Procedūra : 2015/2203(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0137/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0137/2016

Debates :

PV 27/04/2016 - 17
CRE 27/04/2016 - 17

Balsojumi :

PV 28/04/2016 - 4.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0149

ZIŅOJUMS     
PDF 797kWORD 442k
12.4.2016
PE 571.494v02-00 A8-0137/2016

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2015/2203(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referente: Claudia Schmidt

 1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS


1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2015/2203(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0379 – C8-0248/2015),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondu (COM(2015)0295),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2014. finanšu gadā, un Komisijas atbildes(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta ir sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumus attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fondu darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā (05219/2016 – C8-0036/2016, 05220/2016 – C8-0037/2016, 05223/2016 – C8-0038/2016, 05224/2016 – C8-0039/2016),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194 un SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(3) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(4),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību („Lēmums par aizjūras asociāciju”)(5),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(6),

–  ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2000. gada 18. septembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu protokolu, kurš pievienots Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu partnerattiecību nolīgumam, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā), un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(7),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2006. gada 17. jūlijā noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(8),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2013. gada 24. un 26. jūnijā noslēdza Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Eiropas Savienības atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(9),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstoši Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(10),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(11),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(12),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(13),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0137/2016),

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu

(2015/2203(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0379 – C8-0248/2015),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondu (COM(2015)0295),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2014. finanšu gadā, un Komisijas atbildes(14),

–  ņemot vērā deklarāciju(15) par pārskatu ticamību un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta ir sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumus attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fondu darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā (05219/2016 – C8-0036/2016, 05220/2016 – C8-0037/2016, 05223/2016 – C8-0038/2016, 05224/2016 – C8-0039/2016),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194 un SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(16) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(17),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību („Lēmums par aizjūras asociāciju”)(18),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(19),

–  ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2000. gada 18. septembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu protokolu, kurš pievienots Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu partnerattiecību nolīgumam, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā), un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(20),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2006. gada 17. jūlijā noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(21),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2013. gada 24. un 26. jūnijā noslēdza Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Eiropas Savienības atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(22),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstoši Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(23),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(24),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(25),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(26),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0137/2016),

1.  konstatē, ka astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda galīgie gada pārskati ir tādi, kā norādīts Revīzijas palātas gada pārskata 2. tabulā;

2.  apstiprina astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. finanšu gada pārskatus;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2015/2203(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0137/2016),

A.  tā kā secīgi veidotie Eiropas Attīstības fondi (EAF), kurus finansē dalībvalstis, ir galvenie sadarbības instrumenti, ko Savienība izmanto, lai sniegtu palīdzību Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) sadarbībai attīstības jomā;

B.  tā kā svarīgākais Kotonū nolīguma īstenošanas uzdevums ir līdz 2020. gadam mērķtiecīgi panākt nabadzības mazināšanos un ar laiku to pilnībā izskaust;

C.  tā kā Kotonū partnerattiecību kontekstā par sadarbības politikas un attiecīgo instrumentu pamatprincipiem ir kļuvusi ilgtspēja un pakāpeniska ekonomiskā integrācija;

D.  tā kā 2014. gadā tika tērēti astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF līdzekļi un vēl arvien tika veikti maksājumi saskaņā ar 1995. gadā izveidoto astoto EAF un tā kā šīs situācijas dēļ mazinās attiecīgo darbību pārredzamība un efektivitāte;

E.  tā kā Padome 2013. gada decembrī apstiprināja pagaidu mehānismu, lai garantētu finansējuma pieejamību laikposmā no 2014. gada janvāra līdz vienpadsmitā EAF spēkā stāšanās dienai, pārejas periodā nodrošinot resursus EUR 1616 miljonu apmērā;

F.  tā kā EAF finansējumu Komisija pārvalda kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB), bet tikai Komisija ir atbildīga par finansējuma un attiecīgo darbību pārvaldību saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

G.  tā kā Savienība ir guvusi veiksmīgu starptautiskās sadarbības pieredzi, risinot pasaules mērogā problemātiskus jautājumus un sniedzot atbalstu attīstībai daudzos pasaules reģionos;

H.  tā kā no jauna ir jānosaka tas, kā pasaules mēroga procesos būtu jāsadarbojas to dalībniekiem un iestādēm, un šajā nolūkā jāizvēlas jauni virzītājspēki un darbības veidi, jo īpaši tādēļ, lai rezultatīvāk pildītu saistības, kuru pamatā ir Savienības ārpolitikas nostādnes;

I.  tā kā ārējos intervences pasākumus Savienība veic ar starptautisko organizāciju līdzdalību, kuras vai nu liek lietā Savienības finansējumu, vai kopā ar Savienību līdzfinansē projektus, šādi cita starpā risinot arī ar uzraudzību un pārvaldību saistītus problemātiskus jautājumus;

J.  tā kā darījumi ĀKK valstīs lielākoties ir objektīvi saistīti ar lielu risku, jo tajās ir nestabils politiskais stāvoklis un problēmas drošības jomā, kā arī vāja institucionālā un administratīvā vide;

K.  tā kā ir jādiferencē, kāda un cik liela ir Savienības līdzdalība atkarībā no konkrētiem rezultātiem, kas apliecina progresu dažādās jomās, tādās kā demokratizācija, cilvēktiesības, laba pārvaldība, ilgtspējīga sociālekonomiskā attīstība, tiesiskums, pārredzamība un korupcijas apkarošana;

L.  tā kā regulārs un pamatīgs politiskais dialogs ir priekšnoteikums tam, lai panāktu, ka partneri uzņemas lielāku atbildību un ka ir iespējams pielāgot politikas mērķus;

M.  tā kā budžeta atbalstam ir nopietni riska faktori, kas saistīti ar partnervalsts spēju pareizi izmantot piešķirto finansējumu un kas var ietekmēt mērķus, par kuriem puses ir kopīgi vienojušās, un tā kā budžeta atbalsts jo īpaši ir saistīts ar vairākiem problemātiskiem pārredzamības, pārskatatbildības un labas finanšu pārvaldības aspektiem;

N.  tā kā nelegālas finanšu plūsmas, ko rada korupcija, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmas, vājina partnervalstu centienus pastāvīgi nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus un mazina šo valstu izredzes panākt izaugsmi un mazināt nabadzību;

O.  tā kā, īstenojot ikvienu Savienības intervences pasākumu, ir ārkārtīgi svarīgi panākt lielāku Savienības atpazīstamību un uzticamību, kā arī popularizēt Savienības vērtības;

P.  tā kā Parlamenta prioritāte arī turpmāk būs panākt EAF iekļaušanu budžetā, nodrošinot, ka EAF kļūst par neatņemamu Savienības budžeta struktūrelementu; tā kā ar EAF iekļaušanu vispārējā budžetā varētu panākt ne vien to, ka Parlamenta viedoklis tiek ņemts vērā, lemjot par EAF izveidi un EAF finansējuma piešķiršanu, bet tā varētu panākt arī labāku politikas saskaņošanu un spēcīgāku demokrātisko kontroli,

Ticamības deklarācija

Budžeta izpilde un projektu īstenošana 2014. gadā

1.  konstatē, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem saistību apjoms 2014. gadā bija zems un sasniedza EUR 621 miljonu (EUR 3923 miljoni 2013. gadā un EUR 3163 miljoni 2012. gadā) un ka tas ir skaidrojams ar vienpadsmitā EAF novēlotu stāšanos spēkā un ar ierobežoto resursu apjomu (EUR 1616 miljoni), kas saskaņā ar pagaidu mehānismu bija pieejams pārejas periodā; turklāt norāda, ka bija ļoti liels maksājumu apjoms, kas sasniedza EUR 3516 miljonus (salīdzinot ar EUR 2963 miljoniem 2013. gadā), pateicoties EUR 595 miljoniem, kuri ar pagaidu mehānismu bija atvēlēti budžeta atbalsta līdzekļu izmaksai un avansa maksājumiem no Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda par darbībām Centrālāfrikas Republikā un Somālijā;

2.  ir ļoti nobažījies par to, ka, saskaņā ar Revīzijas palātas aplēsēm, kļūdu īpatsvars EAF izdevumos trīs gadus pēc kārtas ir palielinājies — no 3 % 2012. gadā līdz 3,8 % 2014. gadā; uzsver, ka šis kļūdu īpatsvars joprojām ir ievērojami mazāks nekā kļūdu īpatsvars dalībvalstu pārvaldītajos Savienības izdevumos;

3.  ir par to nobažījies, jo Komisijai bija pietiekami daudz informācijas, lai nepieļautu, atklātu un izlabotu skaitļos izsakāmās kļūdas pirms izdevumu validācijas un apstiprināšanas, un tad kļūdu līmenis būtu bijis pat par 2,3 procentpunktiem zemāks un galarezultātā nepārsniegtu 2 % būtiskuma slieksni; norāda, ka lielākā daļa kļūdu rodas tādēļ, ka netiek ievēroti publiskā iepirkuma noteikumi; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu uzlabot ex ante kontroles mehānismus;

4.  atzinīgi vērtē EuropeAid sadarbības biroja veikumu, kuram izdevās samazināt neizpildīto saistību (bieži apzīmētu ar franču valodas terminu reste à liquider) apjomu, panākot, ka 2014. gada 31. decembrī tie bija EUR 9,7 miljardi (par 23 % mazāk nekā EUR 12,5 miljardi 2013. gada 31. decembrī); taču norāda, ka darbs šajā virzienā ir jāturpina; atzīmē arī EuropeAid centienus samazināt gan ar iepriekšējiem EAF saistīto priekšfinansējuma apjomu (par 46 % plānoto 25 % vietā), gan neizlietoto saistību apjomu (par 51,24 % plānoto 25 % vietā), kā arī atvērto un spēku zaudējušo līgumu skaitu (par 15,52 % plānoto 15 % vietā), lai gan attiecībā uz spēku zaudējušiem līgumiem šie centieni ir bijuši mazāk sekmīgi (25 % no visiem EAF līgumiem ir atvērti un spēku zaudējuši līgumi, kuru kopējā vērtība ir EUR 3,8 miljardi); mudina Komisiju arī turpmāk censties saīsināt projektu vidējo īstenošanas laikposmu;

Ar pareizību saistītie riski

5.  ņem vērā, ka EAF īstenošana ir panākta ar daudzām un dažādām izpildes metodēm — ar tiešu centralizētu pārvaldību 2014. gadā nodrošināti 38 % maksājumu (no tiem 22 % no kopējās attiecīgā budžeta atbalsta summas), un ar netiešu pārvaldību nodrošināti pārējie 62 % (kas iedalās šādi: 32 % ar starptautisku organizāciju starpniecību, 25 % ar trešo valstu starpniecību un 5 % ar dalībvalstu valsts iestāžu palīdzību); atzīst, ka ģeogrāfiskā piemērošanas joma bija plaša (aptvertas 79 valstis) un ka īstenošanas noteikumi un procedūras (piemēram, attiecībā uz publisko iepirkumu un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu) bija sarežģīti;

6.  atzīmē, ka divās jomās, kuras attiecas uz budžeta atbalstu un sadarbību ar starptautiskām organizācijām un jo īpaši uz Savienības iemaksām vairāku finansētāju projektos, kurus īsteno Apvienoto Nāciju Organizācija, attiecīgo instrumentu specifika un maksājumu nosacījumi ierobežo kļūdu iespējamību darījumos;

Pārskatu ticamība

7.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, kura uzskata, ka astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo EAF finanšu stāvokli 2014. gada 31. decembrī un ka šo fondu darbības rezultāti, to naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā ir saskaņā ar EAF finanšu regulām un grāmatvedības noteikumiem, kuru pamatā ir starptautiski atzīti publiskā sektora grāmatvedības standarti;

8.  tāpat kā iepriekšējos gados ir ļoti nobažījies par to, ka kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām joprojām regulāri neievēro noteikumu, saskaņā ar kuru par katru priekšfinansējuma maksājumu, kas pārsniedz EUR 750 000, Komisijai katru gadu ir jāiekasē procenti (EUR 2,5 miljoni 2014. gadā salīdzinājumā ar EUR 5,7 miljoniem 2013. gadā), un ka pārskatos ir norādīta daļēji lēsta procentu ieņēmumu summa; aicina Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātu (DG DEVCO) stingri uzraudzīt kredītrīkotājus ar pastarpināti deleģētām pilnvarām; turklāt pauž nožēlu, ka procentu summa, kas iekasēta no EUR 250 000 līdz EUR 750 000 liela priekšfinansējuma, finanšu pārskatos joprojām nav iekļauta kā finanšu ieņēmumu avots;

9.  atzīmē, ka 2014. gadā atgūto līdzekļu summa ir EUR 83,3 miljoni jeb 2,3 % no EUR 3,58 miljardu kopsummas, kas par EAF samaksāta 2014. gadā; tomēr uzsver, ka atgūto līdzekļu summa attiecas arī uz astoto, devīto un desmito EAF un ka tādēļ atgūto līdzekļu attiecīgais īpatsvars ir ļoti atšķirīgs;

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

10.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, kura uzskata, ka 2014. gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

11.  pauž bažas par to, kā Revīzijas palāta novērtējusi maksājumu likumību un pareizību, jo tajos konstatētas būtiskas kļūdas, turklāt Revīzijas palāta ir secinājusi, ka pārraudzības un kontroles sistēmas EuropeAid centrālajos dienestos un Savienības delegācijās tikai daļēji spēj nodrošināt, lai maksājumi būtu likumīgi un pareizi; ir nobažījies, jo maksājumu darījumu izlases pārbaudes rezultātā 54 maksājumos (33 %) no 165 maksājumiem ir konstatētas kļūdas;

12.  pauž nožēlu, ka saskaņā ar Revīzijas palātas gada ziņojumā iekļautajām aplēsēm iespējamākais kļūdu īpatsvars izdevumu darījumos no astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF ir 3,8 %, kas jau otro gadu pēc kārtas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā (2013. gadā tie bija 3,4 %, un 2012. gadā — 3 %);

13.  pauž nožēlu, ka kļūdas joprojām rodas galvenokārt divu iemeslu dēļ — saņēmēji nav ievērojuši publiskā iepirkuma noteikumus vai arī nav bijis apliecinošu dokumentu — un ka attiecīgo kļūdu īpatsvars ir 63 % no lēstā kļūdu īpatsvara; uzskata, ka ir obligāti nepieciešams pastāvīgi pievērsties ar finansēm un kontroli saistītas zinātības veidošanai attiecīgajās struktūrās, un pieprasa absolūtu pārredzamību attiecībā uz saņēmējiem un apakšuzņēmējiem;

14.  pauž nožēlu, ka 34 no 133 pārbaudītajiem maksājumu darījumiem Revīzijas palāta ir konstatējusi skaitļos izsakāmas kļūdas un ka 19 % no šiem 34 darījumiem bija saistīti ar izdevumiem, kas nebija radušies, un tas varētu liecināt par krāpšanu;

15.  ir par to nobažījies, jo Komisijai bija pietiekami daudz informācijas, lai nepieļautu, atklātu un izlabotu skaitļos izsakāmās kļūdas pirms izdevumu validācijas un apstiprināšanas, un tad, ja būtu izmantota pieejamā informācija, kļūdu līmenis būtu bijis par 2,3 procentpunktiem zemāks nekā faktiski sasniegtais; sagaida, ka DG DEVCO rīkosies stingrāk, nodrošinot visas savas kontroles sistēmas darbību un izmantojot pieejamo informāciju;

16.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā ir stājusies spēkā krāpšanas apkarošanas stratēģija, un prasa pievērsties krāpšanas apkarošanas mehānismiem un to izstrādei un panākt lielāku EAF finansējuma pārredzamību;

Darbības uzraudzība un spēcīgāka pārvaldības uzticamība

17.  norāda, ka 52 maksājumu darījumos (jeb 39 %) no 133 maksājumu darījumiem, kuri attiecās uz projektiem, bija kļūdas un ka 34 no šiem kļūdainajiem maksājumu darījumiem (65 %) tās bija skaitļos izsakāmas kļūdas; pauž nožēlu, ka 14 no šiem 34 kļūdainajiem maksājumu darījumiem bija galīgie maksājumi, saistībā ar kuriem bija veiktas visas ex ante pārbaudes; atkal pauž bažas par ex ante pārbaužu neapmierinošo izpildi un par to, ka tajās atkārtoti tiek konstatēti trūkumi;

18.  vēlreiz aicina Komisiju regulāri pievērst uzmanību tam, lai ex ante pārbaudes, ko tā veic, būtu kvalitatīvas un atbilstošas, jo īpaši ņemot vērā nestabilo politisko un operacionālo vidi;

19.  konstatē, ka 2014. gadam lēstais atlikušo kļūdu īpatsvars ir 2,81 % (EUR 205,7 miljoni); ņem vērā, ka šo aplēses metodi Revīzijas palāta ir atzinusi par piemērotu metodiku, kas sniedz noderīgu informāciju par jomām, kurās kontrole būtu jāveic vēl stingrāk, un pietiekamu apliecinājumu tam, ka atlikušo kļūdu īpatsvars ir būtisks;

20.  vēlreiz atgādina Parlamenta nostāju, kurš uzskata, ka saistībā ar budžeta līdzekļu sadali pa darbības vai intervences jomām būtu lietderīgi norādīt tieši tās darbības, kurās konstatēts visvairāk trūkumu un kļūdu un kuras šai ziņā ir visvairāk pakļautas riskam; prasa DG DEVCO veikt nepieciešamo analīzi, lai to pēc iespējas ātrāk iekļautu gada darbības pārskatā;

21.  uzskata, ka kontroles mehānismu izmaksas ir jāsaglabā pieņemamā līmenī, ka ir jāsniedz precīzāka informācija par kontroles mehānismu izmaksu lietderību (piemēram, informācija par kļūdām, kas atklātas un izlabotas ārējo revīziju vai pašas Komisijas veikto pārbaužu rezultātā) un ka ir jāaptver visu veidu tiešās izmaksas vai kontroles mehānismu izmaksu lietderības rādītāji, tā nepieļaujot lieku kontroles līmeņu uzkrāšanos;

22.  uzskata, ka šajā kontekstā ir vienlīdz jāņem vērā gan kontroles un atbildības, gan Savienības finansējuma uzraudzības un pievilcības pienācīga līdzsvarošana;

23.  atzinīgi vērtē to, ka ir sācis darboties ES starptautiskās sadarbības un attīstības rezultātu ietvars, ar ko tiek mērīti stratēģisko attīstības mērķu īstenošanas rezultāti; par ārkārtīgi svarīgu uzskata nepieciešamību pastāvīgi sekot tam, kāda ir projekta ietekme visā tā attīstības ciklā vai kādu ietekmi rada budžeta atbalsts, un nodrošināt pienācīgu ziņošanu par projekta rezultātiem;

24.  vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi nemitīgi uzlabot to attīstības sadarbības un humānās palīdzības projektu ietekmes novērtējumu, kuri saņem finansējumu no Savienības ārējiem finanšu instrumentiem; uzsver, ka ir nepieciešama dažādu uzraudzības un ziņošanas pasākumu padziļināta, precīza un vispārēja analīze, lai nepieļautu nepareizu pārvaldību, pārredzamības trūkumu un Savienības līdzekļu piesavināšanos;

25.  tāpat kā iepriekšējos gados atkal stingri norāda, ka Komisijai ir jāpanāk aizvien lielāka Savienības delegāciju pārskatatbildība, kurām personālu nodrošina Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD); uzskata, ka tas būtu jādara papildus ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu izstrādāšanai, kurus sagatavo un paraksta Savienības delegāciju vadītāji;

26.   norāda, ka vajadzētu nepārprotami atgādināt Savienības delegāciju vadītājiem par to, kādi vadības un uzraudzības pienākumi viņiem ir jāveic, lai nodrošinātu uzticamu pārvaldību attiecībā uz visu delegācijas darbību kopumā (svarīgākie pārvaldības procesi, kontroles pārvaldība, galveno darbības rādītāju atbilstīga izpratne un novērtējums); uzsver, ka ir jāpanāk nepārprotams līdzsvars starp politiskajiem un vadības pienākumiem;

27.  uzskata, ka vispārējās pamatnostādnēs būtu jāsniedz Savienības delegāciju vadītājiem skaidri norādījumi attiecībā uz to, kā formulēt atrunas, no kā tās veidojas, kādi elementi ir jāapsver, pirms tiek sniegta atruna (ar finansēm un reputāciju saistītie riska faktori, darbības nepilnības, konstatētie iekšējie un ārējie ierobežojumi), un kā tas ietekmē finansēšanas un maksājumu darījumu pārvaldību; atgādina, ka, sniedzot atrunu, ir precīzi jānorāda, kurā procesā konstatētas atkārtotas vai pārejošas nepilnības, kā darbojas iekšējo kontroles standartu kopums, cik šie standarti ir atbilstoši un kādi ir to piemērošanas rezultāti;

28.  aicina EuropeAid savā gada darbības pārskatā sniegt vispārēju informācijas izklāstu un analīzi, lai Savienības delegāciju sasniegumi būtu vieglāk atpazīstami un lai panāktu, ka delegāciju vadītāju sagatavotās atbildes ir pietiekami kvalitatīvas, konsekventas un viendabīgas;

29.  uzskata, ka, pamatojoties uz pārvaldības informāciju un galvenajiem darbības rādītājiem, ir svarīgi noteikt, pēc kādām tendencēm būtu jāpielāgo plānošanas cikli un jāpanāk, lai Savienības sniegtā palīdzība attīstības jomā dažādās nozarēs kopumā būtu rezultatīvāka;

30.  aicina EuropeAid un EĀDD stingrāk uzraudzīt to, kā delegāciju vadītāji pilda savus pienākumus kā kredītrīkotāji ar Komisijas pastarpināti deleģētām pilnvarām, un tā censties panākt, ka viņi uzņemas lielāku pārskatatbildību, sniedzot kvalitatīvus, visaptverošus un izsmeļošus ziņojumus līdz ar precīzu informāciju gada darbības pārskatā;

Jaunās attīstības politikas sistēmas īstenošana un ar to saistītās problēmas

31.  atzinīgi vērtē to, ka attīstības programma ir atjaunota un ka tās darbības termiņš ir pagarināts līdz 2030. gadam, pieņemot septiņpadsmit ilgtspējīgas attīstības pamatmērķus un 169 ar tiem saistītus mērķus, jo tas reāli nostiprina visu attīstības politiku;

32.  pieprasa īstenot vērienīgāku stratēģiju, pārvaldību un pārskatatbildību attiecībā uz EAF finansējumu; uzsver, ka tā ir iespēja panākt visu ar EAF saistīto darbību optimālāku elastību, nosakot stingrākus ekonomiskās un finansiālās efektivitātes kritērijus un identificējot ar lietderību un efektivitāti saistītos ieguvumus, ko apliecina pārvaldības darba rezultāti; vajadzību novērtējuma sagatavošanu uzskata par lietderīgu sākumposmu ceļā uz to, lai galarezultātā būtu garantēta Savienības finansējuma efektivitāte;

33.  uzsver, ka politikas saskaņotība attīstībai (PCD) ir Līgumā ietverta prasība; norāda, ka tas nozīmē — būtu jāpanāk, ka izdevumi visās attiecīgajās politikas jomās ir atbilstoši mērķiem, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā, un ka nelabvēlīga ietekme netiek pieļauta un tiek izbeigta; uzskata, ka tādēļ izdevumu vērtēšanai, raugoties no PCD perspektīvas, vajadzētu kļūt par ierastu darbību, īstenojot izdevumu sagatavošanas, uzraudzības, paziņošanas, novērtēšanas un revīzijas procesus visās attiecīgajās politikas jomās, tostarp tirdzniecības, lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas jomās;

34.  aicina Komisiju pārskatīt un precizēt politikas stratēģijas un finansētāju koordinēšanas sasaisti dažādiem palīdzības instrumentiem, kas jau tiek izmantoti, un tas jo īpaši attiecas uz budžeta atbalstu, apvienošanas darbībām un projektu vadību; uzskata, ka privātā sektora investīcijas un privātā kapitāla plūsmas ir noteicošie faktori, kas veicina ilgtspējīgu attīstību, un ka tikpat svarīga ir institucionālo spēju un stabilu valsts pārvaldes sistēmu veidošana, lai panāktu lielāku pārredzamību, samazinātu korupciju un pašos pamatos izskaustu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

35.  uzsver, ka attīstība nav iespējama bez miera un miers nav iespējams bez attīstības; šajā sakarībā norāda, ka cilvēktiesības, laba pārvaldība, miera un demokrātijas veidošana būtu jānosaka par attīstības politikas prioritātēm un ka darbībām, ar ko cenšas panākt, lai būtu sasniegts ilgtspējīgas attīstības mērķis par mieru un tiesiskumu (16. IAM), vajadzētu kļūt par vienu no nacionālo indikatīvo programmu (NIP) centrālajiem elementiem attīstības sadarbības kontekstā; turklāt uzsver, ka būtu jāpieprasa, lai Savienības partneri, pamatojoties uz ticamiem un abām pusēm pieņemamiem rādītājiem, iesniegtu ikgadējus ziņojumus par to, ciktāl ir izdevies sasniegt 16. IAM un izpildīt ar to saistītos uzdevumus;

36.  aicina Komisiju ņemt vērā Parlamenta bažas un piezīmes par NIP projektiem un atspoguļot Parlamenta secinājumus NIP galīgajā versijā; prasa ieviest oficiālas kontroles pilnvaras attiecībā uz EAF, iestādēm šajā nolūkā, iespējams, slēdzot saistošu nolīgumu saskaņā ar Līguma 295. pantu;

Savienības trasta fondu un finansējuma apvienošanas mehānismu uzraudzība

37.  atzinīgi vērtē apņemšanos ārkārtas situācijās līdzekļus piešķirt ātrāk un elastīgāk un apvienot finansējumu no vairākiem avotiem, lai krīzes gadījumā reaģētu uz visiem tās aspektiem; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai ar sākotnējo finansējumu EUR 1,8 miljardu apmērā, lai varētu visaptveroši reaģēt uz bēgļu krīzi un lai novērstu pamatcēloņus, kuri izraisa neatbilstīgu migrāciju un personu pārvietošanu Āfrikā;

38.  atzinīgi vērtē ES trasta fonda Bêkou izveidošanu un šā fonda ieguldījumu starptautiskos pasākumus, kuri tiek īstenoti, reaģējot uz krīzi Centrālāfrikas Republikā; pieprasa dalībvalstu lielāku līdzdalību, lai panāktu, ka šis fonds sāk darboties ar pilnu jaudu;

39.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots ES trasta fonds Madad konflikta seku pārvarēšanai Sīrijā un ka ir izveidots Ārkārtas trasta fonds Āfrikai; aicina dalībvalstis palielināt savu finansiālo līdzdalību visos ES trasta fondos;

40.  uzsver, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai apropriācijas vienmēr būtu saistītas ar pamataktos noteiktajiem mērķiem un principiem, un uzskata, ka apropriāciju piešķiršana trasta fondam nedrīkstētu notikt uz EAF un ilgtermiņa Savienības politikas nostādņu rēķina;

41.  atzīst pievienoto vērtību, ko nodrošinātu daudzu valstu iemaksu apvienošana Savienības līmenī, papildus iespaidīgajām iemaksām no ārējiem finansēšanas instrumentiem un EAF; tomēr mudina dalībvalstis rīkoties efektīvi, sniedzot Savienības ieguldījumam līdzvērtīgu ieguldījumu, nevis atvēlēt minimālo summu, kas nepieciešama balsstiesību iegūšanai;

42.  atzīmē, ka trasta fondi ir viens no ad hoc risinājumiem, un tas liecina, ka Savienības budžetam un daudzgadu finanšu shēmai trūkst resursu un elastības, kas ir vajadzīgi, lai ātri un visaptveroši risinātu smagas krīzes situācijas; pauž nožēlu, ka tādējādi tiek apieta budžeta lēmējinstitūcija un apdraudēta budžeta vienotība;

43.  atzīst, ka attīstības politika ir cieši saistīta ar migrācijas politiku un ka Savienības un ĀKK valstu attiecībās tām abām ir ārkārtīgi liela nozīme; ņemot to vērā, uzskata, ka Savienībai vēl rūpīgāk būtu jāapsver, kā panākt, lai šādu trasta fondu darbības būtu saskaņotas un izmaksu ziņā lietderīgas, un kā tās vislabāk sasaistīt ar citām divpusējām attīstības politikas nostādnēm un instrumentiem;

44.  turklāt uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta trasta fondu efektivitātei un politiskajai pārvaldībai, un tas jo īpaši attiecas uz ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai, kā arī garantiju trūkumam un uzraudzībai pār piešķirto līdzekļu galīgo izlietojumu;

45.  vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir panākt, lai būtu pietiekami daudz kontroles mehānismu, kas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras kontekstā ļauj īstenot budžeta izpildes rūpīgu politisko pārbaudi; mudina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai panāktu lielāku budžeta lēmējinstitūcijas un budžeta kontroles iestādes līdzdalību un lai trasta fondus un citus mehānismus labāk pielāgotu budžeta normatīviem, šajā nolūkā jo īpaši nodrošinot, ka šādi fondi un mehānismi tiek iekļauti Savienības budžetā;

46.  atkārtoti prasa regulāri ziņot Parlamentam par to, kā un ar kādiem rezultātiem ir izmantoti finansējuma apvienošanas mehānismi, lai Parlaments varētu īstenot savas pārbaudes pilnvaras, vērtējot tieši pārvaldības spējas un pievienoto vērtību;

47.  uzsver, ka jauni finanšu instrumenti un apvienotie finanšu instrumenti tāpat būtu jāveido atbilstoši galvenajiem mērķiem, ko Savienība noteikusi attīstības politikai, un pievēršoties jomām, kurās iespējama vislielākā pievienotā vērtība un stratēģiskā ietekme;

48.  aicina Komisiju nodrošināt stabilu un pārredzamu sistēmu, kas paredz atbildības uzņemšanos un ar ko panāk atbilstību visās apvienošanas programmās iekļautajiem attīstības efektivitātes principiem un attīstības mērķiem, kā arī nodrošināt, ka papildus ir garantēta šādas sistēmas attīstība, kā ieteikts Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 16/2014 „ES ārpolitikas atbalstam paredzētās reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju un finanšu iestāžu aizdevumu apvienošanas efektivitāte”;

49.  ņem vērā, ka līdz šim finansējums lielākoties ir piešķirts no Savienības budžeta un EAF un ka dalībvalstu ieguldījums trasta fondos pagaidām vēl ir bijis salīdzinoši mazs; mudina dalībvalstis nodrošināt, lai to ieguldījums trasta fondos būtu līdzvērtīgs ieguldījumam no Savienības budžeta un EAF;

EIB pārvaldītā ĀKK ieguldījumu mehānisma darbības rādītāji

50.  atgādina, ka no devītā un desmitā EAF ieguldījumu mehānismam tika piešķirti EUR 3185,5 miljoni, kas bija paredzēti ĀKK valstīm un AZT, un ka vēl EUR 500 miljoni tika piešķirti no vienpadsmitā EAF saskaņā ar ietekmes palielināšanas finansējuma programmu, kas ļaus uzņemties vēl vairāk risku vēl sekmīgai attīstības veicināšanai, nodrošinot uz ietekmi vērstu ieguldījumu;

51.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā EIB pirmo reizi bija sagatavojusi ziņojumu par savu ārējo darbību rezultātiem un ka EIB izmanto 3 pīlāru vērtēšanas sistēmu un rezultātu mērīšanas sistēmu, lai ex ante izvērtētu ieguldījumu projektu gaidāmos rezultātus; tomēr uzskata, ka gan ex ante, gan ex post analīze ir jāpilnveido vēl vairāk, lai varētu izmantot ne vien ekonomikas rādītājus, bet arī vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības kritērijus;

52.  aicina EIB galveno prioritāti piešķirt tam, lai ieguldījumu ietekme būtu ilgstoša un lai tie veicinātu ilgtspēju;

53.  mudina EIB arī turpmāk atbalstīt vietējā privātā sektora attīstību, jo tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kuri veicina ilgtspēju, un atbalstīt pamata sociālo un ekonomisko infrastruktūru, kas akūti nepieciešama saņēmējiem, kā arī centienus rast jaunus vietējos un reģionālos partnerus specifiskajā mikrofinansējuma jomā; aicina EIB panākt lielāku papildvērtību, pienācīgāk pamatojot līdzekļu izlietojumu;

54.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 14/2015 „Vai ĀKK ieguldījumu mehānisms rada pievienoto vērtību?”, jo tas ir pozitīvs piemērs tam, kā Revīzijas palāta ir veikusi pasākumus saistībā ar 2012. un 2013. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrām, kuru procesā Parlaments pieprasīja, lai pirms EIB ārējām darbībām piešķirto pilnvaru vidusposma pārskata un ieguldījumu mehānisma vidusposma pārskata tiktu sagatavots īpašs ziņojums par EIB ārējo aizdevumu darbību rezultātiem un to, cik lielā mērā tās atbilst Savienības politikas nostādnēm un mērķiem attīstības jomā;

55.  ĀKK ieguldījumu mehānisma revīziju uzskata par labu Parlamenta un Revīzijas palātas sadarbības un kopīgi veiktas pārbaudes praksi; revīzijas ziņojumu uzskata par atspēriena punktu, jo tā ir pirmā revīzija, ko Revīzijas palāta veikusi attiecīgajā jomā; pauž nožēlu, ka uz ieguldījumu mehānismu neattiecas ikgadējā revīzija, ko Revīzijas palāta veic ticamības deklarācijas vajadzībām;

56.  ņem vērā revīzijas secinājumus par ĀKK ieguldījumu mehānisma atbilstību Savienības politikas mērķiem attīstības jomā un par šā mehānisma katalītisko ietekmi; atzinīgi vērtē EIB un Komisijas veiksmīgo sadarbību projektu meklēšanas un atlases posmos; pauž nožēlu, ka nav bijis iespējams precīzāk noteikt pievienoto vērtību, ko sniedzis ĀKK ieguldījumu mehānisms; tādēļ aicina Revīzijas palātu turpmāk īpašajos ziņojumos sniegt konkrētākus piemērus un izcelt atsevišķus projektus, lai tās secinājumi un ieteikumi būtu uzskatāmāki;

57.  prasa, lai sistemātiski tiktu publiskoti ĀKK ieguldījumu mehānisma līgumi par tālākaizdevumiem un būtu pieejami valdes lēmumi un vadības dokumenti;

58.  uzskata, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai EIB pastāvīgi veltītu laiku pienācīgas pārbaudes politikas īstenošanai, vienlaikus izmantojot arī rezultātu vērtēšanas instrumentus, lai labāk pārzinātu finanšu starpnieku un saņēmēju profilu un arī labāk izvērtētu projektu ietekmi uz galīgajiem saņēmējiem;

59.  uzskata, ka Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanai būtu jāattiecas uz visu Savienības nodokļu maksātāju naudu; tādēļ vēlreiz uzsver un ir stingri pārliecināts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde arī attiecībā uz ĀKK ieguldījumu mehānismu, kura pārvaldību EIB nodrošina Savienības vārdā, jo šī mehānisma finansēšanai tiek izmantota Savienības nodokļu maksātāju nauda;

60.  atzīmē, ka 2015. gadā ir atjaunots Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 3. punktā minētais trīspusējais nolīgums starp EIB, Komisiju un Revīzijas palātu, kurš reglamentē šo iestāžu sadarbību attiecībā uz metodēm, ar kādām Revīzijas palāta pārbauda EIB darbību Savienības un dalībvalstu līdzekļu pārvaldīšanas jomā; vēlreiz atgādina, ka Parlaments atbalsta to, lai Revīzijas palātas pilnvaras šajā jomā tiktu atjauninātas, tās attiecinot arī uz visiem jaunajiem EIB finanšu instrumentiem, kas saistīti ar Savienības vai EAF publisko finansējumu;

61.  mudina EIB izstrādāt un sākt izmantot visaptverošu pieeju, kas vajadzīga, lai risinātu ārkārtīgi problemātiskos jautājumus, kurus rada migrantu plūsma uz Eiropu, un šajā nolūkā cita starpā arī apņēmīgāk rīkoties šo plūsmu izcelsmes valstīs un tām tiešajās kaimiņvalstīs;

Budžeta atbalsta pārvaldība

62.  norāda, ka budžeta atbalsta maksājumu kopsumma 2014. gadā bija EUR 794 miljoni; turklāt konstatē, ka tikai divos no pārbaudītajiem 32 darījumiem, kas bija saistīti ar budžeta atbalstu, Revīzijas palāta konstatēja maznozīmīgas skaitļos izsakāmas kļūdas;

63.  atgādina, ka budžeta atbalsts kā divpusējas sadarbības veids ir saistīts ar ciklisku fiduciāro risku, kas atkarīgs no partneru darbības efektivitātes, un ar korupcijas un krāpšanas risku; pieprasa rūpīgi īstenot uzraudzību un veidot pamatīgu politisko dialogu starp Savienību un partnervalstīm par mērķiem un par to, kas ir darīts, lai sasniegtu rezultātus, par kuriem ir panākta vienošanās, kā arī par darbības rādītājiem un par sistēmiskā riska analīzi un riska mazināšanas stratēģiju;

64.  uzskata, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, cik rezultatīva ir partnervalstu darbība publiskā sektora finanšu pārvaldības, budžeta pārredzamības un makroekonomisko nosacījumu ziņā, lai optimālāk nodrošinātu spēju veidošanu un sasniegto rezultātu uzraudzību;

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām

65.  norāda, ka 2014. gadā starptautisku organizāciju īstenotiem projektiem no EAF tika izmaksāti EUR 908,6 miljoni;

66.  aicina attiecīgās Savienības iestādes un ANO institūcijas ievērot visus finanšu un administratīvā pamatnolīguma (FAFA) noteikumus un tos pilnībā īstenot; prasa, lai Komisija ziņotu Parlamentam par to, kā tiek īstenots FAFA un ar to saistītās pamatnostādnes, un lai tā noteiktu, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi, un sagatavotu šajā sakarībā attiecīgus priekšlikumus;

67.  mudina ANO un attiecīgās ANO institūcijas arī turpmāk padziļināt savu sadarbību ar Savienību, šajā nolūkā pastāvīgi veidojot vispusīgas uzraudzības un ziņošanas sistēmas; uzsver, ka atšķirīgas dažādu starptautisko līdzekļu devēju prasības attiecībā uz ziņošanas pienākumiem un maksāšanas nosacījumiem var mazināt palīdzības efektivitāti un lietderību; pauž nožēlu, ka ziņojumi, ko Komisijai sniedz partneru organizācijas, kurām uzticēta Savienības budžeta izpildes nodrošināšana saskaņā ar netiešu pārvaldību, bieži vien ir nepilnīgi vai nav pietiekami vērsti uz rezultātiem;

68.  atgādina, ka strukturēta sadarbība starp Savienību un ANO ir vienīgais veids, kā patiešām nepieļaut finansējuma neefektīvu izmantošanu un darbību pārklāšanos; atzinīgi vērtē to, ka, pateicoties ANO starpniecībai, Savienības sniegtais atbalsts var nonākt līdz tiem pasaules reģioniem, kurus Savienība pati saviem spēkiem nevarētu sasniegt;

69.  uzstāj, ka ir jāpanāk visaugstākā pārredzamības un institucionālās pārskatatbildības pakāpe visos līmeņos, šajā nolūkā nodrošinot, ka ir pieejama izsmeļoša un precīza informācija par budžetu un finanšu dati, lai Parlaments varētu rūpīgi veikt pārbaudi; prasa īstenot vērienīgāku publiskošanas politiku attiecībā uz informāciju par iecerēm, saņēmējiem un finansējumu, tā cenšoties panākt labāku Savienības naudas pārvaldību;

70.  uzskata, ka ir jānodrošina Savienības atpazīstamība, arī attiecībā uz to, kurš ir atbildīgs par rezultātiem, it īpaši līdzfinansētu un ar vairāku finansētāju līdzdalību īstenotu iniciatīvu gadījumā, jo tam ir fundamentāla nozīme, lai regulāri un ātri sniegtu informāciju par līdzekļu apvienošanu, tā garantējot Savienības finansējuma izsekojamību;

71.  uzskata, ka, liekot uzsvaru uz Savienības sniegtā atbalsta izpildes rādītājiem, uz rezultātiem vērstā pieeja ir jāuzlabo, ieviešot uz rezultātiem balstītas pārskatatbildības un rezultātu mērīšanas sistēmu, kas ļautu noteikt, cik projekti ir droši ekonomiskās un sociālās ilgtspējas ziņā, un kas ļautu novērtēt projektu efektivitāti un lietderību;

72.  stingri iesaka ikvienas ES finansētas darbības plānošanas posmā noteikt SMART kritērijiem atbilstošus mērķus; uzsver, ka tikai tā varēs nodrošināt, lai rezultātu un ietekmes ex post novērtējums sniegtu Parlamentam skaidru un ticamu pārskatu;

Novērtēšanas un uz rezultātiem vērstas uzraudzības sistēmas

73.  pauž nopietnas bažas par to, ka EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstas uzraudzības sistēmas nav pietiekami uzticamas, jo pienācīgā līmenī nav nodrošināta programmu vērtēšanas uzraudzība un kontrole, un ka EuropeAid nespēj garantēt, lai dažādām vērtēšanas darbībām efektīvi būtu atvēlēti atbilstoši personāla un finanšu resursi;

74.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2014 „EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstas uzraudzības sistēmas”; aicina DG DEVCO savās novērtēšanas un uzraudzības sistēmās nekavējoties novērst dažādas nepilnības, uz kurām norādīts īpašajā ziņojumā, un sevišķi nopietnos trūkumus DG DEVCO novērtēšanas sistēmā; uzsver, ka slikti funkcionējošas novērtēšanas sistēmas dēļ ir lielāks risks atlasīt projektus, kas nav pietiekami kvalitatīvi vai kas īstenošanas rezultātā nenodrošina tajos noteikto mērķu sasniegšanu; ar bažām atzīmē, ka Komisijai un Revīzijas palātai ir atšķirīgi viedokļi par to, kas ir ticama informācija par budžeta atbalsta darbību efektivitāti; uzskata, ka personāla trūkums ES delegācijās un DG DEVCO novērtēšanas nodaļā ir saistīts ar Revīzijas palātas norādītajām problēmām; uzskata, ka tas skaidri liecina, cik nelabvēlīgi darbinieku skaita samazināšana var ietekmēt Savienības programmu efektīvu darbību;

75.  norāda, ka ir obligāti jānodrošina, lai Parlamentam kā budžeta kontroles iestādei būtu skaidrs priekšstats par to, ciktāl faktiski ir sasniegti Savienības galvenie mērķi;

76.  atgādina, ka Komisijai, īstenojot apņemšanos nodrošināt kvalitāti, būtu jāsniedz ārējs, objektīvs un neatkarīgs pārskats par savu palīdzības projektu un programmu īstenošanas rezultātiem; uzskata, ka politikas izstrādes un tās pārskatīšanas procesā vērtēšanas rezultātiem ir galvenā nozīme, lai pielāgotu politikas stratēģiskos mērķus un panāktu kopumā labāku atbilstību citām Savienības politikas jomām;

77.  uzskata, ka ieguldījums rezultātu analīzes un apkopošanas darbībās ne vien nodrošina vispārēju priekšstatu par tendencēm, bet ļauj arī gūt pieredzi, kas vērtēšanas procesus padara vēl efektīvākus, turklāt vienlaikus ļauj iegūt labāku faktu materiālu lēmumu pieņemšanai un politikas veidošanai;

78.  uzskata, ka zināšanu apmaiņai ar visiem iespējamiem līdzekļiem un instrumentiem ir izšķiroša nozīme, lai veidotu ne vien vērtēšanas kultūru, bet visupirms arī efektīvu izpildes kultūru;

79.  uzskata, ka steidzami ir nepieciešama pārredzamība; tāpēc aicina Komisiju, izmantojot elektroniskus līdzekļus, katru gadu iesniegt Parlamentam Excel datnē sagatavotu sarakstu ar šādām iedalījuma kategorijām: a) saņēmēji, b) valstis, c) saņēmējorganizācijas, d) dotācijas mazāk kā EUR 1 miljona apmērā, e) dotācijas EUR 1 miljona līdz EUR 3 miljonu apmērā, f) dotācijas EUR 3 miljonu līdz EUR 5 miljonu apmērā, g) dotācijas EUR 5 miljonu līdz EUR 10 miljonu apmērā un h) dotācijas vairāk nekā EUR 10 miljonu apmērā;

Savienības atbalsts kokmateriālu ražotājvalstīm saskaņā ar ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT)

80.  uzskata, ka FLEGT iniciatīva ir ārkārtīgi svarīga labākai mežu pārvaldībai, mežu saglabāšanai un tiesību aktu izpildes nodrošināšanai, šajā nolūkā jo īpaši izmantojot visus iespējamos līdzekļus (tostarp brīvprātīgus partnerattiecību nolīgumus vai pienācīgas finanšu pārbaudes), lai risinātu visā pasaulē aktuālo nelikumīgas mežizstrādes problēmu un palīdzētu nodrošināt kokmateriālu eksportu uz Savienību;

81.  tomēr pauž nožēlu par trūkumu akumulēšanos, kas konstatēta FLEGT rīcības plāna un projektu īstenošanas posmā un kas tagad ir pamatīgi jāizvērtē; ir cieši pārliecināts, ka pēc EUR 300 miljonu piešķiršanas ar FLEGT saistītam atbalstam laikposmā no 2003. līdz 2013. gadam nu ir pienācis laiks nopietni izanalizēt izmaksas un ieguvumus attiecībā uz to, kā ar FLEGT tiek mazināta nelikumīga mežizstrāde;

82.  pauž nožēlu, ka FLEGT rīcības plāns tiek īstenots lēni, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010(27) (Savienības kokmateriālu regula) ir pieņemta ar novēlošanos un ka Komisija gausi izdara secinājumus no pieredzes, ko guvusi no FLEGT finansēšanas kopumā;

83.  aicina Komisiju pārstrukturēt Savienības finansējumu, turpmāk vairs neizmantojot vairākus budžetus un apsverot iespēju izmantot vienu skaidri noteiktu budžetu;

84.  atgādina, ka iespēja izsekot koksnes izstrādājumu apritei starp Savienību un kokmateriālu eksportētājvalstīm, izmantojot likumīgi izveidotu darbības licencēšanas sistēmu, būtu jāuzskata par pastāvīgu pamatmērķi, jo īpaši ņemot vērā to, ka plaši ir izplatīta korupcija, ka vāji tiek nodrošināta tiesību aktu izpilde un ka netiek pietiekami izvērtēts ar projektiem saistītais risks un ierobežojumi;

ĀKK un ES enerģijas instruments atjaunojamās enerģijas atbalstam Austrumāfrikā

85.  atzinīgi vērtē to, ka ar otro uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saistībā ar enerģijas instrumentu par obligātu ir kļuvusi prasība veikt izpildes iespēju sākotnēju izpēti; uzsver, ka sākotnējā izpēte būtu jāveic, pamatojoties uz precīziem un reāli īstenojamiem scenārijiem un aplēsēm attiecībā uz to, kā projekta izpildē varētu iesaistīt vietējos iedzīvotājus, lai panāktu lielāku vietējo atbildību un veicinātu raitāku projekta norisi;

86.  stingri uzsver to, ka projekta izpildes iespējamība būtu stabilāk jāsaista ar sociālekonomisko un vides ilgtspēju, lai nodrošinātu ne vien enerģijas instrumenta projektu lietderību, saskaņotību un atpazīstamību, bet arī efektivitāti un vērienīgākus rezultātus attiecīgajos reģionos;

87.  uzskata, ka projektu, sevišķi grūtībās acīmredzami nonākušu projektu, un ar tiem saistīto risku uzraudzība būtu jāveic regulāri, vienlaikus ātri īstenojot šādu risku mazināšanas pasākumus;

88.  uzsver, ka ir jāpanāk, lai vietējās ieinteresētās personas (piemēram, NVO vai vietējie iedzīvotāji) iesaistītos visos enerģijas instrumenta atbalstīto projektu īstenošanas cikla posmos (no sākumposma līdz pat posmam pēc izpildes), šajā sakarā rūpīgi apsverot prasību par pastāvīgu atbalstu vietējo spēju veidošanai, un ka ir jāpanāk vēl lielāka vietējā atbildība, lai projekts būtu dzīvotspējīgs un tā rezultāti būtu noturīgi arī pēc tam, kad finansēšanas periods būs noslēdzies;

Savienības atbalsts Haiti

89.  atgādina, ka tā dēvētajiem valsts veidošanas pasākumiem ir jābūt centrālajam Savienības stratēģijas elementam attīstības jomā uzskata, ka jebkurā šādas krīzes situācijā ir jāpievērš pienācīga uzmanība tam, lai valsts pārvaldības sistēma katastrofu riska mazināšanai būtu pamatīga un darbotos efektīvi, jo tad sekmīgi būs arī Savienības intervences pasākumi;

90.  vēlreiz aicina Komisiju un EĀDD informēt Parlamentu par panākto progresu, jo īpaši saistībā ar riska pārvaldību un gatavību īstenot programmu un sasniegt tās mērķus pēckatastrofas apstākļos;

Savienības atbalsts cīņai pret spīdzināšanu un nāvessoda atcelšanai

91.  atgādina, ka cilvēktiesību ievērošana un demokrātija ir viens no ĀKK valstu un Savienības partnerattiecību stūrakmeņiem; mudina EĀDD un Komisiju pilnveidot Savienības delegāciju spēju panākt lielāku efektivitāti un iespaidīgākus rezultātus un spēju ietekmēt cilvēktiesību un demokrātijas politikas kultūru;

92.  uzskata, ka EĀDD un Komisijai būtu jāveic vairāk kopīgas plānošanas un uzraudzības darbību cilvēktiesību jautājumos, lai tie būtu atbilstošāki vietējām politiskajām un cilvēktiesību stratēģijām;

93.  šajā sakarībā norāda, ka ietekmes mērīšanas sistēmas ir diezgan vājas un ka daļēji tam par iemeslu ir neskaidrs projektu loģiskais pamatojums, jo trūkst labi definētu kritēriju un mērķu; aicina Komisiju precizēt projektu loģiskā pamatojuma prasības, lai projekti būtu rezultatīvāki un nodrošinātu lielāku pievienoto vērtību;

Jaunu ES un ĀKK valstu partnerattiecību veidošana

94.  uzskata — tas, ka ir pieņemta jauna ilgtspējīgas attīstības mērķu pasaules mēroga sistēma, ietekmē visu EAF darbību kopumā, jo ir skaidrāk noteiktas prioritātes, un ka tāpēc, ņemot vērā šo ar budžetu nesaistīto aspektu, vajadzētu arī rūpīgāk izanalizēt sīki izstrādāto finansēšanas kārtību, kas ir spēkā pašlaik; uzskata, ka EAF ietekmi tomēr var vēl vairāk palielināt ar saskaņotiem darbības rādītājiem un lielāku ģeogrāfisko kohēziju to valstu grupās, kurām nākas risināt līdzīgus problemātiskos jautājumus;

95.  vēlreiz nopietni atgādina, ka Parlaments ir aicinājis Padomi un dalībvalstis rīkoties, lai EAF iekļautu Savienības budžetā, tā panākot spēcīgāku demokrātisko kontroli; prasa, lai Komisija (konkrēti, tās darba grupa, kuras uzdevums ir rast risinājumu laikposmam pēc Kotonū nolīguma darbības beigām) informētu Parlamentu par to, kāda ir pašreizējā situācija diskusijās par Kotonū nolīguma aizstāšanu pēc 2020. gada un par iespējamiem variantiem;

Eiropas Attīstības fondi 2014.–2016. gada migrācijas krīzes kontekstā

96.  norāda, ka palīdzība attīstības jomā tiek sniegta, lai mazinātu nabadzību vistrūcīgākajās pasaules valstīs, un ka līdz šim ar EAF ir izdevies panākt ievērojamu progresu ĀKK valstīs un AZT;

97.  ir stipri nobažījies par bēgļu pašreizējo plūsmu, jo īpaši tādēļ, ka nepārtraukti palielinās ekonomisko migrantu īpatsvars, lai gan liels ir arī kara bēgļu un patvēruma meklētāju skaits;

98.  uzskata, ka palīdzībai attīstības jomā atvēlētie līdzekļi ir jāizmaksā krietni efektīvāk un ka palīdzībai ir jāatbilst tā dēvētajam pievienotās vērtības kritērijam; uzsver, ka tikai tā var nodrošināt cilvēkiem pieņemamus dzīves apstākļus un nepieļaut ekonomiskās migrācijas plūsmu palielināšanos;

99.  uzsver, ka EUR 9673 miljoni no pašreizējā un visiem iepriekšējiem EAF patlaban ir iestrēguši dažādās saistību fāzēs, tādās kā neizpildītās saistības (reste à liquider — RAL), konkrētam nolūkam neparedzētās saistības (reste à contracter — RAC) un nesamaksātās saistības (reste à payer — RAP); uzskata, ka par to skaidri liecina šī tabula:

EAF

RAL summa

RAC summa

RAP summa

8.

  36 291 173

  15 067 281

  21 223 892

9.

  754 545 794

  298 932 156

  455 613 639

10.

  8 195 173 994

  3 072 710 058

  5 122 463 936

11.

  565 263 991

  429 067 226

  136 196 765

Līdzfinansējums

  121 744 226

  14 408 394

  107 335 833

Kopā

  9 673 019 179

  3 830 185 114

  5 842 834 065

100.  ir noraizējies, ka ĀKK valstīs un AZT esošo Savienības delegāciju vadītājiem, par kuru darbību ir atbildīgs EĀDD, ir uzticēta 917 projektu pārraudzība un ka 428 no šiem projektiem kavējas īstenošana vai ir apdraudēta tajos noteikto mērķu sasniegšana; par ļoti satraucošu uzskata faktu, ka attiecīgo projektu vērtība ir EUR 9188 miljoni;

101.  pieprasa īstenot ar gūto pieredzi pamatotu pieeju attiecībā uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas secinājumiem un uzsver, ka ir jāpanāk mērķtiecīgāka EAF līdzekļu izmantošana; tādēļ piedāvā ideju par elastīgāku izmaksāšanas stratēģiju, kas Savienībai ir vajadzīga, lai pārvarētu migrācijas krīzi;

102.  uzskata, ka viena ceturtā daļa no vienpadsmitā EAF līdzekļiem būtu jāpiešķir tieši migrācijas krīzes novēršanai un jau pastāvošo migrācijas plūsmu pārvaldībai;

Saistībā ar Parlamenta rezolūciju veiktie pasākumi

103.  aicina Revīzijas palātu savā nākamajā gada pārskatā izanalizēt pasākumus, kas veikti saistībā ar Parlamenta ieteikumiem.

22.2.2016

Attīstības komitejaS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2015/2203(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Doru-Claudian Frunzulică

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka Savienības attīstības palīdzības izdevumi bieži vien ir saistīti ar ļoti problemātiskām situācijām, kas palielina projektu īstenošanas, novērtēšanas un izdevumu kontroles sarežģītību; tādēļ attīstības palīdzības jomā mēdz būt lielāks kļūdu skaits nekā citās Savienības politikas jomās;

2.  ņem vērā to, ka Revīzijas palāta ir aprēķinājusi — kļūdu īpatsvars Eiropas Attīstības fonda (EAF) izdevumos ir palielinājies no 3,4 % 2013. gadā līdz 3,8 % 2014. gadā; uzsver, ka šis kļūdu īpatsvars joprojām ir ievērojami mazāks nekā kļūdu īpatsvars dalībvalstu pārvaldītajos Savienības izdevumos;

3.  norāda, ka lielākā daļa kļūdu rodas tādēļ, ka netiek ievēroti publiskā iepirkuma noteikumi, un ņem vērā, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pausto viedokli, šis kļūdu īpatsvars būtu ievērojami mazāks, ja Komisija būtu labāk veikusi projektu ex ante pārbaudes; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu attiecībā uz nepieciešamību uzlabot ex ante pārbaudes;

4.  uzsver, ka ES delegāciju izstrādātie ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi ir kā Savienības ārējās palīdzības projektu īstenošanas momentuzņēmumi brīdī, kad ziņojumi tiek sagatavoti, un tādēļ tos nevar uzskatīt par projektu galīgajiem novērtējumiem; tādēļ iesaka neizdarīt priekšlaicīgus un neobjektīvus secinājumus par Savienības palīdzības politikas vispārējo efektivitāti;

5.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2014 „EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstas uzraudzības sistēmas”; aicina DG DEVCO nekavējoties novērst Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā norādītos novērtēšanas un uzraudzības sistēmu dažādos trūkumus, jo īpaši DG DEVCO novērtēšanas sistēmas nopietnās nepilnības; uzsver, ka slikti funkcionējoša novērtēšanas sistēma palielina risku atlasīt nepietiekami kvalitatīvus projektus vai projektus, kuru īstenošanā netiek sasniegti noteiktie mērķi; ņem vērā to, ka Komisijai un Revīzijas palātai ir atšķirīgi viedokļi attiecībā uz to, kas ir uzticama informācija par budžeta atbalsta darbību efektivitāti, un pauž bažas par šo viedokļu atšķirību; uzskata, ka pastāv likumsakarība starp darbinieku trūkumu ES delegācijās un DG DEVCO novērtēšanas nodaļā un Revīzijas palātas norādītajām problēmām; uzskata, ka tas skaidri parāda, cik negatīvas sekas Savienības programmu efektīvai darbībai var radīt darbinieku skaita samazināšana;

6.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 14/2015 „Vai ĀKK ieguldījumu mehānisms rada pievienoto vērtību”; pauž gandarījumu par to, ka Revīzijas palāta ir secinājusi — ieguldījumu mehānismam ir skaidra pievienotā vērtība;

7.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots ES ieguldījumu fonds Bêkou, kas papildina starptautiskos pasākumus, kuri tiek īstenoti, reaģējot uz krīzi Centrālāfrikas Republikā; prasa dalībvalstīm vairāk iesaistīties, lai šis fonds varētu sākt pilnvērtīgi darboties;

8.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots ES ieguldījumu fonds Madad, lai novērstu konflikta sekas Sīrijā, un ārkārtas ieguldījumu fonds Āfrikai; aicina dalībvalstis palielināt finansiālo iesaisti visos ES ieguldījumu fondos;

9.  pieņem zināšanai to, ka uz Savienības attīstības politiku tiek liktas lielas cerības, sagaidot, ka tā palīdzēs atrisināt bēgļu krīzi; šajā sakarībā uzsver, ka būtu koncentrēti jāstrādā pie tā, lai novērstu migrācijas krīzes, cilvēktiesību pārkāpumu, beztiesiskuma, korupcijas, nabadzības un bada pamatiemeslus, nevis tikai jānovirza ievērojams EAF un ASI finansējums ar migrāciju saistītām un militārām darbībām, kuru nozīmīgums attīstības veicināšanā ir neskaidrs un apšaubāms, kā arī pasākumiem klimata jomā; pilnībā atzīst daudzu problēmu sarežģītību un nepieciešamību īstenot daudzveidīgus un papildinošus reaģēšanas pasākumus, un tādēļ norāda uz nepieciešamību ieviest skaidrību pašreizējos finansēšanas pasākumos, rast citus papildu finansējuma avotus un ievērot starptautiskās saistības, kā arī spēkā esošos iekšējos juridiskos noteikumus, lai risinātu šos jaunos globālos problēmjautājumus; tādēļ prasa izveidot fondus klimata pārmaiņu novēršanai un resursus šiem fondiem cita starpā nodrošināt no finanšu darījumu nodokļiem un starptautiskajam gaisa un jūras transportam uzliktajiem oglekļa emisiju nodokļiem;

10.  atzinīgi vērtē to, ka liela daļa no Savienības attīstības palīdzības tiek sniegta kā budžeta atbalsts; prasa gadījumos, kad nosacījumi tiek ievēroti, sniegt budžeta atbalstu kā instrumentu, kas ļauj katrai valstij noteikt savas prioritātes un uzņemties pilnīgu atbildību par savu attīstību; atzinīgi vērtē to, ka no Revīzijas palātas gada pārskata var secināt, ka Komisija kopumā labi ievēro šāda īstenošanas veida nosacījumus; atgādina — ir gūti skaidri pierādījumi par to, ka no budžeta atbalsta programmām sniegtā OAP ietekmē attīstības efektivitātes principu ievērošanu, jo stimulē partnervalstis uzņemties atbildību un stiprina valstu sistēmas; atgādina, ka budžeta atbalsts var sniegt reālus rezultātus, sākot ar publisko izdevumu palielināšanos un paplašinātu pakalpojumu klāstu un beidzot ar labākiem risinājumiem nabadzīgo iedzīvotāju atbalstam; atgādina, ka budžeta atbalsts ir efektīvs tādēļ, ka, ja to sniedz pareizi, tas var tiešā veidā apmierināt saņēmējvalstu vajadzības pēc finansējuma, šīm valstīm izmantojot savas sistēmas un attīstības rādītājus, un tas var palīdzēt stiprināt valdības iestādes un veidot valstu iekšējo pārredzamību un pārskatatbildību, tādējādi samazinot korupciju;

11.  uzsver, ka ir svarīgi nemitīgi uzlabot to attīstības sadarbības un humānās palīdzības projektu ietekmes novērtējumu, kuri saņem finansējumu no Savienības ārējiem finanšu instrumentiem; uzsver, ka ir nepieciešama dažādu uzraudzības un ziņošanas pasākumu padziļināta, precīza un vispārēja analīze, lai izvairītos no nepareizas pārvaldības, pārredzamības trūkuma un Savienības līdzekļu piesavināšanās;

12.  uzsver, ka attīstība nav iespējama bez miera un miers nav iespējams bez attīstības; šajā sakarībā norāda, ka cilvēktiesības, laba pārvaldība, miera un demokrātijas veidošana būtu jānosaka par attīstības politikas prioritātēm un ka darbībām, kas saistītas ar 16. ilgtspējīgas attīstības mērķa (IAM) par mieru un tiesiskumu sasniegšanu, plānojot attīstības sadarbību, būtu jākļūst par vienu no nacionālajās indikatīvajās programmās (NIP) iekļautajām galvenajām jomām, turklāt no partneriem būtu jāpieprasa ikgadēji ziņojumi par 16. IAM sasniegšanā gūtajiem rezultātiem, šiem ziņojumiem par pamatu izmantojot uzticamus un kopīgi pieņemtus rādītājus;

13.  aicina Komisiju ņemt vērā Parlamenta bažas un komentārus par nacionālo indikatīvo programmu (NIP) projektiem un atspoguļot Parlamenta secinājumus galīgajās NIP; prasa piešķirt oficiālas pilnvaras Eiropas Attīstības fonda uzraudzībai, iespējams, slēdzot saistošu iestāžu nolīgumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pantu;

14.  aicina Komisiju nodrošināt spēcīgu un pārredzamu sistēmu, kurā tiek paredzēta atbildības uzņemšanās un ar kuru tiek nodrošināta attīstības efektivitātes principu un visās apvienošanas programmās iekļauto attīstības mērķu saskaņošana, lai panāktu papildu garantijas attīstībai, kā ieteikts Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā „ES ārpolitikas atbalstam paredzētās reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju un finanšu iestāžu aizdevumu apvienošanas efektivitāte”;

15.  uzsver, ka politikas saskaņotība attīstībai (PCD) ir līgumā ietverta prasība; norāda, ka tas nozīmē — visām atbilstīgajām politikas jomām ir jābūt saskaņotām ar attīstības sadarbības mērķiem un ir jānovērš un jāaptur to negatīvās sekas; uzskata, ka tādēļ izdevumu novērtēšanai no PCD perspektīvas būtu jākļūst par regulāru parādību visu atbilstīgo politikas jomu, tostarp tirdzniecības, lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas, sagatavošanā, uzraudzībā, ziņojumu izstrādē, novērtēšanā un izdevumu revīzijas veikšanā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.2.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira, Davor Ivo Stier, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Juan Fernando López Aguilar, Jan Zahradil, Joachim Zeller

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

7.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Jonathan Arnott, Inés Ayala Sender, Dennis de Jong, Martina Dlabajová, Ingeborg Gräßle, Bogusław Liberadzki, Monica Macovei, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Igor Šoltes, Bart Staes, Marco Valli, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Andrey Novakov, Markus Pieper, Julia Pitera, Miroslav Poche, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luke Ming Flanagan, Arne Gericke, Ramón Jáuregui Atondo, Claudiu Ciprian Tănăsescu

(1)

OV C 373, 10.11.2015., 289. lpp.

(2)

OV C 379, 13.11.2015., 124. lpp.

(3)

OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(4)

OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

(5)

OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.

(6)

OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(7)

OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

(8)

OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

(9)

OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.

(10)

OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.

(11)

OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

(12)

OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

(13)

OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.

(14)

OV C 373, 10.11.2015., 289. lpp.

(15)

OV C 379, 13.11.2015., 124. lpp.

(16)

OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(17)

OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

(18)

OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.

(19)

OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(20)

OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

(21)

OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

(22)

OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.

(23)

OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.

(24)

OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

(25)

OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

(26)

OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.

(27)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika