IETEIKUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar kuru uz četriem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku

25.4.2016 - (12773/2015 – C8-0354/2015 – 2015/0229(NLE)) - ***

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Gabriel Mato

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar kuru uz četriem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku

(12773/2015 – C8-0354/2015 – 2015/0229(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12773/2015),

–  ņemot vērā projektu protokolam, ar kuru uz četriem gadiem noteiktas Eiropas Kopienas un Mauritānijas Islāma Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums (12776/2015),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu (C8–0354/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0147/2016),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Mauritānijas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšvēsture un jaunā protokola raksturojums

Pirmais zivsaimniecības nolīgums ar Mauritāniju tika noslēgts 1989. gadā, un kopš tā brīža vairākas viena otrai sekojošas vienošanās ir ļāvušas Eiropas kuģiem zvejot šīs valsts ūdeņos. 2006. gadā stājās spēkā pašreizējais asociācijas nolīgums, kuru 2012. gadā atjaunināja vēl uz diviem gadiem, proti, līdz 2014. gada beigām.

Pēc ilga sarunu procesa 2015. gada 10. jūlijā Eiropas Savienība un Mauritānija parafēja jauno protokolu, kas ļaus ES zvejniekiem četrus gadus zvejot Mauritānijas ūdeņos. Protokolā, ko provizoriski piemēro kopš 2015. gada 16. novembra, ir noteiktas zvejas iespējas vēžveidīgo (izņemot langustus un krabjus) zvejas kuģiem; melnā heka zvejas traleriem (izņemot saldētājtralerus) un kuģiem zvejai ar grunts āķu jedām; bentisko sugu zvejas kuģiem; tunzivju seineriem; tunzivju zvejai ar makšķerēm paredzētiem kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām; pelaģiskās zvejas saldētājtraleriem un pelaģiskās zvejas kuģiem, kas nav saldētājkuģi. Pelaģiskās zvejas saldētājtraleri ir kategorija, kurai ir paredzēts vislielākais nozvejas apjoms — 247 000 tonnas no visai zvejas flotei paredzētajām +281 500 tonnām.

Minētajai kategorijai piešķirtā kvota, kas iepriekšējā protokolā bija noteikta 300 000 tonnu apmērā, tomēr ir ievērojami samazināta, lai ņemtu vērā flotes izmantošanas līmeni, kas tiešā veidā ietekmē finansiālā ieguldījuma apmēru, ko Eiropas Savienība maksās šai valstij. Lai gan zvejas iespējas ir samazinātas, tiek cerēts, ka flote daudz labāk izmantos piešķirtās kvotas, jo ir ieviestas nozīmīgas izmaiņas Mauritānijas paredzētajos tehniskajos nosacījumos, kā arī noteikumos par Mauritānijas zvejnieku nodarbināšanu uz Eiropas kuģiem.

Mauritānija ir piekritusi pārskatīt Eiropas flotei piešķirtās kvotas saskaņā ar nolīgumu izveidotajā Apvienotajā komitejā, lai būtu iespējams piešķirt papildu zvejas iespējas bentisko sugu zvejas saldētājtraleriem, ja tiek konstatēts zvejas pārpalikums, tādējādi ļaujot šīs kategorijas kuģiem, kas minētajos ūdeņos jau ir zvejojuši iepriekš, atgriezties Mauritānijā.

Ikgadējais finansiālais ieguldījums, ko Eiropas Savienība maksās šai valstij par iespēju Eiropas kuģiem piekļūt tās ekskluzīvajai zvejas zonai, ir EUR 55 miljoni gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā protokolā noteiktajiem EUR 67 miljoniem. To papildina EUR 16,5 miljonu liela finansiālā palīdzība, kas tiks sniegta par visu nolīguma periodu (EUR 4,125 miljoni gadā salīdzinājumā ar EUR 3 miljoniem iepriekšējā protokola laikā), lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību zivsaimniecības nozarē un aizsargāto jūras teritoriju un krasta zonas aizsardzību. Tādējādi atbalsts nozarei ir palielinājies, lai stiprinātu Eiropas atbalstu, ko tā Mauritānijai sniedz, lai šī valsts īstenotu jauno nozares stratēģiju zvejas darbību ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.

Ar jauno vienošanos tiek atrisināti daži trūkumi, kas bija vērojami iepriekšējā protokolā, pie kura lietderības bija vēl daudz jāstrādā. Flotei noteikto ierobežojumu dēļ tika vāji izmantotas zvejas iespējas, kuras vēl vairāk pasliktināja Eiropas flotei tradicionālās zvejas, piemēram, galvkāju zvejas, iespēju likvidēšana.

Zvejas zonas čaulgliemju zvejas kuģiem un maziem pelaģiskās zvejas kuģiem ir pielāgotas tā, lai uzlabotu līdzāspastāvēšanu ar Mauritānijas floti, un tādējādi ir palielinātas zvejas iespējas melnā heka zvejas traleriem un kuģiem zvejai ar grunts āķu jedām.

Īpaši jāņem vērā tas, ka ir ieviesti grozījumi aprēķinos par to, cik lielam Mauritānijas personālam ir jābūt obligāti izvietotam uz Eiropas kuģu klāja. Lai gan 60 % lielais īpatsvars tiek saglabāts, tas tiek aprēķināts, neieskaitot štata vietas, kas paredzētas iekārtas apkalpojošam personālam, un tādējādi tiek atrisinātas ar Mauritānijas jūrnieku kvalifikācijas līmeni saistītās problēmas.

Ar jauno protokolu tiek arī uzlaboti nosacījumi kuģiem, kas zvejo tālu migrējošas sugas un kas tagad varēs zvejot saskaņā ar noteikumiem, kuri līdzināsies citām trešām valstīm piemērotiem noteikumiem, pieskaņojot noteikumus par kontroles pasākumiem un piekļuvi tiem, kas ir paredzēti atlikušajos tunzivs zvejas nolīgumos.

Ievērojami uzlabojumi protokolā ir iekļauti, lai padarītu skaidrāku metodi, saskaņā ar kuru tiek piemērots noteikums par to, ka Eiropas kuģiem ir jāziedo 2 % no pelaģisko sugu nozvejas grūtībās nonākušiem cilvēkiem.

Turklāt protokolā, jo īpaši tā 1. pantā, ir ietvertas radikālas izmaiņas, ar kurām tiek plānots uzlabot savstarpējo uzticēšanos un Eiropas flotes nediskriminēšanu salīdzinājumā ar ārvalstu flotēm, kas būtu panākams, nosakot ārvalstu flotēm tādus pašus saglabāšanas noteikumus, kādi tiek noteikti Kopienas flotei. Mauritānija apņemas panākt lielāku pārredzamību, publiskot visas publiskas un privātas vienošanās ar trešām valstīm, kā arī piešķirt Eiropas kuģiem preferenciālu piekļuvi savas zvejas pārpalikumam.

Referenta nostāja

Jaunais protokols salīdzinājumā ar iepriekšējo ir liels solis uz priekšu, un, ņemot vērā iepriekšējo gadu rūgto pieredzi, kad Mauritānija ļāva zvejot galvkājus ārvalstu flotēm, Eiropas flotei to liedzot, ir atzinīgi vērtējama Mauritānijas jaunā apņemšanās rīkoties pārredzami un paredzēt Eiropas flotei preferenciālu piekļuvi.

Vienošanās ar Mauritāniju būtu jāizmanto par paraugu nolīgumiem, ko Eiropas Savienība turpmāk slēgs ar citām trešām valstīm, tādēļ referents mudina Eiropas Komisiju rīkoties tikpat pārredzami visās divpusējās sarunās.

Šī protokola — svarīgākā, ko Eiropas Savienība līdz šim ir parakstījusi ar trešo valsti, — termiņa pagarināšana līdz četriem gadiem garantēs lielāku stabilitāti kuģiem, kas zvejo Mauritānijas ūdeņos.

Galvkāju kategorijas svītrošana no iepriekšējās vienošanās radīja ārkārtīgi krasas izmaiņas Eiropas flotei, kuru dēļ cita starpā pat tika demontēti kuģi, tādēļ referents aicina Komisiju cieši uzraudzīt situāciju attiecībā uz šīs kategorijas sugām, kā arī to, ka tiek stingri ievērots Eiropas flotei piešķirtais preferenciālais režīms attiecībā uz piekļuvi Mauritānijas zvejas pārpalikumam.

Turklāt, lai palielinātu Eiropas zvejnieku uzticēšanos jaunajam protokolam, ir ārkārtīgi svarīgi panākt pilnīgas garantijas attiecībā uz to, ka ārpuskopienas flotes tiks pakļautas tādiem pašiem tehniskajiem nosacījumiem par resursu saglabāšanu un pārvaldību un ka Mauritānija arī piemēros līdzvērtīgus finansiālus noteikumus attiecībā uz kuģu īpašnieku maksām un publisko finansiālo ieguldījumu.

Vēl viens ļoti pozitīvs elements ir lielāks līdzsvars starp finansiālo ieguldījumu un piešķirtajām zvejas iespējām. Tas kopā ar izmaiņām tehniskajos pasākumos ievērojami uzlabos ar Mauritāniju noslēgtā nolīguma izmaksu un ieguvumu attiecību.

Turklāt, pastiprinot atbalstu vietējai Mauritānijas zivsaimniecībai, tiek apliecināta Eiropas Savienības apņemšanās sekmēt flotes attīstību valstīs, ar kurām tā slēdz nolīgumus, kā arī vēlme eksportēt vides, ekonomikas un sociālās ilgtspējības modeli, ko tā ievēro savā zivsaimniecības politikā.

Lai gan referents atzinīgi vērtē sarunu vadītāju īstenotos centienus, viņš tomēr pauž nožēlu par to, ka Mauritānija ir iebildusi pret nozvejas izkraušanu La Luz/ Las Palmas ostā, liekot Eiropas flotei visu izkraušanu veikt Nuadibu (Nouadhibou), tādējādi radot būtisku kaitējumu nodarbinātībai iepriekšminētajā Kopienas ostā. Referents mudina Eiropas Komisiju pievērsties šīs problēmas risināšanai Apvienotās komitejas sanāksmēs, lai rastu risinājumu, kas ļauj nozveju izkraut Grankanārijas ostās, kurās tiek nodrošināti labāki apstākļi nozvejas kontrolei līdz brīdim, kad Mauritānija būs vairāk attīstījusi savu ostu infrastruktūru.

Minētajai komitejai būtu arī nopietni jāizpēta visas reālās iespējas palielināt Eiropas flotei piešķirtās nozvejas kvotas, ņemot vērā krājumu attīstību, un, ja tas iespējams, arī galvkāju kategorijai, pat ja sākotnēji šo sugu zveja notiek tikai eksperimentālos nolūkos, kā arī palielināt vēžveidīgo zvejas iespējas traleru flotei.

Referents arī mudina Komisiju sniegt stingru atbalstu Mauritānijas un Eiropas operatoru kopīgi īstenotajām iniciatīvām, piemēram, MACAPEL projektam, ar kuru ir izveidota uzņēmējdarbības partnerība, lai attīstītu un nostiprinātu augsta tehnoloģiskā līmeņa un ilgtspējīgu ražošanas struktūru pelaģiskās zvejas sektorā un citās ar to saistītās jomās Mauritānijā.

Šajā sakarībā referents vēlētos atgādināt par Eiropas Parlamenta rezolūciju par kohēzijas politikas nozīmi Eiropas Savienības attālākajos reģionos stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā (2011/2195(INI)), kurā tika uzsvērta nepieciešamība „rast īpašus inovatīvus veidus, kas iedrošina reālu reģionālo integrāciju, attālākajiem reģioniem un no tiem netālu esošām trešām valstīm īstenojot kopējas programmas un projektus”. 

Referents vēlētos norādīt arī to, ka nesenajā pašiniciatīvas ziņojumā par KZP ārējo dimensiju (2015/2091(INI)) Eiropas Parlaments prasīja, lai sarunas par divpusējiem nolīgumiem ar trešām valstīm sniegtu labumu tālākajiem reģioniem. Tas, ka daži no šiem reģioniem atrodas netālu no Mauritānijas ūdeņiem, pilnībā pamato zivsaimniecības nolīgumā ar Mauritāniju paredzēto īpašo attieksmi pret šiem reģioniem.17.3.2016

Attīstības komitejaS ATZINUMS

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar kuru uz četriem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku

(12773/2015 – C8-0354/2015 – 2015/0229(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: Ignazio Corrao

ĪSS PAMATOJUMS

Mauritānija ir viena no nabadzīgākajām un vismazāk attīstītajām valstīm pasaulē un saskaņā ar 2014. gada Tautas attīstības indeksu 187 valstu vidū ieņem 161. vietu. Zem nabadzības sliekšņa dzīvo 42 % iedzīvotāju (USAID).

Ekonomika joprojām ir vāja. Mauritānijā ir strukturāls pārtikas deficīts — lauksaimniecības zeme arvien vairāk pārtuksnešojas un nepietiek ražošanas līdzekļu, tādējādi lauksaimnieciski apstrādāt var tikai 0,5 % zemes. Šā iemesla dēļ ekonomikā lielāka aktivitāte notiek izrakteņu ieguves un zivsaimniecības jomā, nodrošinot aptuveni 5–10 % no gada IKP. Valstij ir zivīm pārpilnākie ūdeņi pasaulē, taču iespēja attīstīt ekonomiku, izmantojot šo dabas resursu, netiek pietiekami izmantota, jo Mauritānijas ostās izkrauj vai vietēji pārstrādā ļoti maz nozvejotā loma.

Trīsdesmit procenti iedzīvotāju (42,9 %) ir bezdarbnieki. Tādēļ atzinīgi jāvērtē Protokolā ietvertā prasība nolīgt Mauritānijas zvejniekus (60 % no garneļu zvejas kuģu un pelaģiskās zvejas traleru apkalpes).

2015. gada sākumā aptuveni 20–30 % iedzīvotāju cieta no būtiskas pārtikas apgādes nepietiekamības (ANO Pasaules Pārtikas programma). Sāhelas 2012. gada pārtikas krīzes dēļ vienai trešdaļai Mauritānijas iedzīvotāju (ap 1 miljonu) draudēja smagas un akūtas uztura nepietiekamības risks. Vairāk nekā 66 000 Mali bēgļu klātbūtne Mauritānijā turpina ietekmēt pārtikas nodrošinājuma jomu, jo notiek spiediens uz vietējiem pārtikas krājumiem un resursiem. Šajā saistībā Protokolā ir noteikts pienākums izdalīt 2 % no pelaģiskajā zvejā iegūtā loma cilvēkiem, kas cieš trūkumu.

Protokola spēkā esamības periods ir noteikts no 2015. līdz 2019. gadam. Šis nolīgums attiecas uz vairākām sugām. Finansiālais ieguldījums ir: EUR 55 000 000 gadā — piekļuvei un papildu EUR 4 125 000 gadā — ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanas atbalstam.

******

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieteikt sniegt piekrišanu priekšlikumam Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar kuru uz četriem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	15.3.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 2 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Louis Aliot, Nicolas Bay, Ignazio Corrao, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Louis-Joseph Manscour, Paul Rübig, Jan Zahradil, Joachim Zeller
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michèle Rivasi, Estefanía Torres Martínez

16.3.2016

Budžeta komitejaS ATZINUMS

Zivsaimniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas uz četriem gadiem paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku

(12773/2015 – C8-0354/2015 – 2015/0229(NLE))

Atzinuma sagatavotāja: Eider Gardiazabal Rubial

ĪSS PAMATOJUMS

2012.–2014. gada protokola piemērošanas laikposms ir beidzies 2014. gada 15. decembrī. Tādēļ, kamēr jaunais protokols nav parakstīts un netiek provizoriski piemērots, Eiropas flote ir pārtraukusi zvejas darbības Mauritānijas Islāma Republikas zvejas zonā.

Pamatojoties uz Padomes atļauju, Komisija sāka sarunas par to, lai ES vārdā atjaunotu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritāniju. Šīm sarunām noslēdzoties, 2015. gada 10. jūlijā tika parafēts jauns protokols. Protokols aptver četru gadu periodu no provizoriskās piemērošanas dienas, t. i., no parakstīšanas datuma.

Protokola galvenais mērķis ir piešķirt zvejas iespējas Eiropas Savienības kuģiem Mauritānijas ūdeņos, ņemot vērā pieejamos zinātniskos novērtējumus, it īpaši no Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF), un ievērojot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) zinātniskos atzinumus un ieteikumus, kā arī saskaņā ar pieejamo pārpalikumu.

Mērķis ir arī pastiprināt Eiropas Savienības un Mauritānijas sadarbību, lai izveidotu tādas partnerattiecības, kurās abu Pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Mauritānijas Islāma Republikas zvejas zonā. Paredzētais nozares atbalsts ir lielāks nekā iepriekšējā laikposmā — tas palielināts, lai palīdzētu Mauritānijas Islāma Republikai īstenot jauno valsts stratēģiju zvejas darbību ilgtspējīguma jomā.

Ikgadējā finansiālā ieguldījuma summa ir EUR 59 125 000, un to veido:

•  ikgadēja EUR 55 000 000 liela maksa par piekļuvi 261 500 tonnu lielai kopējai pieļaujamajai nozvejai protokola 1., 2., 3., 6. un 7. zvejas kategorijā un 20 000 tonnu lielam atsauces daudzumam 4. un 5. zvejas kategorijā;

•  ikgadējs EUR 4 125 000 liels atbalsts Mauritānijas Islāma Republikas zivsaimniecības nozares politikas attīšanai. Šis atbalsts ir saskaņā ar valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā un jo īpaši ar Mauritānijas vajadzībām zinātniskās un tehniskās sadarbības atbalstīšanas jomā, apmācības, zvejas uzraudzības, vides aizsardzības un attīstībai vajadzīgās infrastruktūras jomā.

******

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu projektam Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas uz četriem gadiem paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	16.3.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 2 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Monika Hohlmeier, Anneli Jäätteenmäki, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Indrek Tarand, Inese Vaidere, Marco Valli, Daniele Viotti, Marco Zanni, Auke Zijlstra, Stanisław Żółtek
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nils Torvalds

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	19.4.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Izaskun Bilbao Barandica, Anja Hazekamp, Maria Lidia Senra Rodríguez
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laura Ferrara