Procedūra : 2015/2154(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0140/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0140/2016

Debates :

PV 27/04/2016 - 17
CRE 27/04/2016 - 17

Balsojumi :

PV 28/04/2016 - 4.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0147

ZIŅOJUMS     
PDF 1553kWORD 972k
13.4.2016
PE 569.795v02-00 A8-0140/2016

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2015/2154(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referente: Martina Dlabajová

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija

(2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(2),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 3. jūnija paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2014. gadā” (COM(2015)0279) un tam pievienotos pielikumus,

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu par Savienības finansiālā stāvokļa novērtējumu, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, (COM(2015)0313) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0124, SWD(2015)0125),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3), kā arī tās īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05583/2016 – C8-0042/2016),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 8. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai par ES budžeta aizsargāšanu līdz 2014. gada beigām (COM(2015)0503),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī .. rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(6);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(8),

–  ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2014. finanšu gada galīgos pārskatus(9),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(10),

–  ņemot vērā deklarāciju(11) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(12) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(13), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(14), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2009/336/EK(15),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī .. rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(16);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijušās Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras) 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(17),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(18),

–  ņemot vērā Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijušās Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras) 2014. finanšu gada galīgos pārskatus(19),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijušās Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras) 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(20),

–  ņemot vērā deklarāciju(21) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(22) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(23), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(24), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/771/ES, ar ko izveido Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/20/EK un Lēmumu 2007/372/EK(25),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijušās Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras) direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī .. rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(26);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijušās Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras) direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

4. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijušās Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūras) 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(27),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(28),

–  ņemot vērā Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijušās Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūras) 2014. finanšu gada galīgos pārskatus(29),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijušās Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūras) 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(30),

–  ņemot vērā deklarāciju(31) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(32) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(33), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(34), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/770/ES, ar ko nodibina Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/858/EK(35),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2014/927/ES, ar ko groza Īstenošanas Lēmumu 2013/770/ES, lai Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru pārveidotu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru(36),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijušās Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūras) direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī .. rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(37);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijušās Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūras) direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

5. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(38),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(39),

–  ņemot vērā Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2014. finanšu gada galīgos pārskatus(40),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(41),

–  ņemot vērā deklarāciju(42) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(43) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(44), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(45), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/779/ES, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/37/EK(46),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī .. rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(47);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

6. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Pētniecības izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(48),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(49),

–  ņemot vērā Pētniecības izpildaģentūras 2014. finanšu gada galīgos pārskatus(50),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Pētniecības izpildaģentūras 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(51),

–  ņemot vērā deklarāciju(52) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(53) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(54), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(55), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/778/ES, ar ko izveido Pētniecības izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/46/EK(56),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Pētniecības izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī .. rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(57);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Pētniecības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

7. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijušās Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras) 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(58),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(59),

–  ņemot vērā Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijušās Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras) 2014. finanšu gada galīgos pārskatus(60),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijušās Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras) 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(61),

–  ņemot vērā deklarāciju(62) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(63) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(64), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(65), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 23. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/801/ES, ar ko izveido Inovācijas un tīklu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2007/60/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2008/593/EK(66),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijušās Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras) direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī .. rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(67);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijušās Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras) direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

8. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatu apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija

(2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(68),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(69),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 3. jūnija paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2014. gadā” (COM(2015)0279) un tam pievienotos pielikumus,

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu par Savienības finansiālā stāvokļa novērtējumu, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, (COM(2015)0313) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0124, SWD(2015)0125),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes(70), kā arī tās īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā deklarāciju(71) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05583/2016 – C8-0042/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(72),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(73) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(74), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

1.  apstiprina Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatus;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī .. rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(75);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

9. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija,

–  ņemot vērā lēmumus par izpildaģentūru 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā Savienības izdevumi sniedz ievērojamu atbalstu politikas mērķu sasniegšanai un vidēji veido 1,9 % no Savienības dalībvalstu publiskajiem izdevumiem, bet dažos īpašos gadījumos stipri vairāk par 10 %;

B.  tā kā, kad Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tas pārbauda, no vienas puses, vai līdzekļi ir izlietoti pareizi un likumīgi, un, no otras puses, vai ir sasniegti politikas mērķi un attiecīgie rezultāti, kā arī vai ir ievēroti pareizas finanšu pārvaldības principi un uz rezultātiem vērsts sniegums;

C.  tā kā 2014. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra attiecas uz gadu, kurā pārklājas divi plānošanas periodi, un daudzos gadījumos iegrāmatotie izdevumi ir saistīti ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu;

D.  tā kā Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas galvenās prioritātes ir šādas:

a)  pieņemt uzlabotu pieeju, kas balstīta uz sniegumu un vērsta uz rezultātiem, lai veicinātu līdzsvaru starp tradicionālo un jaunu tādu elementu ieviešanu, kuri atspoguļo pašreizējās un turpmākās vajadzības pēc Savienības finansējuma;

b)  koncentrēties uz 2014. gadu kā jaunā plānošanas perioda pirmo gadu, kad ir ieviesti svarīgi uz rezultātiem vērsti elementi;

c)  izklāstīt dažus uzlabojumus attiecībā uz datu pieejamību un pielietojamību, lai novērtētu reālus ieguvumus;

d)  budžeta izpildes apstiprināšanas procesā nedaudz novērtēt arī tā tiesiskā regulējuma kvalitāti, kas nosaka Savienības budžeta izdevumu sadali;

e)   budžeta izpildes apstiprināšanas procesam pieiet ne tikai ekskluzīvi, skatot tikai vienu konkrēto gadu, bet kā pastāvīgam procesam, kura būtiska daļa ir paveiktā darba pārbaude;

f)  budžeta izpildes apstiprināšanas procesam pieiet, ņemot vērā ciešās attiecības starp ES budžetu un jauno ES makroekonomiskās politikas paradigmu, balstoties uz Savienības budžeta patieso nolūku īstenot Savienības politikas jomu mērķus(76);

g)  budžeta izpildes apstiprināšanas procesam pieiet kā svarīgai platformai, pamatojoties uz kuru attiecībā uz Savienības finansējumu var piemērot un īstenot politikas ieteikumus;

E.  tā kā jaunās 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) jaunie aspekti, kas attiecas uz Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, ir šādi:

a)  tematiskā koncentrācija — ar Savienības finansējumu vajadzētu atbalstīt tikai prioritārās jomas, nevis visas jomas; prioritātes būtu precīzi jādefinē un attiecīgā gadījumā jāpamato ar kvantitatīvu analīzi un realizējamiem plāniem šo prioritāšu sasniegšanai; prioritāšu kopumam vajadzētu būt stingri ierobežotam; prioritātēm būtu jāpiešķir ievērojams finansējums reālu rezultātu un ieguvumu panākšanai;

b)  integrēta un konkrētai vietai pielāgota pieeja un sinerģija — ar programmām un projektiem būtu jāpanāk ne tikai tajos noteiktie rezultāti un ieguvumi, bet šiem rezultātiem un ieguvumiem būtu jāpapildina citu programmu un projektu nodrošinātie rezultāti un ieguvumi, izmantojot sinerģiju un vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu; sinerģija būtu jāsasniedz noteiktā teritorijā; lai minētā sistēma darbotos, ir svarīgi izveidot pārvaldības sistēmu, ar kuru tiktu radīti piemēroti apstākļi integrētiem projektiem;

c)  nosacījumi un izpildes rezerve — pareizas finanšu pārvaldības principi ir balstīti uz faktu, ka Savienības finansējums tiek piešķirts atbilstīgos valstu fiskālajos, makroekonomiskajos un institucionālajos apstākļos, kas ir priekšnoteikums finansējuma sniegšanai; no otras puses, snieguma rezerve ir ieviesta kā prēmija labiem izpildītājiem;

d)  vienkāršošana — Savienības finansējuma piešķiršanas sistēma ir ārkārtīgi sarežģīta daudzējādā ziņā, un tas rada šķēršļus efektīvai pārvaldībai un reālo rezultātu un ieguvumu izmērīšanai;

e)  labāk kvantificēti rezultāti — ir svarīgi efektīvi izmērīt sasniegtos rezultātus un ņemt vērā no šiem konstatējumiem gūto politisko pieredzi; tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot salīdzinošo novērtēšanu un sistēmas, lai varētu veikt datu analīzi, kā arī lai vadība varētu koncentrēties uz šiem datiem un citiem uzlabojumu rādītājiem;

F.  tā kā Komisijai ir galīgā atbildība par Savienības budžeta izpildi, savukārt dalībvalstu pienākums ir lojāli sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izmantotas atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem; tā kā dalībvalstīm, it sevišķi saistībā ar līdzekļu dalītu pārvaldību, ir īpaša atbildība par Savienības budžeta izpildi;

G.  tā kā, īstenojot līdzekļu dalītu pārvaldību, ārkārtīgi svarīga nozīme ir tam, lai dalībvalstu paziņotie dati būtu patiesi un precīzi; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis saprastu savu atbildību par Savienības līdzekļu dalītu pārvaldību,

A.  Vispārējās sadaļas

Komisijas saistības attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanas prioritātēm

1.  atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. panta 3. punktu „Komisija dara visu vajadzīgo, lai ievērotu apsvērumus lēmumos, kas atbrīvo no atbildības par budžeta izpildi, un citus Eiropas Parlamenta apsvērumus par faktiskajiem izdevumiem, kā arī piezīmes, kas pievienotas Padomes pieņemtajiem ieteikumiem par atbrīvošanu no atbildības par budžeta izpildi”;

2.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas atbildes vairākos aspektos joprojām nav viennozīmīgas;

3.  ņem vērā Komisijas priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 attiecībā uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komitejas sekretariātu;

4.  atkārtoti aicina Komisiju savlaicīgi pirms daudzgadu finanšu shēmas vidusposma novērtējuma iesniegt Eiropas Parlamentam paziņojumu ar priekšlikumiem par to, kā atrisināt jaunās un potenciālās problēmas, kurām vajadzīgs Savienības budžeta atbalsts, paskaidrojot, kā tā turpmāk saskaņos ilgtermiņa politikas mērķus (piemēram, stratēģiju „Eiropa 2020”) ar nākamo DFS laikposmam pēc 2020. gada;

5.  atgādina Komisijai par to, ka Eiropas Revīzijas palāta jau vairākus gadus ir prasījusi ieviest ilgtermiņa naudas plūsmas plānu; aicina Komisiju līdz 2016. gada beigām iesniegt šādu plānu;

6.  aicina Komisiju, ņemot vērā Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā iekļautās prasības, savlaicīgi līdz 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu;

7.  mudina Komisiju nepieņemt jauno Komisijas ekspertu grupu regulējumu, kamēr Komisijas priekšsēdētāja vietnieks F. Timmermans, Eiropas ombuds, svarīgi Parlamenta deputāti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji nebūs tikušies, lai apspriestu pēdējos jautājumus, kas attiecas gan uz jaunajiem horizontālajiem noteikumiem, gan to īstenošanu;

8.  aicina Komisiju uzdot saviem ģenerāldirektorātiem publicēt visus konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti saistībā ar Eiropas pusgadu, savos attiecīgajos gada darbības pārskatos;

Stratēģija un galvenais uzdevums: nepārtrauktība un inovācija

9.  norāda uz nepieciešamību ievērot spēkā esošos budžeta izpildes apstiprināšanas principus, kā arī jaunajā DFS iekļautos jaunos aspektus un principus; tādēļ norāda, ka ir vajadzīga inovatīva pieeja, lai novērtētu DFS pirmo gadu un lai pieeju budžeta izpildes apstiprināšanai labāk pielāgotu mainītajām vajadzībām un prasībām attiecībā uz Savienības budžetu;

10.  uzskata, ka galvenajam jauninājumam attiecībā uz budžeta izpildes apstiprinājuma saturu vajadzētu būt labāka līdzsvara panākšanai starp, no vienas puses, formālajiem un procesuālajiem jautājumiem par Savienības budžeta izmantojumu un, no otras puses, pieeju, kas balstīta uz sniegumu un vērsta uz rezultātiem, vienlaikus ņemot vērā apguves spējas izmantojumu;

11.   uzsver, ka iepriekš budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā galvenokārt tika pārbaudīta finanšu darījumu likumība un pareizība; uzskata, ka saistībā ar Komisijas iniciatīvu „Uz rezultātiem orientēts ES budžets” papildus minētajām pārbaudēm lielāks uzsvars turpmāk būtu liekams uz to, lai izvērtētu, vai projektu un programmu īstenošanā sasniegtie rezultāti atbilst plānotajiem mērķiem;

12.   norāda, ka budžeta izpildes apstiprinājuma nolūks ir arī izveidot kopēju pieeju konkrētiem Savienības budžeta politikas elementiem, jo īpaši tiem, kuri ir tikko ieviesti, proti, snieguma aspektiem un aspektiem, kas ir saistīti ar uzraudzības un kontroles sistēmu preventīvo un koriģējošo spēju;

13.   uzskata, ka uz rezultātiem orientētam budžetam ir vajadzīgi spēcīgi, stabili un kopīgi pieņemti rādītāji; tomēr norāda, ka par šiem rādītājiem vēl jāvienojas ar likumdevējiem, Komisiju un veicot plašu apspriešanos ar dalībvalstu iestādēm un citām ieinteresētajām personām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota starpiestāžu darba grupa uz sniegumu balstītas budžeta plānošanas jautājumos, kas tikai nesen ir sākusi savu darbu; mudina visas iesaistītās puses paātrināt darbu, vienlaikus nodrošinot to, ka tiek panākta vienošanās par kvalitatīvu rādītāju kopumu;

14.   uzsver, ka Savienības budžeta galvenais mērķis ir sniegt labumu Savienības pilsoņiem un vienlaikus aizsargāt Savienības finanšu intereses, kā arī ievērot Līgumos noteiktos pienākumus un mērķus; labums ir atbalsts, kas vērsts uz attīstību un pašreizējām prioritātēm, kuras ir saderīgas ar ekonomikas politikas kontekstu un ekonomikas sniegumu, ņemot vērā arī vajadzīgo elastīgumu, lai spētu risināt iespējamus jaunus notikumu pavērsienus un ārkārtas situācijas; lai varētu aizsargāt Savienības finanšu intereses, izdevumi jāveic pareizi saskaņā ar noteikumiem un bez kļūdām vai krāpšanas; ar budžeta izpildes apstiprināšanas pieeju būtu jāpalīdz panākt līdzsvaru starp šiem elementiem;

15.   turklāt uzsver Komisijas pienākumu nodrošināt Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu saskaņā ar LES 17. panta 1. punktu un aicina Revīzijas palātu sagatavot īpašu ziņojumu par to, vai Komisija ir pienācīgi izmantojusi savas pilnvaras, atbalstot dalībvalstis Savienības tiesību aktu īstenošanā un kontrolējot šo procesu;

Rezultātu gūšana no Savienības budžeta

16.  norāda, ka galvenais princips saistībā ar Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ir finanšu plūsmu un to pamatā esošo faktisko programmu un projektu pareizība, ņemot vērā novērtējumu par Savienības līdzekļu optimālu izlietojumu visos aspektos;

17.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas 2014. gada pārskata struktūra un saturs ir veidoti saskaņā ar DFS izdevumu kategorijām un lielāks uzsvars ir likts uz sniegumu un rezultātiem; atzinīgi vērtē to, ka pārskata nodaļās par dalītu pārvaldību izmēģinājuma kārtā ir iekļauti programmu snieguma novērtējumu provizoriskie rezultāti;

18.  apzinās, ka pāreja uz pastiprinātu lietderības revīziju nevar notikt vienā piegājienā, jo tikai tajā brīdī, kad pamata tiesību akti un budžets tiks izstrādāti ar mērķi saskaņot politikas mērķus ar kvalitatīvajiem rādītājiem vai panākt izmērāmus rezultātus, lietderības revīziju jautājums var virzīties uz priekšu;

19.  šajā sakarībā uzskata, ka DFS ir būtisks solis uz to, lai tiktu ieviesti ex ante nosacījumi, snieguma rezerves, kā arī vairāk iespēju vienkāršošanai un sinerģijai starp fondiem;

20.  norāda, ka, tā kā laika posmi, uz kuriem attiecas Savienības desmit gadu stratēģija un tās septiņu gadu budžeta periods, nav saskaņoti, Komisijas spēja uzraudzīt Savienības budžeta ieguldījumu stratēģijā „Eiropa 2020” stratēģijas perioda pirmajā pusē ir ierobežota, neskatoties uz to, ka visi ikgadējo pārbaužu veikšanai vajadzīgie dati ir pieejami;

21.   tomēr norāda, ka mērķiem un uz rezultātiem orientētam budžetam ir jābūt vērstiem uz Līgumos, stratēģijā „Eiropa 2020” un nozaru un kohēzijas politikas pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem un jābūt pietiekami elastīgiem, lai tos varētu pielāgot iespējamām ārkārtas situācijām, piemēram, ekonomikas krīzei un/vai bēgļu krīzei;

22.   norāda, ka 2014. gadā dažās 2014.–2020. gada DFS programmās, fondos un instrumentos nenotika nekāda līdzekļu apgūšana saistībā ar to, ka tika vēlu pieņemtas attiecīgās regulas un tā rezultātā arī tika vēlu pieņemti sekundārie tiesību akti un plānošanas dokumenti;

23.   atgādina, ka 2014.–2020. gada DFS ir pirmā shēma, kurā ir paredzēti mazāki budžeta līdzekļi nekā iepriekšējās shēmās, un ka spiediens saistībā ar maksimālo apjomu ievērošanu ir daudz lielāks nekā iepriekšējās DFS;

24.  atgādina, ka rezolūcijās, kas pievienotas lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu(77), Eiropas Parlaments kopš 2013. gada ir aicinājis Komisiju saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 318. panta īstenošanu (novērtējuma ziņojums) koncentrēties uz to, kā tiek īstenota Savienības desmit gadu izaugsmes un nodarbinātības stratēģija, un tās faktisko sniegumu un rezultātiem; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2014. gada pārskata 3. nodaļā ir nolēmusi koncentrēties uz stratēģiju „Eiropa 2020”, un aicina Revīzijas palātu arī turpmāk izmantot un attīstīt šādu uz sniegumu un rezultātiem balstītu pieeju;

25.   uzsver, ka stratēģijas „Eiropa 2020” struktūra ir ārkārtīgi sarežģīta (to veido pieci pamatmērķi, septiņas pamatiniciatīvas un 11 tematiskie mērķi Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi)); norāda, ka šie dažādie instrumenti nav izstrādāti tā, lai politiskos stratēģijas mērķus, izmantojot sinerģijas, iestrādātu praktiskajos darbības mērķos;

26.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz zināmiem panākumiem, kas minēti Revīzijas palātas 2014. gada pārskatā(78), Komisija novērtējuma ziņojumā līdz šim tikai ierobežotā veidā ir ziņojusi par Savienības budžeta ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā (saskaņā ar LESD 318. pantu); norāda, ka 2007.–2013. gada DFS neparedz visaptverošu ziņošanu par Savienības budžeta ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kā tas bija plānots pirms tās pieņemšanas;

27.  atzinīgi vērtē to, ka daži efektīvas uzraudzības un ziņošanas sistēmas elementi jau ir ieviesti, jo īpaši attiecībā uz Eurostat izveidotajiem statistikas instrumentiem, taču pauž nožēlu, ka stratēģijas „Eiropa 2020” novērtēšana Komisijā ir aizkavējusies un tā notiks 2016. gada sākumā, un ka rezultāti, kas gūti sabiedriskajā apspriešanā par stratēģiju „Eiropa 2020”, nesniedz nekādas būtiskas atsauksmes par Savienības finansējuma nozīmi;

28.   pauž nožēlu par to, ka stratēģijas „Eiropa 2020” augsta līmeņa mērķi nav sistemātiski iestrādāti darbības mērķos partnerattiecību nolīgumos un programmās; norāda, ka spēkā esošajos tiesību aktos nav paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) ir jāorganizē, balstoties uz tematiskajiem mērķiem;

29.   norāda — kā Komisija atzinusi atbildēs uz Revīzijas palātas piezīmēm(79), Savienības mērķi ir noteikti līgumos un tie ir jāsasniedz un jāievēro (piemēram, kopējā lauksaimniecības politika), un saskaņā ar šo regulējumu ES budžets tiek piešķirts dažādām darbībām un cik vien iespējams pielīdzināts mainīgajām ES galvenajām prioritātēm (t. i., Lisabonas stratēģijai, stratēģijai „Eiropa 2020”);

30.  pauž nožēlu par to, ka vēl nav sasniegts iespējamais labums no sinerģijas starp pieciem ESI fondiem, tos pakārtojot vienam kopīgam regulatīvajam un pārvaldības satvaram un noslēdzot vienu partnerattiecību nolīgumu ar katru dalībvalsti, un ka joprojām ir spēkā atšķirīgi noteikumi fondu un attiecīgi arī programmas līmenī; uzsver, ka būtu jāpieņem tikai rūpīgi apsvērti partnerības nolīgumi un programmas, lai nodrošinātu ESI fondu efektīvu īstenošanu;

31.   gaida Komisijas ziņojumu par Savienības budžeta ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā; piekrīt tam, ka konsekventa ziņošana par visu piecu ESI fondu tematiskajiem mērķiem un tādējādi šo fondu ieguldījumu stratēģijā „Eiropa 2020” ir sarežģīts uzdevums; norāda, ka Komisijai 2017. gadā ir jāiesniedz pirmais stratēģiskais ziņojums par ieguldījumu stratēģijā „Eiropa 2020”;

32.   tomēr uzsver, ka trīs ceturtdaļās no struktūrfondu projektiem to politiskie mērķi tika sasniegti pilnīgi vai daļēji un ka tikai 2 % gadījumu netika sasniegts neviens no darbības programmā vai dotācijas līgumā noteiktajiem mērķiem;

33.   konstatē, ka Revīzijas palāta galvenokārt ir pievērsusies tam, lai analizētu dalībvalstu partnerības nolīgumu atbilstību stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem kā labāka snieguma priekšnosacījumam; prasa Revīzijas palātai nākamajā gada pārskatā sniegt informāciju par to, kā citās programmās un fondos, ko nepastarpināti pārvalda Komisija, stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktie mērķi ir pārvērsti gaidāmajos sasniegumos;

34.  norāda, ka kopēju snieguma rādītāju ieviešana katram fondam būtu svarīgs solis, taču pauž nožēlu par to, ka:

a)   dalībvalstīm netiek prasīts savās programmās iekļaut kopīgus rādītājus, izņemot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un ELFLA, un uz rezultātiem balstīti novērtējumi dalībvalstīs neietilpst sākotnējās kontroles posmā;

b)   izņemot divus fondus (Eiropas Lauku attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fonds (KF)), dažādiem fondiem nav kopīgu rādītāju;

c)  starpposma atskaites punkti ir tikai snieguma regulējumam, savukārt mērķi reizēm nav pietiekami vērienīgi;

d)   Komisijai joprojām ir ierobežota kapacitāte snieguma uzraudzīšanā un novērtēšanā;

35.   norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju ESI fondu kopīgo noteikumu regulas(80) snieguma regulējumam ir raksturīgi trūkumi, jo sliktu rezultātu gadījumā dalībvalstis nezaudē snieguma rezervi un Komisijai pieejamās finanšu sankcijas ir ierobežotas; tomēr uzskata, ka, pirms tiek prasīts veikt sankcijas, būtu jāievieš labāka snieguma novērtēšanas sistēma un pirms iespējamu sankciju noteikšanas būtu jāīsteno procedūra, ar kuru dalībvalstīm tiek palīdzēts uzlabot sniegumu;

36.   aicina Komisiju pilnīgāk izmantot spēkā esošo tiesību aktu tvērumu attiecībā uz snieguma rezervi, lai radītu patiesu finansiālu stimulu praktiskai finanšu pārvaldības uzlabošanai; turklāt prasa nākamreiz, kad tiek pārskatīti tiesību akti, plašāk izmantot snieguma rezervi kā instrumentu, ar kuru palielināt no snieguma atkarīgo elementu(81);

37.  pieņem zināšanai to, ka gada ziņojumos par ģenerāldirektorātu sniegumu Komisijas centrālo dienestu sniegtās norādes ir kļuvušas labākas, taču atkārto, ka ģenerāldirektorātu mērķi neder pārvaldības nolūkiem un ka snieguma uzraudzības rādītāji joprojām rada grūtības; norāda, ka visi rādītāji, kas ieviesti iepriekšējos gados, lai novērtētu stratēģijas „Eiropa 2020” reformu sasniegumus gan Savienības, gan valstu līmenī, Komisijas ģenerālsekretāra 2014. gada darbības pārskatā vairs neparādās un tā vietā tie ir iekļauti operatīvo ģenerāldirektorātu pārvaldības plānos un gada darbības pārskatos;

38.  prasa, lai Komisija apsvērtu iespēju iesniegt priekšlikumus nolūkā:

a)   labāk pielāgot DFS stratēģijai „Eiropa 2020” un ierosināt veikt tās pārskatīšanu, ja to nepieciešams labāk pieskaņot minētajai stratēģijai;

b)  stratēģijas „Eiropa 2020” augsta līmeņa politiskos mērķus atspoguļot Savienības līmeņa mērķos;

c)  pārliecināties, ka partnerības nolīgumos un programmās Savienības līmeņa mērķi tiek iestrādāti tematiskajos mērķos, kurus var sasaistīt ar darbības mērķiem dalībvalstu līmenī vai programmās, ko tieši pārvalda Komisija;

39.  prasa, lai Komisijai ierosinātu likumdevējam, ka:

a)  dalībvalstīm savos partnerības nolīgumos un programmās attiecīgā gadījumā jāiekļauj paziņojums par skaitļos izsakāmiem rezultātiem, ko ar finansējumu plānots sasniegt;

b)  visos partnerības nolīgumos un programmās jāiekļauj kopīgi rezultātu rādītāji — ja vien iespējams, dažādiem fondiem kopīgi rādītāji —, kas izstrādāti, lai uzraudzītu progresu vietējā, dalībvalsts un Savienības līmenī;

c)  snieguma regulējumam pēc iespējas jābalstās uz šiem kopīgajiem rezultātu rādītājiem;

40.  prasa Komisijai turpmākajos novērtējuma ziņojumos, ko tā sagatavos atbilstoši LESD 318. pantam, iekļaut analīzi par efektivitāti, lietderību un rezultātiem, kurus attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību izdevies sasniegt ar investīciju plānu EUR 315 miljardu apjomā, par kuru Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers 2014. gada 26. novembrī paziņoja Parlamenta plenārsēdē;

Saistībā ar Komisijas 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

41.  pauž nožēlu par to, ka kopējais kļūdu īpatsvars ir saglabājies gandrīz tādā pašā līmenī un ka maksājumos joprojām tika konstatētas būtiskas kļūdas;

Nodaļa

2013

2014

Darījumi

Kļūdu īpatsvars(82)

Darījumi

/ EUR

Kļūdu īpatsvars

Ieņēmumi

55

0,0 %

55

0,0 %

Konkurētspējas, pētniecības, izglītības, transporta un citas programmas

160

4,0 %

166 / 13 miljardi

5,6 %

Kohēzija

343

5,3 %

331 / 55,7 miljardi

5,7 %

Reģionālā politika un pilsētpolitika

168

6,4 %

161

6,1 %

Nodarbinātība un sociālo lietu politika

175

3,1 %

170

3,7 %

Dabas resursi

360

4,4 %

359 / 57,5 miljardi

3,6 %

ELGF — tirgus un tiešais atbalsts

180

3,6 %

183

2,9 %

Lauku attīstība, vide, klimata politika un zivsaimniecība

180

7,0 %

176

6,2 %

Globālā Eiropa

182

2,1 %

172 / 7,4 miljardi

2,7 %

Administrācija

135

1,1 %

129 / 8,8 miljardi

0,5 %

Kopā

1,180

4,5 %

1157 / 142,4 miljardi

4,4 %

42.  pauž nožēlu par to, ka joprojām trūkst ticamības par pirmā līmeņa pārbaudēm, ko veic dalībvalstis, īstenojot dalītu pārvaldību, un pastāv nepilnības neattiecināmas zemes izslēgšanā no zemes gabalu identifikācijas sistēmas (ZGIS); norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas 2014. gada pārskatu gan dalītas pārvaldības jomās, gan visos pārējos pamatdarbības izdevumos (kurus galvenokārt tieši pārvalda Komisija) aplēstais kļūdu īpatsvars ir 4,6 %; tomēr norāda, ka ir veikts ievērojams darbs, lai šīs kļūdas labotu;

43.  ar bažām norāda, ka joprojām nav īstenoti turpmāk minētie ieteikumi un prasības saistībā ar Komisijas 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu:

a)  sankciju sistēma gadījumiem, ja dalībvalstis iesniedz nepareizu informāciju par programmām un nepareizas deklarācijas un ja maksājumu aģentūras sniedz nepatiesas vai nepareizas ziņas, kurā būtu trīs aspekti, proti, pārbaužu statistika, maksājumu aģentūru paziņojumi un sertifikācijas iestāžu veiktais darbs;

b)   gadījumos, kad valstis ir brīvprātīgi nolēmušas iesniegt valsts deklarācijas, publicēt ne tikai tās, bet arī gada kopsavilkumus un pārvaldības deklarācijas, attiecīgā gadījumā kā konfidenciālus dokumentus, lai sniegtu labāku ieskatu finanšu pārvaldībā un panāktu reālus uzlabojumus šajā jomā; tomēr joprojām nav skaidrs, cik efektīvi būs šie pasākumi, ņemot vērā dalībvalstu pārvaldes struktūras atšķirības un dažādo valsts iestāžu politisko atbildību;

c)  analīze un informācija par sākotnējiem rezultātiem, kas gūti ar Investīciju plānu Eiropai, par ko Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker 2014. gada novembrī paziņoja Eiropas Parlamentam;

44.  ar bažām norāda, ka no Revīzijas palātas 2011. un 2012. gadā sniegtajiem 65 ieteikumiem pilnībā ir izpildīti tikai 20 ieteikumi, 26 ieteikumi tiek īstenoti lielākajā daļā aspektu, bet 19 — dažos aspektos; aicina Komisiju pieņemt Parlamenta ieteikumus un prasības un turpināt īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

45.   uzsver, ka, raugoties no Parlamenta viedokļa, nav pieņemami, ka pretrunu procedūras beidzas ar to, ka Komisija un Revīzijas palāta nonāk pie atšķirīgiem secinājumiem; tādēļ aicina abas iestādes nepieļaut šādu iznākumu;

46.   prasa Komisijai izstrādāt rīcības plānu ar termiņiem un mērķiem, lai spēcīgāk strādātu pie šādu atkārtotu kļūdu novēršanas;

Revīzijas palātas nostāja: Revīzijas palātas sagatavotā ticamības deklarācija

47.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pozitīvo atzinumu par 2014. gada pārskatu ticamību, kā tas bijis kopš 2007. gada, un arī Revīzijas palātas secinājumu, ka 2014. gadā kļūdu līmenis attiecībā uz ieņēmumiem nebija būtisks; ar gandarījumu konstatē, ka 2014. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

48.  norāda, ka kopējie rezultāti vispārēji sakrīt ar Revīzijas palātas iepriekšējiem konstatējumiem;

49.  pauž dziļu nožēlu par to, ka maksājumos jau 21 gadu pēc kārtas tiek konstatētas būtiskas kļūdas, jo uzraudzības un kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas;

50.  pauž nožēlu, ka iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars ir 4,4 %; atgādina, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos 2013. finanšu gadā tika lēsts 4,7 % apmērā, 2012. finanšu gadā ― 4,8 % apmērā un 2011. finanšu gadā — 3,9 % apmērā(83); attiecībā uz konkrētiem posteņiem vislielākais kļūdu līmenis tika konstatēts saistībā ar izdevumiem ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai (5,7 %) un konkurētspējai izaugsmei un nodarbinātībai (5,6 %); no otras puses, viszemākais kļūdu līmenis tika konstatēts saistībā ar administratīvajiem izdevumiem (0,5 %);

51.  vēlas zināt, vai kļūdu īpatsvars saistībā ar noteiktiem darījumiem ir noteikts uz salīdzināma pamata un vai tādēļ to varētu izmantot par salīdzināmu rādītāju; norāda, ka kļūdu īpatsvars attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanas shēmām (5,5 %) noteikts, pamatojoties uz izmaksu attiecināmību, atšķirībā no maksājumtiesību programmām (2,7 %), kur tas pamatots vien ar izvirzīto nosacījumu ievērošanu;

52.   norāda, ka kopējais aplēstais kļūdu īpatsvars būtu nevis 4,4 %, bet gan 5,5 %, ja Revīzijas palātas revidētajiem maksājumiem nebūtu tikuši piemēroti dalībvalstu un Komisijas veiktie koriģējošie pasākumi; tādēļ mudina Komisiju, dalībvalstu iestādes un neatkarīgus revidentus izmantot visu pieejamo informāciju, lai novērstu, atklātu un labotu iespējamās kļūdas;

53.   uzsver, ka pamatdarbības izdevumu jomā aplēstais kļūdu līmenis kopā ar dalībvalstīm īstenotas dalītas pārvaldības izdevumiem ir 4,6 % (2013. gadā — 4,9 %), un tas joprojām ir uzskatāms par augstu; pauž bažas par to, ka attiecībā uz visu citu veidu pamatdarbības izdevumiem, par kuriem ir atbildīga Komisija, aplēstais kļūdu īpatsvars ir strauji pieaudzis līdz 4,6 % (2013. gadā — 3,7 %);

54.  ņem vērā Komisijas atzinumu par to, ka izdevumos ir būtisks kļūdu līmenis, jo tā savā 2014. gada kopsavilkuma pārskatā norāda uz riskam pakļauto summu diapazonā no EUR 3,7 līdz 5 miljardiem, kas ir 2,6–3,5 % maksājumu; ņem vērā Komisijas aplēses, ka tā turpmākajos gados spēs noteikt un koriģēt kļūdas par kopējo summu aptuveni EUR 2,7 miljardi;

55.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim attiecībā uz to, ka Komisija gan ir uzlabojusi koriģējošo pasākumu ietekmes analīzi, taču tā nav novērsusi risku, ka koriģējošo pasākumu ietekme ir novērtēta par lielu vai tai ir ierobežota nozīme(84);

56.  uzskata, ka par vairāk nekā trim ceturtdaļām 2014. gada izdevumu Komisijas ģenerāldirektorāti savus aprēķinus par riskam pakļautajām summām balsta uz valstu iestāžu sniegtiem datiem; pieņem zināšanai Komisijas kopsavilkuma pārskatā norādīto, ka joprojām ir problēmas saistībā ar dalībvalstu kontroles ziņojumu ticamību;

57.  norāda, ka 12 Komisijas ģenerāldirektorātu aplēstā koriģētspēja ir augstāka nekā aplēstās riskam pakļautās summas, kas atspoguļo korektīvo sistēmu daudzgadu raksturu;

58.   aicina Komisiju savlaicīgi līdz 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sākumam pārskatīt koriģētspējas aprēķināšanas metodi;

59.   norāda — gadījumos, kad Komisijai ir pierādījumi par dalībvalstu mazāku apguves spēju, tai būtu jāizvērtē visi DFS regulas elastīguma noteikumi un sākumā jāierosina pasākumi nepietiekamas apguves spējas pārvarēšanai, pirms tiek veiktas citas darbības;

60.  norāda, ka vairāk nekā divas trešdaļas no visām 2014. gada finanšu korekcijām kohēzijas jomā ir saistītas ar gadījumiem, kad dalībvalstu iestādes atsauc deklarētos izdevumus un aizstāj tos ar jauniem izdevumiem; atzinīgi vērtē to, ka šādu procedūru izmantošana 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir ierobežota;

61.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm gan katrā politikas jomā, gan Savienības budžetā kopumā novērtēt atlikušo kļūdu līmeni pēc koriģējošo pasākumu veikšanas, ņemot vērā programmu daudzgadu raksturu;

62.   aicina Komisiju stingri piemērot jaunās Finanšu regulas 32. panta 5. punktu, ja kļūdu līmenis ir noturīgi augsts, un līdz ar to konstatēt trūkumus kontroles sistēmās, analizēt iespējamo koriģējošo pasākumu radītās izmaksas un ieguvumus un veikt vai ierosināt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz kontroles sistēmu vienkāršošanu, uzlabošanu un programmu vai rezultātu nodrošināšanas sistēmu pārveidošanu pirms 2014.–2020. gada plānošanas perioda vidusposma novērtēšanas;

63.   uzsver Revīzijas palātas konstatējumu, ka gadījumā, ja Komisija, dalībvalstu iestādes vai neatkarīgie revidenti būtu izmantojuši visu pieejamo informāciju, tie būtu varējuši novērst, atklāt vai izlabot ievērojamu daļu kļūdu pirms to pieļaušanas; pauž bažas par to, ka Komisija ir atzinusi — kļūdu izlabošanai ir vajadzīgi vismaz desmit gadi; norāda, ka, ja būtu izmantota visa pieejamā informācija, kļūdu līmeni varēja samazināt par 3,3 procentpunktiem gan izdevumiem reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā (6,1 %), gan lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā (6,2 %); uzsver, ka, ja būtu izmantota visa pieejamā informācija, kļūdu līmeni varēja samazināt par 2,8 procentpunktiem jomā, kas attiecas uz konkurētspēju izaugsmei un nodarbinātībai, kuru tieši pārvalda Komisija;

64.   norāda, ka 2014. gadā liela uzmanība no jauna tika pievērsta uz rezultātiem orientēta budžeta plānošanai un analīzei, vienlaikus mainot arī izmantotās metodes; šajā sakarībā uzsver to, ka ir vajadzīgs skaidrs un pārredzams apsekojums par to, cik liels ir Savienības 2014. gada budžeta devums ar stratēģiju „Eiropa 2020” un nozaru politiskajiem mērķiem saistīto rezultātu sasniegšanā;

65.  norāda arī uz to, ka gada darbības pārskatos tiek mēģināts noteikt rezultātus, ko devušas intervences, taču vēl arvien tajos uzmanība pievērsta iznākumiem, nevis rezultātiem;

66.   atbalsta atrunas, ko DG REGIO ģenerāldirektors ir formulējis gada darbības pārskatā attiecībā uz ERAF/ Kohēzijas fonda pārvaldības un kontroles sistēmām 2007.–2013. gada plānošanas periodā 12 dalībvalstīs (77 programmās) un ETS programmām; uzskata, ka minētās atrunas apliecina — Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras nevar sniegt vajadzīgās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību atbilstīgajās politikas jomās;

67.   atbalsta atrunas, ko gada darbības pārskatā ir formulējis DG AGRI ģenerāldirektors:

–  ABB 02 — izdevumi par tirgus pasākumiem: riskam pakļauti EUR 77,7 miljoni, 4 atbalsta shēmas 7 dalībvalstīs, 8 atrunu elementi — Austrijā, Francijā (divi palīdzības pasākumi), Nīderlandē, Polijā, Spānijā, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē;

–  ABB 03 — tiešie maksājumi: riskam pakļauti EUR 831,6 miljoni, iesaistītas 15 maksājumu aģentūras 6 dalībvalstīs — Spānijā (10 maksājumu aģentūras), Francijā, Apvienotajā Karalistē (RPA – Anglija), Grieķijā, Ungārijā un Portugālē;

–  ABB 04 — lauku attīstības izdevumi: riskam pakļauti EUR 532,5 miljoni, iesaistītas 28 maksājumu aģentūras 16 dalībvalstīs — Bulgārijā (3 maksājumu aģentūras), Dānijā, Spānijā (6 maksājumu aģentūras), Francijā (2 maksājumu aģentūras), Ungārijā, Grieķijā, Itālijā (4 maksājumu aģentūras), Lietuvā, Latvijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Zviedrijā;

–  ABB 05 — IPARD izdevumi Turcijai: riskam pakļauti EUR 5,07 miljoni,

uzskata, ka minētās atrunas apliecina — Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras nevar sniegt vajadzīgās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību atbilstīgajās politikas jomās;

68.   atbalsta atrunas, ko gada darbības pārskatā ir formulējis DG EMPL ģenerāldirektors; norāda, ka gada darbības pārskatā ir formulētas atrunas attiecībā uz maksājumiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā, minot riskam pakļauto summu, kas 2014. gadā ir EUR 169,4 miljoni, saistībā ar vadības un kontroles sistēmām 36 konkrētās Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmās Beļģijā, Čehijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Rumānijā, Slovākijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē 2007.–2013. gada plānošanas periodā; uzskata, ka minētās atrunas apliecina — Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras nevar sniegt vajadzīgās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību atbilstīgajās politikas jomās;

69.   prasa DG DEVCO ģenerāldirektoram gada darbības pārskatā nodrošināt uz lielāku riska diferenciāciju balstītu ticamību un tādējādi novirzīt vairāk kontroles resursu uz tām jomām, uz kurām attiecas īpašas atrunas;

70.  aicina Padomi budžeta izpildes apstiprināšanai pievērst lielāku uzmanību un atzinīgi vērtē kritisko nostāju, ko pauda Zviedrija un Apvienotā Karaliste, prasot Komisijai un Revīzijas palātai:

–   koncentrēties uz jomām un līdzekļu saņēmējiem, ar kuriem ir saistīts lielāks kļūdu risks, nevis pastiprināt visu jomu un saņēmēju kontroli;

–   vairāk koncentrēties uz ex ante, nevis ex post pārbaudēm;

–   paturēt vienprātīgi apstiprinātos maksājumu maksimālos apmērus, jo īpaši saglabājot fiskālo disciplīnu attiecībā uz saistībām, efektīvi atceļot neizmantotās saistības, lai dotu vietu jaunām prioritātēm un programmām, pārredzamības palielināšanas nolūkā sniedzot ilgtermiņa prognozes, nodrošinot līdzsvaru starp saistībām un maksājumiem, un samazinot pārmērīgus skaidras naudas atlikumus finanšu instrumentos, ņemot vērā to, ka vairāk nekā EUR 14 miljardi neizmantoto līdzekļu, kurus varētu izlietot neatliekamākām vajadzībām un prioritātēm, ir palikuši nobloķēti šajos instrumentos;

atzinīgi vērtē arī Zviedrijas un Apvienotās Karalistes centienus pārliecināt dalībvalstu iestādes labāk izmantot pieejamo informāciju, lai novērstu, atklātu un labotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai;

Kopsavilkums

71.  secina, ka budžeta izpildes apstiprināšanā:

a)   prioritāte ir līdzsvarota pieeja starp tradicionālajām metodēm un lielāks uzsvars uz sniegumu un rezultātiem, katrā atsevišķā gadījumā ņemot vērā Līgumos paredzētos pienākumus, nozares politiku un elastīgumu, kas vajadzīgs, lai rastu risinājumus neparedzētās situācijās;

b)  jāuzlabo datu pieejamība un pārvaldība, lai noteiktu sniegumu un rezultātus;

c)   atzinīgi vērtējama ciešāka saikne starp Savienības budžetu un svarīgākajām Savienības politikas stratēģijām un koncepcijām (piem., stratēģiju „Eiropa 2020”) un to korelācija ar galvenajiem nozaru politikas virzieniem;

d)  pieņem zināšanai to, ka ir uzlabotas pārvaldības un kontroles metodes saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;

e)  uzskata, ka ir iespējas uzlabot iepriekšējo gadu budžeta izpildes apstiprināšanā izteikto konstatējumu izpildi, veicot regulāras pēcpārbaudes;

f)   pauž nožēlu par to, ka Komisijas tieši pārvaldītajos pamatdarbības izdevumos ir ievērojami palielinājies kļūdu skaits, kas ir sasniedzis tādu apmēru, ka tagad pirmo reizi ir tikpat liels kā kļūdu skaits kopā ar dalībvalstīm īstenotas dalītās pārvaldības izdevumos;

B.  Konkrētas sadaļas

Vispārēja budžeta un finanšu pārvaldība

72.  norāda, ka pareizas finanšu pārvaldības mērķis ir panākt, lai Savienības budžeta intervencēm būtu reāli rezultāti, protams, ar nosacījumu, ka to gaitā tiek ievēroti likumības un pareizības noteikumi un no Savienības viedokļa uzlabota Savienības budžeta pievienotā vērtība; uzsver, ka kļūdu īpatsvara un krāpšanas gadījumu skaita samazināšana ir nepieciešams nosacījums, lai nodrošinātu pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanu;

73.   uzsver, ka kļūdu īpatsvars ne vienmēr nozīmē krāpšanu, nelietderīgi izlietotus vai izšķiestus līdzekļus, bet gan aplēsi par finanšu plūsmām, kuras nedrīkstēja izmaksāt, jo tās netika izmantotas saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem; tomēr uzsver, ka straujais būtisko kļūdu pieaugums saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām rada pamatu nopietnām bažām, jo dalībvalstīm ir ilggadīga pieredze spēkā esošo iepirkuma noteikumu piemērošanā, un ka, ja tām jau ir radušās problēmas, piemērojot šos noteikumus, tas liecina, ka nekas labs nav gaidāms, kad tām būs jāpielāgo valsts tiesību akti un procedūras jaunajām direktīvām par iepirkumu un koncesijām; atzīst, ka Savienības pilsoņiem nav pārāk labas izpratnes par kļūdu īpatsvaru, un šajā sakarībā prasa Revīzijas palātai sākt debates ar Komisiju, lai konstatētu iespējamus metodoloģiskos trūkumus un vienotos par kopīgiem standartiem ziņojumu sniegšanā par kļūdu īpatsvaru;

74.  iesaka tiesību aktus un noteikumus pārbaudīt likumdošanas ietekmes novērtējuma (RIA)(85) procesā, lai pārbaudītu to saskaņotību un atbilstību Savienības vajadzībām un mērķiem, kā tas tiek darīts, piemēram, izmaksu atlīdzināšanas shēmu gadījumā, kur vistipiskākie kļūdu piemēri ir maksājumi par neattiecināmām izmaksām (41 %) un kļūdas publiskajā iepirkumā (27 %); norāda, ka šīs kļūdas var atšķirties no krāpšanas vai apzinātas maldināšanas nolūkā gūt labumu;

75.   šajā sakarībā vērš uzmanību uz to, ka Savienības 2014. gada budžets tika izpildīts, piemērojot dažādus tiesiskos regulējumus tādēļ, ka uz minēto gadu attiecās divi spēkā esoši regulējumi — periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam un periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam;

76.   tādēļ norāda, ka ir pareizi un būtiski nošķirt dažāda veida kļūdu īpatsvaru saistībā ar dažādiem Savienības budžeta izdevumiem, jo tie tiek dalīti atbilstoši atšķirīgiem kritērijiem un tāpēc tos ir ļoti grūti salīdzināt;

77.   norāda, ka, cenšoties atbalstīt uz rezultātiem vērstu sniegumu, Revīzijas palātas 2014. gada pārskatā liela uzmanība ir pievērsta Savienības budžeta snieguma jautājumiem, izmēģinājuma kārtā pārbaudot to, kā faktiski īstenojas Savienības finansējuma un stratēģijas „Eiropa 2020” savstarpējā papildināmība; norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi un uzsvērusi zema līmeņa un vāju savstarpējo saikni starp partnerības nolīgumiem / darbības programmām un stratēģiju „Eiropa 2020”; tomēr vērš uzmanību uz to, ka šāda papildināmība būtu jāizvērtē, ņemot vērā saskaņā ar Līgumā noteiktajiem mērķiem pildāmo konkrēto fondu pamatuzdevumu, tostarp ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, vispārējo kontekstu;

78.   pauž bažas par finansējuma apguves līmeni dalībvalstīs, kas svārstās no 50 % līdz 92 %; aicina Komisiju sniegt izsmeļošu analīzi par to, kādēļ dažos reģionos ir vērojams zems apguves līmenis, un izvērtēt konkrētus veidus, kā novērst strukturālās problēmas, kas rada šo nelīdzsvarotību;

79.   atzinīgi vērtē uz rezultātiem un sniegumu balstīto novatorisko pieeju Revīzijas palātas 2014. gada pārskatā, kurā Savienības budžeta izmantošana un orientācija vērtēta saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm; uzskata, ka šāda uz rezultātiem un sniegumu balstīta pieeja jāpiemēro arī turpmākajos gados, izstrādājot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI) saistībā ar Eiropas pusgadu;

80.  uzsver, ka Revīzijas palātas konstatējumos un sasniegumos ir uzsvērta nepieciešamība veikt pasākumus, lai uzlabotu budžeta sniegumu un dalītas pārvaldības standartus;

Budžeta sniegums

81.  norāda, ka budžeta sniegums ir Savienības budžeta izdevumu pienācīga koncentrēšana patiesām Savienības prioritātēm noteiktā periodā;

82.  norāda, ka uz rezultātu vērsta snieguma kultūras pamatā ir trīs galvenie pīlāri: stratēģija, vienkāršošana un budžeta procedūra;

83.   iesaka turpināt vienkāršot gan procedūras, gan budžeta saturu, lai tādējādi samazinātu pārmērīgu administratīvo slogu un ierobežotu pārmērīgu reglamentēšanu dažās dalībvalstīs; uzsver, ka vienkāršošanas procesam nebūtu jānoved pie regulējuma atcelšanas un nebūtu jānozīmē, ka tiek aizmirsts par kontroles mehānismiem un procedūrām, piemēram, ex ante revīzijām; uzsver to, ka vienkāršošanas nolūkā nebūtu jāveic pārāk biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, radot papildu slogu pārvaldes iestādēm un līdzekļu saņēmējiem, tādējādi radot šķēršļus pozitīvajai attīstība, ko plānots panākt ar minēto vienkāršošanu; atzinīgi vērtē Komisijas izveidoto augsta līmeņa grupu un gaida rezultātus;

84.  iesaka uzlabot budžeta procedūru, lai nodrošinātu informāciju par sniegumu un pārvaldību, tostarp par kontroles izmaksu lietderību, ticamības deklarāciju un budžeta izpildes apstiprināšanu, projektu datubāzēm un komunikāciju;

85.   aicina Komisiju uzlabot komunikāciju un sadarbību starp dalībniekiem, kas iesaistīti budžeta plānošanā, izpildē un izpildes apstiprināšanā, un ar plašāku sabiedrību, saskaņojot vēlmes par gaidāmo iznākumu, daloties pieredzē par izpildi un ziņojot par sasniegtajiem rezultātiem;

86.   aicina Komisiju apsvērt iespēju izmantot tādus instrumentus kā sociālie plašsaziņas līdzekļi, anketas un mērķgrupas, lai mērītu sabiedrības informētību un izvērtētu iespējas uzlabot turpmāko komunikācijas stratēģiju, kas tiek izmantota, lai informētu pilsoņus par projektu rezultātiem;

87.   atzinīgi vērtē jauno iestāžu darba grupu uz sniegumu balstītas budžeta plānošanas jautājumos, kas tika izveidota, lai rastu vienotu nostāju uz sniegumu un rezultātiem vērstas budžeta plānošanas jomā;

88.  iesaka veikt attiecīgus uzlabojumus tādās jomās kā kontroles intensitātes pielāgošana riskam un dalībvalstu rezultātu ziņošanas vai kontroles rezultātu ticamības apzināšana;

89.  norāda, ka Komisija ir radījusi milzīgas analītiskās spējas, kas galvenokārt attiecas uz atsevišķu ģenerāldirektorātu pārziņā esošām nozarēm, taču netiek analizēti horizontālie un daudznozaru jautājumi un reālie to politikas virzienu rezultāti, kurus finansē vai līdzfinansē no Savienības budžeta;

90.  iesaka galvenokārt izmantot uz sniegumu balstītu pieeju un pievērst uzmanību tirgus nepilnībām/trūkumiem, jo šāda pieeja palīdz Savienības finansējuma intervences koncentrēt jomās, kurās taupība, efektivitāte un lietderīgums dod vislabākos rezultātus; norāda, ka pasākumi būtu jāpielāgo dažādiem tirgus nepilnību/trūkumu veidiem, no kuriem vieni ir saistīti ar informācijas asimetriju, bet otri attiecas uz peļņas komerciālu novērtējumu, neietverot visus pozitīvos ārējos faktorus un plašākus sociālos ieguvumus, kaut arī abi pamatoti saņēmuši Savienības finansējumu;

91.  ierosina Komisijai Savienības pievienotās vērtības novērtēšanā pieņemt kritēriju, pamatojoties uz kuru, varētu novērtēt to, kas būtu noticis, ja attiecīgais projekts vai darbības būtu veikti, vai ja tie nebūtu saņēmuši Savienības finansējumu;

92.   prasa steidzami sniegt precizējumus par to, cik daudz naudas Savienības fondi ir samaksājuši plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem katrā dalībvalstī, kādi uzņēmumi ir saņēmuši maksājumus un vai šie maksājumi ir veikti, lai popularizētu fondus, vai citu iemeslu dēļ;

Dalīta pārvaldība

93.   atgādina, ka liela atbildība par pareizu Savienības budžeta sadali gulstas uz dalībvalstīm, jo 76 % līdzekļu tiek izlietoti dalītā pārvaldībā; uzsver, ka dalībvalstīm ir uzticēta liela atbildība pareizi un likumīgi izpildīt Savienības budžetu gadījumos, kad tās ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību;

94.  uzsver, ka līdzekļu pareizas izmantošanas pamatā ir Savienības vajadzību precīza noteikšana apvienojumā ar dalībvalstu attīstības prioritātēm;

95.   uzsver — jo labāk dalībvalstis cenšas izpildīt valsts un skaitļos izteiktus stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, jo mērķtiecīgāk var izlietot Savienības budžeta līdzekļus, un jo vairāk šie mērķi atspoguļos Savienības patiesās ekonomiskās, sociālās, teritoriālās un vides vajadzības, jo labāk Savienība nodrošinās vidi pareizai finanšu pārvaldībai; šajā sakarībā ierosina izveidot pastāvīgu platformu, kurā būtu pārstāvēta Komisija un valstu valdību pārstāvniecības, tostarp Savienības pastāvīgās pārstāvniecības, reģionālās valdības un iestādes;

96.   pievienojas Revīzijas palātas konstatējumam, ka Komisijai, valsts iestādēm un neatkarīgajiem revidentiem ir jāizmanto visa pieejamā attiecīgā informācija, lai novērstu vai atklātu un labotu kļūdas pirms izdevumu atlīdzināšanas; stingri norāda, ka gadījumos, kad ir pieejami dati, Komisijai, valsts iestādēm un neatkarīgajiem revidentiem nav pamata neīstenot atbilstīgus pasākumus, lai novērstu, atklātu un labotu kļūdas;

97.   aicina Revīzijas palātu kopā ar valstu revīzijas iestādēm izstrādāt sistēmu, kas ļautu Revīzijas palātai izvērtēt dalībvalstu veiktos pasākumos saistībā ar tās sniegtajiem ieteikumiem;

98.  aicina Komisiju sniegt norādes dalībvalstīm, lai ar partnerības nolīgumiem un darbības programmām lielākā mērā tiktu transponēta stratēģija „Eiropa 2020”, kā arī aicina īstenot priekšlikumu par kopīgiem rezultātu rādītājiem, kā ierosināts Revīzijas palātas 2014. gada pārskatā;

99.   uzskata, ka būtu lietderīgi, ja Parlaments un Padome kopīgu rastu veidu, kā risināt jautājumu, kas saistīts ar dalībvalstu dalītā pārvaldībā esošo līdzekļu izlietojumu;

100.   atbalsta to, ka partnerattiecību nolīgumos tiek iekļauti konkrētai valstij adresēti ieteikumi;

101.   mudina Komisiju pastiprināt centienus sarunās ar dalībvalstīm par nepieciešamību publiskot valstu deklarācijas un gada kopsavilkumus;

Finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšana

102.  pauž bažas par to, ka dažām valstīm 2014. gadā īstenoto finanšu korekciju līmenis (salīdzinājumā ar saņemtajiem Savienības maksājumiem) trīsreiz pārsniedz 2,3 % lielo vidējo procentuālu īpatsvaru (Slovākijai 8,7 %, Čehijai 8,1 %, Grieķijai 4,7 %);

103.  norāda, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā saistībā ar ESF tika apstiprinātas finanšu korekcijas EUR 209 miljonu apmērā un tika īstenotas finanšu korekcijas EUR 156 miljonu apmērā, no kurām 2014. gadā tika apstiprināti EUR 95 miljoni; pieņem zināšanai to, ka vislielākās korekcijas bija noteiktas Spānijai (EUR 56 miljoni), Rumānijai (EUR 43 miljoni), Polijai (EUR 32 miljoni) un Francijai (EUR 20 miljoni);

104.  konstatē, ka ar kohēzijas politiku saistītās korekcijas kopējie apmēri 2007.–2013. gada plānošanas periodā ir 0,9 % no budžeta piešķīruma; ir vienisprātis ar Komisiju attiecībā uz to, ka turpmākajos gados ir gaidāms ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu saistīto finanšu korekciju apmēra pieaugums, noslēdzoties šā perioda programmām;

105.  norāda, ka kopš 2007.–2013. gada plānošanas perioda sākuma Komisija attiecībā uz ERAF/KF programmām ir kumulatīvi noteikusi finanšu korekcijas aptuveni EUR 2 miljardu apmērā, tostarp finanšu korekcijas EUR 782 miljonu apmērā, ko dalībvalstis piemērojušas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai vai vienlaikus tai; ar bažām konstatē, ka lielākās finanšu korekcijas ir noteiktas Čehijai (EUR 719 miljoni), Ungārijai (EUR 298 miljoni), Grieķijai (EUR 257 miljoni), Spānijai (EUR 237 miljoni), Slovākijai (EUR 152 miljoni), Rumānijai (EUR 146 miljoni) un Itālijai (EUR 105 miljoni);

106.  norāda, ka dalībvalstis, kurām noteiktas lielākās kumulatīvās finanšu korekcijas ESF jomā, ir Rumānija (EUR 355 miljoni), Spānija (EUR 213 miljoni) un Polija (EUR 152 miljoni);

107.   uzskata, ka finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšana ir efektīvi Savienības budžeta aizsardzības līdzekļi; tomēr pauž nožēlu par to, ka, ņemot vērā Savienības finanšu interešu aizsardzības tiesisko regulējumu, saistīto procedūru sarežģītību un kontroles līmeņu skaitu daudzās jomās, kļūdas ir iespējams novērst tikai vairākus gadus pēc to rašanās;

Finanšu interešu aizsardzība

108.  uzsver, ka korupcija un krāpšana grauj uzticēšanos publiskām iestādēm un demokrātijai, kā arī apdraud Savienības iekšējā tirgus darbību; norāda, ka ir nepieciešama integrēta pieeja, saskaņā ar kuru Savienības iestādes (un dalībvalstis) sadarbojas; pauž nožēlu par to, ka vairākas Savienības iestādes (Komisija un aģentūras, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, Eiropas Revīzijas palāta) ziņo par krāpšanu dažādos veidos;

109.  iesaka Komisijai visus ziņošanas noteikumus apvienot vienotā un saskaņotā sistēmā, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, tādējādi cīņu pret krāpšanu un korupciju padarot efektīvāku; atgādina, cik svarīgi ir Savienībā saskaņoti tiesību akti, lai efektīvi cīnītos pret organizēto noziedzību, kas darbojas starpvalstu līmenī;

110.   norāda, ka pārredzamība ir efektīvākais instruments cīņā ar līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu; aicina Komisiju šajā sakarībā uzlabot tiesisko regulējumu, nosakot par obligātu pienākumu datu, tostarp datu par apakšlīgumiem, publicēšanu par visiem Savienības finansējuma saņēmējiem;

111.   mudina Komisiju pievienoties Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijai (ETS Nr. 173) un paātrināt sarunas par Savienības līdzdalību Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO), lai sniegtu ieguldījumu koordinētākas pretkorupcijas politikas veidošanā Eiropā;

112.   aicina Komisiju uzņemties pilnīgu atbildību par nepamatoti izmaksātu Savienības budžeta līdzekļu atgūšanu un ieviest dalībvalstīs vienotus ziņošanas principus, lai nodrošinātu salīdzināmu, uzticamu un atbilstīgu datu ievākšanu;

113.  atzinīgi vērtē Komisijas pausto 2014. gada ziņojumā par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību (PIF), kurā atgādināts, ka PIF direktīva un Eiropas Prokuratūras regula (EPPO regula) papildinās un stiprinās tiesisko regulējumu un ievērojami pastiprinās cīņu pret krāpšanu; atkārtoti pauž viedokli, ka pēc iespējas ātrāk jāpieņem PIF direktīva, tās darbības jomā iekļaujot arī PVN, skaidri definējot noziegumus finanšu interešu aizsardzības jomā un nosakot obligātos noteikumus par maksimāli piemērojamo brīvības atņemšanu un noilgumu; atgādina par Tarrico lietu, kurā Eiropas Savienības Tiesa vērsa uzmanību uz to, ka krāpšana PVN jomā ir iekļauta 1995. gada PIF Konvencijas definīcijā par krāpšanu PIF jomā; aicina Komisiju precizēt attiecības starp Eurojust, Eiropas Prokuratūru (EPPO) un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un izskatīt iespēju nodrošināt stingrāku iekļaujošu pieeju šīm aģentūrām, lai padarītu izmeklēšanas efektīvākas(86);

114.   atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu palielināt pārredzamību, uzlabojot tās ekspertu grupu sistēmu, jo īpaši attiecībā uz ekspertu atlases procedūru, un šim nolūkam izstrādājot jaunu interešu konflikta politiku ekspertiem, kurus ieceļ privātpersonas statusā, paredzot Parlamentam iespēju nepastarpināti kontrolēt šādu iecelšanu; ņem vērā ekspertiem noteikto prasību attiecīgā gadījumā reģistrēties Pārredzamības reģistrā; tomēr mudina Komisiju, izstrādājot grozījumus pašreizējiem horizontālajiem noteikumiem par ekspertu grupām, ņemt vērā gan Eiropas ombuda ieteikumus par ekspertu grupu sastāvu, gan ieteikumus, kas sniegti pētījumā „Komisijas ekspertu grupu sastāvs un ekspertu grupu reģistrācijas statuss”, lai izveidotu sistemātiskāku un pārredzamāku pieeju; prasa, lai pirms noteikumu oficiālas pieņemšanas Komisija iesaistītos dialogā ar Parlamentu, jo īpaši attiecībā uz gaidāmo Budžeta kontroles un Juridiskās komitejas ziņojumu par šo jautājumu; mudina Eiropas aģentūras līdzīgi apsvērt attiecīgas reformas;

115.  uzsver, ka dalībvalstis neveic izmeklēšanu par lietām, kurās ir aizdomas par krāpšanu saistībā ar Savienības finanšu interesēm un kuras tām nosūtījis OLAF; aicina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus un aicina OLAF arī turpmāk palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to darbību, novēršot un atklājot krāpšanu saistībā ar Eiropas Savienības līdzekļiem;

116.   aicina Komisiju izveidot stingru rādītāju un vienādu kritēriju sistēmu; pauž bažas par dalībvalstu sniegto datu uzticamību un kvalitāti; tādēļ aicina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu visaptverošus, precīzus un ticamus datus, paturot prātā mērķi pilnībā īstenot vienotās revīzijas sistēmu;

117.   atkārtoti prasa Komisijai reizi divos gados ziņot Parlamentam un Padomei par to, kā Savienības iestādes īsteno iekšējo pretkorupcijas politiku, un gaida nākamā ziņojuma publicēšanu 2016. gada sākumā; prasa Komisijai pievienot nodaļu par Savienības iestāžu darba rezultātiem korupcijas apkarošanā un uzskata, ka turpmākajos Komisijas sagatavotajos korupcijas apkarošanas ziņojumos vienmēr būtu jāiztirzā visu Savienības iestāžu un struktūru darbība;

118.   pauž bažas par Eurodad sniegtajiem datiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā, saskaņā ar kuriem augstākais nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks ir Luksemburgai un Vācijai; uzskata, ka ir svarīgi panākt to, lai dalībvalstis pilnībā transponētu Savienības direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ieviestu uzņēmumu, tostarp trastu, īpašnieku publisku reģistru;

119.  aicina brīvprātīga reģistra vietā ieviest obligātu Savienības mēroga lobistu reģistru, kurā iekļautu visus lobistus, kas sadarbojas ar Komisiju;

120.   uzskata, ka Komisijas pirmais divgadu ziņojums par korupcijas apkarošanu ir daudzsološs mēģinājums labāk izprast korupciju visās tās dimensijās, izstrādāt efektīvus risinājumus cīņai ar to un sagatavot iespējas palielināt atbildību pret Savienības pilsoņiem publiskajā telpā; šajā sakarībā atkārtoti pauž, cik svarīga ir stingra Savienības neiecietības politika pret krāpšanu, korupciju un slepenu vienošanos; tomēr pauž nožēlu par to, ka minētajā ziņojumā netika iztirzāta Savienības iestāžu iekšējā pretkorupcijas politika;

121.   prasa, lai Komisija ne vēlāk kā otrajā ziņojumā par korupcijas apkarošanu gan Savienības iestāžu, gan dalībvalstu līmenī veiktu sīkāku analīzi par vidi, kurā politika tiek īstenota ar mērķi noteikt raksturīgos izšķirošos faktorus, apdraudētās jomas un riska faktorus, kas veicina korupciju;

122.   aicina Komisiju nekavējoties īstenot savu ziņošanas pienākumu, kas paredzēts ANO Pretkorupcijas konvencijā;

Kļūdu īpatsvars kopumā

123.  ar bažām norāda, ka konstatētās izplatītākās kļūdas ir izmaksu deklarācijās iekļautas neattiecināmas izmaksas (41 %), nopietnas kļūdas publiskajā iepirkumā (27 %) un lauksaimnieku iesniegtas nepareizas platību deklarācijas (20 %);

124.   tomēr norāda, ka dalībvalstu pieļauto nopietno kļūdu īpatsvars publiskā iepirkuma procedūrās ievērojami samazinājās no 45 % reģionālās politikas jomā 2013. gadā līdz 25 % no visa kļūdu skaita apvienotajā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas jomā 2014. gadā;

125.  uzskata par satraucošu to, ka daudzos skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumos Komisijai, valsts iestādēm vai neatkarīgajiem revidentiem bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas; ja visa šī informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu līmenis būtu varējis būt ievērojami zemāks;

126.  norāda, ka maksājumtiesību programmās aplēstais kļūdu līmenis ir 2,7 % (2013. gadā — 3 %), kas ir ievērojami zemāks nekā attiecībā uz izdevumiem, kurus izlieto izmaksu atlīdzināšanai, jo tajos aplēstais kļūdu līmenis ir 5,5 % (2013. gadā — 5,6 %); aicina Komisiju novērtēt iespēju veikt vienkāršošanu un pāriet no atlīdzināšanas shēmas uz maksājumtiesību shēmu gadījumos, kur tas iespējams;

Paraugprakse

127.  mudina dalībvalstis nopietni attiekties pret savām saistībām sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, līdzīgi kā tās rīkojas attiecībā uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI) saistībā ar Eiropas pusgadu; tas atspoguļotu būtiskas pārmaiņas izpratnē par sniegumu, kam būtu jāseko īstenošanas novērtēšanas procesam ar ietekmi, piemēram, snieguma rezervi atbildīgiem līdzekļu saņēmējiem un sankcijām un ierobežojumiem citiem;

Savienības 2014. gada budžeta galveno rezultātu novērtēšana un analīze

128.  norāda, ka 2014. gada kopējā summa — aptuveni EUR 142,5 miljardi — veido gandrīz 2 % no kopējiem publiskajiem izdevumiem Savienības dalībvalstīs jeb 1 % no Savienības IKP;

129.  prasa, lai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās tiktu noteikta Savienības budžeta izlietojuma patiesā ietekme uz Savienības makroekonomiskajiem rādītājiem;

130.  pauž nožēlu par to, ka tikai 47 % no iemaksām finansēšanas vadības instrumentos (FVI) līdz 2013. gada beigām tika izmaksāti galasaņēmējiem dalītajā pārvaldībā (37 % līdz 2012. gada beigām), un to, ka FVI netiešā pārvaldībā joprojām ir ļoti lieli naudas līdzekļi (EUR 1,3 miljardi 2014. gadā; EUR 1,4 miljardi 2013. gadā);

131.   ņem vērā Revīzijas palātas ieteikumu Komisijai attiecībā uz to, ka ir jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai grozītu spēkā esošo regulu saistībā ar FVI attiecināmības perioda pagarināšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un Komisijas atbildi;

132.   pamatojoties uz Revīzijas palātas ieteikumu, aicina Komisiju savā budžeta un finanšu pārvaldībā izvērtēt spēju ierobežojumus dažās dalībvalstīs, lai izvairītos no līdzekļu nepietiekamas izmantošanas un palielinātu apguves rādītājus, jo īpaši ESI fondu jomā, vienlaikus atzīstot līdz šim īstenotās darbības, piemēram, Labākas īstenošanas darba grupas izveidi, kura jau ir panākusi uzlabojumus;

133.  prasa Komisijai veikt pasākumus neizpildīto saistību līmeņa samazināšanai, savlaicīgai 2007.–2013. gada programmu slēgšanai un fiduciāru turēto naudas līdzekļu apmēra samazināšanai;

134.  atkārtoti uzsver, ka Komisijai ik gadu būtu jāizveido ilgtermiņa naudas plūsmas prognoze, kas aptver budžeta maksimālos apjomus, maksājumu vajadzības, spēju ierobežojumus un iespējamo saistību atcelšanu, lai labāk saskaņotu maksājumu vajadzības un pieejamos līdzekļus(87);

135.   uzskata, ka DFS vidusposma pārskatīšana, kas Komisijai jāpabeidz līdz 2016. gada beigām, ir pirmā un labākā iespēja rast strukturālu risinājumu augstajam neizpildīto saistību (RAL) līmenim; mudina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu DFS regulas pārskatīšanai, lai cita starpā sakārtotu arī ar RAL saistīto jautājumu;

Neveiktie maksājumi

136.  uzsver, ka uzņemtās saistības 2014. gadā sasniedza EUR 109,3 miljardus, t. i., 76,6 % no pieejamām saistību apropriācijām, un tā rezultātā 2015. gadā ir pieejams ļoti liels saistību apropriāciju līmenis (uz 2015. gadu ir pārnests EUR 12,1 miljards un maksimālais apjoms ir palielināts par EUR 16,5 miljardiem);

137.   pauž nožēlu par to, ka, kaut arī maksājumu līmenis joprojām pārsniedza DFS maksimālo apjomu, neparedzēto izdevumu rezerves neapmaksāto maksājumu pieprasījumu apmērs pieauga par EUR 1,4 miljardiem līdz EUR 25,8 miljardiem; uzsver, ka ir svarīgi pilnībā ievērot kopīgo paziņojumu par maksājumu plānu 2015.–2016. gadam, par ko vienojušies Parlaments, Padome un Komisija, ņemot vērā kopīgo apņemšanos līdz 2016. gada beigām samazināt 2007.–2013. gada kohēzijas programmām paredzēto neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājumu līdz EUR 2 miljardiem; uzskata, ka faktiski šajā situācijā tiek pārkāpts LESD 310. pants, kurā ir noteikts, ka budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem;

138.  uzsver, ka saskaņā ar prognozēm neizpildīto saistību līmeņa samazinājumam būs pagaidu raksturs, jo ir pieprasīts DFS maksimālā apjoma palielinājums 2015. gadam un turpmākajiem gadiem;

139.   jo īpaši norāda, ka līdz 2014. gada beigām maksājumi dalībvalstīm par daudzgadu ESI fondiem laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam sasniedza EUR 309,5 miljardus(88), t. i., 77 % no EUR 403 miljardiem visām darbības programmām, turklāt vairāk nekā puse neizlietoto daudzgadu ESI fondu saistību attiecas uz piecām dalībvalstīm (proti, Čehiju, Spāniju, Itāliju, Poliju un Rumāniju);

140.   pauž nožēlu par to, ka ir ievērojami aizkavējusies daudzgadu fondu apguve un tas dažās dalībvalstīs var radīt nopietnas problēmas(89); šajā sakarībā atbalsta un atzīst to, ka ir lietderīgi piemērot elastīguma sniegtās iespējas, ņemot vērā to, ka kavējas visu programmu uzsākšana;

Ieņēmumi

141.  norāda, ka ieņēmumu plūsmas pamatā ir daudzkanālu princips:

a)  lielāko daļu vēl arvien iemaksā dalībvalstis atkarībā no to nacionālā kopienākuma (NKI), un 2014. gadā šis ieguldījums bija EUR 94,9 miljardi;

b)  vēl vienu daļu veido maksājumi, kuru pamatā ir katrā dalībvalstī iekasētais PVN, un šīs daļas kopējais apjoms ir EUR 17,7 miljardi;

c)  muitas un lauksaimniecības nodokļi veido trešo būtisko daļu, proti, EUR 16,4 miljardus;

142.  atzinīgi vērtē to, ka lielākajā daļā aspektu ir ieviesti divi no Revīzijas palātas 2011.–2012. gadā sniegtajiem trim ieteikumiem, bet viens ieteikums ir ieviests dažos aspektos;

NKI

143.   uzsver, ka līdz brīdim, kad tiks izdarītas izmaiņas Savienības pašu resursu sistēmā, NKI rādītājs būs svarīgākais faktors saistībā ar Savienības ieņēmumu jautājumu, un norāda, ka tā pareiza un objektīva noteikšana ir ārkārtīgi svarīga un uzskatāma par vienīgo nopietno diskusiju jautājumu attiecībā uz pašreizējās Savienības budžeta struktūras ieņēmumu daļu, un ka ir ļoti svarīgi, lai būtu drošas un elastīgas datubāzes dalībvalstu iemaksu aprēķināšanai;

144.  tāpēc aicina Komisiju apliecināt, ka dalībvalstu NKI dati ir ticami un to iemaksas ir pareizas;

145.  atgādina, ka 2014. gadā atjaunināto NKI datu dēļ dalībvalstu iemaksās tika izdarītas korekcijas vēl nepieredzētā apmērā — par EUR 9 813 miljoniem;

146.  uzsver, ka šādu NKI iemaksu būtisku pārskatīšanu ietekme būtu mazāka, ja būtu ieviesta vienota Savienības pārskatīšanas politika, ar kuru saskaņotu galveno pārskatīšanu grafiku;

147.   pauž nožēlu par to, ka krāpšana, kas saistīta ar PVN, un jo īpaši tā sauktā karuseļveida krāpšana, jeb „pazudušā tirgotāja” krāpšanas shēma, rada konkurences traucējumus, atņem valstu budžetiem būtiskus resursus un kaitē Savienības budžetam; norāda, ka nesaņemtais PVN un aprēķinātie PVN iekasēšanas zaudējumi 2013. gadā sasniedza EUR 168 miljardus; pauž bažas par to, ka Komisijas rīcībā nav uzticamu datu par PVN un karuseļveida krāpšanu; norāda, ka pašreizējā PVN sistēma joprojām ir sadrumstalota un rada ievērojamu administratīvo slogu, jo īpaši MVU un tiešsaistes uzņēmumiem; pauž bažas par to, ka ar jauno sistēmu attiecībā uz PVN kā pašu resursu nevar pilnībā sasniegt vienkāršošanas mērķi, un uzsver dalībvalstu atbildību Eurofisc platformas trūkumu novēršanā un apgrieztās maksāšanas politikas labākā koordinēšanā, lai veicinātu informācijas apmaiņu un palīdzētu apkarot pārkāpumus un krāpšanu; prasa Komisijai ierosināt tiesību aktu grozījumus, kas ļautu efektīvi veikt muitas un nodokļu datu kontrolpārbaudes, un dalībvalstu uzraudzībā koncentrēties uz situācijas uzlabošanu saistībā ar dalībvalstu atbilžu savlaicīgu sniegšanu uz informācijas pieprasījumiem un PVN Informācijas apmaiņas sistēmas uzticamību;

Veicamie pasākumi

148.   prasa Komisijai sniegt analīzi par Savienības finansējuma nākotni, novērtējot pašu resursu bāzes piemērotību;

149.  pauž nožēlu par to, ka vēl arvien nav atrisināts jautājums saistībā ar Komisijas 2013. gadā izvirzītajiem priekšlikumiem ieviest vienotu Savienības pārskatīšanas politiku, jo Komisija nav veikusi turpmākas darbības, neraugoties uz to, ka līdz 2014. gada septembrim 19 dalībvalstis bija norādījušas, ka tās varētu vismaz daļēji pievienoties Savienības pārskatīšanas politikai;

150.   pauž gandarījumu par to, ka ir izveidota Augsta līmeņa darba grupa pašu resursu jautājumos; atzinīgi vērtē pirmo novērtējuma ziņojumu, ko tā iesniedza 2014. gada beigās, un piekrīt, ka sistēmā lielāko vietu pakāpeniski ir ieņēmušas valstu iemaksas un atlikušo daļu veido neatkarīgi, patiesi Eiropas pašu resursi; uzskata, ka pašreizējā pašu resursu sistēma būtu jāpārveido, virzot to no pašreizējām valstu debatēm par neto maksātājiem un saņēmējiem, kas Savienības pilsoņiem nav tuvs jautājums, uz sistēmu, kura uzskatāmi ir Savienības un tās politikas virzienu vispārējās interesēs;

151.  norāda, ka būtu iespējams mazināt izmaiņas, kas saistītas ar darbu jautājumā par atrunām, ja Komisijas pārbaudes cikls būtu īsāks, un atgādina, ka Parlaments pagājušajā gadā(90) mudināja Komisiju:

a)  saīsināt NKI datu pārbaudes ciklu;

b)  ierobežot vispārējo atrunu izmantojumu, pieļaujot to tikai izņēmuma gadījumos;

152.  ar dziļām bažām ņem vērā Komisijas paziņojumu, ka nākamais pārbaudes cikls tiks pabeigts tikai 2019. gadā un ka atrunas attieksies vismaz uz deviņiem gadiem, tāpat kā iepriekšējā ciklā;

153.  norāda uz Revīzijas palātas atzinumu, ka dalībvalstu muitas iestāžu veikto pārbaužu kvalitāte nav uzlabojusies; pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2014. gada februārī izdotajā Muitas revīzijas rokasgrāmatas atjauninātajā versijā nav novērsti vairāki Revīzijas palātas konstatētie trūkumi, jo īpaši nav norādījumu par to, kā rīkoties ar citās dalībvalstīs muitotu importu;

154.  aicina Komisiju:

a)  veikt pasākumus, lai samazinātu to gadu skaitu, uz kuriem attiecas atrunas pēc nākamā NKI iemaksu pārbaudes cikla beigām;

b)  ieviest pasākumus ietekmes mazināšanai, ko izraisīs to metožu un avotu pārskatīšana, ko dalībvalstis iesniedz NKI novērtēšanai;

c)  uzlabot dalībvalstu muitas iestādēm paredzētās norādes par veicamajām pārbaudēm (jo īpaši pēcmuitošanas revīzijām), kā arī

d)  nodrošināt, ka dalībvalstīm ir piemērotas sistēmas, ar ko sagatavot un pārvaldīt to paziņojumus par muitas nodevām un cukura nodevām;

e)   paplašināt Eurofisc platformas riska novērtēšanas kapacitāti, ietverot tajā VIES sistēmu (transnacionālu PVN informācijas apmaiņas sistēmu);

Paraugprakse

155.  ieņēmumu jomā nav konstatētas būtiskas kļūdas, un tā savā ziņā pati par sevi ir paraugprakse; tas pats ir attiecināms uz pašreizējo kārtību dalībvalstu iemaksas noteikt pēc NKI principa, kas līdz šim sevi ir attaisnojusi; tomēr šā modeļa darbības nodrošināšanai ir pastāvīgi jānovērtē dalībvalstu ekonomikas rādītāji; pašu resursu bāzes palielināšanas iespējas ir nākotnē risināms jautājums;

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Vispārīgi jautājumi

156.   atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas gada pārskata nodaļu struktūra pirmo reizi atbilst izdevumu kategorijām daudzgadu finanšu shēmā (DFS), kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī; 2013. gadā šī nodaļa saucās „Pētniecība un citu iekšējo nozaru politika”; tomēr norāda, ka šo strukturālo izmaiņu dēļ datus tikai ierobežotā apmērā var salīdzināt ar Revīzijas palātas konstatējumiem iepriekšējos gados;

157.  norāda arī, ka pētniecība un inovācija veido 61 % izdevumu (EUR 8,1 miljards), kurus īsteno ar Septīto pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammu 2007.–2013. gadam (Septīto pamatprogrammu) un Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” 2014.–2020. gadam, savukārt izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas (EUR 1,5 miljardi), kosmosa programmas (EUR 1,4  miljardi), transporta programmas (EUR 0,8 miljardi) un citi pasākumi un programmas (EUR 1,5 miljardi) veido atlikušos 39 %;

158.   atgādina, ka DFS 1.a izdevumu kategorijai paredzētais finansējums DFS sarunu gaitā tika krasi samazināts (-24 % salīdzinājumā ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu); apzinās, ka 1.a izdevumu kategorijas mērķis ir uzlabot pētniecību un inovāciju, nostiprināt izglītības sistēmas un veicināt nodarbinātību, nodrošināt digitālo vienoto tirgu, veicināt atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti, modernizēt transporta nozari un uzlabot uzņēmējdarbības vidi, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

159.  uzsver, ka šajā jomā 90 % no izdevumiem ir dotācijas privātā un valsts sektora saņēmējiem;

160.  atzinīgi vērtē to, ka lielākajā daļā aspektu ir ieviesti trīs no Revīzijas palātas 2011.–2012. gadā sniegtajiem deviņiem ieteikumiem, bet seši ieteikumi ir īstenoti lielākajā daļā aspektu;

Stratēģija „Eiropa 2020”

161.  apzinās, ka kopējais kumulatīvais dotāciju nolīgumu apjoms visai Septītajai pamatprogrammai ir 26 078 (no kuriem 9627 ir noslēgti); vienlaikus Komisija sāka īstenot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” 2014.–2015. gada darba programmu, kas bija ļoti sekmīga un līdz 2015. gada 25. februārim tika saņemti 46 097 priekšlikumi — 79 uzaicinājumos iesniegtie 25 903 priekšlikumi tika atzīti par attiecināmiem, 3765 tika izraudzīti finansēšanai un tika parakstīti 1410 dotāciju nolīgumi;

162.   pauž gandarījumu par to, ka Komisija spēja sasniegt lielāko daļu mērķu galvenajos darbības rādītājos (KPI); tomēr šaubās, vai izdosies izpildīt mērķi līdz 2020. gadam 3 % no ES IKP investēt pētniecībā un attīstībā; aicina visas dalībvalstis risināt šo problēmu; norāda, ka situācija šķiet īpaši sarežģīta Horvātijā, Somijā, Luksemburgā, Portugālē, Rumānijā, Spānijā un Zviedrijā; aicina Komisiju izdarīt nepieciešamos secinājumus, gatavojoties gaidāmajai DFS vidusposma pārskatīšanai, kas jāiesniedz līdz 2016. gada beigām;

163.  atzinīgi vērtē Eiropas pētniecības (tīklu) ieguldījumu, piemēram, cīņā pret Ebolas vīrusu, vēža ārstēšanas uzlabošanā, vienotas Eiropas klīniskās pētniecības telpas izveidē, cīņā ar plūdiem, pārtikas nekaitīguma nodrošināšanā un kruīzu kuģu drošības uzlabošanā;

164.  atzinīgi vērtē to, ka Septītās pamatprogrammas ex post novērtējums kļuva pieejams 2015. gada novembrī; cer, ka tā secinājumi un ieteikumi var tikt ņemti vērā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darba programmās;

165.  ar interesi atzīmē pirmo reizi pieejamo informāciju no „Inovācijas savienības 2015. gada pārskata”(91), kurā ir sniegta atjaunināta informācija par 34 saistībām saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība”;

166.   atgādina, ka 6. sabiedriskas nozīmes uzdevums (SC6), jo īpaši sociālās un humanitārās zinātnes, bija Parlamenta prioritāte, ar ko tas nāca klajā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” izstrādes laikā; atgādina par to, cik šis elements ir svarīgs jomās, kurās Savienība pašlaik saskaras ar īpašām problēmām, piemēram, cīņā pret bezdarbu, radikalizāciju un terorismu, migrantu atbalstīšanā, ekonomikas un monetārajā pārvaldībā un cīņā pret nevienlīdzību; tādēļ pauž bažas, ka programmas īstenošanas posmā sociālo un humanitāro zinātņu prioritārā nozīme tika samazināta un tās zaudēja savu īpašo vadošo lomu; turklāt par 40 % tika samazināts arī tām paredzēto saistību apropriāciju apmērs, lai gan tajā pašā laikā kopējais finansējums pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” 2014.–2020. gada DFS tika palielināts;

Pārvaldības jautājumi

167.  norāda, ka:

a)  vispārīgi secinājumi un konstatējumi par dalītas pārvaldības praksi attiecas uz konkurētspēju;

b)  pastāv sinerģija un integrēta pieeja starp dažādiem pētniecības, attīstības un inovācijas (R&D&I) atbalsta instrumentiem, tomēr tā jāpilnveido;

c)  pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ir ieviesti vienkāršāki noteikumi, salīdzinot ar Septīto pamatprogrammu; no otras puses, pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” tiek atbalstītas potenciāli riskantākas jomas, piemēram, uz uzņēmējdarbību vērsti projekti ar MVU līdzdalību, turklāt izmantojot jaunus, inovatīvus, tostarp arī finansiālus, instrumentus;

168.   aicina līdzekļu saņēmējus maksimāli izmantot revīzijas apliecinājumus, jo tie samazina kļūdu īpatsvaru par 50 % salīdzinājumā ar pieprasījumiem pēc atlīdzinājuma bez apliecinājuma; tomēr uzskata, ka ārējo revidentu atklāto kļūdu īpatsvars būtu ievērojami jāuzlabo, ņemot vērā to, ka no Komisijas tiek saņemts ārkārtīgi specializēts atbalsts; šajā sakarībā atzinīgi vērtē visas norādes, seminārus, paraugus un visbiežāk sastopamo kļūdu sarakstu, ko Komisija piedāvā līdzekļu saņēmējiem un revīzijas iestādēm, tomēr aicina Komisiju veikt izšķirīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ārējās revīzijas apliecinājumi precīzāk atspoguļo kļūdu skaitu;

169.  atbalsta Komisijas centienus turpināt pilnveidot riska pārvaldību pētniecības jomā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ex post revīzijās pārbaudāmo dalībnieku atlase jau lielā mērā ir balstīta uz riska novērtējumu — Komisija lēš, ka 83 % revīziju 2012.–2016. gada laikposmā tiks izvēlētas, ņemot vērā riska kritērijus;

170.  atzinīgi vērtē vienota atbalsta centra izveidi, kas visiem pētniecības pakalpojumiem sniedz atbalstu saistībā ar juridisko palīdzību, revīzijām, uzņēmējdarbības procesu, IT un datiem;

171.  atzīst, ka būtisks atbalsts pētniecībai un inovācijai ir iekļauts Eiropas strukturālo un investīciju fondu partnerības nolīgumos un darbības programmās dalībvalstīs un reģionos, tādējādi radot lielāku sinerģiju; atbalsta summa pārsniedz EUR 42 miljardus pamatpētniecībai un inovācijām, un EUR 118 miljardi paredzēti pētniecībai un inovācijai plašākā nozīmē;

Likumība un pareizība; kļūdu problemātika

172.   pauž nopietnas bažas par to, ka Revīzijas palāta izanalizēja 166 darījumus, no kuriem kļūdas tika konstatētas 79 darījumos; ņem vērā — pamatojoties uz 53 skaitļos izteiktajām kļūdām, aplēstais kļūdu līmenis ir 5,6 %;

173.  uzskata par satraucošu to, ka 27 skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumos Komisijai, valsts iestādēm vai neatkarīgajiem revidentiem bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas; ja visa šī informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu līmenis šajā nodaļā būtu par 2,8 procentpunktiem zemāks; šī nu jau vairākus gadus nemainīgā situācija liecina par nepietiekamu rūpību;

174.   uzskata par nepieņemamu to, ka salīdzinājumā ar Sesto pamatprogrammu kļūdu īpatsvars Septītajā pamatprogrammā nav uzlabojies un ka saskaņā ar DG RTD ģenerāldirektora paziņojumiem tas būs pat vēl sliktāks; uzskata, ka, ņemot vērā projektu vadības jomā iegūtās pieredzes palielināšanos, kļūdu īpatsvaram Septītajā pamatprogrammā būtu vajadzējis uzlaboties;   pauž nožēlu par to, ka 2014. gadā krasi samilzušais kļūdu īpatsvars konkurētspējas izaugsmei un nodarbinātībai jomā kalpo tikai tam, lai uzsvērtu programmas pareizo pārvaldību pēdējos gados;

175.   pauž nožēlu par to, ka laikā no 2013. gada līdz 2014. gadam viskrasākais kļūdu īpatsvara pieaugums bija vērojams izdevumos, kas saistīti ar konkurētspēju izaugsmei un nodarbinātībai;

176.  pauž nožēlu, ka kļūdu iemesli vēl arvien ir vieni un tie paši:

a)  pētniecības jomā (Pētniecība) nepareizi aprēķinātas personāla izmaksas, citas neattiecināmas tiešās izmaksas, tostarp nepamatoti ceļa izdevumi vai nepamatoti izdevumi par iekārtām; neattiecināmas netiešās izmaksas, kuras balstītas uz kļūdainām pieskaitāmo izmaksu likmēm vai kurās ieskaitītas ar projektu nesaistītas neattiecināmu izmaksu kategorijas;

b)  citiem izdevumu instrumentiem: nepamatotas un neattiecināmas izmaksas un publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana;

Kļūdu veidu sadalījums

Pētniecība

Citi

Nepareizi aprēķinātas personāla izmaksas

30,5 %

2,5 %

Citas neattiecināmas tiešās izmaksas

17,5 %

13,5 %

Neattiecināmas netiešās izmaksas

20 %

 

Publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana

 

14 %

Neattiecināmas apakšlīgumu izmaksas

2 %

 

Kopā

70 %

30 %

177.  pauž pārliecību, ka Komisijai ir jāturpina censties panākt pieņemamu līdzsvaru starp programmu pievilcību dalībniekiem un likumīgo prasību nodrošināt atbildību un finanšu kontroli; šajā sakarībā atgādina par ģenerāldirektora norādi 2012. gadā attiecībā uz to, ka nav praktiska tāda pieeja, atbilstoši kurai par katru cenu jāpanāk atlikušo kļūdu īpatsvars 2 % apmērā(92);

178.   ņem vērā to, ka Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors, tāpat kā iepriekšējos gados, ir formulējis horizontālu atrunu attiecībā uz atlikušo kļūdu īpatsvaru izmaksu pieprasījumos Septītajā pamatprogrammā, ko tieši īstenojis DG RTD, un maksājumos Kopuzņēmumam novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai, kuros aplēstais atlikušais risks ir 3 % un aplēstā ietekme — EUR 111,39 miljoni;

179.   pieņem zināšanai, ka dažās Septītās pamatprogrammas izdevumu daļās nebija paredzēta rezerve, ja bija redzams, ka risks (un tādējādi arī atlikušo kļūdu īpatsvars) bija ievērojami zemāks nekā visiem izdevumiem kopā; DG RTD satvarā tas attiecas uz kopuzņēmumam „Fusion for Energy”, kopuzņēmumam „Clean Sky” un kopuzņēmumam FCH piešķirtajiem izdevumiem; ārpus DG RTD tas attiecas arī uz izdevumiem, kas piešķirti Marijas Kirī vārdā nosauktajā programmā iekļautajai Pētniecības izpildaģentūrai, un visiem Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras izdevumiem;

180.   secina, ka, lai gan horizontāla atruna var būt juridiski nepieciešama, šāda atruna rada negatīvu iespaidu par Komisijas finanšu pārvaldību, jo īpaši ņemot vērā to, ka Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts var pilnībā apliecināt ticamību 97 % savu izdevumu;

181.  ņem vērā, ka pētniecības jomā Komisija 2014. un 2015. gadā ir izdevusi iekasēšanas rīkojumus EUR 42 miljonu apmērā; EUR 31 miljons jau ir iekasēts, bet pārējie līdzekļi vēl nav atgūti bankrota vai nepabeigtas piespiedu piedziņas dēļ;

182.   pauž nožēlu par nesenajiem paziņojumiem presē, kas sēj šaubas par DG RTD spēju efektīvi aizsargāt Savienības finanšu intereses; aicina Komisiju noskaidrot presē labi dokumentētos apstākļus, kas skaidri liecina par administratīvu kļūmi un neapšaubāmu kaitējumu Savienības finanšu interesēm un reputācijai; aicina ombudu sākt izmeklēšanu par šo jautājumu;

183.   pauž nožēlu par to, ka vienkāršošanas nolūkā ir likvidētas ex ante revīzijas (piemēram, tagad attiecībā uz izdevumiem, kas pārsniedz EUR 375 000, vairs netiek veikta ex ante apliecināšana), radot kumulatīvas kļūdas, un tā rezultātā aizvien vairāk palielinās kļūdu īpatsvars, ko pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” gadījumā, šķiet, ir neiespējami samazināt, ņemot vērā to, ka palielinās to struktūru skaits, kuras ir atbildīgas par izdevumu pārvaldību saistībā ar Septīto pamatprogrammu;

Datu ticamības jautājumi

184.  pauž nožēlu par problēmu saistībā ar sekundāro datu analīzi, kas nepieciešama uz sniegumu balstītiem novērtējumiem; norāda, ka tas būtu uzskatāms par īstermiņā risināmu uzdevumu; atgādina, ka ir jāuzlabo informācijas pārvaldība;

Uz rezultātiem un sniegumu balstīta pieeja

185.  norāda, ka ir absolūti būtiski novērtēt R&D&I reālo ietekmi un rezultātus no komerciālas izmantošanas un pievienotās vērtības nodrošināšanas viedokļa;

186.   atzinīgi vērtē pozitīvos rezultātus, ko, veicot Septītās pamatprogrammas ex post novērtēšanu, ir konstatējusi augsta līmeņa ekspertu grupa, proti: programma ir tiešā veidā radījusi vairāk nekā 1,3 miljonus darba gadu (ar projektiem, kas finansēti 10 gadu garumā) un netieši — 4 miljonus darba gadu 25 gadu periodā; katrs Septītās pamatprogrammas īstenošanā iztērētais euro ar inovāciju, jauno tehnoloģiju un produktu palīdzību ir radījis aptuveni 11 euro tiešā un netiešā ekonomiskajā ietekmē un tās finansiālais ieguldījums MVU labā pārsniedza 15 % mērķi un sasniedza 17 % (EUR 5 miljardus);

187.  norāda, ka uz sniegumu balstītas pieejas stiprināšanai Revīzijas palāta pirmo reizi veikusi stratēģijas „Eiropa 2020” rādītāju pārbaudi, kuros R&D izdevumiem ir liela nozīme;

Finanšu instrumenti

188.   norāda, ka jo īpaši attiecībā uz pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” ļoti mūsdienīgi un inovatīvi finansēšanas vadības instrumenti ir viena no galvenajām praktiskās īstenošanas jomām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka, īstenojot kopīgo iniciatīvu „InnovFin — ES finansējums novatoriem”, ko sāka Eiropas Investīciju bankas grupa (EIB un EIF) sadarbībā ar Komisiju, 2014. gadā tika ieviests jauns produktu klāsts;

189.   prasa Komisijai turpmākajās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās sniegt informāciju par to, kā tiek īstenota tā finanšu instrumenta InnovFin daļa, kas tiek segta no Savienības budžeta;

190.   norāda, ka noteiktas nozares un politikas jomas, piemēram, dzelzceļa infrastruktūra vai teorētiski vai fundamentāli pētījumi, ir mazāk piemēroti finansēšanai, izmantojot finanšu instrumentus, un tādējādi pastāv risks, ka tās var netikt iekļautas Savienības pasākumu tvērumā;

Paraugprakse

191.  norāda, ka revīzijas darbības šajā jomā tika pastiprinātas un kopējā revīzijas dienesta koordinācija uzlabota, kā kopīgas pārvaldības pakalpojumu sniedzot to visiem ģenerāldirektorātiem, izpildaģentūrām un kopuzņēmumiem, kas iesaistīti pētniecības un inovācijas līdzekļu izmantošanā;

192.  par iespējamu labāko praksi uzskata īpaša veida ārpakalpojumus, šīs jomas lielu programmu pārvaldībai izmantojot specializētas aģentūras; tā kā šāda prakse ir izmantota tikai neilgu laiku, nav iespējams novērtēt konkrētus rezultātus, tomēr šāda metode un modelis šķiet ļoti novatoriski;

Veicamie pasākumi

193.  norāda, ka Komisijai vajadzētu:

a)  pieņemt pasākumu kopumu, lai samazinātu samērā augsto kļūdu īpatsvaru šajā jomā, uzlabot datu un informācijas pārvaldību, lai analizētu arī novatoriskus R&D&I projektus, un pārbaudīt to reālo ietekmi salīdzinājumā ar pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” potenciālu;

b)  iesniegt ziņojumu, kurā no budžeta viedokļa novērtēta gūtā pieredze ar jauno praksi šajā segmentā(93) izmantot specializētas aģentūras, kā arī ieviest regulāru ziņošanu par atbilstību stratēģijas „Eiropa 2020” attiecīgajiem rādītājiem;

194.  aicina DG RTD uzlabot informācijas pārvaldību, jo īpaši iesaistot visas ieinteresētās personas, it sevišķi jaunus dalībniekus, lai nodrošinātu uz rezultātiem vērstu sniegumu, kā arī uzlabot informācijas pārvaldību ar saņēmējiem dalībvalstīs; iesaka vairāk iesaistīt neatkarīgus revidentus, kuri pievērstu uzmanību ne tikai kļūdām, bet arī snieguma ciklam, tostarp pienācīgai risku novērtēšanai; turklāt būtu jāveic ietekmes novērtējums par regulējošajiem noteikumiem;

195.  aicina DG RTD attiecīgajos gada darbības pārskatos publicēt visaptverošu un detalizētu informāciju par tā ieguldījumu konkrētām valstīm adresētu ieteikumu izstrādē, jo šiem ieteikumiem būtu jādemonstrē, kā ģenerāldirektorāts veicina dalībvalstu virzību uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

196.  ņem vērā, ka Komisija sākusi ieinteresēto pušu apspriešanos par to, kādi vienkāršojumi vēl būtu ieviešami attiecībā uz pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; pieprasa informāciju par to, kā tiks īstenota papildu vienkāršošana;

197.   uzsver, ka vienkāršošanai un līdzdalībai pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” būtu jākļūst par pamatprincipu arī attiecībā uz dotāciju nolīgumu ar norādēm; uzsver, ka pretēji tam, kā tas notiek Septītajā pamatprogrammā, pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” iekšējos rēķinos uzrādītās izmaksas ir jāsadala pa dažādām izmaksu kategorijām, šajās kategorijās iekļaujot arī personāla izmaksas, un šādā veidā par tām jāziņo; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt piezīmes un ļaut iekšējos rēķinos uzrādītās izmaksas iesniegt tāpat kā citas tiešās izmaksas, nedalot tās pa izmaksu kategorijām un nenorādot pakalpojumu sniegšanas ilgumu;

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

Vispārīgi jautājumi

198.   atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas gada pārskata nodaļu struktūra pirmo reizi atbilst izdevumu kategorijām daudzgadu finanšu shēmā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī; Revīzijas palātas 2013. gada pārskatā bija divas atsevišķas nodaļas — viena par reģionālo politiku, transportu un enerģētiku un otra par nodarbinātības un sociālo lietu politiku; tomēr uzskata, ka šo politikas izmaiņu dēļ datus tikai ierobežotā apmērā var salīdzināt ar Revīzijas palātas konstatējumiem iepriekšējos gados;

199.  norāda, ka ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai tiek iedalīta būtiska daļa Savienības budžeta, proti, 2014. gadā — EUR 54,4 miljardi; 80 % no šīs summas tika piešķirti reģionālās politikas un pilsētpolitikas īstenošanai, galvenokārt ar ERAF un KF starpniecību, savukārt 20 %, galvenokārt ar ESF starpniecību, izmantoja nodarbinātības un sociālo lietu politikas ietvaros;

200.  norāda, ka ar ERAF un KF konkrētajā periodā galvenokārt atbalstītās jomas cita starpā ietvēra infrastruktūras projektus, darbvietu radīšanu vai saglabāšanu, reģionālās ekonomiskās attīstības iniciatīvas un MVU darbību (ERAF), kā arī ieguldījumus infrastruktūrā vides un transporta jomās (KF);

201.   norāda, ka no ESF finansē ieguldījumus cilvēkkapitālā un atbalsta darbības, kuru mērķis ir uzlabot strādājošo un uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem darba modeļiem, atvieglot piekļuvi nodarbinātībai, sekmēt mazāk aizsargāto personu sociālo integrāciju un paaugstināt publiskās pārvaldes un publisko pakalpojumu institucionālās spējas un efektivitāti; uzskata, ka tādēļ, neraugoties uz to, ka pastāv snieguma rādītāji, ir grūti izteikt skaitļos ESF ieguldījumu rezultātus;

202.  atzinīgi vērtē to, ka pilnībā ir ieviesti astoņi un lielākajā daļā aspektu — septiņi no Revīzijas palātas 2011.–2012. gadā sniegtajiem sešpadsmit ieteikumiem, bet viens ieteikums ir ieviests dažos aspektos;

Stratēģija “Eiropa 2020”

203.   atzīmē, ka reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomas četri svarīgākie galvenie darbības rādītāji (KPI) ir: radīto darbvietu skaits, uzņēmumu skaits, kas sadarbojas ar atbalstītajām pētniecības iestādēm, uzņēmumu skaits, kas saņem atbalstu, un papildu jauda atjaunojamās enerģijas ražošanai; kaut arī no dalībvalstu īstenošanas ziņojumiem izriet, ka vispārējo mērķu sasniegšana salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir uzlabojusies vidēji par 29 %, tomēr Komisija norāda, ka ne visi mērķi tiks sasniegti ekonomikas krīzes dēļ; aicina Komisiju izdarīt nepieciešamos secinājumus gaidāmajai DFS vidusposma pārskatīšanai, kas jāpabeidz līdz 2016. gada beigām;

204.   atzinīgi vērtē Komisijas centienus vēl vairāk palielināt kohēzijas politikas ieguldījumu Savienības ekonomikas pārvaldībā, pārbaudot visus 2014.–2020. gada partnerattiecību nolīgumus un darbības programmas, lai nodrošinātu, ka attiecīgie līdz 2014. gada jūnija beigām pieņemtie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi tikuši pienācīgi atspoguļoti dalībvalstu attīstības un konkurētspējas stratēģijās;

205.   norāda, ka līdz 2015. gada beigām bija izmantoti vidēji 89 % no līdzekļiem 2007.–2013. gada plānošanas periodam (ņemot vērā apguves līmeni), šajā ziņā atpaliekot Itālijai (79 %), Rumānijai (70 %) un Horvātijai (59 %);

206.  norāda, ka divi no vissvarīgākajiem snieguma rādītājiem nodarbinātības un sociālo lietu jomā ir bezdarba līmenis un izveidoto un/vai saglabāto darbvietu skaits; atzinīgi vērtē to, ka 2007.–2013. gada plānošanas perioda ex post izvērtēšanas provizoriskie secinājumi liecina, ka līdz 2013. gada beigām minētajā periodā notikušo intervenču rezultātā 8,8 miljoni ESF dalībnieku iesaistījās nodarbinātībā vai saglabāja darbvietu; atzinīgi vērtē arī to, ka vairāk nekā 300 000 ESF atbalstīto cilvēku kļuva par pašnodarbinātajiem un tika atbalstīts vairāk nekā 50 000 uzņēmējdarbības uzsācēju;

207.   īpašu uzmanību pievērš Jaunatnes garantiju programmai; tāpēc ar gandarījumu atzīmē, ka 2014. gadā 110 300 bezdarbnieki jaunieši piedalījās Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (YEI) finansētās darbībās; EUR 1,3 miljardi jau ir piešķirti praksē īstenojamiem projektiem; šajā sakarībā pauž pateicību par sniegtajām norādēm Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 3/2015 un Komisijas konstruktīvo reakciju uz secinājumiem; tomēr uzsver, ka dažās dalībvalstīs joprojām ir zināmas grūtības ar Jaunatnes garantiju programmas īstenošanu un pietiekama projektu skaita nodrošināšanu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai;

208.  pieņem zināšanai Komisijas ziņojumā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) norādīto, ka līdz EGF īstenošanas perioda beigām divos gados (2014–2015) 7636 strādājošo (44,9 % no saņēmējiem) atraduši jaunu darbu;

209.   pievienojas Komisijas viedoklim, ka bezdarba līmenis (īpaši ilgtermiņa bezdarbs) un procentuāli lielā to jauniešu daļa, kuri nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā (NEET), liecina par neatbilstību darba tirgū; norāda, ka piecas Savienības valstis ar augstāko ilgtermiņa bezdarbnieku līmeni (daļa no aktīvo iedzīvotāju skaita) ir Grieķija (19, 5%), Spānija (12,9 %), Horvātija (10,1 %), Slovākija (9,3 %) un Portugāle (8,4 %), kamēr Savienības vidējais rādītājs ir 5,1 %; savukārt valstis ar augstāko NEET īpatsvaru ir Kipra (33,7 %), Bulgārija (30,9 %), Ungārija (30,3 %), Grieķija (30,0 %) un Rumānija (26,9 %), bet šī rādītāja vidējais līmenis Savienībā ir 16,37 %;

210.   atzinīgi vērtē 2007.–2013. gada ERAF/KF programmu īstenošanā sasniegto, ko apliecina vairāki pamatrādītāji, par kuriem ik gadu ziņo dalībvalstis, kā arī jaunāko pieejamo datu sākotnējā novērtējuma rezultāti, kas liecina, ka izveidots aptuveni 950 000 darbvietu, 36 000 uzņēmumu sadarbojās ar pētniecības iestādēm, vairāk nekā 270 000 uzņēmumu saņēmuši atbalstu un radītā papildu jauda atjaunojamās enerģijas ražošanai ir vairāk nekā 4 000 megavatu;

211.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta pirmo reizi izmēģinājuma kārtā arī mēģināja novērtēt projektu sniegumu un ka revīzijā secināts, ka 89 no šiem 186 projektiem (48 %) sasniedza (vai pārsniedza) visus mērķus, kuri bija formulēti projekta snieguma mērīšanai; ņem vērā, ka 56 projektos (30 %) Revīzijas palāta konstatēja, ka viens vai vairāki rādītāji bija zem plānotā mērķlieluma, bet 17 gadījumos (9 %) revīzijas laikā bija pienācis termiņš dažu, bet ne visu mērķu sasniegšanai; mudina Revīzijas palātu turpināt pilnveidot šo novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz jaunā 2014.–2020. gada finansēšanas perioda programmām;

Pārvaldības jautājumi

212.  uzsver, ka uz DFS 1.b izdevumu kategoriju attiecas dalīta pārvaldība; šajā jomā dalībvalstīm jāuzņemas galvenā atbildība par darbības programmu īstenošanu un par nepareizu izdevumu novēršanu, atklāšanu un koriģēšanu;

213.  stingri uzsver, ka jo īpaši kohēzijas jomā dalīta pārvaldība ir būtiska un specifiska divu iemeslu dēļ: programmas tiek īstenotas dalībvalstīs un to reģionos saskaņā ar kopējiem Savienības noteikumiem, bet ievērojot to īpašās vajadzības; un, otrkārt, daudzos gadījumos tiek izmantots arī kopīgs finansējums, kad projektus līdzfinansē dalībvalstis un saņēmēji;

214.   uzskata par nepieņemamu to, ka 21 gadījumā, kad līdzekļu saņēmēji bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un labotu šīs kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai; ja visa šī informācija būtu tikusi izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu īpatsvars šajā nodaļā būtu bijis par 1,6 procentpunktiem zemāks; turklāt Revīzijas palāta konstatējusi, ka 13 gadījumos tās atklāto kļūdu bija pieļāvušas dalībvalstu iestādes; šīs kļūdas palielina aplēsto kļūdu īpatsvaru par 1,7 procentpunktiem; šī nu jau vairākus gadus nemainīgā situācija liecina par nepietiekamu rūpību;

215.   uzsver, ka saistībā ar ESF visizplatītākās attiecināmības problēmas ir šādas: izdevumi, kas deklarēti ārpus attiecināmības perioda (Čehija, Vācija), pārmaksātas algas (Vācija, Somija, Polija, Portugāle), izmaksas, kas nav saistītas ar projektu (Nīderlande, Polija, Portugāle), valsts attiecināmības noteikumu neievērošana (Polija) un neatskaitīti ieņēmumi (Austrija); izplatītākās kļūdas attiecībā uz publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanu ir šādas: nepamatota tieša piešķiršana (Vācija, Itālija), nepamatota papildu darbu/pakalpojumu tieša piešķiršana, nelikumīga pretendentu izslēgšana, interešu konflikts un diskriminējoši atlases kritēriji (Somija);

216.   konstatē, ka Revīzijas palāta analizēja 161 darījumu reģionālās un pilsētu attīstības jomā (101 attiecās uz ERAF, 55 — uz KF un 5 — uz finanšu instrumentiem) un 170 darījumus saistībā ar ESF un no kopumā 331 darījuma 135 bija kļūdas; atzīmē, ka Revīzijas palātas aplēstais kļūdu īpatsvars ir 5,7 % (ERAF un KF kļūdu īpatsvars ir 6,1 %, ESF kļūdu īpatsvars — 3,7 %);

217.   aicina Komisiju izveidot efektīvu instrumentu, lai palīdzētu uzlabot valstu iestāžu veikto kontroles un revīzijas darbību uzticamību; atgādina, cik svarīgi ir paplašināt datu par publisko iepirkumu pārredzamību, publicējot informāciju par līgumslēdzējiem un to apakšuzņēmējiem, lai tādējādi uzlabotu pieejamību un kontroli;

218.   ņem vērā to, ka saskaņā ar visu pieejamo revīziju rezultātiem 2015. gada novembra beigās 90 % no ERAF/Kohēzijas fonda programmu pārvaldības pārbaudēm darbojās labi vai tajās bija jāveic nelieli uzlabojumi; atgādina, ka dalībvalstu pieļauto kļūdu pamatiemesls ir sarežģītas pārvaldības struktūras un zināšanu zaudēšana, ko rada lielā personāla mainība vai nepietiekams personāla daudzums budžeta ierobežojumu dēļ;

219.   aicina Komisiju aktīvāk stimulēt dalībvalstis, lai tās savā reģionālajā politikā plašāk izmantotu inovatīvus finanšu instrumentus, vienlaikus ņemot vērā 2007.–2013. gada periodā gūto pieredzi, lai izvairītos no līdzekļu bloķēšanas finanšu instrumentos;

220.  vērš uzmanību uz ieteikumiem Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 10/2015 “Jāpastiprina centieni risināt publiskā iepirkuma problēmas saistībā ar ES kohēzijas politikas izdevumiem” un atzinīgi vērtē Komisijas pozitīvo reakciju uz Revīzijas palātas konstatējumiem;

221.   pauž gandarījumu, ka Komisija 2015. gada oktobrī publicēja dokumentu “Publiskais iepirkums — vadlīnijas praktiķiem par izvairīšanos no visbiežāk pieļautajām kļūdām Eiropas strukturālo fondu un investīciju fondu finansētos projektos”; tomēr kritizē, ka galvenais ar izdevumiem saistīto kļūdu iemesls sadaļā “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” vēl arvien ir publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi, kas veido gandrīz pusi no aplēstā kļūdu īpatsvara; norāda, ka publiskā iepirkuma noteikumu nopietni pārkāpumi ir papildu līgumu un papildu darbu vai pakalpojumu tieša piešķiršana, nesniedzot pamatojumu, nelikumīga pretendentu izslēgšana, interešu konflikti un diskriminējoši atlases kritēriji; uzskata par ļoti svarīgu, lai tiktu īstenota pilnīgas pārredzamības politika attiecībā uz informāciju par uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem ar nolūku novērst kļūdas un noteikumu pārkāpumus;

222.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2014. gada novembrī ir izveidojusi darba grupu labākai īstenošanai Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Ungārijā, Itālijā (dienvidos), Rumānijā, Slovākijā un Slovēnijā, lai izvairītos no saistību atcelšanas gadījumiem;

223.   atgādina, ka saskaņā ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) tiesisko regulējumu 2014.–2020. gadam attiecībā uz Savienības fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu ir ieviesti ex ante nosacījumi, kas cita starpā attiecas uz dalībvalstu publiskā iepirkuma sistēmām; šajā sakarībā tika pieņemti 12 valstu (Bulgārija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Horvātija, Itālija, Latvija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija) rīcības plāni, kuri tiks novērtēti 2016. gadā; uzsver, ka ex ante nosacījumu izpilde ir finansēšanas priekšnoteikums; prasa nodrošināt nepieciešamo pilnīgo pārredzamību par infrastruktūras projektu finansēšanu, tostarp publicēt ex ante un ex post novērtējumus par projektu ekonomisko, vides un sociālo ilgtspēju;

224.   aicina Komisiju publicēt visus dokumentus par projektu būvēt Lionas–Turīnas ātrgaitas dzelzceļa līniju un projekta finansēšanas kārtību;

225.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2009. gada DG REGIO ir veicis 265 revīzijas apmeklējumus; DG REGIO ir secinājis, ka kopumā var uzticēties 42 pārbaudītajām revīzijas iestādēm, kuras bija atbildīgas par revīziju veikšanu attiecībā uz aptuveni 91 % ERAF/KF piešķīrumu 2007.–2013. gada periodā; savukārt DG EMPL 2014. gada beigās bija novērtējis 87 no 92 revīzijas iestādēm (94,6 %), tās aptver 113 darbības programmas no 118 un pārstāv 99,1 % no finanšu plānojuma 2007.–2013. gada plānošanas periodā;

226.  ņem vērā, ka pārtraukšanas un iepriekšējas apturēšanas procedūras piemēroja attiecībā uz 121 ERAF/KF programmu un dalībvalstu iesniegtajiem maksājumu pieprasījumiem gandrīz EUR 7,9 miljardu vērtībā; atzīmē arī, ka attiecībā uz ESF Komisija nosūtīja 11 brīdinājuma vēstules un 18 iepriekšējas apturēšanas vēstules, kā arī pieņēma lēmumu pārtraukt 31 maksājumu un apturēt 11 darbības programmas, kopā pārtraucot maksājumu pieprasījumus EUR 1,3 miljardu apmērā;

227.   atzīmē, ka 2014. gadā DG REGIO un DG EMPL īstenotās stingrās uzraudzības un pārtraukšanas politikas, kā arī pieaugošā rīcības plānu skaita dēļ tika apstiprinātas finanšu korekcijas EUR 840 miljonu apmērā un visos plānošanas periodos saistībā ar ERAF/KF tika īstenotas korekcijas EUR 854 miljonu apmērā (par kurām lemts 2014. gadā un iepriekšējos gados); savukārt saistībā ar ESF 2007.–2013. gada periodā tika pieņemtas vai tika nolemts veikt finanšu korekcijas EUR 209 miljonu apmērā un EUR 155,9 miljonu apmērā tās tika īstenotas (par kurām lemts 2014. gadā un iepriekšējos gados);

228.   ar gandarījumu konstatē, ka, pateicoties Komisijas uzraudzības funkcijai, 2014. gadā sertifikācijas iestādes saistībā ar ERAF/KF piemēroja finanšu korekcijas EUR 782 miljonu apmērā pirms izdevumu paziņošanas Komisijai un tāpēc ES budžets tika pasargāts no maksājumiem par nepareiziem izdevumiem;

229.   pauž bažas par Revīzijas palātas atzinumu, ka stratēģija “Eiropa 2020” ar tematisko mērķu starpniecību netiek sistemātiski pārvērsta darbības mērķos partnerattiecību nolīgumos un programmās; tomēr norāda, ka tā ir transponēta darbības mērķos ESI fondu programmas līmenī, izmantojot ar 11 tematiskajiem mērķiem saskaņotus konkrētus mērķus; uzskata, ka rezultātus var jēgpilni novērtēt tikai tad, kad tematiskie mērķi un darbības programmas ir saskaņoti un snieguma rādītāji un kritēriji ļauj novērtēt sasniegto;

230.  atzīmē, ka partnerattiecību nolīgumi un vispārējs regulējums, no vienas puses, rada kopējus noteikumus, kam būtu jāveicina integrēta pieeja, bet, no otras puses, ikvienu no fondiem pārvalda ar īpašu regulējumu un procedūrām;

231.  ar interesi sagaida, ka Revīzijas palāta tuvākajā laikā iesniegs īpašu revīziju par partnerības nolīgumiem un uz sniegumu vērstu regulējumu kohēzijas politikā;

232.  pauž nožēlu, ka to darbības programmu skaits, par kurām bija formulētas atrunas, 2014. gadā ir palielinājies no 73 līdz 77 ERAF/KF darbības programmām un ESF darbības programmām palicis nemainīgs, proti, 36; šo atrunu aplēstā finanšu ietekme ir samazinājusies no EUR 423 miljoniem 2013. gadā līdz EUR 224 miljoniem 2014. gadā attiecībā uz ERAF/KF un palielinājusies no EUR 123,2 miljoniem 2013. gadā līdz EUR 169,4 miljoniem 2014. gadā attiecībā uz ESF;

233.  atbalsta to, ka kopīgajā revīzijas stratēģijā 2014.–2020. gada periodā tematisko revīziju prioritāte būs divas jomas: to sistēmu ticamība, kuras paredzētas ziņošanai par sniegumu (jauna funkcija, kas saistīta ar orientēšanos uz politikas rezultātiem) un finanšu instrumenti;

234.   pauž nožēlu, ka ESF ietvaros dalībvalstis vēl pilnībā neizmanto vienkāršotu izmaksu risinājumu (SCO); atzinīgi vērtē ziņojumu “Vienkāršotas izmaksu iespējas Eiropas Sociālajā fondā”, jo DG EMPL sagaida, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā vidēji 35 % no izmaksām tiks pieprasīti saskaņā ar SCO, turklāt dažas dalībvalstis (Itālija, Nīderlande, Spānija un Zviedrija) ievērojami pārsniegs šo rādītāju, bet citas (Bulgārija, Ungārija, Latvija un Slovākija) no tā ievērojami atpaliks; atbalsta DG EMPL centienus veicināt SCO izmantošanu dalībvalstīs un mudina dalībvalstis pilnībā izmantot SCO potenciālu;

235.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi augsta līmeņa grupu Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsta saņemšanas vienkāršošanai; vēlas saņemt ziņojumu kopijas, ko grupa publicēs no 2016. gada februāra;

236.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus mudināt dalībvalstis datu ieguvei sākt izmantot IT rīku ARACHNE, lai novērstu krāpnieciskas darbības; atgādina dalībvalstīm, ka rīku var izmantot bez maksas;

237.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā Komisija uzsāka pirmo no četriem pētījumiem, lai novērtētu reformētās kohēzijas politikas elementu integrāciju programmu plānošanā 2014.–2020. gadam; atgādina, ka četru pētījumu tēmas ir šādas: ex ante nosacījumi, partnerības princips, snieguma regulējums un jauni noteikumi (kas aptver virkni jaunu plānošanas elementu, piemēram, atbalsta saņēmēju administratīvā sloga novērtēšana un plānotie pasākumi tā samazināšanai, horizontālie principi, teritoriālās pieejas u. c.); kad pētījumi būs pabeigti, vēlas saņemt to kopijas;

Likumība un pareizība; kļūdu problemātika

238.   pauž satraukumu, ka Revīzijas palāta analizēja 161 darījumu reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā un 170 darījumus nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā un kļūdas tika konstatētas kopumā 135 darījumos (75 darījumos reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā un 60 darījumos nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā); norāda, ka aplēstais kļūdu īpatsvars reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā, pamatojoties uz 25 skaitļos izteiktām kļūdām, ir 6,1 %, savukārt nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā, pamatojoties uz 28 skaitļos izteiktām kļūdām, tas ir 3,7 %, līdz ar to iespējamākais kļūdu īpatsvars kohēzijas politikā kopumā ir 5,7 %;

239.  pauž vilšanos par to, ka 21 gadījumā, kad līdzekļu saņēmēji bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un labotu šīs kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai; atzīmē — ja visa šī informācija būtu tikusi izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu īpatsvars šajā nodaļā būtu bijis par 1,6 procentpunktiem zemāks; turklāt norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka 13 gadījumos tās atklāto kļūdu bija pieļāvušas dalībvalstu iestādes; šīs kļūdas palielina aplēsto kļūdu īpatsvaru par 1,7 procentpunktiem; uzskata, ka šī nu jau vairākus gadus nemainīgā situācija liecina par nepietiekamu rūpību;

240.   kritizē to, ka, tāpat kā iepriekšējos finanšu gados, kļūdu līmenis, tostarp vairākās galīgajās izdevumu deklarācijās, kuras pārbaudīja ārējās revīzijās un pārbaudēs, liecina par trūkumiem šajās ex ante pārbaudēs attiecībā uz ESF; uzsver, ka gandrīz vienu trešdaļu no aplēstā kļūdu īpatsvara veido kļūdas, kas saistītas ar neatbilstību publiskā iepirkuma noteikumiem un uzdevumus pamatojošo dokumentu trūkumu;

241.  uzsver — ja šajās abās politikas jomās būtu iespējams pilnībā uzticēties dalībvalstu veiktajām pārbaudēm, tad aplēsto kļūdu īpatsvaru reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā būtu bijis iespējams samazināt par 3,3 procentpunktiem, bet nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā — par 3,2 procentpunktiem;

242.   mudina Komisiju līdz 1. jūlijam informēt par plāniem šīs situācijas labošanai, lai būtiski uzlabotu finanšu pārvaldību dalībvalstu līmenī; pauž stingru pārliecību, ka budžeta izpildes apstiprināšanai vajadzētu būt atkarīgai no nepieciešamajiem panākumiem šajā jomā;

243.  pauž nožēlu, ka kļūdu iemesli vēl arvien ir vieni un tie paši:

a)  reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā (reģionālā politika) — publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana, pieprasījumi atlīdzināt neattiecināmas izmaksas un valsts atbalsta noteikumu pārkāpšana;

b)   nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā (nodarbinātība) — pieprasījumi atlīdzināt neattiecināmas izmaksas, neattiecināmi projekti vai līdzekļu saņēmēji, kā arī publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanas gadījumi; visizplatītākās attiecināmības problēmas ir šādas: izdevumi, kas deklarēti ārpus attiecināmības perioda (Čehija, Vācija), pārmaksātas algas (Vācija, Somija, Polija, Portugāle), izmaksas, kas nav saistītas ar projektu (Nīderlande, Polija, Portugāle), valsts attiecināmības noteikumu neievērošana (Polija) un neatskaitīti ieņēmumi (Austrija); izplatītākās kļūdas attiecībā uz publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanu ir šādas: nepamatota tieša piešķiršana (Vācija, Itālija), nepamatota papildu darbu/pakalpojumu tieša piešķiršana, nelikumīga pretendentu izslēgšana, interešu konflikts un diskriminējoši atlases kritēriji (Somija);

Kļūdu veidu sadalījums

Reģionālā politika

Nodarbinātība

Publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana

44,9%

2,9%

Neattiecināmas izmaksas

21,5%

5,6%

Valsts atbalsts

21,2%

 

Neattiecināmi projekti vai līdzekļu saņēmēji

 

3,9%

Kopā

87,6%

12,4%

244.   pauž nožēlu, ka gadiem ilgi viena veida kļūdas tiek konstatētas vienās un tajās pašās dalībvalstīs; atzīst, ka Komisijas arvien biežāk apturētie un pārtrauktie maksājumi nodrošina iespēju veikt korektīvus pasākumus gadījumos, kad tiek atklāti trūkumi; aicina Komisiju, ņemot vērā šo konstatējumu, pastiprināt dalībvalstu un reģionu vadības un kontroles sistēmu uzraudzību un samazināt šo uzraudzību dalībvalstīs, uz kuru vadības un kontroles sistēmām var paļauties;

245.   pauž bažas par publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem IT uzraudzības sistēmu konkursa procedūrā 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada finansēšanas periodos, kas radīja arī pamatu aizdomām par krāpšanu; atzīmē, ka šīs kļūdas atklāja Čehijas revīzijas iestādes; pilnībā atbalsta Komisijas nostāju, ka nebūtu jāveic nekādi maksājumi, līdz ir veikti attiecīgie koriģējošie pasākumi un pabeigta policijas izmeklēšana;

246.   ar bažām norāda uz problēmām ar iepirkumiem saistībā ar struktūrfondu izdevumu uzraudzības sistēmām 2007.–2013. gada un arī 2014.–2020. gada periodos un aicina izskaidrot, kāpēc šīs problēmas rodas katrā finansēšanas periodā, kā arī informēt par pašreizējo stāvokli krāpšanas izmeklēšanā un nelikumīgi iegūto līdzekļu atgūšanā;

247.   norāda, ka saskaņā ar skaitļiem Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta 2014. gada darbības pārskatā kļūdu risks kā vidējais svērtais novērtējums katrai darbības programmai ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbalstu ir mazāks par 1 % deviņās dalībvalstīs (2013. gadā — sešās dalībvalstīs) un tikai divās dalībvalstīs šis procents ir 4 % vai vairāk (2013. gadā — piecās dalībvalstīs);

248.   norāda, ka saskaņā ar skaitļiem Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta 2014. gada darbības pārskatā kļūdu risks kā vidējais svērtais novērtējums katrai darbības programmai ar ESF atbalstu ir mazāks par 1 % deviņās dalībvalstīs (tāpat kā 2013. gadā) un sešās dalībvalstīs šis procents ir 4 % vai vairāk (augstākais līmenis — 7,9 %), savukārt 2013. gadā šis rādītājs 4 % pārsniedz piecās dalībvalstīs (augstākais līmenis — 8,8 % un 9,3 %);

249.  uzsver, ka Revīzijas palāta pēdējo triju gadu laikā nav konstatējusi skaitļos izsakāmas kļūdas saistībā ar vienkāršotu izmaksu risinājumu izmantošanu; tas liecina, ka projektos, kuros tiek izmantoti vienkāršotie izmaksu risinājumi, iespējamība pieļaut kļūdas ir mazāka nekā projektos, kuros izmanto faktiskās izmaksas;

250.   uzskata, ka būtu lietderīgi, ja Komisija sniegtu mērķtiecīgu analīzi par dalībvalstīs piemērojamiem attiecināmības noteikumiem (gan 2007.–2013. gada periodā, gan 2014.–2020. gada periodā) un, balstoties uz to, sagatavotu norādes dalībvalstīm par nevajadzīgi sarežģītu un daudzveidīgu noteikumu (t. s. pārmērīgas reglamentēšanas) vienkāršošanu un atcelšanu;

251.  norāda, ka valsts atbalsta noteikumu ievērošana, šķiet, ir nozīmīgs aspekts attiecībā uz kļūdu maksimālu samazināšanu kohēzijas politikā;

252.  uzsver, ka ir svarīgi pievērst zināmu uzmanību jautājumam par to, ka dalībvalstu iestādes sniedz nepilnīgas ziņas par kļūdām un pārspīlētas ziņas par finanšu korekcijām;

253.   pauž bažas par veiktajām pārbaudēm attiecībā uz bēgļiem paredzētajiem līdzekļiem, kas bieži tiek piešķirti dalībvalstīm ārkārtas situācijās un veidā, kas neatbilst spēkā esošajiem noteikumiem; uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija ieviestu stingrākas pārbaudes, tostarp nolūkā nodrošināt bēgļu un patvēruma meklētāju cilvēktiesību ievērošanu;

Datu ticamības jautājumi

254.  ar gandarījumu konstatē, ka dalībvalstu gada kontroles ziņojumos paziņotie dati par ERAF/KF un ESF ir kļuvuši precīzāki; tomēr pauž nožēlu par to, ka dažos gadījumos Komisijas izdarītās korekcijas pārsniedza 1,5 % un tika atzīts, ka uz sniegtajiem datiem nevar paļauties;

Uz sniegumu un rezultātiem balstīta pieeja

255.   atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz faktisku politikas rezultātu un snieguma demonstrēšanu Revīzijas palāta pirmo reizi izmantoja uz sniegumu balstītu pieeju, pārbaudot Savienības budžeta savstarpējo papildināmību ar stratēģiju “Eiropa 2020”; uzskata, ka ar struktūrfondu palīdzību sasniegtie šīs stratēģijas īstenošanas rezultāti ir ļoti svarīgi saistībā ar Savienības mērogā svarīgo ekonomisko rādītāju, proti, IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī citiem rādītājiem;

256.  uzskata, ka ir svarīgi novērtēt, vai un kādā mērā tikuši izpildīti (līdz 2014. gada beigām) ERAF, KF un ESF projekti un cik lielā apjomā sasniegti to mērķi;

257.  pauž nožēlu par to, ka uz sniegumu balstīta finansēšanas kārtība joprojām ir izņēmums, nevis likums; norāda, ka lielākajā daļā gadījumu tas, ka nav tikuši izpildīti dotāciju nolīgumos saskaņotie projektu mērķi, nav ietekmējis saņemtā Savienības finansējuma apmēru;

258.   atgādina, ka ir jāpaātrina 51 prioritārā projekta īstenošana Grieķijā; turklāt 14 projekti, kas citstarp attiecas uz kadastra un valsts reģistra izveidi, ir noteikti par vājas īstenošanas projektiem un attiecībā uz tiem draud saistību atcelšana; sagaida, ka Parlaments jaunāko informāciju par situāciju saņems Komisijas ziņojumā par veicamajiem pasākumiem saistībā ar 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

259.   atgādina par Čehijas revīzijas iestādes ziņojumu OPTP/2014/SM/01 par uzraudzības sistēmas iepirkuma procedūru 2014.–2020. gada periodā, kurš tika iesniegts Komisijai 2015. gada aprīlī un kurā norādīts uz nepamatotiem izdevumiem vairāk nekā EUR 9 miljonu apmērā; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir nosūtījusi brīdinājuma vēstuli par iespējamo maksājumu pārtraukšanu un aicinājusi Čehijas iestādes piemērot atbilstošas finanšu korekcijas; vēlas zināt, kā situāciju vērtē Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);

Finansēšanas vadības instrumenti

260.  pieņem zināšanai, ka saskaņā ar dalībvalstu vadošo iestāžu sniegtajām ziņām 2014. gada beigās kopumā darbojās 1025 finansēšanas vadības instrumenti (FVI), tostarp 73 līdzdalības fondi un 952 specifiski fondi; 90 % no tiem bija FVI uzņēmumiem, 6 % — pilsētu attīstības projektiem un 4 % — energoefektivitātes / atjaunojamo energoresursu fondiem; šie FVI bija izveidoti 25 dalībvalstīs un saņēma finansiālu atbalstu no 183 darbības programmām; no darbības programmām FVI kopumā tika iemaksāti EUR 16 miljardi, tostarp EUR 10,9 miljardi no ERAF un ESF; galasaņēmējiem izmaksāto summu apmērs 2014. gada beigās sasniedza EUR 9,19 miljardus, tostarp EUR 5,8 miljardi no struktūrfondiem, tādējādi sasniegtais līdzekļu apguves rādītājs bija gandrīz 57 % no darbības programmu summām;

261.   norāda, ka saskaņā ar nesen veikto ļoti plašo pētījumu, kurā korekti novērtēta FVI izmantošanas prakse kohēzijas politikā 2007.–2013. gada periodā, FVI ir daudz priekšrocību, taču arī daži trūkumi, kas būtu jāpārvar; tomēr veiktā analīze liecina, ka šo instrumentu izmantošanas līmenis dažādās dalībvalstīs krasi atšķiras; aicina Komisiju analizēt galvenos iemeslus, kādēļ starp dalībvalstīm pastāv šādas dramatiskas atšķirības, un rast efektīvus stimulus, lai mudinātu tās FVI aktīvāk izmantot jomās, kur tie apliecinājuši savu efektivitāti;

262.   norāda uz acīmredzamo atšķirību starp to finanšu resursu apjomu, kas nodots FVI rīcībā, un summām, kas izmaksātas galasaņēmējiem; uzskata, ka tas varētu nozīmēt, ka FVI tikuši izmantoti ievērojamu summu “drošai noglabāšanai” vienīgi tādēļ, lai izvairītos no saistību atcelšanas riska; aicina Komisiju palīdzēt novērst šo FVI izmantošanas negatīvo aspektu un par pozitīvu soli šajā virzienā uzskata jaunos noteikumus, kas 2014.–2020. gada periodam paredz FVI maksājumus pa daļām;

263.  norāda, ka FVI izmantošana izteikts pieaugums neizbēgami novedīs pie tā, ka publiskās pārvaldes iestādes un revīzijas un kontroles struktūras ieviesīs pilnīgi jaunu pieeju attiecībā uz publisko līdzekļu tērēšanu, kam zināmā mērā būs vajadzīga jauna kultūra inovatīvu finanšu instrumentu vidē; aicina Komisiju pārbaudīt, cik atbilstoši sagatavota ir šāda vide;

264.   norāda, ka gudras lietošanas gadījumā FVI varētu būtiski vairot ESI fondu izmantošanas efektivitāti, lietderīgumu un ekonomiskumu, jo šie instrumenti jau savā būtībā ir orientēti uz rezultātu gūšanu vai labāku sniegumu; aicina Komisiju minētās priekšrocības atspoguļot arī Savienības budžeta izdevumu politikā;

265.  pieņem zināšanai informāciju, ka līdz 2014. gadam 7 dalībvalstīs kopumā tikuši ieviesti 53 no ESF finansēti finanšu instrumenti, kas galvenokārt paredzēti MVU atbalstam, un ka to adresāti bija kopumā 16 716 MVU (no tiem 11 286 mikrouzņēmumi) un attiecīgais ESF budžets kopumā bija EUR 472 miljoni;

266.  atgādina, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā FVI īstenošana norisinājās gausi šādu apstākļu dēļ:

a)  sarežģīti noteikumi;

b)  dažos gadījumos — piešķirts vairāk resursu nekā faktiski vajadzīgs;

c)  īstenošana finanšu krīzes apstākļos;

267.  atzinīgi vērtē to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā tiesiskais regulējums paredz, ka, izmantojot FVI, pamatā obligāti veicams ex ante novērtējums, lai noteiktu investīciju vajadzības un nepieļautu pārmērīgu saistību uzņemšanos no Savienības līdzekļiem;

268.  atzinīgi vērtē kopējo finanšu instrumentu tehnisko konsultāciju platformu (Fi-compass), kura tika izveidota kopīgi ar Eiropas Investīciju banku nolūkā atbalstīt FVI īstenošanu laikposmā no 2014.–2020. gadam;

Paraugprakse

269.   atzinīgi vērtē vienkāršošanas, pārmērīgas reglamentēšanas novēršanas un dalītās pārvaldības uzlabošanas tendenci līdztekus jaunajiem kohēzijas politikas elementiem, kas ir ieviesti attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, jo no metodoloģijas viedokļa tā, šķiet, ir paraugprakse, ko atspoguļo daudzi konkrēti pasākumi, piemēram, savstarpējas papildināmības meklēšana ar Investīciju plānu Eiropai, nodrošinot ESI fondu un ESIF (Eiropas Stratēģisko investīciju fonda) praktisku līdzāspastāvēšanu, FVI tvēruma dubultošana, mērķtiecīgu iniciatīvu paredzēšana, piemēram, attiecībā uz MVU, labākas īstenošanas darba grupu izveide, tematiskas koncentrēšanās uz gudru izaugsmi ieviešana un pētniecības un inovācijas stratēģiju īstenošana, ievērojot viedas specializācijas stratēģijas, vai kohēzijas politikas ieguldījums būtiskos Savienības politikas pasākumos digitālās ekonomikas, enerģētikas, sociālo lietu u. c. jomās;

270.   atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, izveidojot augsta līmeņa darba grupu jautājumā par vienkāršošanu saņēmējiem, lai palīdzētu identificēt šķēršļus un traucēkļus vienkāršošanai un atrastu veidu, kā tos novērst; aicina Komisiju iepazīties ar Revīzijas palātas atzītām veiksmīgas vienkāršošanas procedūrām, piemēram, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, un netiešo izmaksu vienkāršošanu ar atlīdzināšanu pēc vienotas likmes, lai šādu pieeju vispārīgi izmantotu arī citās politikas jomās;

271.  aicina Komisiju novērtēt vai pārskatīt iespēju paplašināt maksājumtiesību sistēmu, kas rada mazāk kļūdu nekā izmaksu atlīdzināšanas sistēma, kura savukārt ir iemesls vislielākajam kļūdu skaitam salīdzinājumā ar citām programmām;

272.  aicina Komisiju uzraudzīt, kā dalībvalstis uzlabo revīzijas un kontroles noteikumus, nolūkā izveidot kopēju bāzi paraugprakses apmaiņai, it sevišķi attiecībā uz publisko iepirkumu un krāpšanas un korupcijas apkarošanu;

Veicamie pasākumi

273.  norāda, ka Komisijai vajadzētu:

a)   būt noteikušai faktiskus pierādījumus par 2007.–2013. gadā veikto ERAF, ESF un KF intervences pasākumu ietekmi uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu izpildi;

b)  nodrošināt, ka Savienības jaunās prioritātes ir daudz ciešāk saistītas ar kohēzijas politiku;

c)   turpināt jau iesākto vienkāršošanas procesu, tostarp veicināt SCO izmantošanu;

d)  vēl vairāk atbalstīt sinerģiju gan pašā kohēzijas politikā, gan kohēzijas politikas un citu Savienības budžeta intervences pasākumu sinerģiju;

274.  apstiprina Komisijas atrunas ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā un prasa, lai Komisijas ziņojumā par veicamajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu tiktu sniegta informācija par attiecīgo programmu pilnveidojumiem;

275.   mudina Komisiju turpināt stingri vērsties pret pirmā līmeņa pārbaužu nepilnībām dalībvalstīs, jo šajā līmenī rodas lielākā daļa svarīgāko kļūdu;

276.  aicina Komisiju ziņojumā par veicamajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta lēmumu par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu informēt par to, kā dalībvalstis izmanto SCO;

277.  pievienojas Revīzijas palātas viedoklim, ka Komisijai būtu jānovērtē visu dalībvalstu sertifikācijas iestāžu paziņoto finanšu korekciju ticamība, kā arī to ietekme uz atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanu, ko veic Komisija; aicina Komisiju ziņojumā par veicamajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu informēt par rezultātiem;

278.  ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, ka Komisijai būtu jāpastiprina revīzijas iestāžu kontroles sistēma un rezultāti jāizklāsta ziņojumā par veicamajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

279.   aicina DG REGIO un DG EMPL attiecīgajos gada darbības pārskatos publicēt visaptverošu un detalizētu informāciju par savu ieguldījumu konkrētām valstīm adresēto Komisijas ieteikumu izstrādē un par to, kā tie palīdz dalībvalstīm šos ieteikumus īstenot, jo šiem ieteikumiem būtu jāapliecina, kā ģenerāldirektorāti veicina dalībvalstu virzību uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

Dabas resursi

Vispārīgi jautājumi

280.  norāda, ka ar dabas resursiem saistītajā izdevumu jomā galvenokārt ietilpst dažāda veida darbības, kuras tiek veiktas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un kuru mērķis ir palielināt lauksaimniecības produktivitāti, atbalstīt lauku iedzīvotāju dzīves līmeni, stabilizēt tirgus un nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū par samērīgām cenām; apzinās, ka šo funkciju pilda divi fondi: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), no kura tiek finansēts Savienības tiešais atbalsts / tiešie maksājumi un tirgus pasākumi, un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), no kura, pamatojoties uz projektiem, tiek līdzfinansētas lauku attīstības programmas;

281.  norāda, ka pārējās jomās ietilpst darbības, kuras tiek veiktas saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (EZF — Eiropas Zivsaimniecības fonds), un vides atbalsta pasākumi (aizsardzība un uzlabošana, dabas resursu racionālā izmantošana), galvenokārt vides programmas LIFE ietvaros;

282.  ar nožēlu konstatē, ka no Revīzijas palātas 2011. un 2012. gadā sniegtajiem ieteikumiem (kopumā 21), 5 ieteikumi ir īstenoti pilnībā, 4 ieteikumi tiek īstenoti lielākajā daļā aspektu, bet 12 tiek īstenoti dažos aspektos;

Pārvaldības jautājumi

283.  norāda, ka KLP izdevumiem tiek piemērota dalītā pārvaldība (dalībvalstu līdzfinansējums, arī ar tiešajiem maksājumiem nodarbojas maksājumu aģentūras un tās ir atbildīgas par attiecināmību un maksājumu veikšanu līdzekļu saņēmējiem); arī EZF tiek piemērots dalītās pārvaldības princips; savukārt LIFE pārvaldība ir centralizēta un ar to nodarbojas Komisija;

284.  uzsver, ka efektīvas piešķiršanas problēma ir saistīta arī ar ierobežoto atbildību un ZGIS datubāzi, kas ne vienmēr atspoguļo aktuālo situāciju; ar gandarījumu konstatē, ka ZGIS nepilnības tikušas risinātas visās pārbaudītajās dalībvalstīs, tomēr pauž nožēlu, ka dažās dalībvalstīs joprojām vērojamas vairākas būtiskas nepilnības; aicina Komisiju gadījumos, kad valstu sistēmās ilgstoši vērojami nopietni trūkumi, izmantot pastiprinātos instrumentus, ko tai nodrošina jaunais KLP tiesiskais regulējums(94);

285.  norāda, ka viens no konstatētajiem trūkumiem ir arī nepilnīgi izstrādāti dalībvalstu rīcības plāni lauku attīstības jomā;

286.   iesaka Komisijai sniegt vadlīnijas dalībvalstīm šo problēmu risināšanai un palīdzēt tām pieņemt apmierinošus lēmumus;

287.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir veikusi pēcpārbaudes revīziju, kuras mērķis bija novērtēt, vai dalībvalstīs laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam konstatētie ZGIS trūkumi ir tikuši novērsti;

288.  ar gandarījumu konstatē, ka nepilnības ZGIS tikušas risinātas visās revidētajās dalībvalstīs; tomēr pauž nožēlu, ka Grieķijā, Spānijā un Itālijā vēl arvien vērojamas vairākas būtiskas nepilnības; aicina Komisiju gadījumos, kad valstu sistēmās ilgstoši vērojami nopietni trūkumi, izmantot pastiprinātos instrumentus, ko tai nodrošina jaunais KLP tiesiskais regulējums;

289.   ar bažām atzīmē — ir iespējams, ka sertifikācijas struktūra, piemērojot ticamības pastiprināšanas procedūru(95), ir pārāk zemu aplēsusi kļūdu īpatsvaru, ko tā paziņo par attiecīgo finanšu gadu; uzsver, ka tajās sešās dalībvalstīs, kuras bija izvēlējušās brīvprātīgi piemērot šo procedūru, Revīzijas palāta kopumā konstatēja, ka nepilnības procedūras īstenošanā lielākoties nedod iespēju uzticēties paziņotajiem kļūdu līmeņiem un Komisijai nācās šos paziņotos līmeņus palielināt;

290.   pauž dziļu nožēlu, ka Grieķijas sertifikācijas struktūras ticamības pastiprināšanas procedūras ietvaros paziņotais kļūdu līmenis par 2014. gadu bija novērtēts ievērojami par zemu, un uzsver, ka kopumā sešās dalībvalstīs, kuras bija izvēlējušās brīvprātīgi piemērot procedūru (Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Grieķija, Itālija, Luksemburga un Rumānija), Revīzijas palāta konstatēja, ka, izņemot Luksemburgu, nepilnības tās īstenošanā neļauj uzticēties paziņotajiem kļūdu līmeņiem;

291.   pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem kontroles sistēmās attiecībā uz darījumiem lauku attīstības jomā piecās 2014. gadā apmeklētajās maksājumu aģentūrās Īrijā, Itālijā (Kampānija), Portugālē, Rumānijā un Zviedrijā un it sevišķi par trūkumiem attiecināmības nosacījumu pārbaudēs saistībā ar vides aizsardzības nosacījumiem, uzņēmumu maksimālo lielumu un publiskā iepirkuma procedūru;

292.   pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa Revīzijas palātas konstatēto kļūdu paveidu un sistēmas nepilnību nebija aplūkotas Revīzijas palātas pārbaudītajos rīcības plānos;

293.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu, ka Komisija ir apmierinoši tikusi galā ar 2014. gada finansiālās noskaidrošanas procedūru;

294.   ar bažām atzīmē, ka 2014. gadā atbilstības procedūras joprojām bija pārāk ilgstošas; norāda, ka 15 % lielais atvērto lietu samazinājums salīdzinājumā ar 2013. gada beigām vēl arvien ir nepietiekams, tāpēc 2014. gada beigās joprojām saglabājas ievērojams skaits pārāk ilgi atvērtu revīzijas lietu — 180;

295.  uzsver, ka Revīzijas palātas veiktajā revīzijā par zināšanu pārneses un konsultatīvo pasākumu pārvaldību tika konstatēts, ka ievērojams skaits līdzīgu pakalpojumu tiek finansēti no dažādiem Savienības fondiem (piemēram, no ESF, kā arī no ELFLA) un šādi veidojas dubultas finansēšanas risks, kā arī nepieciešamība pēc dārgas pārvaldības struktūru dubultošanas;

296.   pauž nožēlu par Revīzijas palātas secinājumu, ka ar Savienības atbalstu lauku infrastruktūrai ir panākta tikai ierobežota izmaksu lietderība; pauž nožēlu, ka nepieciešamība pēc Savienības finansējuma lauku attīstībai ne vienmēr bija skaidri pamatota un koordinācija ar citiem fondiem bija vāja, un ka ar atlases procedūru finansējums sistemātiski netika novirzīts tiem projektiem, kuru īstenošanā izmaksu lietderība būtu visaugstākā; prasa Komisijai un dalībvalstīm apkopot atbilstošus un ticamus datus par finansēto pasākumu efektivitāti un lietderību, lai izdevumus varētu novērtēt atkarībā no to rezultātiem;

Likumība un pareizība; kļūdu problemātika

297.   pauž dziļas bažas, ka Revīzijas palātas analizētajos 183 ELGF darījumos, kas attiecās uz tirgus pasākumiem un tiešajiem maksājumiem, un 176 darījumos lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā, tika konstatētas kļūdas kopumā 177 darījumos (93 darījumos lauksaimniecības jomā saistībā ar tirgus pasākumiem un tiešo atbalstu un 84 darījumos lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā); norāda, ka aplēstais kļūdu īpatsvars ELGF tirgus un tiešā atbalsta jomā, pamatojoties uz 88 skaitļos izteiktajām kļūdām, ir 2,9 %, savukārt lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā tas, pamatojoties uz 41 skaitļos izteiktu kļūdu, ir 6,2 %, līdz ar to iespējamākais kļūdu īpatsvars dabas resursu jomā kopumā ir 3,6 %; ar gandarījumu konstatē, ka situācija ir uzlabojusies, jo, ja netiktu ņemts vērā savstarpējās atbilstības aspekts, iespējamākais kļūdu īpatsvars dabas resursu jomā kopumā būtu 3 %;

298.   uzskata par nepieņemamu to, ka 26 gadījumos, kad līdzekļu saņēmēji ELGF tirgus un tiešā atbalsta jomā bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai; konstatē — ja visa šī informācija būtu tikusi izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu īpatsvars šajā apakšnodaļā būtu par 0,6 procentpunktiem zemāks; turklāt norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka 34 gadījumos tās atklāto kļūdu bija pieļāvušas dalībvalstu iestādes un ka šīs kļūdas palielina aplēsto kļūdu īpatsvaru par 0,7 procentpunktiem, turklāt 15 gadījumos, kad līdzekļu saņēmēji lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai; atzīmē — ja visa šī informācija būtu tikusi izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu īpatsvars šajā apakšnodaļā būtu par 3,3 procentpunktiem zemāks; turklāt norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka trijos gadījumos tās atklāto kļūdu bija pieļāvušas dalībvalstu iestādes un ka šīs kļūdas palielina aplēsto kļūdu īpatsvaru par 0,6 procentpunktiem; uzskata, ka šī gadiem nemainīgā situācija liecina par nepietiekamu rūpību;

299.  pauž nožēlu, ka kļūdu iemesli vēl arvien ir vieni un tie paši:

a)  ELGF tirgus un tiešā atbalsta jomā (lauksaimniecība) — nepareizi vai neattiecināmi izdevumu atlīdzināšanas pieprasījumi no līdzekļu saņēmējiem (piemēram, par pārāk lielām deklarētās lauksaimniecības zemes platībām, neattiecināmiem zemes gabaliem), neattiecināmi saņēmēji, darbības, projekti vai izdevumi, savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumi un administratīvas kļūdas;

b)  lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā (lauku attīstības izdevumi) — nepareizi vai neattiecināmi izdevumu atlīdzināšanas pieprasījumi no līdzekļu saņēmējiem (piemēram, par pārāk lielām deklarētās lauksaimniecības zemes platībām, neattiecināmiem zemes gabaliem), neattiecināmi saņēmēji, darbības, projekti vai izdevumi, agrovides saistību neievērošana un publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana;

Kļūdu veidu sadalījums

Lauksaimniecība

Lauku attīstība

Pārāk liels attiecināmo hektāru daudzums

28%

6%

Neattiecināmi līdzekļu saņēmēji, darbības, projekti vai izdevumi

6%

16%

Savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumi

15%

1%

Administratīvas kļūdas

15%

 

Agrovides saistību neievērošana

 

10%

Publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana

 

3%

Kopā

63%

37%

300.  pauž īpašas bažas par gadījumiem, kuros pastāv aizdomas par attiecināmības kritēriju tīšu apiešanu; norāda, ka šie gadījumi ir nodoti izskatīšanai OLAF, un aicina OLAF ziņot par veikto izmeklēšanu rezultātiem Komisijas ziņojumā par veicamajiem pasākumiem;

Datu ticamības jautājumi

301.   uzsver, ka izšķiroša nozīme ir uzticamai un aktualizētai ZGIS, jo šādai sistēmai vajadzētu sekmēt kļūdu mazināšanos;

302.  norāda — tā kā ne vienmēr ir iespējams paļauties uz dalībvalstu paziņotajiem kļūdu īpatsvara rādītājiem attiecībā uz katru maksājumu aģentūru, DG AGRI koriģē kļūdu īpatsvaru, galvenokārt balstoties uz Komisijas un Revīzijas palātas pēdējo triju gadu laikā veiktajām revīzijām;

303.   uzsver — kaut gan 2014. gadā sertifikācijas iestādes sniedza pozitīvu novērtējumu par visu dalībvalstu ziņoto ELGF IAKS statistiku, Komisijai tomēr nācās veikt korekcijas, palielinot paziņotos kļūdu īpatsvara rādītājus 17 no kopumā 69 aģentūrām, kuru gadījumā atlikušo kļūdu īpatsvars pārsniedza 2 %, turklāt piecu aģentūru gadījumā tas pārsniedza 5 %(96), jo īpaši Spānijā (Andalūzijā, Kantabrijā, Estremadūrā un Larjohā) un Ungārijā; norāda, ka pēc DG AGRI veiktajām korekcijām paziņotais kļūdu īpatsvars attiecībā uz KLP tiešajiem maksājumiem kopumā palielinājās no 0,55 % līdz 2,54 %;

304.   uzsver — kaut gan 2014. gadā sertifikācijas iestādes sniedza pozitīvu novērtējumu par 88 % dalībvalstu ziņotās ELFLA statistikas, Komisijai tomēr nācās veikt korekcijas, palielinot paziņotos kļūdu īpatsvara rādītājus 43 no kopumā 72 aģentūrām, kuru gadījumā atlikušo kļūdu īpatsvars pārsniedza 2 %, turklāt 14 aģentūru gadījumā tas pārsniedza 5 %, proti, Bulgārijā, Dānijā, Spānijā (Andalūzijā un Valensijā), Francijā (ODARC un ASP), Apvienotajā Karalistē (Anglijā), Grieķijā, Īrijā, Lietuvā, Latvijā, Nīderlandē, Portugālē un Rumānijā; norāda, ka pēc DG AGRI veiktajām korekcijām paziņotais kļūdu īpatsvars attiecībā uz lauku attīstības maksājumiem kopumā pieauga no 1,52 % līdz 5,09 %;

305.   uzsver risku, ka Komisijas koriģētais kļūdu īpatsvars atsevišķo maksājumu aģentūru līmenī ir aplēsts pārāk zemu, jo korekcijas tika veiktas vien tad, kad bija pieejamas Komisijas vai Revīzijas palātas revīzijas;

306.   tomēr atzīmē Revīzijas palātas viedokli, ka Komisijas metodoloģija kopumā ir pareiza pieeja, kas var sniegt pietiekamu pamatu atrunām individuālu maksājumu aģentūru līmenī;

307.  norāda, ka lauku attīstības politikas īstenošanas struktūra ir visai sadrumstalota(97) un tas ierobežo Komisijas atbilstīguma revīzijas tvērumu attiecībā uz ELFLA izdevumiem;

308.   norāda — tā kā vidējās finanšu korekcijas pēdējos trijos gados ELGF bija 1,2 % no attiecīgajiem izdevumiem, savukārt ELFLA — 1 %, Komisija ir piemērojusi finanšu korekcijas, kas ELGF gadījumā aptver nedaudz mazāk nekā pusi no koriģētā kļūdu īpatsvara (2,6 % 2014. gadā) un ELFLA gadījumā — vienu piektdaļu no koriģētā kļūdu īpatsvara (5,1 % 2014. gadā); atzīmē, ka atgūtās summas pēdējos trīs gados veido 0,3 % no izdevumiem ELGF un 0,9% no izdevumiem ELFLA;

309.  uzsver, ka, pamatojoties uz Komisijas paziņotajiem datiem, no vienas puses, par finanšu korekcijām un atgūtajām summām (1,9 % no izdevumiem) un, no otras puses, par apkopoto koriģēto kļūdu īpatsvaru (5,1 %), skaitļi par ELFLA 2014. gadā liecina, ka koriģētspēja ir nepietiekama, lai līdz plānošanas perioda beigām samazinātu riskam pakļautos izdevumus zem būtiskuma robežas(98);

310.   norāda, ka DG AGRI ģenerāldirektora ticamības deklarācijā ir trīs atrunas attiecībā uz 2014. gada izdevumiem dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm un viena atruna attiecībā uz netiešu pārvaldību par kopumā EUR 1 446,9 miljoniem (EUR 1 451,9 miljoniem 2013. gadā); konstatē, ka 2014. gadā vislielākās riskam pakļautās summas bija sadaļā ABB 03 (tiešie maksājumi); atzinīgi vērtē ģenerāldirektorāta intensīvos centienus uzraudzīt un koriģēt dalībvalstu iestāžu datus, kā to paredz Finanšu regulas 66. pants; norāda, ka šādi atklātās nepilnības un korekcijas valstu sistēmās attiecas uz ievērojamu daļu no datiem, uz kuriem balstās ticamības deklarācija; aicina Komisiju turpināt uzlabot datus, kas ir šīs ticamības deklarācijas pamatā;

Uz sniegumu un rezultātiem balstīta pieeja

311.  norāda, ka ir konstatēta samērā rūpīga, bet drīzāk formāla koncentrēšanās uz snieguma kritērijiem (saskaņā ar Revīzijas palātas informāciju — pat 93 % pārbaudīto projektu), turpretī tas, kādā mērā patiešām ir sasniegti mērķi, acīmredzot, nav ticis mērīts tikpat stingri;

312.  norāda, ka DG AGRI ģenerāldirektora gada darbības pārskatā sniegtās ziņas liecina, ka lauksaimniecības ienākumu rādītājs 2014. gadā ir bijis stabils (KPI 1); uzsver, ka saskaņā ar Komisijas sniegtajām ziņām(99) lauksaimniecības ienākumus uz vienu strādājošo pozitīvi ietekmē lauksaimniecības darbaspēka samazināšanās; aicina Komisiju sistemātiski ziņot par šo jautājumu gada darbības pārskatā;

313.  ar izbrīnu konstatē, ka saskaņā ar DG AGRI ģenerāldirektora gada darbības pārskatā sniegtajām ziņām nodarbinātības līmenis lauku apvidos (KPI 4) 2014. gadā ir bijis stabils, kaut gan lauksaimnieku skaits Savienībā pastāvīgi samazinās;

314.   uzskata, ka ilgtspēju nevar nodrošināt DG AGRI gada darbības pārskatā(100) minētais, proti, 44,7 % lauksaimniecības uzņēmumu Savienībā ir daļēji naturālās saimniecības, t. i. , to ienākumu apmērs gadā nesasniedz EUR 4000; turklāt norāda, ka Komisijas 2015. gada 15. decembrī pieņemtajā ziņojumā par tiešā atbalsta sadalījumu lauksaimniekiem 2014. finanšu gadā ir sniegta šāda informācija:

a)  vidēji 80 % no KLP tiešo maksājumu saņēmējiem saņem aptuveni 20 % maksājumu un

b)  79 % no KLP tiešā atbalsta saņēmējiem gadā saņem EUR 5000 vai mazāk;

315.   prasa DG AGRI savā 2015. gada darbības pārskatā ziņot par plašu spektru ekonomisko un vides rādītāju, sniedzot līdzsvarotu pārskatu par Savienības lauksaimniecības stāvokli un tās plašāku kontekstu, lai ļautu likumdevējiem labāk novērtēt KLP sniegumu un veikt pamatotu analīzi par tās virzību nākotnē;

316.   aicina DG AGRI savā gada darbības pārskatā ziņot par lauksaimniecības ienākumu sadalījuma tendencēm un jo īpaši sniegt informāciju par to, kāda ietekme ir jaunajām atbalsta formām, piemēram, pārdalošajam maksājumam, kas ieviests ar 2013. gada KLP reformu;

317.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta, izmēģinājuma kārtā pārbaudot ar sniegumu saistītos aspektus, pārbaudīja 71 lauku attīstības projektu, kas bija saistīti ar ieguldījumiem pamatlīdzekļos;

318.   atzinīgi vērtē 2007.–2013. gadā ar lauku attīstības politikas īstenošanu sasniegtos rezultātus, jo saskaņā ar provizoriskiem datiem (2014. gada beigās) atbalsts sniegts mikrouzņēmumiem (73 300) un jaunajiem lauksaimniekiem (164 000), kā arī sniegts inovācijas atbalsts jaunu produktu vai tehnoloģiju ieviešanai 136 000 saimniecību;

319.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas veiktajā pārbaudē atklājās trūkumi pasākumu mērķtiecīgā īstenošanā un projektu atlasē un trūka pierādījumu izmaksu pamatotībai;

320.   pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem kontroles sistēmās attiecībā uz darījumiem lauku attīstības jomā piecās 2014. gadā apmeklētajās maksājumu aģentūrās Īrijā, Itālijā (Kampānijā), Portugālē, Rumānijā un Zviedrijā, un it sevišķi par trūkumiem attiecināmības nosacījumu pārbaudēs saistībā ar vides aizsardzības nosacījumiem, uzņēmumu maksimālo lielumu un publiskā iepirkuma procedūru;

Finansēšanas vadības instrumenti

321.  norāda, ka FVI izmantošana šajā jomā ir absolūti nenozīmīga un drīzāk uzskatāma par izņēmumu;

322.   norāda, ka Revīzijas palāta konstatēja nopietnus trūkumus, izvērtējot lauku attīstībā izmantoto finansēšanas mehānismu apgrozības efektu un sviras efektu, un secināja, ka FVI izmantošana laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam nav bijusi sekmīga(101); prasa Komisijai ieviest mērījumus, lai nodrošinātu pietiekamus stimulus saņēmējiem un tiktu nodrošināta pienācīga pievienotā vērtība;

323.   atzīmē, ka Komisija ir uzsākusi atbilstības noskaidrošanas procedūru, lai saņemtu detalizētu un precīzu informāciju par interešu konflikta risku saistībā ar valsts lauksaimniecības intervences fondu Čehijā, un ir uzsvērusi, ka nespēja veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu interešu konfliktu, varētu galu galā likt Čehijas kompetentajai iestādei atsaukt maksājumu aģentūras akreditāciju un/vai varētu likt Komisijai veikt finanšu korekciju; prasa Komisijai nekavējoties rīkoties un līdz 2016. gada jūnijam ziņot Parlamentam par šo lietu; lūdz OLAF Parlamentam nekavējoties paziņot savu lēmumu par to, vai šajā lietā tiks sākta izmeklēšana;

324.   atzīmē, ka pēc FVI attiecināmības perioda beigām dalībvalstis var izmantot no ieguldījumiem fondos atgrieztos līdzekļus, kas kļuvuši par valstu resursiem saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu; pauž nožēlu, ka tas dod iespēju sākotnēji ar konkrētiem finanšu instrumentiem saistītus resursus nodot citām nozarēm un atsevišķiem uzņēmumiem; aicina Komisiju vairāk mudināt dalībvalstis tērēt šos līdzekļus tajā pašā nozarē;

Paraugprakse

325.   pieņem zināšanai Revīzijas palātas detalizēto analīzi par to, vai Savienības atbalsts bija paredzēts skaidri definētiem mērķiem, atspoguļojot noskaidrotas strukturālās un teritoriālās vajadzības un strukturālus trūkumus, un to, ka tā pārbaudīja arī snieguma kritērija izmantošanu mērķu izvirzīšanā un atlasē; uzskata, ka DG AGRI izstrādātā uzlabotā kopējā uzraudzības un novērtēšanas sistēma (CMEF), kuras mērķis ir nostiprināt uz sniegumu balstītu pieeju, satur virkni specifisku rādītāju, kas ļaus Komisijai novērtēt sasniegto un ziņot par to;

Veicamie pasākumi

326.  norāda, ka Komisijai vajadzētu:

a)  veikt piemērotus pasākumus dalībvalstu rīcības plānu nostiprināšanai, lai konstatētu biežāk sastopamos kļūdu iemeslus; pārskatīt lauku attīstības atbilstīguma revīziju stratēģiju;

b)  analizēt KLP reformas ietekmi, raugoties uz nozares sniegumu un tās prioritātēm attiecībā uz Savienības budžeta atbalstu;

c)   veicināt sinerģijas dabas resursu jomā, lai likvidētu pašreizējo atbalsta pasākumu neviendabīgumu;

d)   sniegt precīzu ziņojumu Parlamentam par to, kā tiek īstenota maksimālā apjoma noteikšana attiecībā uz KLP tiešajiem maksājumiem katrā dalībvalstī;

327.  izvirza šādas prasības:

a)   Komisijai — apsvērt iespēju DG AGRI gada darbības pārskatā ziņot par lauksaimniecības ienākumu atbalsta sadalījuma tendencēm;

b)  dalībvalstīm — turpināt centienus iekļaut savās ZGIS datubāzēs ticamu un aktualizētu informāciju, lai nepieļautu maksājumus par neattiecināmu zemi;

c)  Komisijai — izstrādāt priekšlikumus par sankciju piemērošanu maksājumu aģentūru nepatiesu vai nepareizu ziņojumu gadījumā, ņemot vērā trīs aspektus, proti, pārbaužu statistiku, maksājumu aģentūru paziņojumus un sertifikācijas iestāžu darbu;

d)  Komisijai — veikt piemērotus pasākumus, lai prasītu dalībvalstīm to rīcības plānos lauku attīstības jomā iekļaut koriģējošus pasākumus bieži konstatētu kļūdu novēršanai;

e)  Komisijai — pārskatīt lauku attīstības atbilstīguma revīziju stratēģiju, lai noskaidrotu, vai dalībvalstīs, kurās ir reģionālās programmas, vienā konkrētā reģionā konstatētās sistēmu nepilnības, it īpaši saistībā ar ieguldījumu pasākumiem, ir sastopamas arī citos reģionos;

f)  Komisijai — nodrošināt, lai sertifikācijas iestādes pareizi piemērotu jauno darījumu likumības un pareizības ticamības apstiprināšanas procedūru, kura no 2015. finanšu gada būs obligāta, un lai tās rezultātā tiktu iegūta ticama informācija par kļūdu īpatsvaru;

g)  dalībvalstīm — novērtēt nepieciešamību atbalstīt zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumus, kas par pieņemamu cenu ir jau pieejami tirgū, un, ja šī nepieciešamība ir pamatota, nodrošināt, ka atbalstīto pasākumu izmaksas nepārsniedz līdzīgu tirgū piedāvāto pasākumu izmaksas;

h)  Komisijai — nodrošināt Savienības fondu savstarpējo papildināmību, lai mazinātu dubultas finansēšanas un administratīvo funkciju dubultošanas risku attiecībā uz zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumiem;

i)  Komisijai — mudināt dalībvalstis ieviest vienotu finanšu instrumentu, kurš varētu nodrošināt gan aizdevumus, gan garantijas, tādējādi paplašinot šā instrumenta darbību un kritisko masu;

j)  Komisijai — noteikt piemērotus sviras efekta un apgrozības efekta standartus un mērķus nolūkā palielināt finanšu instrumentu efektivitāti 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

k)  Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūrai — cik vien iespējams samazināt to apropriāciju pārnesumus, par kurām uzņemtas saistības (to apmērs 2014. gadā bija EUR 0,9 miljoni (50 %)); norāda, ka 2013. gadā Revīzijas palāta bija sniegusi līdzīgus komentārus un ka informācija par koriģējošiem pasākumiem joprojām nav pieejama;

Globālā Eiropa

Vispārīgi jautājumi

328.  norāda, ka šajā jomā ietilpst izdevumi, kas saistīti ar ārpolitiskajām darbībām, atbalstu Savienības kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, palīdzība attīstības jomā un humānā palīdzība jaunattīstības valstīm un kaimiņvalstīm, uz kurām neattiecas Eiropas Attīstības fondu (EAF) pasākumi;

329.  norāda, ka 4. izdevumu kategorijas “Globālā Eiropa” kopējais budžets ir EUR 7,4 miljardi un izdevumu pamatā ir sadarbības instrumenti un izpildes metodes;

330.  norāda, ka patlaban ir trīs jomas, kas neapšaubāmi ir būtiskas paplašināšanās un kaimiņattiecību programmas aspektā, proti, partnerība, paplašināšanās un sinerģija ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD);

331.  atzinīgi vērtē to, ka no astoņiem Revīzijas palātas 2011. un 2012. gadā sniegtajiem ieteikumiem četri ieteikumi ir īstenoti pilnībā, divi ieteikumi tiek īstenoti lielākajā daļā aspektu un divi tiek īstenoti dažos aspektos;

Pārvaldības jautājumi

332.  norāda, ka šajā nodaļā līdzekļi tiek pārvaldīti tieši, proti, izdevumus pārvalda Komisija un tās ģenerāldirektorāti; pārvaldību nodrošina vai nu Komisijas centrālie dienesti Briselē, vai Savienības delegācijas konkrētās valstīs, vai arī pārvaldība tiek īstenota sadarbībā ar starptautiskām organizācijām;

333.   ar izbrīnu konstatē, ka delegācijas ar lielākajām riskam pakļautajām summām, kas noteiktas pēc galvenajiem snieguma rādītājiem Nr. 5 (savlaicīga īstenošana) un Nr. 6. (mērķa sasniegšana) atšķiras no tām, kuru rādītāji tiek uzskatīti par sliktākajiem; uzskata, ka tas rada jautājumus par dažu delegāciju ziņošanas kvalitāti un nopietnību;

334.   ar dziļām bažām atzīmē, ka saskaņā ar ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumiem (EAMR) no 2 598  Savienības delegāciju vadītiem projektiem:

–   805 projektu ar kopējo vērtību EUR 13,7 miljardi (45,53 % no kopējās summas) īstenošana kavējas;

–   610 projektos ar kopējo vērtību EUR 9,9 miljardi (32,96 %) neizdosies sasniegt sākotnēji izvirzītos mērķus;

–   500 projekti ar kopējo vērtību EUR 8,6 miljardi (29 %) gan kavējas, gan ar tiem neizdosies sasniegt sākotnēji izvirzītos mērķus;

–   915 projekti ar kopējo vērtību EUR 15 miljardi (50 %) vai nu kavējas, vai ar tiem neizdosies sasniegt sākotnēji izvirzītos mērķus;

–   budžeta atbalsta darbības veido gandrīz vienu piekto daļu no projektiem ar lielākajām problēmām;

335.   pauž nožēlu, ka delegāciju darbinieki biežāk apmeklē projektus, kuru īstenošanā nav problēmu, nekā projektus ar īstenošanas problēmām;

336.   atgādina, ka Komisijai tika prasīts Parlamentam sūtītajos EAMR iepazīstināt Parlamentu ar pasākumiem, kas veikti Savienības delegāciju snieguma uzlabošanai attiecībā uz finanšu plānošanu un resursu sadali, finanšu pārvaldību un kontroli, un iepazīstināt ar no EAMR gūtajiem secinājumiem;

337.   uzstāj, ka Komisijai nekādā veidā nebūtu jāizmanto pretrunu procedūra, kas paredzēta 163. pantā Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, lai aizkavētu vai bloķētu Revīzijas palātas īpašo ziņojumu pieņemšanu;

338.  vēlreiz stingri uzsver, ka ticamības nostiprināšanas procesā ir nepieciešami pasākumi Savienības delegāciju pārskatatbildības stiprināšanai, tam izpaužoties kā Savienības delegāciju vadītāju sagatavotiem un parakstītiem EAMR;

339.   uzskata, ka Savienības delegāciju vadītāju sniegtie EAMR ir noderīgs iekšējās pārvaldības instruments, kas ļauj Komisijai atklāt problēmas agrīnā projektu posmā un pievērsties to risināšanai pat īstenošanas laikā; pauž nožēlu par to, ka šie ziņojumi nav pievienoti DG DEVCO un DG NEAR gada darbības pārskatiem, kā tas noteikts Finanšu regulas 67. panta 3. punktā; pauž nožēlu par to, ka tie tiek sistemātiski atzīti par konfidenciāliem, kaut Finanšu regulas 67. panta 3. punktā noteikts, ka tos dara pieejamus Parlamentam un Padomei, nepieciešamības gadījumā pienācīgi ņemot vērā to konfidencialitāti;

340.   pauž nožēlu, ka Savienības delegāciju vispārējais sniegums ārējās palīdzības programmu īstenošanā, ko raksturo EAMR izmantotie galvenie darbības rādītāji, 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu ir pasliktinājies; tomēr norāda, ka šajos ziņojumos ir novērtēti īstenošanas procesā esošie projekti un ka sniegumu ietekmē faktori, ko Savienības delegācijas nevar ietekmēt, tostarp pārvaldības kvalitāte saņēmējvalstīs, drošības situācija, politiskas krīzes, īstenošanā iesaistīto partneru ieguldījums utt.;

341.   atzīst, ka no EAMR izrietošie novērtējumi ir kā katra projekta momentuzņēmums gada beigās un ka identificēto grūtību reālo ietekmi var novērtēt tikai pēc tam, kad projekts beidzies;

342.  uzstājīgi aicina Komisiju izmantot EAMR, lai pievērstos konstatēto nepilnību risināšanai, tā nodrošinot, ka patlaban īstenotajos projektos tiek sasniegti sākotnēji izvirzītie mērķi; sagaida, ka Komisija nodrošinās, lai ārējās palīdzības projekti tiktu plānoti, nosakot reāli izpildāmus termiņus, tā samazinot novēloti īstenoto projektu daudzumu; sagaida, ka Komisija ziņos Parlamentam par koriģējošām darbībām, kas veiktas, lai uzlabotu situāciju delegācijās, kurās konstatētas nopietnas īstenošanas problēmas;

343.   norāda, ka tikai ļoti neliela daļa no īstenojamiem projektiem tika novērtēti kā tādi, ar kuriem saistītas nopietnas problēmas, kas pamato to pārtraukšanu; atzinīgi vērtē paredzētos korektīvos pasākumus, kas vēl var dot pozitīvu rezultātu līdz īstenošanas perioda beigām;

344.  uzskata, ka, pieņemot darbā Savienības delegāciju vadītājus un sagatavojot viņus norīkojumam, būtu skaidri jāatgādina par viņu vadošajiem pienākumiem, par to, ka viņi ir atbildīgi par pienācīgas pārvaldības nodrošināšanu attiecībā uz visu savas delegācijas darbību kopumu (svarīgākie pārvaldības procesi, kontroles pārvaldība, galveno darbības rādītāju atbilstīga izpratne un novērtējums), nodrošinot kvalitatīvu un izsmeļošu ziņu sniegšanu gada darbības pārskata sagatavošanas kontekstā, un jānorāda, lai viņi nekoncentrētos vien uz savu pienākumu politisko aspektu;

345.   pauž bažas par to, kā Savienība pārvalda ārējo palīdzību trešās valstīs; norāda, ka katra otrā euro izmaksa kavējas (pēdējā ziņojuma sagatavošanas laikā tas ietekmēja 805 projektus), ar katru trešo euro neizdevās sasniegt paredzēto mērķi (skarti 610 projekti), un ka abi trūkumi attiecas uz katru ceturto euro (ietekmējot 500 projektus); pauž bažas, ka attiecībā uz budžeta atbalstu gandrīz viena piektā daļa (18,5 %) pasākumu ir novēloti un nespēj sasniegt mērķus un gandrīz puse no EAF projektiem ir tādas pašas īstenošanas problēmas; pauž nožēlu, ka darbinieki biežāk apmeklē projektus, kuru īstenošanā nav problēmu, nekā projektus ar īstenošanas problēmām; aicina Komisiju sniegt aktuālu ziņojumu par šo projektu stāvokli un aicina šajā ziņojumā iekļaut kaimiņattiecību politikas atbalsta programmas;

346.  uzskata, ka vispārējās pamatnostādnēs būtu jāparedz skaidri norādījumi Savienības delegāciju vadītājiem attiecībā uz to, kā formulēt atrunas un no kā tās veidojas;

347.  uzskata, ka, pamatojoties uz pārvaldības informāciju un galvenajiem darbības rādītājiem, ir svarīgi noteikt un konsolidēt delegācijām raksturīgās tendences, lai novērtētu plānošanas ciklu, tiecoties panākt, lai Savienības sniegtā palīdzība attīstības jomā kopumā vai dažādās nozarēs kopumā būtu rezultatīvāka;

348.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzlabojusi uzraudzību pār Savienības finansētiem projektiem Tindufas nometnēs, 2015. gadā veicot kopumā 24 uzraudzības misijas, un Komisijas humānās palīdzības darbinieki nometnēs pavadīja līdz pat divām nedēļām ik mēnesi; atzinīgi vērtē visus Komisijas centienus nodrošināt Savienības finansējuma visefektīvāko izmantošanu nometnēs un atzīst, ka Tindufai paredzētu humanitāro preču importam muitas nodoklis nav piemērojams;

Likumība un pareizība; kļūdu problemātika

349.  konstatē, ka Revīzijas palāta analizēja 172 darījumus un no tiem kļūdas tika konstatētas 43 darījumos; norāda, ka aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz 28 skaitļos izteiktām kļūdām, ir 2,7 %;

350.   atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta atsevišķi noteikusi kļūdu īpatsvaru Komisijas tieši pārvaldītajiem izdevumiem (izslēdzot budžeta atbalsta un daudzdonoru projektu darījumus), un pauž nožēlu, ka aplēstais kļūdu īpatsvars šajos darījumos ir 3,7 %; pauž vilšanos par to, ka septiņos skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumos Komisijai bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas; norāda — ja visa šī informācija būtu tikusi izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu īpatsvars šajā nodaļā būtu bijis par 0,2 procentpunktiem zemāks;

351.  norāda, ka galvenās kļūdas ir saistītas ar finansiālā atbalsta saņēmēju pieprasījumiem atlīdzināt neattiecināmas izmaksas (attiecināmības periods, nodokļi, izcelsmes noteikuma neievērošana vai nepietiekama dokumentācija) un maksājumu nepietiekamu noskaidrošanu un apstiprināšanu Komisijā;

Kļūdu veidu sadalījums

Globālā Eiropa

Neattiecināmi izdevumi

57%

Nenotikuši pakalpojumi/būvdarbi/piegādes

24%

Apliecinošo dokumentu trūkums izdevumu pamatošanai

8%

Publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana

6%

Nepareizi aprēķināti deklarētie izdevumi

4%

Kopā

100%

352.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta atsevišķi noteikusi kļūdu īpatsvaru Komisijas tieši pārvaldītajiem izdevumiem, izslēdzot budžeta atbalsta un daudzdonoru projektu darījumus; pauž nožēlu par to, ka šiem darījumiem aprēķinātais kļūdu īpatsvars ir 3,7 %;

353.   norāda, ka Revīzijas palātas pārbaudītajos budžeta atbalsta darījumos nebija likumības un pareizības kļūdu; tomēr uzskata, ka Komisijai vajadzētu ieviest konsekventu uzraudzību pār piešķirtajiem līdzekļiem budžeta atbalsta veidā, tostarp sistemātiski veikt pārbaudes par atbilstību nosacījumiem, kas reglamentē tiesības uz šāda veida atbalstu;

354.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātai 2014. gadā atkal nācās konstatēt sistēmisko kļūdu, kuru tā jau bija atklājusi 2013. finanšu gadā, proti, ka izdevumi apstiprināti, pamatojoties uz pašu veiktām aplēsēm, nevis uz radušos, samaksātu un apstiprinātu izmaksu pamata; taču ar gandarījumu atzīmē, ka DG ELARG 2014. gada maijā izlaboja nepareizi noskaidrotās summas 2013. un 2014. gada pārskatos un ir pārskatīti norādījumi ELARG grāmatvedības rokasgrāmatā;

355.  atgādina, ka EuropeAid ģenerāldirektors savā ticamības deklarācijā(102) ir apliecinājis, ka ieviestās kontroles procedūras sniedz nepieciešamās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, taču vienlaikus ir sniedzis vispārēju atrunu par kļūdu īpatsvaru virs 2 %, kas liecina, ka kontroles procedūras nav ļāvušas novērst, atklāt un izlabot būtiskas kļūdas;

356.   uzskata par būtisku, ka pirmspievienošanās finansējuma apturēšanai vajadzētu būtu iespējamai ne tikai gadījumos, kad ir pierādīta līdzekļu ļaunprātīga izmantošana, bet arī gadījumos, kad pirmspievienošanās valstis jebkādā veidā pārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās tiesības;

Datu ticamības jautājumi

357.  norāda — ņemot vērā izdevumu raksturu un teritorijas, kurām tie piešķirti, datu pārvaldība šajā jomā acīmredzami atšķiras no visām pārējām Savienības budžeta jomām;

Uz sniegumu un rezultātiem balstīta pieeja

358.  norāda — ņemot vērā atbalsta raksturu, pat uzlabota riska pārvaldība un pastiprinātas kontroles sistēmas nodrošina būtisku ieguldījumu orientācijā uz sniegumu;

Finansēšanas vadības instrumenti

359.  norāda, ka šajā jomā FVI nav būtiskas nozīmes; ja šāda veida atbalsts ir iespējams, tad to drīzāk nodrošina, izmantojot EAF pasākumus;

Veicamie pasākumi

360.  norāda, ka Komisijai vajadzētu:

a)  ievērot Revīzijas palātas ieteikumu izstrādāt un ieviest iekšējās kontroles procedūras, kas nodrošinātu, ka priekšfinansējuma maksājumu pamatā ir faktiskie izdevumi, un pastiprināt dotāciju līgumu ex ante pārbaudes, tostarp uz risku balstītas plānošanas izmantojumu un sistemātiskas pēcpārbaudes uz vietas;

b)  atspoguļot pašreizējo krasi mainīgo prioritāšu kopumu, lai sniegtu efektīvu Savienības finansiālo atbalstu, vadoties ne tikai pēc teritoriāliem aspektiem (Ukraina, Turcija, Rietumbalkāni, Austrumu partnerības valstis u. c. ), bet vienlaikus ievērojot arī tematiskos aspektus;

361.  prasa Komisijai izstrādāt un ieviest iekšējās kontroles procedūras, kas nodrošinātu priekšfinansējuma noskaidrošanu uz faktiski radušos izdevumu pamata, neietverot juridiskās saistības;

362.  pilnībā atbalsta Komisijas norādījumu, ko tā savā kopsavilkuma pārskatā(103) adresējusi DG DEVCO, proti, “meklēt veidus, kā paaugstināt līmeni, līdz kuram tas ņem vērā kontroles rezultātus, lai nodrošinātu ticamību, kuras pamatā ir lielāka riska diferenciācija, un tādējādi novirzītu vairāk kontroles resursu uz tām jomām, uz kurām attiecas īpašas atrunas, ņemot vērā dažādo kontroles pasākumu relatīvo izmaksu lietderību”;

363.  aicina Komisiju:

a)  ik gadu sniegt Parlamentam vispārēju EAMR novērtējumu, kā arī

b)  DG DEVCO un DG NEAR gada darbības pārskatos norādīt, kādi pasākumi tikuši veikti, lai risinātu situāciju delegācijās, kuras saskaras ar īstenošanas problēmām, saīsinātu budžeta atbalsta kavējumus un vienkāršotu programmas;

Administrācija

364.  norāda, ka šī visai specifiskā joma attiecas uz Savienības iestāžu un citu struktūru izdevumiem un ka daudzos gadījumos Komisijas funkcija ir sniegt pakalpojumus pārējiem iesaistītajiem dalībniekiem;

365.  norāda, ka aptuveni 60 % no kopējās summas veido personāla izmaksas; pārējās pozīcijas attiecas uz ēkām, aprīkojumu, enerģiju, saziņu, IT u. c.;

366.   prasa, lai visas Savienības iestādes īstenotu Civildienesta noteikumu 16. pantu, katru gadu publicējot informāciju par augstākā ranga ierēdņiem, kuri ir beiguši darbu Savienības pārvaldē, kā arī interešu konfliktu sarakstu; prasa, lai iepriekš minētā neatkarīgā struktūra novērtē bijušo Savienības iestāžu darbinieku jauno darbavietu atbilstību un situācijas, kad ierēdņi un bijušie Eiropas Parlamenta deputāti no publiskā sektora pāriet uz privāto sektoru (“virpuļdurvju efekta” jautājums), un iespējamo interešu konfliktu, un noteikt skaidrus nogaidīšanas periodus, kuru ilgumam vajadzētu vismaz atbilst laikposmam, kurā tiek piešķirti pārejas pabalsti;

367.   norāda, ka 2014. gadā pieci bijušie ierēdņi tika nodarbināti kā īpašie padomdevēji un saņēma atalgojumu, kas vienā gadījumā turpinājās 43 nedēļas, bet divos citos gadījumos — 30 nedēļas; aicina Komisiju sniegt papildu informāciju par to, kāpēc nevis tika pagarināti sākotnējie līgumi, bet gan iepriekš minētajiem bijušajiem ierēdņiem tika maksāts pēc dienas likmes, vai šie sākotnējie līgumi tika ņemti vērā un, ja jā, tad kādā veidā, un vai vienlaikus šiem ierēdņiem tika maksātas arī pensijas;

368.   norāda, ka atbilstoši pārskatītajiem Civildienesta noteikumiem notikusī darba laika pagarināšana no 37,5 līdz 40 darba stundām nedēļā ir līdzvērtīga aptuveni 2 900 jaunu štata vietu izveidei un tas faktiski kompensē darbinieku skaita samazināšanu par 5 % vairāku gadu garumā, kā nolemts Civildienesta noteikumu reformā; aicina Komisiju iesniegt pārredzamu ziņojumu par to, kā pa gadiem notiks paredzētā darbinieku skaita samazināšana, un šajā procesā ņemt vērā darba laika pagarināšanu;

369.  uzsver, ka ikvienam Komisijas loceklim budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir prioritāra attiecībā pret citām sanāksmēm, jo Parlamenta atbildīgā komiteja uzskata, ka ikviens Komisijas loceklis ir atbildīgs Parlamenta priekšā;

370.  uzsver to, cik svarīga loma ir trauksmes cēlējiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai ikviena Savienības iestāde ieviestu noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību; aicina Komisiju veicināt tiesību aktu pieņemšanu par trauksmes cēlēju aizsardzību Savienībā;

371.   prasa, lai visas Savienības iestādes un aģentūras, kas to vēl nav izdarījušas, pieņemtu iekšējus noteikumus par trauksmes celšanu un īstenotu kopēju pieeju savām saistībām, pievēršot galveno uzmanību trauksmes cēlēju aizsardzībai; prasa īpašu uzmanību pievērst trauksmes cēlēju aizsardzībai saistībā ar Komercnoslēpumu aizsardzības direktīvu; aicina Komisiju veicināt tiesību aktus par obligātu aizsardzības līmeni trauksmes cēlējiem Savienībā; aicina iestādes grozīt Cilvildienesta noteikumus, lai nodrošinātu, ka tajos ne tikai oficiāli prasīts ierēdņiem ziņot par dažādiem pārkāpumiem, bet arī nodrošināta pienācīga aizsardzība trauksmes cēlējiem; aicina iestādes un aģentūras nekavējoties īstenot Civildienesta noteikumu 22. panta c) apakšpunktu;

372.   pauž bažas par vairākām darbinieku pašnāvībām; uzskata, ka Komisijai vajadzētu veikt rūpīgu novērtējumu par personāla labklājību, lai nepieļautu vēl citas pašnāvības;

373.  ar nožēlu konstatē, ka no Revīzijas palātas 2011. un 2012. gadā sniegtajiem astoņiem ieteikumiem pilnībā nav ticis izpildīts neviens ieteikums, pieci ieteikumi tiek īstenoti lielākajā daļā aspektu, bet trīs — dažos aspektos;

374.   atzīmē, ka slimības atvaļinājumu līmenis Komisijā palicis nemainīgs; atzinīgi vērtē psihosociālā atbalsta grupas izveidošanu, kas sekmējusi prombūtnes dienu skaita samazināšanos no 2200 dienām 2010. gadā līdz 772 dienām 2014. gadā; tomēr pauž bažas par nepieciešamību iejaukties 868 gadījumos, kaut arī apmierinātības rādītājs pēc iejaukšanās bija 95 %;

375.   atzīmē, ka vairāk nekā 250 darbinieki, kas netika pieņemti jauno komisāru birojos, atsāka darbu vai tika izvietoti ģenerāldirektorātos, bet aptuveni 550 darbinieki turpināja darbu jaunās Ž. K. Junkera vadītās Komisijas locekļu birojos;

376.   par sen novecojušu privilēģiju uzskata pirms 64 gadiem noteikto Savienības darbinieku imunitāti pret kriminālvajāšanu dalībvalstīs; aicina šo privilēģiju saskaņā ar Līgumam pievienoto protokolu ierobežot un attiecināt tikai uz Savienības darbiniekiem valstīs ārpus ES;

Likumība un pareizība; kļūdu problemātika

377.  norāda, ka Revīzijas palāta analizēja 129 darījumus, no kuriem kļūdas tika konstatētas 20 darījumos; ņem vērā, ka aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz 12 skaitļos izteiktajām kļūdām, ir 0,5 %;

378.  norāda, ka galvenās kļūdas ir saistītas ar neattiecināmām piemaksām darbiniekiem vai šādu piemaksu un attiecīgu pabalstu nepareizu aprēķināšanu, maksājumiem par pakalpojumiem, kuri nav paredzēti noslēgtajā līgumā, un citiem izdevumiem, kuriem trūkst pienācīga pamatojuma;

Kļūdu veidu sadalījums

Administrācija

Neattiecināmas vai nepareizi aprēķinātas piemaksas un attiecīgie pabalsti darbiniekiem

70%

Maksājumi par pakalpojumiem, kuri nav paredzēti noslēgtajā līgumā

22%

Citi izdevumi, kuriem trūkst pienācīga pamatojuma

8%

Kopā

100%

Rīcības kodekss un interešu konflikti

379.  norāda, ka sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi pievērš lielu uzmanību integritātes jautājumiem un tas nozīmē, ka labi funkcionējošiem rīcības kodeksiem ir nepieciešama pastāvīga uzmanība; norāda, ka rīcības kodekss kā preventīvs pasākums ir efektīvs tikai tad, ja tas tiek atbilstoši piemērots un tā ievērošanu pārbauda sistemātiski, nevis tikai tad, kad notikuši starpgadījumi; norāda, ka rīcības kodekss līdz 2017. gada beigām būs jāpārskata;

380.   mudina Savienības iestādes un aģentūras uzlabot savu ierēdņu iepazīstināšanu ar interešu konflikta novēršanas politiku līdztekus jau notiekošajiem informētības uzlabošanas pasākumiem un noteikt integritāti un pārredzamību par obligātu jautājumu, kas jāapspriež, īstenojot darbā pieņemšanas procedūras un veicot snieguma izvērtēšanu; uzskata, ka tiesību aktos par interešu konfliktiem ievēlētie pārstāvji būtu jānošķir no publiskā sektora amatpersonām; uzskata, ka arī dalībvalstīs attiecībā uz valsts amatpersonām un ierēdņiem, kas nodarbojas ar Savienības subsīdiju pārvaldību un uzraudzību, vajadzētu būt šādiem tiesību aktiem; aicina Komisiju iesniegt projektu par juridisko pamatu šajā jautājumā;

381.   uzskata, ka Komisijai vajadzētu aktīvi atklāt dokumentus par ieteikumiem, ko sniegusi ad hoc ētikas komiteja jautājumā par agrāko komisāru darbvietām pēc amata pildīšanas beigām, komerciālo vai personisko informāciju rediģējot saskaņā ar Regulu (EK) 1049/2001;

382.   aicina Komisiju līdz 2017. gada beigām pārskatīt komisāru rīcības kodeksu, tostarp nosakot, kas ir uzskatāms par interešu konfliktu, kā arī ieviešot kritērijus, lai novērtētu darbvietu pēc amata pildīšanas beigām atbilstību, un attiecībā uz komisāriem pagarinot nogaidīšanas periodu līdz trim gadiem; aicina Komisiju prasīt dalībvalstīm, lai tās nepārprotami norādītu jebkādus savu izvirzīto Komisijas locekļa kandidātu iespējamos interešu konfliktus un paskaidrotu, kā interešu konflikti ir definēti to valsts tiesību aktos; gadījumā, ja atšķiras interešu konflikta interpretācija valsts tiesību aktos un tajos noteikumos, ko Komisija šajā sakarībā piemēro sev, dalībvalstīm būtu jāievēro Komisijas noteikumi;

383.  prasa Komisijai šajā sakarībā pievērst īpašu uzmanību interešu konfliktu un korupcijas novēršanai decentralizētajās aģentūrās, kuras atrodas īpaši neaizsargātā situācijā, ņemot vērā to, ka tās ir salīdzinoši mazpazīstamas plašākai sabiedrībai un turklāt ir izvietotas pa visu Savienību;

384.   norāda, ka nozīmīgs solis interešu konfliktu sakarā ir palielināt pārredzamību gadījumos, kad Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas izveidotā ad hoc ētikas komiteja un ģenerālsekretariāts izskata iespējamo konfliktu situācijas; aicina Komisiju saskaņā ar Regulu (EK) 1049/2001 proaktīvi publicēt ētikas komitejas atzinumus, lai sabiedrība varētu prasīt atbildību no Komisijas par tās pieņemtajiem lēmumiem; atkārtoti uzsver Parlamenta ieteikumu, ka ad hoc ētikas komiteja būtu jāpārveido, lai paplašinātu tās pilnvaras un iekļautu tajā neatkarīgus ekspertus;

385.   uzskata, ka komisāru rīcības kodeksā būtu jāiekļauj precīzāks ad hoc ētikas komitejas uzdevumu apraksts un jāparedz prasība, ka komitejas locekļi ir neatkarīgi eksperti;

386.   aicina Komisiju interešu deklarācijas publicēt atvērtā, mašīnlasāmā formātā;

387. uzskata, ka Čehijas Reģionālās attīstības ministrijas bijušajam darbiniekam, kurš pašlaik ir komisāres C. Creţu privātā biroja darbinieks, nevajadzētu nodarboties ar Čehijas reģionālās politikas lietām, jo šāda rīcība rada iespējamu interešu konfliktu;

Interešu konflikti dalītas pārvaldības gadījumos un trešās valstīs saistībā ar ES līdzekļu pārvaldību

388.   norāda, ka dažās dalībvalstīs nav spēkā uz ministriem attiecināmi likumi, kas amatpersonām neļautu būt pilnīgiem vai daļējiem uzņēmumu īpašniekiem;

389.   saskata nopietnu interešu konfliktu iespējā, ka Savienības amatpersonām piederoši uzņēmumi var pieteikties Savienības līdzekļiem vai arī saņemt šādus līdzekļus kā apakšuzņēmēji, kamēr īpašnieki un amatpersonas paši uzņemas atbildību gan par pareizu līdzekļu izlietojumu, gan par to izmantošanas kontroli;

390.   aicina Komisiju visos turpmākajos Savienības tiesību aktos par maksājumiem iekļaut klauzulu par to, ka Savienības dalībvalstu un trešo valstu amatpersonām piederoši uzņēmumi nedrīkst pieprasīt un saņemt Savienības finansējumu;

Pārredzamība

391.  uzskata, ka būtu publicējami visi dati par budžeta izpildi ES, lai tādējādi nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp par izdevumiem dalībvalstīs saistībā ar dalīto pārvaldību;

392.   uzsver principu, ka Komisijai būtu jāizbeidz jebkāda līmeņa kontakti ar nereģistrētiem lobistiem;

393.   aicina Komisiju paplašināt tikšanās datu ar lobistiem reģistrāciju un attiecināt to uz ikvienu personu, kas iesaistīta Savienības politikas veidošanas procesā, pieprasot no saviem ģenerāldirektorātiem regulārus ziņojumus par to attiecīgo dienestu rīkotām sanāksmēm un ievietojot šo informāciju Komisijas tīmekļa vietnē viegli pieejamā veidā;

394.   uzskata, ka Komisijai vajadzētu būt pienākumam reģistrēt un atklāt jebkādu ieguldījumu, kas saņemts no lobistiem/ interešu pārstāvjiem attiecībā uz politikas virzienu un tiesību aktu projektiem, tādējādi veidojot uzskaiti par ietekmi uz likumdošanas procesu; ierosina, ka šajā uzskaitē par ietekmi uz likumdošanas procesu būtu jāiekļauj detalizēta informācija par lobistiem, kuru viedokļiem ir būtiska ietekme uz Komisijas priekšlikumiem;

395.   atzinīgi vērtē, ka tiek publicēts saraksts ar augstākā līmeņa amatpersonām, kuras atstāj darbu Komisijā, un aicina Komisiju vecāko amatpersonu statusu attiecināt uz visiem kabineta locekļiem;

Ekspertu grupas

396.  mudina Komisiju pildīt Ombuda ieteikumus interešu konfliktu novēršanai ekspertu grupās un atlikt jaunu horizontālo noteikumu pieņemšanu līdz brīdim, kad Parlaments varēs paust savu viedokli, kura pamatā būtu pašlaik notiekošais darbs pie CONT un JURI komitejas kopīgā patstāvīgā ziņojuma;

Citas jomas

Migrācija un bēgļi

397.  atzinīgi vērtē informāciju par līdzekļiem, kurus būtu iespējams izmantot, lai risinātu lielu bēgļu plūsmu radītas krīzes situācijas(104);

398.  uzskata, ka par Savienības līdzekļu izmantojumu migrācijas politikā būtu jāveic pārbaudes un revīzijas, pamatojoties uz snieguma rādītājiem;

399.   pauž bažas par migrācijas krīzes turpināšanos un uzsver nepieciešamību uzlabot dalībvalstu koordināciju; norāda uz 2014. gadā piešķirtajiem līdzekļiem migrācijas un ārējo robežu pārvaldībai un lūdz Revīzijas palātu apsvērt iespēju sagatavot īpašu ziņojumu, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta šo līdzekļu izmantošanas efektivitātei;

400.   atgādina par 234. un 235. punktu lēmumā par 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu (P8_TA(2015)0118); prasa sniegt gan jaunāko informāciju par to, kā notiek sadarbība ar Starptautisko vadības grupu (IMG), gan Komisijas informāciju jo īpaši par pašlaik spēkā esošiem un jauniem līgumiem un maksājumiem;

401. prasa precizēt to, kurus nepabeigtos Savienības projektus Grieķijā pēc 2015. gada 31. decembra vairs nevar finansēt; prasa paskaidrot, kas notiks ar katru no šiem projektiem;

OLAF

402.   uzskata, ka OLAF īsteno būtiski nozīmīgas funkcijas cīņā pret korupciju, un pauž pārliecību, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šī iestāde darbotos efektīvi un neatkarīgi; iesaka saskaņā ar OLAF regulu piešķirt OLAF Uzraudzības komitejai piekļuvi informācijai, kas nepieciešama, lai efektīvi īstenotu tai noteiktās pilnvaras pārraudzīt OLAF darbību, un nodrošināt tai budžeta neatkarību;

403.   uzsver, ka dalībvalstis neveic turpmākus pasākumus lietās, kuras tām nosūtījis OLAF saistībā ar aizdomām par krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses; aicina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus un OLAF — turpināt un straujāk analizēt iemeslus, kādēļ dalībvalstis neveic turpmākus pasākumus saistībā ar iespējamām krāpšanas lietām, darīt Parlamentam zināmus savus konstatējumus šajā sakarībā un arī turpmāk atbalstīt dalībvalstis, tām uzlabojot savu sniegumu krāpšanas, kurā iesaistīti Savienības līdzekļi, novēršanā un atklāšanā;

404.   norāda uz OLAF centieniem īstenot lielāko daļu Uzraudzības komitejas sniegto ieteikumu(105); tomēr vēlētos saņemt informāciju par būtiskajām atšķirībām un par to, vai attiecīgie ieteikumi ir vai nav tikuši īstenoti; sagaida, ka turpmāk OLAF skaidri norādīs, kad un kādā mērā tas atkāpies no Uzraudzības komitejas sākotnēji sniegtajiem ieteikumiem; atzīmē, ka 2014. gadā Uzraudzības komiteja pirmo reizi nolēma veikt pēcpārbaudi attiecībā uz iepriekšējos gados sniegtajiem ieteikumiem; aicina OLAF un Uzraudzības komiteju īstenot šādu praksi katru gadu;

405.   mudina OLAF īstenot ieteikumu attiecībā uz ģenerāldirektora tiešu iesaistīšanos izmeklēšanās, ņemot vērā to, ka Regulas Nr. 883/2013 7. panta 1. un 2. punktā ir nepārprotami noteikts, ka izmeklēšanu veic ģenerāldirektora norīkoti darbinieki, nevis pats ģenerāldirektors, jo pretējā gadījumā varētu veidoties situācija, ka izmeklēšanām ir pretrunīgi mērķi;

406.   sagaida, ka OLAF īstenos Uzraudzības komitejas ieteikumu iekļaut attiecīgās lietas dokumentācijā pārbaudi par ikvienu iespējamu interešu konfliktu starp valsts eksperta pienākumiem un valsts eksperta līdzdalību izmeklēšanas darbībās;

407.   pauž stingru pārliecību, ka Uzraudzības komiteja būtu jāinformē par visām izbeigtajām lietām, kuru gadījumā informācija tikusi nodota dalībvalsts tiesu iestādēm atbilstoši Regulas Nr. 883/2013 17. panta 5. punktam, lai aizsargātu aizdomās turēto personu procesuālās garantijas; prasa OLAF iespējami drīz īstenot Uzraudzības komitejas ieteikumu;

408.   konstatē, ka 2014. gadā OLAF slēdza pavisam 307 izmeklēšanas un koordinētās darbības un ka 147 no minētajām izmeklēšanām OLAF nāca klajā ar ieteikumu, reaģēšanas kvotai tādējādi sasniedzot 47 %; norāda, ka līdz 2011. gadam šis rādītājs regulāri pārsniedza 50 %; sagaida, ka OLAF īstenos pasākumus, lai pastāvīgi nodrošinātu līdzšinējo darbības efektivitāti, uzlabojot atlases procedūru; uzskata, ka OLAF vajadzētu atkārtoti pievērsties Uzraudzības komitejas ieteikumam Nr. 31, lai uzlabotu sava darba efektivitāti;

409.  norāda uz OLAF un Uzraudzības komitejas kopīgajiem centieniem vienoties par jaunu savstarpējās sadarbības kārtību; atkārtoti uzsver jau saistībā ar 2013. finanšu gada budžetu pausto aicinājumu ātri atrisināt atlikušos jautājumus starp OLAF un Uzraudzības komiteju, lai abas struktūras varētu efektīvi pildīt savus likumā noteiktos pienākumus pašreizējos ierobežotās sadarbības apstākļos; aicina Komisiju pilnībā īstenot savu funkciju un aktīvi censties rast ilgtermiņa risinājumu, kas būtu nekavējoties jāievieš;

410.   atzinīgi vērtē kolēģijas lēmumu atcelt OLAF ģenerāldirektora imunitāti, lai Beļģijas tiesu iestādes varētu izmeklēt OLAF izmeklētāju klātbūtnē veiktu, iespējams, nelikumīgu telefona sarunu ierakstīšanu (ierakstu veica OLAF) starp liecinieku (kuru OLAF bija mudinājis izdarīt šo zvanu) un OLAF telpās atrodošos personu;

411.   uzskata, ka Uzraudzības komitejā atbilstoši tās pilnvarām vajadzētu būt neatkarīgiem, ar OLAF administrāciju nesaistītiem darbiniekiem un tai vajadzētu būt finansiāli neatkarīgai struktūrai; atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgos centienus panākt šādu stāvokli;

412.   mudina OLAF piešķirt Uzraudzības komitejai piekļuvi dokumentiem, kurus Uzraudzības komiteja uzskata par nepieciešamiem savu uzdevumu izpildei atbilstoši tās likumā noteiktajām pilnvarām;

413.  norāda, ka 2014. gadā OLAF ir spēris nozīmīgus soļus, lai uzlabotu Savienības finanšu interešu aizsardzību Komisijā un dalībvalstīs, proti, ir pabeigtas krāpšanas novēršanas daudzgadu stratēģijas prioritārās darbības, kas koncentrētas gan uz krāpšanas apkarošanas stratēģiju izstrādi Komisijas dienestu un aģentūru līmenī, gan atbalstu dalībvalstīm to krāpšanas apkarošanas stratēģiju izstrādē;

414.  norāda, ka 2014. gadā OLAF ieteica atgūt Savienības budžetā rekordlielas summas, kuru kopējais apmērs bija EUR 901 miljons, tam vairāk nekā divas reizes pārsniedzot 2013. gada summas; norāda, ka 2014. gadā, sekojot OLAF ieteikumam atgūt EUR 206,5 miljonus, palielinājās arī attiecīgo iestāžu atgūto summu kopējais apmērs (2013. gadā attiecīgā summa bija EUR 117 miljoni);

415.  mudina OLAF izstrādāt iekšējos noteikumus par trauksmes cēlējiem atbilstoši jaunajiem 2014. gada Civildienesta noteikumiem;

416.   atgādina, ka Komisija no Beļģijas tiesu iestādēm ir saņēmusi pieprasījumu atcelt tās darbinieku imunitāti; uzstāj, ka Komisijai pilnībā jāsadarbojas ar Beļģijas tiesu iestādēm;

417.   norāda, ka OLAF 2014. gada ziņojumā ir uzskaitītas veiktās izmeklēšanas darbības un rezultāti pa darbības jomām; aicina OLAF nākamajā ikgadējā ziņojumā sniegt precīzu informāciju par izmeklēšanas veidiem un rezultātiem visās jomās;

Nolīgumi par tabakas izstrādājumiem

418.  atgādina, ka 2015. gada maijā Komisija solīja iespējami drīz nākt klajā ar novērtējumu nolīgumam, kas noslēgts ar uzņēmumu Philip Morris International (PMI); uzsver, ka Komisija vairākas reizes atlika šā novērtējuma publicēšanu un to beidzot publicēja 2016. gada 24. februārī, proti, vienu dienu pirms debatēm par šo jautājumu Parlamenta plenārsēdē; pauž stingru pārliecību, ka tik novēlota publicēšana ir nopietna Komisijas neizdarība, jo Komisija nav ievērojusi savu pienākumu nodrošināt pārredzamību gan Parlamentam, gan iedzīvotājiem, tādējādi apdraudot Parlamenta spēju laikus izteikt savu viedokli par šo sarežģīto un delikāto jautājumu;

419.  uzsver, ka 2004. gadā, kad nolīgums ar PMI tika noslēgts pirmo reizi, tas bija inovatīvs instruments cīņā ar nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecību, taču norāda, ka kopš tā laika tirgū un regulatīvajā vidē ir notikušas būtiskas izmaiņas; uzsver, ka ar četriem lielajiem tabakas nozares uzņēmumiem(106) noslēgtajos nolīgumos nav skarti svarīgi aspekti, kas mūsdienās raksturīgi nelikumīgai tabakas izstrādājumu tirdzniecībai, it sevišķi lēto, nemarķēto cigarešu tirdzniecības lielais īpatsvars; aicina Komisiju nākt klajā ar rīcības plānu, izklāstot tajā jaunus pasākumus, kā steidzami risināt šo problēmu;

420.  uzskata, ka visi nolīgumos ar tabakas nozares uzņēmumiem aplūkotie aspekti būs ietverti jaunajā tiesiskajā regulējumā, ko veidos Tabakas izstrādājumu direktīva(107) un Pasaules Veselības organizācijas (PTO) Pamatkonvencija par tabakas kontroli (PKTK);

421.  atgādina Parlamenta 2016. gada 9. martā pausto viedokli(108), ka nolīgums ar PMI nebūtu nedz jāatjauno, nedz jāpagarina, nedz arī no jauna jāapspriež;

422.  mudina Komisiju Savienības līmenī un līdz PMI nolīguma termiņa beigām ieviest visus nepieciešamos pasākumus PMI tabakas izstrādājumu izsekošanai un atrašanās vietas noteikšanai, kā arī veikt juridiskus pasākumus visos gadījumos, kad tiek nelikumīgi konfiscēti šā ražotāja produkti, un tā rīkoties līdz brīdim, kamēr ir pilnībā izpildāmi visi Tabakas izstrādājumu direktīvas noteikumi, lai nepieļautu regulējuma neesamību laikā starp PMI nolīguma termiņa beigām un Tabakas izstrādājumu direktīvas un PKTK stāšanos spēkā;

423.  aicina PMI turpināt piemērot pašreizējā nolīgumā paredzētos noteikumus par izsekošanu un atrašanās vietas noteikšanu un par pienācīgu rūpību (princips „pazīsti savu klientu”) neatkarīgi no tā, vai nolīguma darbība tiks pagarināta vai ne;

424.  aicina Komisiju nākt klajā ar jaunu papildu regulējumu par neatkarīgas izsekošanas un atrašanās vietas noteikšanas sistēmas un pienācīgas rūpības noteikumu (princips „pazīsti savu klientu”) piemērošanu attiecībā uz tabakas nozarē izmantotu neapstrādātu sasmalcinātu tabaku, filtriem un papīriem, tā nodrošinot papildu instrumentu cīņā pret kontrabandu un izstrādājumu viltošanu;

425.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav laikus sniegusi novērtējumu par nolīgumiem ar tabakas nozares uzņēmumiem; aicina Komisiju iespējami drīz sniegt šo novērtējumu, tajā izklāstot, kādus rezultātus nodrošinājuši ieguldījumi, kuri veikti, izmantojot tabakas nozares uzņēmumu naudu, ko tie iemaksājuši saskaņā ar šiem nolīgumiem;

426.  pauž bažas par Eiropas ombuda konstatējumu(109), ka Komisija — izņemot Veselības aizsardzības ģenerāldirektorātu — visā pilnībā neīsteno ANO PVO noteikumus un pamatnostādnes attiecībā uz pārredzamību un tabakas izstrādājumu lobēšanu; tādēļ uzskata, ka ir apdraudēta Komisijas darbības ticamība un integritāte;

427.  mudina visas attiecīgās Savienības iestādes īstenot PVO PKTK 5. panta 3. punktu atbilstoši tai pievienotajās pamatnostādnēs izklāstītajiem ieteikumiem; mudina Komisiju nekavējoties publicēt ar tabakas nozares uzņēmumiem noslēgto nolīgumu novērtējumu, kā arī novērtējumu par PVO PKTK īstenošanas ietekmi;

Eiropas skolas

428.  norāda, ka Eiropas skolas no ES budžeta ir saņēmušas EUR 164,2 miljonus un šī summa veido 59 % no skolu pamatdarbības budžeta;

429.  pauž ārkārtīgi lielas bažas par Revīzijas palātas secinājumiem, kuri iekļauti ziņojumā par Eiropas skolu 2014. finanšu gada pārskatiem un kuros teikts, ka „ņemot vērā joprojām vērojamās grāmatvedības uzskaites un kontroles nepilnības, Revīzijas palāta nevar apstiprināt to, ka 2014. gada konsolidētajos pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas”;

430.   norāda, ka Komisijas 2014. gada kopsavilkuma pārskatā Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta (DG HR) ģenerāldirektore ir saglabājusi ar reputāciju saistīto atrunu attiecībā uz Eiropas skolām un ka Eiropas Komisijas pārstāvis balsoja pret Eiropas skolu 2012. un 2013. gada pārskatu apstiprināšanu; pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu pārstāvji pret šīm problēmām neattiecas tikpat nopietni;

431. atgādina, ka Parlaments jau Komisijas 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras gaitā bija paudis šaubas par „lēmumu pieņemšanu un Eiropas skolu konvencijas struktūru finansēšanu” un aicinājis Komisiju „kopā ar dalībvalstīm apsvērt iespēju pārskatīt šo konvenciju un līdz 2012. gada 31. decembrim ziņot par šajā jomā sasniegto progresu”; norāda, ka Parlaments šādu progresa ziņojumu nav saņēmis;

432.  pilnībā atbalsta Revīzijas palātas 2015. gada 11. novembra ziņojumā par Eiropas skolu 2014. gada pārskatiem sniegtos vienpadsmit ieteikumus, kas attiecas uz grāmatvedības uzskaiti, personālu, iepirkuma procedūrām, kontroles standartiem un maksājumiem;

433.  aicina Komisiju līdz 2016. gada 1. jūlijam ziņot par progresu, kāds gūts, Eiropas skolām īstenojot Revīzijas palātas ieteikumus un Komisijas rīcības plānu;

434.  aicina budžeta lēmējinstitūciju 2017. gada budžeta procedūras gaitā daļu no Eiropas skolām paredzētā Savienības budžeta finansējuma iekļaut rezervē, to pirmām kārtām attiecinot uz ģenerālsekretāra biroju, līdz kamēr nebūs gūti pietiekami panākumi Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanā;

435.   aicina budžeta lēmējinstitūciju 2017. gada budžeta procedūras gaitā daļu no Eiropas skolām paredzētā Savienības budžeta finansējuma iekļaut rezervē, to pirmām kārtām attiecinot uz ģenerālsekretāra biroju, līdz kamēr nebūs gūti pietiekami panākumi Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanā;

Euronews

436. norāda, ka 2014. gadā , neraugoties uz to, ka Komisija nav Euronews akcionārs, Euronews no Savienības budžeta saņēma EUR 18 miljonus, un pauž bažas par to, ka Euronews pašreizējā pārvaldības struktūra, iespējams, nevar nodrošināt pilnīgu neatkarību un autonomiju no starptautiskajiem akcionāriem; aicina Komisiju kā vienu no galvenajiem finansējuma devējiem nodrošināt, ka Euronews ievēro pareizas finanšu pārvaldības principus un visas juridiskās vienošanās ar Komisiju, tostarp saistošo hartu par redakcionālo neatkarību;

Kopsavilkums

437.  Apkopojot iepriekš izklāstīto, secina —

a)  pati svarīgākā prasība, kas attiecināma uz Savienības budžeta pārvaldību, ir pareizas finanšu pārvaldības principi;

b)   par neatņemamu pārvaldības daļu uzskatāmi ietekmes un riska novērtējumi;

c)  pašreizējai vienkāršošanas stratēģijai ir svarīga nozīme pareizas un efektīvas pārvaldības nodrošināšanā; līdztekus ir nepieciešami augsti budžeta disciplīnas standarti;

d)  attiecībā uz dalītās pārvaldības praksi joprojām ir iespējami uzlabojumi, proti, lielāka saderība starp Savienības un dalībvalstu īstenoto politiku;

e)   būtiska nozīme ir tam, lai tiktu pastiprināti centieni atbalstīt finanšu interešu aizsardzību;

f)  vispārējais kļūdu īpatsvars gandrīz stabili saglabājas 4,4 % līmenī, taču kļūdu tipoloģija ir ļoti daudzveidīga;

g)  saistībā ar ieņēmumiem nav konstatētas nopietnas problēmas; galvenais faktors, kurš nosaka šo sekmīgo rezultātu, ir NKI princips; tomēr problemātisks jautājums ir ieņēmumu atbilstīgums;

h)  izdevumos, kas saistīti ar konkurētspēju izaugsmei un nodarbinātībai, konstatētais kļūdu īpatsvars pārsniedz vidējo rādītāju, kaut gan vienlaikus tieši šajā jomā veiktā pagaidu uzraudzība liecina par izteiktām uz sniegumu balstītas pieejas pazīmēm;

i)  raugoties uz kohēzijas atbalstu, reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā kļūdu īpatsvars ir ievērojami augstāks nekā sociālo lietu jomā; uz sniegumu balstītu pieeju papildus atbalsta arī FVI, it sevišķi dažās dalībvalstīs;

j)  labāka datu pārvaldība un apstrāde neapšaubāmi palīdzētu pilnveidot uz sniegumu balstītu pieeju;

k)  dabas resursu jomā pastāv potenciāls izvērst uz projektu bāzes sniegtu atbalstu, lai uzlabotu Savienības resursu efektivitāti; turklāt vēl būtu veicami būtiski uzlabojumi pārvaldības un institucionālā atbalsta jomā, it sevišķi dalībvalstu līmenī;

Vispārējie rezultāti un politikas ieteikumi

438.  uzskata, ka 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas process:

a)  rada jaunu paradigmu Savienības budžeta ietekmes un priekšrocību vispusīgākai izprašanai, aptverot visus aspektus, tostarp kļūdas, likumību, līdzekļu apguvi, sniegumu un rezultātus kā vienotu sistēmu, un aicina Komisiju un citus attiecīgos dalībniekus turpināt piemērotas metodikas un satvara izstrādi, lai vēl stingrāk turpinātu īstenot pieeju, kas balstīta uz snieguma nodrošināšanu;

b)   liecina par to, ka snieguma pārbaude, kas tiek izmantota saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, ir labs solis pareizā virzienā, kaut gan jāturpina pilnveidot tās saderību ar Savienības ekonomikas politikas satvaru, tostarp konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem ar attiecīgiem makroekonomiskajiem rādītājiem un regulāri atjauninātām Savienības ekonomikas politikas un sociālās politikas prioritātēm;

c)  liecina par iespējām uzlabot budžeta pārvaldību, un atzinīgi vērtē centienus to vienkāršot, tostarp arī tās ietekmes novērtējumu; liecina, ka ārkārtīgi noderīgs ir regulārs pēcpārbaudes process;

d)  aicina attiecīgās Savienības iestādes pielāgot savas pārvaldības un procedūru sistēmas, lai sekmīgi īstenotu jaunus elementus, kas izriet no Savienības pašreizējām un turpmākām budžeta vajadzībām, tā ļaujot optimāli realizēt Savienības budžeta potenciālu;

C.  Komiteju atzinumi

Ārlietas

439.  pauž bažas par to, ka 2014. finanšu gadā ir ievērojami palielinājies būtisko kļūdu īpatsvars 4. izdevumu kategorijā; atbalsta visus Revīzijas palātas gada pārskatā sniegtos ieteikumus un mudina Komisiju steidzami pievērsties iepriekšējos gados sniegtajiem ieteikumiem, kas vēl nav pilnībā īstenoti;

440.  atzinīgi vērtē to, ka DG NEAR ir izlabojis sistēmisko kļūdu, kas ietekmēja tā izdevumus 2013. gadā, un ir veicis būtiskas izmaiņas savās sistēmās, kā to prasīja Revīzijas palāta; pauž gandarījumu arī par to, ka, pamatojoties uz Revīzijas palātas veikto revīzijas darbu, tika konstatēts, ka DG ECHO gada darbības pārskats ir pareizs;

441.  ar bažām norāda uz kļūdām, kas tika konstatētas ar dotāciju līgumiem saistītu izdevumu apstiprinājumpārbaudēs un veido vairāk nekā 50 % no kļūdām, kuras Revīzijas palāta konstatēja 4. izdevumu kategorijā; norāda, ka nozīmīgākās kļūdas saistītas ar neattiecināmiem izdevumiem; uzsver, ka ir svarīgi kļūdas novērst vai tās atklāt un izlabot pirms izdevumu akceptēšanas, uzlabojot ex ante pārbaužu īstenošanu; ar īpašām bažām norāda uz EuropeAid nespēju atklāt kļūdas; mudina Komisiju nodrošināt, lai tiktu pastiprināti līdzšinējie centieni ar izdevumu apstiprinājumpārbaudēm saistīto problēmu risināšanā, un pilnībā sekot Revīzijas palātas 2011. gada pārskatā sniegtajam ieteikumam par dotāciju pārraudzību;

442.  norāda, ka gadījumos, kad Komisija — iespējams, ar EIB starpniecību — nolemj finansēt liela mēroga infrastruktūras projektus, kuriem ir liela ietekme uz vidi, ir jāveic pienācīgs ex ante novērtējums, kas nepieciešams, lai pārbaudītu šo projektu finansiālo, vides un sociālo ilgtspēju, un prasa, lai ES finansējums valstīs, kuras nav dalībvalstis, tiktu novirzīts tikai projektiem, kas atbilst finansiālās ilgtspējas principiem un ir ekonomiski un sociāli lietderīgi;

443.  ņem vērā Komisijas pastāvīgos panākumus visu kopējās ārpolitikas un drošības politikas misiju akreditēšanā, izmantojot „sešu pīlāru novērtējumus”; īpaši atzinīgi vērtē to, ka trīs lielākās misijas tagad atbilst noteiktajām prasībām; uzsver, ka Komisijai visas misijas ir jāakreditē, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu;

444.  atzinīgi vērtē misiju atbalsta platformas izveidi un atkārtoti aicina Komisiju veikt pasākumus īstena kopīga pakalpojumu centra un integrētas resursu pārvaldības sistēmas izveidei, kas palīdzētu uzlabot misiju izvēršanas ātrumu un rentabilitāti; ierosina papildināt kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) noliktavu un izmantot to arī jau izveidotajām KDAP misijām, kā arī to, lai šo noliktavu pārvaldītu topošais kopīgais pakalpojumu centrs;

445.  pauž nožēlu par ievērojamo kavēšanos, kas vērojama saistībā ar KDAP misijām būtiski svarīga aprīkojuma un pakalpojumu iepirkumu, un negatīvajām sekām, ko šī kavēšanās rada attiecībā uz misiju darbību; atgādina, ka Revīzijas palāta savā 2012. gada īpašajā ziņojumā par Savienības atbalstu Kosovai saistībā ar tiesiskumu norādīja uz šo efektivitātes trūkumu un secināja, ka Finanšu regulā iekļautie iepirkuma noteikumi nav izstrādāti „KDAP misijām .. , kurās dažreiz ir jāreaģē ātri un elastīgi”; pauž nožēlu, ka nesen notikušajā Finanšu regulas pārskatīšanā netika izstrādātas finanšu noteikumiem nepieciešamās izmaiņas; atkārtoti pauž uzskatu, ka attiecīgo budžeta pozīciju pārvaldības pilnvaras būtu jānodod civilās operācijas komandierim gluži tāpat, kā tās tiek nodotas Savienības delegāciju vadītājiem;

446.  atgādina, ka KDAP mācību un padomdevēju misiju darbu būtiski kavē tas, ka Savienība saskaras ar institucionālām grūtībām sniegt šiem pasākumiem kaut vai tikai ar pamata aprīkojumu saistītu atbalstu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas centienus īstenot kopīgo paziņojumu par spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam; aicina Komisiju iespējami drīz nākt klajā ar nepieciešamajiem likumdošanas priekšlikumiem par īpaša fonda izveidi, lai to DFS vidusposma pārskatīšanas laikā varētu iekļaut ES budžetā;

447.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas 2015. gada īpašos ziņojumus par EUPOL Afghanistan un Savienības atbalstu cīņā pret spīdzināšanu un par nāvessoda atcelšanu; mudina Komisiju īstenot visus ieteikumus, kurus Revīzijas palāta sniegusi saistībā ar minētajiem ziņojumiem;

448.  uzsver, ka ir svarīgi, lai, novērtējot Savienības projektu efektivitāti trešās valstīs, tiktu ņemti vērā ar kontekstu saistītie kritēriji, jo Savienības ārējās palīdzības darbības bieži notiek krīzes skartos reģionos un politiski sarežģītos apstākļos;

Attīstība un sadarbība

449.  atgādina, ka Savienības izdevumi attīstības palīdzības un humānās palīdzības jomā bieži vien ir saistīti ar ļoti problemātiskām situācijām, kas palielina projektu īstenošanas, novērtēšanas un izdevumu kontroles sarežģītību, un tādēļ attīstības palīdzībā un humānajā palīdzībā kļūdu iespējamība ir lielāka nekā citās Savienības politikas jomās;

450.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju 57 % kļūdu ir saistīti ar neattiecināmiem izdevumiem; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu EuropeAid uzlabot ex ante pārbaudes un labāk izmantot apmeklējumus uz vietas kļūdu atklāšanai;

451.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju DG ECHO ieviestās finanšu darījumu kontroles procedūras darbojas pareizi un ziņojumu sniegšanas sistēma ir uzticama; uzteic DG ECHO par to;

452.  atzīst, ka ar drošību saistītie izdevumi ir svarīgi attīstībai un īpaši svarīgi patlaban, kad tiek mēģināts rast visaptverošu risinājumu jautājumā par saistību starp drošību un attīstību un īstenot Attīstības programmas 16. mērķi, taču uzsver, ka šāds finansējums nav uzskatāms par ārvalstu attīstības palīdzību un patlaban to nevar ņemt no attīstības sadarbības instrumenta (ASI), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014, vai Eiropas attīstības fonda (EAF);

453.  norāda, ka 2014. gadā ar attīstības sadarbības instrumentu (ASI) starpniecību tika finansēti divi EUR 12,9 miljonus vērti projekti, kas saistīti ar robežu pārvaldību Lībijā; atgādina, ka ASI galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana; atkārtoti pauž nopietnas bažas par to, ka attīstības programmas var tikt izmantotas mērķiem, kas nav tieši saistīti ar attīstību; atgādina, ka šāda pieeja nepalīdzēs Savienībai sasniegt mērķi 0,7 % no NKI izmantot oficiālajai attīstības palīdzībai;

454.  pieņem zināšanai DG DEVCO 2015. gadā uzsāktās rezultātu ietvara izmantošanas iespējamo vērtību, taču arī ar to saistītos riskus, kurus Revīzijas palāta konstatējusi Īpašajā ziņojumā Nr. 21/2015; uzskata, ka ir jānovērš arī vairāk politiska rakstura risks, ka pārāk liela uzmanība tiks pievērsta centieniem sasniegt nedaudzos skaitliski izsakāmos rezultātus, kurus DG DEVCO ir iekļāvis ietvarā, un no tā cietīs centieni sasniegt citus rezultātus, kas saistīti ar Savienības attīstības sadarbības politikas mērķiem, kā arī kvalitatīvos rezultātus; uzsver, ka ir svarīgi uzlūkot šo ietvaru kā papildinājumu citiem uzraudzības un ziņošanas režīmiem;

455.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2014 „EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstas uzraudzības sistēmas”; aicina DG DEVCO nekavējoties novērst Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā minētos novērtēšanas un uzraudzības sistēmu dažādos trūkumus, jo īpaši DG DEVCO novērtēšanas sistēmas nopietnās nepilnības; uzsver, ka slikti funkcionējoša novērtēšanas sistēma palielina risku atlasīt projektus, kuri nav pietiekami kvalitatīvi vai kuru īstenošanā netiek sasniegti noteiktie mērķi; ņem vērā to, ka Komisijai un Revīzijas palātai ir atšķirīgi viedokļi attiecībā uz to, kas ir uzticama informācija par budžeta atbalsta darbību efektivitāti, un pauž bažas par šo viedokļu atšķirību; uzskata, ka pastāv likumsakarība starp darbinieku trūkumu ES delegācijās un DG DEVCO novērtēšanas nodaļā un Revīzijas palātas norādītajām problēmām; uzskata, ka tas skaidri parāda, cik negatīvas sekas Savienības programmu efektīvai darbībai var radīt darbinieku skaita samazināšana;

456.  paļaujas uz to, ka DG DEVCO novērsīs savu novērtēšanas un uzraudzības sistēmu dažādos trūkumus, uz kuriem Revīzijas palāta ir norādījusi Īpašajā ziņojumā Nr. 18/2014;

457.  prasa ieviest oficiālas kontroles pilnvaras attiecībā uz EAF, iespējams, iestādēm noslēdzot saistošu nolīgumu saskaņā ar LESD 295. pantu;

458.  pauž nopietnas bažas par konstatējumiem Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 11/2015 „Vai Komisija labi pārvaldīja partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē”; norāda, ka Revīzijas palāta apšauba zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu ilgtspējību, ņemot vērā nozvejas pārpalikuma koncepcijas sarežģīto piemērošanu; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta nopietni apšauba to, vai Komisija kvalitatīvi veic minēto nolīgumu īstenošanas uzraudzību; pauž nožēlu arī par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu ex post novērtējumi netiek pietiekami izmantoti turpmāko nolīgumu izstrādē; mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk īstenot Revīzijas palātas daudzos ieteikumus;

459.  atgādina, ka principā nepārtrauktais maksājumu apropriāciju trūkums 2014. gadā īpaši apgrūtināja DG ECHO spēju atbilstoši reaģēt uz aizvien lielākajām humanitārajām krīzēm Savienības kaimiņvalstīs un citviet pasaulē; atzinīgi vērtē to, ka piemērotāks apropriāciju apmērs, kas iekļauts Savienības 2015. un 2016. gada budžetā, lielā mērā ir atrisinājis DG ECHO maksājumu problēmu;

460.  pauž nožēlu par to, ka 2014. gadā trūka maksājumu apropriāciju un tādēļ budžeta atbalsta maksājumus Marokai un Jordānijai kopumā EUR 43 miljonu apmērā 2014. gadā nebija iespējams veikt atbilstoši nolīgumiem; uzskata, ka tas nopietni kaitē Savienības uzticamībai;

Nodarbinātība un sociālās lietas

461.  ar bažām norāda, ka aplēstais kļūdu līmenis nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā 2014. gadā bija 3,7 %, kas nedaudz pārsniedz iepriekšējā gada rādītāju (3,1 %); uzsver, ka šāds pavērsiens uzskatāms par soli atpakaļ, raugoties uz izvirzīto mērķi, proti, panākt, lai kļūdu īpatsvars būtu mazāks par 2 %;

462.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas ziņojumā Savienības budžeta izpilde ir analizēta, ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”; pieņem zināšanai apsvērumu, ka Savienības budžeta ieguldījums nav atsevišķi identificēts tādu pamatmērķu sasniegšanas kontekstā, kā, piemēram, nodarbinātība un cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību;

463.  turklāt atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumus labāk saskaņot stratēģiju „Eiropa 2020” un DFS un augsta līmeņa politiskos mērķus iestrādāt lietderīgos darbības mērķos, un uzsver, ka ir svarīgi orientēties uz sniegumu un rezultātiem, kā arī pievienoto vērtību, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātības un sociālajiem pamatmērķiem, kuru gadījumā Komisija nav kompetenta radīt juridiski saistošu regulējumu; aicina Komisiju turpināt izstrādāt rezultātu rādītājus un uzraudzības sistēmas, lai rezultātus varētu salīdzināt ar kopīgi saskaņotajiem mērķiem, labāk pārzinātu situāciju, nosakot nākotnes mērķus, un palielinātu ES tēriņu efektivitāti;

464.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus par paaugstinātu pārkāpumu risku saistībā ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) dalību pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”; atbalsta Komisijas atbildi, ka MVU dalībai programmā ir izšķiroša nozīme izaugsmes un darbvietu radīšanā, un norāda, ka administratīvie noteikumi attiecībā uz MVU ir tikuši vienkāršoti, kā arī uzsver, ka MVU dalība būtu vēl lielāka, ja vienkāršošana turpinātos; uzsver, ka ir svarīgi ar MVU palīdzību radīt noturīgas darbvietas;

465.  norāda, ka MVU ir Eiropas lielākie darbvietu radītāji, un uzskata, ka var darīt vairāk, lai palielinātu to dalību Savienības finansējuma programmās; aicina Komisiju ieviest turpmākus pasākumus, kas mudinātu MVU aktīvi piedalīties, tostarp piemērojot principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”;

466.  norāda, ka galvenais risks, kas apdraud ESF izdevumu pareizību, joprojām ir saistīts ar cilvēkkapitālā veikto investīciju nemateriālo raksturu, darbību dažādību un daudzu, bieži vien nelielu, partneru iesaisti projektu īstenošanā; aicina Komisiju turpināt veikt īpašos riska mazināšanas pasākumus, kas ietver gan preventīvus, gan korektīvus pasākumus;

467.  norāda uz Revīzijas palātas īpašā ziņojuma Nr. 17/2015 konstatējumiem par ESF finansējuma novirzīšanu laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam; ar bažām norāda uz nepilnībām Komisijas ziņošanā par šo līdzekļu ietekmi un uzskata, ka turpmākas darbības, lai veicinātu uz rezultātiem balstītas politikas izstrādi, ir būtiskas nolūkā nodrošināt pareizu finanšu atbildību un ES līdzekļu efektīvu izlietojumu;

468.  pauž bažas par to, ka augstāks kļūdu īpatsvars, kam seko maksājumu apturēšana un pārtraukšana, var ietekmēt 2007.–2013. gada programmu sekmīgu noslēgšanu;

469.  uzskata, ka, veicinot vienkāršoto izmaksu risinājumu (SCO) plašāku izmantošanu, var samazināt administratīvo slogu un kļūdas, kā arī vairāk koncentrēties uz sniegumu un rezultātiem; tomēr norāda, ka vienkāršotie izmaksu risinājumi būtu jāpiemēro juridiskās noteiktības un uzticēšanās apstākļos, apvienojot tos ar ieguvumu novērtējumu un pilnībā iesaistot ieinteresētās personas visos līmeņos; uzskata, ka dalībvalstu rīcībā joprojām būtu jāatstāj iespēja izmantot vienkāršotos izmaksu risinājumus;

470.  uzstāj, ka dalībvalstīm jāizvairās no turpmākas to noteikumu un prasību sarežģīšanas, kas attiecas uz ESF īstenošanu un kas uzliek papildu slogu līdzekļu saņēmējiem un palielina kļūdu risku;

471.  pauž bažas par to, ka no 178 Revīzijas palātas pārbaudītajiem darījumiem nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā kļūdas tika konstatētas 62 darījumos (34,8 %), un 12 gadījumos tās bija skaitļos izsakāmas kļūdas, kas pārsniedza 20 % (6,7 %); mudina Komisiju veikt koriģējošus pasākumus un piemērot stingras procedūras, lai samazinātu pārkāpumu risku šajā politikas jomā, kā arī sekot līdzi Revīzijas palātas konstatētajiem neattiecināmu izdevumu gadījumiem;

472.  pauž nožēlu par to, ka tādu ESF programmu skaits, kurās kļūdu īpatsvars pārsniedz 5 %, ir palielinājies no 18,8 % 2013. gadā līdz 22,9 % 2014. gadā un ka maksājumu apjoms, ko skar šie rādītāji, ir dramatiski pieaudzis no 11,2 % līdz 25,2 %;

473.  vērš uzmanību uz Revīzijas palātas atkārtoto konstatējumu, ka kļūdu īpatsvars būtu bijis zemāks, ja dalībvalstu iestādes būtu labāk izmantojušas pieejamo informāciju pirms maksājumu pieteikumu nosūtīšanas Komisijai; šajā sakarībā prasa, lai dalībvalstis un to iestādes veiktu rūpīgākas pārbaudes un neprasītu atlīdzināt nepareizi veiktus izdevumus;

474.  mudina dalībvalstis izmantot riska novērtēšanas instrumentu Arachne un mudina Komisiju arī turpmāk dalībvalstīm sniegt attiecīgas vadlīnijas un tehnisko palīdzību, lai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam pareizi īstenotu pārvaldības un kontroles prasības; prasa, lai Komisija veicinātu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm;

475.  aicina Komisiju ievērot Revīzijas palātas ieteikumus, lai nodrošinātu, ka Savienības budžeta izpilde labāk palīdz sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālos pamatmērķus; šajā sakarībā sagaida, ka Komisija un dalībvalstis 2014.–2020. gada laikposmā izmantos labākus snieguma rādītājus un uzlabos ziņošanu par sasniegtajiem rezultātiem;

Vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums

476.  vēlas atgādināt, ka saskaņā ar LESD Eiropas Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi pēc tam, kad ir izskatījis LESD 318. pantā minēto pārskatu, finanšu pārskatu un finanšu novērtējumu, Revīzijas palātas sagatavoto gada pārskatu ar pārbaudīto iestāžu atbildēm, ticamības deklarāciju un visus attiecīgos Revīzijas palātas īpašos ziņojumus;

477.  atgādina, ka 2014. gads ir jaunās DFS, kas paredzēta Savienības izdevumu apmēra un sadalījuma noteikšanai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, pirmais darbības gads un ka tāpēc izpildes līmenis ir zemāks nekā iepriekšējos gados;

478.  pieņem zināšanai vides un veselības politikas jomu aplūkojumu Revīzijas palātas pārskatā par 2014. finanšu gadu; pauž bažas par to, ka vides un klimata politika atkal ir iekļauta nodaļā, kurā skatīta arī lauku attīstība un zivsaimniecība; atkārtoti kritizē neloģisko politikas jomu salikumu šajā konkrētajā nodaļā; neuzskata, ka Revīzijas palātai būtu jāpieņem politisks lēmums par politikas jomu grupēšanu; mudina Revīzijas palātu nākamajā gada pārskatā izmantot citu pieeju;

479.  uzskata — šajā sakarībā ir lietderīgi norādīt, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu par 2014. gadu lauku attīstības, vides, zivsaimniecības un veselības nodaļā ir vislielākais kļūdu īpatsvars, proti, 6,2 % salīdzinājumā ar vidēji 4,4 %; norāda arī to, ka daudzi no galvenajiem Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem bija ļoti līdzīgi tiem, par kuriem bija ziņots jau iepriekšējos trīs gados;

480.  konstatē, ka Revīzijas palātai un Komisijai ir atšķirīgi viedokļi par to, kā veicams kļūdu aprēķins; norāda, ka atbilstoši Komisijas viedoklim uz Revīzijas palātas noteikto gada reprezentatīvo kļūdu īpatsvaru būtu jāraugās, paturot prātā to, ka neto finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšanas darbības ir skatāmas daudzgadu kontekstā;

481.  konstatē, ka Revīzijas palāta nav formulējusi nevienu komentāru par politikas jomu „Sabiedrības veselība”, „Pārtikas nekaitīgums” un „Vides un klimata pasākumi” pārvaldību;

482.  norāda, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir apmierināta ar vispārējo 2014. gada budžeta izpildi videi, klimata pasākumiem, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam paredzētajās pozīcijās; vēlreiz atgādina, ka minētajiem politikas instrumentiem ir atvēlēti mazāk nekā 0,5 % no Savienības budžeta, vienlaikus paturot prātā šo jomu nepārprotamo Savienības pievienoto vērtību un Eiropas iedzīvotāju atbalstu Savienības vides un klimata politikai, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam;

483.  pauž gandarījumu par darbu, ko veikušas Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas kompetencē esošās piecas decentralizētās aģentūras, kuras izpilda tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, palīdzot Savienības iestādēm izstrādāt un īstenot politiku vides, klimata, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā, un ir apmierināts arī ar to, kā tiek izpildīti šo aģentūru budžeti;

Pasākumi vides un klimata jomā

484.  uzsver, ka DG ENV rīcībā bija EUR 352 041 708 saistību apropriācijās un šo apropriāciju izpildes līmenis ir 99,7 %; norāda, ka maksājumu apropriāciju izlietojums vērtējams kā apmierinošs, jo no pieejamajiem EUR 290 769 321 ir tikuši izlietoti 95,03 %; turklāt norāda, ka LIFE+ administratīvie izdevumi tiek veikti divu finanšu gadu ietvaros (izdarot automātiskus pārnesumus) un ka, neņemot vērā šos administratīvos izdevumus, maksājumu izpildes līmenis sasniedz 99,89 %;

485.  pieņem zināšanai, ka DG CLIMA ir paaugstinājis izpildes līmeni līdz 99,7 % no EUR 102 694 032 saistību apropriācijās un 93,1 % no EUR 32 837 296 maksājumu apropriācijās un ka, neņemot vērā administratīvos izdevumus, maksājumu izpilde sasniedz 98,5 %;

486.  pauž gandarījumu par LIFE+ pamatdarbības budžeta vispārējo izpildes līmeni, kas 2014. gadā saistību apropriācijām ir 99,9 % un maksājumu apropriācijām — 97,4 %; norāda, ka 2014. gadā EUR 283 121 194 bija atvēlēti uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus projektiem dalībvalstīs, EUR 40 000 000 tika izlietoti, lai finansētu darbības no finanšu instrumentiem, proti, Dabas kapitāla finansēšanas mehānisma (NCFF) un Energoefektivitātes privātā finansējuma instrumenta (PF4EE), EUR 8 952 827 bija atvēlēti tam, lai atbalstītu tādu nevalstisko organizāciju pamatdarbību, kuras darbojas vides aizsardzības un vides kvalitātes uzlabošanas jomā Savienības mērogā un ir iesaistītas Savienības politikas un tiesību aktu izstrādē un īstenošanā, un EUR 49 502 621 tika izlietoti pasākumiem, kuru mērķis bija atbalstīt Komisijas lomu politikas un tiesību aktu izstrādes ierosināšanā un uzraudzībā; norāda, ka EUR 20 914 622 tika izlietoti, lai sniegtu administratīvo atbalstu LIFE un pamatdarbības atbalstu Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūrai (EASME);

487.  apzinās, ka LIFE+ darbībām paredzēto maksājumu apmērs vienmēr ir nedaudz zemāks nekā saistību apropriāciju apmērs, bet izpildes līmenis ir augsts;

488.  konstatē, ka EUR 4 350 000 tika piešķirti līdzdalībai starptautiskās konvencijās, protokolos un nolīgumos, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse vai kuru gadījumā tā ir iesaistīta sagatavošanas darbos;

489.  uzskata, ka divpadsmit izmēģinājuma projektu un sešu sagatavošanas darbību (kopējā summa — EUR 2 950 000) īstenošanā sasniegtais progress ir apmierinošs; apzinās, ka Komisijai var būt grūti īstenot minētās darbības, jo īstenošanas procedūrām, piemēram, rīcības plāniem un uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ir pieejamas mazas summas; mudina budžeta lēmējinstitūciju turpmāk koncentrēties uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kas Savienībai sniedz patiesu pievienoto vērtību;

Sabiedrības veselība

490.  atgādina, ka 2014. gads ir pirmais turpmāk minēto jauno programmu īstenošanas gads: programma veselības jomā tika pieņemta 2014. gada 11. martā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 282/2014(110)), un Dzīvnieku barības un pārtikas kopējais finanšu satvars tika pieņemts 2014. gada 27. jūnijā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014(111));

491.  norāda, ka DG SANTE 2014. gadā bija atbildīgs par EUR 244 221 762 izlietojumu sabiedrības veselībai paredzētajās budžeta pozīcijās, un par 96,6 % no šīs summas saistības tika uzņemtas apmierinoši; apzinās, ka aptuveni 75 % šā budžeta tiek nepastarpināti pārskaitīti trijām decentralizētajām aģentūrām (Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei un Eiropas Zāļu aģentūrai); ņem vērā arī to, ka saistību apropriāciju izpildes līmenis visās pozīcijās pārsniedz 98,9 %, izņemot Eiropas Zāļu aģentūru, kuras gadījumā nepilnīgais saistību apropriāciju izpildes līmenis ir saistīts ar 2013. gada izpildes rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, kuri atkārtoti tika piešķirti 2015. gadā;

492.   pieņem zināšanai arī to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis ir 98,8 %, kas vērtējams kā ļoti labs;

493.  norāda, ka arī 2008.–2014. gada programmā „Sabiedrības veselība” izpildes līmenis ir ļoti labs (99,7 % gan saistību, gan maksājumu apropriāciju gadījumā) un ka atlikušās neizlietotās apropriācijas galvenokārt ir saistītas ar piešķirtajiem ieņēmumiem, kurus joprojām iespējams izmantot arī 2015. gadā;

494.  pauž gandarījumu par to, ka visu DG SANTE atbildībā esošo sabiedrības veselības jomā īstenoto desmit izmēģinājuma projektu un piecu sagatavošanas darbību īstenošana ir krietni pavirzījusies uz priekšu un ir izlietotas visas atbilstošās saistību apropriācijas (EUR 6 780 000);

Pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība un augu veselība

495.  konstatē, ka izpildes līmenis pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un augu veselības jomā ir 96,8 %; taču norāda — ja ņem vērā pārnesumu EUR 6 800 000 apmērā, kas netiek veikts automātiski, tad pieejamo apropriāciju izpildes līmenis sasniedz 100 %;

496.  konstatē, ka Savienība līdzīgi kā iepriekšējā gadā nozīmīgākās summas ieguldījusi tuberkulozes izskaušanas programmās, savukārt ieguldījums infekciozā katarālā drudža apkarošanas programmās joprojām bijis neliels;

497.  atzīst, ka galvenie faktori, ar ko lielā mērā izskaidrojami neizlietotie līdzekļi EUR 8 100 000 apmērā nodaļā „Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība”, ir šādi: EUR 500 000 ir saistīti ar dažādām programmām paredzētiem piešķirtajiem ieņēmumiem, ko ir iespējams izmantot 2015. gadā (t. i., izpilde nav nepilnīga), EUR 800 000 ir piešķirtie ieņēmumi, kurus tehniski nav iespējams izmantot 2015. gadā (saistīti ar veco programmu C5 apropriācijām), un EUR 6 800 000 ir saistīti ar ārkārtas fondu; pieņem zināšanai, ka pēdējā nosauktā summa tika pārnesta uz 2015. gadu (pasākumiem, kas paredzēti cīņai pret Āfrikas cūku mēri Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā 2014. gadā);

498.  konstatē, ka 2014. gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis budžeta nodaļā „Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība” ir 99,0 %, kas ir nedaudz mazāk nekā 2013. gadā (99,9 %); pauž izpratni par to, ka saistībā ar vispārējo pārvietojumu tika pieprasītas papildu maksājumu apropriācijas, taču tās netika saņemtas, un ka līdz gada beigām tikai vienu maksājumu nebija iespējams veikt visā pilnībā, taču ar dalībvalstu piekrišanu atlikusī summa tika samaksāta 2015. gada janvāra sākumā;

499.  pauž gandarījumu par to, ka DG SANTE atbildībā esošo sabiedrības veselības jomā īstenoto triju izmēģinājuma projektu un vienas sagatavošanas darbības īstenošana ir krietni pavirzījusies uz priekšu un ir izlietotas visas atbilstošās saistību apropriācijas (EUR 1 250 000);

500.  uzskata — pamatojoties uz pieejamo informāciju un īstenošanas ziņojumu, Komisijai var sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu attiecībā uz izdevumiem vides un klimata politikas, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā 2014. finanšu gadā;

Transports un tūrisms

501.  norāda, ka 2014. gada budžeta galīgi pieņemtajā un gada gaitā grozītajā variantā transporta politikas pasākumiem saistību apropriācijās bija paredzēti kopumā EUR 2 931 147 377, savukārt maksājumu apropriācijās bija pieejami EUR 1 089 127 380; norāda arī to, ka šīs summas sadalījās šādi:

–   EUR 2 616 755 356 saistību apropriācijās un EUR 937 182 847 maksājumu apropriācijās bija pieejami transporta politikas pasākumiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI), transporta drošībai un pasažieru tiesībām, kā arī transporta aģentūrām;

–   EUR 239 313 549 saistību apropriācijās un EUR 71 213 206 maksājumu apropriācijās bija pieejami ar transportu saistītai pētniecībai un inovācijai, tostarp SESAR un kopuzņēmumam Shift2Rail,

–   EUR 75 078 470 saistību apropriācijās un EUR 80 731 327 maksājumu apropriācijās bija pieejami administratīvajiem izdevumiem;

502.  atzinīgi vērtē mobilitātes un transporta politikas pasākumiem paredzēto saistību apropriāciju augsto izpildes līmeni, kas 2014. gadā sasniedza 98,2 %, un maksājumu apropriāciju ievērojami augsto izpildes līmeni — 95,2 %; norāda, ka neizpildīto saistību apmērs 2014. gadā palielinājās par EUR 1 653 372 424, kopējai summai sasniedzot EUR 5 647 143 046, un ka neizlietotās summas parasti vairāk palielinās jaunas daudzgadu finanšu shēmas īstenošanas sākumā, jo maksājumi par jauniem projektiem tiek veikti vēlāk; tomēr aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt transporta projektu pienācīgu īstenošanu;

503.   pauž nožēlu par to, ka izdevumu kategorijā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, pie kuras pieder arī transporta politika un kurā Revīzijas palātas pārbaudītie transporta jomas izdevumi ir vismazākā daļa (EUR 0,8 miljardi) no kopējās pārbaudītās summas (EUR 13 miljardi), aplēstais kļūdu īpatsvars 2014. gadā bija 5,6 % (augstāks nekā attiecīgais rezultāts 2013. gadā — 4,0 %) un tā iemesls lielā mērā bija neattiecināmu izmaksu atlīdzināšana pētniecības projektos, kā arī publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana; aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šādu situāciju (tostarp rūpīgāk veikt ex ante pārbaudes, lai atklātu un labotu kļūdas pirms izmaksu atlīdzināšanas);

504.   vērš uzmanību uz to, ka 2014. gadā no EISI netika finansēts neviens projekts, jo pirmais uzaicinājums iesniegt projektu priekšlikumus noslēdzās 2015. gada martā, un ka EISI parāda instruments, kas jāpārvalda Eiropas Investīciju bankai (EIB), tika apstiprināts tikai 2014. gada beigās; norāda, ka 2014. gadā Eiropas Revīzijas palāta transporta nozarē (Mobilitātes un transporta ĢD) pārbaudīja sešus darījumus un divos no šiem sešiem darījumiem konstatēja skaitļos izsakāmas kļūdas; tādēļ pauž gandarījumu par kļūdu skarto darījumu īpatsvara samazināšanos 2014. gadā (33 %) salīdzinājumā ar 2013. gadu (62 %) un 2012. gadu (49 %); aicina Komisiju un citus attiecīgos dalībniekus turpmākajos transporta projektos nodrošināt publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanu un izmaksu attiecināmību;

505.   norāda, ka saskaņā ar Komisijas izmantoto daudzgadu kontroles stratēģiju, kurā tiek ņemtas vērā programmas īstenošanas laikposmā atgūtās summas, korekcijas un kontroles un revīziju ietekme, tika aprēķināts, ka atlikušo kļūdu īpatsvars TEN-T jomā ir 0,84 %;

506.  vērš uzmanību uz to, ka 2014. gada EISI transporta politikas jomā izsludinātajos uzaicinājumos līdzekļu trūkuma dēļ nebija iespējams apstiprināt daudzus augstas kvalitātes projektus; uzskata, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums EISI transporta politikas projektiem; pauž nožēlu par to, ka EISI budžets tika samazināts, lai nodrošinātu finansējumu Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF); tomēr atgādina, ka Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu(112) 17. punktā tiek pieļautas 10 % atkāpes iespējas, ko var izmantot, lai ikgadējās budžeta procedūras laikā palielinātu EISI budžetu, un ka šādas elastīgas iespējas pastāv neatkarīgi no ESIF finansējuma; uzstāj, ka to projektu īstenošana, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome vienojās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1316/2013(113) I pielikumā, var kalpot par pamatojumu šādam EISI budžeta palielinājumam;

507.   mudina Komisiju arī turpmāk cieši uzraudzīt inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanu, lai papildinātu Savienības investīcijas un piesaistītu TEN-T infrastruktūras projektiem jaunus finansējuma avotus, tādus kā fonds Marguerite, aizdevumu garantiju instruments (LGTT) un projektu obligāciju iniciatīva (PBI), un nodrošināt, ka Savienības budžeta iemaksa šajos instrumentos tiek pienācīgi pārvaldīta un izlietota;

508.   norāda, ka informācija par transporta un tūrisma projektiem ir pieejama dažādās datubāzēs, piemēram, Finanšu pārredzamības sistēmā, INEA datubāzē, kas ietver TEN-T projektus un no Kohēzijas fonda un reģionālajiem fondiem līdzfinansētus projektus, kā arī CORDIS, kas paredzēta „Apvārsnis 2020” projektiem; prasa integrēt no šiem instrumentiem gūto informāciju par projektiem, lai gūtu labāku pārskatu par Savienības līdzekļu piešķiršanas procesu — kā augšupēji, tā lejupēji; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi katru gadu publicēt viegli pieejamu sarakstu, kurā norādīti Savienības līdzfinansētie transporta un tūrisma projekti, un uzturēt Savienības līdzfinansētu projektu tiešsaistes datubāzi ar meklēšanas iespējām, pārredzamības palielināšanas nolūkā norādot precīzu finansējuma apmēru;

509.   norāda, ka transporta projekti 2014.–2020. gadā tiks finansēti no vairākiem avotiem, tostarp EISI, Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ESIF; tādēļ aicina Komisiju veidot sinerģiju, kas ļautu efektīvāk piešķirt no šiem dažādajiem finansējuma avotiem pieejamos līdzekļus;

510.   atzīst, ka saistībā ar Savienības līdzekļiem piemērotais princips „izlieto vai zaudē” var mudināt dalībvalstis iesniegt atlasei mazas ietekmes projektus; pauž bažas par to, ka vājas projektu atlases dēļ Savienība iepriekšējos gados ir veikusi vairākas zemas atdeves investīcijas transporta jomā; atzinīgi vērtē jauno tiesisko regulējumu 2014.–2020. gadam, kurā ir nostiprināta izmaksu un ieguvumu analīze un projektu pārbaudes process;

511.   atzinīgi vērtē kopuzņēmuma Shift2Rail izveidi 2014. gada jūnijā, lai veicinātu Eiropas dzelzceļa nozares konkurētspēju; norāda, ka turpmākajos gados, tiklīdz kopuzņēmums Shift2Rail būs kļuvis finansiāli neatkarīgs, tas tiks pakļauts atsevišķai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai; tomēr pauž nožēlu par šī kopuzņēmuma darbības sākuma aizkavēšanos un par to, ka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuve tam ir ļoti apgrūtināta;

512.   uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina līdzekļu pārvaldības pilnīga pārredzamība, tādējādi garantējot sabiedrības interešu aizsardzību un to, ka sabiedrības intereses vienmēr un visos apstākļos ir svarīgākas par privātajām interesēm;

513.  norāda, ka 2014. gada budžeta galīgi pieņemtajā un gada gaitā grozītajā variantā transporta politikas pasākumiem saistību apropriācijās bija paredzēti kopumā EUR 11 226 160, savukārt maksājumu apropriācijās bija pieejami EUR 6 827 266; aicina Komisiju veikt finansēto projektu ietekmes novērtējumu, lai labāk noteiktu turpmākās izdevumu prioritātes, kas atbilstu Savienības kā pasaulē populārākā tūrisma galamērķa statusam un ļautu tūrisma nozarei kļūt par vienu no galvenajām potenciālajām Savienības ekonomikas izaugsmes jomām; aicina Komisiju iekļaut izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rezultātus nākamā gada budžeta plānošanā un katru gadu nodrošināt viegli pieejamu sarakstu, kurā norādīti šīs jomas projekti;

514.  ierosina Parlamentam sniegt Komisijai apstiprinājumu par Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi attiecībā uz tām nozarēm, par kurām ir atbildīga Transporta un tūrisma komiteja;

Reģionālā attīstība

515.  norāda, ka Revīzijas palātas 2015. gada 10. novembra pārskatā par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada budžeta izpildi ir konstatēts, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars lēšams 5,7 % apmērā, kas ir par 5,3 % vairāk nekā 2013. gadā; pauž bažas par šo pieaugumu, kas ir īpaši būtisks, jo attiecīgajām kļūdām ir finansiālas sekas un nopietna negatīva ietekme uz budžetu; uzsver, ka puse aplēstā kļūdu īpatsvara kohēzijas politikā ir saistīta ar publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumu sarežģītību, kā arī minēto procedūru pārkāpumiem, piemēram, nepamatotu tiešu līgumu slēgšanu, interešu konfliktiem un diskriminējošiem atlases kritērijiem;

516.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatam pievienotās Komisijas atbildes, ka vidējais kļūdu īpatsvara samazinājums salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu ir saistīts ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabojumiem; aicina Komisiju savlaicīgi nodrošināt iestādēm informāciju un mācības par publisko iepirkumu un valsts atbalsta noteikumiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē rīcības plāna par publisko iepirkumu izstrādi; norāda uz integritātes paktu iniciatīvas piemērošanu un mudina Komisiju veikt pienācīgu ex ante novērtējumu par to iespējām patiešām uzlabot pārredzamību un efektivitāti publiskā iepirkuma jomā ESI fondu gadījumā; aicina dalībvalstis līdz 2016. gada beigām izpildīt ex ante nosacījumu attiecībā uz publisko iepirkumu un līdz 2016. gada aprīlim transponēt 2014. gada publiskā iepirkuma direktīvas savās tiesību sistēmās, lai nepieļautu pārkāpumus, efektīvi un lietderīgi īstenotu projektus un sasniegtu paredzētos rezultātus, tādējādi sasniedzot arī kohēzijas politikas mērķus; aicina Komisiju stingri uzraudzīt šo procesu, nodrošinot atbilstīgas norādes un tehnisko palīdzību dalībvalstīm saistībā ar minēto direktīvu pareizu transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos;

517.  atgādina, ka ne visi pārkāpumi ir krāpšana un ka ir jānošķir krāpnieciski un ar krāpšanu nesaistīti pārkāpumi, ņemot vērā, ka ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi bieži vien tiek pieļauti vāju finanšu pārvaldības un kontroles sistēmu dēļ, kā arī tādēļ, ka trūkst administratīvās spējas gan saistībā ar noteikumu pārzināšanu, gan tehniskajām zināšanām par konkrētajiem darbiem vai pakalpojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt atbilstošu, efektīvu un lietderīgu finanšu pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi saskaņā ar attiecīgajiem tiesiskā regulējuma noteikumiem, ņemot vērā regulējuma situāciju attiecīgajā valstī;

518.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās iestādes nodrošināt, ka saņēmējiem tiek sniegta konsekventa informācija par finansējuma nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz izdevumu attiecināmību un attiecīgo atlīdzināmo summu maksimālo apjomu;

519.  atzīmē, ka kohēzijas politikas īstenošana dalībvalstīs atkarībā no to institucionālās sistēmas ir saistīta ar būtiskām valsts līmeņa un reģionālām procedūrām un noteikumiem, kas veido papildu līmeni, kurā var tikt pieļauti pārkāpumi, rezultātā attiecīgi zaudējot ESI fondu līdzekļus un palielinoties atšķirībām starp dalībvalstīm; aicina Komisiju veicināt īstenošanas vienkāršošanu valsts un reģionālā līmenī, vienlaicīgi ievērojot dalībvalstu institucionālo specifiku un sniedzot tām regulējuma īstenošanai nepieciešamos skaidrojumus; atgādina Komisijai un dalībvalstīm par Eiropas Parlamenta rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem un par nepieciešamību veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārmērīgu regulatīvo un administratīvo slogu ierobežotu līdz minimālajam nepieciešamajam līmenim, tādējādi ļaujot labāk apgūt ESI fondus un novērst kļūdu pieļaušanu galasaņēmēju, jo īpaši MVU, līmenī; pauž nožēlu, ka Komisija neļāva dalībvalstu pārstāvjiem piedalīties augsta līmeņa grupā jautājumos par ESI fondu atbalsta saņēmēju uzraudzības vienkāršošanu, tādējādi sistēmas uzlabošanā ignorējot viņu viedokli;

520.  uzskata, ka administratīvā spēja ir būtiska, lai pareizi un efektīvi izmantotu ESI fondus, un aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot zināšanu un labas prakses apmaiņu konkrētos īstenošanas jautājumos (piemēram, publiskā iepirkuma, valsts atbalsta, atbilstības kritēriju un revīzijas izsekojamības jomā), jo īpaši attiecībā uz iespējamajiem saņēmējiem, kuriem ir mazāka administratīvā un finansiālā veiktspēja; šajā sakarībā ierosina īpašu, bet visaptverošu pasākumu organizēšanu, lai izglītotu civildienesta un valsts iestāžu darbiniekus, kas strādā ar ESI fondu projektiem, kā arī atbalsta saņēmējus (piemēram, rīkojot apmācības un kvalifikācijas celšanas kursus, seminārus vai sniedzot tehnisku un administratīvu atbalstu);

521.  atzinīgi vērtē Komisijas izveidoto instrumentu Taiex Regio Peer 2 Peer, kas paredzēts savstarpējas pieredzes apmaiņas veicināšanai starp dalībvalstu pārvaldības, sertifikācijas un revīzijas iestādēm, lai uzlabotu to administratīvo spēju; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt centienus attiecībā uz iestāžu izraudzīšanos, kas ir priekšnosacījums maksājumu pieprasījumu iesniegšanai, lai nodrošinātu netraucētu programmu īstenošanu un līdzekļu plūsmu; turklāt uzskata, ka Komisijai būtu lietderīgi un efektīvi jāīsteno visi pieejamie instrumenti, lai laikus atklātu un novērstu riskus kohēzijas politikā, un jo īpaši datizraces rīki, piemēram, Arachne, riska agrīnai atklāšanai un novēršanai publiskā iepirkuma procedūrā; tā kā Labākas īstenošanas darba grupas darbības jomā ir arī darbības, kas varētu uzlabot jau īstenoto kohēzijas politikas projektu efektivitāti, lietderīgumu un pievienoto vērtību, Komisija tiek aicināta novērtēt šos elementus, pamatojoties uz kvalitatīviem rādītājiem;

Lauksaimniecība un lauku attīstība

522.  uzskata, ka KLP kā viena no Eiropas pašām pirmajām politikas jomām ir svarīgs Savienības instruments ar plašu ietekmi ne tikai pārtikas ražošanas un ekosistēmas pakalpojumu un faktisko un iespējamo vides, sociālekonomisko un dzimumu līdztiesības uzlabojumu jomā, bet arī centienos cīnīties pret iedzīvotāju skaita mazināšanos lauku rajonos, ņemot vērā nepieciešamību izstrādāt aprites ekonomikas koncepciju; uzskata, ka KLP tādējādi veicina līdzsvaru starp Savienības reģioniem, nodrošinot finansiālu atbalstu un svarīgus instrumentus, kas palīdz jaunajiem lauksaimniekiem sākt nodarboties ar lauksaimniecību un nodrošināt paaudžu nomaiņu;

523.  norāda, ka DG AGRI 2014. gadā daudz strādāja ar dalībvalstu iestādēm, lai vairotu to spēju nepieļaut kļūdas lauksaimniecības izdevumos un īstenot savas lauku attīstības programmas, uzteic DG AGRI par tā pozitīvo ietekmi, kas atklājas Revīzijas palātas pārskatā par 2014. gadu, un uzskata, ka DG AGRI un dalībvalstu kopīgajiem pasākumiem būtu jāveido labs pamats turpmākajiem uzlabojumiem 2014.–2020. gada izdevumu perioda svarīgākajos gados;

524.   mudina ārkārtas gadījumos atsaukt akreditāciju tām maksājumu aģentūrām, kuras pastāvīgi uzrāda nepietiekami labus darbības rezultātus;

525.  uzskata, ka saskaņotam sniegumam un rezultātiem ir izšķiroša nozīme KLP, kas nodrošina drošu un pastāvīgu pārtikas ražošanu, darbojas visā Savienībā un rada pozitīvu ietekmi sociālajā, vides un ekonomikas jomā, kā arī attiecas uz visdažādāko kultūraugu audzēšanu un pārtikas preču ražošanu;

526.  norāda, ka lauksaimniecības faktora ienākumi uz vienu darba ņēmēju dalībvalstīs, kuras pievienojās ES 2004. gadā vai vēlāk (13 jaunās ES dalībvalstis), ir tikai viena ceturtā daļa no lauksaimniecības faktora ienākumiem ES 15 dalībvalstīs(114);

527.  atzinīgi vērtē uzlabojumus salīdzinājumā ar pārskatā par 2013. gadu minētajiem skaitļiem un norāda, ka Revīzijas palāta ir secinājusi, ka lauksaimniecības politikas jomā pārbaudīto darījumu izlase apliecina zemāku kļūdu īpatsvaru nekā 2013. gadā, norāda, ka kļūdu īpatsvars 2014. gadā ir 2,9 % (salīdzinājumā ar 3,6 % 2013. gadā) saistībā ar ELGF, kura izdevumi tika pārbaudīti 17 dalībvalstīs, un 6,2 % (samazinājums, salīdzinot ar 7 % 2013. gadā) lauku attīstības, vides un zivsaimniecības jomā, kuras izdevumi tika pārbaudīti 18 dalībvalstīs, un ka vidējais rādītājs nodaļā „Dabas resursi” kopumā ir 3,6 %;

528.  uzsver, ka ir jāizstrādā kopēja metodoloģija kļūdu īpatsvara aprēķināšanai, lai censtos nodrošināt, ka tas ir precīzs, un lai panāktu, ka Komisijas norādītais kļūdu īpatsvars un Revīzijas palātas konstatētais kļūdu īpatsvars ievērojami neatšķiras;

529.  vērš uzmanību uz Komisijas apgalvojumu(115), ka kļūdas savstarpējās atbilstības noteikumu piemērošanā (piemēram, savlaicīga [ne]paziņošana par dzīvnieku pārvietošanu, datumu vai termiņu pārkāpumi) neietekmē maksājumu atbilstību (to jau ir apstiprinājusi Revīzijas palāta) un ka lielākas skaidrības labad savstarpējās atbilstības kļūdu īpatsvars būtu jāatskaita no kopējā kļūdu īpatsvara;

530.  norāda, ka atšķirīgais veids, kādā dalībvalstīs tiek īstenoti noteikumi par saistītiem maksājumiem, kropļo konkurenci, piemēram, piena nozarē;

531.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ieviesusi jaunas pamatnostādnes par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanas gadījumā jāpiemēro izdevumiem, ko finansē saskaņā ar dalīto pārvaldību(116);

532.  norāda, ka 2014. gads bija pārejas gads, kurā tika veikti ievērojami maksājumi saistībā ar 2007.–2013. gada finansēšanas perioda pēdējo daļu un kurā līdz gada vidum tika pieņemti pēdējie elementi (īstenošanas un deleģētie akti) saistībā ar KLP 2014.–2020. gada finansēšanas periodu; turklāt norāda, ka arī 2015. un 2016. gads būtu jāuzskata par pārejas gadiem, kad gan lauksaimniekiem, gan dalībvalstu iestādēm pirmo reizi bija jāīsteno ekoloģizācija un citas būtiskas pārmaiņas politikā, kas ietvēra jaunus un sarežģītus noteikumus un lielu skaitu jaunu pieteikumu iesniedzēju tiešo maksājumu saņemšanai, ņemot vērā to, ka daudzu dalībvalstu lauku attīstības plānos (LAP) ietverto daudzgadu pasākumu īstenošana sāksies tikai 2016. gadā un īpaša uzmanība būs jāveltī ar reformu ieviestajiem jaunajiem instrumentiem;

533.  atzinīgi vērtē kļūdu īpatsvaru samazināšanos salīdzinājumā ar 2013. gadu un atzīst, ka šī mērķa sasniegšanā ir ieguldīts ievērojams darbs un resursi, īpaši ar īstenošanu saistītā informācija un tehniskais atbalsts, ko Komisija sniegusi dalībvalstu iestādēm, tomēr uzskata, ka tikai kļūdu rādītājs vien nav rezultātu vai snieguma rādītājs;

534.  atgādina Komisijai — risku, ka sarežģītā regulējuma dēļ rodas neapzinātas kļūdas, galu galā uzņemas līdzekļu saņēmējs; prasa īstenot saprātīgu, samērīgu un efektīvu sankciju politiku, lai atbalstītu minēto pieeju, piemēram, novērst to, ka par vienu un to pašu kļūdu, kas pieļauta gan maksājumu shēmas, gan savstarpējās atbilstības kontekstā, tiktu piemērotas dubultas sankcijas; mudina Komisiju nodrošināt, ka sodi ir samērīgāki ar kļūdu veidu; prasa izveidot instrumentus, ar kuru palīdzību īstenot stimuliem bagātāku un uz rezultātiem orientētu pieeju un kuri ļautu samazināt kļūdu līmeni un pārbaužu īpatsvaru, kā arī ļautu labāk nošķirt kļūdas un krāpšanu, vienlaikus nodrošinot, ka lauksaimnieki joprojām spēj saražot vitāli nepieciešamos pārtikas produktus, kas ir šīs politikas galvenais jautājums; uzskata, ka turpmāki pasākumi sarežģītības mazināšanai un KLP racionalizēšanai ir viens no galvenajiem faktoriem, lai lauksaimniecības nozarei piesaistītu jaunus dalībniekus un paturētu viņus un viņu prasmes nozarē, tā nodrošinot ES lauksaimniecības nozarei plaukstošas nākotnes izredzes;

535.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta gada pārskatā meklē veidus, kā izmērīt sniegumu, īpaši tādēļ, ka Komisija cenšas savus izdevumus orientēt uz rezultātiem, tomēr norāda uz grūtībām, kuras saistītas ar daudzgadu finansējuma programmu, kas tagad ir visbiežāk izmantotais veids, kādā tiek īstenoti II pīlāra vides pasākumi, rezultātu novērtēšanu, izmantojot instrumentu, ar ko tiek pārbaudīts viens gads, un aicina Revīzijas palātu paskaidrot tās orientēšanos uz sniegumu tieši saistībā ar lauksaimniecības izdevumiem; mudina Revīzijas palātu snieguma novērtējumā tomēr ņemt vērā lauku attīstības politikas dažādos mērķus, lai netiktu izmantoti vienkāršoti rādītāji un neveidotos kļūdainas interpretācijas;

536.  norāda uz Revīzijas palātas viedokli, kas veidojies no tās veiktajām revīzijām, ka IAKS dod ievērojamu ieguldījumu kļūdu novēršanā un to īpatsvara samazināšanā programmās, kurām to piemēro(117), un norāda uz komentāru, ka ZGIS trūkumi visās pārbaudītajās dalībvalstīs ir tikuši novērsti, veicot koriģējošus pasākumus(118);

537.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto IAKS vienkāršošanu, izmantojot preventīvas iepriekšējas pārbaudes, kas ļaus valstu pārvaldes iestādēm konstatēt problēmas lauksaimnieku pieteikumos, veikt korekcijas un kā rezultātā tiktu retāk uzlikti sodi;

538.  atbalsta Revīzijas palātas galvenos ieteikumus, proti: dalībvalstīm jānodrošina ticama un atjaunināta informācija un attēli par ZGIS, lai mazinātu to kļūdu rašanās risku, kas saistītas ar pārāk lielu attiecināmās zemes platību norādīšanu; Komisijai jāprasa, lai dalībvalstis iekļautu rīcības plānos koriģējošus pasākumus, ar kuriem novērst visbiežāk konstatētos kļūdu cēloņus, jāpārskata sava lauku attīstības atbilstīguma revīziju stratēģija un jānodrošina, lai tiktu pareizi piemērota darījumu likumības un pareizības apstiprināšanas procedūra, kura, sākot ar 2015. gadu, kļūs obligāta;

539.  norāda, ka Komisija un Revīzijas palāta ir vienisprātis par to, ka lauku attīstības izdevumus reglamentē sarežģīti noteikumi un attiecināmības nosacījumi, ko daļēji nosaka šīs politikas raksturs un Eiropas reģionu atšķirīgums, prasa pastiprināt 2014.–2020. gada noteikumos iekļautos vienkāršošanas un preventīvos pasākumus, turklāt prasa dalībvalstu līmenī jaunajās lauku attīstības programmās nodrošināt šo vienkāršošanu kā prioritāti un svarīgu līdzekli kļūdu līmeņa mazināšanai un efektivitātes un elastīguma uzlabošanai, tādējādi palielinot apguves spēju, īpaši gadījumos, kad maza mēroga programmas varētu būt piesaistījušas mazāku interesi un/vai pastāvīgi uzrāda augstu kļūdu līmeni, ko nosaka elastības trūkums iepriekšējos gados;

540.  aicina Komisiju laicīgi iesniegt sīki izstrādātu plānu, kā samazināt birokrātiju saistībā ar KLP;

541.  mudina gan Komisiju, gan dalībvalstu iestādes, kur vien iespējams, turpināt novērst un mazināt sarežģītību saistībā ar tiešajiem maksājumiem un lielu prioritāti piešķirt ekoloģizācijas pasākumu vienkāršošanai, īpaši tad, ja ELGF un lauku attīstībai paredzēto līdzekļu administrēšanā dalībvalstīs ir iesaistīti daudzi dažādi līmeņi, vajadzības gadījumā izmantojot dažādas pieejas šo divu pīlāru jautājumiem; uzsver to, ka lielās atšķirības starp dalībvalstīm tiešo maksājumu ziņā ir palielinājušas konkurētspējas atšķirības starp lauksaimniekiem, kas darbojas vienotajā tirgū;

542.  sagaida, ka Komisija nekavējoties pilnībā izmantos KLP vienkāršošanas procesa sniegtās iespējas, jo īpaši attiecībā uz apgrūtinošajiem un sarežģītajiem noteikumiem, kas reglamentē savstarpējo atbilstību un ekoloģizāciju, kura ietekmē lauksaimniekus visā Eiropā; uzsver, ka vienkāršošanas procesā būtu jākoncentrējas uz administratīvā sloga mazināšanu un nedrīkstētu pakļaut riskam principus un noteikumus, par kuriem tika panākta vienošanās pēdējās KLP reformas laikā, un tie būtu jāsaglabā nemainīgi; uzskata — šādai vienkāršošanai nevajadzētu nozīmēt KLP izdevumu pārskatīšanu laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam;

543.  norāda, ka, investoriem iegādājoties lauksaimniecības zemi, arvien vairāk palielinās spiediens uz mazām saimniecībām, kurās saimnieko paši to īpašnieki, un ka daļa tiešo maksājumu tiek veikti starptautiskiem koncerniem;

544.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt salīdzināmus snieguma rādītājus un skaitļus dažādās vietās īstenotām līdzīgām programmām, un ar nepacietību gaida, ka 2014.–2020. gadā šajā sakarībā tiks ieviesti uzlabojumi, tiecoties nodrošināt labāku KLP finanšu pārvaldību, kuras pamatā būtu katras dalībvalsts vajadzības;

545.  norāda, ka KLP ir nozīmīga loma sociālās iekļautības veicināšanā, it īpaši (bet ne tikai) ar kooperatīvu pasākumu palīdzību, nabadzības mazināšanā un ekonomiskās attīstības veicināšanā lauku rajonos, radot darbvietas, izmantojot LEADER un ieviešot jaunus vai uzlabotus pakalpojumus un infrastruktūru; prasa veikt analīzi par abu KLP pīlāru vispārējo ietekmi uz lauku rajoniem un to, kur un kā tiek piešķirti līdzekļi, galveno uzmanību pievēršot faktiskajiem galīgajiem saņēmējiem;

546.  norāda, ka tiek sagaidīts, ka izdevumi nodrošinās ieguvumus gan lauku rajoniem, gan patērētājiem kopumā, un atgādina, ka galīgie saņēmēji tērē līdzekļus par precēm vai pakalpojumiem savās vietējās kopienās vai nodarbinot cilvēkus savās saimniecībās, tādējādi palīdzot noturēt cilvēkus uz vietas reģionos, kur lauksaimniecība un mežsaimniecība bieži vien ir galvenais ekonomiskais dzinējspēks laukos vai izolētos apgabalos;

547.  norāda, ka liela problēma ir Krievijas noteiktais lauksaimniecības produktu importa aizliegums, kas tika ieviests 2014. gada vidū; uzskata, ka jebkādiem ārkārtas pasākumiem vajadzīga labāka pārvaldība sākumposmā, lai nodrošinātu pareizu līdzekļu novirzīšanu vai, ja nepieciešams, nelikumīgi pieprasīto summu ātru atgūšanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgos centienus atrast alternatīvus noieta tirgus pārpalikušajai lauksaimniecības produkcijai un atbalstīt aizlieguma skartās nozares; atzinīgi vērtē Komisijas centienus atrast alternatīvus noieta tirgus pārpalikušajai lauksaimniecības produkcijai un aicina dalībvalstis kopīgi censties likvidēt šķēršļus jaunu noieta tirgu apgūšanai; uzsver TTIP nolīguma svarīgo nozīmi, jo tas varētu kompensēt vairāku tradicionālo tirgu slēgšanu;

548.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu par ārkārtas atbalsta shēmu izveidi valstīm, kuras ir cietušas zaudējumus piena nozarē, un aicina Komisiju apsvērt papildu atbalsta pasākumus nozarēs, kas saskaras ar līdzīgām problēmām;

549.  pauž bažas par to, ka daudzās dalībvalstīs sievietēm lauku rajonos ir tikai ierobežota piekļuve darba tirgum, un aicina Komisiju turpmākajās attīstības iniciatīvās kā prioritāru jautājumu uzņemties uzdevumu uzlabot un palielināt darba tirgus pieejamību sievietēm lauku rajonos un piešķirt atbilstīgu finansējumu „Eiropas garantijai lauku sievietēm”, kas būtu līdzīga Eiropas programmai „Garantija jauniešiem”, nosakot atsevišķus mērķus sievietēm lauku rajonos;

550.  mudina Komisiju precizēt noteikumus par ražotāju organizāciju atzīšanu, jo īpaši augļu un dārzeņu nozarē, un vēl vairāk saīsināt Komisijas revīziju sagatavošanas laiku, lai nodrošinātu juridisko noteiktību atbalsta saņēmējiem un izvairītos no nevajadzīgām kļūdām;

551.  ņemot vērā Līgumā noteikto mērķi nodrošināt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām(119), uzskata — ja pārtikai piemēro pārmērīgi lielu PVN, veidojas risks, ka ne visiem patērētājiem būs garantēta taisnīga piekļuve un ka palielināsies ar PVN saistītas krāpšanas iespējamība;

552.  atgādina, ka 2007.–2013. gada plānošanas perioda mērķi joprojām ir svarīgi mērķi un ka patlaban Savienībai jaunajās lauku attīstības programmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš lauku saimniecību un lauksaimniecības nozares dzīvotspējai, lielāka līdzsvara veicināšanai pārtikas ķēdē, tiecoties konsolidēt un nostiprināt ražotāju organizācijas, atbalsta sniegšanai kvalitātes sistēmām, īsām piegādes ķēdēm, sociālajiem kooperatīviem, vietējiem tirgiem, ekosistēmu pakalpojumiem un līdzsvarotai teritoriālajai attīstībai tieši lauku rajonos, vienlaikus nepieļaujot ar vidi saistītas nepamatotas cerības vai izdevumus;

553.  atgādina, ka visās Revīzijas palātas veiktajās 2014. gada izdevumu revīzijās tikai trīs gadījumi tika nosūtīti OLAF izmeklēšanai(120), pastāvot aizdomām par to, ka labuma guvēji varētu būt mākslīgi radījuši nosacījumus atbalsta saņemšanai (jaunas struktūras, kuras izveidojuši labi nostiprinājušies uzņēmumi vai personu grupas), un vienu gadījumu valsts iestādes bija atzinušas par riskantu pirms Revīzijas palātas veiktās revīzijas;

554.  norāda, ka politikas īstenošanu ir iespējams uzlabot vēl vairāk; tādēļ uzstāj, ka vēlas saņemt informāciju par jebkādiem uzlabojumiem politikas mērķu izvirzīšanā un sasniegšanā, kā arī atbilstības jomā;

555.  aicina Komisiju novērtēt, cik efektīvi ir maksājumi pārdošanas veicināšanai trešās valstīs, un nodrošināt, ka šie pasākumi neizstumj no tirgus vietējos ražotājus;

556.  norāda, ka DG AGRI, gatavojot 2014. gada darbības pārskatu, nebija pieejama informācija par virkni šajā ziņojumā iekļautu IPARD elementu un ka šī informācija ir jāatjaunina (atbalstīto saimniecību skaits, bruto vērtības palielināšanās, to saimniecību skaits, kuras ievieš Savienības standartus), lai gan domā, ka jaunajā finansēšanas periodā pastāvīgi tiks veikta analīze;

557.  norāda, ka Revīzijas palātas pārskats par 2014. gadu uzrāda labus rezultātus, tomēr aicina Revīzijas palātu informēt Parlamentu par pasākumiem, kurus tā plāno veikt, lai ieviestu ar vairākiem gadiem saistītu pārbaudes metodiku, izstrādājot iecerēto vairāk uz sniegumu vērsto pieeju;

Zivsaimniecība

558.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai par Savienības 2014. finanšu gada pārskatiem; pieņem zināšanai arī Revīzijas palātas pārskatu par 2014. finanšu gadu; pieņem zināšanai DG MARE 2014. gada darbības pārskatu; pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 11/2015 par partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē;

559.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas atzinumus par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību; pieņem zināšanai Revīzijas palātas nelabvēlīgo atzinumu par maksājumu apropriācijām ar vispārējo kļūdu īpatsvaru 4,4 % apmērā, lai gan atsevišķi zivsaimniecības nozarei kļūdu īpatsvars netika norādīts; prasa skatīt zivsaimniecības nozari nevis kopā ar lauksaimniecību, bet gan atsevišķi, lai zivsaimniecības nozarē garantētu lielāku pārredzamību;

560.  ņem vērā DG MARE atrunu attiecībā uz EZF programmu pārvaldību un kontroles sistēmu dažās dalībvalstīs;

561.  pauž pārliecību par to, ka DG MARE īstenotā iekšējās kontroles sistēma nodrošina pietiekamu pārliecību, ka ar darījumu likumību un pareizību saistītais risks tiek pienācīgi pārvaldīts;

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)

562.  norāda, ka sakarā ar dalītā pārvaldībā īstenojamo programmu pieņemšanu EJZF un citiem ESI fondiem pēc 2014. gada 1. janvāra, tika tehniski pārskatīta daudzgadu finanšu shēma (DFS), lai neizmantotās apropriācijas no 2014. gada pārvietotu uz nākamajiem gadiem;

563.  pauž dziļu nožēlu par to, ka lielākā daļa dalībvalstu ļoti vēlu iesniedza savas darbības programmas saistībā ar EJZF, tādējādi izraisot ievērojamu kavēšanos līdzekļu izmantošanā; atgādina, ka, īstenojot dalīto pārvaldību, par apropriāciju īstenošanu ir atbildīgas dalībvalstis;

564.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāuzlabo instrumenti un kanāli, kurus tās izmanto, lai nosūtītu informāciju Komisijai; iesaka Komisijai palielināt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās sniegtu uzticamus datus;

565.  mudina Komisiju sniegt visu iespējamo atbalstu dalībvalstīm nolūkā pienācīgi un pilnīgi izmantot EZJF resursus, nodrošinot augstu izpildes līmeni un ievērojot to attiecīgās prioritātes un vajadzības, jo īpaši attiecībā uz zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību;

Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra

566.  atzinīgi vērtē ar EJZF saistīto uzdevumu uzticēšanu Aģentūrai, sākot no 2014. gada 1. janvāra; pieņem zināšanai, ka DG MARE un Aģentūra 2014. gada 23. septembrī parakstīja Saprašanās memorandu; uzsver, ka ir jāveicina tas, lai Aģentūra sniegtu kvalitatīvu atbalstu visiem atbalsta saņēmējiem 19 EJZF darbības jomās;

Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 11/2015 (2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana) — Vai Komisija labi pārvaldīja partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē

567.  aicina Komisiju ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus;

568.  pauž nožēlu par finansiālajām izmaksām, ko radīja ar iepriekšējiem protokoliem pieņemto tonnāžu kvotu nepietiekamais izlietojums; ierosina maksājumus par piekļuves tiesībām ciešāk saistīt ar faktisko nozveju; aicina Komisiju nodrošināt, lai nozares atbalsta izmaksas būtu saskaņotas ar pārējiem budžeta atbalsta maksājumiem, un prasa uzlabot rezultātus, ko partnervalstis sasniegušas, īstenojot kopīgi saskaņoto darbību matricu;

569.  uzsver — kā norādījusi Revīzijas palāta, ir iespējams uzlabot vienā un tajā pašā reģionā noslēgto zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu savstarpēju papildināmību un saskaņotību, lai maksimāli palielinātu šo nolīgumu potenciālu reģionālā līmenī;

570.  uzsver, ka informācija, kas gūta neatkarīgos ex post novērtējumos, ne vienmēr bija pietiekami pilnīga, saskaņota vai salīdzināma, kas samazināja tās lietderību lēmumu pieņemšanas procesā un sarunās; turklāt norāda, ka šajos novērtējumos nav pietiekami vērtēts, kādā mērā ir sasniegti visi partnerattiecību nolīgumu mērķi, piemēram, netiek minētas atsauces uz nodarbinātību tajos Savienības reģionos, kas ir atkarīgi no zvejas, vai arī netiek sniegta informācija par zivju piedāvājumu Savienības tirgū;

571.  pauž bažas par to, ka trūkst ticamas, pārbaudāmas un pieejamas informācijas par zivju krājumiem un vietējo zvejas flošu zvejas intensitāti vai par citu ārvalstu flošu zvejas intensitāti, kurām arī ir piešķirta piekļuve, ņemot vērā to, ka viens no galvenajiem partnerattiecību nolīgumu mērķiem ir zvejot tikai zivju krājumu pārpalikumu, tomēr šo uzdevumu ir bijis ļoti grūti īstenot praksē;

572.  mudina Komisiju rūpīgāk uzraudzīt nozares atbalsta īstenošanu, lai nodrošinātu tā efektivitāti;

573.  uzsver, ka, izmantojot pēc iespējas detalizētākas matricas, ir efektīvi jāuzrauga Savienības finansētās darbības, ar kuru palīdzību tiek sniegts nozares atbalsts saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem; uzsver arī to, ka jāprasa, lai tiktu palielināts nozares atbalsta īpatsvars; pauž pārliecību, ka ar laiku šo nolīgumu komerciālajai daļai ir jāpiemēro nosacījums par efektīvu, pietiekami uzraudzītu un būtisku nozares atbalstu;

574.  ar bažām norāda, ka spēkā esošie protokoli joprojām neparedz iespēju veikt daļējus maksājumus, ja rezultāti ir sasniegti tikai daļēji; pieņem zināšanai, ka gadījumos, kad rezultāti nav sasniegti vai ir sasniegti daļēji, nākamā gada nozares atbalsta maksājums netiek veikts līdz brīdim, kamēr mērķi ir sasniegti; neraugoties uz to, aicina Komisiju, ja iespējams, jaunajos protokolos iekļaut iespēju saņemt daļējus nozares atbalsta maksājumus;

Budžeta izpildes apstiprināšana

575.  pamatojoties uz pieejamajiem datiem, ierosina sniegt Komisijai apstiprinājumu par 2014. finanšu gada budžeta izpildi attiecībā uz izdevumiem jūrlietu un zivsaimniecības jomā;

Kultūra un izglītība

576.  ar gandarījumu norāda, ka programmas „Erasmus+” pirmajā gadā galvenā uzmanība nemainīgi tika vērsta uz prasmju un nodarbināmības uzlabošanu un tika sasniegts tai izvirzītais mērķis, proti, izveidot ciešāku saikni starp Savienības programmām un politikas nostādņu attīstību izglītības, apmācības, sporta un jaunatnes jomā, tika veicināta Savienības rīcība, lai labāk reaģētu uz mūžizglītības mērķi, un programma palīdzēja mazināt sociālo, ekonomisko un teritoriālo nevienlīdzību, aizsniedzot daudzus Savienības iedzīvotājus; tomēr norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu „Jaunatne darbībā” programmas „Erasmus+” jaunatnei veltītajā daļā ir vairākas ar finansējuma pieejamību saistītas problēmas; pauž nožēlu, ka Komisija programmā „Erasmus+” nav atvēlējusi pietiekami daudz finansējuma tam, lai labāk informētu par globālajām pārmaiņām jaunās programmas pozīcijās, tā dodot iespēju atbalstīt vairāk skolu projektu;

577.   uzskata — lai gan, vairāk decentralizējot „Erasmus+” finansējuma izmaksāšanu, ir iespējams labāk reaģēt uz dažām programmai raksturīgajām valsts un vietēja mēroga vajadzībām atkarībā no attiecīgajām pamatdarbībām, šāda decentralizācija tomēr ir jāizvērtē, lai tā nekļūtu par šķērsli „Erasmus+” stratēģisko mērķu sasniegšanai, jo īpaši attiecībā uz šīs programmas jaunatnei veltīto daļu;

578.   norāda, ka programma „Erasmus+” palīdz integrēt Eiropas jauniešus darba tirgū, veicināt nodarbināmību un attīstīt jaunas prasmes un sekmē iniciatīvas tādās jomās kā pilsoniskums, brīvprātīgais darbs un jaunatnes un sporta internacionalizācija, palīdz uzlabot izglītības, formālās un neformālās mācīšanās un mūžizglītības kvalitāti un veicina Eiropas pilsoniskuma apziņu, kas balstīta uz sapratni un cilvēktiesību ievērošanu;

579.   pauž dziļas bažas par jauniešiem paredzētā „Erasmus+” finansējuma izmaksāšanas faktisku apturēšanu Grieķijā, kā uzsvērts Eiropas Jaunatnes foruma 2015. gada ziņojumā par programmas īstenošanu;

580.   norāda uz sarežģījumiem, par kuriem Komisijas DG EAC un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) ziņoja programmas „Erasmus+” un programmu „Radošā Eiropa” un „Eiropa pilsoņiem” sākotnējā īstenošanas posmā, it sevišķi attiecībā uz dažkārt vērojamo kavēšanos, izsludinot konkursus priekšlikumu iesniegšanai un izmaksājot finansējumu; pauž cerību, ka tie ir ārkārtas apstākļi, un tādēļ gaida, ka turpmākajos gados minētajās programmās iestāsies jauns posms, kam būs raksturīga lielāka stabilitāte, salīdzinot ar šo pirmo īstenošanas gadu; iesaka no programmas „Erasmus+” finansēt lielāku skaitu maza mēroga projektu, kas ir pamatā novatoriskiem risinājumiem visās trīs jomās — izglītība, jaunatne un sports;

581.   atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, tiecoties nonākt pie tādiem finansēšanas modeļiem, kas balstīti uz fiksētas summas maksājumiem un vienības izmaksām un atvieglo finanšu pārvaldību gan Savienības finansējuma saņēmējiem, gan pašai Savienībai; tomēr norāda, ka arī šie fiksētas summas maksājumi un vienības izmaksas — it īpaši programmas „Erasmus+” jaunatnei veltītajā daļā — nav pietiekami, lai finansētu jauniešu organizāciju un NVO galvenos darbības izdevumus; joprojām uzskata, ka Savienības ieguldījums šajā programmā būtu vēl vairāk jāpalielina;

582.  atgādina, ka EACEA veikto galīgo maksājumu kavējumi tieši skar atbalsta saņēmēju tiesības, tādējādi pakļaujot riskam kultūras apvienības un projektus, jaunradi un pilsoniskās sabiedrības kultūras daudzveidību; mudina EACEA turpināt uzlabot kontroles un maksājumu sistēmas;

583.   pauž bažas par to, ka Eiropas skolas nav risinājušas problēmas, uz kurām atkārtoti norādījusi Revīzijas palāta, un uzsver Eiropas skolu valdei sniegto ieteikumu ieviest rotācijas sistēmu sensitīvām amata vietām un novērst citas nepilnības, kuras var pakļaut riskam pārredzamības un pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipus; norāda, ka 2014. gadā pieņemtā jaunā Eiropas skolu finanšu regula ir viens no līdzekļiem, kas, pareizi īstenojot, būtu izmantojams, lai reaģētu uz būtiskajām problēmām, kuras konstatējusi Revīzijas palāta; aicina Eiropas skolu valdi apsvērt iespēju centralizēt dažas pašreiz decentralizētas štata vietas, piemēram, grāmatveža vietu, un veicināt funkciju nodalīšanu attiecībā uz finanšu darījumu apstiprināšanu, izpildi un kontroli, lai tādējādi samazinātu kļūdu un krāpšanas risku; uzskata, ka, ņemot vērā paustās bažas un to, ka 60 % no Eiropas skolu budžeta, proti, EUR 177 miljoni, tiek finansēti no Savienības budžeta, ir pienācis laiks vispusīgi pārskatīt Eiropas skolu sistēmas vadību, pārvaldību un organizāciju;

584.   norāda, ka neatbilstība starp daudzgadu finanšu shēmas (DFS) septiņu gadu plānojumu un Savienības politisko un stratēģisko prioritāšu desmit gadu plānojumu varētu negatīvi ietekmēt ar Savienības programmām sasniegto rezultātu konsekventu novērtēšanu; norāda, ka gaidāmā DFS pārskatīšana ir nozīmīgs Savienības izdevumu pārvaldības aspekts, nodrošinot Savienības investīciju programmu efektivitātes saglabāšanu; uzstāj, ka programmās „Erasmus+” un „Radošā Eiropa” ir krietni jāvienkāršo pieteikuma veidlapas un kritēriji, jo īpaši attiecībā uz maza mēroga projektiem;

585.   pauž bažas par Komisijas neizpildīto maksājumu uzkrāšanos, kuru apmērs 2014. gadā sasniedza EUR 26 miljardus un no kuriem puse tika atzīta par „anormālu” uzkrājumu, t. i., kā apliecina EP Izpētes dienests, tas nav veidojies tādēļ, ka rēķini būtu izrakstīti finanšu gada beigās, turklāt tikai attiecībā uz programmu „Erasmus+” vien neizpildīto maksājumu apmērs sasniedza EUR 202 miljonus; norāda, ka šāda uzkrāšanās daļēji ir skaidrojama ar pārāk neelastīgo DFS, jo tā neļauj pārdalīt finansējumu un tai ir ierobežotas rezerves, un daļēji ar to, ka dalībvalstis nepilda savas saistības attiecībā uz maksājumu apropriācijām;

586.   uzsver, ka programma „Eiropa pilsoņiem” nodrošina unikālu un tiešu saikni starp Savienību un tās pilsoņiem, lai atbalstītu pasākumus, lūgumrakstu iesniegšanu un pilsoniskās tiesības; uzskata, ka pašreizējais finansējuma līmenis ir pārāk zems, un uzsver, ka programma būtu jāīsteno atbilstīgi tās saturam, papildinot to iniciatīvu klāstu, kas ļauj stiprināt Eiropas pilsonības vērtības; stingri iebilst pret jebkādiem turpmākiem budžeta samazinājumiem un kavētiem maksājumiem programmai „Eiropa pilsoņiem” laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam;

Pilsoņu brīvības, tieslietas un iekšlietas

587.  norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka Savienības konsolidētie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Savienības finanšu stāvokli 2014. gada 31. decembrī; tomēr pauž bažas par to, ka pārbaudītās finanšu uzraudzības un kontroles sistēmas divdesmit pirmo gadu pēc kārtas tikai daļēji spēj nodrošināt pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību;

588.   tomēr pauž bažas par to, ka kļūdu īpatsvars, kas konstatēts attiecībā uz pārskatiem pakārtotajiem maksājumiem, pārsniedz būtiskuma slieksni; tādēļ atgādina, ka budžets jāpārvalda rūpīgi, un prasa veikt turpmākus pasākumus, lai kļūdu īpatsvaru samazinātu;

589.  pieņem zināšanai DFS 3. izdevumu kategorijas „Drošība un pilsonība” izdevumu jauno atspoguļojumu Revīzijas palātas gada pārskatā; ņemot vērā budžeta palielinājumu, prasa nākamajā gadā iekļaut tos pārskatā; piekrīt, ka ir nepieciešama jauna pieeja, lai ES budžetu investētu, nevis tērētu;

590.   pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs likumi attiecībā uz interešu konfliktiem, kuros iesaistīti parlamenta deputāti, valdības locekļi un vietējo pašvaldību amatpersonas, ir neskaidri un nepietiekami; aicina Komisiju izvērtēt šo situāciju un attiecīgā gadījumā nākt klajā ar priekšlikumiem šajā sakarībā; uzskata, ka visiem šādiem priekšlikumiem vajadzētu attiekties arī uz Komisijas locekļiem un locekļa amata kandidātiem;

591.  uzsver, ka ir jānodrošina izdevumu lietderīgums un jāņem vērā pieredze, kas gūta iepriekšējos projektos, kuros trūkumi Komisijas īstenotajā pārvaldībā izraisīja kavējumus un līdzekļu pārtēriņu, kā tas notika saistībā ar otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, kura tika pabeigta sešus gadus pēc plānotā termiņa un izmaksāja astoņas reizes vairāk, nekā bija paredzēts sākotnējā budžetā;

592.  norāda, ka, neraugoties uz Ārējo robežu fonda nodrošināto ieguldījumu ārējo robežu pārvaldībā, fonda pievienotā vērtība ir bijusi neliela un vispārējo rezultātu nav bijis iespējams izmērīt, jo atbildīgo iestāžu veiktā uzraudzība bija nepilnīga un Komisijas un dalībvalstu veiktajos novērtējumos bija nopietni trūkumi;

Dzimumu līdztiesības jautājumi

593.  tā kā saskaņā ar LESD 8. pantu sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no vērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība, un Savienība to veicina; tā kā dzimumu līdztiesība ir jāintegrē visās politikas jomās un tas ir attiecīgi jāņem vērā, īstenojot budžeta procedūras;

594.  atgādina Komisijai, ka dažu budžeta pozīciju izpilde varētu netieši palielināt dzimumu nelīdztiesību, radot negatīvas sekas sievietēm; tādēļ aicina Komisiju gan jaunās, gan esošās budžeta pozīcijas analizēt, vadoties pēc dzimumu līdztiesības principa budžeta plānošanā, un, ja iespējams, veikt nepieciešamās izmaiņas attiecīgajā politikā, lai novērstu netiešu dzimumu nelīdztiesības situācijas rašanos;

595.  atgādina Komisijai par tās nesen pausto apņemšanos, plānojot budžetu, orientēties uz rezultātiem, un atkārtoti uzsver Parlamenta prasību iekļaut Savienības budžeta izpildes rezultātu rādītāju kopumā arī dzimumspecifiskus rādītājus, kas ļautu labāk novērtēt budžeta izpildi, raugoties no dzimumu līdztiesības viedokļa;

596.  aicina Komisiju sagatavot izvērtējumu par Savienības finansējuma ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu;

597.  aicina Savienību palielināt ESF finansējumu, kas paredzēts, lai attīstītu kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par samērīgu cenu bērnu, vecu cilvēku un apgādājamu pieaugušo aprūpes jomā (šo personu aprūpi joprojām lielākoties nodrošina sievietes), ņemot vērā arī Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) nesen izstrādātā dzimumu līdztiesības indeksa datus;

598.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā apmācīt darbā ar lēmumiem par līdzekļu izlietošanu iesaistītās amatpersonas, lai nodrošinātu pilnīgu izpratni par viņu pieņemto lēmumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību;

599.  aicina visas Savienības iestādes izvērtēt, vai pastāv īstena vienlīdzība attiecībā uz amatu sadali Savienības iestādēs un struktūrās, budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā darot pieejamus pa dzimumiem apkopotus statistikas datus par darbinieku skaitu un kategorijām.

16.2.2016

Ārlietu komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2015/2154(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Cristian Dan Preda

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pauž bažas par būtiskā kļūdu īpatsvara ievērojamo palielināšanos 4. izdevumu kategorijā 2014. finanšu gadā; atbalsta visus Eiropas Revīzijas palātas (ERP) gada pārskatā sniegtos ieteikumus un mudina Komisiju steidzami izpildīt ieteikumus, kas sniegti iepriekšējos gados un vēl joprojām nav pilnībā īstenoti;

2.  atzinīgi vērtē to, ka Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ĢD (NEAR ĢD) izlaboja sistēmisko kļūdu, kas 2013. gadā ietekmēja tā izdevumus, un veica būtiskas izmaiņas savās sistēmās, kā to prasīja ERP; pauž gandarījumu arī par to, ka, pamatojoties uz ERP revīziju, tika konstatēts, ka Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta (ECHO ĢD) gada darbības pārskats ir pareizs;

3.  ar bažām norāda uz kļūdām, kas tika konstatētas ar dotāciju līgumiem saistītu izdevumu apstiprinājumpārbaudēs un kas veido vairāk nekā 50 % no kļūdām, kuras ERP konstatēja 4. izdevumu kategorijā; norāda, ka nozīmīgākais kļūdu veids attiecas uz neattiecināmiem izdevumiem; uzsver, ka ir svarīgi pirms izdevumu pieņemšanas novērst vai konstatēt un labot kļūdas, uzlabojot ex ante pārbaužu īstenošanu; ar īpašām bažām norāda uz EuropeAid nespēju atklāt kļūdas; mudina Komisiju nodrošināt, lai tiktu pastiprināti līdzšinējie centieni ar izdevumu apstiprinājumpārbaudēm saistīto problēmu risināšanā, un pilnībā izpildīt ERP 2011. gada pārskatā sniegto ieteikumu par dotāciju pārraudzību;

4.  norāda uz nepieciešamību gadījumos, kad Komisija, iespējams, ar EIB starpniecību nolemj finansēt liela mēroga infrastruktūras projektus, kuriem ir liela ietekme uz vidi, pienācīgi veikt ex ante novērtējumu ar mērķi pārbaudīt šo projektu finanšu, vides un sociālo ilgtspēju, un prasa, lai ES finansējums valstīs, kuras nav dalībvalstis, tiktu novirzīts tikai projektiem, kas atbilst finanšu ilgtspējas principiem un ir ekonomiski un sociāli lietderīgi;

5.  ņem vērā Komisijas pastāvīgos panākumus visu kopējās ārpolitikas un drošības politikas misiju akreditēšanā, izmantojot “sešu pīlāru novērtējumus”, un jo īpaši atzinīgi vērtē to, ka trīs lielākās misijas tagad atbilst noteiktajām prasībām; uzsver, ka Komisijai visas misijas ir jāakreditē, ņemot vērā ERP ieteikumu;

6.  atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus finanšu noteikumu reformēšanai, lai novērstu kavēšanos operācijām paredzēto līdzekļu izmaksāšanā, tostarp paredzot iespēju paātrināto procedūru, ko pašlaik var piemērot humānajai palīdzībai, attiecināt arī uz krīžu pārvaldību, vienlaikus nodrošinot saskaņotību ar ES ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem;

7.  atzinīgi vērtē misiju atbalsta platformas izveidi un atkārtoti aicina Komisiju veikt pasākumus īstena kopīga pakalpojumu centra un integrētas resursu pārvaldības sistēmas izveidei, kas palīdzētu uzlabot civilo misiju izvēršanas ātrumu un rentabilitāti; ierosina papildināt kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) noliktavu un izmantot to arī jau izveidotajām KDAP misijām, kā arī to, lai šo noliktavu pārvaldītu jaunais kopīgais pakalpojumu centrs;

8.  pauž nožēlu par ievērojamo kavēšanos, veicot KDAP misijām būtiski svarīga aprīkojuma un pakalpojumu iepirkumu, un negatīvajām sekām, ko šī kavēšanās rada attiecībā uz misiju darbību; atgādina, ka Revīzijas palāta savā 2012. gada īpašajā ziņojumā par ES atbalstu Kosovai saistībā ar tiesiskumu norādīja uz šo efektivitātes trūkumu un secināja, ka Finanšu regulā iekļautie iepirkuma noteikumi nav izstrādāti “KDAP misijām .. , kurās dažreiz ir jāreaģē ātri un elastīgi”; pauž nožēlu, ka nesenajā Finanšu regulas pārskatīšanā netika izstrādātas finanšu noteikumos nepieciešamās izmaiņas; atkārtoti pauž uzskatu, ka attiecīgo budžeta pozīciju pārvaldības pilnvaras būtu jānodod civilās operācijas komandierim gluži tāpat, kā tās tiek nodotas ES delegāciju vadītājiem;

9.  atgādina, ka KDAP mācību un padomdevēju misiju darbu būtiski kavē tas, ka ES saskaras ar institucionālām grūtībām sniegt kaut vai tikai ar pamata aprīkojumu saistītu atbalstu papildus šiem pasākumiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas centienus īstenot kopīgo paziņojumu par spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam; aicina Komisiju iesniegt vajadzīgos tiesību aktu priekšlikumus, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu īpašu fondu, kuru daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanas laikā varētu iekļaut ES budžetā;

10.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas 2015. gada īpašos ziņojumus par EUPOL Afghanistan un ES atbalstu cīņā pret spīdzināšanu un par nāvessoda atcelšanu; mudina Komisiju īstenot visus ieteikumus, kurus Revīzijas palāta sniegusi saistībā ar minētajiem ziņojumiem;

11.  uzsver, ka ir svarīgi, lai, novērtējot ES projektu efektivitāti trešās valstīs, tiktu ņemti vērā ar kontekstu saistītie kritēriji, jo ES ārējās palīdzības darbības bieži notiek krīzes skartos reģionos un politiski sarežģītos apstākļos.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.2.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

8

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, James Carver, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Georgios Epitideios, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Richard Howitt, Tunne Kelam, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Andrejs Mamikins, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Vincent Peillon, Tonino Picula, Kati Piri, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Eleni Theocharous, László Tőkés, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angel Dzhambazki, András Gyürk, Takis Hadjigeorgiou, Javi López, Juan Fernando López Aguilar, Antonio López-Istúriz White, Urmas Paet, Soraya Post, Traian Ungureanu

19.2.2016

Attīstības komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2015/2154(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Doru-Claudian Frunzulică

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka ES attīstības palīdzības un humānās palīdzības izdevumi bieži vien ir saistīti ar ļoti problemātiskām situācijām, kas palielina projektu īstenošanas, novērtēšanas un izdevumu kontroles sarežģītību; tādēļ attīstības palīdzībā un humānajā palīdzībā kļūdu iespējamība ir lielāka nekā citās Savienības politikas jomās;

2.  norāda, ka Revīzijas palātas aplēstais kļūdu īpatsvars “Globālās Eiropas” izdevumos laikā no 2013. līdz 2014. gadam ir palielinājies no 2,1 % līdz 2,7 %; uzsver, ka šis kļūdu īpatsvars joprojām ir ievērojami mazāks nekā kļūdu īpatsvars dalībvalstu pārvaldītajos Savienības izdevumos;

3.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju 57 % kļūdu ir saistīti ar neattiecināmiem izdevumiem; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu EuropeAid uzlabot ex ante pārbaudes un labāk izmantot apmeklējumus uz vietas kļūdu atklāšanai;

4.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju DG ECHO ieviestās finanšu darījumu kontroles procedūras darbojas pareizi un tā ziņošanas sistēma ir uzticama; uzteic DG ECHO par to;

5.  vērš uzmanību uz Savienības kolektīvo apņemšanos palielināt Savienības un tās dalībvalstu sniegto oficiālo attīstības palīdzību (OAP) līdz 0,7 % no to nacionālā kopienākuma (NKI) un prasa noteikt paredzamu un saistošu grafiku šī mērķa sasniegšanai; pilnībā atbalsta ES finansējuma klimata jomā pastāvīgu palielināšanu, norādot, ka tam jābūt jaunam un papildus nodrošinātam, kā Savienība to ir apņēmusies; kritizē ar klimata jomu nesaistītas OAP jebkādu mazināšanu un aicina Komisiju un dalībvalstis ievērot Revīzijas palātas ieteikumus, kas sniegti tās Īpašajā ziņojumā Nr. 17/2013 “ES finansējums klimata jomā kā daļa no ārējā atbalsta”;

6.  atzīst, ka ar drošību saistītie izdevumi ir svarīgi attīstībai un īpaši svarīgi patlaban, kad tiek mēģināts rast visaptverošu risinājumu jautājumā par saistību starp drošību un attīstību un īstenot Attīstības programmas 16. mērķi, taču uzsver, ka šāds finansējums nav OAP un patlaban to nevar ņemt no attīstības sadarbības instrumenta (ASI), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014, vai Eiropas attīstības fonda (EAF);

7.  norāda, ka 2014. gadā ar ASI starpniecību tika finansēti divi EUR 12,9 miljonus vērti projekti, kas saistīti ar robežu pārvaldību Lībijā; atgādina, ka ASI galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana; atkārtoti pauž nopietnas bažas par to, ka attīstības programmas var tikt izmantotas mērķiem, kas nav tieši saistīti ar attīstību; atgādina, ka šāda pieeja nepalīdzēs Savienībai sasniegt mērķi 0,7 % no NKI izmantot oficiālajai attīstības palīdzībai;

8.  norāda uz DG DEVCO 2015. gadā sāktās rezultātu ietvara izmantošanas iespējamo vērtību, bet arī uz ar to saistītajiem riskiem, kurus Revīzijas palāta konstatējusi Īpašajā ziņojumā Nr. 21/2015; uzskata, ka ir jānovērš arī vairāk politiska rakstura risks, ka centieniem sasniegt ierobežotu skaitu skaitļos izsakāmu rezultātu, ko DG DEVCO ir iekļāvis ietvarā, tiks pievērsta pārāk liela uzmanība un no tā cietīs centieni sasniegt citus rezultātus, kuri saistīti ar Savienības attīstības sadarbības politikas mērķiem, un kvalitatīvus rezultātus; uzsver, ka ir svarīgi uztvert šo ietvaru kā papildinājumu citiem uzraudzības un ziņošanas režīmiem;

9.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2014 „EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstas uzraudzības sistēmas”; aicina DG DEVCO nekavējoties novērst Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā norādītos novērtēšanas un uzraudzības sistēmu dažādos trūkumus, jo īpaši DG DEVCO novērtēšanas sistēmas nopietnās nepilnības; uzsver, ka slikti funkcionējoša novērtēšanas sistēma palielina risku atlasīt nepietiekami kvalitatīvus projektus vai projektus, kurus īstenojot, netiek sasniegti noteiktie mērķi; ņem vērā Komisijas un Revīzijas palātas atšķirīgos viedokļus attiecībā uz to, kas ir uzticama informācija par budžeta atbalsta darbību efektivitāti, un pauž bažas par šo viedokļu atšķirību; uzskata, ka pastāv likumsakarība starp darbinieku trūkumu ES delegācijās un DG DEVCO novērtēšanas nodaļā un Revīzijas palātas norādītajām problēmām; uzskata, ka tas skaidri parāda, cik negatīvas sekas Savienības programmu efektīvai darbībai var radīt darbinieku skaita samazināšana;

10.  paļaujas, ka DG DEVCO novērsīs savu novērtēšanas un uzraudzības sistēmu dažādos trūkumus, uz kuriem Revīzijas palāta ir norādījusi Īpašajā ziņojumā Nr. 18/2014;

11.  prasa piešķirt oficiālas pārbaudes pilnvaras attiecībā uz EAF, iespējams, slēdzot saistošu iestāžu nolīgumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pantu;

12.  pauž nopietnas bažas par konstatējumiem, kas iekļauti Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 11/2015 “Vai Komisija labi pārvaldīja partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē”; norāda, ka Revīzijas palāta apšauba partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē ilgtspējību, ņemot vērā nozvejas pārpalikuma koncepcijas sarežģīto piemērošanu; norāda arī to, ka Revīzijas palāta nopietni apšauba to, vai Komisija kvalitatīvi veic minēto nolīgumu īstenošanas uzraudzību; pauž nožēlu arī par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē ex post novērtējumi netiek pietiekami izmantoti turpmāko nolīgumu izstrādē; mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk īstenot Revīzijas palātas daudzos ieteikumus;

13.  uzsver, ka ES delegāciju izstrādātie ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi ir kā Savienības ārējās palīdzības projektu īstenošanas momentuzņēmumi brīdī, kad ziņojumi tiek sagatavoti, un tādēļ tos nevar uzskatīt par projektu galīgajiem novērtējumiem; tādēļ iesaka neizdarīt priekšlaicīgus un neobjektīvus secinājumus par Savienības palīdzības politikas nostādņu vispārējo efektivitāti;

14.  atgādina, ka principā nepārtrauktais maksājumu apropriāciju trūkums 2014. gadā īpaši apgrūtināja DG ECHO spēju atbilstoši reaģēt uz aizvien lielākajām humanitārajām krīzēm ES kaimiņvalstīs un citur; atzinīgi vērtē to, ka piemērotāks apropriāciju apmērs, kas iekļauts Savienības 2015. un 2016. gada budžetā, lielā mērā ir atrisinājis DG ECHO maksājumu problēmu;

15.  pauž nožēlu par to, ka 2014. gadā trūka maksājumu apropriāciju un tādēļ budžeta atbalsta maksājumus Marokai un Jordānijai kopumā EUR 43 miljonu vērtībā 2014. gadā nebija iespējams veikt, kā paredzēts nolīgumos; uzskata, ka tas nopietni kaitē Savienības uzticamībai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.2.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira, Davor Ivo Stier, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Zahradil, Joachim Zeller

8.2.2016

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2015/2154(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: David Casa

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ar bažām norāda, ka aplēstais kļūdu līmenis nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā 2014. gadā bija 3,7 %, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gadā (3,1 %); uzsver, ka tas ir solis atpakaļ ceļā uz to, lai panāktu kļūdu īpatsvaru, kas būtu mazāks par noteikto mērķi, proti, 2 %;

2.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas ziņojumā Savienības budžeta izpilde ir analizēta, ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”; norāda uz apsvērumu, ka ES budžeta ieguldījums nav atsevišķi identificēts tādu pamatmērķu sasniegšanas kontekstā, kā, piemēram, nodarbinātība un cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību;

3.  turklāt atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumus labāk saskaņot stratēģiju „Eiropa 2020” un DFS un augsta līmeņa politiskos mērķus iestrādāt lietderīgos darbības mērķos, kā arī uzsver, ka ir svarīgi orientēties uz izpildi un rezultātiem, kā arī pievienoto vērtību, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātības un sociālajiem pamatmērķiem, saistībā ar kuriem Komisija nav kompetenta radīt juridiski saistošu sistēmu; aicina Komisiju turpmāk izstrādāt rezultātu rādītājus un uzraudzības sistēmas, lai varētu salīdzināt rezultātus ar mērķiem, par kuriem panākta vienošanās, nolūkā būt labāk informētiem, nosakot nākotnes mērķus, un palielināt ES izdevumu efektivitāti;

4.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus par paaugstinātu pārkāpumu risku saistībā ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”; atbalsta Komisijas atbildi, ka MVU dalībai programmā ir izšķiroša nozīme izaugsmes un darbavietu radīšanā, un norāda, ka administratīvie noteikumi attiecībā uz MVU ir vienkāršoti, kā arī uzsver, ka MVU dalība būtu vēl lielāka, ja vienkāršošana turpinātos; uzsver, ka ir svarīgi ar MVU palīdzību radīt noturīgas darbvietas;

5.  norāda, ka MVU ir Eiropas lielākie darbvietu radītāji, un uzskata, ka var darīt vairāk, lai palielinātu to dalību ES finansējuma programmās; aicina Komisiju ieviest turpmākus pasākumus, kas mudinātu MVU aktīvi piedalīties, tostarp piemērojot principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”;

6.  norāda, ka galvenais risks, kas apdraud Eiropas Sociālā fonda (ESF) izdevumu pareizību, joprojām ir saistīts ar cilvēkkapitālā veikto investīciju nemateriālo raksturu, darbību dažādību un daudzu, bieži vien nelielu, partneru iesaisti projektu īstenošanā; aicina Komisiju turpināt veikt īpašos mazināšanas pasākumus, kas ietver gan preventīvus, gan korektīvus pasākumus;

7.  norāda uz Revīzijas palātas īpašā ziņojuma Nr. 17/2015 konstatējumiem par ESF finansējuma novirzīšanu laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam; ar bažām norāda uz nepilnībām Komisijas ziņošanā par šo fondu ietekmi un uzskata, ka turpmākas darbības, lai veicinātu uz rezultātiem balstītu politiku, ir būtiskas nolūkā nodrošināt pareizu finanšu atbildību un publisko līdzekļu efektīvu izlietojumu;

8.  pauž bažas par to, ka augstāks kļūdu īpatsvars, kam seko apturēšana un pārtraukšana, var ietekmēt 2007.–2013. gada programmu sekmīgu pabeigšanu;

9.  uzskata, ka, veicinot vienkāršoto izmaksu iespēju plašāku izmantošanu, var samazināt administratīvo slogu un kļūdas, kā arī panākt lielāku orientēšanos uz izpildi un rezultātiem; tomēr norāda, ka vienkāršoto izmaksu iespējas būtu jāpiemēro juridiskās noteiktības un uzcītības apstākļos, tās apvienojot ar ieguvumu novērtējumu un pilnībā iesaistot ieinteresētās personas visos līmeņos; uzsver, ka vienkāršoto izmaksu iespējām ir jāpaliek kā risinājumam dalībvalstu rīcībā;

10.  uzstāj, ka dalībvalstīm jāizvairās no turpmākas to noteikumu un prasību sarežģīšanas, kas attiecas uz Eiropas Sociālā fonda īstenošanu un kas uzliek papildu slogu līdzekļu saņēmējiem un palielina kļūdu risku;

11.  pauž bažas par to, ka no 178 Revīzijas palātas pārbaudītajiem darījumiem nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā 62 darījumos (34,8 %) bija kļūdas, no kuriem 12 darījumos bija skaitļos izsakāmas kļūdas, kas pārsniedz 20 % (6,7%); mudina Komisiju veikt koriģējošus pasākumus un piemērot stingras procedūras, lai samazinātu pārkāpumu risku šajā politikas jomā, kā arī sekot līdzi Revīzijas palātas konstatētajiem neattiecināmu izdevumu gadījumiem;

12.  pauž nožēlu par to, ka tādu Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmu skaits, kurās kļūdu īpatsvars pārsniedz 5 %, ir palielinājies no 18,8 % 2013. gadā līdz 22,9 % 2014. gadā un ka maksājumu apjoms, ko skar šie rādītāji, ir dramatiski pieaudzis no 11,2 % līdz 25,2 %.

13.  vērš uzmanību uz Revīzijas palātas atkārtoto konstatējumu, ka kļūdu īpatsvars būtu bijis zemāks, ja dalībvalstu iestādes būtu labāk izmantojušas pieejamo informāciju pirms maksājuma pieteikumu nosūtīšanas Komisijai; šajā sakarībā prasa, lai dalībvalstis un to iestādes veiktu rūpīgāku pārbaudi un neprasītu atlīdzināt nepareizi veiktus izdevumus;

14.  mudina dalībvalstis izmantot riska novērtēšanas instrumentu Arachne un mudina Komisiju arī turpmāk dalībvalstīm sniegt attiecīgas vadlīnijas un tehnisko palīdzību, lai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam pareizi īstenotu pārvaldības un kontroles prasības; prasa, lai Komisija veicinātu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm;

15.  aicina Komisiju ievērot Revīzijas palātas ieteikumus, lai nodrošinātu, ka Savienības budžeta izpilde labāk palīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālos pamatmērķus. šajā sakarībā sagaida, ka Komisija un dalībvalstis izmantos labākus izpildes rādītājus un uzlabos ziņošanu par rezultātiem, kas sasniegti 2014.–2020. gada laikposmā;

16. atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu, kurā dalībvalstis tiek aicinātas līdzekļu saņēmējiem nodrošināt ātru atlīdzināšanu, stingri ievērojot termiņus, kas paredzēti regulās.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

25.1.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

7

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Jane Collins, Lampros Fountoulis, Arne Gericke, Thomas Händel, Marian Harkin, Czesław Hoc, Rina Ronja Kari, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Kostadinka Kuneva, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Sven Schulze, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Amjad Bashir, Lynn Boylan, Miapetra Kumpula-Natri, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Evelyn Regner, Michaela Šojdrová

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Anneli Jäätteenmäki

25.1.2016

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2015/2154(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Giovanni La Via

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  vēlas atgādināt, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) Eiropas Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi pēc tam, kad tas ir izskatījis LESD 318. pantā minēto pārskatu, finanšu pārskatu un finanšu novērtējumu, Eiropas Revīzijas palātas sagatavoto gada pārskatu ar pārbaudīto iestāžu atbildēm, ticamības deklarāciju un visus attiecīgos Revīzijas palātas īpašos ziņojumus;

2.  atgādina, ka 2014. gads ir jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS), kas paredzēta Savienības izdevumu apmēra un sadalījuma noteikšanai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, pirmais darbības gads un ka tāpēc izpildes līmenis būs zemāks nekā iepriekšējos gados;

3.  pieņem zināšanai vides un veselības politikas jomu aplūkojumu Revīzijas palātas pārskatā par 2014. finanšu gadu; pauž bažas par to, ka vides un klimata politikas jomas atkal ir iekļautas nodaļā, kurā skatīta arī lauku attīstība un zivsaimniecība; atkārtoti kritizē neloģisko politikas jomu salikumu šajā konkrētajā nodaļā; neuzskata, ka Revīzijas palātai būtu jāpieņem politisks lēmums par politikas jomu grupēšanu; mudina Revīzijas palātu nākamajā gada pārskatā izmantot citu pieeju;

4.  uzskata — šajā sakarībā ir lietderīgi norādīt, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu par 2014. gadu lauku attīstības, vides, zivsaimniecības un veselības nodaļā ir vislielākais kļūdu īpatsvars, proti, 6,2 % salīdzinājumā ar 4,4 % vidēji; norāda arī to, ka daudzi no galvenajiem Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem bija ļoti līdzīgi tiem, par kuriem bija ziņots jau iepriekšējos trīs gados;

5.  konstatē, ka Revīzijas palātai un Komisijai ir atšķirīgi viedokļi par to, kā veicams kļūdu aprēķins; norāda, ka atbilstoši Komisijas viedoklim uz Revīzijas palātas noteikto gada reprezentatīvo kļūdu īpatsvaru būtu jāraugās, paturot prātā to, ka neto finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšanas darbības ir skatāmas daudzgadu kontekstā;

6.  konstatē, ka Revīzijas palāta nav formulējusi nevienu komentāru par politikas jomu “Sabiedrības veselība”, “Pārtikas nekaitīgums” un “Vides un klimata pasākumi” pārvaldību;

7.  norāda, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir apmierināta ar vispārējo 2014. gada budžeta izpildi videi, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam paredzētajās pozīcijās; vēlreiz atgādina, ka minētajiem politikas instrumentiem ir atvēlēti mazāk nekā 0,5 % no Savienības budžeta, vienlaikus paturot prātā šo jomu nepārprotamo Savienības pievienoto vērtību un Eiropas iedzīvotāju atbalstu Savienības vides un klimata politikai, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam;

8.  ir apmierināts ar darbu, ko veikušas piecas Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas kompetencē esošās decentralizētās aģentūras, kuras veic tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, palīdzot Savienības iestādēm izstrādāt un īstenot politiku vides, klimata, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā, un ir apmierināts arī ar to, kā tiek izpildīti šo aģentūru budžeti;

Pasākumi vides un klimata jomā

9.  uzsver, ka DG ENV rīcībā bija EUR 352 041 708 saistību apropriācijās un šo apropriāciju izpildes līmenis ir 99,7 %; norāda, ka maksājumu apropriāciju izlietojums vērtējams kā apmierinošs, jo no pieejamajiem EUR 290 769 321 ir tikuši izlietoti 95,03 %; turklāt norāda, ka LIFE+ administratīvie izdevumi tiek veikti divu finanšu gadu laikā (izdarot automātiskus pārnesumus) un ka maksājumu izpildes līmenis sasniedz 99,89 %, ja netiek ņemti vērā šie administratīvie izdevumi;

10.  pieņem zināšanai, ka DG CLIMA ir paaugstinājis izpildes līmeni līdz 99,7 % no EUR 102 694 032 saistību apropriācijās un 93,1 % no EUR 32 837 296 maksājumu apropriācijās un ka maksājumu izpilde sasniedz 98,5 %, ja netiek ņemti vērā administratīvie izdevumi;

11.  pauž gandarījumu par LIFE+ pamatdarbības budžeta vispārējo izpildes līmeni, kas 2014. gadā saistību apropriācijām ir 99,9 % un maksājumu apropriācijām — 97,4 %; norāda, ka 2014. gadā EUR 283 121 194 bija atvēlēti uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus projektiem dalībvalstīs, EUR 40 000 000 tika izlietoti, lai finansētu darbības no finanšu instrumentiem, proti, Dabas kapitāla finansēšanas mehānisma (NCFF) un Energoefektivitātes privātā finansējuma instrumenta (PF4EE), EUR 8 952 827 bija atvēlēti tam, lai atbalstītu tādu nevalstisko organizāciju pamatdarbību, kuras darbojas vides aizsardzības un vides kvalitātes uzlabošanas jomā Savienības mērogā un ir iesaistītas Savienības politikas un tiesību aktu izstrādē un īstenošanā, un EUR 49 502 621 tika izlietoti pasākumiem, kuru mērķis bija atbalstīt Komisijas lomu politikas un tiesību aktu izstrādes ierosināšanā un uzraudzībā; norāda, ka EUR 20 914 622 tika izlietoti, lai sniegtu administratīvo atbalstu LIFE un pamatdarbības atbalstu EASME;

12.  apzinās, ka LIFE+ darbībām paredzēto maksājumu apmērs vienmēr ir nedaudz zemāks nekā saistību apropriāciju apmērs, bet tā izpildes līmenis ir augsts;

13.  konstatē, ka EUR 4 350 000 tika piešķirti līdzdalībai starptautiskās konvencijās, protokolos un nolīgumos, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse vai kuru gadījumā tā ir iesaistīta sagatavošanas darbos;

14.  uzskata, ka divpadsmit izmēģinājuma projektu un sešu sagatavošanas darbību (kopējā summa — EUR 2 950 000) īstenošanā sasniegtais progress ir apmierinošs; apzinās, ka Komisijai var būt grūti īstenot šīs darbības, jo īstenošanas procedūrām, piemēram, rīcības plāniem un uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ir pieejamas mazas summas; mudina budžeta lēmējinstitūciju turpmāk koncentrēties uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kas Savienībai sniedz patiesu pievienoto vērtību;

Sabiedrības veselība

15.  atgādina, ka 2014. gads ir pirmais turpmāk minēto jauno programmu īstenošanas gads — Veselības programma tika pieņemta 2014. gada 11. martā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 282/2014(121)) un Dzīvnieku barības un pārtikas kopējais finanšu satvars tika pieņemts 2014. gada 27. jūnijā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014(122));

16.  norāda, ka DG SANTE 2014. gadā bija atbildīgs par EUR 244 221 762 izlietojumu sabiedrības veselībai paredzētajās budžeta pozīcijās, un par 96,6 % no šīs summas saistības tika uzņemtas apmierinoši; apzinās, ka aptuveni 75 % šā budžeta tiek nepastarpināti pārskaitīti trijām decentralizētajām aģentūrām (Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei un Eiropas Zāļu aģentūrai); ņem vērā arī to, ka saistību apropriāciju izpildes līmenis visās pozīcijās pārsniedz 98,9 %, izņemot Eiropas Zāļu aģentūru, kuras gadījumā nepilnīgais saistību apropriāciju izpildes līmenis ir saistīts ar 2013. gada izpildes rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, kuri atkārtoti tika piešķirti 2015. gadā;

17.   pieņem zināšanai arī to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis ir 98,8 %, kas vērtējams kā ļoti labs;

18.  norāda, ka arī 2008.–2014. gada programmā “Sabiedrības veselība” izpildes līmenis ir ļoti labs (99,7 % gan saistību, gan maksājumu apropriāciju gadījumā) un ka atlikušās neizlietotās apropriācijas galvenokārt ir saistītas ar piešķirtajiem ieņēmumiem, kurus joprojām iespējams izmantot arī 2015. gadā;

19.  pauž gandarījumu par to, ka visu DG SANTE atbildībā esošo sabiedrības veselības jomā īstenoto desmit izmēģinājuma projektu un piecu sagatavošanas darbību īstenošana ir krietni pavirzījusies uz priekšu un ir izlietotas visas atbilstošās saistību apropriācijas (EUR 6 780 000);

Pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība un augu veselība

20.  konstatē, ka izpildes līmenis pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un augu veselības jomā ir 96,8 %; tomēr norāda, ka pieejamo apropriāciju izpildes līmenis sasniedz 100 %, ja tiek ņemts vērā automātiskais pārnesums EUR 6 800 000 apmērā;

21.  konstatē, ka Savienība — līdzīgi kā iepriekšējā gadā — nozīmīgākās summas ieguldījusi tuberkulozes izskaušanas programmās, savukārt ieguldījums infekciozā katarālā drudža apkarošanas programmās joprojām bijis neliels;

22.  atzīst, ka galvenie faktori, ar ko lielā mērā izskaidrojami neizlietotie līdzekļi EUR 8 100 000 apmērā nodaļā “Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība”, ir šādi: EUR 500 000 ir saistīti ar dažādām programmām paredzētiem piešķirtajiem ieņēmumiem (t. i., izpilde nav nepilnīga), EUR 800 000 ir piešķirtie ieņēmumi, kurus tehniski nav iespējams izmantot 2015. gadā (saistīti ar veco programmu C5 apropriācijām), un EUR 6 800 000 ir saistīti ar ārkārtas fondu; pieņem zināšanai, ka pēdējā nosauktā summa tika pārnesta uz 2015. gadu (pasākumiem, kas paredzēti cīņai pret Āfrikas cūku mēri Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā 2014. gadā);

23.  konstatē, ka 2014. gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis budžeta nodaļā “Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība” ir 99,0 %, kas ir nedaudz mazāk nekā 2013. gadā (99,9 %); pauž izpratni par to, ka saistībā ar vispārējo pārvietojumu tika pieprasītas papildu maksājumu apropriācijas, taču tās netika saņemtas, un ka līdz gada beigām tikai vienu maksājumu nebija iespējams veikt visā pilnībā, taču ar dalībvalstu piekrišanu atlikusī summa tika samaksāta 2015. gada janvāra sākumā;

24.  pauž gandarījumu par to, ka DG SANTE atbildībā esošo sabiedrības veselības jomā īstenoto triju izmēģinājuma projektu un vienas sagatavošanas darbības īstenošana ir krietni pavirzījusies uz priekšu un ir izlietotas visas atbilstošās saistību apropriācijas (EUR 1 250 000);

25.  uzskata — pamatojoties uz pieejamo informāciju un īstenošanas ziņojumu, Komisijai var sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu attiecībā uz izdevumiem vides un klimata politikas, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā 2014. finanšu gadā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.1.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

53

12

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, György Hölvényi, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Marcus Pretzell, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Estefanía Torres Martínez, Nils Torvalds, Glenis Willmott, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Brannen, Herbert Dorfmann, Christofer Fjellner, Luke Ming Flanagan, Elena Gentile, Martin Häusling, Karol Karski, Andrey Kovatchev, Merja Kyllönen, Marijana Petir, Christel Schaldemose, Jasenko Selimovic, Bart Staes, Mihai Ţurcanu, Tom Vandenkendelaere, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Dalton

17.2.2016

Transporta un tūrisma komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2015/2154(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Massimiliano Salini

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka 2014. gada budžeta galīgi pieņemtajā un gada laikā grozītajā variantā transporta politikas pasākumiem saistību apropriācijās bija paredzēti kopumā EUR 2 931 147 377, savukārt maksājumu apropriācijās bija pieejami EUR 1 089 127 380; norāda arī to, ka šīs summas sadalījās šādi:

–   EUR 2 616 755 356 saistību apropriācijās un EUR 937 182 847 maksājumu apropriācijās bija pieejami transporta politikas pasākumiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI), transporta drošībai un pasažieru tiesībām, kā arī transporta aģentūrām;

–     EUR 239 313 549 saistību apropriācijās un EUR 71 213 206 maksājumu apropriācijās bija pieejami ar transportu saistītai pētniecībai un inovācijai, tostarp SESAR un kopuzņēmumam Shift2Rail;

–   EUR 75 078 470 saistību apropriācijās un EUR 80 731 327 maksājumu apropriācijās bija pieejami administratīvajiem izdevumiem;

2.  atzinīgi vērtē mobilitātes un transporta politikas pasākumiem paredzēto saistību apropriāciju augsto izpildes līmeni 2014. gadā — 98,2 %, un maksājumu apropriāciju ievērojami augsto izpildes līmeni — 95,2 %; norāda, ka neizpildīto saistību apmērs 2014. gadā palielinājās par EUR 1 653 372 424, kopējai summai sasniedzot EUR 5 647 143 046, un ka neizlietotās summas parasti vairāk palielinās jaunas daudzgadu finanšu shēmas īstenošanas sākumā, jo maksājumi par jauniem projektiem tiek veikti vēlāk; tomēr aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt transporta projektu pienācīgu īstenošanu;

3.   pauž nožēlu par to, ka izdevumu kategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, pie kuras pieder arī transporta politika un kurā pārbaudītie transporta izdevumi ir vismazākā daļa (EUR 0,8 miljardi) no kopējās pārbaudītās summas (EUR 13 miljardi), aplēstais kļūdu līmenis 2014. gadā bija 5,6 % — augstāks nekā attiecīgie rezultāti 2013. gadā (4,0 %) — un to lielā mērā bija izraisījusi neattiecināmu izmaksu atlīdzināšana pētniecības projektos, kā arī publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana; aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šādu situāciju (tostarp rūpīgāk veikt ex ante pārbaudes, lai atklātu un labotu kļūdas pirms atlīdzības izmaksas);

4.   vērš uzmanību uz to, ka 2014. gadā no EISI netika finansēts neviens projekts, jo pirmais uzaicinājums iesniegt projektu priekšlikumus noslēdzās 2015. gada martā, un ka EISI parāda instruments, kas jāpārvalda Eiropas Investīciju bankai (EIB), tika apstiprināts tikai 2014. gada beigās; norāda, ka 2014. gadā Eiropas Revīzijas palāta transporta nozarē (Mobilitātes un transporta ĢD) pārbaudīja sešus darījumus un divos no šiem sešiem darījumiem konstatēja skaitļos izsakāmas kļūdas; tādēļ pauž gandarījumu par kļūdu skarto darījumu īpatsvara samazināšanos 2014. gadā (33 %) salīdzinājumā ar 2013. gadu (62 %) un 2012. gadu (49 %); aicina Komisiju un citus attiecīgos dalībniekus turpmākajos transporta projektos nodrošināt publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanu un izmaksu attiecināmību;

5.   norāda, ka saskaņā ar Komisijas izmantoto daudzgadu kontroles stratēģiju, kurā tiek ņemtas vērā programmas īstenošanas laikposmā atgūtās summas, korekcijas un kontroles un revīziju ietekme, tika aprēķināts, ka TEN-T jomā atlikušo kļūdu īpatsvars ir 0,84 %;

6.  vērš uzmanību uz to, ka 2014. gada EISI transporta politikas jomā izsludinātajos uzaicinājumos līdzekļu trūkuma dēļ nebija iespējams apstiprināt daudzus augstas kvalitātes projektus; uzskata, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums EISI transporta politikas projektiem; pauž nožēlu par to, ka EISI budžets tika samazināts, lai nodrošinātu finansējumu Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF); tomēr atgādina, ka Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu(123) 17. punktā tiek pieļauta elastība 10 % apmērā, lai palielinātu EISI budžetu ikgadējās budžeta procedūras laikā, un ka šī elastība pastāv neatkarīgi no ESIF finansējuma; uzstāj, ka to projektu īstenošana, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome vienojās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1316/2013(124) I pielikumā, var kalpot par pamatojumu šādam EISI budžeta palielinājumam;

7.   mudina Komisiju arī turpmāk cieši uzraudzīt inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanu, lai papildinātu Savienības investīcijas un TEN-T infrastruktūras projektiem piesaistītu jaunus finansējuma avotus, tādus kā fonds “Marguerite”, aizdevumu garantiju instruments (LGTT) un projektu obligāciju iniciatīva (PBI), un nodrošināt, ka Savienības budžeta iemaksa šajos instrumentos tiek pienācīgi pārvaldīta un izlietota;

8.   norāda, ka informācija par transporta un tūrisma projektiem ir pieejama dažādās datubāzēs, tādās kā Finanšu pārredzamības sistēma, INEA datubāze, kas ietver TEN-T projektus un no Kohēzijas fonda un reģionālajiem fondiem līdzfinansētus projektus, kā arī CORDIS, kas paredzēta “Apvārsnis 2020” projektiem; prasa integrēt no šiem instrumentiem gūto informāciju par projektiem, lai gūtu labāku pārskatu par Savienības līdzekļu piešķiršanas procesu — kā augšupēji, tā lejupēji; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi katru gadu publicēt viegli pieejamu sarakstu, kurā norādīti Savienības līdzfinansēti transporta un tūrisma projekti, un uzturēt Savienības līdzfinansētu projektu tiešsaistes datubāzi ar meklēšanas iespējām, pārredzamības veicināšanas nolūkā norādot precīzu finansējuma apmēru;

9.   norāda, ka transporta projektus 2014.–2020. gadā finansēs no vairākiem avotiem, tostarp EISI, Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ESIF; tādēļ aicina Komisiju panākt sinerģiju, kas ļautu efektīvāk piešķirt no šiem dažādajiem finansējuma avotiem pieejamos līdzekļus;

10.   atzīst, ka saistībā ar Savienības līdzekļiem piemērotais princips “izlieto vai zaudē” var likt dalībvalstīm iesniegt atlasei mazas ietekmes projektus; pauž bažas par to, ka vājas projektu atlases dēļ Savienība iepriekšējos gados ir veikusi vairākas zemas atdeves investīcijas transporta jomā; atzinīgi vērtē jauno tiesisko regulējumu 2014.–2020. gadam, kurā ir nostiprināta izmaksu un ieguvumu analīze un projektu pārbaudes process;

11.   atzinīgi vērtē kopuzņēmuma Shift2Rail izveidi 2014. gada jūnijā, lai veicinātu Eiropas dzelzceļa nozares konkurētspēju; norāda, ka atsevišķa budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra kopuzņēmumam Shift2Rail tiks īstenota turpmākajos gados, kad tas būs kļuvis finansiāli neatkarīgs; tomēr pauž nožēlu par šī kopuzņēmuma darbības sākuma aizkavēšanos un to, ka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuve tam ir ļoti apgrūtināta;

12.   uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina līdzekļu pārvaldības pilnīga pārredzamība, tādējādi garantējot sabiedrības interešu aizstāvību un to, ka tās vienmēr un visos apstākļos ir svarīgākas par privātajām interesēm;

13.  norāda, ka 2014. gada budžeta galīgi pieņemtajā un gada laikā grozītajā variantā transporta politikas pasākumiem saistību apropriācijās bija paredzēti kopumā EUR 11 226 160, savukārt maksājumu apropriācijās bija pieejami EUR 6 827 266; aicina Komisiju veikt finansēto projektu ietekmes novērtējumu, lai labāk noteiktu turpmākās prioritātes izdevumu jomā, kas atbilstu Savienībai kā pasaulē populārākajam tūrisma galamērķim un ļautu tūrisma nozarei kļūt par galveno Savienības ekonomikas iespējamās izaugsmes jomu; aicina Komisiju iekļaut izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rezultātus nākamā gada budžeta plānošanā un katru gadu nodrošināt viegli pieejamu sarakstu, kurā norādīti šīs jomas projekti;

14. tomēr pauž nožēlu par to, ka tūrismam paredzētās apropriācijas joprojām nav pietiekamas, lai atbalstītu šīs nozares attīstību, ņemot vērā arī jauno sadarbīgo patēriņu;

15.  ierosina Parlamentam sniegt Komisijai apstiprinājumu par Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi attiecībā uz tām nozarēm, par kurām ir atbildīga Transporta un tūrisma komiteja.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.2.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

8

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Bruno Gollnisch, Dieter-Lebrecht Koch, Stelios Kouloglou, Merja Kyllönen, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Dalton, Karoline Graswander-Hainz, Olga Sehnalová

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriel Mato

17.2.2016

Reģionālās attīstības komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2015/2154(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Ivana Maletić

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ņem vērā, ka Revīzijas palātas 2015. gada 10. novembra pārskatā par Eiropas Savienības budžeta izpildi 2014. finanšu gadā konstatēts, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars tiek lēsts 5,7 % apmērā, kas ir par 5,3 % vairāk nekā 2013. gadā; pauž bažas par šo pieaugumu, kas ir īpaši būtisks, jo attiecīgajām kļūdām ir finansiālas sekas un nopietna negatīva ietekme uz budžetu; uzsver, ka puse aplēstā kļūdu īpatsvara kohēzijas politikā ir saistīta ar publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumu sarežģītību, kā arī minēto procedūru pārkāpumiem, piemēram, nepamatotu tiešu līgumu slēgšanu, interešu konfliktiem un diskriminējošiem atlases kritērijiem;

2.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatam pievienotās Komisijas atbildes par to, ka vidējais kļūdu īpatsvara samazinājums salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu ir saistīts ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabojumiem; aicina Komisiju savlaicīgi nodrošināt iestādēm informāciju un mācības saistībā ar publisko iepirkumu un valsts atbalsta noteikumiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē rīcības plāna par publisko iepirkumu izstrādi; norāda uz integritātes paktu iniciatīvas piemērošanu un mudina Komisiju veikt atbilstīgu ex ante novērtējumu par to iespējām, lai attiecībā uz ESI fondiem patiešām uzlabotu pārredzamību un efektivitāti publiskā iepirkuma jomā; aicina dalībvalstis līdz 2016. gada beigām izpildīt ex ante nosacījumu attiecībā uz publisko iepirkumu un līdz 2016. gada aprīlim transponēt 2014. gada publiskā iepirkuma direktīvas savās tiesību sistēmās, lai novērstu pārkāpumus, efektīvi un lietderīgi īstenotu projektus un sasniegtu paredzētos rezultātus, tādējādi arī sasniedzot kohēzijas politikas mērķus; aicina Komisiju stingri uzraudzīt šo procesu, nodrošinot atbilstīgu vadību un tehnisku palīdzību dalībvalstīm saistībā ar minēto direktīvu pareizu transponēšanu valsts tiesību aktos;

3.  atgādina, ka ne visi pārkāpumi ir krāpšana un ka ir jānošķir krāpnieciski pārkāpumi un ar krāpšanu nesaistīti pārkāpumi, ņemot vērā, ka ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi galvenokārt ir radušies vāju finanšu pārvaldības un kontroles sistēmu dēļ un tādēļ, ka trūkst administratīvās spējas gan saistībā ar noteikumu pārzināšanu, gan tehnisko zinātību par konkrētajiem darbiem vai pakalpojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt atbilstošu, efektīvu un lietderīgu finanšu pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi saskaņā ar attiecīgo tiesisko regulējumu, kurā ņemta vērā attiecīgā valsts regulējuma situācija;

4.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās iestādes nodrošināt, ka saņēmējiem tiek sniegta konsekventa informācija par finansējuma nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz izdevumu attiecināmību un attiecīgajiem atlīdzināšanas maksimālajiem apjomiem;

5.  atzīmē, ka kohēzijas politikas īstenošana dalībvalstīs atkarībā no to institucionālās sistēmas ir saistīta ar būtiskām valsts un reģionālām procedūrām un noteikumiem, kas rada papildu posmu un var izraisīt pārkāpumus un attiecīgi to, ka tiek zaudēti ESI fondu līdzekļi un palielinās atšķirības starp dalībvalstīm; aicina Komisiju veicināt īstenošanas vienkāršošanu valsts un reģionālā līmenī, vienlaicīgi ievērojot dalībvalstu institucionālo specifiku un sniedzot tām regulējuma īstenošanai nepieciešamos precizējumus; atgādina Komisijai un dalībvalstīm par Eiropas Parlamenta rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem un par nepieciešamību veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārmērīgu regulatīvo un administratīvo slogu ierobežotu līdz minimālajam nepieciešamajam līmenim, tādējādi ļaujot labāk apgūt ESI fondus un novērst galīgo saņēmēju, jo īpaši MVU, pieļautās kļūdas; pauž nožēlu, ka Komisija neļāva dalībvalstu pārstāvjiem piedalīties augsta līmeņa grupā jautājumos par ESI fondu atbalsta saņēmēju uzraudzības vienkāršošanu, tādējādi sistēmas uzlabošanā ignorējot viņu viedokli;

6.  uzskata, ka administratīvā spēja ir būtiska, lai regulāri un efektīvi izmantotu ESI fondus, un aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot zināšanu un labas prakses apmaiņu konkrētos īstenošanas jautājumos (piem., publiskā iepirkuma, valsts atbalsta, atbilstības kritēriju un revīzijas izsekojamības jomā), jo īpaši attiecībā uz iespējamajiem saņēmējiem, kuriem ir mazāka administratīvā un finansiālā veiktspēja; šajā sakarībā ierosina īpašu, bet visaptverošu pasākumu organizēšanu, lai izglītotu valsts dienesta un iestāžu darbiniekus, kas strādā ar ESI fondu projektiem, kā arī saņēmējus (piemēram, rīkojot apmācības un kvalifikācijas celšanas kursus, seminārus vai sniedzot tehnisku un administratīvu atbalstu);

7.  atzinīgi vērtē Komisijas izveidoto “Taiex Regio Peer 2 Peer” instrumentu, lai veicinātu savstarpēju pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu pārvaldības, sertificēšanas un revīzijas iestādēm ar mērķi uzlabot to administratīvo spēju; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt centienus attiecībā uz iestāžu izraudzīšanos, kas ir priekšnosacījums maksājuma pieprasījumu iesniegšanai, lai nodrošinātu netraucētu programmu īstenošanu un līdzekļu plūsmu; turklāt uzskata, ka Komisijai būtu lietderīgi un efektīvi jāīsteno visi pieejamie instrumenti, lai laikus atklātu un novērstu risku saistībā ar kohēzijas politiku, un jo īpaši datizraces rīki, piemēram, ARACHNE, riska agrīnai atklāšanai un novēršanai publiskā iepirkuma procedūrā; tā kā labākas īstenošanas darba grupas darbības jomā ir arī darbības, kas varētu uzlabot jau īstenoto kohēzijas politikas projektu efektivitāti, lietderīgumu un pievienoto vērtību, Komisija tiek aicināta novērtēt šos elementus, pamatojoties uz kvalitatīviem rādītājiem;

8.  atzīmē Revīzijas palātas viedokli, ka orientēšanās uz rezultātiem ir nepietiekama un stratēģijas “Eiropa 2020” augsta līmeņa mērķi partnerattiecību nolīgumos nav nedz sistemātiski, nedz atbilstīgi pārvērsti darbības mērķos; aicina Komisiju sniegt sīku informāciju par šiem jautājumiem, ziņojot par sarunu rezultātiem; atgādina, ka, lai gan 2014. gadā sākās jaunais plānošanas periods, lielākā daļa kohēzijas politikas maksājumu 2014. gadā bija saistīti ar iepriekšējo plānošanas periodu un jaunie reglamentējošie noteikumi un īstenošanas pamatnostādnes tika pieņemtas ar ievērojamu kavēšanos, kas izraisīja kavēšanos ar jaunu programmu pieņemšanu un tādējādi arī lielāku spiedienu uz dalībvalstīm un reģioniem, kas, iespējams, varētu izraisīt jauno noteikumu nepareizu piemērošanu; aicina Komisiju izdarīt secinājumus par šiem jautājumiem, vienlaikus paturot prātā, ka pārkāpumu novēršana un krāpšanas apkarošana vienmēr ir ļoti prioritāra un nepieciešama;

9.  uzsver, ka aplēstais kļūdu īpatsvars par izdevumiem saistībā ar ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju būtu varējis būt ievērojami zemāks, ja dalībvalstis būtu izmantojušas visu pieejamo un sniegto informāciju, un ka šīs kļūdas būtu bijis arī pienācīgi jānovērš valsts kontroles sistēmās; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt pasākumus, lai panāktu līdzsvaru starp lielāku vienkāršošanu, noteikumu stingru piemērošanu un pareizu finanšu pārvaldību, jo īpaši ieviest efektīvus mehānismus, lai savlaicīgi atklātu pārkāpumus, savukārt maksājumu pārtraukšanai un apturēšanai pārkāpumu gadījumā vajadzētu būt ārkārtas rīcībai, jo šādi pasākumi palielina kļūdu risku sakarā ar ierobežotajiem termiņiem, kas noteikti atbilstīgai ESI fondu apgūšanai; prasa Komisijai ziņot par to, kā maksājumu pārtraukšana un apturēšana faktiski ietekmē pārkāpumu un kļūdu samazināšanu; uzsver, ka maksājumu apturēšana pārkāpumu gadījumā varētu kavēt dažu programmu īstenošanu, ņemot vērā to, ka jau tagad pastāv neizpildītu kohēzijas politikas maksājumu uzkrājums; attiecībā uz šo konkrēto situāciju atgādina Komisijai par 2015. gada 18. novembrī pieņemto maksājumu plānu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.2.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Bill Etheridge, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Andrew Lewer, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Viorica Dăncilă, Ivana Maletić, Bronis Ropė, Davor Škrlec, Hannu Takkula, Damiano Zoffoli, Marco Zullo

29.1.2016

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2015/2154(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Tibor Szanyi

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka KLP kā viena no Eiropas sākotnējām politikām ir svarīgs ES instruments ar plašu ietekmi ne tikai pārtikas ražošanas un ekosistēmas pakalpojumu jomā un faktisko un iespējamo vides, sociālekonomisko un dzimumu līdztiesības uzlabojumu jomā, bet arī centienos cīnīties pret iedzīvotāju skaita mazināšanos lauku rajonos, ņemot vērā nepieciešamību izstrādāt aprites ekonomikas koncepciju; uzskata, ka KLP tādējādi veicina līdzsvaru starp Eiropas Savienības reģioniem, nodrošinot finansiālu atbalstu un svarīgus instrumentus, kas palīdz jaunajiem lauksaimniekiem sākt nodarboties ar lauksaimniecību un garantēt paaudžu nepārtrauktību;

2.  norāda, ka DG AGRI 2014. gadā ieguldīja ievērojamu darbu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu iestādes aizvien vairāk spēj nepieļaut kļūdas lauksaimniecības izdevumos un īstenot savas lauku attīstības programmas, uzteic DG AGRI saistībā ar tā pozitīvo ietekmi, kas atklājas Revīzijas palātas pārskatā par 2014. gadu, un uzskata, ka DG AGRI un dalībvalstu kopīgajiem pasākumiem būtu jāveido labs pamats turpmākajiem uzlabojumiem 2014.–2020. gada izdevumu perioda svarīgāko gadu laikā;

3.  mudina ārkārtas gadījumos atsaukt maksājumu aģentūru akreditāciju, ja tās pastāvīgi uzrāda sliktus darbības rezultātus;

4.  uzskata, ka saskaņotiem rezultātiem un izpildei ir izšķiroša nozīme KLP, kas nodrošina drošu un pastāvīgu pārtikas ražošanu, darbojas visā ES un rada pozitīvu ietekmi sociālajā, vides un ekonomikas jomā, kā arī attiecas uz visdažādāko kultūraugu audzēšanu un pārtikas preču ražošanu;

5.  norāda, ka lauksaimniecības faktoru ienākumi uz vienu darba ņēmēju dalībvalstīs, kuras pievienojās ES 2004. gadā vai vēlāk (ES–jaunās 13), ir tikai viena ceturtā daļa no lauksaimniecības faktoru ienākumiem, kādus gūst ES–15(125);

6.  atzinīgi vērtē uzlabojumus salīdzinājumā ar pārskatā par 2013. gadu minētajiem skaitļiem un norāda, ka Revīzijas palāta ir secinājusi, ka lauksaimniecības politikas jomā pārbaudīto darījumu izlase apliecina zemāku kļūdu īpatsvaru nekā 2013. gadā, norāda, ka kļūdu īpatsvars 2014. gadā ir 2,9 % (salīdzinājumā ar 3,6 % 2013. gadā) saistībā ar ELGF, kura izdevumi tika pārbaudīti 17 dalībvalstīs, un 6,2 % (samazinājums, salīdzinot ar 7 % 2013. gadā) lauku attīstības, vides un zivsaimniecības jomā, kuras izdevumi tika pārbaudīti 18 dalībvalstīs, un ka vidējais rādītājs nodaļā “Dabas resursi” kopumā ir 3,6%;

7.  uzsver, ka ir jāizstrādā kopēja metodoloģija kļūdu īpatsvara aprēķināšanai, lai censtos nodrošināt, ka tas ir precīzs, un lai panāktu, ka Komisijas norādītais kļūdu īpatsvars un Revīzijas palātas konstatētais kļūdu īpatsvars ievērojami neatšķiras;

8.  vērš uzmanību uz Komisijas paziņojumu(126), ka kļūdas savstarpējās atbilstības noteikumu piemērošanā (piemēram, savlaicīga [ne]paziņošana par dzīvnieku pārvietošanu, datumu vai termiņu pārkāpumi) neietekmē maksājumu atbilstību (to jau ir apstiprinājusi Revīzijas palāta) un ka lielākai skaidrībai savstarpējās atbilstības kļūdu īpatsvars būtu jāatskaita no kopējā kļūdu īpatsvara;

9.  norāda, ka atšķirīgais veids, kādā dalībvalstīs tiek īstenoti noteikumi par saistītiem maksājumiem, kropļo konkurenci, piemēram, piena nozarē;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ieviesusi jaunas pamatnostādnes par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanas gadījumā jāpiemēro izdevumiem, ko finansē saskaņā ar dalīto pārvaldību(127);

11.  norāda, ka 2014. gads bija pārejas gads, kurā tika veikti ievērojami maksājumi saistībā ar 2007.–2013. gada finansēšanas perioda pēdējo daļu un kurā līdz gada vidum tika pieņemti pēdējie elementi (īstenošanas un deleģētie akti) saistībā ar KLP 2014.–2020. gada finansēšanas periodu; turklāt norāda, ka arī 2015. un 2016. gads būtu jāuzskata par pārejas gadiem, kad gan lauksaimniekiem, gan dalībvalstu iestādēm pirmo reizi bija jāīsteno ekoloģizācija un citas būtiskas pārmaiņas politikā, kas ietvēra jaunus un sarežģītus noteikumus un lielu skaitu jaunu pieteikumu iesniedzēju tiešo maksājumu saņemšanai, ņemot vērā to, ka daudzus dalībvalstu lauku attīstības plānos (LAP) ietvertos daudzgadu pasākumus sāks īstenot tikai 2016. gadā un īpaša uzmanība būs jāvelta reformas laikā ieviestajiem jaunajiem instrumentiem;

12.  atzinīgi vērtē kļūdu īpatsvaru samazināšanos salīdzinājumā ar 2013. gadu un atzīst, ka šī mērķa sasniegšanā ir ieguldīts ievērojams darbs un resursi, īpaši ar īstenošanu saistītā informācija un tehniskais atbalsts, ko Komisija sniegusi dalībvalstu iestādēm, tomēr uzskata, ka tikai kļūdu rādītājs vien nav rezultātu vai izpildes rādītājs;

13.  atgādina Komisijai — risku, ka sarežģītā regulējuma dēļ rodas neapzinātas kļūdas galu galā uzņemas līdzekļu saņēmējs; prasa attiecībā uz sankcijām īstenot saprātīgu, samērīgu un efektīvu politiku, lai atbalstītu minēto pieeju, piemēram, novērst dubultu sankcionēšanu par vienu un to pašu kļūdu gan saistībā ar maksājumu shēmu, gan savstarpējo atbilstību; mudina Komisiju nodrošināt, ka sodi ir samērīgāki ar kļūdu veidu; prasa izveidot instrumentus, ar kuru palīdzību īstenot stimuliem bagātāku un uz rezultātiem orientētu pieeju un kuri ļautu samazināt kļūdu līmeni un pārbaužu īpatsvaru, kā arī ļautu labāk nošķirt kļūdas un krāpšanu, vienlaikus nodrošinot, ka lauksaimnieki joprojām spēj saražot vitāli nepieciešamos pārtikas produktus, kas ir šīs politikas galvenais jautājums; uzskata, ka turpmāki pasākumi sarežģītības mazināšanai un KLP racionalizēšanai ir viens no galvenajiem faktoriem, lai lauksaimniecības nozarei piesaistītu jaunus dalībniekus un paturētu viņus un viņu prasmes nozarē, tā nodrošinot ES lauksaimniecības nozarei plaukstošas nākotnes izredzes;

14.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Revīzijas palāta gada pārskatā meklē veidus, kā izmērīt rezultātus, īpaši tādēļ, ka Komisija cenšas savus izdevumus koncentrēt uz rezultātiem, tomēr norāda uz grūtībām, kuras saistītas ar daudzgadu finansējuma programmu, kas tagad ir visbiežāk izmantotais veids, kādā tiek īstenoti II pīlāra vides pasākumi, izpildes novērtējumu, izmantojot instrumentu, ar ko tiek pārbaudīts viens gads, un aicina Revīzijas palātu paskaidrot tās orientēšanos uz rezultātiem īpaši saistībā ar lauksaimniecības izdevumiem; mudina Revīzijas palātu darbības novērtējumā tomēr ņemt vērā dažādos lauku attīstības politikas mērķus, lai netiktu izmantoti vienkāršoti rādītāji un nerastos kļūdainas interpretācijas;

15.  norāda uz Revīzijas palātas viedokli, kas veidojies no tās veiktajām revīzijām, ka IAKS dod ievērojamu ieguldījumu kļūdu līmeņu novēršanā un samazināšanā tajās programmās, kurām to piemēro(128), un norāda uz komentāru, ka trūkumi ZGIS visās pārbaudītajās dalībvalstīs ir tikuši novērsti, veicot koriģējošus pasākumus(129);

16.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto IAKS vienkāršošanu, izmantojot preventīvas iepriekšējas pārbaudes, kas ļaus valsts pārvaldes iestādēm konstatēt problēmas lauksaimnieku pieteikumos, veikt korekcijas un kā rezultātā tiktu retāk uzlikti sodi;

17.  atbalsta Revīzijas palātas galvenos ieteikumus, proti: dalībvalstīm jānodrošina ticama un atjaunināta informācija un attēli par ZGIS, lai mazinātu to kļūdu rašanās risku, kas saistītas ar pārāk lielu attiecināmās zemes platību norādīšanu; Komisijai jāprasa, lai dalībvalstis iekļautu rīcības plānos koriģējošus pasākumus, ar kuriem novērš visbiežāk konstatētos kļūdu cēloņus, jāpārskata sava lauku attīstības atbilstīguma revīziju stratēģija un jānodrošina, lai tiktu pareizi piemērota darījumu likumības un pareizības apstiprināšanas procedūra, kura, sākot ar 2015. gadu, kļūs obligāta;

18.  norāda, ka Komisija un Revīzijas palāta ir vienisprātis par to, ka lauku attīstības izdevumus reglamentē sarežģīti noteikumi un attiecināmības nosacījumi, ko daļēji nosaka šīs politikas raksturs un Eiropas reģionu atšķirīgums, prasa pastiprināt 2014.–2020. gada noteikumos iekļautos vienkāršošanas un preventīvos pasākumus, turklāt prasa dalībvalstu līmenī jaunajās lauku attīstības programmās nodrošināt šo vienkāršošanu kā prioritāti un svarīgu līdzekli kļūdu līmeņa mazināšanai un efektivitātes un elastīguma uzlabošanai, tādējādi palielinot apguves spēju, īpaši gadījumos, kad maza mēroga programmas varētu būt piesaistījušas mazāku interesi un/vai pastāvīgi uzrāda augstu kļūdu līmeni, ko nosaka elastības trūkums iepriekšējos gados;

19.  aicina Komisiju laicīgi iesniegt sīki izstrādātu plānu, kā samazināt birokrātiju saistībā ar KLP;

20.  mudina gan Komisiju, gan dalībvalstu iestādes, kur vien iespējams, turpināt novērst un mazināt sarežģītību saistībā ar tiešajiem maksājumiem un lielu prioritāti piešķirt ekoloģizācijas pasākumu vienkāršošanai, īpaši tad, ja ELGF un lauku attīstībai paredzēto līdzekļu administrēšanā dalībvalstīs ir iesaistīti daudzi dažādi līmeņi, vajadzības gadījumā izmantojot dažādas pieejas šo divu pīlāru jautājumiem; uzsver to, ka lielās atšķirības starp dalībvalstīm tiešo maksājumu ziņā ir palielinājušas konkurētspējas atšķirības starp lauksaimniekiem, kas darbojas vienotajā tirgū;

21.  sagaida, ka Komisija nekavējoties pilnībā izmantos KLP vienkāršošanas procesa sniegtās iespējas, jo īpaši attiecībā uz apgrūtinošajiem un sarežģītajiem noteikumiem, kas reglamentē savstarpējo atbilstību un ekoloģizāciju, kura ietekmē lauksaimniekus visā Eiropā; uzsver, ka vienkāršošanas procesā būtu jākoncentrējas uz administratīvā sloga mazināšanu un nedrīkstētu apdraudēt principus un noteikumus, par kuriem tika panākta vienošanās pēdējās KLP reformas laikā, un tie būtu jāsaglabā nemainīgi; uzskata — šādai vienkāršošanai nevajadzētu nozīmēt, ka tiek pārskatīti KLP izdevumi par 2013.–2020. gada laikposmu;

22.  norāda, ka arvien vairāk palielinās spiediens uz mazām, īpašnieku vadītām saimniecībām tādēļ, ka investori ir iegādājušies lauksaimniecības zemi, un ka daļa tiešo maksājumu tiek veikti starptautiskiem koncerniem;

23.  norāda uz resursefektivitātes un videi nekaitīgu ražošanas un pārstrādes metožu nozīmību lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozarē; norāda, ka tam būtu jānodrošina dzīvotspējīga, ilgtspējīga un droša pārtikas ražošana un ka būtu jāpanāk līdzsvars starp vides aizsardzību, kas nāktu par labu arī vietējiem iedzīvotājiem un dotu ieguldījumu cīņā pret kaitīgu lauksaimniecības praksi, un arvien pieaugošo pārtikas ražošanas prasību apmierināšanu un ekonomisko izaugsmi, vienlaikus nodrošinot arī patērētājiem pieejamas cenas; cer, ka tiks panākts progress, meklējot praktiskus, lauku saimniecībās īstenojamus risinājumus, lai lauksaimniecības praksi pielāgotu klimata pārmaiņām;

24.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt salīdzināmus izpildes rādītājus un skaitļus dažādās vietās īstenotām līdzīgām programmām, un ar nepacietību gaida uzlabojumus šajā sakarībā 2014.–2020. gadā, kuru mērķis būtu nodrošināt labāku KLP finanšu pārvaldību, kuras pamatā būtu katras dalībvalsts vajadzības;

25.  norāda, ka KLP ir nozīmīga loma sociālās iekļautības veicināšanā, īpaši (bet ne tikai) ar kooperatīvu pasākumu palīdzību, nabadzības mazināšanā un ekonomiskās attīstības veicināšanā lauku rajonos, radot darbvietas, izmantojot LEADER un ieviešot jaunus vai uzlabotus pakalpojumus un infrastruktūru; prasa veikt analīzi par abu KLP pīlāru vispārējo ietekmi uz lauku rajoniem un to, kur un kā tiek piešķirti līdzekļi, galveno uzmanību pievēršot faktiskajiem galīgajiem saņēmējiem;

26.  norāda, ka tiek sagaidīts, ka izdevumi dos labumu gan lauku rajoniem, gan patērētājiem kopumā, un atgādina, ka galīgie saņēmēji tērē līdzekļus par precēm vai pakalpojumiem savās vietējās kopienās vai nodarbinot cilvēkus savās saimniecībās, tādējādi palīdzot noturēt cilvēkus uz vietas reģionos, kur lauksaimniecība un mežsaimniecība bieži vien ir galvenais ekonomiskais dzinējspēks laukos vai izolētos apgabalos;

27.  norāda, ka Krievijas noteiktais lauksaimniecības produktu importa aizliegums, kas tika ieviests 2014. gada vidū, ir nozīmīga problēma; uzskata, ka jebkādiem ārkārtas pasākumiem vajadzīga labāka pārvaldība sākumposmā, lai nodrošinātu pareizu līdzekļu novirzīšanu vai, ja nepieciešams, nelikumīgi pieprasīto summu ātru atgūšanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgos centienus atrast alternatīvus noieta tirgus pārpalikušajai lauksaimniecības produkcijai un atbalstīt aizlieguma skartās nozares; atzinīgi vērtē Komisijas centienus atrast alternatīvus noieta tirgus pārpalikušajai lauksaimniecības produkcijai un aicina dalībvalstis īstenot kopīgus centienus, lai likvidētu šķēršļus jaunu noieta tirgu apgūšanai; uzsver, ka TTIP nolīgums ir svarīgs, jo tas varētu kompensēt vairāku tradicionālo valūtas tirgu slēgšanu;

28.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu, ar ko izveido ārkārtas atbalsta shēmas valstīm, kuras ir cietušas zaudējumus piena nozarē, un aicina Komisiju apsvērt papildu atbalsta pasākumus nozarēs, kas saskaras ar līdzīgām problēmām;

29.  pauž bažas par to, ka sievietēm lauku rajonos daudzās dalībvalstīs ir tikai ierobežota piekļuve darba tirgum, un aicina Komisiju turpmākajās attīstības iniciatīvas kā prioritāru jautājumu uzņemties uzdevumu uzlabot un palielināt darba tirgus pieejamību sievietēm lauku rajonos un piešķirt atbilstīgu finansējumu “Eiropas garantijai lauku sievietēm”, kas ir līdzīga Eiropas Jaunatnes garantiju programmai, nosakot atsevišķus mērķus sievietēm lauku rajonos;

30.  mudina Komisiju precizēt noteikumus par ražotāju organizāciju atzīšanu, jo īpaši augļu un dārzeņu nozarē, un vēl vairāk saīsināt Komisijas revīziju sagatavošanas laiku, lai nodrošinātu juridisko noteiktību atbalsta saņēmējiem un izvairītos no nevajadzīgām kļūdām;

31.  ņemot vērā Līgumā noteikto mērķi(130) nodrošināt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām, uzskata, ka tiek apdraudēta visu patērētāju taisnīga piekļuve, ja pārtikai tiek piemērots pārmērīgs PVN, un ka tiek palielināta ar PVN saistītas krāpšanas iespējamība;

32.  atgādina, ka 2007.–2013. gada plānošanas perioda mērķi joprojām ir svarīgi mērķi, un ka patlaban Savienībai jaunajās lauku attīstības programmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš lauku saimniecību un lauksaimniecības nozares dzīvotspējai, lielāka līdzsvara veicināšanai pārtikas ķēdē, lai konsolidētu un nostiprinātu ražotāju organizācijas, atbalsta sniegšanai kvalitātes sistēmām, īsām piegādes ķēdēm, sociālajiem kooperatīviem, vietējiem tirgiem, ekosistēmas pakalpojumiem un līdzsvarotai teritoriālajai attīstībai tieši lauku rajonos, vienlaikus nepieļaujot ar vidi saistītas nepamatotas cerības vai izdevumus;

33.  atgādina, ka visās Revīzijas palātas veiktajās 2014. gada izdevumu revīzijās tikai trīs gadījumi tika nosūtīti OLAF izmeklēšanas veikšanai(131), pastāvot aizdomām par to, ka [labuma guvēji] “varētu būt mākslīgi radījuši nosacījumus attiecināmības kritēriju apiešanai” (jaunas struktūras, kuras izveidojuši labi nostiprinājušies uzņēmumi vai personu grupas), un vienu gadījumu valsts iestādes bija atzinušas par riskantu pirms ERP revīzijas;

34.  norāda, ka politikas īstenošanu ir iespējams uzlabot vēl vairāk; tādēļ uzstāj, ka vēlas tikt informēts par jebkādiem uzlabojumiem politikas mērķu izvirzīšanā un sasniegšanā, kā arī atbilstības jomā;

35.  aicina Komisiju novērtēt, cik efektīvi ir maksājumi pārdošanas veicināšanai trešās valstīs, un nodrošināt, ka šie pasākumi neizstumj vietējos ražotājus no tirgus;

36.  norāda, ka, DG AGRI, gatavojot 2014. gada darbības pārskatu, nebija pieejama informācija par virkni šajā ziņojumā iekļautu IPARD elementu un ka šī informācija ir jāatjaunina (atbalstīto saimniecību skaits, bruto vērtības palielināšanās, to saimniecību skaits, kuras ievieš Savienības standartus), lai gan domā, ka jaunajā finansēšanas periodā pastāvīgi tiks veikta analīze;

37.  pieņem zināšanai, ka ERP pārskats par 2014. gadu uzrāda labus rezultātus, tomēr aicina Revīzijas palātu informēt Parlamentu par pasākumiem, kurus tā plāno veikt, lai ieviestu ar vairākiem gadiem saistītu pārbaudes metodiku, izstrādājot plānoto vairāk uz rezultātiem vērsto pieeju.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

25.1.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

8

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Paul Brannen, Daniel Buda, Nicola Caputo, Michel Dantin, Albert Deß, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Ulrike Müller, Maria Noichl, Marijana Petir, Jordi Sebastià, Jasenko Selimovic, Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Rosa D’Amato, Jørn Dohrmann, Stefan Eck, Georgios Epitideios, Maria Heubuch, Ivan Jakovčić, Tibor Szanyi, Ramón Luis Valcárcel Siso

14.1.2016

Zivsaimniecības komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija

(2015/2154(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: João Ferreira

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ņem vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada pārskatiem; ņem vērā arī Revīzijas palātas pārskatu par 2014. finanšu gadu; ņem vērā Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta (MARE ĢD) 2014. gada darbības pārskatu; ņem vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 11/2015 par partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē;

2.  ņem vērā Revīzijas palātas atzinumus par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību; ņem vērā Revīzijas palātas nelabvēlīgo atzinumu par maksājumu apropriācijām ar kopējo kļūdu īpatsvaru 4,4 % apmērā, lai gan atsevišķi zivsaimniecības nozarei kļūdu īpatsvars netika norādīts; prasa zivsaimniecības nozari skatīt nevis kopā ar lauksaimniecību, bet gan atsevišķi, lai garantētu lielāku pārredzamību zivsaimniecības nozarē;

3.  ņem vērā MARE ĢD atrunu attiecībā uz EZF programmu pārvaldību un kontroles sistēmu dažās dalībvalstīs;

4.  pauž pārliecību par to, ka MARE ĢD īstenotā iekšējās kontroles sistēma nodrošina pietiekamu pārliecību, ka ar darījumu likumību un pareizību saistītais risks tiek pienācīgi pārvaldīts;

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)

5.  norāda, ka sakarā ar programmu pieņemšanu EJZF un citiem ESI fondiem pēc 2014. gada 1. janvāra, īstenojot dalīto pārvaldību, tika tehniski pārskatīta daudzgadu finanšu shēma (DFS), lai neizmantotās apropriācijas pārvietotu no 2014. gada uz turpmākajiem gadiem;

6.  pauž dziļu nožēlu par to, ka lielākā daļa dalībvalstu ļoti vēlu iesniedza savas darbības programmas saistībā ar EJZF, tādējādi izraisot ievērojamu kavēšanos saistībā ar līdzekļu izmantošanu; atgādina, ka, īstenojot dalītu pārvaldību, par apropriāciju īstenošanu ir atbildīgas dalībvalstis;

7.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāuzlabo instrumenti un kanāli, kurus tās izmanto, lai nosūtītu informāciju Komisijai; iesaka Komisijai palielināt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās sniegtu uzticamus datus;

8.  mudina Komisiju sniegt visu iespējamo atbalstu dalībvalstīm nolūkā pienācīgi un pilnīgi izmantot EZJF resursus, nodrošinot augstu izpildes līmeni un ievērojot savas attiecīgās prioritātes un vajadzības, jo īpaši attiecībā uz zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību;

Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra

9.  atzinīgi vērtē ar EJZF saistīto uzdevumu uzticēšanu Aģentūrai, sākot no 2014. gada 1. janvāra; pieņem zināšanai, ka MARE ĢD un Aģentūra 2014. gada 23. septembrī parakstīja Saprašanās memorandu; uzsver, ka ir jāveicina tas, lai Aģentūra sniegtu kvalitatīvu atbalstu visiem saņēmējiem 19 EJZF darbības jomās;

Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 11/2015 (2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana) — Vai Komisija labi pārvaldīja partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē

10.  ņem vērā elementus, kas ietverti Īpašajā ziņojumā Nr. 11/2015 par partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē (FPA);

11.  aicina Komisiju ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus;

12.  pauž nožēlu par finansiālajām izmaksām, ko radīja ar iepriekšējiem protokoliem pieņemto tonnāžu kvotu nepietiekamais izlietojums; ierosina maksājumus par piekļuves tiesībām ciešāk saistīt ar faktisko nozveju; aicina Komisiju nodrošināt, lai nozares atbalsta izmaksas būtu saskaņotas ar pārējiem budžeta atbalsta maksājumiem un prasa uzlabot rezultātus, ko partnervalstis sasniegušas, īstenojot kopīgi saskaņoto darbību matricu;

13.  uzsver — kā norādījusi Revīzijas palāta, ir iespējams uzlabot vienā un tajā pašā reģionā noslēgto FPA savstarpēju papildināmību un saskaņotību, lai palielinātu šo nolīgumu potenciālu reģionālā līmenī;

14.  uzsver, ka informācija, kas gūta neatkarīgos ex post novērtējumos, ne vienmēr bija pietiekami pilnīga, saskaņota un salīdzināma, kas samazināja tās lietderību lēmumu pieņemšanas procesā un sarunās; turklāt norāda, ka šajos novērtējumos nav pienācīgi vērtēts, kādā mērā konkrētais partnerattiecību nolīgums ir sasniedzis visus savus mērķus, piemēram, netiek norādītas atsauces uz nodarbinātību tajos ES reģionos, kas atkarīgi no zvejas, un netiek sniegta informācija par zivju piegādi ES tirgū;

15.  pauž bažas par to, ka nav ticamas, pārbaudāmas un pieejamas informācijas par zivju krājumiem un vietējās zvejas flotes zvejas intensitāti vai par citu ārvalstu flotu zvejas intensitāti, kam arī ir piešķirta piekļuve, jo viens no galvenajiem FPA mērķiem ir zvejot tikai zivju krājumu pārpalikumu, tomēr šo uzdevumu ir bijis ļoti grūti īstenot praksē;

16.  pauž bažas par to, ka zivsaimniecības darbības varētu tikt pārtrauktas laikposmā starp abiem protokoliem; aicina Komisiju nodrošināt operatoru juridisko un ekonomisko drošību, nodrošinot zvejas darbību nepārtrauktību laikposmā starp abiem protokoliem;

17.  mudina Komisiju rūpīgāk uzraudzīt nozares atbalsta īstenošanu, lai nodrošinātu tā efektivitāti;

18.  uzsver, ka, izmantojot pēc iespējas detalizētākas matricas, ir efektīvi jāuzrauga ES finansētās darbības, ar kuru palīdzību tiek sniegts nozares atbalsts saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem; uzsver arī to, ka jāprasa, lai tiktu palielināts nozares atbalsta īpatsvars; pauž pārliecību, ka ar laiku šo nolīgumu komerciālajai daļai ir jāpiemēro nosacījums sniegt efektīvu, pietiekami kontrolētu un būtisku atbalstu nozarei;

19.  ar bažām norāda, ka spēkā esošie protokoli vēl neparedz iespēju veikt daļējus maksājumus, ja rezultāti ir sasniegti tikai daļēji; pieņem zināšanai, ka gadījumos, kad rezultāts nav sasniegts vai tas ir sasniegts daļēji, nākamā gada nozares atbalsta maksājums netiek veikts līdz brīdim, kad mērķis ir sasniegts; neraugoties uz to, aicina Komisiju, ja vien iespējams, jaunajos protokolos iekļaut iespēju saņemt daļējus nozares atbalsta maksājumus;

Izpildes apstiprinājums

20.  pamatojoties uz pieejamajiem datiem, ierosina sniegt Komisijai apstiprinājumu par 2014. finanšu gada budžeta izpildi attiecībā uz izdevumiem jūrlietu un zivsaimniecības jomā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

14.1.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, José Blanco López, Nicola Caputo, Ole Christensen, Francisco José Millán Mon

17.2.2016

Kultūras un izglītības komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2015/2154(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Yana Toom

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ar gandarījumu norāda, ka programmas “Erasmus+” pirmajā gadā galvenā uzmanība nemainīgi tika vērsta uz to, lai uzlabotu prasmes un nodarbinātību, un tika sasniegts tās iecerētais mērķis, proti, izveidot ciešāku saikni starp Savienības programmām un politikas nostādņu izmaiņām izglītības, apmācības, sporta un jaunatnes jomā, veicināta Savienības rīcība tā, lai labāk reaģētu uz mērķi saistībā ar mūžizglītības paradigmu, un sniegta palīdzība, lai samazinātu sociālo, ekonomisko un teritoriālo nevienlīdzību, palīdzot daudziem Eiropas pilsoņiem; tomēr norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu “Jaunatne darbībā” programmas “Erasmus +” jaunatnes daļā pastāv vairākas ar piekļuvi finansējumam saistītas problēmas; pauž nožēlu, ka Komisija neatvēlēja pietiekamu finansējumu saistībā ar programmu “Erasmus +”, lai labāk informētu par globālām pārmaiņām jaunās programmas pozīcijās, lai varētu atbalstīt vairāk skolu projektu;

2.   uzskata — lai gan, vairāk decentralizējot “Erasmus +” finansējuma maksājumus, var labāk nodrošināt dažas programmas valsts un vietējās prasības atkarībā no galvenajām darbībām, šāda decentralizācija ir jāizvērtē, lai tā nekļūtu par šķērsli “Erasmus +” stratēģisko mērķu sasniegšanai, jo īpaši attiecībā uz šīs programmas jaunatnes daļu;

3.   norāda, ka programma “Erasmus +” palīdz integrēt Eiropas jauniešus darba tirgū, veicināt nodarbinātību un attīstīt jaunas prasmes, tā veicina iniciatīvas tādās jomās kā pilsoniskums, brīvprātīgais darbs un jaunatnes un sporta internacionalizācija, tā palīdz uzlabot izglītības, formālās un neformālās izglītības un mūžizglītības kvalitāti, un ka tā veicina Eiropas pilsoniskuma apziņu, kas balstīta uz cilvēktiesību izpratni un ievērošanu;

4.   pauž dziļas bažas par “Erasmus +” jauniešiem paredzētā finansējuma izmaksu faktisku pārtraukšanu Grieķijā, kā uzsvērts 2015. gada Eiropas Jaunatnes foruma ziņojumā par programmas īstenošanu;

5.   norāda uz sarežģījumiem, par kuriem Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) ziņoja sākotnējā programmas “Erasmus +” un programmu “Radošā Eiropa” un “Eiropa pilsoņiem” īstenošanas posmā, jo īpaši attiecībā uz dažiem kavējumiem, izsludinot uzaicinājumus par priekšlikumu iesniegšanu un izmaksājot finansējumu; pauž cerību, ka tie ir ārkārtas apstākļi, un tādēļ sagaida, ka turpmākajos gados minētās programmas sasniegs jaunu posmu, kam būs raksturīga lielāka stabilitāte, salīdzinot ar šo pirmo īstenošanas gadu; iesaka no programmas “Erasmus +” finansēt lielāku skaitu maza mēroga projektu, kas ir pamatā novatoriskiem risinājumiem visās trīs jomās — izglītība, jaunatne un sports;

6.   atzinīgi vērtē pasākumus, kuri veikti saistībā ar tādiem finansējuma modeļiem, kas balstīti uz vienreizējiem maksājumiem un vienības izmaksām un kas atvieglo finanšu pārvaldību gan Savienības finansējuma saņēmējiem, gan Savienībai; tomēr norāda jo īpaši attiecībā uz programmas “Erasmus +” jaunatnes daļu, ka arī šie vienreizējie maksājumi un vienības izmaksas nav pietiekamas, lai finansētu jauniešu apvienību un NVO galvenos darbības izdevumus; uzstāj, ka Savienības ieguldījums programmā būtu vēl vairāk jāpalielina;

7.   atzīst, ka aģentūrām ir nozīmīga ietekme uz politiku, lēmumu pieņemšanu un programmu īstenošanu jomās, kas ir vitāli svarīgas Eiropas pilsoņiem, un šajā sakarā atzinīgi vērtē EACEA darbu;

8.  atgādina, ka jebkādi EACEA veikto galīgo maksājumu kavējumi tieši ietekmē saņēmēju tiesības, tādējādi apdraudot kultūras apvienības un projektus, radošumu un pilsoniskās sabiedrības kultūras daudzveidību; mudina EACEA vēl vairāk uzlabot tās kontroles un maksājumu sistēmas;

9.   pauž bažas par to, ka Eiropas skolas nav risinājušas jautājumus, uz kuriem atkārtoti norādīja Revīzijas palāta, un tādēļ uzsver Eiropas skolu valdei sniegto ieteikumu īstenot sensitīvu amata vietu rotācijas sistēmu un novērst citas nepilnības, kuras var apdraudēt pārredzamības un pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipus; atzīmē, ka 2014. gadā tika pieņemta jaunā Eiropas skolu finanšu regula kā viens no līdzekļiem, kuru, pareizi īstenojot, var izmantot, lai reaģētu uz būtiskiem jautājumiem, kurus konstatējusi Revīzijas palāta; aicina Eiropas skolu valdi apsvērt iespēju centralizēt dažas pašreiz decentralizētas štata vietas, piemēram, grāmatveža vietu, un veicināt funkciju nodalīšanu attiecībā uz finanšu darījumu apstiprināšanu, izpildi un kontroli, tādējādi samazinot kļūdu un krāpšanas risku; uzskata, ka ir pienācis laiks visaptveroši pārskatīt Eiropas skolu sistēmas vadību, pārvaldību un organizāciju, ņemot vērā paustās bažas un to, ka 60 % no Eiropas skolu budžeta, proti, EUR 177 miljoni, tiek finansēti no Savienības budžeta;

10.   norāda, ka neatbilstība starp daudzgadu finanšu shēmas (DFS) septiņu gadu plānojumu un Savienības politikas un stratēģisko prioritāšu desmit gadu plānojumu varētu negatīvi ietekmēt ar ES programmām sasniegto rezultātu konsekventu novērtēšanu; norāda, ka gaidāmā DFS pārskatīšana ir nozīmīgs Savienības izdevumu pārvaldības aspekts, nodrošinot Eiropas Savienības investīciju programmu efektivitātes saglabāšanu; uzstāj, ka gan programmā “Erasmus +”, gan “Radošā Eiropa” ir vispusīgi jāvienkāršo pieteikuma veidlapas un kritēriji, jo īpaši attiecībā uz maza mēroga projektiem;

11.   pauž bažas par Komisijas neizpildīto maksājumu uzkrājumu, kas 2014. gadā sasniedza EUR 26 miljardus, no kuriem puse tika uzskatīta par “nenormālu” uzkrājumu, proti, tādu, kuru, kā apliecina EP Izpētes dienests, nenosaka tas, ka rēķini ir izrakstīti finanšu gada beigās, un tikai attiecībā uz programmu “Erasmus +” vien neizpildīto maksājumu uzkrājums sasniedza EUR 202 miljonus; norāda, ka šis uzkrājums daļēji ir saistīts ar pārāk neelastīgo DFS, kas neļauj pārdalīt finansējumu un kam ir ierobežotas rezerves, un daļēji ar to, ka dalībvalstis nepilda savas saistības attiecībā uz maksājumu apropriācijām;

12.   uzsver, ka programma “Eiropa pilsoņiem” nodrošina unikālu un tiešu saikni starp Savienību un tās pilsoņiem, lai atbalstītu pasākumus, lūgumrakstu iesniegšanu un pilsoniskās tiesības; uzskata, ka pašreizējais finansējuma līmenis ir pārāk zems, un uzsver, ka programma ir jāīsteno atbilstīgi tās saturam, papildinot to iniciatīvu klāstu, kas ļauj stiprināt Eiropas pilsonības vērtības; stingri iebilst pret jebkādiem papildu budžeta samazinājumiem un jebkādu kavēšanos veikt maksājumus programmai “Eiropa pilsoņiem” 2014.–2020. gadam;

13.   kopumā uzskata, ka ir jāuzlabo Savienības instrumenti, kas paredzēti, lai atbalstītu Eiropas darba kārtību kultūrai, piemēram, programma “Radošā Eiropa” un “Apvārsnis 2020” vai platforma “Europeana”, lai sasniegtu un īstenotu tiem noteiktos mērķus;

14.   aicina Savienības iestādes turpināt darbu, lai samazinātu neizpildīto maksājumu uzkrājumu, ievērojot maksājumu apropriācijas un stingri atbalstot iestāžu Augsta līmeņa darba grupas pašu resursu jautājumos darbu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.2.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Angel Dzhambazki, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Rikke Karlsson, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Stefano Maullu, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ilhan Kyuchyuk, Ernest Maragall, Marlene Mizzi, Elisabeth Morin-Chartier, Paul Nuttall, Hannu Takkula

19.2.2016

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2015/2154(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Monica Macovei

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka Savienības konsolidētie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Savienības finanšu stāvokli 2014. gada 31. decembrī; tomēr pauž bažas par to, ka pārbaudītās pārraudzības un kontroles sistēmas 21. gadu pēc kārtas tikai daļēji spēj nodrošināt pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību;

2.   tomēr pauž bažas par to, ka attiecībā uz pārskatiem pakārtotajiem maksājumiem ir konstatēts kļūdu īpatsvars, kas pārsniedz būtiskuma slieksni; tādēļ atgādina, ka budžets jāpārvalda rūpīgi, un aicina veikt turpmākus pasākumus, lai kļūdu īpatsvaru samazinātu;

3.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas gada pārskata par izdevumiem DFS 3. izdevumu kategorijā “Drošība un pilsonība” jauno veidolu; prasa nākamajā gadā to iekļaut, ņemot vērā budžeta palielinājumu; piekrīt, ka jaunā pieeja ir nepieciešama, lai ES budžetu investētu, nevis tērētu;

4.   pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs likumi attiecībā uz interešu konfliktiem, kuros iesaistīti parlamenta deputāti, valdības locekļi un vietējo pašvaldību amatpersonas, ir neskaidri un nepietiekami; aicina Komisiju izvērtēt šo situāciju un attiecīgā gadījumā ierosināt priekšlikumus šajā sakarībā; uzskata, ka visiem šādiem priekšlikumiem vajadzētu attiekties arī uz Komisijas locekļiem un locekļa amata kandidātiem;

5.  uzsver, ka ir jānodrošina līdzekļu atdeve un jāņem vērā pieredze, kas gūta iepriekšējos projektos, kuros trūkumi Komisijas īstenotajā pārvaldībā izraisīja kavējumus un līdzekļu pārtēriņu, kā tas notika saistībā ar otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, kura tika pabeigta sešus gadus vēlāk par plānoto un maksāja astoņas reizes vairāk, nekā bija paredzēts sākotnējā budžetā;

6.  norāda, ka, neraugoties uz to, ka Ārējo robežu fonds ir devis ieguldījumu ārējo robežu pārvaldībā, fonda pievienotā vērtība ir bijusi neliela un vispārējo rezultātu nav bijis iespējams izmērīt, jo atbildīgo iestāžu veiktā uzraudzība bija nepilnīga un Komisijas un dalībvalstu veiktajos izvērtējumos bija nopietni trūkumi.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.2.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

54

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Michał Boni, Caterina Chinnici, Ignazio Corrao, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Monika Flašíková Beňová, Lorenzo Fontana, Kinga Gál, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Roberta Metsola, Claude Moraes, József Nagy, Péter Niedermüller, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Pál Csáky, Daniel Dalton, Dennis de Jong, Gérard Deprez, Anna Hedh, Petr Ježek, Emil Radev, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Barbara Spinelli, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

29.1.2016

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2015/2154(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Barbara Matera

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā atbilstīgi LESD 8. pantam sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no vērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība, un Savienība to veicina; tā kā dzimumu līdztiesība ir jāintegrē visās politikas jomās un tas attiecīgi ir jāņem vērā saistībā ar budžeta procedūrām;

B.  tā kā, ņemot vērā Komisijas, Padomes un Parlamenta pastāvīgo līdzdalību, Savienības budžeta procedūra dod iespēju plānot un novērtēt virzību uz dzimumu līdztiesību Savienībā;

C.  tā kā dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā vajadzētu būt balstītai uz skaidru metodiku, kas ļauj konstatēt dzimumu līdztiesības jautājumus Savienības vispārējā budžetā un, ja iespējams, izvērtēt, vai politikas nostādnes palielinās vai mazinās pastāvošo nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem;

D.  tā kā Eiropas Parlaments ir vairākkārt aicinājis Komisiju veicināt to, lai visās politikas jomās tiktu izmantota integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā un ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums, savukārt Revīzijas palātu — tās novērtējumā par Savienības budžeta izpildi iekļaut ar dzimumu līdztiesību saistītu perspektīvu;

E.  tā kā Revīzijas palāta pārskatā par 2014. finanšu gadā budžeta izpildi ir apstiprinājusi, ka Savienības izdevumi ir nozīmīgs līdzeklis politikas mērķu sasniegšanai, un uzsvērusi augsta līmeņa politiskos mērķus, kuri jāiestrādā lietderīgos darbības mērķos ar kopīgiem iznākumu rādītājiem,

1.  uzsver, ka sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana būtu jāintegrē visās politikas jomās; tādēļ atkārtoti aicina dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā īstenot visos budžeta procesa posmos, tostarp budžeta izpildē un tās novērtēšanā;

2.  atgādina Komisijai, ka dažu budžeta pozīciju izpilde varētu netieši palielināt dzimumu nelīdztiesību, radot negatīvas sekas sievietēm; tādēļ aicina Komisiju gan jaunās, gan esošās budžeta pozīcijas analizēt, vadoties pēc dzimumu līdztiesības principa budžeta plānošanā, un, ja iespējams, veikt nepieciešamās izmaiņas attiecīgajā politikā, lai novērstu netiešu dzimumu nelīdztiesības situācijas rašanos;

3.  atgādina Komisijai tās nesen pausto apņemšanos, plānojot budžetu, orientēties uz rezultātiem, un atgādina Parlamenta prasību rezultātu rādītāju kopumā attiecībā uz Savienības budžeta izpildi iekļaut arī dzimumspecifiskus rādītājus, kas ļautu labāk novērtēt budžeta izpildi, raugoties no dzimumu līdztiesības viedokļa;

4.  aicina Eiropas Komisiju savos turpmākajos ziņojumos par Savienības finanšu novērtējumu, kura pamatā ir sasniegtie rezultāti, iekļaut ar dzimumu līdztiesību saistītu perspektīvu; aicina Komisiju rast apmierinošus risinājumus problēmām, kas radušās attiecībā uz dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā un ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu;

5.  aicina Komisiju sagatavot izvērtējumu par ES finansējuma ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu;

6.  aicina Eiropas Savienību palielināt Eiropas Sociālā fonda finansējumu, kas paredzēts, lai attīstītu kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par pieņemamu cenu bērnu, vecu cilvēku un apgādājamu pieaugušo aprūpes jomā (šo personu aprūpi joprojām lielākoties nodrošina sievietes), ņemot vērā arī Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) nesen izstrādātā dzimumu līdztiesības indeksa rādītājus;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus samazināt administratīvos izdevumus, vairākas programmas apvienojot vienā kategorijā, tomēr pauž bažas par to, ka programmas Daphne mērķi netiks sasniegti programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” ietvaros; norāda, ka attiecībā uz programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014. gadā izdevās parakstīt tikai dažus dotāciju nolīgumus; mudina Komisiju nodrošināt budžeta apropriāciju pilnīgu īstenošanu un pārredzamību saistībā ar minēto programmu;

8.  aicina Revīzijas palātu tās gada pārskatā un īpašajos ziņojumos lietderības revīzijas ietvaros vairāk koncentrēties ne tikai uz trīs tradicionālajiem ekonomiskuma, efektivitātes un lietderīguma principiem, bet arī līdztiesības, taisnīguma un ekoloģijas principu;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā apmācīt darbā ar lēmumiem par līdzekļu izlietošanu iesaistītās amatpersonas, lai nodrošinātu pilnīgu izpratni par viņu lēmumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību;

10.  aicina visas ES iestādes izvērtēt, vai pastāv īstena vienlīdzība attiecībā uz amatu sadali ES iestādēs un struktūrās, budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā sniedzot pa dzimumiem apkopotus statistikas datus par darbinieku skaitu un kategorijām.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.1.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Catherine Bearder, Malin Björk, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Mary Honeyball, Vicky Maeijer, Angelika Mlinar, Angelika Niebler, Maria Noichl, Marijana Petir, Terry Reintke, Jordi Sebastià, Ernest Urtasun, Beatrix von Storch, Jadwiga Wiśniewska, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, Stefan Eck, Eleonora Forenza, Ildikó Gáll-Pelcz, Constance Le Grip, Clare Moody, Julie Ward

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pedro Silva Pereira, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Kristina Winberg

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

7.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Jonathan Arnott, Inés Ayala Sender, Dennis de Jong, Martina Dlabajová, Ingeborg Gräßle, Bogusław Liberadzki, Monica Macovei, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Igor Šoltes, Bart Staes, Michael Theurer, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Karin Kadenbach, Andrey Novakov, Julia Pitera, Miroslav Poche, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tiziana Beghin, Philippe De Backer, Luke Ming Flanagan, Arne Gericke, Ramón Jáuregui Atondo

(1)

  OV L 51, 20.2.2014.

(2)

  OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.

(3)

  OV C 373, 10.11.2015., 1. lpp.

(4)

  OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.

(5)

  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(6)

  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0000.

(7)

  OV L 51, 20.2.2014.

(8)

  OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.

(9)

  OV C 367, 5.11.2015., 2. lpp.

(10)

  OV C 409, 9.12.2015., 73. lpp.

(11)

  OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.

(12)

  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(13)

  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(14)

  OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(15)

  OV L 343, 19.12.2013., 46. lpp.

(16)

  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0000.

(17)

  OV L 51, 20.2.2014.

(18)

  OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.

(19)

  OV C 367, 5.11.2015., 9. lpp.

(20)

  OV C 409, 9.12.2015., 90. lpp.

(21)

  OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.

(22)

  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(23)

  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(24)

  OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(25)

  OV L 341, 18.12.2013., 73. lpp.

(26)

  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0000.

(27)

  OV L 51, 20.2.2014.

(28)

  OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.

(29)

  OV C 367, 5.11.2015., 2. lpp.

(30)

  OV C 409, 9.12.2015., 56. lpp.

(31)

  OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.

(32)

  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(33)

  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(34)

  OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(35)

  OV L 341, 18.12.2013., 69. lpp.

(36)

  OV L 363, 18.12.2014., 183. lpp.

(37)

  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0000.

(38)

  OV L 51, 20.2.2014.

(39)

  OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.

(40)

  OV C 367, 5.11.2015., 12. lpp.

(41)

  OV C 409, 9.12.2015., 247. lpp.

(42)

  OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.

(43)

  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(44)

  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(45)

  OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(46)

  OV L 346, 20.12.2013., 58. lpp.

(47)

  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0000.

(48)

  OV L 51, 20.2.2014.

(49)

  OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.

(50)

  OV C 367, 5.11.2015., 10. lpp.

(51)

  OV C 409, 9.12.2015., 379. lpp.

(52)

  OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.

(53)

  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(54)

  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(55)

  OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(56)

  OV L 346, 20.12.2013., 54. lpp.

(57)

  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0000.

(58)

  OV L 51, 20.2.2014.

(59)

  OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.

(60)

  OV C 367, 5.11.2015., 10. lpp.

(61)

  OV C 409, 9.12.2015., 362. lpp.

(62)

  OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.

(63)

  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(64)

  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(65)

  OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(66)

  OV L 352, 24.12.2013., 65. lpp.

(67)

  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0000.

(68)

  OV L 51, 20.2.2014.

(69)

  OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.

(70)

  OV C 373, 10.11.2015., 1. lpp.

(71)

  OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.

(72)

  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(73)

  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(74)

  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(75)

  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0000.

(76)

  Tostarp stratēģija Eiropa „2020”; Eiropas pusgads; sešu tiesību aktu kopums un divu tiesību aktu kopums par ekonomikas pārvaldību; konkrētai valstij adresēti ieteikumi (KVAI); viens no kritērijiem efektīvam ES budžeta izdevumu sadalījumam varētu būt KVAI strikta ievērošana.

(77)

  J. Geier ziņojums: Eiropas Parlamenta 2013. gada aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (2012(2167)DEC), 321. punkts; M. Pieper ziņojums: Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa rezolūcija (2013(2195)DEC), 314.–315. punkts; I. Gräßle ziņojums: Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija (2014/2075), 305. punkts.

(78)

  Revīzijas palātas 2014. gada pārskats, 3.10. punkts.

(79)

  Revīzijas palātas 2014. gada pārskata 3.5. punkts

(80)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.

(81)

  Revīzijas palātas 2014. gada pārskata 3.65. punkts.

(82)

  Skaitļi par 2013. gadu ir pārrēķināti, lai tie atbilstu 2014. gada pārskata struktūrai un lai tādējādi abi gadi būtu salīdzināmi.

(83)

  Saskaņā ar Revīzijas palātas 2014. gada pārskatu salīdzināmais aplēstais kļūdu līmenis par 2013. gadu samazinājās par 0,2, bet par 2012. gadu — par 0,3 procentpunktiem, jo Revīzijas palāta atjaunināja pieeju tam, kā tiek vērtēti nopietni publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi.

(84)

  Revīzijas palātas gada pārskata 1.54. un 1.65. punkts.

(85)

  RIA ir ļoti efektīvs instruments patiesi pareizas finanšu pārvaldības nodrošināšanai.

(86)

  Skatīt COM(2013)0534 – 2013/0255(APP), 29. punkts.

(87)

  Komisijas 2015. gada martā pieņemtais maksājumu plāns ar īstermiņa pasākumiem nesamaksāto rēķinu apjoma samazināšanai nav pareizais instruments. sakarā ar augsto neizpildīto saistību apjomu ir nepieciešama ilgāka termiņa perspektīva;

(88)

  Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), avots: Revīzijas palātas 2014. gada pārskats.

(89)

  Apguves līmenis dalībvalstīs ir no 50 % līdz 92 %.

(90)

  I. Gräβle ziņojums par Komisijas 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

(91)

  Atbildes uz papildu rakstveida jautājumu komisāram C. Moedas, 3. jautājums.

(92)

  Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta 2012. gada darbības pārskats, no 45. lpp.

(93)

  Piemēram, Inovācijas un tīklu izpildaģentūrā.

(94)

  Skatīt 41. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu — ikmēneša un starpposma maksājumu samazināšana un apturēšana uz laiku.

(95)

  Skatīt Revīzijas palātas 2014. gada pārskata 7.44.–7.50. punktu.

(96)

  Skatīt tabulu DG AGRI 2014. gada darbības pārskata 10. pielikumā — 3.2.8. punkts.

(97)

  Lauku attīstības politiku īsteno ar 46 pasākumiem, savukārt tos — ar valsts vai reģionālā līmenī vadītu lauku attīstības programmu starpniecību.

(98)

  Revīzijas palātas 2014. gada pārskata 7.71. punkts.

(99)

  Skatīt  Komisijas locekļa Phil Hogan sniegto atbildi uz rakstisko jautājumu 7.b CONT komitejas rīkotajā uzklausīšanā 2016. gada 14. janvārī.

(100)

  DG AGRI ģenerāldirektora gada darbības pārskats, 17. lpp.

(101)

  Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 5/2015 (2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana) “Vai finanšu instrumentu izmantošana lauku attīstības jomā ir sekmīga un daudzsološa pieeja”.

(102)

  Skatīt EuropeAid 2014. gada darbības pārskatu, 115. lpp.

(103)

  Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2014. gadā (COM(2015) 279), 21. lpp.

(104)

  Atbildes uz Komisijas loceklei Marianne Thyssen adresētajiem rakstiskajiem jautājumiem, 48. un 49. jautājums.

(105)

  Sk. Komisijas 2015. gada 23. septembrī pieņemto dokumentu par turpmāko rīcību saistībā ar Eiropas Parlamenta rezolūciju par OLAF Uzraudzības komitejas 2014. gada pārskatu.

(106)

  Philip Morris International, British American Tobacco, Japan Tobacco International un Imperial Tobacco Limited.

(107)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK.

(108)

  Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. marta rezolūcija par Tabakas nolīgumu (PMI nolīgums) (2016/2555(RSP)).

(109)

  http://www.ombudsman.europa.eu/en/press/release.faces/en/61027/html.bookmark.

(110)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 282/2014, ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).

(111)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

(112)

  OV C 373, 20.12.2013.

(113)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(114)

  DG AGRI, 2014. gada pārskats, 12. lpp.

(115)

  Revīzijas palātas pārskats par 2014. gadu, atbilde uz 7.15. punktu.

(116)

  Revīzijas palātas pārskats par 2014. gadu, atbilde uz 7.32. punktu.

(117)

  Revīzijas palātas pārskats par 2014. gadu, 7.35. punkts.

(118)

  Revīzijas palātas pārskats par 2014. gadu, 7.40. punkts.

(119)

  LESD 39. panta 1. punkta e) apakšpunkts.

(120)

  Revīzijas palātas pārskats par 2014. gadu, 7.30. punkts.

(121)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 282/2014, ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).

(122)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

(123)

  OJ C 373, 20.12.2013.

(124)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(125)

DG AGRI, 2014. gada pārskats, 12. lpp.

(126)

ERP pārskats par 2014. gadu, atbilde uz 7.15. punktu.

(127)

ERP pārskats par 2014. gadu, atbilde uz 7.32. punktu.

(128)

ERP pārskats par 2014. gadu, 7.35. punkts.

(129)

ERP pārskats par 2014. gadu, 7.40. punkts.

(130)

LESD 39. panta 1. punkta e) apakšpunkts.

(131)

ERP pārskats par 2014. gadu, 7.30. punkts.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika