Procedūra : 2015/0817(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0061/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0061/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 13/04/2016 - 11.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0118

ZIŅOJUMS     
PDF 613kWORD 114k
17.3.2016
PE 576.856v03-00 A8-0061/2016

par priekšlikumu iecelt Janusz Wojciechowski par Revīzijas palātas locekli

(C8-0414/2015 – 2015/0817(NLE))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Igor Šoltes

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Janusz Wojciechowski par Revīzijas palātas locekli

(C8-0414/2015 – 2015/0817(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0414/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0061/2016),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2016. gada 15. marta sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

1.  noraida Padomes priekšlikumu iecelt Janusz Wojciechowski par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

1. PIELIKUMS. JANUSZ WOJCIECHOWSKI DZĪVES APRAKSTS

Profesija:

praktizējošs jurists, strādājis par tiesnesi, pašreiz advokāts

Izglītība:

augstākā izglītība tiesību zinātnē: Lodzas universitātes Tiesību zinātņu un administrācijas fakultāte, maģistra grāds tiesību zinātnē (1977)

Profesionālā darbība:

- Eiropas Parlamenta deputāts kopš 2004. gada

- Polijas Sejma priekšsēdētāja vietnieks (2001–2004)

- Najwyższa Izba Kontroli (Augstākās revīzijas palātas) priekšsēdētājs (1995–2001)

- Polijas Sejma deputāts (1993–1995)

- Ravas Mazoveckas apgabaltiesas tiesnesis, Skerņevices apgabaltiesas tiesnesis, Varšavas apelācijas tiesas tiesnesis (1980–1993)

- prokurora praktikants (1977–1980)

Valsts parlamentā ieņemtie amati:

- Polijas Sejma deputāts (1993–1995; 2001–2004)

- Polijas Sejma priekšsēdētāja vietnieks (2001–2004)

- Tiesību aktu grozījumu komisijas priekšsēdētājs (2001–2004)

Valsts valdībā ieņemtie amati:

– Valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos Ministru kabineta sekretariātā (1994–1995)

Ārējās revīzijas struktūrās ieņemtie amati:

- Najwyższa Izba Kontroli (Augstākās revīzijas palātas) priekšsēdētājs (1995–2001)

Tiesu iestādēs ieņemtie amati:

- tiesnesis rajona, provinces un apelācijas tiesā (1980–1993)

- darbam Augstākajā tiesā norīkotais tiesnesis (1990–1991)

- Valsts Tiesu padomes loceklis (1990–1993)

- Valsts tribunāla tiesnesis (1991–1993)

ES iestādēs ieņemtie amati:

- Eiropas Parlamenta deputāts kopš 2004. gada

- Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks (kopš 2004)

- Budžeta kontroles komitejas loceklis (2004–2009)

- Delegācija ES un Kazahstānas, ES un Kirgizstānas un ES un Uzbekistānas Parlamentārās sadarbības komitejās, kā arī attiecībām ar Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju

- novērotājs EP (2003–2004)

Citās starptautiskās organizācijās ieņemtie amati:

- Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (EUROSAI) valdes loceklis (1995–1999)

2. PIELIKUMS. JANUSZ WOJCIECHOWSKI ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

Profesionālā pieredze

1.  Lūdzu, miniet savu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā, kas varētu būt budžeta plānošana, budžeta izpilde vai pārvaldība, budžeta kontrole vai revīzija.

No 1995. gada līdz 2001. gadam biju Augstākās revīzijas palātas (NIK — konstitucionāla valsts revīzijas iestāde, kas uzrauga valsts budžetu un citas valsts darbības) priekšsēdētājs pēc tam, kad Polijas parlaments mani bija ievēlējis šajā amatā uz sešiem gadiem. Būdams minētajā amatā, es iesniedzu Polijas parlamentam sešus ziņojumus par valsts budžeta izpildes revīziju un atbildēju uz deputātu jautājumiem.

NIK priekšsēdētāja amatā es biju atbildīgs arī par NIK budžeta izstrādi un pārvaldību.

Gan esot Eiropas Parlamenta deputāta amatā, gan jo īpaši veicot Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, mans darbs kopš 2004. gada ir saistīts ar ES budžeta jautājumiem.

2.  Kādi ir Jūsu ievērojamākie karjeras sasniegumi?

Es ļoti sekmīgi pildīju tiesneša pienākumus. Pēc totalitārā režīma sabrukuma Polijā 1990. gadā Polijas tiesneši mani izvirzīja darbam jaunizveidotajā Valsts Tieslietu Padomē (struktūra, kas atbildīga par tiesu iestāžu un tiesu neatkarības uzraudzību). Tajā pašā gadā mani uzaicināja kļūt par tiesnesi Apelācijas tiesā un izskatīt lietas Augstākajā tiesā. Tiesneša amatā es sarakstīju daudzas zinātniskās publikācijas, jo īpaši Kriminālkodeksa komentārus (1997).

Būdams NIK priekšsēdētājs, es pārraudzīju tās sistēmiskās izmeklēšanas darbības saistībā ar korupcijas risku. 2000. gadā NIK manā vadībā sagatavoja plašu publikāciju “Analīze par korupcijas risku, ņemot vērā izmeklēšanu, ko veic Augstākā revīzijas palāta”, kurā tika izklāstīti korupciju izraisošie mehānismi un korupcijas riskam visvairāk pakļautās jomas Polijā. Minētajā analīzē bija iekļauti arī ieteikumi valsts pārvaldei, lai samazinātu korupcijas risku. Daudzi no minētajiem ieteikumiem tiek ievēroti. NIK centieni korupcijas riska samazināšanai joprojām tiek izmantoti, un tie sistemātiski samazina korupcijas risku un uzlabo Polijas reitingu Transparency International pretkorupcijas indeksā.

Kamēr es vadīju NIK, tā ļoti sekmīgi atklāja korupcijas gadījumus publisko aktīvu pārvaldībā, kas dažkārt bija saistīta ar privatizāciju.

Mani lielākie sasniegumi Polijas valsts parlamenta deputāta amatā bija ar publiskā iepirkuma līgumiem saistītu korupcijas darījumu atklāšana un tādu noteikumu ieviešana Polijas tiesību aktos, kas vājina solidaritāti starp kukuļdevējiem un kukuļņēmējiem, paredzot, ka kukuļdevējs, kas pēc savas iniciatīvas ziņo iestādēm par korupcijas gadījumu, pirms šāds gadījums tiek atklāts, netiek saukts pie atbildības. Tiesību akts ir uzlabojis kriminālvajāšanas efektivitāti ar korupciju saistītajās lietās.

Es arī ieviesu Polijas kriminālprocesā anonīma liecinieka jēdzienu, kas ļauj slēpt ziņas par lieciniekiem, kuri sniedz liecības lietās, kas saistītas ar organizēto noziedzību, lai šie liecinieki neciestu no noziedzīgu organizāciju atriebības. Tas bija svarīgs solis liecinieku aizsardzības jomā.

Es arī izstrādāju projektu parlamentārajam aktam, ar ko izveido Valsts ģenerālprokurora biroju, proti, iestādi, kas ir atbildīga par valsts aktīvu tiesisko aizsardzību. Likums tika pieņemts, un minētais birojs joprojām darbojas.

Uzskatu, ka mans lielākais sasniegums Eiropas Parlamenta deputāta amatā ir darbs saistībā ar dzīvnieku aizsardzību. Pašlaik esmu Sadarbības grupas dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumos priekšsēdētājs; šī grupa ļoti aktīvi darbojas Eiropas Parlamentā un ierosina pasākumus, lai uzlabotu dzīvnieku labturību un aizsardzību Eiropas Savienībā. 2009. gadā sagatavoju ziņojumu Parlamenta un Padomes regulai par dzīvnieku aizsardzību kaušanas laikā. Mēs panācām, lai minētajā regulā tiktu iekļauti daudzi noteikumi, paredzot augstākus dzīvnieku labturības standartus kaušanas laikā.

Turklāt es aktīvi un sekmīgi veicināja to, lai tiktu noteikts suņu, kaķu un roņu izstrādājumu importa aizliegums, ņemot vērā to, ar kādām cietsirdīgām metodēm šie dzīvnieki tiek nonāvēti trešās valstīs.

3.  Kāda ir Jūsu profesionālā pieredze starptautiskās multikulturālās un multilingvistiskās organizācijās vai iestādēs, kas neatrodas Jūsu valstī?

Lielāko daļu savas darba pieredzes starptautiskā vidē esmu guvis, aktīvi pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus (kopš 2004). Kopš 2004. gada esmu Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

Pirms tam, esot Augstākās revīzijas palātas priekšsēdētāja amatā no 1995. līdz 2001. gadam, es aktīvi piedalījos starptautisko augstākās revīzijas iestāžu organizāciju EUROSAI un INTOSAI darbā. Es biju EUROSAI valdes loceklis un aktīvi piedalījos šīs grupas kongresos, konferencēs un semināros.

4.  Vai Jūs kādreiz esat saņēmis apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

Visus sešus gadus, kamēr biju Augstākās revīzijas palātas priekšsēdētāja amatā, Polijas parlaments izvērtēja manus darbības pārskatus un to, kā es veicu budžeta izpildi. Visi šie novērtējumi bija pozitīvi.

5.  Kuri no Jūsu iepriekš ieņemtajiem amatiem ir bijuši saistīti ar politisku izvirzīšanu?

Vienīgais amats, kuram mani izvirzīja politiski, bija Valsts sekretāra vietnieka amats Ministru padomes sekretariātā (1994–1995). Es biju atbildīgs par tiesību aktiem, un manu kandidatūru minētajam amatam izvirzīja ministru prezidents. Visus pārējos publiskos amatus (valsts parlamentā un Eiropas Parlamentā) es ieņēmu, pamatojoties uz publiskām vēlēšanām vai parlamenta vēlēšanām (attiecībā uz NIK priekšsēdētāja amatu).

6.  Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījies savas profesionālās darbības laikā?

Atceros, ka, būdams tiesnesis 1990. gados, iebildu pret nāvessoda piespriešanu. Tā kā biju vienīgais pret spriedumu piecu tiesnešu sastāvā es paliku mazākumā — pārējie četri tiesneši nobalsoja par.

Tomēr Augstākā tiesa respektēja manu iebildumu, un nāvessods netika izpildīts. Tobrīd Polijā joprojām tika piemērots nāvessods, to aizliedza tikai1997. gadā, un es veicināju tā aizliegšanu, gan iestājoties pret to, sākumā būdams tiesneša amatā, gan vēlāk — kā parlamenta deputāts.

Vissarežģītākais lēmums, kas man bija jāpieņem, strādājot Polijas Augstākajā revīzijas palātā, bija negatīva vērtējuma sniegšana par valsts budžeta izpildi 2001. gadā — tā bija pirmā reize, kad tika sniegts negatīvs novērtējums. Es nevilcinājos ar novērtējuma iesniegšanu, lai gan zināju, ka radīšu šķēršļus savai atkārtotai ievēlēšanai un ka tādējādi es pielieku punktu savai sešus gadus ilgušajai karjerai šajā amatā. Turklāt negatīvais vērtējums sabojāja daudzu valdības pārstāvju reputāciju.

Laikā, kad biju Augstākās revīzijas palātas priekšsēdētājs, es pieņēmu arī īpaši svarīgu lēmumu par valsts ierēdņu un valsts uzņēmumu vadītāju algu uzraudzību. Mans kritiskais ziņojums par regulējuma trūkumu attiecībā uz to, kā šīs algas tiek noteiktas, kalpoja par pamatu parlamentārajam aktam šo algu apmēra ierobežošanai. Šis parlamentārais akts joprojām ir spēkā.

Pēc vienas no revīzijām, ko Augstākā revīzijas palāta veica, kamēr es to vadīju, valdībai tika liegts noslēgt ļoti dārgu ieroču iepirkuma līgumu, tādējādi ietaupot valsts budžetā simtiem miljonus euro.

Neatkarība

7.  Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Nedz tiesneša, nedz Augstākās revīzijas palātas priekšsēdētāja amatā es nekad neesmu pildījis savus pienākumus tā, lai tiktu apšaubīta mana neatkarība, — gluži pretēji — mani uzskatīja par pilnībā neatkarīgu tiesnesi un pilnībā neatkarīgu NIK priekšsēdētāju, un arī Revīzijas palātas locekļa amatā mana neatkarība, veicot pienākumus, nekādā veidā netiktu kompromitēta. Es zinu, ka šis uzdevums ir jāveic, nodrošinot pilnīgu objektivitāti un pilnībā ievērojot revīzijas konstatējumu pienācīgu novērtējumu.

8.  Vai Jūs vai Jūsu tuvi radinieki (vecāki, brāļi un māsas, likumīgais partneris un bērni) nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, vai Jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem?

Nedz es pats, nedz kāds no maniem ģimenes locekļiem nav iesaistīts uzņēmējdarbībā. Mani vecāki ir miruši, mana sieva un trīs māsas ir pensijā, jaunākais brālis ir lauksaimnieks un Polijas parlamenta deputāts. Viens no maniem dēliem vada savu IT uzņēmumu, bet otrs ir jurists, un neviens no viņiem nav iesaistīts nekādās saimnieciskās vai finansiālās darbībās, kas varētu būt pretrunā maniem paredzamajiem pienākumiem Revīzijas palātā.

9.  Vai Jūs esat gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot?

Esmu gatavs atklāt savus aktīvus ne tikai Revīzijas palātas priekšsēdētājam, bet arī sabiedrībai. Kā Eiropas Parlamenta deputāts es katru gadu Polijā sniedzu finanšu interešu deklarāciju, kas tiek publiskota internetā. Mans finansiālais stāvoklis ir pilnībā pārredzams.

10.  Vai esat iesaistīts kādā tiesas procesā? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Neesmu iesaistīts nevienā kriminālprocesā. Pēdējos gados pret mani tika uzsāktas divas tiesvedības civillietās saistībā ar kritiskām piezīmēm, kuras es izteicu, — viena attiecībā uz to, ka Polijas ministrs nepareizi pārvalda un izšķērdē ES līdzekļus, bet otra par nepareizu pārvaldību tāda valstij piederoša Polijas uzņēmuma valdē, kurš saņem valsts atbalstu. Es uzvarēju abās lietās. Tiesa konstatēja, ka mana kritika ir pamatota.

11.  Vai Jums ir aktīva vai izpildoša loma politikā? Ja ir, tad kādā līmenī? Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmis kādu politisku amatu? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Nedz pašlaik, nedz pēdējo 18 mēnešu laikā man nav bijusi izpildoša loma politikā. 2015. gadā dažus mēnešus biju partijas “Likums un taisnīgums” reģionālais pilnvarotais pārstāvis Lodzas reģionā, bet nebiju oficiāli iecelts šajā amatā. Es vairs nepildu šos pienākumus.

Kā Eiropas Parlamenta deputāts esmu partijas “Likums un taisnīgums” valdes loceklis; valde ir partijas izpildstruktūra, kurā darbojas visi partijas locekļi, kas ir Parlamenta deputāti.

12.  Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekļa amatā Jūs atkāpsieties no visiem amatiem, kuros esat ievēlēts, un pārtrauksiet jebkādu aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā?

Ja mani iecels par Revīzijas palātas locekli, es atkāpšos no partijas “Likums un taisnīgums” valdes locekļa amata. Es pilnībā apturēšu jebkādu politisko darbību, kamēr ieņemšu amatu Revīzijas palātā. Tieši tā es rīkojos, kad biju Polijas Augstākās revīzijas palātas (NIK) priekšsēdētājs, proti, es apturēju savu politisko darbību.

13.  Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

Es precīzi sniegtu konstatējumus un veiktu visus secinājumus no šiem konstatējumiem, tostarp nodotu šādu lietu izskatīšanai tiesībaizsardzības iestādēm. Nevar būt ne runas par atlaidēm nedz attiecībā uz valsti, nedz konkrētu personu. Būdams NIK priekšsēdētājs, iesniedzu kritiskus ziņojumus, kā rezultātā ministri — cita starpā arī manās politiskajās aprindās — atkāpās no amata. 1996. gadā publicēju kritisku ziņojumu par ministra ārējās ekonomiskās sadarbības jautājumos darbībām; šis ministrs bija biedrs partijā, kurā es darbojos, pirms mani ievēlēja NIK. Šajās pārbaudēs tika konstatētas administratīvas kļūmes minētā ministra darbā, un viņš tika atlaists. Lietu pārņēma tiesībaizsardzības iestādes, un es tām nevilcinoties iesniedzu revīzijas konstatējumus un attiecīgos secinājumus.

Turklāt es vēlētos norādīt, ka, būdams NIK priekšsēdētāja amatā, es iesniedzu būtiskus konstatējumus, kuros tika godīgi norādīti pārkāpumi attiecībā uz to, kā Polija ir izmantojusi PHARE pirmspievienošanās fondus.

Pienākumu izpilde

14.  Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem ikvienā publiskajā iestādē? Kā Revīzijas palāta varētu palīdzēt to īstenot?

Pareiza publisko finanšu pārvaldība galvenokārt ir pārvaldība, kurā netiek pieļauta izšķērdība vai korupcija. Pamatojoties uz savu pieredzi NIK, kas var būt noderīga arī Revīzijas palātā, es uzskatu, ka ir īpaši svarīgi nepieļaut ierēdņu patvaļas iespēju un interešu konfliktus un nodrošināt pārredzamību (atklātumu) attiecībā uz publiskā finansējuma izmantošanu un efektīvu kontroles sistēmu. Īsumā, pareiza finanšu pārvaldība ir pārvaldība, kas nepieļauj patvaļīgu rīcību vai interešu konfliktus un palielina pārredzamību un kontroles efektivitāti.

Revīzijas palāta var palīdzēt uzlabot publisko līdzekļu pārvaldību, atklājot darbības pārkāpumus un sniedzot konkrētus ieteikumus, lai novērstu patvaļu lēmumu pieņemšanas procesā, likvidētu interešu konfliktus, palielinātu pārredzamību un uzlabotu kontroli.

15.  Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palātai ir jāpalīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs vēl vairāk uzlabotu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta (konkrētāk, Budžeta kontroles komitejas) sadarbību nolūkā palielināt vispārējo izdevumu publisko uzraudzību un to lietderīgumu?

Revīzijas palāta, sniedzot Parlamentam uzticamu informāciju par ES budžeta izlietojumu, ļoti efektīvi veicina Eiropas Parlamenta kontroles pilnvaru īstenošanu. Uzskatu, ka, paplašinot Revīzijas palātas analītiskā darba jomu, iespējams pastiprināt sadarbību.

Manuprāt, galvenais veids, kā palielināt Revīzijas palātas lomu, ir turpināt 2014. gadā iesākto praksi izstrādāt vispārējā stāvokļa apskatus. Divi šādi apskati 2014. gadā — viens par pārskatatbildības mehānismiem un otrs par riskiem ES budžeta finansiālajā pārvaldībā — ir ļoti vērtīgi pētījumi ar svarīgiem ieteikumiem Parlamentam. Revīzijas palātā es atbalstīšu to, lai izstrādātu vairāk iepriekšējiem apskatiem līdzīgu vispārējā stāvokļa apskatu.

Turklāt lielāka nozīme būtu jāpiešķir Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanai. Gan Revīzijas palātai, gan Parlamentam būtu ciešāk jāuzrauga iestādes, kas ir pakļautas kontrolei, īstenojot Revīzijas palātas ieteikumus.

16.  Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas veikšanas pievienotā vērtība un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

Es domāju, ka svarīga lietderības revīzijas pievienotā vērtība ir uzlabota ES līdzekļu sadale un taisnīgāka to piešķiršana saņēmējiem. Vēl viena priekšrocība ir tā, ka tādējādi tiek uzlabota ES pilsoņu informētība par to, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, jo dziļāka izpratne veicina lielāku uzticēšanos ES un tās iestādēm. Rezumējot, īpaša lietderības revīzijas pievienotā vērtība galvenokārt izpaužas tādējādi, ka tiek stiprināta ES iestāžu darbības un ES budžeta īstenošanas demokrātiskā kontrole. 

17.  Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju?

Revīzijas palātas un valstu revīzijas iestāžu sadarbība ir laba. Esmu īpaši gandarīts par ļoti labo, varētu pat sacīt teicamo, sadarbību starp Revīzijas palātu un Polijas Augstāko revīzijas palātu. Vadīdams NIK 1990. gados, kad Polija bija ES kandidātvalsts statusā, es uzsāku sadarbību starp NIK un Revīzijas palātu un sadarbojos ar Revīzijas palātas priekšsēdētājiem Middelhoek, Friedmann un Nilsson. Minētās sadarbības liktie pamati tagad sniedz rezultātus — Revīzijas palāta 2014. gada ziņojumā norādīja Polijas NIK kā izcilu piemēru labai mērķtiecīgai sadarbībai.

Uzlabojumu iespējas galvenokārt saskatu turpmākos centienos saskaņot revīzijas metodes, un šajā jomā Revīzijas palāta var dalīties savā pieredzē, tomēr arī tai vajadzētu ņemt vērā labu praksi, piemēram, Polijas NIK efektīvos modeļus korupcijas riska noteikšanā. Revīzijas palāta, protams, nav izmeklēšanas iestāde, bet tā var un tai vajadzētu norādīt uz sistēmisko risku un mehānismiem, kas veicina korupciju.

Es domāju, ka sadarbību varētu uzlabot, arī īstenojot plašāku informācijas apmaiņu par revīzijas konstatējumiem. Revīzijas palāta varētu plašāk izmantot dalībvalstu revīzijas iestāžu veikto revīziju konstatējumus, kas varētu novērst nevajadzīgu dublēšanos.

Varētu izmantot arī Revīzijas palātas un dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu kopīgas vai paralēlas revīzijas, jo tās ietver vēl neizmantotas sadarbības iespējas.

18.  Kā jūs uzlabotu Revīzijas palātas ziņošanu Eiropas Parlamentam, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par to datu precizitāti, kuras dalībvalstis ir iesniegušas Eiropas Komisijai?

Revīzijas palātas ziņošanu par dalībvalstu sniegtajiem datiem var uzlabot, galvenokārt Revīzijas palātai un valstu augstākajām revīzijas iestādēm veicot kopīgas revīzijas, kā es ierosināju atbildē uz 17. jautājumu, tādējādi risinot problēmu saistībā ar dalībvalstu sniegto datu uzticamību. Tiktu nodrošināta iespēja, piemēram, kopīgi izvērtēt, vai Komisija ir saņēmusi ticamu informāciju par līdzekļu izmantošanu lauksaimniecības ražotāju grupām.

Tomēr šis jautājums ir dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu kompetencē. Polijas revīzijas iestādei NIK ir likumīgas pilnvaras veikt kopīgu revīziju ar Eiropas Revīzijas palātu saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti ar savstarpēju vienošanos.

Citi jautājumi

19.  Vai Jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs negatīvs?

Atbilde ir “jā”. Ja Parlamenta atzinums būs nelabvēlīgs, es lūgšu Polijas valdībai apsvērt iespēju atsaukt manu kandidatūru.

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.3.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

9

12

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Ryszard Czarnecki, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Bogusław Liberadzki, Monica Macovei, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Igor Šoltes, Bart Staes, Marco Valli, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Karin Kadenbach, Andrey Novakov, Julia Pitera, Miroslav Poche

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga

Juridisks paziņojums - Privātuma politika