ZIŅOJUMS par kohēzijas politiku un pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai specializācijai (RIS3)

27.4.2016 - (2015/2278(INI))

Reģionālās attīstības komiteja
Referents: Ramón Luis Valcárcel Siso

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par kohēzijas politiku un pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai specializācijai (RIS3)

(2015/2278(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 4., 162. un 174. līdz 178. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk „Kopīgu noteikumu regula”)[1],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006[2],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr.1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006[3],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”[4],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu[5],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006[6],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005[7],

–  ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par pārdomātu specializāciju — izcilības centru tīklu izveidi kohēzijas politikas efektivitātei[8],

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā[9],

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. februāra brošūru „Investīciju plāns Eiropai. Jaunas vadlīnijas Eiropas strukturālo un investīciju fondu kombinēšanai ar ESIF”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 10. jūnija paziņojumu „Pētniecība un inovācija kā jaunas izaugsmes avoti” (COM(2014)0339),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. decembra paziņojumu „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana” (COM(2015)0639),

–  ņemot vērā 2014. gadā publicēto Komisijas rokasgrāmatu „Enabling synergies between European Structural and Investment Funds, Horizon 2020 and other research, innovation and competitiveness-related Union programmes” (Eiropas strukturālo un investīciju fondu, programmas „Apvārsnis 2020” un citu Savienības pētniecības, inovācijas un konkurences programmu sinerģijas veicināšana),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Reģionālās politikas ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētajā gudrā izaugsmē (COM(2010)0553),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. septembra paziņojumu „Inovācijas rezultātu noteikšana Eiropā — virzībā uz jaunu rādītāju” (COM(2013)0624),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 27. jūlija atzinumu „Aktīvas vecumdienas: inovācija — progresīva veselības aprūpe — labāka dzīves kvalitāte” (2012/C 225/05),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 30. jūlija atzinumu „Inovācijas plaisas mazināšana” (2013/C 218/03),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 20. novembra atzinumu „Pasākumi, ar ko atbalsta jaundibinātu augsto tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu izveidi” (2014/C 415/02),

–  ņemot vērā 2014. gadā publicēto Komisijas dienestu darba dokumentu ar vadlīnijām politikas veidotājiem un īstenošanas struktūrām „Enabling synergies between European Structural and Investment Funds, Horizon 2020 and other research, innovation and competitiveness-related Union programmes” (Eiropas strukturālo un investīciju fondu, programmas „Apvārsnis 2020” un citu Savienības pētniecības, inovācijas un konkurences programmu sinerģijas veicināšana) (SWD(2014)0205),

–  ņemot vērā izmēģinājuma projektu „Kohēzijas politika un sinerģija ar pētniecības un izstrādes fondiem: kāpnes uz izcilību”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta sagatavošanas darbību Austrummaķedonijas un Trāķijas reģionā (REMTh),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0159/2016),

A.  tā kā šajā ekonomikas, finanšu un sociālās krīzes laikā ES ir jāpastiprina centieni panākt pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi;

B.  tā kā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas stiprināšana ir viena no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīciju prioritātēm 2014.–2020. gadā; tā kā atbalsts inovācijai Eiropas Savienībā un dalībvalstīs ir ļoti dažāds, jo īpaši saistībā ar zināšanu un tehnoloģiju izmantošanu inovācijas veicināšanai;

C.  tā kā 2014.–2020. gada plānošanas periodā dalībvalstīm pirmo reizi tiek prasīts izstrādāt valsts un/vai reģionālas stratēģijas pārdomātai specializācijai, uzņēmējdarbības atklāšanas procesā iesaistot valsts un reģionālās pārvaldības iestādes un ieinteresētās personas, piemēram, augstākās izglītības iestādes, rūpniecības nozari un sociālos partnerus;

D.  tā kā pārdomāta specializācija apvieno un satuvina dažādus politikas virzienus, cita starpā uzņēmējdarbības, izglītības un inovācijas politiku, lai reģioni noteiktu un atlasītu prioritārās jomas, kurās jāveic investīcijas attīstībai un ar to saistītiem mērķiem, pievēršot uzmanību savām stiprajām pusēm un salīdzinošajām priekšrocībām;

E.  tā kā pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai specializācijai (RIS3) būtu jāpalīdz padarīt Eiropas ekonomiku konkurētspējīgāku, jāattīsta Eiropas pievienotā vērtība inovācijā, jārada vairāk labākas kvalitātes darbvietu un jāņem vērā jauna pieredze plašā jautājumu klāstā; tā kā tām būtu jāveicina paraugprakses izplatīšana un jauna uzņēmējdarbības gara attīstība apvienojumā ar funkcionējošu digitālo vienoto tirgu un pārdomātu specializāciju, kas varētu sniegt jaunas prasmes, zināšanas, inovāciju un nodarbinātību, lai labāk izmantotu pētniecības rezultātus un gūtu labumu no visu veidu inovācijas;

F.  tā kā RIS3 izstrāde ietver procesu, kurā tiek izstrādāti daudzu ieinteresēto personu īstenotas pārvaldības mehānismi, ar kuriem apzina teritoriālus apgabalus ar lielāko stratēģisko potenciālu, nosaka stratēģiskās prioritātes un izveido efektīvus uzņēmumu atbalsta pakalpojumus, lai maksimāli izmantotu reģiona uz zināšanām balstītas attīstības potenciālu;

G.  tā kā RIS3 veicina ES fondu efektīvu izmantošanu, ietekmē visas Savienības dalībvalstis un reģionus un dod iespēju izmantot visu reģionu potenciālu, tādējādi palīdzot Eiropas Savienībai cīņā pret inovācijas plaisu gan iekšēji, gan ārēji, lai ES kļūtu konkurētspējīgāka pasaules mērogā;

H.  tā kā savlaicīga un sekmīga RIS3 izstrāde dalībvalstīs ir lielā mērā atkarīga no valstu aizvien lielākās administratīvās spējas plānošanā, budžeta veidošanā, īstenošanā un novērtēšanā saskaņā ar politikas pamatnosacījumiem un ar mērķi veicināt privātās investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijā; tā kā šajā izstrādē ir jāņem vērā tas, ka pārdomātas specializācijas stratēģiju sākotnējie novērtējumi atklāj nekonsekventu ainu, jo īpaši attiecībā uz prioritāšu izvēli, kas bieži tiek uzskatīta par pārlieku vispārīgu vai nepietiekami saistītu ar reģiona ekonomikas un inovācijas struktūrām, kas nozīmē, ka pārdomātas specializācijas stratēģijas šajā ziņā ir jāuzlabo;

I.  tā kā RIS3 platforma atbalsta augšupējas un līdzinieku pieredzes apmaiņas un zināšanu nodošanu dalībnieku reģionu starpā; tā kā šis process ir jānosaka par prioritāru turpmāko pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādē un īstenošanā,

RIS3 svarīgā loma kohēzijas politikas ieguldījumā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai

1.  uzsver, ka pārdomātas specializācijas stratēģijas atbalsta Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) tematisko koncentrāciju un stratēģisko plānošanu un rosina izteiktāku orientēšanos uz darbības rezultātiem vietējā mērogā, tādējādi veicinot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu; uzsver, ka šo stratēģiju mērķis ir panākt ar zināšanām pamatotu un ilgtspējīgu izaugsmi, līdzsvarotu attīstību un kvalitatīvas darbvietas visos reģionos, ne vien attīstītās teritorijās, bet arī pārejas reģionos, kā arī mazāk attīstītos, lauku un salu reģionos;

2.  pieprasa pilnībā ievērot jaunos noteikumus par ex ante nosacījumiem ESI fondu līdzekļu piešķiršanai, lai pārdomātas specializācijas stratēģijas būtu rezultatīvas;

3.  aicina visus iesaistītos dalībniekus izstrādāt RIS3, pamatojoties uz katra reģiona spēju, resursu un kompetenču analīzi, un galveno uzmanību pievērst uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanai, lai noteiktu jaunas nišas vai salīdzinošas priekšrocības pārdomātai specializācijai, izvairīties no piespiedu un mākslīgas pārmērīgas specializācijas un veicināt stiprāku publiskā un privātā sektora partnerību, vienlaikus nepieļaujot iespējamus interešu konfliktus starp privāto un publisko sektoru;

4.  atbalsta plašu inovācijas definīciju, proti, inovācija nozīmē idejas pārvēršanu jaunā vai uzlabotā produktā vai pakalpojumā, ko laiž tirgū, jaunā vai uzlabotā darbības procesā, ko izmanto rūpniecībā vai tirdzniecībā, vai jaunā pieejā sociālajiem pakalpojumiem;

5.  prasa reģioniem izstrādāt inovatīvu atbalsta pakalpojumu shēmas, kuru mērķis ir papildināt vai aizvietot esošos atbalsta pakalpojumus, lai konkrēts reģions varētu pilnībā īstenot savu konkurētspējas potenciālu, palīdzēt uzņēmumiem apgūt jaunas zināšanas un tehnoloģijas, lai saglabātu konkurētspēju, un nodrošināt, ka pētniecības un inovācijas resursi sasniedz kritisko masu;

6.  prasa Komisijai pielāgot Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu, lai ESI fondi varētu piedāvāt izcilības zīmoga nosacījumus;

7.  prasa valstu iestādēm ieguldīt reģionālajā izlūkošanā un lielapjoma datizracē, lai tās varētu gan apliecināt savas unikālās konkurētspējas priekšrocības, gan izprast tendences saistībā ar reģionāliem uzņēmumiem globālajā vērtību ķēdē;

8.  uzskata, ka Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD izveidotajai S3 platformai, kas atrodas Kopīgajā pētniecības centrā Seviljā, ir svarīga loma reģionu konsultēšanā par to inovācijas stratēģijām un attiecīgu kritēriju noteikšanā, palīdzības sniegšanā atpalikušiem reģioniem un daudzlīmeņu pārvaldības un reģionu sinerģijas veicināšanā, sniedzot informāciju, metodoloģiju, specializētas zināšanas un ieteikumus politikas veidotājiem valsts un reģionālā līmenī; uzsver, ka šai platformai būtu pastāvīgi jācenšas atjaunināt savu datubāzi, ņemot vērā reģionu un pilsētu vietējās vajadzības, īpatnības un prioritātes;

9.  uzskata, ka S3 platformai Seviljā būtu jāpievērš īpaša uzmanība atpalikušiem reģioniem un jo īpaši jāpalīdz izveidot un virzīt to stratēģijas;

10.  uzskata, ka mazākiem reģioniem ir problemātiskāk izstrādāt un īstenot stratēģijas, un aicina sagatavot priekšlikumus nolūkā palielināt atbalstu šādiem reģioniem, lai uzlabotu S3 stratēģiju īstenošanu un paraugprakses apmaiņu;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija pēdējā laikā pievērš uzmanību atpalikušiem reģioniem, kas izpaužas kā nesenais izmēģinājuma projekts saistībā ar Eiropas Parlamenta sagatavošanas darbību Austrummaķedonijas un Trāķijas reģionā, kura līdz 2017. gada beigām tiks paplašināta, aptverot reģionus no astoņām dalībvalstīm;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD izveidotās platformas Regional Innovation Monitor Plus (RIM Plus) darbības turpināšanu, Pētniecības un inovācijas ĢD veikto Pētniecības un inovācijas observatorijas(RIO) izveidi un ar dažādām politikas jomām saistītos Kopīgā pētniecības centra ĢD (EK) zināšanu centrus, kas sniedz visaptverošus datus, rādītājus un pamatnostādnes valstu un reģionālajām S3 ieinteresētajām personām;

13.  ar nepacietību gaida turpmāku informāciju par Eiropas Inovācijas padomi (EIC), kuras uzdevums ir izveidot vienas pieturas aģentūru inovatoriem un līdz ar to saikni starp zinātnes sasniegumiem un uzņēmumu un sabiedrisko iestāžu vajadzībām Eiropā;

14.  atgādina, ka publiskais finansējums joprojām ir spēcīgs inovācijas dzinējspēks; aicina attiecīgās iestādes būt piesardzīgām saistībā ar finanšu instrumentu pastiprinātāku izmantošanu, jo inovācijai nevajadzētu būt vērstai tikai uz dotācijām, bet būtu jāvar arī apzināt citus finansējuma veidus, piemēram, aizdevumus un garantijas, un jāpanāk līdzsvars starp dotācijām un citiem finansējuma veidiem (publisko un privāto finansējumu);

Daudzlīmeņu pārvaldība un tās spējas

15.  pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis ir nolēmušas īstenot valsts RIS3, nedodot iespēju vietējām un reģionālām iestādēm izveidot savu viedokli un tādējādi kaitējot augšupējam uzņēmējdarbības atklāšanas procesam, kam vajadzētu būt RIS3 stratēģiju neatņemamai daļai; uzsver reģionālas pieejas nozīmību, jo RIS3 īstenošana var būt sekmīga tikai tad, ja tā balstās uz vietējiem un reģionāliem resursiem; aicina attiecīgās dalībvalstis no jauna apsvērt valsts RIS3 stratēģiju aizvietošanu ar reģionālām stratēģijām, lai nezaudētu izaugsmes iespējas, un pieprasa attiecīgā gadījumā labāk koordinēt valsts un reģionālās S3 stratēģijas, lai, ja nepieciešams, tās pielāgotu ilgtspējīgas attīstības turpmākajām vajadzībām un prasībām, jo īpaši pārtikas un enerģētikas nozarēs; pauž nožēlu, ka KNR 5. pantā ietvertais partnerības princips ne vienmēr ticis ievērots; aicina dalībvalstis visos partnerības nolīguma un darbības programmu sagatavošanas un īstenošanas posmos ievērot partnerības principu;

16.  uzskata, ka valdības un attiecīgo reģionālo dalībnieku sadarbības kvalitāte izšķiroši ietekmēs stratēģiju RIS3 un ievērojami samazinās nepareizu prioritāšu izvēles risku; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi apspriesties ar uzņēmumiem, jo īpaši MVU, jo inovācijas redzējums varēs būt sekmīgs tikai tad, ja uzņēmumiem būs atbilstošs potenciāls redzējuma īstenošanai praksē;

17.  uzsver — lai sekmētu augšupējas pieejas izmantošanu reģionālajās stratēģijās, svarīga ir labāka koordinācija starp visiem pārvaldības līmeņiem, tostarp starp visām pārdomātas specializācijas iestādēm un ieinteresētajām personām, kā arī ekspertiem, pilsonisko sabiedrību un galalietotājiem nolūkā mainīt vienpatņa mentalitāti; norāda, ka nespēja pielāgot attiecīgos dalībvalstu regulējumus rada šķēršļus investīcijām pētniecībā un izstrādē;

18.  norāda uz pilsoniskās sabiedrības līdz šim ierobežoto lomu RIS3 stratēģijās un aicina veicināt tās līdzdalību, izmantojot platformas un sadarbības partnerības, jo tas var palīdzēt labāk sagatavot stratēģijas, pastiprināt sadarbību ar sabiedrību un nodrošināt labāku pārvaldību;

19.  uzsver ciešas koordinācijas nozīmību visā īstenošanas posmā no darbības programmām līdz RIS3;

20.  pieprasa ciešāku dialogu un sadarbību starp ES iestādēm (EP un Padome), kā arī īstenošanas līmenī (Komisija un valstu īstenošanas iestādes), lai panāktu labvēlīgus nosacījumus inovācijai un pētniecībai un stiprinātu RIS3 īstenošanu saistībā ar gaidāmo daudzgadu finanšu shēmas 2014. gadam novērtēšanu;

21.  aicina Komisiju un citas attiecīgās iestādes sniegt papildu palīdzību RIS3 stratēģijas īstenošanā tām dalībvalstīm, kurām tā vajadzīga;

22.  prasa turpināt centienus veicināt mentalitātes maiņu un popularizēt novatoriskas politikas pieejas, lai sekmētu sadarbību reģiona iekšienē, kā arī starpreģionālo, ārpusreģionālo, pārrobežu un transnacionālo sadarbību, cita starpā ar makroreģionu palīdzību, izmantojot tādus instrumentus kā Interreg, lai turpinātu palielināt šīm stratēģijām piemītošo Eiropas pievienoto vērtību;

23.  atgādina, ka ir svarīgi uzsvērt sociālās inovācijas nozīmību, jo tā var palīdzēt izveidot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un kultūras, tādā veidā radot piemērotu vidi aprites ekonomikas īstenošanai;

24.  aicina Komisiju sniegt paziņojumu, kas vienlaikus attiektos gan uz RIS3 stratēģiju pievienoto vērtību, gan uz šo stratēģiju īstenošanu darba programmās, un pēc tam saskaņā ar septīto kohēzijas ziņojumu sniegt priekšlikumus turpmākai rīcībai;

25.  pauž nožēlu, ka reģioni savstarpēji nesadarbojas, pamatojoties uz pārdomātas specializācijas tematu; norāda, ka vienotais stratēģiskais satvars sniedz iespēju šādai sadarbībai ārpus paša reģiona izmantot līdz 15 % to fondu līdzekļu, kuri pieejami saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds); uzsver, ka atbilstoši minētās regulas 16. panta 3. punktam sagatavotais ziņojums „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana” parāda, ka šī iespēja līdz šim nav pietiekami izmantota; aicina dalībvalstis un reģionālās iestādes vairāk izmantot piedāvātās iespējas;

26.  prasa izstrādāt elastības un koordinācijas mehānismus RIS3 procesa rezultātu saistīšanai ar programmas „Apvārsnis 2020” un citu programmu īstenošanu; mudina reģionus iesaistīties tādos transnacionālās sadarbības veidos kā iniciatīva Vanguard, izcilības zīmogs, zināšanu apmaiņas platforma (KEP), S3 platformas, kāpnes uz izcilību un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) koplietošanas centru reģionālās inovācijas shēmas; prasa veicināt stratēģisko kopu partnerību attīstību nolūkā sekmēt investīcijas, uzlabot koordināciju, radīt sinerģiju un sekmēt viedokļu apmaiņu, lai nepieļautu dublēšanos un publisko resursu neefektīvu izmantošanu;

27.  mudina valstu un Eiropas iestādes turpināt inovācijas plaisas uzraudzību, ne tikai attiecībā uz atšķirībām starp ES dalībvalstīm un starp NUTS 2 reģioniem, bet arī — un aizvien lielākā mērā — dalībvalstīs;

28.  uzskata, ka būtu jāvienkāršo procedūras un jāmazina sastrēgumposmi stratēģiju administratīvajā procesā;

29.  aicina attiecīgās iestādes visos līmeņos vienkāršot procedūras un mazināt sastrēgumposmus stratēģiju administratīvajā procesā; mudina ieguldīt cilvēkkapitālā, cita starpā īstenojot ES reģionu partnerības, lai palielinātu administratīvās spējas un sekmīgi pārvaldītu, īstenotu un uzraudzītu RIS3 procesu, vienlaikus nepieļaujot papildu pārvaldes līmeņu izveidi; mudina iestādes dot priekšroku pētniecībai un inovācijai reģionos, kam ir atbilstošs potenciāls, taču kuros šajā jomā trūkst investīciju;

30.  mudina reģionus un dalībvalstis intensificēt tehniskajai palīdzībai pieejamā budžeta izmantošanu, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu RIS3 īstenošanu;

31.  atgādina, ka pārdomātas specializācijas stratēģijām arī vajadzētu būt spēcīgam instrumentam, ar ko risināt sociālās, vides, klimata un enerģētikas problēmas un veicināt zināšanu pārnesi un tehnoloģiju dažādošanu;

Labāka sinerģija izaugsmei un darbvietu izveidei

32.  kritizē ESI fondu un citu ES finansēšanas instrumentu sinerģijas trūkumu, kas kavē ES finansējuma koordināciju, saskaņotību un integrāciju, kā arī mazina šā finansējuma sniegtos rezultātus un ietekmi; prasa pievērst vairāk uzmanības stratēģiskas pieejas sinerģijai uzlabošanai un pētīt, kā to sasniegt, un ņemt vērā finansēšanas instrumentu apvienošanu, papildināmību un potenciālu tādā veidā, lai nodrošinātu, ka ES garantijas investīciju platformu finansēšanai tiek izmantotas pilnvērtīgi;

33.  uzsver nepieciešamību turpināt un padziļināt trīskāršās un četrkāršās spirāles pieejas pārdomātai specializācijai reģionālā līmenī, iesaistot publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumus, universitātes un iedzīvotājus; uzsver, ka būtu jānostiprina abu pēdējo minēto dalībnieku kopumu — t. i., augstākās izglītības / pētniecības iestāžu un iedzīvotāju organizāciju — loma saistībā ar jaunu ES plānošanu un jauniem finansēšanas veidiem;

34.  prasa palielināt atbalstu MVU un jaunizveidotiem uzņēmumiem, jo pārliecinošs vairākums šo uzņēmumu ir revolucionāras inovācijas priekšgalā, kā arī sniedz būtisku ieguldījumu vietējā talanta atpazīšanā dažādās jomās un jauniešu nodarbinātībā;

35.  atbalsta pastāvīgus mēģinājumus rast uzticamus rādītājus inovācijas rezultātu uzraudzībai visos pārvaldības līmeņos, labāk izmantojot un koordinējot Eurostat un citu attiecīgo Komisijas ĢD resursus, kā arī ņemot vērā ESAO, ESPON un citu nozares dalībnieku, piemēram, valstu statistikas biroju, sasniegumus;

36.  uzsver, ka ESI fondu, programmas „Apvārsnis 2020” un ESIF līdzekļu saskaņota un papildinoša izmantošana atbilstoši Komisijas 2016. gada februārī izdotajām pamatnostādnēm par ESI fondu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda papildināmību sniedz lielisku iespēju sekmēt inovāciju reģionālā, valstu un ES līmenī, padarot pievilcīgākas investīcijas pētniecībā un inovācijā, lai publiskā finansējuma papildināšanas nolūkā piesaistītu privāto kapitālu; aicina vietējās un reģionālās iestādes pilnībā izmantot minēto instrumentu apvienošanas iespējas;

37.  prasa rīkoties, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga sinerģijas panākšanai starp dažādiem politikas pasākumiem un instrumentiem, kuri pieejami saistībā ar RIS3, piemēram, kohēzijas politiku 2014.–2020. gadam, pārdomātas specializācijas platformu, Eiropas kopu novērošanas centru, Eiropas inovācijas partnerību, Eiropas stratēģiju forumu, svarīgām pamattehnoloģijām (KET) un pētniecības infrastruktūru;

38.  mudina reģionus, īstenojot savas RIS3, stiprināt atvērtas inovācijas mentalitāti un ekosistēmas veida sadarbību, pamatojoties uz četrkāršās spirāles modeli;

39.  uzsver, ka ir svarīgi pielāgot izglītību un pētniecību faktiskajām tirgus vajadzībām, cenšoties nodrošināt, ka jaunās inovācijas atbilst pieprasījumam un sekmē ekonomikas izaugsmi;

Viedas pilsētas kā RIS3 katalizatori

40.  atkārtoti norāda, ka ES pilsētu teritorijām ir svarīga loma Savienības ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, tām darbojoties kā dažādu dalībnieku un nozaru mezgliem, apvienojot pārdomātas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes uzdevumus un iespējas un esot līderēm integrētas un teritoriālas politikas pieejas īstenošanā; uzsver pilsētu teritoriju nozīmību cilvēkresursu, infrastruktūras un ieguldījumu potenciāla veicināšanā inovācijas kopu attīstībai;

41.  aicina Komisiju, izstrādājot Eiropas pilsētprogrammu, ņemt vērā RIS3 un citas inovācijas programmas, jo īpaši iniciatīvu par integrētiem teritoriālajiem ieguldījumiem, lai radītu sinerģiju un spēcīgas saiknes resursu efektīvai izmantošanai;

42.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt inovatīvu starpnozaru, trīskāršās spirāles un pārrobežu sadarbību saistībā ar Eiropas mēroga problēmjautājumiem, lai reģionus un pilsētas padarītu viedākus, zaļākus un patīkamākus dzīvei un darbam;

43.  uzsver, ka ir jāturpina attīstīt un visā Eiropā izplatīt viedu un savienotu pilsētu koncepciju; atzinīgi vērtē Nīderlandes ES prezidentūras ieceri izveidot augšupēju pieeju, dodot pilsētām iespēju izstrādāt ES pilsētprogrammu, to koordinējot ar reģionālām iestādēm, un no viedām pilsētām kļūt par teicamām pilsētām; šajā sakarībā atbalsta Amsterdamas pakta sagatavošanu, kurā galvenā vērība veltīta ilgtspējīgai izaugsmei un darbvietu izveidei, visu pušu, iedzīvotāju un sociālo organizāciju saikņu stiprināšanai un ilgtspējīgas un sociāli iekļaujošas attīstības veicināšanai;

44.  vērš uzmanību uz dažādu pilsētu sadarbības un zināšanu apmaiņas shēmu veicināšanu pārdomātas specializācijas un inovācijas nozarē, piemēram, Komisijas atbalstīto shēmu „Open and Agile Smart Cities” (atvērtas un aktīvas viedās pilsētas);

45.  atbalsta Komisijas un Padomes iniciatīvas, atbalstot ES pilsētprogramu saistībā ar Amsterdamas paktu; aicina Komisiju veicināt pilsētpolitikas un reģionālās politikas saskaņotību; prasa Komisijai septītajā kohēzijas ziņojumā nākt klajā ar priekšlikumiem viedo pilsētu iniciatīvu un metodoloģijas un RIS3 saskaņošanai;

Uzraudzība un novērtēšana

46.  norāda — lai gan vairākums reģionu ir pieņēmuši RIS3, daudziem no tiem vēl ir jāstrādā, lai izpildītu ex ante nosacījumu prasības; galvenās problēmas šajā sakarībā ir uzraudzības mehānisms, budžeta sistēma un pasākumi, ar ko stimulēt privātā sektora investīcijas pētniecībā un inovācijā;

47.  atgādina lēmumu pieņēmējiem vietējā un reģionālā līmenī par to, cik svarīga ir viņu apņemšanās izmantot RIS3 kā ekonomikas pārveides instrumentu savā reģionā, tādējādi ietekmējot arī ES politiku;

48.  atzinīgi vērtē to, ka šajās reģionālajās stratēģijās tiek pievērsta uzmanība enerģētikai, veselībai, informācijas un sakaru tehnoloģijām, progresīviem materiāliem, pārtikai, pakalpojumiem, tūrismam, ilgtspējīgai inovācijai un transportam, uz bioloģiskiem resursiem balstītai ekonomikai, ražošanas sistēmām un kultūras un radošajām nozarēm, kā arī citām specializācijām un sevišķi konkurētspējīgām nozarēm konkrētā reģionā; tomēr pauž nožēlu par detalizācijas trūkumu daudzās stratēģijās un prasa uzlabot prioritāšu noteikšanas procesu, tādā veidā novēršot risku, ka visās stratēģijās uzmanība tiks pievērsta vieniem un tiem pašiem jautājumiem; prasa izstrādāt stratēģijas ne tikai augstajām tehnoloģijām, bet arī zemajām tehnoloģijām un sociālajai inovācijai un mudina visas ieinteresētās personas meklēt saiknes starp nozarēm, jo tās var veicināt inovāciju;

49.  uzskata, ka pārdomātas specializācijas stratēģijām paredzētu valsts novērošanas centru veicināšana var palīdzēt izveidot spēcīgāku rādītāju sistēmu RIS3 uzraudzībai, jo īpaši attiecībā uz metodoloģiju un apmācību;

50.  piezīmē, ka dažās RIS3 trūkst pietiekamas dokumentācijas, lai parādītu attiecīgā reģiona unikālās priekšrocības konkurētspējas ziņā, savukārt citās nav sniegti pierādījumi attiecībā uz ieinteresēto personu spēju atbalstīt uzņēmumus inovācijas jomā vai pētnieku spēju veikt lietišķo pētniecību vai rast komerciālu pielietojumu gūtajiem rezultātiem; arī norāda, ka dažiem reģioniem ir plašas stratēģijas un vienkāršoti uzraudzības rādītāji; tāpēc mudina palielināt publisko iestāžu spēju vākt un novērtēt attiecīgo saņemto informāciju, kā arī sekmēt reģionu un centrālo iestāžu saskaņotus centienus noteikt un standartizēt pašreizējās datubāzes un darīt tās pieejamas ieinteresētajām personām;

51.  aicina ES un dalībvalstis izmantot pašreizējos instrumentus, piemēram, Kopienas inovācijas apsekojumu (CIS), lai veiktu stratēģiju īstenošanas regulāru (gada un vidusposma) uzraudzību gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā, un iesaistīt procesā visas ieinteresētās personas, arī pilsonisko sabiedrību; norāda, ka reģioni un dalībvalstis saskaras ar līdzīgām problēmām, kas attiecas uz uzraudzības novērtēšanu, un aicina reģionus regulāri publicēt ziņojumus par savu mērķu sasniegšanu, lai labāk analizētu RIS3 ietekmi un nodrošinātu uzraudzības informācijas pārredzamību un publisku pieejamību; tomēr apzinās, ka stratēģijas dos rezultātus tikai pēc daudziem gadiem un ka agrīna uzraudzība tāpēc būtu jāpielāgo pamatotām gaidām;

52.  mudina reģionus un dalībvalstis rīkoties proaktīvi un laikus īstenot rīcības plānus, ņemot vērā, ka 2016. gada decembris ir mērķa datums attiecībā uz atbilstību ex ante nosacījumiem; prasa, lai tie saistībā ar pastāvīgu RIS3 pārskatīšanu izveidotu un īstenotu uzraudzības mehānismu, kas būtu vērsts uz tādu investīciju nišu noteikšanu, kurās reģionālie inovācijas dalībnieki var gūt un saglabāt konkurētspējas priekšrocības;

53.  uzskata, ka kopīga dalība attiecīgo instrumentu uzraudzīšanā un novērtēšanā saistībā ar RIS3, kā arī uzraudzības un novērtēšanas saskaņošana, lai ziņotu par dažādiem instrumentiem, var ievērojami palīdzēt šajā jomā; tāpēc aicina visas ieinteresētās personas un lēmumu pieņēmējus radīt sinerģiju un izstrādāt kārtību, kādā vākt un sintezēt datus attiecībā uz konkrētās RIS3 iekļautām politikas jomām un instrumentiem;

54.  atgādina, ka „uz papīra laba stratēģija” sniegs gaidītos rezultātus tikai tad, ja tiks īstenoti atbalsta pakalpojumi uzņēmumiem;

Galvenās atziņas un RIS3 nākotne

55.  pauž nožēlu, ka RIS3 bieži atzīst vajadzību palīdzēt uzņēmumiem izmantot visu veidu inovāciju, bet pēc tam tiek atbalstīta tikai inovācija, kuras pamatā ir tehnoloģiskās zināšanas; šajā sakarībā ierosina, ka RIS3 būtu jāapsver inovācija arī citās jomās, piemēram, pakalpojumu un radošajā nozarē, un atgādina par visu veidu inovācijas sistēmu un iestāžu nozīmību neatkarīgi no to lieluma, kā arī par to saiknes ar vietējām un reģionālām kopām nozīmību;

56.  norāda, ka RIS3 ir labi jāīsteno, lai ar tām mazinātu inovācijas plaisu un veicinātu darbvietas un izaugsmi Eiropā; uzsver, ka šajā nolūkā ir ļoti svarīgi veicināt augšupējas stratēģijas un pastiprināt RIS3 potenciāla pārbaudi visos pārvaldības līmeņos; šajā sakarībā uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāiesaista savi valsts statistikas biroji, lai palīdzētu reģioniem izstrādāt novērtēšanas un uzraudzības mehānismus;

57.  uzskata, ka visos ar stratēģijām saistītajos procesos, arī uzraudzības un novērtēšanas procesā, ir jāizmanto līdzdalības pieeja, jo tā paplašinās sadarbības iespējas RIS3 mērķu sasniegšanai;

58.  mudina ES un dalībvalstis neaizmirst, ka šim instrumentam ir jābūt dzīvotspējīgam, funkcionālam un efektīvam, lai nepieļautu, ka uz labuma saņēmējiem gulstas birokrātijas slogs;

59.  aicina Komisiju mudināt uz stratēģiju pārskatīšanu 2017. gadā, lai palielinātu to efektivitāti un lietderību un lai saņemtu informāciju par to ieguldījumu turpmākajā kohēzijas un pētniecības un inovācijas politikā pēc 2020. gada, ņemot vērā pieredzi, kas gūta stratēģiju īstenošanas pirmajos gados; aicina Komisiju sākt sabiedrisko apspriešanu un pirms septītā kohēzijas ziņojuma sagatavošanas organizēt Eiropas mēroga konferenci, iesaistot Parlamentu, Reģionu komiteju un citas ieinteresētās personas;

60.  atzīst, ka pārdomātas specializācijas stratēģijas var būt jaudīgi instrumenti, ar ko risināt enerģētikas problēmas, resursefektivitātes un energodrošības jautājumus;

61.  aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt S3 platformas lomu, palīdzēt stratēģiju detalizācijas palielināšanā un turpināt pievērst uzmanību privāto investīciju sviras efekta nozīmībai;

62.  prasa Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD un S3 platformai sagatavot un plaši izplatīt īsu politikas dokumentu par līdzšinējo pieredzi ar RIS3, pievēršot uzmanību šādiem jautājumiem: 1) gūtās pieredzes SVID analīze; 2) reģionu gūtā pieredze un galvenās konstatētās nepilnības attiecībā uz katru no RIS3 rokasgrāmatā aprakstītajiem sešiem posmiem; 3) ieteikumi un standartizēti modeļi pastāvīgai RIS3 uzlabošanai, lai labāk sagatavotu stratēģijas pēc 2020. gada, un 4) RIS3 sekmīgai izstrādei un īstenošanai vajadzīgo cilvēkresursu spējas; uzskata, ka būtu jāveicina un jāatbalsta pētniecības un inovācijas jautājumos iesaistīto reģionālo tīklu darbība gūto sekmju un pieredzes popularizēšanā, lai reģionos visos līmeņos nostiprinātu attiecīgo domāšanu;

63.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

PASKAIDROJUMS

I.  Ziņojuma politiskais konteksts

Ekonomikas lejupslīdes un no tās izrietošo budžeta ierobežojumu laikā, kā arī aizvien spēcīgākas pasaules mēroga konkurences apstākļos ir sevišķi svarīgi, lai Eiropas Savienība turpinātu uzlabot savas inovācijas spējas.

Iepriekšējā parlamentārā sasaukuma laikā Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), atbalstot tematisko mērķi Nr. 1, noteica, ka reģioniem savs ieguldījums pētniecībā, attīstībā un inovācijā ir jākoncentrē, izmantojot pārdomātas specializācijas stratēģijas 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Tāpēc RIS3 ir ex ante nosacījums, kas dalībvalstīm un ES reģioniem ir jāievēro, lai saņemtu Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) līdzekļus. Visiem Eiropas reģioniem ir RIS3 stratēģija. Šīs stratēģijas tika izstrādātas un sāktas īstenot 2014. un 2015. gadā.

II.  Stratēģijas RIS3 tiesiskais regulējums

Ja rīcības programmu apstiprināšanas laikā nebija valsts vai reģionālu inovācijas stratēģiju, tika izveidoti rīcības plāni, lai nodrošinātu šādas stratēģijas izstrādi un īstenošanu, jo RIS3 ir ex ante nosacījums saskaņā ar 2014.–2020. gada periodam piemērojamajiem tiesību aktiem.

Turklāt ir jābūt izpildītiem turpmāk minētajiem priekšnoteikumiem:

•  stratēģija ir jāizstrādā spēcīgai pārvaldības sistēmai;

•  stratēģijas pamatā jābūt SVID analīzei, lai resursus koncentrētu ierobežotam skaitam pētniecības un inovācijas prioritāšu;

•  tajā jāiekļauj pasākumi, ar ko stimulēt privātus ieguldījumus pētniecībā, tehnoloģijās un attīstībā;

•  tajā jāiekļauj uzraudzības un pārskatīšanas sistēma;

•  dalībvalstis pieņems regulējumu, nosakot pētniecībai, attīstībai un inovācijai pieejamos budžeta resursus, cita starpā, daudzgadu plānu ar ES prioritātēm saistīto ieguldījumu iekļaušanai budžetā un prioritāšu noteikšanai (Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskais forums — ESFRI).

2014. gadā reģioni sāka izstrādāt un publicēt savas RIS3 stratēģijas. Tagad, kad stratēģijas ir publicētas un ir sākts tās īstenot, ir jāmācās no gūtās pieredzes, un mēs varam censties labāk virzīt turpmākajos gados īstenojamās darbības, lai RIS3 stratēģijas padarītu efektīvākas un lietderīgākas. Ziņojumā ir pievērsta uzmanība galvenajām jomām, kurās būtu jāveic RIS3 uzlabojumi.

III.  Stratēģijas galvenie aspekti referenta skatījumā

RIS3 svarīgā loma kohēzijas politikas ieguldījumā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai

Ņemot vērā pašreizējo situāciju saistībā ar RIS3 stratēģijām Eiropā, jāuzsver daži jautājumi nolūkā pilnveidot stratēģijas.

RIS3 stratēģijas būtu pastāvīgi jāpārskata. Mēs runājam par inovāciju, jomu, kas nepārtraukti mainās. Tāpēc ir svarīgi stratēģijas pastāvīgi pielāgot pārmaiņām specializācijas jomā.

Svarīgi arī norādīt uz jomām, kam stratēģijās būtu jāpievērš īpaša uzmanība: katra reģiona prioritāšu, stipro pušu un potenciāla analīze, četrkāršās spirāles iekļaušana stratēģiju noteikšanā, metodoloģijas izmantošana, kvantitatīvas un kvalitatīvas regulāras uzraudzības attīstība, līdzdalības procesa attīstība, ieinteresēto personu uzaicināšana, īpaši attiecībā uz privāto sektoru, publiskā un privātā sektora dalībnieku sinerģijas radīšana, visu līmeņu pārvaldības un dienestu koordinācija un alternatīvu finansējuma veidu piesaiste.

Šajā sakarībā ļoti svarīga loma ir S3 platformai Seviljā, jo tā veic būtiskas funkcijas, nodrošinot informāciju, metodoloģiju, ekspertīzi un konsultācijas valstu un reģionālās politikas veidotājiem, kā arī veicinot savstarpēju pieredzes apmaiņu un transnacionālu sadarbību, un sniedz ieguldījumu akadēmiskajās diskusijās par pārdomātas specializācijas jēdzienu.

S3 platforma arī veic svarīgu uzdevumu, ne vien konsultējot reģionus par to stratēģijām, bet arī palīdzot atpalikušajiem reģioniem pilnveidot un mērķtiecīgi virzīt to stratēģijas.

Pārdomātu stratēģiju valsts novērošanas centru veicināšana kopā ar S3 platformu var palīdzēt izveidot spēcīgāku rādītāju sistēmu RIS3 uzraudzībai, lai ar tehnisko palīdzību uzlabotu konkrētai jomai paredzētu stratēģiju izstrādi, īpaši pievēršot uzmanību metodoloģijai un apmācībai, konstatēt progresu uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanā reģionos un izvairīties no tradicionālām un vispārinošām stratēģijām.

Tāpat jāuzsver, ka būtiska nozīme ir administratīvo procesu vienkāršošanai un to kavēkļu samazināšanai. Šajā sakarībā svarīgi uzsvērt, ka publiskā sektora iestāžu administratīvās spējas un civildienesta stabilitāte ir būtiska stratēģiju efektīvai īstenošanai. Svarīgi arī uzsvērt, ka vāja politikas koordinācija var kaitēt stratēģiju sekmīgai īstenošanai un apdraudēt efektīvu politikas pārvaldību.

Novatoriskas zināšanas var izmantot, lai ievērojami stiprinātu publisko iestāžu administratīvās spējas, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī, cita starpā, vairāk izmantojot jaunās tehnoloģijas un rosinot vienkāršotu procedūru izmantošanu, lai tiktu uzlabotas minēto iestāžu spējas sniegt sabiedrībai kvalitatīvus pakalpojumus.

Daudzlīmeņu pārvaldība

Ņemot vērā programmu skaitu un nepieciešamību efektīvi izmantot resursus, ir svarīgi mainīt mentalitāti — kas sekmēs reģionu sadarbību — un īstenot augšupēju pieeju. Vajadzētu vairāk elastības un koordinācijas mehānismu starp S3 platformu un programmu „Apvārsnis 2020”, lai labāk saskaņotu mērķus un nepieļautu nepareizu darbību. Svarīgi arī dot iespēju reģionālām un vietējām iestādēm attīstīt savu viedokli, kā arī veicināt pilsoniskās sabiedrības uzlabotu līdzdalību un plašāku reģionālo sadarbību, lai nepieļautu centienu dublēšanos un publisko resursu neefektīvu izmantošanu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai reģioni sadarbotos un izveidotu spēcīgas saiknes vērienīgu un mērķorientētu stratēģiju veicināšanai. Šim nolūkam būtiski ir tādi instrumenti kā iniciatīva Vanguard un zināšanu apmaiņas platforma (KEP), kā arī stratēģisku kopu partnerību attīstīšana nolūkā sekmēt ieguldījumus, uzlabot koordināciju, radīt sinerģiju un apmainīties viedokļiem.

Labāka sinerģija izaugsmei un darbvietu izveidei

Pētniecības un inovācijas sekmēšanai ES līmenī ir paredzēti vairāki instrumenti: kohēzijas politika 2014.–2020. gadam, pārdomātas specializācijas platforma, Eiropas kopu novērošanas centrs, Eiropas inovācijas partnerība, Eiropas stratēģiju forums, svarīgas pamattehnoloģijas (KET) un pētniecības infrastruktūra.

ES iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai sekmētu minēto instrumentu sinerģiju un izmantotu resursus pēc iespējas efektīvāk.

Viedas pilsētas kā RIS3 katalizatori

Tā kā ES pilsētprogramma ir viena no Nīderlandes prezidentūras prioritātēm, ir svarīgi likt iestādēm apzināties, ka, lai radītu sinerģiju un izveidotu spēcīgas saiknes efektīvai resursu izmantošanai, būtu jāņem vērā arī pilsētprogramma.

Uzraudzība un novērtēšana

Viens no vissvarīgākajiem jautājumiem, kam jāpievērš uzmanība, ir novērtēšana. Šajā posmā nav iespējams sniegt stratēģiju īstenošanas galīgos konkrētos rezultātus, taču ir pieejama informācija par situāciju saistībā ar RIS3 stratēģijām ES reģionos. Kopumā var sacīt, ka ex ante nosacījumi ir bijis svarīgs solis uz priekšu, jo vairākums reģionu ir jau pieņēmuši RIS3 stratēģiju. Tomēr dažiem reģioniem vēl jāstrādā, lai panāktu atbilstību RIS3 ex ante nosacījumu prasībām; galvenās nepilnības šajā sakarībā ir uzraudzības mehānisms, budžeta sistēma un pasākumi privāto ieguldījumu stimulēšanai pētniecībā un inovācijā.

Cits svarīgs jautājums ir specializācija. Lai gan ikviens reģions ir noteicis savas prioritātes, pastāv populāru prioritāšu kopas, piemēram, atjaunojamā enerģija, ilgtspēja, digitālā programma, KET vai sabiedrības veselība. Neefektīva resursu izlietojuma novēršanai ir svarīgi, lai nenotiktu projektu dublēšanās un lai uzlabotos sadarbība, izmantojot jau esošās platformas. Svarīgi arī norādīt, ka sākotnējām prioritātēm būtu jāmainās līdz ar pašas stratēģijas attīstību, jo turpmākajos gados tām jākļūst specifiskākām un vairāk orientētām uz lietojumu.

Ļoti svarīgi ir arī tas, lai stratēģijām tiktu izstrādāti piemēroti rezultātu rādītāji paredzēto pārmaiņu mērīšanai. Labas novērtēšanas nolūkā ir svarīgi izstrādāt stingrus kvalitatīvus un kvantitatīvus pasākumus un publicēt regulārus ziņojumus par šo pasākumu mērķu sasniegšanu, lai varētu labāk analizēt RIS3 stratēģiju ietekmi.

Galvenās atziņas

Referents uzskata, ka RIS3 stratēģijas ir vērtīgs rīks, ar ko novērst atšķirības inovācijas jomā, un sekmēt darbvietu izveidi un izaugsmi Eiropā. Šobrīd redzams, ka stratēģiju izveide nav atrisinājusi visus jautājumus. Publiskā sektora iestādēm būtu jācenšas pievērst īpašu uzmanību, no vienas puses, stratēģiju uzraudzībai un pārskatīšanai, lai sasniegtu maksimāli iespējamos rezultātus, un, no otras puses, reģionu savstarpējai sadarbībai, lai attīstītu vērienīgus projektus, kas sniedz pievienoto vērtību ekonomikai. Lai veicinātu šo stratēģiju sekmīgu īstenošanu turpmākajos gados, būtiski ir arī vienkāršot un koordinēt pašreizējās programmas.

Šajā nolūkā šķiet obligāti pēc 2017. gada pārskatīt RIS3 stratēģijas, lai veicinātu to efektivitāti un lietderību, ņemot vērā pieredzi, kas gūta stratēģiju īstenošanas pirmajos gados. Eiropas mēroga konferences organizēšana kopā ar Eiropas Parlamentu, Reģionu komiteju un citām ieinteresētajām personām 2016. gadā pirms septītā kohēzijas ziņojuma sagatavošanas, šķiet, būtu piemērots forums, kur risināt dialogu par šiem jautājumiem.

Turpmākai uzlabošanai ļoti noderētu arī tāda politikas dokumenta sagatavošana, kurā būtu iekļautas galvenās atziņas par pieredzi, kas jau gūta šajā jomā.

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	19.4.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 3 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Bill Etheridge, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Julia Reid, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Petras Auštrevičius, Daniel Buda, Salvatore Cicu, Viorica Dăncilă, Andor Deli, Ivana Maletić, Maurice Ponga, Davor Škrlec

• [1]  OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
• [2]  OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.
• [3]  OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.
• [4]  OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.
• [5]  OV L 347, 20.12.2013., 303. lpp.
• [6]  OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.
• [7]  OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.
• [8]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0002.
• [9]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0308.