteikumu (attiecīgos gadījumos), Eiropadomes secinājumiem, Komisijas ziņojumiem par valstīm un konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem. Būtu jāizplata arī labā prakse, ka valstu parlamenti apspriež un balso par valsts reformu programmām un stabilitātes vai konverģences programmām.

Jaunās struktūras, ko Komisija ierosināja saskaņā ar piecu priekšsēdētāju ziņojumu, proti, valstu konkurētspējas valdes un konsultatīvo Eiropas Fiskālo padomi, ir paredzēts izveidot 2016. gada laikā, un, iespējams, tās iesaistīties jau šajā Eiropas pusgada ciklā.

Referente pauž cerību, ka visi dalībnieki aktīvi iesaistīsies 2016. gada Eiropas pusgadā ar mērķi panākt spēcīgāku ekonomikas atveseļošanos un Eiropas sociālās tirgus ekonomikas lielāku noturību pret triecieniem un strukturālām problēmām, pierādot, ka Eiropas demokrātija darbojas un spēj nodrošināt ilgtspējīgu un plaši izplatītu labklājību.

15.2.2016

Budžeta komitejas ATZINUMS(*)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada izaugsmes pētījums

(2015/2285(INI))

Atzinuma sagatavotājs (*): Jean Arthuis

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pauž nožēlu par Eiropas pusgada parlamentārās dimensijas vājumu un par vērienīgu mērķu trūkumu priekšlikumos, kas šajā ziņā sniegti tā dēvētajā piecu priekšsēdētāju ziņojumā; pauž nožēlu, ka pēc minētā ziņojuma izstrādātais pirmais gada izaugsmes pētījums vēl aizvien netiek pieņemts parastajā likumdošanas procedūrā, kā to prasījis Parlaments;

2.  uzskata, ka Eiropas Savienībai nav citas ekonomikas politikas kā vien dalībvalstīs īstenoto politikas nostādņu kopums; nosoda to, ka nepastāv kopīgs stratēģiskais redzējums un nav iespējams izstrādāt un īstenot katrai nozarei atbilstīgu rūpniecības politiku; prasa īstenot vienotu ekonomikas politiku, ņemot vērā milzīgās ekonomiskās, sociālās un politiskās atšķirības starp dalībvalstīm; pauž nožēlu, ka nav pieejams atbilstīgs mehānisms, ņemot vērā ES ierobežoto budžetu, turklāt nav iespējams mainīt pašu resursu sistēmu un ekonomikas prognozes, ekonomikas politikas prioritātes un gada un daudzgadu budžeta veidošanas process nekādi neveicina saskaņotas attiecības;

3.  atgādina, cik svarīga loma ir Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi) un Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, un uzsver, ka būtu jāveido ciešāka saikne starp konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu un ESIF fondiem, lai palielinātu ES līdzekļu izlietošanas efektivitāti dalībvalstīs un atbalstītu strukturālo reformu centienus, tādējādi palielinot dalībvalstu noturību pret krīzēm;

4.  atzīmē, ka ES budžets tieši palīdz sasniegt divus no trim 2016. gada izaugsmes pētījumā izklāstītajiem mērķiem (ieguldījumu atsākšana, strukturālo reformu īstenošana un atbildīgas un godīgas fiskālās politikas īstenošana, kas atbilst izvirzītajām politiskajām saistībām); atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ES fondus novirzīt tehniskas palīdzības sniegšanai nolūkā atbalstīt strukturālās reformas;

5.  uzskata, ka ES budžetu varētu izmantot, lai mazinātu dalībvalstu budžetiem uzlikto slogu un stiprinātu fiskālās konsolidācijas centienus, piešķirot pašu resursus, kā arī racionalizējot izdevumus; ir pārliecināts, ka ar plašāku publisko līdzekļu pārvaldības rīku klāstu ES līmenī varētu gūt apjomradītus ietaupījumus un līdz ar to samazināt izdevumus, piemēram, diplomātijas un militārajā jomā, vienlaikus neskarot dalītās pārvaldības principu, jo īpaši attiecībā uz struktūrfondiem;

6.  uzsver, ka ES budžeta deficīts ir uzskatāms par nelikumīgu; atzīmē, ka dalībvalstis izmanto ES budžetu kā iespēju koriģēt savas valsts budžetu;

7.  uzsver, ka dziļāka integrācija eurozonā ir nepieciešama, lai pabeigtu ekonomiskās un monetārās savienība (EMS) izveidi, un ka budžeta savienība ir viens no pienācīgas euro darbības stūrakmeņiem;

8.  mudina eurozonā turpināt pasākumus, ar ko padziļinātu EMS budžeta integrāciju, lai cīnītos pret asimetriskajiem triecieniem, atbalstot dalībvalstu reformu centienus; uzsver, ka ikviens šajā nolūkā ieviestais instruments vai pārvaldības struktūra ir pilnībā jāintegrē Līgumos un jāpakļauj demokrātiskai kontrolei, kā arī nekādā veidā nav jādublē vai jāpārņem ES vispārējā budžeta pilnvaras un loma, kā to paredz Līgumi;

9.  attiecībā uz Parlamenta nostāju par eurozonu un tās budžetspēju prasa ņemt vērā secinājumus, kas ietverti patstāvīgajā ziņojumā par eurozonas budžetspēju (ziņojums tiks sagatavots 2016. gadā);

10.  prasa budžeta politiku un monetāro politiku ietvert jauktu politikas pasākumu kopumā, lai stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi un pienācīgu darbvietu radīšanu;

11.  atgādina, ka Investīciju plāns Eiropai, kas tiek finansēts no ESIF, ir paredzēts augsta riska ieguldījumu finansēšanai, kas nebūtu iespējams bez ESIF nodrošinātā riska seguma; aicina Komisiju pārliecināties, ka ESIF finansējumu saņem tikai tie augsta riska projekti, kas atbilst papildināmības principam; šajā ziņā uzsver, ka Parlaments izvērtēs projektus, kā arī to radīto sviras efektu, lai ESIF garantiju fonds ES budžetā tiktu izlietots atbilstīgā veidā;

12.  aicina Komisiju veikt daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšanu, ko paredz 2013. gada jūnijā noslēgtā politiskā vienošanās starp Parlamentu, Komisiju un Padomi; norāda, ka finanšu un humanitārā krīze, kas ES piemeklēja laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam, uzskatāmi parādīja pašreizējās DFS neatbilstību; turklāt uzsver, ka ir jāveic vērienīga ES finanšu plānošanas reforma, kurā pienācīgi ņems vērā pieejamo instrumentu mērķus, finansējumu un darbības ilgumu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	15.2.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 8 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Vladimír Maňka, Clare Moody, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Younous Omarjee, Paul Rübig, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Monika Vana, Marco Zanni
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Stanisław Ożóg, Andrej Plenković, Pavel Poc, Marco Valli, Tomáš Zdechovský

22.1.2016

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada izaugsmes pētījums

(2015/2285(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Andrey Kovatchev

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atkārtoti norāda, ka Eiropas pusgada process tika ieviests, lai palīdzētu sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķus; šajā saistībā aicina Komisiju Eiropas pusgada procesā ciešāk integrēt pārskatīto stratēģiju “Eiropa 2020” un iekļaut tajā Savienības vides un sabiedrības veselības mērķus, atzīstot ievērojamās izaugsmes, ieguldījumu un darbvietu radīšanas iespējas šajās jomās, kā arī to devumu stratēģijas virsmērķu sasniegšanā, jo īpaši nodrošinot, ka dalībvalstīs atkal ir augstāki izaugsmes līmeņi un tās turpina virzību uz ilgtspējīgas sabiedrības attīstību;

2.  uzsver, ka ekonomikas ekoloģizācija un ieguldīšana efektīvākās veselības aprūpes sistēmās sekmēs Eiropas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanu, lielāku energoapgādes drošību, Eiropas iedzīvotāju veselības un labklājības uzlabošanos un kvalitatīvu darbvietu radīšanu; šajā sakarībā atzīmē, ka ir jāņem vērā strukturālo reformu īstermiņa fiskālā ietekme, kā arī ilgtermiņa ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās sekas, tostarp nolūkā panākt efektīvāku politikas jomu saskaņošanu, un šajā ziņā prasa ciešāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību; atgādina, ka veselības aprūpes izdevumi ir ieguldījums veselīgākā, drošākā, produktīvākā un konkurētspējīgākā sabiedrībā;

3.  atzīmē, ka vairāki projekti, kuriem finansējums piešķirts no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, ir orientēti uz infrastruktūru un inovāciju vides un veselības jomā; uzsver, cik būtiski ir pilnībā izmantot Investīciju plāna iespējas, lai palīdzētu īstenot strukturālās reformas, kas vajadzīgas mūsu ekonomikas pārveidošanai par zaļu, ilgtspējīgu un resursefektīvu tautsaimniecību, kuras mērķis būtu strauji palielināt nodarbinātību un izaugsmi; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda turpmāko darbību, lai sasniegtu politiskos mērķus, proti, atjaunotu ieguldījumus, modernizētu ekonomiku un uzlabotu ekonomisko un sociālo konverģenci visā ES;

4.  uzsver, ka Eiropas pusgads ir viens no veidiem, kā aktuālos vides jautājumus iekļaut un integrēt citās būtiskās politikas jomās saskaņā ar LESD 11. pantā definēto pieeju; tāpēc vēlreiz norāda, ka Eiropas pusgada procesā vides dimensijai ir jāpiešķir tikpat liela nozīme kā ekonomiskajai un sociālajai dimensijai, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs atkal ir augstāki izaugsmes līmeņi un tās turpinātu virzību uz ilgtspējīgas sabiedrības attīstību;

5.  uzsver, ka ir jāpalielina ES vides un veselības ministru iesaistīšana Eiropas pusgada procesā Padomes līmenī;

6.  uzsver, ka ir jārīkojas, lai palielinātu nodarbinātību, izmantojot zaļās ekonomikas potenciālu; aicina Komisiju izmantot Eiropas pusgadu, lai atbalstītu ieguldījumus izglītībā un apmācībā zaļo darbvietu jomā un sekmētu centienus palielināt zaļo nodarbinātību un samazināt ekoloģiskos pēdas nospiedumus, tādējādi veicinot virzību uz īsteni ilgtspējīgu ekonomiku;

7.  uzsver — lai atkritumsaimniecības likumdošanas reforma un aprites ekonomikas rīcības plāns sekmētu Eiropas ekonomikas pārkārtošanu, iekļaujoties aprites modelī, ir būtiski Eiropas pusgada procesā integrēt ieteikumus šajā jomā, lai palielinātu konkurētspēju, radītu darbvietas un veidotu ilgtspējīgu izaugsmi; iesaka aprites ekonomikas principus integrēt konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos;

8.  uzskata — ir būtiski, lai pāreja uz jaunu ekonomikas modeli, pamatojoties uz aprites ekonomiku un iedvesmojoties no globāli piemērojamiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), tiktu pienācīgi atspoguļota gada izaugsmes pētījuma prioritātēs un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos;

9.  vēlreiz norāda, ka ir vajadzīga fiskālā sistēma, ar kuru atalgotu par ilgtspējīgas politikas izstrādi un kura atbilstu principam “maksā piesārņotājs”, raidot pareizus signālus ieguldījumiem resursefektivitātē, ražošanas procesu modernizācijā un vieglāk labojamu un ilgāk lietojamu produktu ražošanā; vēlreiz norāda, ka pakāpeniski ir jāatceļ videi kaitīgas subsīdijas, tostarp fosilajam kurināmajam, un darbaspēkam uzliktie nodokļu maksājumi ir jāpārvirza uz vidi piesārņojošām darbībām;

10.  uzsver, ka atkarības no ārējiem resursiem un enerģijas mazināšanai un pārejai no fosilā kurināmā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju ir izšķirīga nozīme, lai panāktu ilgtermiņa izaugsmi, kas sekmēs ES konkurētspēju; uzsver, ka šajā ziņā ekonomiski izdevīgākas ir vērienīgas saistības; uzsver, ka ir jālikvidē vienotā enerģijas tirgus šķēršļi, dažādojot ārējo enerģijas piegādi, modernizējot ES energoinfrastruktūru, ieguldot plašākos energotīklu starpsavienojumos un atjaunojamos energoresursos un pabeidzot ES iekšējā enerģijas tirgus izveidi, kas ir ES Enerģētikas savienības stratēģijas galvenās prioritātes; uzskata, ka Eiropas pusgadā ir jāietver arī ziņošana par atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitāti un starpsavienojamību, pamatojoties uz ES līmenī noteiktiem mērķiem;

11.  aicina Komisiju Eiropas pusgadu izmantot kā instrumentu, ar ko izpildīt no ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam izrietošās ES saistības, un jo īpaši aicina procesā iekļaut politiku un efektīvus pasākumus, ar ko risināt tādus jautājumus kā klimata pārmaiņas, ilgtspējīga ražošana un patēriņš, nodrošinātība ar pārtiku un bioloģiskā daudzveidība;

12.  uzsver, ka stratēģijas “Eiropa 2020” vidusposma pārskats un Eiropas pusgads ir cieši jāsaista ar jauno ilgtspējīgas attīstības programmu; vēlreiz norāda, ka ir jāpaplašina ES plānošanas programma pēc 2020. gada, lai īstenotu IAM, ieviešot integrētu stratēģiju ilgtspējīgai Eiropai globalizētā pasaulē un par programmas termiņu nosakot vismaz 2030. gadu;

13.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija no jauna ir pievērsusies augšupējās ekonomikas un sociālās konverģences veicināšanai, pakāpeniski ieviešot kritērijus un transversālas pārbaudes politiskajās vai tematiskajās jomās, un uzskata, ka tādējādi varētu nostiprināt Eiropas ekonomikas noturību pret turpmākām krīzēm; mudina Komisiju Eiropas pusgada procesā labāk izmantot sociālos, vides un veselības rādītājus, lai izvērtētu konverģenci visā ES; prasa veikt lielus ieguldījumus vides veselības pētniecībā, izstrādē un inovācijā;

14.  uzskata, ka ir svarīgi Eiropas pusgada ietvaros izvērtēt veselības aprūpes sistēmu darbību un ilgtspēju, un atbalsta pāreju uz tādu pieeju, kas būtu balstīta uz rezultātiem, kā arī orientēšanos uz slimību profilaksi un veselības veicināšanu; aicina Komisiju kopīgi ar visām ieinteresētajām personām izstrādāt instrumentus, ar ko uzraudzīt veselības aprūpes rezultātus, izmērīt kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību un panākt medicīnas pētījumu izmaksu pārredzamību, lai samazinātu sociālās atšķirības un veselības aprūpes nevienlīdzību dalībvalstīs un starp tām; aicina Komisiju konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ņemt vērā profilakses programmās paredzēto pasākumu ilgtermiņa ietekmi uz veselības un fiskālo jomu;

15.  uzsver, ka Eiropas pusgada ietvaros veikts aptverošāks veselības sistēmu novērtējums, kas būtu orientēts ne tikai uz fiskālo dimensiju, bet pievērstos arī veselības sistēmu pieejamībai, efektivitātei un kvalitātei, sniegtu precīzāku priekšstatu par veselības sistēmu darbību un nostiprinātu Eiropas pusgada lietderīgumu veselības jomā; uzsver — lai samazinātu valstu veselības aprūpes izmaksas, izšķirīga nozīme ir profilakses politikai gan attiecībā uz lipīgām, gan nelipīgām slimībām; aicina Komisiju Eiropas pusgadu izmantot, lai popularizētu profilakses nozīmi valstu veselības aprūpes efektivitātes palielināšanā;

16.  uzsver, ka veselības aprūpes vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana veicina sociālo kohēziju, sociālo taisnīgumu un novērš sociālo atstumtību, kā arī veicina ilgtspējīgu attīstību, jo tādējādi tiek sekmēta starppaaudžu solidaritāte un var tikt neitralizēti nelabvēlīgie papildu faktori, ka ietekmē iedzīvotāju veselību;

17.  uzsver, cik būtiska ir veselības aprūpes nozares ilgtspēja, kam ir liela nozīme visā ekonomikā, jo tajā ir nodarbināti 8 % no kopējā Eiropas darbaspēka un tā rada 10 % no ES IKP, un cik svarīgi ir nodrošināt visiem iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību, jo veselība ir izšķirīgs faktors, kas nosaka dalībvalstu un to ekonomikas stabilitāti, ilgtspēju un turpmāko attīstību;

18.  aicina gan dalībvalstis, gan Komisiju šajā ekonomiskās krīzes laikā izvairīties no sevišķi nelabvēlīgiem pasākumiem, tādiem kā īstermiņa ietaupījumi, kas radīs augstas izmaksas vidējā termiņā un ilgtermiņā, un tā vietā aicina galveno uzmanību pievērst sevišķi kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpes sistēmu turpmākai attīstībai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	21.1.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	53 11 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Marcus Pretzell, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Estefanía Torres Martínez, Nils Torvalds, Glenis Willmott, Damiano Zoffoli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Paul Brannen, Herbert Dorfmann, Christofer Fjellner, Luke Ming Flanagan, Elena Gentile, Martin Häusling, Karol Karski, Andrey Kovatchev, Merja Kyllönen, Marijana Petir, Christel Schaldemose, Bart Staes, Mihai Ţurcanu, Tom Vandenkendelaere, Carlos Zorrinho
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniel Dalton

17.2.2016

Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada izaugsmes pētījums

(2015/2285(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Iskra Mihaylova

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē jauno pieeju nodrošināt racionālāku Eiropas pusgada organizēšanu divos secīgos posmos, tostarp ieteikumus attiecībā uz visu eurozonu publicējot jau sākumā kopā ar šo gada izaugsmes pētījumu (GIP) un pirms konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI), tādējādi dodot iespēju dalībvalstīm ņemt tos vērā un iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes un citas attiecīgās ieinteresētās personas valsts politikas veidošanā un līdz ar to veicinot līdzatbildību par KVAI īstenošanu; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāizstrādā tāda budžeta politika, kurā tiktu ņemtas vērā arī reģionālās prioritātes;

2.  pauž bažas par to, ka, neraugoties uz mērenām ekonomikas atveseļošanās pazīmēm, daudzu ES dalībvalstu ekonomiku izaugsme joprojām ir lēna, pastāv augsts ilgtermiņa un jauniešu bezdarba līmenis, paaugstināts nabadzības līmenis un pieaugošas reģionālās atšķirības attiecībā uz IKP uz vienu iedzīvotāju; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt 2014. –2020. gada ESI fondu izmantošanu un visas to atbalstošās darbības, piemēram, vienkāršošanu, Labākas īstenošanas darba grupas aktivitātes un institucionālo spēju veidošanu; uzsver, ka nepieredzētais bēgļu un patvēruma meklētāju pieplūdums pēdējā gada laikā dažās dalībvalstīs bija milzīga problēma, kas pieprasa ES līmeņa reakciju; uzsver, ka konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem vajadzētu būt izpildāmiem, ņemot vērā jaunās problēmas;

3.  mudina Komisiju vairāk ņemt vērā stratēģiju „Eiropa 2020”, kas ir galvenais priekšnosacījums tam, lai veicinātu izaugsmi un jaunu darbvietu radīšanu, un veikt pareizās darbības, lai sasniegtu tās pamatmērķus, uzlabojot tās īstenošanu un veicot turpmāku pārskatīšanu un stratēģijas analīzi Eiropas pusgada ietvaros, kā arī ierosinot pasākumus un metodoloģiju, lai labāk uzraudzītu ES fondu izdevumus, kas saistīti ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; uzskata, ka nākamā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšana sniegs iespēju analizēt, izvērtēt un vajadzības gadījumā palielināt pievienoto vērtību un atbalstu, ko sniedz ES finansējums, un jo īpaši ESI fondi stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā; atzinīgi vērtē ideju par budžeta izstrādāšanu, pamatojoties uz darbības rezultātiem, un nākotnē sagaida precizējumus; uzsver nepieciešamību arī apspriesties ar vietējām un reģionālajām iestādēm un citām ieinteresētajām personām saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu; uzsver, ka DFS pārskatīšana jāveic kopā ar ES stratēģijas “Eiropa 2020” vidusposma pārskatīšanu;

4.  norāda, ka ir sagaidāms, ka ESI fondi laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam vidēji ES veidos aptuveni 14 % no visām publiskajām investīcijām, bet dažās dalībvalstīs pat pārsniedzot 70 %; uzsver, cik izšķiroša nozīme ir tam, ka no ESI fondiem tiek atbalstītas publisko investīciju programmas;

5.  norāda, cik svarīgas ir ES investīcijas mazāk attīstītajiem reģioniem un cik nozīmīgi ir nodrošināt, ka šīs investīcijas spēj piesaistīt vēl papildu investīcijas, tādējādi sekmējot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

6.  uzsver, ka jaunajam Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) kā Investīciju plāna Eiropai daļai nevajadzētu apdraudēt vietējā un reģionālā līmeņa investīciju stratēģiju un Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) pamatojumu, bet būt saskaņā ar tiem, un ka dalībvalstīm būtu jāmudina vietējās un reģionālās pašvaldības, cieši iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp MVU un NVO, veicināt jaunu projektu izstrādi un investīciju platformas; prasa veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu papildināmību un sinerģiju starp ESI fondiem, ESIF un citām ES subsidētām programmām un iniciatīvām, iesaistot valstu publiskās investīcijas un privātos finansēšanas instrumentus, lai gūtu pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību un sinerģiju, pilnībā izmantojot šādu investīciju potenciālu; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt vadlīnijas par fondu savstarpējo papildināmību;

7.  norāda uz saikni starp Eiropas pusgada procesa mērķiem un ESI fondu plānošanu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, kā tas ir atspoguļots partnerības nolīgumos; tādēļ uzskata, ka pēc 2014.–2020. gada reformas kohēzijas politikas instrumentiem varētu būt ļoti svarīga loma attiecīgo KVAI īstenošanā, tādējādi atbalstot strukturālās reformas, palīdzot sasniegt ES stratēģiskos mērķus un efektīvi īstenojot partnerības nolīgumus; tomēr uzsver ESI fondu programmu un mērķu daudzgadu un ilgtermiņa raksturu, kas kontrastē ar Eiropas pusgada ikgadējo ciklu, un nepieciešamību koordinēt Eiropas Savienības prioritātes un valsts, reģionālās un vietējās vajadzības;

8.  mudina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt atbilstošu administratīvo jaudu, lai uzlabotu lietotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, un nodrošināt labāku pārredzamību, efektivitāti un pārskatatbildību publiskajā iepirkumā, piemēram, izmantojot tādus inovatīvus risinājumus kā e-iepirkumu un apkarojot korupciju; šajā sakarībā atgādina, cik svarīga ir pareiza finanšu pārvaldība un laba ekonomikas pārvaldība; tāpēc prasa efektīvi izmantot ESI fondus, lai arī palīdzētu reformēt struktūras un procesus, cilvēkresursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu; uzsver, ka ir jānosaka izpildes kritēriji attiecībā uz budžeta izpildi;

9.  uzsver, ka ESI fondiem var būt būtiska nozīme strukturālo reformu īstenošanā, nodrošinot svarīgākās investīcijas reālajā ekonomikā un, ja tos izmanto gudri un īsteno efektīvi, ar tiem var sasniegt 2014.–2020. gada kohēzijas politikas reformas izvirzītos mērķus; atzīst, ka ir nepieciešams ar steigu pievērsties investīciju vides uzlabošanai, un norāda, ka gan KVAI, gan ex-ante nosacījumiem kohēzijas politikā 2014.–2020. gadam ir izšķiroša nozīme šajā ziņā, jo tiem ir ievērojama pozitīva plašāka ietekme uz vispārējo investīciju vidi; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka ES finansējuma potenciāls tiek izmantots visā pilnībā un pēc iespējas efektīvi un lietderīgi, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu;

10.  norāda uz Komisijas priekšlikumu izveidot strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP); mudina Komisiju nodrošināt, ka programmas finansējums, kura mērķis ir nodrošināt atbalstu pēc dalībvalsts pieprasījuma un izmantojot tam paredzētos pārvaldības veidus, tiek izmantots ar mērķi stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā noteikts LESD 174. pantā, un ka programma tiek īstenota tā, lai i) netiktu radīti papildu administratīvie sarežģījumi un ii) tā būtu saderīga ar pašreizējiem resursiem un pasākumiem attiecībā uz strukturālo reformu; uzsver, ka likumdevējiem jāgroza Komisijas priekšlikums, sīkāk precizējot metodoloģiju un rādītājus, kas izmantojami programmas īstenošanas un efektivitātes uzraudzīšanai, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgiem sekundāriem tiesību aktiem; aicina visus attiecīgos dienestus sadarboties procesa agrākā stadijā ar mērķi koordinēt pasākumus un izvairīties no pārklāšanās, kad tiek piedāvāta palīdzība, lai Savienības līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi un lietderīgi;

11.  aicina Komisiju — lai uzlabotu demokrātisko kontroli pār ekonomikas pārvaldību — visā procesā pilnīgāk iesaistīt Parlamentu, par pamatu izmantojot iestāžu nolīgumu, kā ierosināts piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumā; uzskata, ka tādēļ šādā nolīgumā, inter alia, būtu jāparedz arī regulāra viedokļu apmaiņa starp Parlamentu, Padomi un Komisiju pirms gada izaugsmes pētījuma un KVAI publicēšanas.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	16.2.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 5 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Bill Etheridge, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Andrew Lewer, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Viorica Dăncilă, Ivana Maletić, Bronis Ropė, Davor Škrlec, Hannu Takkula, Damiano Zoffoli, Marco Zullo

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.2.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 18 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Fabio De Masi, Markus Ferber, Jonás Fernández, Elisa Ferreira, Sylvie Goulard, Gunnar Hökmark, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Philippe Lamberts, Sander Loones, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Notis Marias, Costas Mavrides, Bernard Monot, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Pirkko Ruohonen-Lerner, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Peter Simon, Renato Soru, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Jakob von Weizsäcker, Pablo Zalba Bidegain, Marco Zanni, Sotirios Zarianopoulos
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Enrique Calvet Chambon, Bas Eickhout, Ildikó Gáll-Pelcz, Ramón Jáuregui Atondo, Danuta Jazłowiecka, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Morten Messerschmidt, Eva Paunova, Michel Reimon, Maria João Rodrigues, Antonio Tajani, Romana Tomc, Nils Torvalds, Beatrix von Storch
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jens Gieseke, Sven Schulze, Mihai Ţurcanu

• [1]  OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.
• [2]  OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.
• [3]  OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.
• [4]  OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.
• [5]  OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.
• [6]  OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.
• [7]  OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.
• [8]  OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.
• [9]  OV L 192, 18.7.2015., 27. lpp.
• [10]  OV L 268, 15.10.2015., 28. lpp.
• [11]  OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.
• [12]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0238.
• [13]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408.
• [14]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0469.
• [15]  Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana, J.-C. Juncker ziņojums ciešā sadarbībā ar D. Tusk, J. Dijsselbloem, M. Draghi un M. Schulz, 2015. gada 22. jūnijs.
• [16]  Eiropadomes secinājumi, 2010. gada 25. un 26. marts un 2010. gada 17. jūnijs.
• [17]  Eiropas Parlamenta 2015. gada 16. septembra rezolūcija par Komisijas 2016. gada darba programmu (2015/2729(RSP))
• [18]  COM(2015)0690.
• [19]  COM(2015)0800, 13.–14. lpp.
• [20]  Eiropas Komisija, Eiropas ekonomikas prognoze — 2015. gada rudens, 27. lpp.