ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (pieteikums EGF/2016/000 TA 2016 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)
6.4.2016 - (COM(2016)0078 – C8-0095/2016 – 2016/2025(BUD))
Budžeta komiteja
Referents: Andrey Novakov
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (pieteikums EGF/2016/000 TA 2016 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)
(COM(2016)0078 – C8-0095/2016 – 2016/2025(BUD))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0078 – C8-0095/2016),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006[1] (EGF regula),
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[2], un jo īpaši tās 12. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[3] (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,
– ņemot vērā 2015. gada 24. jūnija rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2015/000 TA 2015 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)[4],
– ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0078/2016),
A. tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;
B. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;
C. tā kā EGF regulas pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no ierosināto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt stimulus savu uzņēmumu izveidei;
D. tā kā maksimālais EGF pieejamais budžets ir EUR 150 miljoni (2011. gada cenās) un tā kā EGF regulas 11. panta 1. punktā ir norādīts, ka 0,5 % no šīs summas (t. i., 2016. gadā — EUR 828 060) pēc Komisijas iniciatīvas var darīt pieejamus tehniskajai palīdzībai, lai finansētu sagatavošanos, pārraudzību, datu vākšanu un zināšanu bāzes izveidi, administratīvo un tehnisko atbalstu, informācijas un komunikācijas pasākumus, kā arī revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumus, kas nepieciešami EGF regulas īstenošanai;
E. tā kā Eiropas Parlaments atkārtoti ir uzsvēris nepieciešamību uzlabot EGF kā Savienības instrumenta atbalsta sniegšanai atlaistajiem darba ņēmējiem pievienoto vērtību, efektivitāti un līdzekļu saņēmēju nodarbināmību;
F. tā kā ierosinātā summa — EUR 380 000 — atbilst aptuveni 0,23 % no maksimālā gada budžeta, kas EGF pieejams 2016. gadā,
1. atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos tehniskās palīdzības pasākumus, kas paredzēti, lai finansētu izdevumus par darbībām, kuras minētas EGF regulas 11. panta 1. un 4. punktā un 12. panta 2., 3. un 4. punktā;
2. atgādina, ka ir svarīgi veidot sadarbības tīklus un īstenot informācijas apmaiņu par EGF, tādēļ atbalsta EGF kontaktpersonu ekspertu grupas finansēšanu un seminārus par sadarbības tīklu veidošanu saistībā ar EGF īstenošanu; sagaida, ka šī informācijas apmaiņa veicinās arī labāku un detalizētāku ziņošanu par to, cik EGF atbalstītie pasākumi ir bijuši veiksmīgi dalībvalstīs, jo īpaši par tvērumu un darbu atguvušo atbalsta saņēmēju īpatsvaru; atbalsta arī iniciatīvas, kas ietver plašāku līdzdalību un apspriešanos ar vietējām iestādēm, kuras ikdienā nodarbojas ar EGF atbalstītajiem pasākumiem;
3. atzinīgi vērtē to, ka tiek turpināts darbs, lai standartizētu EGF pieteikumu iesniegšanas un pārvaldības procedūras, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu (SFC2014), kas ļauj vienkāršot un paātrināt pieteikumu izskatīšanu un labāk sniegt ziņojumus; norāda, ka Komisija kā vienu no 2016. gada prioritārajiem uzdevumiem ir paredzējusi sagatavot un precizēt moduli, kas izmantojams noslēguma ziņojumiem, kuri tiek sagatavoti, pabeidzot katra EGF intervences gadījuma īstenošanu; tomēr norāda, ka EGF budžetā paredzētās izmaksas SFC2014 procesam joprojām ir salīdzinoši augstas;
4. atzinīgi vērtē to, ka EGF elektroniskajā datu apmaiņas sistēmā (SFC2014) ir iekļauta ziņojumu sagatavošana; uzskata, ka tas samazinās dalībvalstu administratīvo slogu un veicinās ziņojumu izmantošanu novērtējuma vajadzībām;
5. norāda, ka EGF integrēšana SFC2014 turpinās jau vairākus gadus un ar to saistītās izmaksas no EGF budžeta ir bijušas salīdzinoši augstas; norāda, ka šāds izmaksu līmenis būs jāsedz vēl vienu gadu un pēc tam uzturēšanas izmaksas samazināsies;
6. pauž nožēlu par to, ka Komisija nesniedza pārskatu par SFC2014 integrācijas procesa virzību no 2011. gada sākuma līdz 2014. gadam, kā prasīts Parlamenta 2015. gada 24. jūnija rezolūcijā par priekšlikumu par tehnisko palīdzību 2015. gadā; atgādina Komisijai, ka tai ir jāziņo par progresu, tostarp par jaunākajām norisēm, kā prasīts iepriekš;
7. uzskata, ka SFC2014 varētu izmantot arī tam, lai Komisija varētu vākt sīkus datus par EGF finansējuma ietekmi, proti, attiecībā uz to atlaisto darbinieku darba atgūšanas rādītājiem, kuri ir saņēmuši EGF līdzekļus; prasa labāk novērtēt atrasto darbvietu veidu un kvalitāti un likt uzsvaru uz vidēja termiņa un ilgtermiņa tendenci attiecībā uz tās reintegrācijas līmeni, kas panākta ar EGF pasākumiem;
8. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ieguldīt no tehniskajai palīdzībai paredzētā budžeta pieejamos līdzekļus EUR 70 000 apmērā, jo īpaši lai uzlabotu EGF sniegtā atbalsta ietekmes uz atsevišķiem dalībniekiem uzraudzību un novērtēšanu; iesaka, ka:
– uzraudzībai un novērtēšanai paredzētais budžets būtu jāizmanto, lai novērtētu ilgtermiņa ietekmi uz EGF atbalsta saņēmējiem, kā arī to, cik efektīvi un lietderīgi atbalsts tiek īstenots uz vietas, kā arī būtu jāveic dziļāka analīze par ekonomiskajām pārmaiņām, kuru dēļ EGF līdzekļu saņēmēji tiek atlaisti no darba;
– EGF koordinatoram un dalībvalstij būtu jāsniedz uzticama un izsmeļoša informācija par atbalsta saņēmēju nodarbinātību divpadsmit mēnešus pēc pasākumu īstenošanas; Komisijai būtu jāapkopo minētie dati, tostarp informācija par līdzekļu saņēmēju darba atgūšanas rādītājiem, un jādara tie pieejami Eiropas Parlamentam un Padomei;
– detalizētāka informācija par pasākumiem, kurus izmantojuši konkrēti dalībnieki, būtu jāreģistrē un skaidri jāpaziņo, lai būtu iespējams veikt, piemēram, dažādu pasākumu izmaksu un ieguvumu precīzāku novērtējumu, jo īpaši ņemot vērā augstākas administratīvās izmaksas (EGF regulas 7. panta 4. punktā paredzētās darbības);
– galīgo ziņojumu apstiprināšana un galīgā slēgšana būtu jāapvieno ar pilnīgas informācijas sniegšanu par atbalsta saņēmēju gūtajiem rezultātiem (kopsavilkuma līmenī);
9. uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk pastiprināt saikni starp visām ar EGF atbalsta pieteikumiem saistītajām personām, tostarp jo īpaši sociālajiem partneriem un ieinteresētajām reģionālā un vietējā līmeņa personām, lai radītu iespējami lielāku sinerģiju; uzsver, ka būtu jāpastiprina valsts kontaktpersonas un reģionālo vai vietējo īstenošanas partneru savstarpējā sadarbība, kā arī visām attiecīgajām pusēm vajadzētu būt skaidrībā un vienoties par komunikāciju, atbalsta pasākumiem un informācijas plūsmām (iekšējā struktūra, uzdevumi un pienākumi);
10. atkārtoti aicina Komisiju pieņemamos termiņos uzaicināt Parlamentu uz ekspertu grupas sanāksmēm un semināriem saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām[5];
11. prasa Komisijai pamatot lēmumu par apakšlīguma slēgšanu ar ārēju līgumslēdzēju vidusposma novērtējuma veikšanai, kā prasīts EGF regulas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā; prasa Komisijai pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību, balstoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi un skaidri koncentrējoties uz objektivitāti, rezultātiem, pievienoto vērtību, nodarbināmību un efektivitāti;
12. prasa Komisijai EGF vidusposma novērtējumā iekļaut visus aspektus saistībā ar visu EGF projektu izmaksu efektivitāti, datus par tiešo pabalsta atbalstu, kā arī ierosinājumus par to, kā uzlabot dalībvalstu dalību EGF un sinerģiju ar pasākumiem, kurus sedz, izmantojot ESF vai valstu programmas; norāda, ka minētais jāveic kopā ar centieniem izveidot pilnīgu datubāzi par visu EGF intervences pasākumu rezultātiem; prasa rīkot debates par starpposma novērtējumu, lai noteiktu, vai EGF ir visefektīvākais instruments atlaišanas problēmu risināšanai;
13. prasa Komisijai iekļaut kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi par EGF atbalstu jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem, kuri nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā (NEET), un šo pasākumu pastāvīgi un ilgtspējīgi saglabāt pēc 2017. gada decembra, ierosinot jaunu EGF regulu, jo īpaši ņemot vērā garantijas jauniešiem īstenošanu un jauniešu bezdarba krīzes turpināšanos;
14. uzsver, ka ir svarīgi palielināt vispārējo informētību par EGF un tā atpazīstamību; atgādina pieteikumu iesniedzējām dalībvalstīm par to uzdevumu paziņot paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, iestādēm, sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļiem un plašai sabiedrībai par darbībām, ko finansē no EGF, kā izklāstīts EGF regulas 12. pantā;
15. prasa dalībvalstīm un visām iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, kas ļautu pilnveidot ar procedūru un budžetu saistītos noteikumus, lai palielinātu EGF ietekmi; šajā sakarībā norāda uz to, ka Parlaments pašlaik izstrādā patstāvīgo ziņojumu, pamatojoties uz Komisijas veikto novērtējumu, lai izvērtētu EGF regulas darbību un izskatītos pieteikumus;
16. atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu; norāda, ka jaunais grafiks nozīmē, ka visam būs jānotiek ātrāk, un tas var ietekmēt to, cik efektīvi tiks sniegti norādījumi par pieprasījumu sagatavošanu; aicina dalībvalstis vairāk izmantot Komisijas palīdzību pirms oficiālo pieteikumu iesniegšanas;
17. prasa dalībvalstīm un visām iesaistītajām iestādēm aizstāvēt plašāku atkāpes izmantošanu attiecībā uz attiecināmības robežvērtībām, no kuras gūst labumu arī MVU, pārskata periodu pagarināšanu, kā arī iespēju iekļaut atlaistos darbiniekus, kuri piedāvā saistītos pakalpojumus atlaistajiem darbiniekiem attiecīgajos uzņēmumos, tādējādi sekmējot EGF efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu;
18. prasa dalībvalstīm lielāku uzmanību pievērst EGF finansējuma papildināmībai un tā saiknei ar citiem fondiem un apsvērt vispiemērotākos veidus, kā, izmantojot EGF, radīt pievienoto vērtību, nodrošināt sinerģiju ar citiem finansējuma avotiem un novērst pārvietošanu un pārklāšanos;
19. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;
20. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
21. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2016/000 TA 2016 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006[6], un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[7] un jo īpaši tā 13. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.
(2) EGF nepārsniedz maksimālo apjomu EUR 150 miljoni gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013[8] 12. pantā.
(3) Regulā (ES) Nr. 1309/2013 ir paredzēts, ka katru gadu ne vairāk kā 0,5 % no EGF gada maksimālās summas pēc Komisijas iniciatīvas var izmantot tehniskajai palīdzībai.
(4) Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai pēc Komisijas iniciatīvas sniegtu tehnisko palīdzību EUR 380 000 apmērā,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 380 000 saistību un maksājumu apropriācijās.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
[Vieta, datums]
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
PASKAIDROJUMS
I. Priekšvēsture
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus ir nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos.
Saskaņā ar 12. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[9], un 15. pantu Regulā (ES) Nr. 1309/2013[10] Fondu drīkst izmantot, nepārsniedzot maksimālo apjomu — EUR 150 miljonus gadā (2011. gada cenās). Attiecīgās summas tiek iekļautas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājums.
EGF izmantošanas procedūra ir šāda: ja pieteikums tiek novērtēts pozitīvi, saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[11] Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai priekšlikumu par EGF izmantošanu un vienlaikus arī atbilstošu pieprasījumu pārvietot līdzekļus. Ja neizdodas panākt vienošanos, tiek sākta trialoga procedūra.
II. Komisijas priekšlikums
Komisija 2016. gada 22. februārī pieņēma jaunu priekšlikumu lēmumam par līdzekļu izmantošanu no EGF.
Tas attiecas uz Fonda izmantošanu EUR 380 000 apmērā, kas vajadzīgi Komisijas pieprasītajai tehniskajai palīdzībai. Tehniskās palīdzības mērķis ir finansēt uzraudzības un informatīvus pasākumus, izstrādāt zināšanu bāzes saskarni un konsultēt dalībvalstis par EGF izmantošanu, uzraudzību un novērtēšanu. Saskaņā ar EGF regulas 11. panta 1. punktu katru gadu 0,5 % (t. i., EUR 828 060 2016. gada cenās) no EGF gada maksimālās summas pēc Komisijas iniciatīvas var izmantot tehniskajai palīdzībai.
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu 2016. gadā ar šo summu ir paredzēts finansēt turpmāk norādītās darbības.
1. Uzraudzība un datu vākšana. Komisija vāks datus par saņemtajiem, samaksātajiem un noslēgtajiem pieteikumiem un par ierosinātajiem un īstenotajiem pasākumiem. Šī informācija būs pieejama tīmekļa vietnē un pienācīgi apkopota 2017. gada ziņojumā (ziņojums reizi divos gados). Pamatojoties uz pēdējos gados paveikto, šīs darbības izmaksas būs EUR 20 000.
2. Informācija. Tīmekļa vietne par EGF[12], ko Komisija ir izveidojusi nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības jomā un ko tā uztur saskaņā ar EGF regulas 12. panta 2. punktu, tiks regulāri atjaunināta un paplašināta, katru jaunu elementu tulkojot arī visās ES valodās. Tiks palielināta vispārējā izpratne par EGF un tiks popularizēta tā atpazīstamība. Informāciju par EGF sniegs dažādās Komisijas publikācijās un audiovizuālajos materiālos, kā paredzēts EGF regulas 11. panta 4. punktā. Visu šo posteņu izmaksas 2016. gadā tiek lēstas EUR 20 000 apmērā.
3. Zināšanu bāzes/lietojumprogrammu saskarnes izveidošana. Komisija turpina darbu, lai izveidotu standartizētas procedūras EGF pieteikumiem un pārvaldībai, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas sistēmas SFC2014 funkcijas, kurā to integrē. Tas ļauj vienkāršot pieteikumus saskaņā ar EGF regulu, paātrināt to apstrādi un vieglāk sagatavot ziņojumus dažādām vajadzībām. Par gada prioritāti tiks izvirzīta tāda moduļa sagatavošana un precizēšana, kas izmantojams noslēguma ziņojumiem, kuri tiek sagatavoti, pabeidzot katra EGF intervences gadījuma īstenošanu, lai atvieglotu administratīvo slogu, ar ko saskaras dalībvalstis, un no sākuma līdz beigām integrētu pašreizējā regulā paredzētos EGF intervences gadījumus SFC. Šo posteņu izmaksas kā EGF ieguldījums SFC izstrādē un tās regulārā uzturēšanā tiek lēstas EUR 100 000 apmērā. Paredzams, ka šāds ieguldījumu līmenis būs jāsaglabā vēl uz vienu gadu, līdz elektroniskās datu apmaiņas sistēmā būs izveidoti visi EGF moduļi, pēc tam izmaksas samazināsies, jo galvenā uzmanība tiks pievērsta uzturēšanai.
4. Administratīvā un tehniskā palīdzība. EGF kontaktpersonu ekspertu grupa, kurā ir viens dalībnieks no katras dalībvalsts, rīkos divas sanāksmes (2016. gada beigās/2017. gada pirmajā pusē), kuru kopējās izmaksas tiek lēstas EUR 70 000 apmērā.
5. Turklāt, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm, Komisija organizēs divus seminārus, kuros piedalīsies EGF īstenošanas struktūras un sociālie partneri. Cik vien iespējams, tie tiks organizēti aptuveni tajos pašos datumos, kad ekspertu grupas sanāksmes, un tajos īpaši tiks aplūkoti jautājumi, kas izriet no EGF regulas praktiskas īstenošanas vietējā līmenī. Šo semināru izmaksas tiek lēstas EUR 120 000 apmērā.
6. Novērtēšana. Publiskais iepirkums vidusposma novērtēšanai tika pabeigts 2015. gadā, lai novērtējumu varētu pabeigt līdz 2017. gada 30. jūnijam, kā noteikts EGF regulas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā. 2016. gadā EUR 50 000 ir atvēlēti tam, lai ziņojumu pabeigtu laikus, iztulkotu un līdz 2017. gada vidum publicētu. Nekādi novērtēšanas izdevumi netiks iekļauti 2017. gada budžetā.
III. Procedūra
Lai izmantotu Fondu, Komisija ir iesniegusi budžeta lēmējinstitūcijai pieprasījumu pārvietot līdzekļus no EGF rezerves (04 04 01) uz EGF budžeta pozīciju (04 01 04 04) par kopējo summu EUR 380 000.
Šis ir trešais pārvietojuma priekšlikums attiecībā uz Fonda izmantošanu, kurš budžeta lēmējinstitūcijai nosūtīts 2016. gadā.
Ja neizdosies panākt vienošanos, tiks sākta trialoga procedūra, kā paredzēts EGF regulas 15. panta 4. punktā.
Saskaņā ar iekšēju vienošanos šajā procesā ir jāiesaista Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja, lai tā nodrošinātu konstruktīvu atbalstu un ieguldījumu EGF izmantošanas pieteikumu izvērtēšanā.
PIELIKUMS. NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS VĒSTULE
CO/jb
D(2016)12395
Budžeta komitejas priekšsēdētājam
Jean Arthuis
ASP 09G205
Temats: Atzinums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu saistībā ar pieteikumu EGF/2015/000 TA 2016 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas (COM(2016)0078 final)
Godātais priekšsēdētāj!
Nodarbinātības un sociālo lietu (EMPL) komiteja un tās darba grupa EGF jautājumos izvērtēja EGF izmantošanu saistībā ar pieteikumu EGF/2016/000 TA 2016 un pieņēma turpmāk izklāstīto atzinumu.
EMPL komitejai un darba grupai EGF jautājumos ir bažas par EGF izmantošanu saistībā ar šo pieteikumu. Šajā sakarībā EMPL komiteja sniedz dažas piezīmes un iesaka atbildīgajai Budžeta komitejai rūpīgi izvērtēt priekšlikumu par EGF izmantošanu saistībā ar minēto pieteikumu. EMPL komitejas atzinuma pamatā ir šādi apsvērumi:
A) tā kā EUR 380 000, ko Komisija ierosinājusi izmantot tehniskajai palīdzībai 2016. gadā, nepārsniedz 0,5 % no EGF gada maksimālā apjoma (EUR 150 miljoni 2011. gada cenās), kā paredzēts 12. pantā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;
B) tā kā pieteikums paredz finansēt tādas pašas darbības kā iepriekšējā gadā;
C) tā kā 2016. gadā turpinās EGF iekļaušana elektroniskajā datu apmaiņas sistēmā (SFC2014);
D) tā kā Komisijas sniegtā tehniskā palīdzība dalībvalstīm atbalsta un sekmē iespējas izmantot EGF, sniedzot informāciju par pieteikumiem un dalībvalstīs izplatot paraugpraksi;
E) tā kā Komisijai pieprasījumā papildus tiem EUR 300 000, par kuriem tika panākta vienošanās jau 2015. gadā, ir iekļauta summa EUR 50 000 apmērā kā rezerve, kas paredzēta, lai finansētu ar EGF panākto rezultātu efektivitātes un ilgtspējības vidusposma novērtēšanu;
F) tā kā Komisija nolēma sākt publisku iepirkumu vidusposma novērtēšanai;
G) tā kā Regulas 20. pantā ir paredzēts, ka ārēju ekspertu palīdzību var izmantot tikai ex post novērtēšanas gadījumā;
H) tā kā EGF darba grupa aicināja Komisiju sniegt paskaidrojumu par izvēlēto procedūru un informāciju par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu,
tādēļ Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā par Fonda izmantošanu Komisijas sniegtai tehniskajai palīdzībai iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos tehniskās palīdzības pasākumus, kas paredzēti, lai finansētu izdevumus par darbībām, kas minētas EGF regulas 11. panta 1. un 4. punktā un 12. panta 2., 3. un 4. punktā;
2. atzinīgi vērtē to, ka EGF elektroniskajā datu apmaiņas sistēmā (SFC2014) ir iekļauta ziņojumu sagatavošana; uzskata, ka tas samazinātu dalībvalstu administratīvo slogu un veicinās ziņojumu izmantošanu novērtējuma vajadzībām;
3. norāda, ka EGF integrēšana SFC2014 turpinās jau vairākus gadus un ar to saistītās izmaksas no EGF budžeta ir bijušas salīdzinoši augstas; norāda, ka šāds izmaksu līmenis būs jāsedz vēl vienu gadu un pēc tam uzturēšanas izmaksas samazināsies;
4. pauž nožēlu par to, ka Komisija nesniedza pārskatu par SFC2014 integrācijas procesa virzību no 2011. gada sākuma līdz 2014. gadam, kā prasīts 2015. gada 24. jūnija rezolūcijā par priekšlikumu par tehnisko palīdzību 2015. gadā; atgādina Komisijai, ka tai ir jāziņo par progresu, tostarp par jaunākajām norisēm, kā prasīts iepriekš;
5. atgādina, ka ir svarīgi veidot sadarbības tīklus un īstenot informācijas apmaiņu par EGF, tādēļ atbalsta EGF kontaktpersonu ekspertu grupas finansēšanu un seminārus par sadarbības tīklu veidošanu saistībā ar EGF īstenošanu; sagaida, ka šī informācijas apmaiņa veicinās arī labāku un detalizētāku ziņošanu par to, cik pieteikumi ir bijuši veiksmīgi dalībvalstīs, jo īpaši par tvērumu un darbu atguvušo atbalsta saņēmēju īpatsvaru;
6. aicina Komisiju uzaicināt Parlamentu uz ekspertu grupas sanāksmēm un semināriem saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām[13]; atzinīgi vērtē, ka ir aicināti piedalīties arī sociālie partneri;
7. pauž bažas par to, ka Komisija nolēma sākt publisku iepirkumu vidusposma novērtēšanai, jo Regulas 20. pantā ir paredzēts, ka ārēju ekspertu palīdzību var izmantot tikai ex post novērtēšanas gadījumā; aicina Komisiju sniegt paskaidrojumu par izvēlēto procedūru un informāciju par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu;
8. uzsver, ka ir svarīgi palielināt vispārējo informētību par EGF un tā atpazīstamību; atgādina pieteikumu iesniedzējām dalībvalstīm par to uzdevumu paziņot paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, iestādēm, sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai kopumā par darbībām, ko finansē no EGF, kā izklāstīts EGF regulas 12. pantā.
Cieņā
Thomas Händel
EMPL komitejas priekšsēdētājs
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
4.4.2016 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
16 4 1 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jean Arthuis, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Jens Geier, Iris Hoffmann, Bernd Kölmel, Ernest Maragall, Clare Moody, Younous Omarjee, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Auke Zijlstra |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Anneli Jäätteenmäki, Pavel Poc, Alfred Sant |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Isabella Adinolfi, Jonás Fernández, Arne Gericke, Edouard Martin, Emilian Pavel |
||||
- [1] OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
- [2] OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
- [3] OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2015)0237.
- [5] OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.
- [6] OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
- [7] OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
- [8] Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
- [9] OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
- [10] OV L 347, 30.12.2013., 855. lpp.
- [11] OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
- [12] http://ec.europa.eu/egf
- [13] Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 304, 20.11.2010., 47. lpp.