ZIŅOJUMS par piekrastes mazapjoma zvejas inovāciju un diversifikāciju no zivsaimniecības atkarīgos reģionos
26.2.2016 - (2015/2090(INI))
Zivsaimniecības komiteja
Referente: Ruža Tomašić
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par piekrastes mazapjoma zvejas inovāciju un diversifikāciju no zivsaimniecības atkarīgos reģionos
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku, ar kuru groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantu par pasākumiem, kurus pieņemot ir nepieciešams ievērot tālāko reģionu īpatnības un grūtības,
– ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūciju par mazapjoma un nerūpniecisko zveju un kopējās zivsaimniecības politikas reformu[1],
– ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par zināšanām par jūru 2020. gada perspektīvā — jūras gultnes kartografēšanu ilgtspējīgas zivsaimniecības sekmēšanai[2],
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 13. maija paziņojumu „Inovācija jūras nozaru ekonomikā: apzināt mūsu jūru un okeānu potenciālu nodarbinātības un izaugsmes jomā“ (COM(2014)0254),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”“ (COM(2010)0546),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020“ (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 15. oktobra atzinumu „Inovācija jūras nozaru ekonomikā: apzināt mūsu jūru un okeānu potenciālu nodarbinātības un izaugsmes jomā“ (2015/C 012/15),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 21. janvāra atzinumu „Inovācija jūras nozaru ekonomikā: apzināt mūsu jūru un okeānu potenciālu nodarbinātības un izaugsmes jomā“ (2015/C 019/15),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 13. septembra paziņojumu „Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas” (COM(2012)0494),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),
– ņemot vērā tā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par pētniecības un inovācijas potenciāla izmantošanu jūras nozaru ekonomikā, lai radītu darbvietas un izaugsmi[3],
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. maija paziņojumu „Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijas rīcības plāns. Nodrošinot pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi” (COM(2013)0279),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. augusta Zaļo grāmatu „Zināšanas par jūru 2020 — no jūras dibena kartēšanas līdz prognozēm par turpmākajām norisēm okeānā” (COM(2012)0473);
– ņemot vērā 2013. gada 2. jūlija rezolūciju par jūras nozaru izaugsmi — ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana ES jūrniecības, jūras transporta un tūrisma nozarē[4],
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. februāra paziņojumu „Eiropas stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē” (COM(2014)0086),
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0044/2016),
A. tā kā ar piekrastes zveju nodarbojas 80 % Eiropas zvejas kuģu flotes un tā kopā ar čaulgliemju ieguvi garantē augstu nodarbinātības līmeni piekrastes teritorijās, salās un tālākajos reģionos un ir sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgs zvejas veids, kuram ir ievērojams potenciāls; tā kā piekrastes zveja būtiski un daudzveidīgi ietekmē piekrastes un salu teritoriju sociālo mantojumu un kultūras īpatnības;
B. tā kā piekrastes un salu reģionos lielākoties nodarbojas ar tradicionālo komerciālo zveju, kas ir šo iedzīvotāju dzīvesveids un galvenais iztikas avots, un tā tieši un netieši rada darbvietas, jo īpaši reģionos, kuri ir atkarīgi no piekrastes zvejas un kuriem ir vajadzīgi īpaši pasākumi un atbalsts, lai sekmētu izaugsmi un attīstību;
C. tā kā piekrastes zveja lielā mērā atšķiras dažādās dalībvalstīs un arī dažādos piekrastes reģionos vienā dalībvalstī attiecībā uz tās pamatdefinīciju un īpatnībām, tā kā šī situācija ir jālabo un jāsaskaņo ar turpmākās kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) starpniecību un tā kā pastāv ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm saistībā ar ģeogrāfisko stāvokli, kā arī klimata, ekosistēmu un sociāli ekonomiskajiem faktoriem;
D. tā kā pastāv atšķirības piekrastes zvejas īpatnībās dažādos slēgto jūru ūdeņos Eiropas Savienībā, piemēram, Adrijas jūrā un visā Vidusjūrā, kas atšķiras no zvejas īpatnībām Atlantijas okeāna atklātajās jūrās, tostarp visā Francijas Gviānas piekrastē un Indijas okeāna baseinā;
E. tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulā (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) mazapjoma piekrastes zveja ir definēta kā zveja, ko veic zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, un tā kā tā ir vienīgā piekrastes zvejas definīcija ES tiesību aktos;
F. tā kā viens no reformētās KZP stūrakmeņiem ir reģionalizācija, atzīstot to, ka, ņemot vērā zivsaimniecības lielo dažādību, centralizēta pārvaldība nav piemērota; tā kā, ņemot vērā piekrastes un salu zvejas raksturojumu, reģionalizācija un decentralizētā pieeja ir īpaši svarīgas šajā nozarē un kopienās, kurās ar to nodarbojas;
G. tā kā darbības, kuras finansē no EJZF, var gūt labumu no palielinājuma par 30 punktiem attiecībā uz atbalsta intensitāti, ja šīs darbības saistītas ar mazapjoma piekrastes zveju;
H. tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulā (ES) Nr. 508/2014 par EJZF ir noteikts, ka dalībvalstīs, kurās vairāk nekā 1000 kuģus var uzskatīt par mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem, ir jāizstrādā rīcības plāns mazapjoma piekrastes zvejas attīstībai, konkurētspējai un noturīgumam;
I. tā kā piekrastes zveja būtu jāpārvalda saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013, ņemot vērā atšķirīgos flotu zvejas rīkus, ar ģeogrāfisko situāciju saistītus un ar klimatu pamatotus ierobežojumus, zvejas paņēmienus un zivju krājumus atsevišķās dalībvalstīs un katrā atsevišķā zvejas zonā, tādējādi palīdzot saglabāt vietējās tradīcijas un ar zivsaimniecību saistītas darbības;
J. tā kā katrā zvejas apgabalā ir savas īpatnības, informācijas apmaiņa un labas prakses apmaiņa starp dažādām teritorijām var palīdzēt ievērojami uzlabot zvejas darbību ietekmi uz vidi un jūras ekosistēmām, kā arī padarīt iespējamu labāku mijiedarbību starp visām cilvēku un saimnieciskajām darbībām piekrastes teritorijās un ap tām;
K. tā kā ienākumi no mazapjoma zvejas ievērojami samazinās, jo būtiski palielinājušās ekspluatācijas izmaksas, īpaši saistībā ar degvielas izmaksām un zivju vērtības samazināšanos pirmajā pārdošanā, bieži vien izraisot zvejas intensitātes palielināšanos;
L. tā kā dažādu zivsaimniecības mērķsugu krājumu apsaimniekošanas nolūkos daudzos reģionos ir noteikti nopietni ierobežojumi zvejai un mazapjoma zivsaimniecības kopienām;
M. tā kā piekrastes zvejā lielākoties tiek izmantoti tradicionālie zvejas rīki un paņēmieni, piemēram, "almadraba" zivju krātiņveida lamatas, kuru īpašības norāda uz piekrastes reģionu identitāti un dzīvesveidu, un ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt un aizsargāt to lietošanu kā daļu no kultūras, vēstures un tradīciju mantojuma;
N. tā kā nerūpnieciska zveja veicina piekrastes un salu kopienu dzīvotspēju, kontrolējot pieaugošo iedzīvotāju skaita samazināšanos un cīnoties pret zivsaimniecības nozarē nodarbināto iedzīvotāju novecošanu un bezdarbu; tā kā attīstībai un inovācijām var būt būtiska nozīme darbvietu radīšanā šajās kopienās; tā kā turklāt noteiktās zonās nerūpnieciskajai zvejai izmanto senus zvejas rīkus un paņēmienus, kuri ir videi nekaitīgāki un kuriem ir mazāka ietekme uz apdraudēto krājumu stāvokli;
O. tā kā nerūpnieciska piekrastes un tradicionālajā zveja ir videi nekaitīgāka un ir galvenais ekonomikas veidošanas elements piekrastes un salu kopienu saglabāšanai, attīstībai un nodarbinātībai tajās;
P. tā kā saskaņā ar Vidusjūras regulu velkamu zvejas rīku klasifikācijā ietilpst arī traļi un zvejas vadi, lai gan visās pārējās klasifikācijās, piemēram, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas klasifikācijā, zvejas vadus uzskata par atsevišķu zvejas rīku grupu; tā kā noteikumus attiecībā uz velkamiem traļiem nevajadzētu piemērot tradicionālajiem piekrastes zvejas vadiem, kurus izmanto neapdraudētu sugu zvejai;
Q. tā kā, neraugoties uz runām par jauninājumu ieviešanu zivsaimniecības nozarē un tās diversifikāciju, jāņem vērā tas, ka milzīgā zvejnieku kopiena ir atkarīga no tradicionālajiem un senajiem zvejas veidiem;
R. tā kā jaunajā kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) ir atzīta no zvejas atkarīgo piekrastes un salu reģionu nozīme un tā kā viens no galvenajiem dalībvalstu uzdevumiem ir nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni no zvejas darbībām atkarīgajiem iedzīvotājiem, sekmēt šāda dzīves līmeņa sasniegšanu attiecībā uz piekrastes zveju un veicināt ilgtspējīgu piekrastes zveju un darbību diversifikāciju zivsaimniecībā un ienākumus tiem, kas dzīvo šādos piekrastes apgabalos, vienlaikus ņemot vērā sociāli ekonomisko realitāti un vides faktorus, šajā politikā jāuzsver arī zvejnieku apmācības, veselības un drošības jūrā nozīmīgums atbilstoši īpašajai aizsardzībai, kas piešķirta ar LESD 174. pantu;
S. tā kā ar jauno Kopējās zivsaimniecības politikas regulu mazapjoma, piekrastes un tradicionālajiem zvejniekiem ir piešķirta preferenciāla piekļuve ūdeņiem 12 jūras jūdžu zonā, proti, ES ūdeņu visjutīgākajā daļā, un tā kā Komisijas novērtējumā attiecībā uz veco regulu par kopējo zivsaimniecības politiku konstatēts, ka 12 jūdžu zonas ir viens no iepriekšējā pārvaldības režīma nedaudzajiem panākumiem, kurš bija daudzu konfliktu pamatā saistībā ar telpas un resursu izmantošanu kopā ar citām cilvēku darbībām piekrastē, kuras pārklājās;
T. tā kā LESD 349. pantā noteikts, ka, pieņemot pasākumus, jo īpaši pasākumus, kas attiecas uz zivsaimniecības nozari, ir jāņem vērā īpatnības un grūtības tālākajos reģionos, jo īpaši to ģeogrāfiskā nošķirtība, tālā atrašanās un saistībā ar apstākļiem okeānos bieži vien ļoti specifiskais reģionālais konteksts, kad ir vajadzīga pašnodrošināšana pārtikas ražošanā;
U. tā kā ir jānorāda, ka, ņemot vērā tālāko reģionu specifiskās ģeogrāfiskās īpatnības un to ārkārtīgi lielo attālinātību no Eiropas, piekrastes zvejai ir būtiska nozīme šo reģionu ekonomikas attīstībā;
V. tā kā piekrastes zveja tālākajos reģionos saskaras ar konkurenci, ko rada kuģi, kas peld ar trešās valsts karogu un kas izmanto vienas un tās pašas zvejas teritorijas, kā arī zvejo tās pašas sugas, lai pārdotu tās vienos un tajos pašos tirgos, papildus konkurencei, ko rada ārpuskopienas imports, kuram ir pilnīgi atšķirīgas ekspluatācijas izmaksas, kā arī reglamentējošie, sanitārie un vides ierobežojumi; tā kā šajā sakarībā nekādi centieni palīdzēt vietējai attīstībai un pašnodrošināšanai pārtikas ražošanā neko nedos, ja šajos reģionos nenodrošinās atbalstu ar konkrētām ES politikas jomām;
W. tā kā tālākajos reģionos jūras akvakultūra kopā ar piekrastes zveju palīdz arī ekonomikas attīstībai un svaigu produktu piegādei vietējā teritorijā;
X. tā ka lielākā daļa piekrastes reģionu, īpaši tie, kas atrodas Eiropas dienvidu valstīs, un salu reģionu saskaras ar ievērojamu ekonomikas lejupslīdi, kas ir izraisījusi iedzīvotāju skaita samazināšanos un iedzīvotāju izceļošanu uz citiem reģioniem labāku darba un izglītības iespēju meklējumos;
Y. tā kā Eiropas krīze ir apliecinājusi, ka Eiropai ir nepieciešams diversificēt savu saimniecisko darbību un ka ir svarīgi analizēt jaunus inovācijas un zināšanu modeļus , kas var radīt jaunas darbvietas vietējā līmenī;
Z. tā kā daži piekrastes zvejas reģioni atrodas tuvu ekonomiski attīstītiem reģioniem un tūrisma galamērķiem, bet tie tomēr nespēj panākt pienācīgu ekonomikas izaugsmi; tā kā šajos reģionos aizvien pieaug spiediens attiecībā uz jūras resursu izmantošanu un zivsaimniecība tiek atstāta novārtā, priekšroku dodot tūrisma nozarei, pat ja šīs divas nozares ir savietojamas un papildina cita citu;
AA. tā kā reģistrācijas žurnāli bieži rada administratīvo slogu mazajiem piekrastes zvejas uzņēmumiem un būtu vēlams lielāks elastīgums;
AB. tā kā šā tūrisma nozares spiediena uz piekrastes teritorijām pamatā ir galvenokārt dažas konkrētas darbības, piemēram, nekontrolēta atpūtas zvejošana, kas dažās teritorijās rada slogu jūras resursiem un ietekmē uzņēmējdarbības iespējas tiem, kuri dzīvo tradicionālās zvejas teritorijās;
AC. tā kā ir svarīgi no zvejas atkarīgajos reģionos dibināt zivsaimniecības vietējās rīcības grupas (ZVRG), jo tās ir atzītas par efektīvu līdzekli, kā nodrošināt iespējas un izdevības zvejas darbību diversifikācijai, lai visbeidzot panāktu piekrastes un salu reģionu vispārējo attīstību un sociālo kohēziju šajos reģionos, un tāpēc pastāv nepieciešamība vēl vairāk palielināt saimnieciskos resursus, lai šīs grupas spētu veidoties un darboties attiecīgajās teritorijās;
AD. tā kā sievietes, kas vāc čaulgliemjus, joprojām netiek novērtētas un sievietes kopumā ir nepietiekami pārstāvētas zivsaimniecības nozarē;
AE. tā kā sievietes, kas strādā jūrniecības nozarē, piemēram, kā tīklu audējas, piegādātājas, izkrāvējas un pakotājas, joprojām netiek novērtētas kā grupa;
AF. tā kā ekonomikas krīze ir jūtama arī zivsaimniecības nozarē, jo īpaši tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar bezdarbs, piemēram, jauniešiem un sievietēm, ir nepieciešama diversifikācija un inovācija, lai palielinātu nodarbinātību, izmantotu jaunās iespējas, piemēram, jūras nozaru ekonomikas un vidi saudzējošas ekonomikas attīstības politiku, un novērstu un vērstos pret zvejas marginalizāciju jaunattīstības un nomaļos reģionos; tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš profesionālajai apmācībai;
AG. tā kā diversifikāciju piekrastes un salu reģionos varētu panākt ar darbībām, kas ir saistītas ar zvejas produktu, gastronomijas, tūrisma, kultūras, vēstures un tradīciju mantojuma, vides un vidi saudzējošas ekonomikas izaugsmes tirgvedību un popularizēšanu;
AH. tā kā pašreiz tiek izstrādāta jūras nozaru ekonomikas koncepcija un tā var ievērojami veicināt izaugsmi un ekonomikas attīstību, kā arī darbvietu radīšanu, jo īpaši piekrastes un salu valstīs un reģionos, kā arī tālākos reģionos;
AI. tā kā piekrastes un salu kopienas ir ļoti ieinteresētas jūras nozaru ekonomikas koncepcijas īstenošanā;
AJ. tā kā ES iniciatīvā par Inovācijas savienību ir atzītas un apzinātas nepilnības, kas ierobežo un kavē pētniecības un inovācijas attīstību, piemēram, nepietiekami ieguldījumi zinātnes jomā, pienācīgu datu trūkums par jūrām un okeāniem, pārāk mazs finansējums un privātā un publiskā sektora sadarbības trūkums;
AK. tā kā jūras nozaru ekonomikas attīstība veicinātu vispārējo ekonomikas attīstību, jo īpaši piekrastes, salu un tālākajos reģionos, un tieši no zivsaimniecības atkarīgajiem reģioniem ir galvenā loma inovāciju izstrādē un tie būtu jāiesaista visos jūras nozaru ekonomikas attīstības posmos;
AL. tā kā zivsaimniecības nozarē tādā pašā veidā kā citās nozarēs vides un ekonomikas joma ir atkarīgas viena no otras; tā kā tālab jūras nozaru ekonomikas izstrādē būtu jākoncentrējas uz sociālo ekonomiku un ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem projektiem un darbībām, kas ir paredzēti jūras vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai kopumā, īpaši atbalstot videi draudzīgas nerūpnieciskās zvejas darbības, kas veicina bioloģisko daudzveidību; tā kā šiem projektiem un darbībām ir jābūt ilgtspējīgām no sociālā un ekonomiskā viedokļa, lai nodrošinātu, ka mazapjoma zveja saglabā savu dzīvotspēju;
AM. tā kā jūras nozaru ekonomika var palīdzēt uzlabot drošību uz zvejas kuģiem un zvejnieku darba apstākļus un labklājību;
AN. tā kā vides un selektivitātes mērķi attiecas vienādi uz visām jomām, bet maziem kuģiem var būt problemātiski ievērot izmetumu izkraušanas pienākumu;
AO. tā kā vides aizsardzības jautājumos nav pietiekami ņemta vērā antropogēnā ietekme, proti, cilvēku darbības, piekrastes reģionos; tā kā nav pietiekami atzīta vai izvērtēta dažādu darbību kumulatīvā ietekme piekrastes reģionos; tā kā zivsaimniecības nozari īpaši ietekmē dažās teritorijās veiktās darbības, piemēram, jūras transports, tūrisms, nekontrolēta un izsmeļoša atpūtas zveja, šo darbību rezultātā iegūto sugu pārdošana, malumedniecība, pilsētu un rūpnieciskie notekūdeņi no cietzemes u. c.;
AP. tā kā zināšanas par jūras vidi, jo īpaši jūras ekosistēmas stāvokli, ir ārkārtīgi svarīgas, lai varētu izvērtēt dažādu darbību ietekmi uz vidi, kā arī lai noteiktu pienācīgus aizsardzības pasākumus un uzraudzības programmas ar mērķi veicināt zivju krājumu atjaunošanos, resursu ilgtspējīgu izmantošanu un inovāciju izstrādi; tā kā dati par jūras vidi ir nepietiekami un neatbilstoši sistematizēti;
AQ. tā kā dažos reģionos nelegāla zveja patiesi apdraud nerūpnieciskās piekrastes zvejas pastāvēšanu, kā arī zvejas resursu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;
AR. tā kā integrētās jūrniecības politikas mērķis ir reaģēt uz jaunajām problēmām, ar ko saskaras jūras nozare un zvejnieki visā Eiropā, sākot no vides aizsardzības līdz piekrastes attīstībai, izmantojot akvakultūru, jūras tūrismu vai citas saimnieciskās darbības, kas saistītas ar jūras nozaru izaugsmi,
1. aicina Komisiju pielāgot piekrastes, mazapjoma un tradicionālās zvejas definīciju atbilstoši sociāli ekonomiskajām pazīmēm un īpatnībām, nevis vienīgi zvejas kuģu izmēriem un jaudai, jo spēkā esošie ES noteikumi nav apmierinoši; ierosina izmantot reģionalizāciju, lai pielāgotu piekrastes zvejas definīciju katrā konkrētā gadījumā atbilstoši ikvienas zivsaimniecības īpatnībām; ierosina ņemt vērā virkni indikatīvu kritēriju, piemēram, kuģa lielumu un izmantotos zvejas rīkus, zvejas metožu selektivitāti, zvejas reisu ilgumu un to, vai kuģa īpašnieks ir uz kuģa, uzņēmējdarbības tradicionālās formulas un īpašuma un uzņēmējdarbības struktūras, kas parasti darbojas šajās teritorijās, ieguves nozares iesaisti pārstrādē un pārdošanā, tās patieso būtību un mērogu, kā arī citus faktorus, kas saistīti ar tradicionālajām darbībām, uzņēmumu atbalstu vai ietekmi uz vietējām kopienām;
2. aicina Komisiju ņemt vērā mazapjoma piekrastes zvejas situāciju salu kopienās, kas tradicionāli ir atkarīgas no zvejas savai iztikai un ir iesaistīti zvejas darbībās visa gada laikā;
3. aicina Komisiju un dalībvalstis pakāpeniski palielināt kvotas, kas piešķirtas nerūpnieciskiem zivsaimniecības uzņēmumiem, lai sekmētu šo sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgo zvejas veidu;
4. aicina Komisiju atbalstīt inovatīvus projektus un tiesību normas, kas veicina attīstību piekrastes, salu un tālākajos reģionos, ņemot vērā saimniecisko darbību daudzveidību, kā līdzekļus nerūpnieciskās zvejas pozitīvās ārējās ietekmes rosināšanai gan attiecībā uz sociālo un ekonomisko kohēziju, gan vides aizsardzību, izmantojot jauna veida atbalstu saistībā ar pašreizējo Eiropas finansējumu; uzsver, ka prioritāte ir jāpiešķir projektiem, kas vērsti uz ilgtspējīgu darbvietu izveidi un saglabāšanu, aizvien vairāk iesaistot ieguves nozari pārstrādē un tirdzniecībā, tādu uzņēmējdarbības formulu veicināšanā, kas saistītas ar sociālo ekonomiku, īstermiņa tirgus ķēžu veicināšanā, jaunu tehnoloģiju ieviešanā zvejas preču un pakalpojumu veicināšanai un pārdošanai, inovācijā, lai izstrādātu jaunas preces un pakalpojumus, un tradicionālās lomas saglabāšanā un aizsargāšanā;
5. uzskata, ka, pārskatot tehnisko pasākumu sistēmu, jāņem vērā piekrastes zvejas īpatnības un jāpieļauj daži izņēmumi ar nosacījumu, ka tie ir pamatoti saistībā ar reģionalizāciju;
6. aicina Komisiju koordinēt Eiropas līmeņa izpēti, lai noteiktu piekrastes zvejas atpūtas nolūkā ietekmi uz tradicionālajām zvejas darbībām, kā arī lai noteiktu parametrus, kas nepieciešami, lai samazinātu piekrastes zveju atpūtas nolūkā dažās teritorijās; aicina stingrāk uzraudzīt šo darbību, lai novērstu jebkādu traucējumus starp ieguves nozari un šādu praksi, kas jau ir iemesls bažām tālākajos reģionos ar nozīmīgām tūrisma nozarēm;
7. aicina dalībvalstis, piešķirot EJZF finansējumu, par prioritāti noteikt mazapjoma piekrastes zveju un vienkāršot procedūras uzņēmējiem, kas nodarbojas ar šāda veida zvejniecību;
8. mudina šo pasākumu veicināšanā iesaistītās iestādes nodrošināt, ka visas ieinteresētās personas uz vietas, uzņēmēju apvienības, zvejniecības un okeanogrāfijas pētniecības institūti, universitātes, tehnoloģiju centri un vietējās un reģionālās iestādes iesaistās inovācijas procesos, lai palīdzētu ar projektiem ieviest visaptverošus pasākumus, uzlabotu to finansēšanas iespējas un sniegtu tiem pietiekamu atbalstu atbilstības nodrošināšanai Eiropas Zivsaimniecības fonda prasībām;
9. aicina Komisiju atskaitīties Parlamentam par tiem rīcības plāniem mazapjoma piekrastes zvejas attīstībai, konkurētspējai un ilgtspējai, kurus EJZF vajadzībām izstrādājušas dalībvalstis;
10. aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus dažādu sieviešu grupu atbalstīšanai jūrniecības nozarē, lai veicinātu viņu līdzdalību un pārstāvību visās jomās gan lēmumu pieņemšanas procesos, gan zvejas darbībās;
11. aicina Komisiju ieviest konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir atzīt un uzlabot darba apstākļus strādājošām sievietēm, piemēram, tīklu audējām, piegādātājām, izkrāvējām un pakotājām;
12. aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm stiprināt Eiropas Zivsaimniecības reģionu tīkla (FARNET) lomu, jo šis tīkls sniedz ievērojamu palīdzību zivsaimniecības vietējam rīcības grupām (FLAG);
13. aicina Komisiju atbalstīt un rosināt FLAG dibināšanu un darbību, palielinot saimnieciskos resursus, jo šīs grupas pašlaik tieši nodrošina pastāvīgu atbalstu un konsultācijas zivsaimniecības nozarei, tādējādi veicinot sociāli iekļaujošas ilgtspējīgas attīstības modeli zvejas teritorijās un iedvesmojot jauniešus un sievietes iesaistīties jaunos uzņēmējdarbības projektos un sekmēt inovācijas infrastruktūras renovāciju, saimnieciskos ieguldījumus un diversifikāciju, kā arī pašu zivsaimniecību vietējās pārvaldības plānus; aicina Komisiju stiprināt kompetento iestāžu nozīmi un funkcijas jaunu inovatīvu darbību izstrādē un strādāt ciešā sadarbībā ar dažādiem nozares dalībniekiem;
14. aicina Komisiju palīdzēt stiprināt zivsaimniecības kopienu lomu vietējā attīstībā un vietējo zivsaimniecības resursu un jūrniecības darbību pārvaldībā;
15. aicina Komisiju ņemt vērā sieviešu īpašo nozīmi tautsaimniecībā, piekrastes teritorijās un rīkoties atbilstīgi tam, kā tas jau ir darīts lauksaimniecības nozarē; prasa atzīt IKP izteiksmē summas, kuras ar savu darbu iegulda sievietes, veicot palīguzdevumus, un to, cik svarīgs ir viņu ieguldījums mājsaimniecībās, kurās darba dalīšana atbilstoši dzimumam parasti nozīmē, ka ieguvē bija iesaistīti tikai vīrieši; prasa atzīt tradicionālo sievietes lomu kā profesionālo darbību visos līmeņos šajā nozarē un izveidot specializētas programmas, kuru mērķis ir atbalstīt sieviešu uzņēmējdarbību šajos apgabalos;
16. aicina Komisiju veicināt un atbalstīt ieguldījumus zivsaimniecības nozares diversifikācijā, izstrādājot papildinošas darbības un nodrošinot daudzveidīgas karjeras iespējas zivsaimniecībā, tostarp ieguldījumus zvejas kuģos, drošības aprīkojumā, apmācībā, vides pakalpojumos zivsaimniecības nozares darbībās un kultūras un izglītības jomas pasākumos, īpašu uzmanību pievēršot vides aizsardzībai un noturīgas izaugsmes sekmēšanai; uzsver, ka galvenajam mērķim ir jābūt sociāli, ekoloģiski un ekonomiski dzīvotspējīgu darbību finansēšanai, ar kurām iespējams radīt darbvietas, jo īpaši jauniešiem un sievietēm; uzsver, ka jūras akvakultūra ir savietojama ar piekrastes zveju tālākajos reģionos un papildina to, un aicina Komisiju atbalstīt lauksaimniecību un šķirņu veidošanas paņēmienus tropu vai subtropu teritoriju siltajos ūdeņos; aicina Komisiju uzsvērt sieviešu lomu nerūpnieciskajā piekrastes zvejā un visās ar to saistītajās darbības;
17. aicina Komisiju veicināt zvejas tūrisma izveidi un attīstību, lai piemērotu atšķirīgu uzņēmējdarbības stratēģiju, kas atbilst potenciālam šajā segmentā, un spētu efektīvāk apmierināt tās vajadzības, strādājot ar mērķi radīt jaunu tūrisma veidu, kurā līdzās citiem aspektiem galvenos centienus veltītu kvalitātei, elastībai, inovācijai un zvejas apgabalu vēsturiskā un kultūras mantojuma, kā arī vides un veselības saglabāšanai; aicina Komisiju sekmēt un atbalstīt arī ieguldījumus zvejas tūrisma jomā, lai radītu daudzveidīgas iespējas tūrismam, veicinot gastronomiju, kas saistīta ar nerūpnieciskās zvejas produktiem, makšķerēšanas tūrisma darbības, zemūdens un niršanas tūrismu utt., tādējādi ļaujot ilgtspējīgi izmantot zvejas mantojumuun sekmējot konkrētā zvejas reģiona atpazīstamību;
18. uzsver jūras sporta aktivitāšu pieaugošo nozīmi vietējo kopienu stiprināšanā, jo īpaši ārpus sezonas, attīstot zemūdens, niršanas un citus ūdens sporta veidus, piemēram, sērfošanu vai bodibordingu;
19. aicina Komisiju nolūkā sekmēt zvejas tūrisma izveidi un attīstību aktīvi veicināt un atbalstīt ieguldījumus zivsaimniecības diversifikācijā attiecībā uz kultūras un mākslas jomu, kas ir daļa no tradicionālā mantojuma (rokdarbi, mūzika un dejas), un atbalstīt ieguldījumus tradīciju, vēstures un zivsaimniecības mantojuma veicināšanai kopumā (zvejas rīki, paņēmieni, vēsturiskie dokumenti u. c.), izveidojot muzejus un rīkojot izstādes, kas ir cieši saistītas ar piekrastes zveju;
20. aicina Komisiju apsvērt iespēju atļaut ieguves darbībām paredzēto kuģu izmantošanu dažādiem mērķiem, lai, saglabājot šo mērķi, tos varētu pielāgot citu veidu darbībām, kas saistītas ar atpūtas un tūrisma nozari, piemēram, jūras informācijas dienām, vai darbībām, kas saistītas ar pārstrādi, apmācību vai gastronomiju utt., saskaņā ar sistēmu, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, ietverot lauksaimniecības uzņēmumu skolas vai agrotūrismu;
21. aicina Komisiju un dalībvalstis ar to pārvaldības aģentūru starpniecību nodrošināt, ka mazapjoma piekrastes zivsaimniecības saņem taisnīgu daļu no EJZF finansējuma, īpaši ņemot vērā tai noteiktos administratīvos ierobežojumus;
22. aicina Komisiju izstrādāt pasākumus, kuri sekmētu un veicinātu mobilitāti starp profesijām, kas saistītas ar jūru;
23. prasa darīt sabiedrībai pieejamus par publiskā sektora līdzekļiem finansētu pētījumu un projektu rezultātus saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem nodrošināt efektīvāku pašreiz pieejamo datu par jūrām un okeāniem izpaušanu un piekļuvi tiem un likvidēt pašreizējās administratīvās barjeras, kas traucē izaugsmei un inovācijas attīstībai;
24. mudina Komisiju uzlabot regulējumus, ieviešot mehānismus, lai pārraudzītu kvotu taisnīgu piešķiršanu mazapjoma zvejai attiecībā uz kopīgi zvejojamām sugām;
25. uzsver, ka zvejniecības galvenais produkts ir pašas zivis un ka ir būtiski stiprināt dažādus zivju izmantošanas veidus, tostarp konservētu zivju un zivju blakusproduktu izmantošanu; aicina Komisiju aktīvi veicināt un atbalstīt ieguldījumus zivsaimniecības diversifikācijai attiecībā uz zivju produktu tirdzniecību un pārstrādi un veicināt vietējo izplatīšanas kanālu attīstību, šo produktu popularizēšanu, izveidojot svaigu produktu vietējās atšķirības zīmes un/vai preču zīmes un atbalstot vietējās uzņēmējdarbības projektu izstrādi, kuru mērķis ir īstenot šādus pasākumus; uzsver, ka inovācijas veicināšanai šādā veidā jo īpaši jāietver marķējums un zīmogi, kas garantē vietējo zivju produktu kvalitāti;
26. prasa nodrošināt lielāku elastīgumu attiecībā uz tādu kuģu reģistrācijas žurnāliem, kas ir īsāki par 12 metriem, jo īpaši attiecībā uz prasību, ka dokumenti ir jānosūta 48 stundu laikā, jo tas rada ievērojamu administratīvo slogu; šajā sakarībā ierosina, lai kuģi, kas pārdod visas nozvejotās zivis izsolē, būtu atbrīvoti no šā pienākuma, kas ļautu iegūt no tiem vajadzīgo informāciju, neradot nevajadzīgu administratīvo slogu;
27. mudina izveidot aizsargājamās jūras teritorijas, kas veicinās ilgtspējīgus zivju resursus un sekmēs nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas kontroli un cīņu pret to; uzsver, ka ES šajā jautājumā jāsniedz dalībvalstīm pienācīgi norādījumi, koordinācija un atbalsts;
28. prasa nodrošināt stingru atbalstu sieviešu darbam, jo viņu ieguldījums nerūpnieciskajā zvejā ir būtisks; jo īpaši uzsver svarīgos uzdevumus, ko veic sievietes pārstrādes ķēdē, un viņu būtisko lomu čaulgliemju vākšanā;
29. norāda, ka saistībā ar piekrastes zvejas darbībām tālākajos reģionos ir tiesības uz kompensācijas sistēmu, kas atzīta saskaņā ar EJZF, jo šādas darbības rada ievērojamas papildu izmaksas; aicina Komisiju paplašināt šo sistēmu, papildinot to ar īpašu tālākajiem reģioniem paredzētu mehānismu, kas ir līdzīgs POSEI sistēmai lauksaimniecības nozarē;
30. aicina Komisiju atbalstīt svaigu produktu, kas iegūti nerūpnieciskā zvejā, no čaulgliemjiem vai no mazapjoma, ilgtspējīgas un plaša apjoma akvakultūras, ieviešanu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos (izglītības iestādēs, slimnīcās, restorānos u.c.);
31. uzsver, ka tālākajiem reģioniem ir īpašas iezīmes, ko rada to nošķirtība un atrašanās uz salām; uzsver, ka šīs īpašās iezīmes rada papildu izdevumus piekrastes zvejai šajos reģionos un ka šīs papildu izmaksas būtu jākompensē pilnībā kā daļa no EJZF;
32. uzsver, ka piekrastes zvejas flotēm tālākajos reģionos bieži vien ir novecojoši kuģi, kas izraisa ar drošību uz klāja saistītas problēmas; aicina Komisiju ierosināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulas (ES) Nr. 508/2014 par EJZF pārskatīšanu, lai atļauju kuģu atjaunošanu piekrastes mazapjoma zvejai tālākajos reģionos ar nosacījumu, ka nepalielināsies to jauda;
33. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt piekļuvi datiem par jūrām un ekoloģiskajiem datiem, lai veicinātu pārredzamību, inovāciju un attīstību, un garantēt visām ieinteresētajām pusēm piekļuvi zinātniskai informācijai, kas izstrādāta ar publiskā līdzfinansējuma atbalstu;
34. uzsver, ka okeāniem un teritorijām gar krastiem un to tuvumā ir potenciāls, kas joprojām lielā mērā nav izpētīts attiecībā uz attīstību, nodarbinātību, enerģētisko neatkarību, inovāciju un ilgtspējīgu attīstību; uzskata, ka šā potenciāla un šo apgabalu lomas atzīšana ES padarītu šos piekrastes, salu un tālākos reģionus pievilcīgākus un veicinātu to attīstību;
35. pauž bažas par programmas „Apvārsnis 2020“ piemērošanu jūras nozaru ekonomikas jomā, jo tā ir galvenā pētniecības un inovācijas attīstības programma Eiropas līmenī; atbalsta ieceri izveidot jūras nozaru ekonomikas zināšanu un inovācijas kopienu (ZIK) pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kas palīdz stiprināt darbības piekrastes reģionos, izmantojot starptautiskas publiskā un privātā sektora partnerības;
36. atbalsta finansējuma, kas paredzēts inovācijai un jūras nozaru izaugsmei, izmantošanu, lai finansētu pamatpētījumus, pētniecību un izstrādi, apmācību, uzņēmumu izveidi, vides aizsardzību un novatorisku produktu un procesu laišanu tirgū;
37. aicina Komisiju nodrošināt atbalstu kā daļu no iniciatīvām tādu projektu finansējuma tiešai pārvaldībai, kuri koncentrējas uz piekrastes zivsaimniecībām un piekrastes reģionu attīstību;
38. uzsver, ka ir būtiski tādi vides aizsardzības instrumenti kā atsevišķu projektu ietekmes uz vidi novērtējumi un stratēģiju, plānu un programmu stratēģiskie vides novērtējumi, kuri palīdz nodrošināt zivsaimniecību ilgtspējīgu darbību;
39. uzsver integrētās jūrniecības politikas nozīmi no zvejas atkarīgo reģionu nākotnei, un saprot, ka jāpastiprina saistības attiecībā uz jūras nozaru izaugsmes stratēģiju; mērķis ir sniegt ilgtermiņa atbalstu ilgtspējīgai izaugsmei visās jūras un jūrniecības nozarēs, tādējādi atzīstot, cik liela nozīme ir jūrām un okeāniem kā virzītājspēkam, kas nodrošina nodarbinātību un rada darbvietas piekrastes reģionos;
40. uzsver, ka piekrastes un salu reģioni, kā arī tālākie reģioni ir galvenie inovācijas attīstītāji un ka tie būtu jāiesaista visos jūras nozaru ekonomikas attīstības posmos;
41. uzsver EJZF nozīmi, kas īpaši koncentrējas uz zivsaimniecības nozares diversifikāciju un inovāciju, lai atbalstītu zivsaimniecības, kas ir ekoloģiski ilgtspējīgas, novatoriskas, konkurētspējīgas, efektīvas un uz zināšanām balstītas; uzsver nepieciešamību palielināt finansējumu Eiropas Zivsaimniecības fonda ceturtajai apakšprogrammai, lai atbalstītu zvejnieku kopienu locekļus un uzlabotu viņu dzīves līmeni, izstrādājot jaunas darbības; aicina Komisiju apstiprināt EJZF reģionālās versijas, cik drīz vien iespējams;
42. uzsver, ka ir svarīgi stiprināt saikni starp vietējām kopienām un universitātēm /tehnoloģiju centriem, kas izšķirīgi sekmēs jaunas uzņēmējdarbības inkubatorus, ar kuru starpniecību būs iespējams radīt jaunas uzņēmējdarbības idejas jūrniecības nozarē;
43. aicina Komisiju aktīvi veicināt projektus, kas atbalsta inovācijas un tehnoloģiju attīstības stiprināšanu ar mērķi izstrādāt vai ieviest jaunus produktus, aprīkojumu, paņēmienus, kā arī jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas; aicina Komisiju veicināt un mudināt informācijas un labas prakses apmaiņu starp dažādām zvejas teritorijām tā, lai sekmētu inovatīvu un ilgtspējīgu zvejas metožu izstrādi; šajā sakarībā uzskata, ka ir ļoti svarīgi iekļaut jūrnieku un zvejniecības skolu programmās apmācības moduli uzņēmējdarbības un diversifikācijas nolūkā;
44. aicina Komisiju veicināt jaunu, inovatīvu uzņēmumu izveidi no zvejas atkarīgos reģionos, dodot stimulu uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu veidošanai, kam būtu labas iespējas panākumiem jūrlietu nozarē, veicinot tradicionālo piekrastes zvejniecības darbības diversifikāciju, radot darbvietas un piesaistot iedzīvotājus vai saglabājot viņu skaitu;
45. aicina Komisiju izmantot selektīvu pieeju, izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus par zvejas rīku un paņēmienu izmantošanu tā, lai ņemtu vērā faktisko ietekmi, kāda šiem zvejas rīkiem un paņēmieniem ir uz nerūpnieciskās zvejas resursiem visos attiecīgajos apgabalos; aicina Komisiju nodrošināt, ka visas likumdošanas iniciatīvas tiek pakļautas rūpīgam iepriekšējam ietekmes novērtējumam, ņemot vērā konkrētus faktorus, kas attiecas uz katru zvejas teritoriju; uzskata, ka neselektīvā pieeja attiecībā uz zvejas rīkiem un paņēmieniem nopietni ietekmē jau tā marginalizēto piekrastes un salu kopienu dzīvotspēju, izraisot turpmāku iedzīvotāju skaita samazināšanos un kavējot attīstību un inovāciju; uzskata, ka nerūpnieciskajai piekrastes zvejai jāpiemēro pozitīva diskriminācija; uzskata, ka šāda pieeja kā gadījumā ar priekšlikumu aizliegt dreifējošus tīklus vedina uz domām, ka Komisija joprojām pielāgojas decentralizētai KZP, kuru abas likumdevējas iestādes izvēlējās pieņemt; atgādina Komisijai par tās pienākumu reģionalizācijas ietvaros, kā tas noteikts jaunajā KZP regulā;
46. norāda, ka jūras piekrastes ekosistēmas ir viegli ietekmējamas, un mudina dalībvalstis un Komisiju saskaņā ar piesardzības principu izvērtēt jebkuru tādu darbību ekoloģisko ietekmi, kuras varētu ietekmēt zivju krājumu ilgtspēju, piemēram, jūras transporta, atkritumu, transporta, ūdens nesējslāņa piesārņojuma, urbšanas darbību vai tūrisma objektu būvēšanas piekrastē, ietekmi;
47. iesaka Komisijai piešķirt vislielāko nozīmi nerūpnieciskās piekrastes zvejas un mazapjoma zvejas ES sociālekonomiskajam svarīgumam, alternatīvo metožu pieņemšanai, nosakot flotes segmentus, un darbības diversifikācijai no zvejas lielā mērā atkarīgos piekrastes reģionos; norāda, ka svarīgi ir apkopot zinātnisko informāciju, kas palīdz labāk pārvaldīt nerūpniecisko zveju, lai tā kļūtu ilgtspējīga no bioloģiskā, sociālā, ekonomiskā un vides viedokļa;
48. aicina Komisiju paātrināt sociālo partneru nolīguma par Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada konsolidēto Konvenciju par darbu zvejniecībā transponēšanas procesu attiecīgā ES tiesību aktā;
49. aicina Komisiju saskaņā ar Vidusjūras regulā norādīto zvejas rīku klasifikāciju, ko izstrādājuši eksperti, ņemt vērā atšķirības starp traļu tīkliem un zvejas vadiem, lai nodrošinātu vislabākos noteikumus attiecībā uz ilgtspējīgāku katra veida izmantošanu, ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus;
50. aicina Komisiju raudzīties, lai tiktu veikts novērtējums par zivju krājumu stāvokli, kas svarīgs piekrastes zivsaimniecībām, un uzsver, ka ir jāanalizē mazapjoma zvejas ietekme uz zivju krājumiem, neaizmirstot būtiskākos paņēmienus, piemēram tunzivs zveju, ņemot vērā to, ka piekrastes zvejā zvejotās sugas ir ļoti svarīgas sociālekonomiskajā aspektā, pat ja tās veido tikai nelielu daļu no kopējiem lomiem, bet tomēr ir ļoti nozīmīgas izdzīvošanai zvejniekiem, kuri no tām ir finansiāli atkarīgi ikdienā;
51. pauž bažas par tradicionālo zvejas paņēmienu un prasmju zaudēšanu nelabvēlīgā tiesiskā regulējuma dēļ, kas ietekmē piekrastes kopienas;
52. aicina Komisiju grozīt noteikumus par zvejas rīku tehniskajiem parametriem, piemēram, minimālo linuma acs izmēru, tīkla augstumu un attālumu no krasta, kā arī dziļumu, kādā tīklus var izmantot, lai nodrošinātu līdzsvarotāku zivju krājumu ražīgumu un saglabātu bioloģisko daudzveidību;
53. aicina Komisiju grozīt spēkā esošā regulējuma noteikumus, ar kuriem nosaka nepieciešamo attālumu no krasta, kā arī dziļumu, kādā zvejas rīkus var izmantot, un ņemt vērā dalībvalstu pierobežu teritoriju ģeogrāfiskās īpatnības;
54. uzsver, ka ir jāveic grozījumi 2006. gadā pieņemtajā regulā par Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem, kura pazīstama arī kā Vidusjūras regula un kurā ir paredzēti noteikumi par zvejas rīku tehniskajām īpašībām un izmantošanu; uzskata, ka šī regula būtu jāpielāgo jaunajai KZP, paturot prātā, ka baseins tiek pārvaldīts kopīgi ar trešām valstīm, un jo īpaši maksimāli ilgtspējīga ieguves apjoma mērķim;
55. uzsver nepieciešamību veikt efektīvu koordināciju starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka zvejniekiem tiek dota savlaicīga un visaptveroša informācija par spēkā esošo noteikumu īstenošanu un jebkādiem to grozījumiem;
56. aicina Komisiju veicināt projektus saistībā ar kohēzijas politiku, kas palīdzēs aizsargāt piekrastes un salu teritorijas kā zvejniecības un jūras tradicionālus kultūras un vēstures mantojuma apgabalus;
57. aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot Eiropas fondus, lai subsidētu "almadraba" zivju krātiņveida lamatu sertifikācijas ilgtspēju nolūkā sekmēt šā zvejas paņēmiena atzīšanu un tā ieguldījumu;
58. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
PASKAIDROJUMS
Piekrastes zveja ir ārkārtīgi nozīmīgs zvejas veids ES dalībvalstīs. Ir īpaši svarīgi, ka tā garantē augstu nodarbinātības līmeni un ir sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgs zvejas veids.
Piekrastes zveju dažādās dalībvalstīs klasificē un definē atšķirīgi (piekrastes, tradicionālā vai nerūpnieciskā zveja u. c). Lielākajā daļā piekrastes un salu reģionu piekrastes zveja ir tradicionāls zvejas veids, kas ir iedzīvotāju dzīvesveids un ievērojams iztikas avots. No piekrastes zvejas atkarīgām teritorijām ir jāparedz īpaši pasākumi un atbalsts, lai tās varētu augt un attīstīties.
2013. gadā pieņemtajā Kopējās zivsaimniecības politikas regulā (KZP) tika likts uzsvars uz piekrastes reģionu ekonomikas izaugsmi. Tajā tika atzīta atklātā jūrā esošu salu reģionu nozīme un norādīts, ka tie ir atkarīgi no zvejniecības un ka tiem ir nepieciešams atbalsts, lai izdzīvotu un izmantotu attīstības iespējas. Ar šo regulu mazapjoma, piekrastes un tradicionālajiem zvejniekiem tika piešķirta preferenciāla piekļuve ūdeņiem 12 jūras jūdžu zonā, proti, ES ūdeņu jutīgajā daļā.
Arī 2014. gadā pieņemtajā regulā par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EMFF) īpašs uzsvars tika likts uz mazapjoma piekrastes zivsaimniecībām. EMFF noteikumos tika īpaši uzsvērta zivsaimniecības nozares diverstifikācijas un inovācijas nozīme. Turklāt EMFF var atbalstīt ieguldījumus diverstifikācijā un labvēlīgi ietekmēt zvejnieku ienākumus, palīdzot izstrādāt papildinošas darbības, tostarp atbalstot ieguldījumus zvejas kuģos, restorānos, vides pakalpojumos zivsaimniecības nozarē, kultūras un izglītības pasākumos zivsaimniecības nozarē, makšķerēšanas tūrismā u. c.
ES pamatiniciatīvai “Inovācijas savienība” ir būtiska loma jūras nozaru ekonomikas attīstībā. Programma „Apvārksnis 2020“, kuras budžeta apjoms ir EUR 79 miljardi, ir lielākā pētniecības un inovācijas programma. Turklāt daži ES ieguldījumu fondu un struktūrfondu līdzekļi ir tieši paredzēti inovācijai.
Lai sekmētu inovācijas attīstību, ir jālikvidē zināmas nepilnības: nepietiekami ieguldījumi zinātnes jomā, pienācīgu datu trūkums par jūrām un okeāniem, pārāk mazs finansējums, privātā un publiskā sektora sadarbības trūkums.
Pēdējos gados daudz vairāk līdzekļu ir ieguldīts jūru un okeānu uzraudzības sistēmās, tomēr ieguldījumu apjoms joprojām nav pietiekams. Turklāt liela problēma ir esošo datu pieejamības trūkums. Ir jāpatērē daudz laika un papildu līdzekļu, lai vispār atrastu šos datus un iegūtu attiecīgu atļauju to izmantošanai. Visi iepriekš minētie aspekti būtiski ierobežo inovācijas attīstību un norādīto resursu izmantošanu.
Galvenie iemesli zivsaimniecības nozares diversifikācijai: nozares nodarbinātības līmeņa un peļņas kritums; nepieciešamība mazināt zivsaimniecības nozares marginalizāciju jaunattīstības reģionos; nepieciešamība izmantot jaunās iespējas, piemēram, zaļo attīstību u. c.
Daži piekrastes un salu reģioni saskaras ar ievērojamu ekonomikas lejupslīdi, kas ir izraisījusi iedzīvotāju skaita samazināšanos un iedzīvotāju izceļošanu uz citiem reģioniem labāku darba un izglītības iespēju meklējumos. Turklāt daži piekrastes zvejas reģioni atrodas tuvu ekonomiski attīstītiem reģioniem (piemēram, interesantām pilsētām un tūrisma galamērķiem), tomēr tie tik un tā nespēj panākt pienācīgu ekonomikas izaugsmi. Tieši šajos reģionos aizvien pieaug spiediens attiecībā uz jūras resursu izmantošanu, un zvejas nozare tiek atstāta novārtā, priekšroku dodot tūrisma nozarei.
Tūrisms ir augoša ekonomikas nozare, un tam ir liels potenciāls attiecībā uz zivsaimniecības nozares diversifikāciju. Tūrisma nozare varētu izmantot zivsaimniecības nozari (zvejas produktus, restorānus, tūristu izmitināšanu, makšķerēšanas tūrismu), piedāvājot zivsaimniecības produktus kā daļu no tradicionālā pakalpojumu kopuma, tādējādi izmantojot zvejsaimniecības mantojumu un attiecīgā zvejniecības reģiona atpazīstamību. Papildus tūrismam zivsaimniecības nozarē liela nozīme varētu būt arī kultūras un mākslas pasākumiem. Kultūras vērtības arī ir daļa no tradicionālā mantojuma (rokdarbi, mūzika un dejas), un tās var izmantot zivsaimniecības nozares diversifikācijā. Tradīciju, vēstures un zvejniecības mantojuma veicināšanu kopumā (zvejas rīki, kuģi, paņēmieni, vēsturiskie dokumenti u. c) attiecīgajā reģionā var panākt, izveidojot muzejus un rīkojot izstādes, kas ir cieši saistītas ar šo nozari. Turklāt attiecīgo reģionu var popularizēt arī ar zemūdens vai niršanas tūrismu.
Salīdzinājumā ar citām nozarēm zivsaimniecības nozarē vides un ekonomikas joma ir savstarpēji atkarīgākas. Attiecībā uz iespēju diversificēt zivsaimniecības nozari vides un videi saudzīgas ekonomikas jomā būtu jāuzsver tādu darbību nozīme, kuras ir saistītas ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, vides aizsardzību utt.
Ir jāapzinās visas problēmas, ar kurām saskaras piekrastes zivsaimniecības, jo īpaši attiecībā uz atļauto zvejas rīku un paņēmienu izlasi (piemēram, aizliedzot žaunu tīklu izmantošanu nekomerciālajā zvejā), ja šādi zvejas rīki un paņēmieni ir daļa no vietējo iedzīvotāju tradīcijām un dzīvesveida. Ja vēlamies aizsargāt piekrastes zivsaimniecības, ir jāuzsāk procedūra šādu tiesību aktu grozīšanai.
Tā kā ir pieņemta jauna KZP, ir vajadzīgs jauns regulējums un ir jāuzsāk procedūra, lai veiktu grozījumus 2006. gadā pieņemtajā regulā par Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem, kura pazīstama arī kā Vidusjūras regula un kurā ir paredzēti noteikumi par zvejas rīku tehniskajām īpašībām un izmantošanu, un lai tādējādi šo regulu pielāgotu jaunajai KZP un piekrastes zivsaimniecību vajadzībām.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
17.2.2016 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
20 3 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, David Coburn, Richard Corbett, Diane Dodds, Raymond Finch, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
José Blanco López, Anja Hazekamp, Francisco José Millán Mon |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Liliana Rodrigues |
||||
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0460.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0438.
- [3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0291.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0300.