Ziņojums - A8-0142/2016Ziņojums
A8-0142/2016

IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku un tā īstenošanas protokolu

21.4.2016 - (13015/2015 – C8-0402/2015 – 2015/0224(NLE)) - ***

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Jarosław Wałęsa

Procedūra : 2015/0224(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0142/2016
Iesniegtie teksti :
A8-0142/2016
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku un tā īstenošanas protokolu

(13015/2015 – C8 0402/2015 – 2015/0224(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (13015/2015),

–  ņemot vērā projektu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku (13014/2015),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, kā arī 218. panta 7. punktu (C8-0402/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0142/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma un tā īstenošanas protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Libērijas Republikas valdībai un parlamentam.

ĪSS PAMATOJUMS

Pēdējo gadu laikā Eiropas Savienība (ES) ir parakstījusi vairākus zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (ZPN) un protokolus ar trešām valstīm. ES ar ZPN nodrošina finansiālu un tehnisku atbalstu apmaiņā pret tiesībām zvejot dažādus zivju krājumus partnervalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ). Kopš 2014. gada saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu šos nolīgumus sauc par ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem (IZPN).

Šis ir pirmais ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums, kas jāparaksta Eiropas Savienībai un Libērijas Republikai, kurai ir 570 km gara krasta līnija gar Atlantijas okeānu. Ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kuras platība aptver 246 152 km², ir bentisko un pelaģisko zivju, tostarp tunzivju un tunzivjveidīgo zivju sugu, resursi.

Libērija un ES

Eiropas Savienības tāljūras zvejas flotēm mērķis zvejot tropiskās tunzivis Gvinejas līcī ir bijis kopš 20. gadsimta 50. gadiem. Pašlaik Atlantijas okeānā tās iegūst aptuveni 10 % no savas kopējās tunzivju nozvejas, kas sastāv galvenokārt no svītrainajām tunzivīm (70 %), dzeltenspuru tunzivīm (25 %) un lielacu tunzivīm (5 %).

ES un Libērija sadarbojas saskaņā ar daudzpusējiem nolīgumiem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) vai 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, un ar starpvaldību un reģionālām zivsaimniecības organizācijām, piemēram, Starptautisko Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisiju (ICCAT). Turklāt Libērijas 2008. gada Pārtikas un lauksaimniecības politikā un stratēģijā ir pieņemti atbilstoši elementi no starptautiskās labas prakses, kura izklāstīta Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada brīvprātīgajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā (CCRF).

Libērijas iestādes cieši sadarbojas ar ES, lai cīnītos pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Pilsoņu kara gadu laikā bija iespējams veikt nelegālas zvejas darbības ar ārvalstu kuģiem, kuri zvejoja zivju krājumus Libērijas ūdeņos, un tā rezultātā gan saruka valsts potenciālie ieņēmumi no Libērijas zvejniekiem, gan radās negatīva ietekme uz zivju krājumu un jūras ekosistēmas veselību.

Tāpēc IZPN noslēgšana ar Libēriju varētu nepārprotami palīdzēt Eiropas Savienībai sasniegt savus mērķus cīņā pret NNN zveju un plaši popularizēt kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķi par zivsaimniecības un akvakultūras darbību ilgtspējīgu pārvaldību.

Zivsaimniecība Libērijā

Zemkopības ministrijas pakļautībā esošajam Valsts zvejniecības birojam (BNF) ir vispārēja atbildība par zivsaimniecības politiku un zivju resursu apsaimniekošanu Libērijā.

BNF cenšas veicināt ilgtspējīgi pārvaldītu un ekonomiski dzīvotspējīgu zivsaimniecību, kas rada labklājību pašreizējām un nākamajām paaudzēm. Jaunie zivsaimniecības noteikumi tika pieņemti 2010. gadā, pēc tam 2014. gadā tika pieņemts zivsaimniecības un akvakultūras attīstības politikas un stratēģijas dokuments[1]: Libērijas zivsaimniecības politikas galvenais mērķis ir panākt zivsaimniecības resursu un ekosistēmu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, proti:

•  atjaunot zivju biomasas spēju atražoties atbilstoši maksimālajiem ilgtspējīgas ieguves apjomiem;

•  veicināt starptautisko sadarbību kopīgo krājumu pārvaldībai;

•  īstenot efektīvus uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) mehānismus, lai novērstu NNN zveju.

Tādējādi tas atbilst ES kopējai zivsaimniecības politikai (KZP).

Zivsaimniecības nozare rada aptuveni 12 % no Libērijas lauksaimniecības iekšzemes kopprodukta (IKP) un 3 % no kopējā IKP. Valdības ieņēmumi no licences maksām, kuģa reģistrācijas maksām, inspekcijas maksām, novērotāja maksām, ievedmuitas un izvedmuitas nodevām un naudas sodiem 2011. gadā sasniedza USD 400 000 un līdz 2013. gada vidum strauji pieauga līdz gandrīz USD 6 miljoniem, kas tika iegūti no naudas sodiem, ko piesprieda pēc zvejas ūdeņos nelegāli zvejojošu ārvalstu kuģu sekmīgas kriminālvajāšanas[2].

Saskaņā ar aplēsēm vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo piekrastē un viņu iztika ir atkarīga vai daļēji atkarīga no zvejniecības, un tiek lēsts, ka zivis nodrošina 65 % no dzīvnieku izcelsmes proteīnu devas šajā valstī. Neraugoties uz Libērijas zivju resursiem, tā joprojām importē lētākas mazo pelaģisko sugu zivis vietējam patēriņam, tajā pašā laikā eksportējot atsevišķas augstvērtīgas sugas, piemēram, garneles. Tirdzniecības datus neuzskata par ticamiem, daļēji tāpēc, ka uzraudzības sistēmas ir vājas. Tomēr valda vienprātība par to, ka zivsaimniecības nozarei ir potenciāls dot ievērojamu ieguldījumu Libērijas attīstībā.

Ex ante novērtējums par iespējamu turpmāku ES un Libērijas IZPN

Komisija 2013. gadā ir veikusi ex ante novērtējumu par iespējamu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) ar Libēriju[3]. Novērtējuma ziņojumā secināts, ka ES tunzivju zvejas nozarei ir padziļināta interese par zvejošanu Libērijā un ka IZPN ar Libēriju palīdzētu stiprināt reģiona zivsaimniecības uzraudzību, kontroli un pārraudzību, kā arī veicinātu tās labāku pārvaldību.

Novērtējumā ir sniegti arī galvenie secinājumi, piemēram:

•  galvenais, kas ilgtermiņā jāpanāk ar iespējamu ZPN/protokolu un ir kopīgs mērķis gan ES, gan Libērijai, ir reģionā sastopamo un caur Libērijas ūdeņiem migrējošo nozvejojamo zivsaimniecības produktīvo resursu ilgtspējība;

•  no abām novērtējumā analizētajām iespējām par labāku uzskatīja 1. iespēju (noslēgt IZPN un protokolu), nevis 2. iespēju, proti, vienošanos par piekļuvi Libērijas ūdeņos, finansēšanu neveicot (to nodrošinātu protokols);

•  kaut arī pastāv zināmi riski, kas saistīti ar to līdzekļu izmantošanas lietderību, kurus nodrošina ES finansējums saskaņā ar 1. iespēju, Eiropas Savienībai un kaimiņos esošām ĀKK valstīm IZPN iekļautos vispārējos mērķus par ilgtspējīgu izmantošanu, Libērijas ekonomikas ilgtspējību un attīstību grūtāk būtu sasniegt ar 2. iespēju — ja ZPN/protokola nav;

•  galvenie ieguvumi no 1. iespējas ir tādi, ka IZPN un protokols radītu lielāku noteiktību un drošākas tiesības ES kuģiem un ka šie dokumenti varētu pastiprināt ES lomu reģionā, atbalstot ES karoga valstu sadarbību.

ES un Libērijas IZPN un īstenošanas protokols

Pēc ex ante novērtējuma veikšanas un saņēmusi Padomes 2014. gada 20. jūnija pilnvarojumu[4], Eiropas Komisija ar Libērijas valdību rīkoja trīs sarunu kārtas[5], lai noslēgtu pirmo ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un tā īstenošanas protokolu starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku.

Pēc šīm sarunām 2015. gada 5. jūnijā tika parafēts jauns nolīgums un protokols. Tas ir tunzivju zvejas nolīgums un protokols, kas noslēgti uz 5 gadiem, sākot no provizoriskās piemērošanas dienas, un ko automātiski pagarina, un šie dokumenti varētu vēl vairāk paplašināt Savienības tunzivju zvejas nolīgumu tīklu Rietumāfrikā.

Protokola īstenošanas galvenais mērķis ir nodrošināt Savienības kuģiem zvejas iespējas Libērijas zvejas zonā, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu un ievērojot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus, un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar pieejamo pārpalikumu. Protokolā ir paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās: 28 tunzivju seineri un 6 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

Protokolā ir paredzēts ES finansiālais ieguldījums EUR 715 000 pirmajā gadā, EUR 650 000 otrajā, trešajā un ceturtajā gadā un EUR 585 000 piektajā gadā, un tas pamatojas uz:

(a) atsauces daudzumu 6500 tonnu apmērā, par kuru summa, kas saistīta ar piekļuvi, ir noteikta EUR 357 500 apmērā pirmajā gadā, EUR 325 000 apmērā otrajā, trešajā un ceturtajā gadā un EUR 292 500 apmērā piektajā gadā, kā arī

(b) Libērijas Republikas zivsaimniecības politikas izstrādei paredzētu atbalstu, kas ir noteikts EUR 357 500 apmērā pirmajā gadā, EUR 325 000 apmērā otrajā, trešajā un ceturtajā gadā un EUR 292 500 apmērā piektajā gadā. Šis atbalsts saskan ar valsts zivsaimniecības politikas mērķiem un jo īpaši Libērijas Republikas vajadzībām, kas saistītas ar zinātnisko pētniecību, nerūpniecisko zveju, kā arī ar zvejniecību uzraudzību, kontroli un pārraudzību un cīņu pret nelegālo zveju.

Referenta nostāja

Ņemot vērā iepriekšminēto, referents uzskata, ka IZPN ar Libēriju un tā īstenošanas protokols atbilst kopējās zivsaimniecības politikas un zivsaimniecības un akvakultūras darbību ilgtspējīgas pārvaldības mērķiem un ka tas ir lielisks savstarpējs ieguvums abām pusēm.

Tas stiprina sadarbību starp Savienību un Libēriju un, plašāk vērtējot, ar Rietumāfriku, kur atrodas nozīmīgas tunzivju zvejas zonas.

Tas veicina partnerattiecību sistēmu, kurā attīstīt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un atbildīgu zvejas resursu izmantošanu Libērijas zvejas zonā.

Tas palīdz Eiropas Savienībai globālajā cīņā pret NNN zveju, atbalstot Libērijas zivsaimniecības nozares un ekskluzīvās ekonomiskās zonas labāku uzraudzību, kontroli un pārraudzību (MCS).

Tas ir abu pušu interesēs, atbilst attiecīgiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un tajā ir ņemts vērā pieejamais pārpalikums.

Tāpēc referents iesaka Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu.

Viņš atzinīgi vērtē to, ka sarunu procesā tika uzklausītas attiecīgās ieinteresētās personas un zinātniski ieteikumi tika nopietni ņemti vērā attiecībā uz vairākiem tehniskiem jautājumiem.

Referents ir pārliecināts, ka nozares atbalsta pasākumu pozitīvā ietekme uz vietējo ekonomiku un piekrastes kopienām pierādīsies ilgtermiņā un tāpēc Komisijai tie būtu rūpīgi jāizvērtē protokola darbības termiņa beigās. Būtu arī jādod iespēja Parlamentam ciešāk uzraudzīt visu nozares atbalsta daudzgadu programmas īstenošanas procesu.

Kopumā referents pauž nožēlu, ka Eiropas Parlamentam attiecībā uz ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu pieņemšanu ir ierobežota loma, izmantojot tikai piekrišanas procedūru. Viņš uzskata, ka Eiropas Parlamentam būtu jāuztic aktīvāka loma un tas būtu nekavējoties un pilnībā jāinformē par visiem ar ZPN vai to atjaunošanu saistīto procedūru posmiem, lai palielinātu protokolu pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību.

17.3.2016

Attīstības komitejas ATZINUMS

Zivsaimniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku un tā Īstenošanas protokolu

(13015/2015 – C8-0402/2015 – 2015/0224(NLE))

Atzinuma sagatavotāja: Maria Heubuch

ĪSS PAMATOJUMS

Šajā jaunajā nolīgumā runa ir tikai par tunzivīm. Par EUR 3,25 miljoniem piecu gadu laikā ES kuģi var zvejot gadā 6500 tonnas tunzivju. Finansiālais ieguldījums tiek vienādi sadalīts starp summu par piekļuvi zvejas resursiem un summu par nozares atbalstu Libērijas zivsaimniecības politikai. Ir iekļauti arī citi reformas elementi, piemēram, ekskluzivitātes klauzula, cilvēktiesību klauzula un princips, lai neviena cita tāljūras zvejas valsts nesaņemtu labvēlīgākus nosacījumus nekā ES.

Pārredzamības ziņā ir iekļauts izšķiroši svarīgs elements ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanai, noteikumu punkts, kas ir līdzīgs — tomēr ne tik detalizēts — tam, ko satur jaunākais nolīgums ar Mauritāniju un kurā paredzēta prasība publicēt ikvienu tādu (valsts vai privātu) nolīgumu, ar kuru kuģiem, kas peld ar ārvalstu karogiem, tiek atļauta piekļuve Libērijas ūdeņiem. Libērija vairākus gadus publicē licencēto kuģu sarakstus. Jāpievērš uzmanība tam, lai pārliecinātos, ka šī informācija ir pilnīga un uzticama. Laikā, kad Zivsaimniecības pārredzamības iniciatīva (FiTI) tikai tiek sākta, šie noteikumi par pārredzamību ir ļoti vēlami.

Libērijā mazapjoma zvejas devums pārtikas nodrošinātībā ir vitāli svarīgs, bet to ierobežo infrastruktūras trūkums: Libērija ir neto importētāja attiecībā uz zivīm vietējam patēriņam, jo īpaši mazo pelāģisko sugu zivīm. ES nozaru atbalstam tas būtu jāuzskata par prioritāti, ieskaitot atbalstu līdzdalības apsaimniekošanas plānu attiecībā uz mazajām pelāģiskajām sugām, kuru izstrādā Libērija.

Sagatavojot izvērtējumu pirms sarunām, nenotika apspriešanās ar Libērijas ieinteresētajām personām, un turpmāk tas ir jālabo.

******

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieteikt sniegt piekrišanu Padomes lēmuma projektam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku un tā Īstenošanas protokolu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.3.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Nicolas Bay, Ignazio Corrao, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Juan Fernando López Aguilar, Louis-Joseph Manscour, Paul Rübig, Jan Zahradil, Joachim Zeller

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Rivasi, Estefanía Torres Martínez

17.3.2016

Budžeta komitejas ATZINUMS

Zivsaimniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam par ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku un tā īstenošanas protokolu

(13015/2015 – C8-0402/2015 – 2015/0224(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: Siegfried Mureşan

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija, pamatojoties uz attiecīgajām sarunu norādēm, ar Libērijas valdību risināja sarunas par to, lai noslēgtu jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un tā īstenošanas protokolu starp Eiropas Savienību un Libēriju. Šo sarunu rezultātā 2015. gada 5. jūnijā tika parafēts jauns nolīgums un protokols.

Jaunais nolīgums nodrošinās satvaru, kurā ņemtas vērā reformētās kopējās zivsaimniecības politikas prioritātes un tās ārējā dimensija, ar mērķi izveidot stratēģisku partnerību starp Eiropas Savienību un Libēriju. Ar nolīgumu izveido Apvienoto komiteju, kura ir atbildīga par nolīguma izpildes uzraudzību, interpretāciju un piemērošanu. Turklāt Apvienotā komiteja var apstiprināt konkrētus grozījumus protokolā.

Jaunais protokols nodrošinās satvaru Eiropas flotes zvejas darbībām Libērijas zvejas zonā, bet Eiropas kuģu īpašniekiem iespēju iesniegt pieteikumus uz zvejas licencēm, kas ļaus tiem zvejot minētajā zonā. Turklāt jaunais protokols stiprinās ES un Libērijas Republikas sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi. Tajā jo īpaši paredzēta kuģu uzraudzība ar VMS un nozvejas datu elektroniska pārraidīšana. Saskaņā ar protokolu pieejamais nozares atbalsts palīdzēs Libērijas Republikai saistībā ar tās valsts stratēģiju zivsaimniecības jomā, arī NNN zvejas apkarošanu.

Zivsaimniecības protokols aptver piecu gadu laikposmu, sākot no provizoriskās piemērošanas dienas, proti, no tā parakstīšanas dienas, lai nekavētu zvejas darbību uzsākšanu.

Ikgadējais finansiālais ieguldījums ir noteikts šādi:

•EUR 715 000 pirmajā gadā,

•EUR 650 000 otrajā, trešajā un ceturtajā gadā un

•EUR 585 000 piektajā gadā, un tas pamatojas uz:

a) atsauces daudzumu 6500 tonnu apmērā, par kuru summa, kas saistīta ar piekļuvi, ir noteikta EUR 357 500 apmērā pirmajā gadā, EUR 325 000 apmērā otrajā, trešajā un ceturtajā gadā un EUR 292 500 apmērā piektajā gadā, un

b) Libērijas Republikas zivsaimniecības politikas izstrādei paredzētu atbalstu, kas ir noteikts EUR 357 500 apmērā pirmajā gadā, EUR 325 000 apmērā otrajā, trešajā un ceturtajā gadā un EUR 292 500 apmērā piektajā gadā. Šis atbalsts ir saskaņā ar valsts zivsaimniecības politikas mērķiem un jo īpaši ar Libērijas Republikas vajadzībām, kas saistītas ar zinātnisko pētniecību, nerūpniecisko zveju, kā arī ar zvejniecību uzraudzību, kontroli un pārraudzību un cīņu pret nelegālo zveju.

******

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieteikt sniegt piekrišanu projektam Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku un tā īstenošanas protokolu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.3.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

2

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Indrek Tarand, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Marco Zanni, Auke Zijlstra, Stanisław Żółtek

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anneli Jäätteenmäki, Nils Torvalds, Marco Valli

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

19.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, Anja Hazekamp, Lidia Senra Rodríguez

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Ferrara