ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Hermann Winkler imunitāti
18.3.2016 - 2016/2000(IMM)
Juridiskā komiteja
Referente: Angel Dzhambazki
EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par pieprasījumu atcelt Hermann Winkler imunitāti
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā pieprasījumu atcelt Hermann Winkler imunitāti, kuru Leipcigas prokuratūra nosūtījusi 2015. gada 25. septembrī saistībā ar sākotnēju kāda satiksmes negadījuma izmeklēšanu (lieta Nr. 600 AR 3037/15) un par kuru paziņots 2015. gada 14. decembra plenārsēdē,
– ņemot vērā to, ka Hermann Winkler atteicās no savām tiesībām tikt uzklausītam saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,
– ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu[1],
– ņemot vērā Vācijas Konstitūcijas (Grundgesetz) 46. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0062/2016),
A. tā kā Leipcigas (Vācija) prokuratūra pieprasīja atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Hermann Winkler deputāta imunitāti saistībā ar izmeklēšanas procesa sākšanu par pārkāpumu, ko viņš esot izdarījis;
B. tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem;
C. tā kā saskaņā ar Vācijas pamatlikuma (Grundgesetz) 46. panta 2. punktu, deputātu bez Parlamenta piekrišanas pie atbildības par sodāmu pārkāpumu saukt nevar, ja viņš netiek pieķerts pārkāpuma izdarīšanas brīdī vai aizturēts nākamās dienas laikā;
D. tā kā minētais pieprasījums attiecas uz sākotnēju tāda nopietna satiksmes negadījuma izmeklēšanu, kas notika 2015. gada 23. septembrī un kurā bija iesaistīts Hermann Winkler;
E. tā kā kriminālprocess neskar nevienu viedokli, kas ir pausts, vai balsojumu, kas ir veikts, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, kā tas ir noteikts 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;
F. tā kā, ņemot vērā Juridiskās komitejas saņemto informāciju, nav nekāda pamata uzskatīt, ka kriminālprocesa ierosināšanas iemesls būtu vēlme kaitēt attiecīgā deputāta politiskajai darbībai (fumus persecutionis);
G. tā kā iespējamais pārkāpums acīmredzami nav saistīts ar Hermann Winkler darbu Eiropas Parlamenta deputāta amatā;
H. tā kā tāpēc būtu ieteicams, lai Parlaments deputāta imunitāti šajā gadījumā atceltu,
1. nolemj atcelt Hermann Winkler imunitāti;
2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Vācijas iestādēm un Hermann Winkler.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
15.3.2016 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
20 0 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Laura Ferrara, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Angel Dzhambazki, Sylvia-Yvonne Kaufmann |
||||
- [1] Tiesas 1964. gada 12. maija spriedumu, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.