ZIŅOJUMS par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats

8.3.2016 - (2015/2127(INI))

Budžeta kontroles komiteja
Referents: Georgi Pirinski

Grozījumi

• 001-005 (PDF - 416 KB)
• 001-005 (DOC - 311 KB)
• 006-007 (PDF - 405 KB)
• 006-007 (DOC - 299 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats

(2015/2127(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2014. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2014. gada finanšu pārskatu un 2014. gada statistikas ziņojumu,

–  ņemot vērā 2014. gada ziņojumu par ilgtspējību, 2014. gada ziņojumu par 3 pīlāru izvērtējumu ES iekšienē veiktajām EIB operācijām un 2014. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas ārpus ES gūtajiem rezultātiem,

–  ņemot vērā EIB Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2014. gadu,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas grupas 2014. gada ziņojumu par krāpšanas apkarošanas darbībām,

–  ņemot vērā EIB grupas darbības plānu 2014.–2016. gadam (2013. gada 17. decembris), EIF korporatīvo darbības plānu 2014.–2016. gadam (2013. gada decembris) un EIB grupas darbības plānu 2015.–2017. gadam (2015. gada 21. aprīlis),

–  ņemot vērā ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2014. gadā,

–  ņemot vērā EIB galvenā atbilstības nodrošināšanas inspektora biroja 2014. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 9. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, kā arī LESD 5. protokolu par EIB statūtiem,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas reglamentu,

–  ņemot vērā 2014. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2012. gada pārskats[1],

–  ņemot vērā 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2013. gada pārskats[2],

–  ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansējumu[3] un Komisijas 2014. gada 27. marta paziņojumu “Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšana” (COM(2014)0168),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 1080/2011/ES par EIB ārējo darbību mandātu 2007.–2013. gadam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 11. jūlija Regulu (ES) Nr. 670/2012, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumus, kuros skaidri norādīts uz EIB līdzdalību jauna fonda izveidē, kas paredzēts investīcijām, lai uzlabotu energoefektivitāti un modernizētu energosistēmas dalībvalstīs ar zemu ienākumu līmeni,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013[4],

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 22. jūlija paziņojumu “Sadarbība nodarbinātībai un izaugsmei — valstu attīstību veicinošo banku (VAVB) loma Investīciju plāna Eiropai atbalstīšanā” (COM(2015)0361/2),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0050/2016),

A.  tā kā EIB kā ES bankas pamatuzdevums ir finansiāli atbalstīt Savienības interesēm atbilstošus projektus, kuri veicina iekšējā tirgus līdzsvarotu attīstību un sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, tādējādi nostiprinot Eiropas integrāciju, ne tikai nodarbinātību, un tādēļ tas ir ārkārtīgi svarīgi konkurētspējas veicināšanai Savienībā;

B.  tā kā visām EIB finansētajām darbībām ir jāatbilst ES līgumiem un ES vispārējiem mērķiem un prioritārajām jomām, kā noteikts stratēģijā “Eiropa 2020” un izaugsmes un nodarbinātības mehānismā;

C.  tā kā, veicot savu uzdevumu, EIB piešķir aizdevumus un sniedz garantijas, kuras atvieglo projektu finansēšanu visās ekonomikas nozarēs, taču tās darbības pamatā nav peļņas gūšana;

D.  tā kā 2008. gada finanšu, ekonomikas un sociālā krīze ir izraisījusi nopietnu investīciju trūkumu un radījusi ārkārtīgu bezdarba līmeni, īpaši jauniešu vidū, kā arī Eiropas ekonomikas ilgstošas stagnācijas perspektīvu;

E.  tā kā kopš 2008. gada ES vairs nedarbojas kā “konverģences mašīna” vai pat atstāj negatīvu ietekmi, ievērojami palielinot starp reģioniem un dalībvalstīm pastāvošās atšķirības, kā arī izraisot aizvien dziļāku sociālo un ekonomisko nevienlīdzību visā Savienībā, kas kavē ekonomikas atlabšanu un vēl vairāk kaitē sociālajai kohēzijai;

F.  tā kā patlaban gan atsevišķas dalībvalstis, gan ES kopumā saskaras ar visā ES vēsturē nepieredzētu milzīgu izaicinājumu, jo ir jāpārvalda masveida migrācijas pieplūdums no dažādiem pasaules reģioniem;

G.  tā kā pašreizējos apstākļos pilnīgi jauna steidzamības pakāpe iezīmē EIB centrālo lomu Investīciju plāna Eiropai efektīvā īstenošanā un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) efektīvā darbībā, kas ir galvenais instruments, lai veicinātu izaugsmi, radītu pienācīgas kvalitātes darbvietas un pārvarētu sociālās un teritoriālās atšķirības visā Savienībā;

H.  tā kā Eiropas Investīciju fondam (EIF) ir izšķiroša loma EIB grupas atbildes pasākumos, kuri attiecas uz krīzes ilgtermiņa ietekmes novēršanu, turklāt tas veicina Eiropas ekonomikas atlabšanu, sniedzot atbalstu MVU;

I.  tā kā EIB vajadzētu būt ne tikai finanšu institūcijai, bet arī zināšanu un labas prakses bankai, kura konsultē dalībvalstis un ekonomikas dalībniekus un veicina ES līdzekļu pievienotās vērtības maksimālu palielināšanu;

J.  tā kā EIB finansē ārpus ES veiktas darbības, lai atbalstītu ES ārējās darbības politikas mērķus saskaņā ar Savienības vērtībām un ievērojot ilgtspējīgus sociālos un ekonomiskos standartus;

K.  tā kā EIB pašreizējo uzdevumu apmērs un sarežģītība prasa no jauna apņemties nekādā gadījumā nefinansēt projektus, kuri pārkāpj pareizas finanšu pārvaldības pamatstandartus, tādējādi kaitējot EIB kā AAA kategorijas publiskas finanšu institūcijas ar nevainojamu reputāciju uzticamībai,

EIB investīciju programma, kas ir ES politikas mērķu pamatā

Investīciju prioritāšu noteikšana atlabšanas paātrināšanai un produktivitātes veicināšanai

1.  atzinīgi vērtē EIB 2014. gada pārskatus un tajos izklāstītos EIB sasniegumus un stingri mudina EIB arī turpmāk censties uzlabot investīciju zemo līmeni ES;

2.  īpaši atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā EIB finansēja 285 000 mazo un vidējo uzņēmumu, tādējādi aizsargājot 3,6 miljonus darbvietu, un parakstīja līgumus par kopumā 413 projektiem ES iekšienē EUR 69 miljardu vērtībā un 92 jaunus projektus ārpus ES kopumā EUR 7,98 miljardu vērtībā; atzinīgi vērtē arī to, ka šajā pašā gadā EIF ar pašu kapitāla un garantiju pakalpojumu starpniecību izsniedza mazākiem uzņēmumiem EUR 3,3 miljardus, tādējādi veiksmīgi īstenojot vienu no EIB visvērienīgākajiem biznesa plāniem, EIB grupas nodrošinātajam kopējam finansējumam sasniedzot EUR 80,3 miljardus; atzinīgi vērtē to, ka EIB 2014. gadā parakstīto aizdevumu apmērs ir augstākais kopš 2009. gada, taču uzsver, ka visas iespējas šajā ziņā vēl nav izsmeltas; atbalsta EIB kapitāla palielināšanu par EUR 10 miljardiem, par ko visas dalībvalstis vienojās 2012. gadā;

3.  aicina EIB pirmsapstiprināšanas stadijā sniegt lielāku tehnisko atbalstu dalībvalstīm, kurām ir zemāks projektu apstiprināšanas rādītājs, un mudina EIB atvieglot dalībvalstīm paraugprakses apmaiņu saistībā ar projektu veiksmīgu attīstīšanu;

4.  aicina EIB koncentrēties uz investīcijām reālajā ekonomikā, lai stimulētu darbvietas un izaugsmi ES;

5.  norāda uz ārkārtīgi augsto bezdarba līmeni daudzās dalībvalstīs, jo īpaši jauniešu bezdarba līmeni, un mudina EIB šo situāciju ņemt vērā savas politikas īstenošanā;

6.  norāda — ņemot vērā līdzekļu pieejamību, darbības ir jāvirza tā, lai radītu investīcijas, kuras veicina ekonomikas atlabšanu un produktīvu nodarbinātību, un vienlaikus ir jāsniedz pastāvīgs atbalsts dalībvalstīm ar mērķi vajadzības gadījumā palielināt absorbcijas spēju un jāturpina ievērot apņemšanos novērst teritoriālās sadrumstalotības risku;

7.  norāda, ka nepietiekama projektu radīšanas spēja publiskajā un privātajā sektorā un zema aizņemšanās spēja vairākās dalībvalstīs apvienojumā ar pašreizējiem tirgus apstākļiem rada ievērojamas problēmas EIB aizdevumu programmai; tādēļ mudina EIB visās svarīgākajās darbības jomās sniegt tehnisko palīdzību un finanšu konsultācijas daudz lielākā apmērā, nodrošinot to vieglu pieejamību un attiecinot tās uz visām dalībvalstīm, lai ievērojami palielinātu spēju veicināt izaugsmi;

8.  atzinīgi vērtē to, ka EIB izmanto 3 pīlāru izvērtējuma sistēmu un rezultātu mērīšanas sistēmu, lai veiktu ex ante izvērtējumus par investīciju projektos gaidāmajiem rezultātiem gan ES iekšienē, gan ārpus ES;

9.  aicina EIB, izvērtējot un prioritārā secībā izkārtojot projektus, par izšķirošo prioritāti uzskatīt investīciju ilgtermiņa ietekmi, ņemot vērā ne tikai finansiālos rādītājus, bet — vēl jo vairāk — to ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un dzīves kvalitātes uzlabošanā, panākot vēl vairāk uzlabojumu nodarbinātības, sociālo standartu un vides jomā;

10.  uzsver, ka projektu finansējuma apstiprināšanas pamatā vajadzētu būt atbilstošai finanšu un riska analīzei, finansiālajai dzīvotspējai un pareizai budžeta pārvaldību; uzskata, ka EIB finansējuma saņemšanai apstiprinātajiem projektiem būtu jāsniedz nepārprotama pievienotā vērtība Eiropas ekonomikai;

11.  pauž nožēlu par to, ka 3 pīlāru izvērtējuma ziņojumā nav iekļauta ar šī paša instrumenta vai citu attiecīgu instrumentu palīdzību iegūta informācija par faktiskajiem rezultātiem, kas gūti 2014. gadā ES iekšienē īstenotajās darbībās (atšķirībā no ārpus ES gūtajiem rezultātiem), lai gan 3 pīlāru izvērtējums ir izstrādāts ar mērķi veicināt EIB spēju uzraudzīt īstenošanu, sekojot līdzi ietekmei visa projekta cikla garumā; sagaida, ka patlaban notiekošās 3 pīlāru izvērtējuma un rezultātu mērīšanas sistēmas saskaņošanas rezultātā līdz 2016. gada sākumam tiks ieviesta un EIB ziņojumu par 2015. gadu sagatavošanā tiks izmantota jauna, saskaņota sistēma, kura būs vairāk piemērota ex post izvērtējumu veikšanai un ziņošanai par projektu rezultātiem gan ES iekšienē, gan ārpus ES un pilnībā saskaņota ar rezultātu pārskatu par ESIF operācijām; prasa sistemātiski publicēt individuālu projektu izvērtējumus;

12.  pieņem zināšanai EIB darbības plānu 2015.–2017. gadam; atzinīgi vērtē tās atzinumu, ka dalībvalstu atlabšanas ātrums ir atšķirīgs, un to, ka ekonomisko un sociālo kohēziju tā ir noteikusi par transversālu politikas mērķi;

13.  ņem vērā to, ka EIB ir pārstrukturējusi EIB grupai 2015.–2017. gadam paredzēto galveno sabiedriskās politikas mērķu klasifikāciju (inovācija un cilvēkkapitāls, MVU un finansējums uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, efektīva infrastruktūra un vide) un tagad tā atšķiras no sabiedriskās politikas mērķu formulējumiem 2014.–2016. gadam (izaugsmes un nodarbinātības potenciāla palielināšana, vides ilgtspējība, ekonomiskā un sociālā kohēzija un konverģence, kā arī klimata politika); norāda, ka sabiedriskās politikas mērķi ir saskaņoti ar mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem un šajā sakarībā aicina banku nodrošināt, ka vēl vairāk tiek veicināti abi transversālie mērķi, proti, ar ekonomisko un sociālo kohēziju ES un ar klimata politiku saistītie mērķi, kā arī plānotais to īstenošanai paredzētais parakstīto projektu īpatsvars;

14.  tomēr uzskata, ka 2014. gada darbības pārskatā iekļautais EIB darbību izklāsts pilnībā neatbilst 2014. gadam noteiktajiem sabiedriskās politikas mērķiem; turklāt pauž nožēlu par to, ka trūkst informācijas par rezultātiem, kas sasniegti ar dažādu 2014. gadā spēkā esošu EIB finanšu instrumentu un iniciatīvu palīdzību; iesaka EIB, sniedzot informāciju par tās darbību, galvenokārt koncentrēties nevis uz investīciju apmēru, bet gan to ietekmi;

15.  sagaida, ka EIB dos ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” vidusposma pārskatīšanā, sniedzot informāciju par savām darbībām un to devumu stratēģijas mērķu sasniegšanā;

16.  aicina EIB apsvērt iespēju 2015. gadā sagatavot visaptverošāku un analītiskāku pārskatu par gada laikā veiktajām darbībām, kurā tiktu iekļauts tematiskajos ziņojumos sniegtās informācijas atbilstošs kopsavilkums un kurš vairāk atbilstu EIB statūtu 9. pantā minētajām prasībām;

17.  atzinīgi vērtē jauno informāciju, kas sniegta budžeta projektam pievienotajā darba dokumentā par finanšu instrumentiem; tomēr pauž nožēlu, ka tajā trūkst vispārēja pārskata par ikgadējām saistībām pret EIB un maksājumiem tai un sagaida papildu informāciju;

18.  uzsver, ka investīcijām, strukturālām reformām un stabilai budžeta politikai ir jābūt visaptverošas stratēģijas elementiem;

Jaunatnes nodarbinātības, inovācijas un MVU veicināšana

19.  atzinīgi vērtē EIB iniciatīvas “Prasmes un darbavietas — ieguldījums jaunatnē” īstenošanu 2014. gadā un mudina EIB turpināt investēt jauniešiem paredzētā izglītībā, prasmju veidošanā un darbvietās; aicina EIB izsmeļoši ziņot par rezultātiem, kas gūti, īstenojot ieguldījuma jaunatnē iniciatīvu, tostarp izmantojot tādu rādītāju kā ilgtspējīga nodarbinātība, kuru nodrošinājuši konkrēti pasākumi;

20.  atzinīgi vērtē visdažādākā lieluma novatoriem paredzēta jauna produktu klāsta ieviešanu 2014. gadā programmas “InnovFin — ES finansējums novatoriem” ietvaros, kā arī InnovFin konsultāciju pakalpojumu ieviešanu lieliem pētniecības un izstrādes projektiem; norāda arī uz to, ka 2014. gadā tika ieviests jauns EIB grupas riska veicināšanas mandāts;

21.  norāda, ka 2014. gadā EIB parakstīja kopumā 225 operācijas ES iekšienē, kas bija paredzētas inovācijas un prasmju veicināšanai (62 ar inovāciju un pētniecību un izstrādi saistītas operācijas EUR 9,6 miljardu apmērā un 25 ar izglītību un prasmēm saistītas operācijas EUR 4,4 miljardu apmērā) un MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu (138 operācijas EUR 22,2 miljardu apmērā);

22.  norāda, ka EIF kapitāls 2014. gadā palielinājās par EUR 1,5 miljardiem un EIF veica rekordlielas investīcijas, nodrošinot riska finansējumu MVU par kopumā EUR 3,3 miljardiem, kuri piesaistīja EUR 14 miljardus lielu kapitālu; prasa EIB gada pārskatā sniegt visaptverošu un pārredzamu pārskatu par EIF operācijām;

23.  norāda, ka EIB grupa novirza MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu paredzēto finansējumu caur dažādiem finanšu starpniekiem, tādējādi cenšoties uzlabot finansējuma saņemšanas nosacījumus un pieejamību; tāpēc aicina EIB daudz ciešāk sadarboties ar tās finanšu starpniekiem dalībvalstīs un mudināt tos izplatīt attiecīgu informāciju potenciālajiem saņēmējiem, lai veidotu uzņēmējiem draudzīgu vidi, kas ļauj MVU vieglāk piekļūt finansējumam;

24.  norāda, ka MVU daudzviet Eiropā saskaras ar milzu grūtībām, cenšoties piekļūt vajadzīgajam finansējumam; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka EIB lielāku uzmanību pievērš MVU atbalstam; uzsver EIB nozīmi partnerību veicināšanā un atbalsta instrumentu stiprināšanā, lai finansētu mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu darbību un novatoriskus jaunuzņēmumus; turklāt aicina EIB ciešāk sadarboties ar reģionālajām publiskajām iestādēm, lai optimizētu MVU finansēšanas iespējas;

25.  atzinīgi vērtē EIB tirdzniecības veicināšanas programmas, jo īpaši MVU tirdzniecības finansēšanas instrumentu, kas piedāvā garantijas ārvalstu bankām, kuras sniedz tirdzniecības finansējumu MVU un tādējādi veicina tirdzniecības plūsmu atjaunošanu un mazina naudas nodrošinājumu ierobežojumus, kā arī citus jaunus tirdzniecības finansēšanas projektus valstīs, ko smagi skārusi ekonomikas krīze, un īpaši pielāgotus finanšu risinājumus, piemēram, Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu, kas paredzēts finanšu integrācijai;

26.  aicina EIB izstrādāt efektīvu komunikācijas politiku attiecībā uz potenciālajiem privātajiem saņēmējiem, kura būtu tās konsultācijas pakalpojumu neatņemama daļa; mudina to stiprināt un paplašināt biroju tīklu ES iekšienē;

27.  pauž nožēlu par to, ka 2014. gada darbības pārskatā nav iekļauta informācija par 2014. gada jūlijā ES Uzņēmumu un MVU konkurētspējas (COSME) programmas ietvaros noslēgtā nolīguma starp Komisiju un EIF īstenošanu;

Vides ilgtspējības un klimata politikas veicināšana

28.  norāda, ka no 84 vides projektiem, kuri 2014. gadā tika parakstīti ES iekšienē un kuru kopējā vērtība sasniedz EUR 12,6 miljardus, ilgtspējīga transporta projektiem tika piešķirts EUR 5,1 miljards, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektiem — EUR 3,7 miljardi un vides aizsardzības projektiem — EUR 3,8 miljardi; norāda arī to, ka saistībā ar transversālo klimata politikas mērķi tika parakstītas operācijas EUR 16,8 miljardu jeb 24 % apmērā no kopējā ES iekšienē nodrošinātā EIB finansējuma;

29.  pieņem zināšanai, ka EIB atbalsts atjaunojamo energoresursu jaudas palielināšanai 2014. gadā tika koncentrēts galvenokārt ES piecās lielākajās ekonomikās un no EUR 4,5 miljardiem, kas tika piešķirti atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanai ES 28 dalībvalstīs, tikai EUR 42 miljoni tika izlietoti13 jaunajās dalībvalstīs; piebilst, ka līdzīga koncentrācija ir vērojama energoefektivitātes nozarē, kur no EUR 2 miljardiem tikai EUR 148 miljoni tika piešķirti 13 jaunajām dalībvalstīm; mudina pakāpeniski palielināt to turpmāko investīciju īpatsvaru, kuras veiktas atjaunojamo energoresursu izmantošanas spējas attīstīšanā un energoefektivitātes jomā jaunajās dalībvalstīs, kamēr tās līdz 2020. gadam sasniedz 30 % no kopējām investīcijām šajās jomās; prasa darīt vairāk, lai sniegtu turpmāku tehnisko palīdzību valsts un reģionālajām iestādēm nolūkā uzlabot to spēju sagatavot dzīvotspējīgus projektus, kas ļautu veikt lielākas investīcijas enerģētikas nozarē;

30.  atzinīgi vērtē tādu klimata politikas atbalstam paredzētu jaunu, inovatīvu instrumentu ieviešanu 2014. gadā kā Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments un Dabas kapitāla finansēšanas mehānisms un sagaida, ka EIB turpmākajos darbības pārskatos ziņos par to īstenošanu;

31.  pozitīvi vērtē EIB apņemšanos atbalstīt iniciatīvas, kas palīdz ES gan saglabāt vadošu pozīciju, gan izpildīt savus ilgtermiņa plānus oglekļa dioksīda emisiju tirgus jomā saistībā ar klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, zemu oglekļa dioksīda emisiju stratēģiju laikposmam līdz 2050. gadam un ANO pārrunām par klimata jautājumiem jauna globāla nolīguma izstrādei; prasa pārskatīt klimata politikā ieguldīto EIB investīciju īpatsvaru, jo 25 % īpatsvars jau ir sasniegts;

32.  pieņem zināšanai virzību uz zaļo obligāciju tirgus attīstību un EIB, kura pati emitē zaļās un klimata obligācijas, vadošo lomu, kas atspoguļo investoru interesi par finanšu produktiem, kuri paredzēti ilgtspējīgai, mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgai izaugsmei; aicina EIB 2016. gadā pārskatīt tās emisiju daudzuma standartu, ņemot vērā ES zemu oglekļa dioksīda emisiju stratēģiju laikposmam līdz 2050. gadam;

33.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada septembrī ir publicēta “EIB klimata stratēģija — finansējuma piesaistīšana pārejai uz mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku” un kopsavilkuma ziņojums par to operāciju novērtējumu, kuras saistītas ar EIB finansētajiem klimata politikas (klimata pārmaiņu novēršanas) pasākumiem ES 2010.–2014. gadā; prasa līdz 2017. gadam iekļaut SMART (konkrēts, izmērāms, sasniedzams, atbilstošs un savlaicīgs) pieeju konkrētajos rīcības plānos, kuri izriet no EIB klimata stratēģijas;

Ekonomiskās un sociālās kohēzijas un konverģences veicināšana

34.  norāda, ka EUR 19,9 miljardi jeb 29 % no kopējā ES iekšienē nodrošinātā EIB finansējuma 2014. gadā bija paredzēti kohēziju atbalstošām darbībām; tomēr pauž nožēlu, ka nav informācijas par EIB grupas attiecīgajās nozarēs atbalstīto projektu skaitu vai finanšu instrumentiem vai iniciatīvām, kuras saistītas ar šo transversālo politikas mērķi;

35.  uzsver kohēzijas politikas izšķirošo lomu atšķirību mazināšanā starp Eiropas reģioniem un Eiropas integrācijas veicināšanā un šajā sakarībā uzsver uz rezultātiem orientētas pieejas svarīgo nozīmi; mudina EIB iekļaut turpmākajos gada pārskatos detalizētu informāciju par ieguldījumu un rezultātiem, kas sasniegti kohēzijas politikas mērķu īstenošanā ar EIB pasākumu palīdzību;

36.  atzinīgi vērtē EIB grupas funkciju paplašināšanu attiecībā uz kohēzijas politikas īstenošanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā; uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā, lai palielinātu EIB un ESI fondu sinerģiju; prasa EIB uzlabot savu darbību saskaņā ar LESD 28. protokolu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzskata, ka ir jāpastiprina Komisijas, EIB un vietējo un reģionālo iestāžu sadarbība, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti tiek efektīvi izmantoti teritoriālās attīstības un kohēzijas veicināšanai; atzinīgi vērtē Komisijas un EIB sadarbību konsultatīvās platformas „fi-compass” ieviešanā; ir nelokāmi pārliecināts, ka ir jāvienkāršo noteikumi par ESI fondu atbalstu EIB finanšu instrumentiem;

37.  īpaši atzinīgi vērtē EIB finansēšanas darbības, atbalstot infrastruktūras un transporta projektus Eiropas reģionos; uzsver, ka šāda veida finansiāls atbalsts ievērojami palielina tirdzniecības attīstības potenciālu, sekmējot izaugsmi un konkurētspēju, jo īpaši teritorijās ar dabiskiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem;

38.  norāda, ka 2014. gadā EIB parakstīja 104 projektus sociālās un ekonomiskās infrastruktūras attīstīšanai ES iekšienē par kopumā EUR 20,2 miljardiem, no kuriem stratēģiskiem transporta projektiem (tostarp TEN-T) tika piešķirti EUR 8,2 miljardi, konkurētspējīgas un drošas enerģētikas projektiem — EUR 7,5 miljardi un pilsētvides atjaunošanas projektiem (tostarp veselībai) — EUR 4,5 miljardi;

39.  uzsver — lai uzlabotu konkurētspēju un atjaunotu izaugsmi un darbvietas Eiropā, ir svarīgi investēt ilgtspējīgos infrastruktūras projektos; tādēļ aicina EIB finansējumu novirzīt jomām, kuras visvairāk skar augsts bezdarba līmenis, un lielākam skaitam sociālās infrastruktūras projektu; uzsver, ka EIB, piešķirot finansējumu, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tām valstīm, kuras atpaliek no citām infrastruktūras kvalitātes un attīstības ziņā, tomēr neaizmirstot par pareizas finanšu pārvaldības principu un projektu dzīvotspēju;

40.  pauž nožēlu, ka līdz šim daudzos gadījumos EIB finansējums ir ticis izmantots, lai atbalstītu virkni infrastruktūras projektu, kuri nav finansiāli ilgtspējīgi ne sabiedrisko interešu, ne ar klimatu saistītu pasākumu ziņā; ar bažām norāda uz tendenci finansēt infrastruktūru, piemēram, autoceļus, kas veicina fosilā kurināmā patēriņu un tādējādi ir pretrunā Savienības ilgtermiņa mērķiem, proti, pārejai uz bezoglekļa ekonomiku; aicina EIB, atlasot gan ES, gan ārpus tās finansējamos projektus, iekļaut obligātu ex ante izvērtējumu par pievienoto vērtību vides, ekonomiskajā un sociālajā jomā, un visus ex ante un ex post izvērtējumus veikt, aktīvi iesaistot ieinteresētās personas, vietējās, reģionālās un valsts iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus; turklāt prasa publiskot un darīt pilnībā pieejamus šo izvērtējumu rezultātus un izmantotos rādītājus;

41.  uzsver, ka lielu projektu finansēšana bieži atvieglo ar organizēto noziedzību saistītu uzņēmumu iefiltrēšanos; kritizē to, ka EIB ir nodrošinājusi finansējumu Mestres apvedceļam, ar kuru ir saistītas izmeklēšanas par krāpšanu nodokļu jomā; ar bažām norāda, ka EIB nav atbildējusi uz šajā sakarībā paustajiem pieprasījumiem, kas iekļauti ziņojumā par 2013. gada ziņojumu par ES finansiālo interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu; atkārtoti aicina EIB pārtraukt jebkādu šī projekta finansēšanu;

42.  uzsver reģionālās attīstības nozīmi un aicina EIB paplašināt dialogu un sadarbību ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, bankām un aģentūrām; uzskata, ka šajā kontekstā būtu jāatbalsta arī pārrobežu sadarbība;

43.  aicina EIB palielināt atbalstu projektiem, kas ietverti ES makroreģionālajās stratēģijās; uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk atbalstīt ilgtspējīgas inovatīvās, kā arī tradicionālās ES ekonomikas nozares; uzsver nepieciešamību savstarpēji savienot Eiropas Savienības dalībvalstis ar intermodāliem pārvadājumiem un vietai piesaistītām investīcijām; turklāt aicina izveidot finanšu un investīciju platformas, tādā veidā ļaujot sasaistīt no dažādiem avotiem iegūtu finansējumu un piesaistīt investīcijas, kas vajadzīgas šādiem makroreģionālajiem projektiem;

Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pārvaldība

44.  atzinīgi vērtē jauno Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF); uzsver nepieciešamību pēc efektīvas, pilnībā pārredzamas un taisnīgas ESIF darbības, kas atbilst ESIF piešķirto pilnvaru un ESIF regulējuma kritērijiem, un iesaka Parlamentam un Eiropas Revīzijas palātai cieši sadarboties un uzraudzīt ESIF operācijas; uzsver, ka tā resursiem vajadzētu nodrošināt īstenu papildu vērtību salīdzinājumā ar EIB parasti finansētajām darbībām; atgādina, ka ESIF būtu arī jāveicina kohēzija, un aicina EIB nodrošināt saskaņotību un papildināmību ar investīcijām no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citiem publiskajiem fondiem; aicina EIB ciešā sadarbībā ar abām likumdevējām iestādēm īstenot ESIF un turpmāk to pilnveidot, un tādēļ cita starpā laicīgi un obligāti noslēgt Parlamenta un EIB iestāžu nolīgumu, par kuru vienošanās vēl nav panākta;

45.  sagaida, ka ESIF mērķi atbildīs EIB sabiedriskās politikas mērķiem un ka EIB investīciju apmērs 2016. gadā tiks pielāgots, lai ņemtu vērā arī ESIF īstenotās operācijas;

46.  uzsver, ka no ESIF būtu jāiegūst visām dalībvalstīm un no tā nebūtu jāveic iepriekšēji sektorāli vai reģionāli piešķīrumi, turklāt tā darbībai vajadzētu būt saskaņotai ar patlaban īstenotām reģionālām vai vietējām investīciju iniciatīvām; uzsver, ka ESIF finansējums būtu jāpiešķir arī neliela mēroga projektiem;

47.  atzīst problemātiku, kas saistās ar stratēģisku ESIF projektu izstrādi un ātru darbības uzsākšanu; atzinīgi vērtē EIB izveidoto Eiropas Investīciju konsultāciju centru, kura mērķis ir sniegt tehnisko palīdzību un speciālās zināšanas potenciālajiem virzītājiem; sagaida, ka tehniskās palīdzības mehānisms efektīvi darbosies vietējā un reģionālā līmenī;

48.  iesaka visām dalībvalstīm izraudzīties valsts attīstību veicinošas bankas un EIB ciešāk sadarboties ar valsts attīstību veicinošajām bankām, finanšu institūcijām un investīciju platformām, lai apkopotu speciālās zināšanas un zinātību un dalītos ar tām, kā arī lai labāk saskaņotu EIB pasākumus ar dalībvalstu politikas prioritātēm; atgādina, ka attiecībā uz valsts attīstību veicinošu banku un institūciju iesaisti ESIF projektos ir vajadzīga pilnīga pārredzamība un prioritāra orientēšanās uz rezultātiem;

49.  aicina EIB nodrošināt, ka ESIF netiek netieši izmantots kā EIB kapitāla palielināšanas līdzeklis; tādēļ aicina EIB regulāri pārbaudīt tās saistību ar ESIF un apliecināt, ka Regulas (ES) Nr. 2015/1017 5. panta 1. punktā noteiktie papildināmības nosacījumi ir izpildīti un — jo īpaši — ka netiek izstumti privāti finansējuma avoti;

50.  pauž bažas, ka daudziem projektiem, kas tika atlasīti vērtspapīrošanas pārejas fāzē, būtu bijusi piekļuve finansējumam parastos apstākļos un ka tie neatbilst papildināmības prasībai; atgādina, ka ESIF garantija tika paredzēta, lai EIB varētu uzņemties lielāku risku, vienlaikus saglabājot AAA kredītreitingu; uzsver, ka tas īpaši vērīgi uzraudzīs atbilstību šim kritērijam;

51.  sagaida, ka EIB grupa īpaši uzmanīgi uzraudzīs Finanšu regulas 140. panta 6. punkta ievērošanu, kurā noteikts, ka finanšu instrumenti “nerada nepamatotas priekšrocības, it īpaši trešām personām nepamatotu dividenžu vai peļņas veidā”, ņemot vērā bažas par to, ka ESIF varētu kādā veidā veicināt risku socializāciju un peļņas privatizāciju tādu finansiālo situāciju kontekstā kā projekts “Castor” Spānijā vai Mestres apvedceļa projekts Itālijā;

Projektu obligāciju iniciatīvas novērtējums

52.  uzskata, ka būtu nopietni jāizvērtē projektu obligāciju iniciatīvas finansiālā un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz vidi; mudina Komisiju sākt iekļaujošu un atklātu ES līmeņa apspriešanos, kurā aktīvi iesaistītos Eiropas Parlamenta pārstāvji, par projektu obligāciju nākotni laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam, pirms ir pilnībā beidzies projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms;

EIB intervences ārējās dimensijas atjaunināšana

53.  atzinīgi vērtē EIB atjaunināto ārējo aizdevumu pilnvarojumu 2014.–2020. gadam, kas nodrošina ES garantiju, kura attiecas uz EIB ārējiem darījumiem līdz pat EUR 30 miljardu vērtībā, kā arī tās pamatmērķus, proti, vietējā privātā sektora attīstīšanu, sociālās un ekonomiskās infrastruktūras attīstīšanu, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu;

54.  aicina EIB pievērst uzmanību tām trešām valstīm un reģioniem ārpus ES, kuri cieš no konfliktiem un galējas nabadzības, un tā galvenokārt censties samazināt plaisu, kas attīstības ziņā pastāv starp ES un šiem reģioniem, kā arī dot ieguldījumu MVU atbalsta programmās tirdzniecības partnervalstīs, tostarp nodrošinot pietiekamu finansējumu MVU paredzētajam padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) instrumentam, un sevišķi lielu uzmanību pievērst Vidusjūras reģiona dienvidu kaimiņvalstīm un Austrumeiropas kaimiņvalstīm; aicina EIB sadarboties ar Āfrikas Attīstības banku (AfDB), lai finansētu ilgtermiņa investīcijas, kas kalpotu ekonomikas attīstībai; atzinīgi vērtē to, ka ES dotācijas aizvien vairāk tiek apvienotas ar EIB aizdevumiem, lai sasniegtu labākus projektu rezultātus ES partnervalstīs;

55.  mudina EIB arī turpmāk aktīvi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē; uzsver, ka EIB kā Savienības finanšu struktūrai ir jāuztic atbilstoša loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā; aicina attīstības programmā laikposmam pēc 2015. gada īpašu uzmanību pievērst EIB 2016. gada vidēja termiņa ārējo aizdevumu pilnvaru pārskatīšanai;

56.  mudina EIB izstrādāt un sākt izmantot visaptverošu pieeju, kas vajadzīga, lai reaģētu uz nopietnajiem izaicinājumiem, kurus rada migrantu plūsma uz Eiropu, un šajā nolūkā cita starpā pastiprināt savu darbību šādu plūsmu izcelsmes valstīs, kā arī valstīs, kuras tieši robežojas ar izcelsmes valstīm;

57.  šajā sakarībā aicina EIB savas darbības vērst uz atbalstu investīciju vajadzībām pilsētvides, veselības aizsardzības, izglītības un sociālajā infrastruktūrā, veicinot saimnieciskās darbības, kas rada jaunas darba iespējas, un sekmējot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

58.  norāda, ka EIB ir nozīmīgs dalībnieks ES ārpolitikas prioritāšu un mērķu sekmēšanā; iesaka ciešāku koordināciju un sadarbību starp EIB un ES ārējās politikas dienestiem un instrumentiem; prasa turpināt un uzlabot sistemātiskos ex ante un ex post izvērtējumus par EIB finansēto projektu ekonomisko un sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, ņemot vērā EĀDD mērķus un Savienības ārējās darbības vispārējos principus, kas noteikti LES 21. pantā, kā arī ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām; aicina attiecībā uz investīcijām ārpus ES sagatavot detalizētu ziņojumu par iespējamiem zaudējumiem un par to, kā un kādos gadījumos ir izmantots garantijas instruments; atzinīgi vērtē to, ka EIB ir organizējusi virkni seminārus par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām;

59.  aicina EIB sniegt Eiropas Parlamentam un sabiedrībai detalizētu informāciju par EIB finansējumu un uzņēmējdarbības ombuda veikumu Ukrainā;

60.  atzinīgi vērtē kopā ar Pasaules Banku rasto risinājumu, kas ļauj EIB veicināt Ukrainas gāzes iegādi;

61.  pauž nodomu pirms vidusposma izvērtējuma rūpīgi pārbaudīt EIB ārējo pilnvaru īstenošanu, ņemot vērā arī iespējamu papildu EUR 3 miljardu aktivizāciju; apstiprina apņemšanos rūpīgi pārbaudīt pirmos projekta noslēguma ziņojumus, ko saskaņā ar ārējo aizdevumu pilnvarām paredzēts publiskot par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam; prasa Eiropas Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par EIB ārējo aizdevumu darbības rezultātiem un atbilstību ES politikas nostādnēm;

EIB vadības, pārredzamības un kontroles sistēmas stiprināšana

62.  atzinīgi vērtē EIB aktīvu augsto kvalitāti, samazinātas vērtības aizdevumu īpatsvaram kopējā aizdevumu portfelī esot tuvu nullei (0,2 %), un tās piesardzīgo likviditātes pārvaldību; uzskata, ka EIB ir svarīgi saglabāt AAA kredītreitingu, lai tai arī turpmāk starptautiskie kapitāla tirgi būtu pieejami ar vislabākajiem finansēšanas nosacījumiem;

63.  ierosina EIB pastiprināt nozaru analīzes spējas un publicēt statistikas datu apkopojumu un informāciju par apakšprojektiem, atvieglojot mērķtiecīgu pieeju konkrētām nozarēm vai MVU veidiem; uzsver, ka EIB gada pārskatos ir jāiekļauj pilnīgāka un sīkāka analīze par investīciju vajadzībām katrā ES nozarē nolūkā apzināt jomas, kurās ir pārāk maz investīciju, lai varētu īstenot ES prioritātes; uzskata, ka EIB būtu jāizvērtē, cik lielā mērā tās investīciju instrumenti spēj novērst šādu investīciju trūkumu.

64.  uzsver nozīmību, kādu EIB piešķir absolūtai neiecietībai pret krāpšanu, korupciju un slepenu vienošanos, kā arī tās apņemšanos nodrošināt stingru ar godīgumu un ētiku saistītu noteikumu ievērošanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka EIB Padome apstiprināja atjauninātu krāpšanas novēršanas politiku un EIB grupas 2014. gada ziņojumu par krāpšanas apkarošanas pasākumiem; sagaida, ka EIB apturēs turpmāku aizdevumu izmaksu projektiem, par kuriem notiek valsts vai Eiropas mēroga izmeklēšanas saistībā ar korupciju;

65.  atzinīgi vērtē EIB grupas pārskatītās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML-CFT) sistēmas pieņemšanu 2014. gada jūlijā; mudina EIB uzturēt dialogu ar pilsonisko sabiedrību par to, kā uzlabot politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas; šajā sakarībā aicina EIB izstrādāt jaunu atbildīgas nodokļu uzlikšanas politiku, sākot ar politikas attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, pārskatīšanu 2016. gadā; mudina EIB gan tiešo, gan netiešo finansēšanu, izmantojot starpniekus, veikt ar nosacījumu, ka saskaņā ar Ceturtās kapitāla prasību direktīvas noteikumiem attiecībā uz kredītiestādēm tiek atklāti ar nodokļiem saistītie dati par katru valsti, kā arī informācija par faktisko labuma guvēju;

66.  aicina EIB saistībā ar ex ante izvērtējumiem par uzņēmumiem, pret kuriem notiek tiesu iestāžu izmeklēšana, atjaunināt politiku, kuru tā īsteno cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī organizēto noziedzību;

67.  pieņem zināšanai ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2014. gadā; uzstāj, ka ir jāsasniedz visaugstākais pārredzamības un iestāžu atbildīguma līmenis visos līmeņos, nodrošinot izsmeļošas un precīzas budžeta informācijas publiskošanu pēc pašu iestāžu iniciatīvas un ar EIB finansētajiem projektiem saistītas finanšu informācijas pieejamību;

68.  prasa nodrošināt maksimālu pārredzamību un publiskumu attiecībā uz līgumu un apakšlīgumu sistēmu, kā arī visos gadījumos nodrošināt Parlamentam piekļuvi informācijai un finanšu dokumentiem;

69.  mudina EIB stingri ievērot prasības, kuras saistītas ar vides dokumentu publisko reģistru, kas izveidots saskaņā ar Orhūsas Regulu (EK) Nr. 1367/2006, un turpināt regulāri ziņot par aizdevumu darījumiem ārpus ES saskaņā ar Starptautisko palīdzības pārredzamības iniciatīvas (IATI) standartiem;

70.  atkārtoti norāda, ka EIB būtu jāpastiprina uzticamības pārbaudes darbības, lai uzlabotu informācijas par galīgajiem saņēmējiem kvalitāti un efektīvāk novērstu darījumus ar finanšu starpniekiem, kuri ir bijuši saistīti ar pārredzamības problēmām, krāpšanu, korupciju, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai problēmām vides un sociālās ietekmes jomā vai kuri ir reģistrēti ārzonas finanšu centros vai nodokļu oāzēs, kur nodarbojas ar agresīvu nodokļu plānošanu; aicina EIB neizmantot projektu obligāciju iniciatīvu, lai finansētu darbības, kurās iefiltrējusies organizētā noziedzība; vēlreiz uzsver, ka EIB kopā ar Komisiju ir jāizveido stingrs un atklāts finanšu starpnieku atlases kritēriju saraksts;

71.  aicina EIB izstrādāt stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem un skaidrus, stingrus un pārredzamus kritērijus publiskā un privātā sektora partnerībām, kuras saņem finansējumu, lai sabiedrisko interešu aizsardzības nolūkā nodrošinātu, ka starp publiskajiem un privātajiem partneriem tiek taisnīgi sadalītas ne tikai investīcijas, bet arī ar šīm investīcijām saistītie riski; aicina EIB nostiprināt zinātības bāzi, kas valdībām, reģioniem un pašvaldībām ir vajadzīga līdzdalībai publiskā un privātā sektora partnerības struktūrās, tostarp arī nodrošinot tām vadlīnijas;

72.  aicina EIB nodrošināt, ka uzņēmumiem, kas piedalās projektos, kurus līdzfinansē EIB, tiktu pieprasīts ievērot vienādas darba samaksas un algu pārredzamības principu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principu, kā ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūnija Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos; turklāt norāda, ka, pieņemot lēmumus par projektu finansēšanu, EIB būtu jāņem vērā kandidējošo uzņēmumu veiktie pasākumi korporatīvās sociālās atbildības jomā;

73.  uzskata, ka būtu noderīgi regulāri saņemt jaunāko informāciju par EIB pārvaldības izmaksām un maksām un par finansēto projektu ietekmi uz nodarbinātību un pievienoto ekonomisko vērtību, ko šie projekti nodrošina;

74.  iesaka regulāri publicēt EIB tīmekļa vietnē dokumentus, kuri nav konfidenciāli, piemēram, iepriekšējo gadu korporatīvos darbības plānus, iestāžu nolīgumus un memorandus, un citus attiecīgus nolīgumus, kā arī darīt pieejamus EIB vadības struktūru sanāksmju protokolus, sākot ar 2016. gada janvāri; uzskata, ka dokumentu lielāka pieejamība sabiedrībai ir viens no galvenajiem elementiem iestādes pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes nodrošināšanā;

75.  atzinīgi vērtē 2015. gada septembrī sākto EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma politikas pārskatīšanu un sabiedrisko apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām; sagaida, ka sūdzību izskatīšanas mehānisma patlaban notiekošā pārskatīšana uzlabos tā neatkarību un efektivitāti, kā arī nodrošinās par šo mehānismu atbildīgā biroja darbības lielāku efektivitāti un lietderību; aicina EIB Vadības komiteju ņemt vērā šī biroja ieteikumus un rīkoties, ņemot vērā Eiropas Ombuda atzinumus; prasa nodrošinot pastāvīgu informācijas apriti starp EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma biroju un EIB Direktoru padomi; uzskata, ka ir jāatjaunina saprašanās memorands starp EIB un Eiropas Ombudu, lai ombuds aktīvāk varētu veikt EIB ārēju pārbaudi un uzlabot uzraudzības procedūras un EIB pārskatatbildību;

76.  atzinīgi vērtē EIB Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2014. finanšu gadu un mudina EIB atbildīgās struktūras nodrošināt pilnīgu atbilstību prudenciālas banku darbības paraugpraksei jomās, kur 2014. gadā šāda pilnīga atbilstība nebija panākta; pieņem zināšanai EIB vadības nodomu reorganizēt bankas kontroles funkcijas; atbalsta Revīzijas komitejas pieprasījumu iesniegt attiecīgu īstenošanas plānu, kā arī tās nodomu rūpīgi uzraudzīt turpmāko attīstību; pozitīvi vērtē to, ka Revīzijas komiteja ir brīdinājusi EIB vadību un dienestus par to, ka EIB būtu jāsaglabā kapacitāte, vienlaikus nepavājinot pašreizējo iekšējās kontroles sistēmu;

77.  uzskata, ka EIB gada pārskatos lielāka uzmanība būtu jāvelta pabeigto projektu rezultātiem; šajā sakarībā aicina EIB kopā ar projektu partneriem par katru no pabeigtajiem projektiem sagatavot rezultātu apkopojumu, kurā būtu izvērtēta EIB finansējuma efektivitāte;

78.  norāda, ka 2015. gada 27. oktobrī beidzas LESD 287. panta 3. punktā minētais trīspusējais nolīgums, kas reglamentē EIB, Komisijas un Revīzijas palātas sadarbību attiecībā uz metodēm, ar kuru palīdzību Revīzijas palāta kontrolē EIB darbību Savienības un dalībvalstu līdzekļu pārvaldības jomā; aicina šīs trīs iestādes sadarboties minētā nolīguma atjaunošanā un atjaunināšanā un nodrošināt, ka atjaunotais nolīgums attiecas uz jau esošajiem un visiem jaunajiem EIB instrumentiem vai iniciatīvām, kas paredz ES vai Eiropas Attīstības fonda publisko līdzekļu izmantošanu; šajā sakarībā aicina Eiropas Revīzijas palātai piešķirt plašākas pilnvaras, lai tā varētu rūpīgāk novērtēt EIB aizdevumu izsniegšanas procedūras, instrumentus un iniciatīvas gadījumos, kad tie ir tieši saistīti ar ES budžeta apropriāciju izmantošanu, un ziņot par to;

Virzība uz plašāku parlamentāro pārskatatbildību

79.  uzskata, ka EIB darbības aizvien pieaugošā sarežģītība un apmērs līdz ar joprojām pastāvošo neskaidrību finanšu tirgos vēl jo vairāk liek meklēt risinājumus, kā nodrošināt efektīvu prudenciālo banku uzraudzību attiecībā uz EIB; tādēļ pauž nožēlu, ka ne Komisija, ne EIB nav ņēmusi vērā iepriekš iesniegtos Parlamenta priekšlikumus par regulatīvas ārējas prudenciālās uzraudzības ieviešanu;

80.  atbalsta iesaistīto pušu centienus izstrādāt Eiropas Parlamenta un EIB iestāžu nolīgumu, kurā būtu paredzēta šo abu iestāžu ciešāka sadarbība; prasa arī uzturēt regulāru, strukturētu dialogu starp EIB priekšsēdētāju un Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu lielāku Parlamenta pārraudzību pār EIB darbībām; turklāt aicina EIB šī iestāžu nolīguma ietvaros piekrist parakstīt vienošanos ar Parlamentu, kas ļautu Eiropas Parlamenta deputātiem uzdot tiešus jautājumus tās priekšsēdētājam, nosakot atbildes sniegšanas termiņu, kā tas patlaban jau notiek ECB priekšsēdētāja gadījumā;

°

°  °

81.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

20.11.2015

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats

(2015/2127(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Yannick Jadot

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  aicina Komisiju sadarbībā ar EĀDD izveidot sistēmu, kuru EIB izmantotu, lai ik gadu sniegtu pārskatu par saviem darījumiem ārpus Eiropas Savienības, izvērtējot to atbilstību Savienības ārējās darbības vispārējiem pamatprincipiem, kas noteikti LES 21. pantā, kā arī ES stratēģiskajam satvaram un rīcības plānam par cilvēktiesībām; mudina Komisiju nodrošināt, ka EIB atbalstītie projekti ir saskaņā ar ES politiku un ievēro Eiropas intereses, un iesaka uzlabot ex-post kontroles, kurās saistībā ar EĀDD mērķiem izvērtē EIB atbalstīto projektu ekonomisko, sociālo un vides ietekmi; aicina attiecībā uz investīcijām ārpus ES sagatavot detalizētāku ziņojumu par iespējamiem zaudējumiem un par to, kā un kādos gadījumos ir izmantots garantijas instruments;

2.  aicina EIB pievērst vairāk uzmanības EIB darījumu ietekmei uz cilvēktiesībām un darba tiesībām un pilnveidot savu politiku attiecībā uz sociālajiem standartiem, pārveidojot to par banku nozarē īstenojamu cilvēktiesību politiku; šajā nolūkā ierosina projektu novērtēšanā iekļaut cilvēktiesību kritērijus;

3.  atzinīgi vērtē ikvienu EIB iniciatīvu uzlabot pārredzamību un apspriešanos ar ieinteresētajām personām, un jo īpaši EIB sabiedrisko apspriešanu par rīcību klimata jomā; uzteic EIB par līdz šim paveikto darbu aktīvas klimata politikas jomā, tostarp nodrošinot EUR 19,1 mljrd. klimata politikas projektu atbalstam; uzskata, ka EIB var vēl vairāk stiprināt savas līderpozīcijas klimata jomā; ar prieku gaida, kad EIB atjauninās darījumiem ārpus ES paredzēto klimata stratēģiju, cerot, ka tiks sagatavots rīcības plāns, kurā attiecībā uz investīciju portfeli būs paredzēts lielāks skaits ar klimatu saistītu projektu; aicina EIB reizi gadā sniegt ziņojumu par to, kā tiek īstenota tās klimata politika;

4.  mudina EIB arī turpmāk aktīvi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē; uzsver, ka EIB kā Savienības finanšu struktūrai ir jāuztic atbilstoša loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā; aicina attīstības programmā laikposmam pēc 2015. gada īpašu uzmanību pievērst EIB 2016. gada vidēja termiņa ārējo aizdevumu pilnvaru pārskatīšanai;

5.  prasa EIB 2016. gadā pārskatīt emisiju daudzuma standartu un samazināt emisiju robežvērtības līdz 350g CO₂/kWh, lai finansētu tikai visefektīvākās fosilā kurināmā spēkstacijas;

6.  iesaka aizdevumu operācijas koncentrēt uz mazāka mēroga tīklā neiekļautiem decentralizētiem atjaunojamās enerģijas projektiem, iesaistot iedzīvotājus un vietējās kopienas un integrējot energoefektivitātes pirmo principu visās bankas politikās un operācijās;

7.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ir organizējusi virkni seminārus par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām;

8.  mudina EIB vairāk izmantot to, ka uz to attiecas ES cilvēktiesības, sociālie un vides noteikumi un ES tiesiskie mehānismi, kas tai ļauj pilnveidot savu materiālo un procesuālo atbildību pret ārējām ieinteresētajām personām;

9.  uzteic to, ka EIB ir izdevies panākt augstu pārredzamības līmeni; iesaka turpināt uzlabojumus pārredzamības jomā attiecībā uz EIB starpniecības kredītu ekonomiskās un sociālās ietekmes vērtējumu;

10.  atgādina, ka MVU veido Eiropas ekonomikas pamatu; uzsver, ka vairāk nekā 600 000 MVU, kuros nodarbināti vairāk nekā seši miljoni cilvēku, nodrošina vienu trešdaļu no ES eksporta kopējā apjoma; uzsver, ka piekļuve finansējumam ir viens no visaktuālākajiem jautājumiem attiecībā uz ES MVU, un tādēļ aicina EIB nodrošināt, ka MVU ir starp galvenajiem EIB finansējuma saņēmējiem;

11.  iesaka EIB Iekšējo sūdzību izskatīšanas mehānisma atbildīgajam birojam sākt izmeklēšanu par EIB starpniecības aizdevumu pārredzamību, efektivitāti un ietekmi uz attīstību, kā arī EIB rīkoties atbilstoši šīs izmeklēšanas rezultātiem, kuriem vajadzētu izkristalizēt izmantojamo finanšu starpnieku atlases kritēriju sarakstu;

12.  aicina EIB sniegt Eiropas Parlamentam un sabiedrībai detalizētu informāciju par EIB finansējumu un uzņēmējdarbības Ombuda veikumu Ukrainā;

13.  aicina EIB atturēties no sadarbības ar finanšu starpniekiem, kuriem ir slikta reputācija saistībā ar pārredzamību, nodokļu nemaksāšanu vai agresīvu nodokļu plānošanas praksi vai kuri izmato citādas kaitīgas nodokļu prakses, piemēram, nodokļu nolēmumus, ļaunprātīgu iekšējo cenu noteikšanu, krāpšanu un korupciju, vai kuri rada kaitīgu ietekmi uz vidi un sabiedrību, vai kuriem nav būtiskas līdzatbildības vietējā līmenī;

14.  uzteic EIB iesaistīšanos par labu MVU un pret mazāku ekonomisko vienību diskrimināciju un aicina EIB garantēt MVU vēl efektīvāk pieejamu finansējumu, ko nodrošina EIF un EIB ārējo aizdevumu instrumenti; iesaka noteikt proaktīvas MVU un mikrouzņēmumu atbalsta politikas prasības starpniecības bankām, kuras izsniedz EIB finansējumu saskaņā ar vispārējo aizdevumu mehānismu, nodrošinot politikas saskaņotību ar ES attīstības politiku, kuras mērķis ir samazināt neoficiālās ekonomikas apmēru; atzinīgi vērtē EIB tirdzniecības veicināšanas programmas, jo īpaši MVU tirdzniecības finansēšanas instrumentu, kas piedāvā garantijas ārvalstu bankām, kuras sniedz tirdzniecības finansējumu MVU un tādējādi veicina tirdzniecības plūsmu atjaunošanu un mazina naudas nodrošinājumu ierobežojumus, kā arī citus jaunus tirdzniecības finansēšanas projektus valstīs, ko smagi skārusi ekonomikas krīze, un īpaši pielāgotus finanšu risinājumus, piemēram, Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu, kas paredzēts finanšu integrācijai;

15.  īpaši atzinīgi vērtē EIB finansēšanas darbības, atbalstot infrastruktūras un transporta projektus Eiropas reģionos; uzsver, ka šāda veida finansiāls atbalsts ievērojami palielina tirdzniecības attīstības potenciālu, sekmējot izaugsmi un konkurētspēju, jo īpaši teritorijās ar dabiskiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem;

16.  aicina EIB nodrošināt, ka uzņēmumiem, kas piedalās projektos, kurus līdzfinansē EIB, tiktu pieprasīts ievērot vienādas darba samaksas un algu pārredzamības principu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principu, kā ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūnija Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos; turklāt norāda, ka, pieņemot lēmumus par projektu finansēšanu, EIB būtu jāņem vērā kandidējošo uzņēmumu veiktie pasākumi korporatīvās sociālās atbildības jomā;

17.  uzskata Padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) mehānismu maziem un vidējiem uzņēmumiem par nepietiekami finansētu, ņemot vērā tā mērķa nozīmi kvalitatīvu darbvietu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, jo tam ir paredzēti tikai EUR 200 mlj. uz vairāk nekā desmit gadiem trijās dažādās Austrumu partnerības valstīs, izmantojot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un EIB kā starpniekbankas;

18.  aicina EIB jaunattīstības valstīm paredzētos līdzekļus koncentrēt uz infrastruktūras attīstību un sadarboties ar Āfrikas Attīstības banku (AfDB), lai finansētu ilgtermiņa investīcijas, kas kalpotu ekonomikas attīstībai;

19.  atzinīgi vērtē kopā ar Pasaules Banku rasto risinājumu, kas ļauj EIB veicināt Ukrainas gāzes iegādi;

20.  aicina EIB daudzkāršot finansiālos resursus, apvienojoties partnerībās ar citiem aizdevējiem un kombinējot ES līdzekļu piešķīrumus ar EIB aizdevumiem;

21.  uzskata, ka EIB ieguldījums MVU atbalsta programmās tirdzniecības partnervalstīs austrumu un dienvidu kaimiņreģionos būtu galvenokārt jāpievērš tam, lai veicinātu minēto uzņēmumu dalību Eiropas vērtību ķēdēs; norāda, ka paļaušanās uz vietējām partnerbankām vietējos finanšu tirgos var būt problemātiska attiecībā uz MVU piekļuvi finansējumam, ja vietējās procentu likmes ir ļoti augstas kā, piemēram, Ukrainā;

22.  aicina EIB saistībā ar ex-ante novērtējumiem par uzņēmumiem, pret kuriem notiek tiesu iestāžu izmeklēšana, atjaunināt politiku, kuru tā īsteno cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī organizēto noziedzību, un cita starpā izstrādāt jaunu un atbildīgu nodokļu politiku, šajā nolūkā 2016. gadā vispirms pārskatot savu politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas;

23.  aicina EIB savu pilnvaru robežās saglabāt nepieciešamo elastību, lai reaģētu uz postošiem notikumiem ārvalstīs un krīžu laikā, iespējams, palielināt ārējo finansējumu ES Vidusjūras austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm;

24.  iesaka, ka EIB gan tiešā, gan netiešā finansēšana, izmantojot starpniekus, būtu jāveic ar nosacījumu, ka saskaņā ar Ceturtās kapitāla prasību direktīvas noteikumiem attiecībā uz kredītiestādēm tiek atklāti ar nodokļiem saistītie dati par katru valsti;

25.  aicina EIB vākt datus par nodokļu maksājumiem, kas izriet no tās investēšanas un aizdošanas darbībām, it īpaši par uzņēmumu peļņas aplikšanu ar nodokli un sevišķi jaunattīstības valstīs, un reizi gadā šos datus analizēt un publiskot;

26.  uzskata, ka jebkuram EIB uzdevumu un atbildības tālākam pieaugumam pretī ir jāliek atbilstošs bankas kapitāla palielinājums;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	19.11.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 0 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Arena, Tiziana Beghin, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Marielle de Sarnez, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Ska Keller, Gabrielius Landsbergis, David Martin, Emmanuel Maurel, Alessia Maria Mosca, Franck Proust, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Klaus Buchner, Nicola Danti, Edouard Ferrand, Agnes Jongerius, Seán Kelly, Fernando Ruas, Marita Ulvskog
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Beatriz Becerra Basterrechea, Edward Czesak, Rosa D’Amato, Dario Tamburrano, Janusz Wojciechowski

10.12.2015

Budžeta komitejaS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats

(2015/2127(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Eider Gardiazabal Rubial

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveidi un mudina EIB nodrošināt tā finansēšanas darbību papildināmību attiecībā uz pašreizējām ES programmām un tradicionālajiem EIB pasākumiem; pauž bažas, ka daudziem projektiem, kas tika atlasīti vērtspapīrošanas pārejas fāzē, būtu bijusi piekļuve finansējumam parastos apstākļos un ka tie neatbilst papildināmības prasībai; atgādina, ka ESIF garantija tika paredzēta, lai EIB varētu uzņemties lielāku risku, vienlaikus saglabājot AAA kredītreitingu; uzsver, ka tas īpaši vērīgi uzraudzīs atbilstību šim kritērijam; uzsver, ka ir vajadzīga labāka pārredzamība, kuras nodrošināšanai ir jāuzlabo ziņošanas prakse; turklāt aicina EIB pārredzami un pienācīgi izmantot rezultātu pārskatu;

2.  atzinīgi vērtē sadarbību starp EIB un valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm (NPBI), jo īpaši attiecībā uz ESIF, ņemot vērā to īpašās prasmes un zināšanas mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī inovatīvu jaunuzņēmumu finansēšanas jomā; atgādina, ka attiecībā uz NPBI iesaisti ESIF projektos ir vajadzīga pilnīga pārredzamība un prioritāra orientēšanās uz rezultātiem;

3.  uzsver, ka MVU ir Eiropas ekonomikas pamats un tiem arī turpmāk ir jābūt galvenajai EIB aizdošanas darbību mērķauditorijai, tāpēc ir jāstiprina tādi instrumenti kā MVU tirdzniecības finanšu mehānisms vai īpaši pielāgoti finanšu risinājumi, piemēram, „InnovFin” MVU garantiju mehānisms;

4.  atzinīgi vērtē jauno informāciju, kas sniegta budžeta projektam pievienotajā darba dokumentā par finanšu instrumentiem; tomēr pauž nožēlu, ka tajā trūkst vispārēja pārskata par ikgadējām saistībām pret EIB un maksājumiem tai un sagaida papildu informāciju;

5.  uzsver, ka EIB aizdošanas darbībās ir svarīgi novērst ģeogrāfisko nelīdzsvarotību, lai nodrošinātu piešķiršanu plašākā ģeogrāfiskā un nozaru kontekstā;

6.  sagaida, ka EIB grupa īpaši uzmanīgi uzraudzīs Finanšu regulas 140. panta 6. punkta ievērošanu, kurā noteikts, ka finanšu instrumenti „nerada nepamatotas priekšrocības, it īpaši trešām personām nepamatotu dividenžu vai peļņas veidā”, ņemot vērā bažas par to, ka ESIF varētu kādā veidā veicināt risku socializāciju un peļņas privatizāciju tādu finansiālo situāciju kontekstā kā projekts „Castor” Spānijā vai projekts „Passante di Mestre” Itālijā;

7.  uzskata, ka ir jāiesaistās ne tikai EIB un NPBI, bet arī visiem attiecīgajiem dalībniekiem, lai risinātu atšķirīgas vajadzības un tirgus apstākļus dažādās dalībvalstīs un nodrošinātu reālu papildināmību;

8.  stingri mudina EIB izmantot visus līdzekļus, tostarp Eiropas Investīciju konsultāciju centru, lai aktīvi sekmētu NPBI dalību tām uzticētajos finanšu instrumentos; jo īpaši sagaida, ka NPBI vai to asociācijas ne tikai finansēs, bet arī izstrādās lielu daļu projektu;

9.  pauž nodomu pirms vidusposma pārskata rūpīgi pārbaudīt EIB ārējo pilnvaru īstenošanu, ņemot vērā arī iespējamu papildu EUR 3 miljardu aktivizāciju; apstiprina apņemšanos rūpīgi pārbaudīt pirmos projekta noslēguma ziņojumus, ko saskaņā ar ārējo aizdevumu pilnvarām paredzēts publiskot par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam;

10.  šajā saistībā aicina stiprināt EIB ārējās pilnvaras, lai reaģētu uz pašreizējiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ES; uzsver EIB finansēšanas darbību nozīmi austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs; atgādina, ka galvenajām finansēšanas darbībām vajadzētu būt vērstām gan uz steidzamām vajadzībām, gan ilgtermiņa izaicinājumiem, piemēram, infrastruktūras atjaunošanu, pienācīgu mājokļu nodrošināšanu un ārkārtas reaģēšanas infrastruktūru, kā arī jauniešu bezdarba novēršanu;

11.  mudina EIB pastiprināt savas darbības, lai palīdzētu risināt pašreizējās bēgļu un migrācijas krīzes ārējo aspektu un pamatcēloņus; šajā saistībā aicina EIB savas darbības vērst uz atbalstu investīciju vajadzībām pilsētvides, veselības aizsardzības, izglītības un sociālajā infrastruktūrā, veicinot saimnieciskās darbības, kas rada jaunas darba iespējas, un sekmējot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

12.  pilnībā atbalsta to, ka jau pašos EIB atlases procesa sākumposmos ir rūpīgi jāpārbauda visu projektu atbilstība ES mērķiem un politikas nostādnēm, lai atbalstāmo projektu sarakstā iekļautu tikai tos projektus, kuros šis priekšnoteikums ir pilnībā ievērots; aicina EIB vēl vairāk uzlabot pārredzamību un piekļuvi informācijai gan iekšējā, gan sabiedrības līmenī, jo īpaši attiecībā uz pasākumu un programmu atlasi, uzraudzību un novērtēšanu; turklāt prasa, lai tiktu publiskota pēc iespējas plašāka informācija par līgumu un apakšlīgumu slēgšanas sistēmu un lai Eiropas Parlamentam vienmēr tiktu garantēta piekļuve minētās sistēmas finanšu informācijai un dokumentācijai;

13.  norāda uz ārkārtīgi augsto bezdarba līmeni daudzās dalībvalstīs, jo īpaši jauniešu bezdarba līmeni, un mudina EIB šo situāciju ņemt vērā savas politikas īstenošanā;

14.  uzsver, ka EIB gada pārskatos ir jāiekļauj pilnīgāka un sīkāka analīze par investīciju vajadzībām katrā ES nozarē nolūkā apzināt jomas, kurās ir pārāk maz investīciju, lai varētu īstenot ES prioritātes; uzskata, ka EIB būtu jāizvērtē, cik lielā mērā tās investīciju instrumenti spēj novērst šādu investīciju trūkumu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	10.12.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 4 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean Arthuis, Richard Ashworth, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Clare Moody, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Eleftherios Synadinos, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Monika Vana, Marco Zanni, Auke Zijlstra
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mercedes Bresso, Anneli Jäätteenmäki, Andrey Novakov, Marco Valli

8.12.2015

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats

(2015/2127(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Dimitrios Papadimoulis

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ir iepazinies ar EIB 2014. gada pārskatu un atzinīgi vērtē to, ka EIB grupas piešķirto aizdevumu apjoms ir palielinājies par 6,92 %, sasniedzot EUR 80,3 miljardus ekonomikas situācijā, kad izaugsme ir ierobežota un labila un kad dažos gadījumos pat ir vērojama lejupslīde; ir ļoti nobažījies, jo bezdarba, nevienlīdzības un nabadzības līmenis joprojām ir augsts un dažās dalībvalstīs tas turpina pieaugt, un ir nobažījies arī par to, ka investīciju apjoms Eiropā vēl arvien ir nepietiekams; norāda, ka finanšu tirgos valda nenoteiktība; uzsver, ka šādu ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ daudzām dalībvalstīm ir krietni vien vājākas izredzes sasniegt gan savai ekonomikai noteiktos mērķus, gan arī stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

2.  zina, ka 2012. gadā EIB kapitāls ir palielināts par EUR 10 miljardiem, un aicina dalībvalstis apsvērt iespēju vēlreiz palielināt šīs ES iestādes kapitālu;

3.  pauž nožēlu, ka 2013. gadā kopējais investīciju apjoms Eiropas Savienībā bija par 13 % mazāks nekā pirmskrīzes periodā, turklāt dažās dalībvalstīs investīcijas samazinājās par 25 % un citās pat par 60 %, radot Eiropas Savienībā bīstamu nelīdzsvarotību investīciju jomā; uzskata, ka tādu investīciju nodrošināšana, kuras veicina izaugsmi un rada darbvietas, cita starpā arī ES un dalībvalstu atvēlētā finansējuma efektīvāka sadale nākamajos gados, joprojām ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas EIB ir jārisina; ir pārliecināts, ka EIB darbībai ir svarīga nozīme centienos visas ES mērogā atbalstīt noturīgai, vienojošai un iekļaujošai izaugsmei paredzētas investīcijas;

4.  prasa EIB, rīkojoties piesardzīgi, būtiski palielināt investēšanas aktivitāti un šajā sakarā jo īpaši pievērsties tādām jomām kā stratēģiskā infrastruktūra, pētniecība, inovācija, MVU, pētniecība un izstrāde, un novatoriski jaunuzņēmumi, tā apmierinot reālās ekonomikas vajadzības un risinot investīciju trūkuma problēmu, kas aktuāla Eiropas valstu ekonomikai; prasa EIB uzlabot savu darbību saskaņā ar 28. protokolu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver, cik liela nozīme ir tam, ka tiek radīti jauni investīciju instrumenti, kas palielina EIB spēju uzņemties risku un veicina rentablas un efektīvas investīcijas, vēlams, nepieļaujot privāto investīciju izstumšanu; atzinīgi vērtē to, ka kopš 2009. gada ir palielinājies augstāko paraksta līmeņu skaits, taču uzsver, ka visas iespējas šajā ziņā vēl nav izsmeltas; atzīmē, ka ir steidzami jānodrošina pieeja finansējumam, jo īpaši MVU gadījumā;

5.  aicina EIB, īstenojot tai piešķirtās pilnvaras, vēlreiz pārskatīt savu stratēģiskās plānošanas programmu; mudina EIB finansēt tādus investīciju projektus, kas rada vislielāko ekonomisko un sociālo ietekmi;

6.  uzsver, ka galvenais priekšnoteikums tam, lai EIB varētu atbalstīt ekonomikai noteikto mērķu īstenošanu, ir pārliecība par pašas EIB finanšu stāvokļa stabilitāti un ticība tās atbalstītajiem projektiem; tāpēc uzsver, ka bankas kreditēšanas darbībai ir jābūt ļoti kvalitatīvai;

7.  uzsver, ka, paplašinot EIB īstenoto finansēšanas darbību, nevar aizstāt budžetu konsolidēšanu un strukturālās reformas dalībvalstīs;

8.  uzsver, ka investīcijām, strukturālām reformām un stabilai budžeta politikai ir jābūt visaptverošas stratēģijas elementiem;

9.  uzskata, ka EIB nevajadzētu būt tikai finanšu iestādei, bet arī zināšanu un paraugprakses bankai;

10.  ierosina EIB palielināt savu spēju veikt nozaru analīzi;

11.  aicina EIB un citas ES investīciju struktūras sadarboties ciešāk, lai nepieļautu investīciju pārklāšanās risku;

12.  atgādina, ka Parlaments atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveidi; uzsver nepieciešamību pēc efektīvas, pārredzamas un taisnīgas ESIF darbības, kas atbilst ESIF piešķirto pilnvaru un ESIF regulējuma kritērijiem; aicina EIB ciešā sadarbībā ar abām likumdevējām iestādēm īstenot ESIF un turpmāk to pilnveidot, un tādēļ cita starpā laicīgi un obligāti noslēgt Parlamenta un EIB iestāžu nolīgumu, par kuru vienošanās vēl nav panākta;

13.  atzinīgi vērtē EIB uzlabotos konsultāciju pakalpojumus, kas ļaus lietderīgāk izlietot ES finansējumu, kā arī efektīvāk izstrādāt un īstenot projektus;

14.  uzsver, ka projekta dzīvotspēju EIB vajadzētu uzskatīt par svarīgāko kritēriju aizdevuma piešķiršanai; aicina EIB pievērsties tieši investīcijām reālajā ekonomikā, lai veicinātu nodarbinātību un izaugsmi Eiropas Savienībā;

15.  aicina EIB sākt īstenot efektīvu un mūsdienīgu atbildīgas nodokļu uzlikšanas politiku, ko pārraudzītu par nodokļu jautājumiem atbildīgais dienests un kas būtu sīki izklāstīta EIB gada pārskatā par nodokļu jomu; pieprasa, lai saskaņā ar šo politiku EIB aktīvi piemērotu tā dēvēto pārvietošanas klauzulu un sistemātiski publicētu datus par to, kurā jurisdikcijā ir reģistrēti fondi, kas saņem EIB atbalstu; aicina EIB atturēties no līdzekļu piešķiršanas saņēmējiem vai finanšu starpniekiem un no sadarbības ar finanšu partneriem, ja tie ir ieguvuši sliktu reputāciju, kā arī stingri īstenot preventīvus pasākumus un regulāri vērtēt nodokļu sistēmas, vēršoties pret nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas un ko Komisija oficiāli ir atzinusi par nodokļu oāzēm, pret nodokļu nemaksāšanu, krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu un pret nelikumīgu un agresīvu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; aicina EIB rīkoties efektīvāk, lai nepieļautu korupcijas un organizētās noziedzības iefiltrēšanās iespējas EIB projektos; aicina EIB atgūt aizdevumu, ja tas nav izlietots atbilstoši noteikumiem, un pieprasa iesniegt sarakstu, kurā norādīti nepabeigtie EIB darījumi ar partneriem, jo īpaši tiem, kas reģistrēti jurisdikcijās, kuras Komisija iekļāvusi „30 nozīmīgāko” vispasaules nodokļu oāžu sarakstā;

16.  aicina EIB vēlreiz izvērtēt to, cik lielā mērā privātā un publiskā sektora partnerības ir nozīmīgas attiecīgo valstu ekonomikai un sabiedrībai izaugsmes, nodarbinātības un produktivitātes veicināšanas ziņā un cik lielu pievienoto vērtību tās šajā sakarībā nodrošina, un cik rentabla un efektīva ir šādu partnerību ietekme uz publiskā sektora budžetiem, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās ilgtermiņa procentu likmju prognozes; aicina EIB nostiprināt zinātības bāzi, kas valdībām, reģioniem, pilsētām un pašvaldībām ir vajadzīga līdzdalībai privātā un publiskā sektora partnerības struktūrās;

17.  šajā sakarībā uzsver, ka dalībvalstis, kurās privātā un publiskā sektora partnerības ir mazāk attīstītas, varētu apsvērt iespēju izstrādāt pamatnostādnes, kas veicinātu šāda veida līgumu efektīvāku izmantošanu;

18.  atzīmē, ka EIB obligācijas ir tikai Savienības parāda vērtspapīru emitēšanas piemērs;

19.  atzinīgi vērtē EIB politiku, kuras mērķis ir palielināt finansējumu MVU un investīcijas jaunatnē, taču ir nobažījies, ka pagaidām rezultātu ziņā tās ietekme uz reālo ekonomiku un nodarbinātību joprojām ir ierobežota; atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju fonda (EIF) kapitāla palielināšanu no EUR 3 miljardiem līdz EUR 4,5 miljardiem un aicina EIF sniegt analītisku ziņojumu par progresu, kas panākts, pateicoties tik būtiskam palielinājumam; tāpat pieprasa, lai EIB ziņotu par to, cik rezultatīvi ir īstenots EIB grupas riska veicināšanas mandāts, atbalstot novatoriskus un augsta riska MVU;

20.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā EIB ar EUR 4,3 miljardiem bija lielākais emitents zaļo obligāciju tirgū, turklāt emitēto vērtspapīru apjoms tika būtiski palielināts, sasniedzot EUR 28 miljardu vērtību, un aicina EIB vēl stingrāk īstenot videi draudzīgas atjaunojamās enerģijas politiku; atzinīgi vērtē arī EIB ieceri izvērtēt savas darbības ietekmi uz klimatu un pieprasīt novērtējuma publicēšanu, turklāt aicina EIB, ņemot vērā Komisijas ieteikumus un Atkritumu pamatdirektīvu, par prioritārām noteikt investīcijas projektos, kas izstrādāti atkritumu hierarhijas augstākajam līmenim, un investīcijas citos enerģijas utilizācijas veidos;

21.  uzsver reģionālās attīstības nozīmi un aicina EIB paplašināt dialogu un sadarbību ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, bankām un aģentūrām; uzskata, ka šajā kontekstā būtu jāatbalsta arī pārrobežu sadarbība;

22.  aicina EIB pievērst uzmanību tām trešām valstīm un reģioniem ārpus ES, kuri cieš no konfliktiem un galējas nabadzības, un tā galvenokārt censties samazināt plaisu, kas attīstības ziņā pastāv starp ES un šiem reģioniem, sevišķi lielu uzmanību pievēršot Vidusjūras reģiona dienvidu kaimiņvalstīm un Austrumeiropas kaimiņvalstīm; prasa pilnībā ievērot līdzekļu saņēmēju valstu tiesību aktus; aicina EIB vēl vairāk palielināt rezultātu mērīšanas sistēmas efektivitāti attiecībā uz darbībām, kas tiek veiktas aiz ES robežām; prasa Eiropas Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par EIB ārējo aizdevumu darbības rezultātiem un atbilstību ES politikas nostādnēm; atzinīgi vērtē to, ka ES dotācijās aizvien lielāks kļūst EIB aizdevumu īpatsvars un ka tas notiek tādēļ, lai sasniegtu labākus projektu rezultātus ES partnervalstīs;

23.  aicina EIB nodrošināt vēl lielāku pārredzamību un gan iekšēji (Parlamentam un citām ES iestādēm), gan ārēji (sabiedrībai) vēl labāk pieejamu informāciju, jo īpaši par līgumu un apakšlīgumu slēgšanas sistēmu, par iekšējās izmeklēšanas procesu rezultātiem, par pasākumu un programmu atlasi, uzraudzību un vērtēšanu, ko veic, pamatojoties uz precīziem un izmērāmiem rādītājiem, kā arī par metodiku, pēc kuras sagatavo iepriekšēju (ex ante) ietekmes novērtējumu un izpildes (ex post) novērtējuma ziņojumu katram finansētajam projektam, un par attiecīgajiem šādu novērtējumu un ziņojumu rezultātiem, ja vien tas neskar komerciāli sensitīvu informāciju; mudina EIB stingri nodrošināt par sūdzību izskatīšanas mehānismu atbildīgā biroja neatkarību un efektivitāti un vēl vairāk samazināt birokrātiju, palielināt savu spēju veikt makroekonomisko analīzi un panākt dzimumu līdzsvarotāku pārstāvību vadošajos amatos; pauž nožēlu, ka EIB Vadības komitejā, Valdē un Direktoru padomē trūkst dažādības, jo īpaši dzimumu līdztiesības ziņā;

24.  prasa, lai EIB biežāk ziņotu Parlamentam un citām ieinteresētajām personām par saviem lēmumiem, panākto progresu un kreditēšanas darbības ietekmi Eiropas Savienībā un trešās valstīs, šajā nolūkā izmantojot pastāvīgas dialoga struktūras, kas ļauj palielināt parlamentāro uzraudzību, tostarp dialogam par to, kā EIB īsteno savu politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kuras neievēro noteiktās prasības, un lai EIB pilnībā ievērotu ESIF regulu, sevišķi noteikumus par iestādes sadarbību ar Parlamentu; aicina EIB arī visus savus ikdienas darījumus veikt saskaņā ar ziņošanas un pārskatatbildības prasībām, kas noteiktas ESIF regulā; ņemot to vērā, prasa, lai EIB parakstītu nolīgumu ar Parlamentu, saskaņā ar kuru varētu tieši izvaicāt EIB prezidentu (kas jau ir iespējams attiecībā uz ECB priekšsēdētāju), un lai EIB uzlabotu savu ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka amatiem paredzēto atlases procedūru.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	1.12.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	48 5 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Esther de Lange, Fabio De Masi, Anneliese Dodds, Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Petr Ježek, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Sander Loones, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Costas Mavrides, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Peter Simon, Renato Soru, Theodor Dumitru Stolojan, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni, Sotirios Zarianopoulos
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matt Carthy, Philippe De Backer, Ildikó Gáll-Pelcz, Marian Harkin, Sophia in ‘t Veld, Barbara Kappel, Verónica Lope Fontagné, Paloma López Bermejo, Thomas Mann, Alessia Maria Mosca, Michel Reimon, Maria João Rodrigues
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Agnes Jongerius, Anneleen Van Bossuyt, Igor Šoltes

13.11.2015

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats

(2015/2127(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Ivan Jakovčić

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē visu EIB grupas finansēšanas darbību palielināšanos 2014. gadā, tostarp piešķirot vairāk nekā EUR 50 miljardus papildu aizdevumos un piesaistot vairāk nekā EUR 150 miljardus investīcijās, kas ir nozīmīgs kohēzijas politikas un Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) papildinājums;

2.  atzīst, ka ekonomikas un finanšu krīze un tās ietekme uz tradicionālajām kredītsistēmām, kā arī esošie finansiālie un nefinansiālie šķēršļi ir samazinājuši investīciju apmēru, kas savukārt traucē Eiropas Savienības ekonomikai sasniegt pilnu izaugsmes potenciālu un apdraud MMVU (mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu) attīstības iespējas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un tā spēju palielināt privātās investīcijas;

3.  atgādina, ka ESIF būtu arī jāveicina kohēzija, un uzsver nepieciešamību nodrošināt ESIF un pārējo ES politikas virzienu un instrumentu, jo īpaši ESI fondu, savstarpējo saskaņotību un papildināmību, kas palīdzētu nodrošināt stabilu un labvēlīgu vidi investīcijām un uzņēmējdarbībai; iesaka dalībvalstīm izraudzīties valsts attīstību veicinošās bankas;

4.  uzskata, ka ir jāizstrādā saziņas politika par EIB darbībām, lai nodrošinātu, ka par šīm programmām ir pastāvīgi informēti visi pārvaldes līmeņi; ir nelokāmi pārliecināts, ka ir jāvienkāršo noteikumi par ESI fondu atbalstu EIB finanšu instrumentiem; aicina EIB vairāk popularizēt savas plānošanas konsultācijas, kas palīdz ESI fondu vadošajām iestādēm labāk izlietot pieejamos resursus, tādējādi sniedzot labumu visiem Eiropas iedzīvotājiem;

5.  atzinīgi vērtē garantiju mehānismā InnovFin iekļautos jaunos instrumentus un pakalpojumus, kas veicina pētniecību un inovāciju;

6.  pieņem zināšanai EIB darbības plānu 2015.–2017. gadam; atzinīgi vērtē tās atzinumu, ka dalībvalstu atlabšanas ātrums ir atšķirīgs, un to, ka ekonomisko un sociālo kohēziju tā ir noteikusi par transversālu politikas mērķi;

7.  uzskata, ka EIB noteikumi un procedūras, tostarp horizontālā un nozaru politika, būtu jāpiemēro visām tās darbībām, kas saistītas ar ES budžetu, tostarp ESIF; uzskata, ka EIB/EIF finansēšanas darījumi būtu jāizraugās pārredzami, nodrošinot pārskatatbildību un pamatojoties uz kvalitātes kritērijiem; uzsver, ka būtu regulāri jāizvērtē šo instrumentu darbība, kā arī pienācīgu pārbaužu īstenošanas efektivitāte;

8.  atzinīgi vērtē EIB grupas funkciju paplašināšanu attiecībā uz kohēzijas politikas īstenošanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā; uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā, lai palielinātu EIB un ESI fondu sinerģiju; uzskata, ka finanšu instrumentu izmantošanā būtu jāievēro teritoriālais aspekts un pilsētu, lielpilsētu un lauku apgabalu daudzveidība, lai cita starpā arī uzlabotu kohēziju reģionos; uzsver, ka ir svarīgi uzturēt pastāvīgu dialogu ar darbības programmu pārvaldības iestādēm, lai panāktu sinerģiju un tādējādi sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, cita starpā atbalstot MMVU un nodrošinot tiem finanšu instrumentu pieejamību; tomēr pauž bažas, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā galīgajiem saņēmējiem tika izmaksāts neliels kohēzijas politikas finanšu instrumentu līdzekļu apjoms;

9.  uzsver EIB lomu tādu darbību finansēšanā, kas nodrošina trešo valstu iedzīvotāju pamatvajadzības;

10.  aicina EIB prasīt lielāku pārredzamību no finanšu starpniekiem attiecībā uz aizdevumu piešķiršanu kandidātprojektiem;

11.  uzskata, ka administratīvais slogs un administratīvo spēju trūkums nopietni kavē kohēzijas politikas mērķu veiksmīgu sasniegšanu; uzskata, ka ir svarīgi pārskatīt administratīvās procedūras un šādu slogu samazināt; uzsver EIB padomdevējas lomu un atzīst tās centienus šajā jomā; atzinīgi vērtē Komisijas un EIB sadarbību konsultatīvās platformas „fi-compass” ieviešanā; aicina EIB sniegt Komisijai un dalībvalstīm ieteikumus par administratīvo procedūru vienkāršošanu un spēju veidošanu, ņemot vērā EIB pieredzi darbā ar publisko finansējumu;

12.  tāpat uzskata, ka ir jāpastiprina Komisijas, EIB un pašvaldības un reģionālo iestāžu sadarbība, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti tiek efektīvi izmantoti teritoriju attīstības un kohēzijas politikas veicināšanai;

13.  aicina EIB palielināt atbalstu projektiem, kas ietverti ES makroreģionālajās stratēģijās; uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk atbalstīt ilgtspējīgās, inovatīvās, kā arī tradicionālās ES ekonomikas nozares; uzsver nepieciešamību savstarpēji savienot Eiropas Savienības dalībvalstis ar intermodāliem pārvadājumiem un vietai piesaistītām investīcijām; turklāt aicina izveidot finanšu un investīciju platformas, tādā veidā ļaujot sasaistīt no dažādiem avotiem iegūtu finansējumu un piesaistīt investīcijas, kas vajadzīgas šādiem makroreģionālajiem projektiem;

14.  uzsver uz rezultātiem orientēto pieeju kohēzijas politikai 2014.–2020. gada plānošanas periodā; saistībā ar EIB gada pārskatiem prasa vairāk informācijas par EIB darbību rezultātiem un ieguldījumu kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 sniegtās iespējas, lai attiecīgos gadījumos palielinātu finanšu instrumentu izmantošanas apjomu laikposmā līdz 2020. gadam un aicina EIB vairāk popularizēt savus instrumentus un saņēmēju labo praksi, lai palielinātu šo instrumentu pievilcību;

15.  atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt daudzpusēju sadarbību starp EIB un valsts attīstību veicinošajām bankām, lai sekmētu sinerģiju, kopīgi uzņemtos risku un izmaksas un nodrošinātu pienācīgus aizdevumus ES projektiem, kuri labvēlīgi ietekmē produktivitāti, darbvietu radīšanu, vides aizsardzību un dzīves kvalitāti;

16.  atgādina, ka Parlamentam vajadzētu būt galvenajai lomai, nodrošinot uzraudzību pār to, kā šīs stratēģijas un projekti ietekmē nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi; prasa īstenot ciešāku dialogu un informācijas apmaiņu starp EIB un Parlamentu attiecībā uz EIB darbībām, kas ietekmē ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, šajā nolūkā rīkojot regulāras sanāksmes; uzskata, ka būtu noderīgi regulāri saņemt jaunāko informāciju par EIB pārvaldības izmaksām un maksām un par finansēto projektu ietekmi uz nodarbinātību un pievienoto ekonomisko vērtību, ko šie projekti nodrošina.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	12.11.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 2 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Victor Boştinaru, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Michela Giuffrida, Anna Hedh, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Younous Omarjee, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Julia Reid, Terry Reintke, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andor Deli, Josu Juaristi Abaunz, Ivana Maletić, Jan Olbrycht, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Claudia Schmidt, Hannu Takkula, Damiano Zoffoli, Milan Zver
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Stanisław Ożóg

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	23.2.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nedzhmi Ali, Louis Aliot, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Ryszard Czarnecki, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Ingeborg Gräßle, Bogusław Liberadzki, Verónica Lope Fontagné, Monica Macovei, Dan Nica, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Michael Theurer, Marco Valli, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cătălin Sorin Ivan, Benedek Jávor, Markus Pieper, Julia Pitera, Marco Zanni

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0201.
• [2]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0183.
• [3]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0161.
• [4]  OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.