Procedūra : 2015/2282(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0162/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0162/2016

Debates :

PV 12/09/2016 - 19
CRE 12/09/2016 - 19

Balsojumi :

PV 13/09/2016 - 4.16
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0335

ZIŅOJUMS     
PDF 608kWORD 147k
29.4.2016
PE 575.286v02-00 A8-0162/2016

par tematiskā mērķa „MVU konkurētspējas uzlabošana” īstenošanu (Kopīgo noteikumu regulas 9. panta 3. punkts)

(2015/2282(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referente: Rosa D'Amato

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par tematiskā mērķa „MVU konkurētspējas uzlabošana” īstenošanu (Kopīgo noteikumu regulas 9. panta 3. punkts)

(2015/2282(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Kopīgo noteikumu regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta 3. punktu par tematisko mērķi uzlabot MVU konkurētspēju,

–  ņemot vērā Kopīgo noteikumu regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu par finanšu instrumentiem, kurus atbalsta ar ESI fondiem,

–  ņemot vērā 2014. gada 15. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību pētniecības un izstrādes programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus un kuru kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu MVU(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos,

–  ņemot vērā 2015. gada 19. maija rezolūciju par videi draudzīgas izaugsmes iespējām maziem un vidējiem uzņēmumiem(3),

  ņemot vērā COSME programmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,

–  ņemot vērā Eirobarometra apsekojumu par MVU, resursu efektīvu izmantošanu un videi draudzīgiem tirgiem (Eirobarometra 381. zibensaptauja) un Eirobarometra apsekojumu par publiskā atbalsta lomu inovāciju komercializācijā (Barometra 394. zibensaptauja),

–  ņemot vērā 2008. gada 4. decembra rezolūciju par pasākumiem vides uzlabošanai MVU — Eiropas mazās uzņēmējdarbības akts(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu „Vispirms domāt par mazākajiem” — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act” (COM(2008)0394),

–  ņemot vērā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu hartu, ko Eiropadome pieņēma 2000. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē Feirā,

  ņemot vērā 2011. gada 16. februāra rezolūciju par nākamajā plānošanas periodā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansiālajam atbalstam paredzēto ES instrumentu pārskatīšanas praktiskajiem aspektiem(5),

–  ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — konkurētspēju un uzņēmējdarbības iespējām(6),

–  ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par pārdomātu specializāciju — izcilības centru tīklu izveidi kohēzijas politikas efektivitātei(7),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīciju(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 10. jūnija paziņojumu „Pētniecība un inovācija kā jaunas izaugsmes avoti” (COM(2014)0339),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju “Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. oktobra paziņojumu “Rūpniecības politika — konkurētspējas uzlabošana” (COM(2011)0642),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 9. novembra paziņojumu „Mazi uzņēmumi, liela pasaule — jaunas partnerattiecības, lai palīdzētu MVU izmantot globālās iespējas” (COM(2011)0702),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra ziņojumu „Regulatīvā sloga mazināšana MVU — ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (COM(2011)0803),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu „Pārskats par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” (COM(2011)0078),

  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Reģionālās politikas ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētajā gudrā izaugsmē” (COM(2010)0553),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. decembra paziņojumu „Ieguldījumi darbavietās un izaugsmē — maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana” (COM(2015)0639),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 30. jūlija atzinumu „Inovācijas plaisas mazināšana” (2013/C 218/03),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 20. novembra atzinumu „Pasākumi, ar ko atbalsta jaundibinātu augsto tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu izveidi” (2014/C 415/02),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0162/2016),

A.  tā kā kohēzijas politika ir galvenais instruments, kurš paredzēts ieguldījumiem izaugsmē un darbvietās Eiropas Savienībā un kura budžets laikposmā līdz 2020. gadam pārsniedz EUR 350 miljardus; tā kā kohēzijas politikas ieguldījumu taustāmie rezultāti var palīdzēt veidot reģionu pašreizējo un turpmāko izaugsmi dalībvalstīs;

B.  tā kā ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā daudzās dalībvalstīs ir paaugstinājušies nabadzības un sociālās atstumtības līmeņi, kā arī ilgtermiņa bezdarbs, jauniešu bezdarbs un sociālā nevienlīdzība un tāpēc mazajiem un vidējiem uzņēmumiem var būt svarīga un nozīmīga loma Eiropas atveseļošanā;

C.  tā kā Eiropas Savienībā 23 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kuri veido apmēram 99 % no visiem uzņēmumiem, sniedz nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, sociālajā kohēzijā, inovācijā un kvalitatīvu darbvietu izveidē, nodrošinot vairāk nekā 100 miljonus darbvietu, no kurām 2 no katrām 3 darbvietām ir izveidotas privātajā sektorā, un uzturot divkāršu nodarbinātības izaugsmes līmeni lielākos uzņēmumos; tā kā tikai 13 % Eiropas MVU ir iesaistījušies komercdarbībā un ieguldījumos globālajos tirgos;

D.  tā kā Eiropas MVU ir ārkārtīgi dažādi un ietver ļoti daudzus vietējā līmeņa mikrouzņēmumus, kas bieži darbojas tradicionālās nozarēs, aizvien vairāk jaunu tikko dibinātu uzņēmumu un strauji augošu inovatīvu uzņēmumu, kā arī sociālo uzņēmumu, kuri pievēršas konkrētiem mērķiem un grupām; tā kā šiem uzņēmējdarbības modeļiem ir atšķirīgas problēmas un tāpēc arī atšķirīgas vajadzības; tā kā Eiropas, valstu un reģionālo tiesību aktu vienkāršošana ir ļoti svarīga, lai padarītu kredītus MVU pieejamākus;

E.  tā kā MVU viegli pielāgojas pārmaiņām un spēj labi sekot tehnikas progresam;

F.  tā kā mikrokredīts, kas galvenokārt paredzēts mikrouzņēmumu vadītājiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par pašnodarbinātajiem, ir ļoti nozīmīgs, lai pārvarētu tradicionālo banku pakalpojumu pieejamības šķēršļus, un tā kā JASMINE (Vienotā rīcība mikrofinanšu institūciju atbalstam Eiropā) un EaSI programmas Mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības apakšprogramma var sniegt lietderīgu atbalstu, lai uzlabotu finansējuma pieejamību, tostarp sociālajiem uzņēmumiem;

G.  tā kā kohēzijas politika 2007.–2013. gada plānošanas periodā nodrošināja EUR 70 miljardu atbalstu MVU, izveidojot vairāk nekā 263 000 darbvietu MVU, un palīdzēja tos modernizēt, pastiprināti izmantojot IKT, piekļuves prasmes, inovāciju vai darba prakses modernizāciju;

H.  tā kā kohēzijas politika 2014.–2020. gada plānošanas periodā turpinās sniegt atbalstu MVU, dubultojot 2007.–2013. gada laikposmā sniegto atbalstu līdz EUR 140 miljardiem;

I.  tā kā tematiskais mērķis „uzlabot MVU konkurētspēju” (3. TM) ir viens no tematiskajiem mērķiem ar vislielāko daļu no kopējā finansējuma (13,9 %) un tam ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu kohēzijas politikas un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

J.  tā kā MVU, kuri varētu saņemt līdzekļus no ESI fondiem, jo tie darbojas konkurences apstākļos un saskaras ar daudziem ierobežojumiem, tostarp skaidras naudas plūsmas ierobežojumiem, īpaši smagi ir skārusi noteikumu sarežģītība un nestabilitāte un ar tiem saistītais birokrātiskais slogs, it sevišķi tas, ka administratīvās izmaksas ir pilnīgi nesamērīgas ar piešķirto finansējumu, laiku finansēšanas pieteikumu izskatīšanai un nepieciešamību izsniegt līdzekļus avansā;

K.  tā kā tematiskās koncentrācijas ieviešana kohēzijas politikas plānošanā 2014.–2020. gada laikposmam izrādījās efektīvs instruments tādu darbības programmu izstrādei, kuras vairāk uzmanības pievērš investīciju prioritātēm, lai būtu pietiekami resursi reālas ietekmes panākšanai;

L.  tā kā Kopīgo noteikumu regulas 14., 16. un 29. pantā paredzētie partnerības nolīgumi un darbības programmas ir stratēģiski instrumenti, ar ko virzīt ieguldījumus dalībvalstīs un reģionos;

M.   tā kā MVU nodrošinās, ka līdz 2020. gadam rūpnieciskās ražošanas īpatsvars dalībvalstu IKP sasniedz vismaz 20 %;

N.  tā kā tikai neliela Eiropas MVU daļa patlaban spēj apzināt un izmantot iespējas, ko sniedz starptautiskā tirdzniecība, tirdzniecības nolīgumi un globālās vērtību ķēdes, un tikai 13 % no Eiropas MVU ir aktīvi darbojušies starptautiskā mērogā ārpus ES pēdējo trīs gadu laikā;

O.  tā kā MVU internacionalizācijas procesam būtu jābalstās uz korporatīvo sociālo atbildību, cilvēktiesībām un darba ņēmēju tiesībām un augstāko iespējamo vides aizsardzību, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un kvalitatīvu darbvietu skaita pieaugumu,

1.  atzīmē, ka, izmantojot tematisko koncentrāciju, darbības programmas ir bijušas labāk vērstas uz ierobežota skaita stratēģiskajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz izaugsmes palielināšanu un kvalitatīvu darbvietu radīšanas potenciālu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp mikrouzņēmumiem; uzskata, ka MVU ir Eiropas ekonomikas virzītājspēks un nodrošina kohēzijas politikas panākumus, taču tie sava lieluma dēļ bieži saskaras ar dažādām problēmām; tāpēc iesaka vēl vairāk pastiprināt no ESI fondiem paredzēto atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

2.  aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā MVU projektu pievienoto vērtību tradicionālo nozaru attīstībā un inovācijā, jo tas ne tikai veicinās darbvietu izveidi, bet arī saglabās vietējās un reģionālās uzņēmējdarbības īpatnības, tajā pašā laikā ievērojot ilgtspējības principus; uzsver, ka jāņem vērā arī apstākļi šādās nozarēs un ka nedrīkst izjaukt trauslo līdzsvaru starp tradicionālajām, uz zināšanām balstītajām ražošanas tehnoloģijām un inovāciju; norāda, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir svarīga nozīme pakalpojumu nozarē, kurā digitalizācijas rezultātā notiek būtiskas pārmaiņas, un tāpēc uzskata, ka IKT prasmju trūkums būtu jānovērš, veltot lielāku uzmanību apmācībai un izglītībai;

3.  uzsver, ka kopumā ir nepieciešami mehānismi, kas palīdzētu vienkāršot uzņēmējdarbības vidi un paātrinātu jaunu uzņēmumu izveidi ar REFIT, lai atbalstītu MVU konkurētspēju un ESI fondu apgūšanu; uzsver arī, ka jāizpilda ex ante nosacījumi;

4.  aicina Komisiju 3. TM īstenošanā ņemt vērā aprites ekonomikas tiesību aktu kopuma principus, lai veicinātu ilgtspējīgāku ekonomikas izaugsmi un radītu jaunas kvalitatīvas darbvietas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot vidi saudzējošu darbvietu sekmēšanai; uzskata, ka šajā sakarā svarīgi ir turpināt pasākumus MVU zaļās konkurētspējas veicināšanai, uzlabojot finanšu pieejamību, sniedzot plašāku informāciju, vienkāršojot tiesību aktus, samazinot birokrātiju, sekmējot e-kohēziju un stiprinot zaļās uzņēmējdarbības kultūru; turklāt norāda, ka zaļāka vērtību ķēde, kas ietver atjaunošanu, remontu, apkopi, pārstrādi un ekodizainu, varētu radīt nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas daudziem MVU ar nosacījumu, ka mainās ekonomiskā rīcība un tiek likvidēti vai samazināti likumdošanas, institucionālie un tehniskie šķēršļi;

5.  norāda, ka MVU piedzīvotās problēmas daļēji ir radušās tāpēc, ka dalībvalstīs īstenotās taupības politikas nostādnes ir apslāpējušas pieprasījumu;

6.  mudina dalībvalstis un reģionālās iestādes apsvērt finanšu instrumentu iespēju izmantošanu; uzsver, ka jānodrošina pārredzamība, pārskatatbildība un kontrole attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem un MVU iniciatīvu programmu, kuras mērķis ir finansiāli atbalstīt MVU; uzsver, ka finanšu instrumenti vienmēr būtu jāizmanto saskaņā ar kohēzijas politikas mērķiem un ka būtu jāsniedz atbilstīgs tehniskais un administratīvais atbalsts;

7.  prasa nodrošināt vienkāršotu un mazāk reglamentētu piekļuvi kredītiem, ņemot vērā mikrouzņēmumu un jaunuzņēmumu, kā arī to reģionu īpatnības, kuros šie uzņēmumi darbojas; pauž nožēlu par to, ka ieguldītāji un bankas bieži vien negribīgi finansē uzņēmumus to darbības sākšanas un agrīnās izaugsmes posmos un ka daudziem MVU, jo īpaši mazajiem jaunuzņēmumiem, ir bijis grūti piekļūt ārējam finansējumam; tāpēc aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās iestādes pievērst īpašu uzmanību tam, kā uzlabot finansējuma pieejamību mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kas vēlas paplašināties; norāda, ka ir nepieciešams izlīdzināt procentu likmes MVU finansēšanai ar procentu likmēm lielākiem uzņēmumiem;

8.  uzskata, ka Eiropas mazie uzņēmumi cenšas paļauties uz tādiem finansējuma avotiem kā bankas un nav pilnībā informēti par to, ka pastāv papildu finansējuma avoti, vai par to finansiālajām iespējām; norāda, ka Komisija, ņemot vērā tirgu sadrumstalotību, ir ierosinājusi vairākas iniciatīvas, piemēram, kapitāla tirgu savienību, kuru mērķis ir dažādot finansējuma avotus, veicinot kapitāla brīvu apriti un uzlabojot finansējuma pieejamību, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

9.  atzīmē, ka trūkst pierādījumu par iznākumu un rezultātiem, kas panākti ar finanšu instrumentiem, un ka saikne starp šiem finanšu instrumentiem un vispārējiem ES mērķiem un prioritātēm nav skaidra; aicina Komisiju arī turpmāk uzlabot dotāciju piešķiršanu, nevis galvenokārt veicināt finanšu instrumentu izmantošanu;

10.  norāda, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā vairāki šķēršļi, piemēram, ekonomikas krīzes sekas, sarežģītā struktūrfondu pārvaldība un administratīvais slogs, kā arī finansējuma ierobežota pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un atbalsta shēmu īstenošanas sarežģītība, bija cēlonis tam, ka MVU šādus līdzekļus pietiekami neapguva; brīdina, ka jānovērš zemās apguves cēloņi, lai izvairītos no jebkādas tādu pašu problēmu atkārtošanās 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un ka pārmērīgs birokrātisms neļāva dažiem MVU pieteikties uz pieejamo finansējumu; pauž nožēlu par to, ka pētījumi par ESI fondu efektivitāti un reālo ietekmi uz MVU ir bijuši pārāk vispārīgi un nepilnīgi, un aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm ātri sagatavot šā jautājuma novērtējumu un iesniegt to Parlamentam; uzsver, ka vāja administratīvā spēja var traucēt sekmīgu un laikus veiktu 3. TM īstenošanu;

11.  atzīmē, ka Komisija pievērš pastiprinātu uzmanību labas pārvaldības un augstas kvalitātes sabiedriskajiem pakalpojumiem; atgādina, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir svarīgi, lai būtu pārredzama, konsekventa un inovatīva publiskā iepirkuma sistēma; tādēļ mudina šķēršļus, ar kuriem MVU saskaras, kad iesniedz piedāvājumus konkursos par līgumu slēgšanu, novērst, ciktāl iespējams, likvidējot nevajadzīgu administratīvo slogu, izvairoties no papildu prasību noteikšanas valsts līmenī un īstenojot spēkā esošā tiesiskā regulējuma noteikumus, lai novērstu publisko iepirkumu strīdus, cik drīz vien iespējams; atzinīgi vērtē Direktīvu 2014/24/ES un Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD), kam būtu ievērojami jāsamazina administratīvais slogs uzņēmumiem, jo īpaši MVU; uzsver, ka jāturpina stingri piemērot kļūdu novēršanas un krāpšanas apkarošanas pasākumus, nepalielinot administratīvo slogu, un jāvienkāršo administratīvās procedūras, lai novērstu kļūdas; aicina līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas grupēt līgumus, censties MVU no procesa neizslēgt ar pēdējās daļas kritēriju plašo mērogu, jo lielākiem līgumiem varētu būt sarežģītāki kritēriji;

12.  vēlreiz aicina uzlabot pārredzamību un visu attiecīgo reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, uzņēmēju un citu ieinteresēto personu piedalīšanos, jo īpaši nosakot prasības uzaicinājumos iesniegt projektu priekšlikumus, lai labāk apmierinātu galīgo saņēmēju vajadzības; tāpēc uzsver nepieciešamību īstenot praksē un ievērot partnerības principu arī partnerības nolīgumu un darbības programmu plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas posmos, kā sīkāk norādīts Kopīgo noteikumu regulā un Rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību; ar bažām norāda, ka daudzas MVU organizācijas dalībvalstīs patiesībā nav iesaistītas un bieži vien tiek tikai informētas, bet ar tām pietiekami neapspriežas; mudina partnerībās iesaistīties organizācijas, kas pārstāv uz nākotni vērstas, ilgtspējīgas un ekoinovatīvas tautsaimniecības nozares, un aicina Komisiju un dalībvalstis iespēcināt šādas organizācijas, izmantojot tehnisko palīdzību un veiktspējas palielināšanu;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt labāku koordināciju un lielāku konsekvenci starp visiem ES ieguldījumu politikas virzieniem, kas paredzēti MVU; atzīmē, ka ESI fondu finansējuma un citu MVU paredzēto politikas virzienu un finanšu instrumentu labāka sinerģija maksimāli palielinās ieguldījumu ietekmi; atzinīgi vērtē plānu atvieglot piekļuvi ESI fondiem, ieviešot „izcilības zīmogu” projektiem, kuri novērtēti kā „izcili“, bet kurus nefinansē no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020“; mudina dalībvalstis sadarbībā ar attiecīgajiem sociālajiem un ekonomiskajiem dalībniekiem radīt vai nu vienas pieturas aģentūru reģionālā līmenī, tādējādi atbalstot jau esošos projektus, vai konsolidētu platformu dažādiem ES finansēšanas instrumentiem, kuru mērķis ir MVU, kā arī administratīvam atbalstam projektu sagatavošanā un īstenošanā;

14.  uzsver, ka integrētajiem teritoriālajiem ieguldījumiem (ITI), sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA), makroreģionālajām stratēģijām un Eiropas teritoriālajai sadarbībai kopumā varētu būt liela nozīme sekmīgā 3. TM mērķu īstenošanā, ņemot vērā, ka daži projekti varētu aptvert pārrobežu teritorijas, tostarp vairākus reģionus un valstis, un ar tiem var pilnveidot novatoriskas teritoriālās prakses;

15.  atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas sniegto pirmo novērtējumu MVU atbalstam piešķirtās summas ir būtiski palielinājušās salīdzinājumā ar iepriekšējiem plānošanas periodiem; uzsver, ka ESI fondi un jo īpaši darbības programmas, kuru mērķis ir atbalstīt pētniecību un attīstību, varētu palīdzēt MVU uzlabot to spēju iesniegt patenta pieteikumus Eiropas Patentu birojā, nodrošinot stabilas un lietotājdraudzīgas finansēšanas shēmas;

16.  pauž nožēlu par to, ka pašreizējā plānošanas periodā kohēzijas politikas īstenošana ir aizkavējusies; norāda, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finansējuma pieejamība ir steidzami vajadzīga un ka īstenošana joprojām ir ļoti agrīnā posmā, lai gan tagad visas darbības programmas ir apstiprinātas; norāda, ka kavēšanās rada trūkumus kohēzijas politikas īstenošanā, un mudina Komisiju izstrādāt pasākumus šādu kavējumu ātrākai novēršanai;

17.  mudina Komisiju uzraudzīt un veicināt kohēzijas politikas īstenošanas paātrināšanu, jo īpaši izveidojot projektus ar ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvu darbvietu radīšanas potenciālu, kā arī pievēršot uzmanību lauku apvidos sāktajiem projektiem, lai veidotu jaunus pakalpojumus un novērstu lauku apdzīvotības sarukšanu; aicina Komisiju atbilstības kritēriju noteikšanā ņemt vērā projektu pievienoto vērtību no ekonomikas un sociālā skatpunkta un to ietekmi uz vidi;

18.  uzsver Parlamenta lomu uz rezultātiem vērstas kohēzijas politikas īstenošanas uzraudzībā; aicina Komisiju pēc iespējas agrāk konstatēt un mazināt šķēršļus, kas kavē MVU un jaunuzņēmumiem paredzētā finansējuma efektīvu izmantošanu, noteikt iespējamās sinerģijas ESI fondu starpā un starp ESI fondiem un citiem attiecīgajiem MVU fondiem, kā arī sniegt konkrētus rīcības ieteikumus un norādījumus, kuru mērķis ir turpmāk vienkāršot, uzraudzīt un novērtēt šādu finanšu instrumentu izmantošanu; norāda, ka šajā nozarē ir lielas grūtības, jo īpaši attālākajos reģionos un teritorijās, kur galvenās infrastruktūras sliktās kvalitātes dēļ privātie ieguldījumi ir zemi;

19.  uzsver, ka ir vajadzīgs strukturēts dialogs starp Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu, lai uzlabotu un atvieglotu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piekļuvi dažādiem finansējuma avotiem;

20.  uzsver, ka galvenie šķēršļi, kas kavē MVU plašu piekļuvi ESI fondiem, ir administratīvais slogs, liels skaits atbalsta shēmu, noteikumu un procedūru sarežģītība, kavējumi, ieviešot izpildes aktus, un pārmērīgas reglamentēšanas risks; tāpēc aicina Augsta līmeņa darba grupu vienkāršošanas jautājumos sniegt konkrētus priekšlikumus, arī ņemot vērā labāka regulējuma stratēģiju, lai samazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu procedūras, ar kādām MVU pārvalda ESI fondus, īpašu uzmanību pievēršot prasībām attiecībā uz revīzijām, pārvaldības elastību, riska un starpposma novērtējumu, kontroles sistēmu un atbilstību konkurences noteikumiem un citām ES politikas jomām; prasa, lai šādos vienkāršošanas pasākumos ievēro Mazās uzņēmējdarbības akta (MUA) noteikumi “tikai vienreiz” un “vispirms domāt par mazākajiem” un lai šos pasākumus izstrādā un īsteno dažādos līmeņos sadarbībā ar dažādu kategoriju MVU; aicina Augsta līmeņa darba grupu (ALDG) pastāvīgi ziņot par savas darbības rezultātiem Parlamenta Reģionālās attīstības komitejai un aicina Komisiju apspriesties ar dalībvalstu pārstāvjiem par jautājumiem, ko risina ALDG;

21.  aicina Komisiju noteikt tādus nosacījumus valsts atbalstam valsts un reģionālā līmenī, kuri nediskriminēs MVU un kuriem būtu jāsaskan ar kohēzijas politikas atbalstu uzņēmumiem, kā arī pilnībā izmantot atbalsta shēmas, pamatojoties uz vispārējo grupu atbrīvojuma regulu, lai tādējādi samazinātu administratīvo slogu pārvaldes iestādēm un atbalsta saņēmējiem un palielinātu ESI fondu izmantošanu, tajā pašā laikā skaidri norādot saikni starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzēto ESI fondu noteikumiem un noteikumiem par valsts atbalstu;

22.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis apmainīties ar datiem, zināšanām un paraugpraksi šajā jomā, nodrošinot pienācīgu ziņošanu un motivējot tās atbalstīt projektus, kuriem ir liels darbvietu radīšanas potenciāls;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami rast noturīgu risinājumu attiecībā uz to maksājumu neizpildi, kuri saistīti ar reģionālo politiku, un pareizi piemērot Maksājumu kavējumu direktīvu (2011/7/ES), lai nodrošinātu, ka MVU kā projektu partneri nebūtu spiesti pašreizējā plānošanas periodā atturēties no piedalīšanās atbalsta programmās un projektos maksājumu kavējumu dēļ; arī norāda, ka labāka atbilstība šai direktīvai, kura cita starpā paredz, ka publiskās iestādes veic maksājumus 30 dienu laikā par iepirktajām precēm un pakalpojumiem, varētu palīdzēt radīt apstākļus MVU stabilizācijai un izaugsmei;

24.  uzsver, ka pārdomātas specializācijas stratēģijas, kaut arī formāli tās netiek prasītas kā 3. TM ex ante nosacījums, ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu tematisko mērķu inovāciju un pielāgojamību, un tajā pašā laikā uzsver, ka šo stratēģiju mērķim vajadzētu būt ne tikai uz zinātni un tehnoloģiju balstītai inovācijai, bet arī tādai inovācijai, kuras pamatā zinātnes nav; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par to pārdomāto specializācijas stratēģiju rezultātiem, kuras veltītas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem valsts un/vai reģionālajā līmenī; uzsver, ka saskaņotas ir pārdomātās specializācijas stratēģijas, kas pieņemtas katrā reģionā ar attiecīgu teritoriālo ekonomiku, un ka problēma ir pārdomātu specializāciju īstenot ārpuspilsētu teritorijās, kuras atbalsta infrastruktūra var nebūt pietiekama; atzinīgi vērtē ex ante nosacījumus attiecībā uz MUA 3. tematiskajā mērķī un aicina dalībvalstis veikt vajadzīgo darbību un paātrināt to mērķu sasniegšanu, kuri noteikti Mazās uzņēmējdarbības aktā; atbalsta balvu „Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” (EER), kuras mērķis ir apzināt un apbalvot ES reģionus, kam ir izcilas, uz nākotni orientētas stratēģijas uzņēmējdarbības jomā, piemērojot desmit MUA principus;

25.  aicina pārvaldības iestādes ņemt vērā atsevišķu teritoriju īpatnības un īpašās kompetences, īpašu uzmanību pievēršot tām teritorijām, kas cieš zema nodarbinātības, apdzīvotības sarukuma un augsta bezdarba līmeņa dēļ, lai veicinātu gan tradicionālas, gan inovatīvas ekonomikas nozares; aicina Komisiju izstrādāt īpašas programmas, kas ietver visus attiecīgos ilgtspējīgas, gudras un integrējošas izaugsmes elementus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; atgādina, ka pastāv dzimumu nevienlīdzība, par ko ir arī norādīts Mazās uzņēmējdarbības aktā, un pauž bažas par joprojām zemo sieviešu dalību uzņēmumu dibināšanā un darbībā; aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt īstenot īpašas stratēģijas jauniešu un sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam saistībā ar zaļo izaugsmi, kas būtu veids, kā saskaņot ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi, sociālo iekļaušanu un profesionālismu ar vides ilgtspēju;

26.  aicina Komisiju, izmantojot jau esošos budžeta līdzekļus, izstrādāt līdzdalības platformu, kas izplatītu MVU projektu rezultātus, tostarp piemērus par labu praksi, kura īstenota saistībā ar ERAF 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada plānošanas periodos;

27.  norāda, ka Komisijas sagatavotajā “Rokasgrāmatā inovācijas pakalpojumu jomā” ir uzsvērts, ka liela nozīme ir valsts atbalsta stratēģijām, kas izstrādātas, konsultējoties ar ieinteresētajām sociālās un ekonomikas jomas personām reģionālā līmenī, nodrošinot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem labvēlīgu vidi un palīdzot tiem saglabāt konkurētspējīgu pozīciju globālajās vērtību ķēdēs;

28.  uzsver izaicinājumus un iespējas, ar ko MVU saskaras, pielāgojoties un nodrošinot atbilstību nesenajiem COP 21 konferencē pieņemtajiem lēmumiem;

29.  uzskata, ka piemērots atbalsts un stimuli MVU darbībai var radīt novatoriskas iespējas bēgļu un migrantu integrēšanai;

30.  uzsver, ka MVU ir galvenais nodarbinātības avots Eiropas Savienībā un tāpēc būtu jāatvieglo uzņēmumu veidošana, veicinot uzņēmējdarbībā nepieciešamās prasmes un ieviešot uzņēmējdarbību skolu mācību programmās, kā tas norādīts MUA, un ka jo īpaši mikrokredītu shēmās būtisks ir piemērots apmācības un uzņēmējdarbības atbalsts un ir vajadzīga īpaša apmācība, lai sagatavotu jauniešus zaļajai ekonomikai;

31.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un pārvaldības iestādēm stimulēt tādas ekosistēmas radīšanu, kura sastāv no universitātēm, pētniecības centriem, ieinteresētajām sociālās un ekonomikas jomas personām un valsts iestādēm, lai veicinātu uzņēmējdarbības prasmes, vienlaikus mudinot pārvaldības iestādes izmantot pieejamo finansējumu, kas paredzēts tehniskajai palīdzībai, tostarp novatoriskai IKT izmantošanai mazajos un vidējos uzņēmumos; šajā sakarībā turklāt norāda, ka labums no tehniskās palīdzības, kas paredzēta saskaņā ar tematisko mērķi Nr. 11, ir jāgūst visiem partneriem, kuri minēti Kopīgo noteikumu regulas 5. pantā par partnerību; tādēļ prasa nodrošināt, ka teritoriālajām MVU organizācijām ir iespēja izmantot 11. TM noteikumus un spēju veidošanas pasākumus;

32.  uzsver, ka tikai aptuveni 25 % no Eiropas MVU veic eksporta darbības Eiropas Savienībā un ka MVU internacionalizācija ir process, kam vajadzīgs atbalsts arī vietējā līmenī; tādēļ aicina Komisiju vairāk izmantot ESI fondus, lai palīdzētu MVU izmantot piedāvātās iespējas un risināt starptautiskās tirdzniecības radītās problēmas, vienlaikus atbalstot tos pielāgošanās izmaksu segšanā un novēršot pieaugošās starptautiskās konkurences negatīvo ietekmi;

33.  aicina Komisiju, izstrādājot kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada, palielināt finansējumu MVU konkurētspējas stiprināšanai;

34.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0364.

(2)

OV C 24, 22.1.2016., 2. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0198.

(4)

OV C 21 E, 28.1.2010., 1. lpp.

(5)

OV C 188 E, 28.6.2012., 7. lpp.

(6)

OV C 68 E, 7.3.2014., 40. lpp.

(7)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0002.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0308.

(9)

OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.


PASKAIDROJUMS

Kopīgais no ESI fondiem sniegto ieguldījumu mērķis ir nodrošināt atbalstu ES stratēģijas „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei“ īstenošanā. Katrs ESI fonds atbalsta 11 tematiskos mērķus, un 3. tematiskais mērķis (turpmāk 3. TM) paredz „uzlabot MVU, lauksaimniecības nozares (ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (EJZF) konkurētspēju”, kā arī saistītās ieguldījumu prioritātes attiecībā uz ERAF.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir būtiska nozīme ES reģionu ekonomikā gan no nodarbinātības, gan konkurētspējas viedokļa. Laikposmā no 2013. līdz 2007. gadam ar kohēzijas politikas atbalstu EUR 70 miljardi tika atvēlēti uzņēmumu, galvenokārt MVU, atbalstam, un laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam mērķis ir šo summu divkāršot (arī izmantojot finanšu instrumentus). Jaunajā plānošanas periodā ieguldījumi mazajos un vidējos uzņēmumos — kā viena no iespējām — tiks veikti, pamatojoties uz 3. TM, taču vienlaikus ļaujot līdzekļus mazajos un vidējos uzņēmumos ieguldīt saskaņā ar citiem tematiskajiem mērķiem.

Plašajai tematikai „MVU konkurētspēja” 2014.–2020. gada plānošanas periodā no ESI fondiem ir piešķirti vairāk nekā EUR 63 miljardi (+ gandrīz 31 miljards valstu līdzfinansējuma, tātad kopā EUR 94 miljardi).

Tiek gaidīti šādi sasniegumi:

- atbalsts tiks sniegts aptuveni 801 500 uzņēmumu, lai tieši radītu 354 300 jaunu darbvietu. Tas nozīmē, ka kopā ar pētniecības un izstrādes atbalstu 5 % no visiem ES MVU un 8 % jauno uzņēmumu saņems ES finansiālo atbalstu;

- 396 500 mikrouzņēmumu un MVU (tostarp kooperatīvo uzņēmumu un sociālās ekonomikas uzņēmumu) saņems finansējumu, lai ieguldītu cilvēku kapitāla attīstībā un cilvēku prasmēs.

Attiecībā uz ERAF atbalsts MVU (3. TM) ir viens no četriem obligātajiem tematiskajiem mērķiem, un tam galvenā uzmanība būtu jāpievērš uzņēmējdarbības veicināšanai, attīstot un īstenojot jaunus uzņēmējdarbības modeļus, atbalstot mūsdienīgu iespēju radīšanu un paplašināšanu preču un pakalpojumu attīstības un atbalsta izaugsmei valsts un starptautiskajos tirgos.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas sniegto MVU definīciju, proti, uzņēmums, kurā ir nodarbinātas mazāk par 250 personām un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 43 miljonus, Eiropas Komisijas 2014./2015. gada ziņojumā par Eiropas MVU ir norādīts, ka MVU 2014. gadā nodrošināja 71,4 % no nodarbinātības pieauguma nefinanšu uzņēmējdarbības nozarē un ka MVU 2014. gadā nodarbināja gandrīz 90 miljonus cilvēku, t. i., 67 % no kopējā nodarbināto skaita, un radīja 58 % no pievienotās vērtības nozarē. Turklāt gandrīz visi MVU (93 %) ir mikrouzņēmumi, kas nodarbina mazāk nekā 10 cilvēku. Aptuveni trīs ceturtdaļas MVU darbojas piecās galvenajās nozarēs: „vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība”, „ražošana”, „būvniecība”, „uzņēmējdarbības pakalpojumi” un „viesu izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi”.

Kā vispārīgs skaitlis laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam tiek minēts, ka kohēzijas politika atbalstīja 73 500 jaunuzņēmumu un radīja vairāk nekā 263 000 darbvietu mazajos un vidējos uzņēmumos. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam bija 204 ERAF darbības programmas, kas atbalstīja pētniecību un inovāciju un MVU izaugsmi un attīstību (aptuveni EUR 70 miljardi).

Konkrētāk, darbības programmas, kuras varēja cerēt uz lielāko finansējuma daļu (vairāk nekā 80 %) pētniecībai, inovācijai un ar MVU saistītām jomām, bija šādas:

- valsts „Ekonomikas attīstības darbības programma“ (Ungārija);

- „Factores de Competitividade 2007–2013” (Portugāle);

- „Innovation og viden” (Dānija), „Bulgārijas ekonomikas konkurētspējas attīstība” (Bulgārija) un

- „Burgenlandes reģionālā darbības programma“ (Austrija).

Aptuveni puse no kopējā novērtējamā ERAF finansējuma ir bijusi piešķirta „investīcijām uzņēmumos, kas ir tieši saistīti ar pētniecību un inovāciju” un vispārējai kategorijai „citas investīcijas uzņēmumos”. Visās izdevumu kategorijās visbiežāk izmantotais finansējuma veids bija neatmaksājams atbalsts, kam sekoja tādi atbalsta veidi kā aizdevumi, procentu subsīdijas un garantijas, kuros galvenā uzmanība pievērsta izraudzītajām prioritātēm. Kopumā riska kapitāls un citi finansējuma veidi ir mazāk izplatīti ieguldījumu veikšanā.

EP nostāja sarunās par 3. TM un ieinteresēto personu iesaistīšana

EP vienmēr ir uzsvēris, ka “MVU ir ES ekonomikas pamats un tiem ir milzīgas iespējas radīt jaunas darbvietas, ņemot vērā, ka 85 % jauno darbvietu ir radītas tieši MVU; 20,7 miljoni MVU nodrošina vairāk nekā 67 % no visām privātā sektora darbvietām ES, no kurām 30 % nodrošina mikrouzņēmumi”. EP arī uzskata, ka “MVU ir Eiropas ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgu darbvietu izveides galvenais virzītājspēks 28 dalībvalstīs”.

Reģionālās attīstības komiteja 2014. gadā norādīja, ka „(..) kohēzijas politika laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir svarīgs un efektīvs instruments, lai radītu pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, kā arī, īstenojot plašu pasākumu klāstu un izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus, atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), tostarp mikrouzņēmumu, darbības sākšanu un izvēršanu, jo tie ir vieni no galvenajiem darbvietu radītājiem ES”, un prasīja “dalībvalstīm un reģioniem izveidot efektīvas informācijas un atbalsta sistēmas, lai mikrouzņēmumiem un MVU dotu iespēju izmantot ES finansējumu, un arī pieņemt vērienīgus pasākumus saistībā ar kopīgo riska dalīšanas mehānismu, apvienojot ES budžeta resursus, proti, izmantojot programmu COSME, “Apvārsnis 2020” un no Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem”.

2011. gada 5. jūlija rezolūcijā par Komisijas Piekto ziņojumu par kohēziju un kohēzijas politikas stratēģiju laikposmā pēc 2013. gada EP pieprasīja, lai „Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta (EMUA) pamatprincipi, t. i., „vispirms domāt par mazākajiem” un „tikai vienreiz”, tiktu uzskatīti par vienu no kohēzijas politikas pamatiem“, un pauda viedokli, ka „šie principi dalībvalstīm un reģioniem jāpiemēro to darbības programmu definēšanā“; EP arī atzinīgi vērtēja „EIB un Komisijas efektīvo sadarbību trīs kopīgu iniciatīvu — JESSICA, JEREMIE un JASMINE — īstenošanā“.

ERAF sarunu laikā Eiropas Parlaments ieviesa lielo uzņēmumu un MVU sadarbības aspektu attiecībā uz ienesīgiem ieguldījumiem, lai „atbalstītu lielākos IKT uzņēmumus“ un vienojās par finanšu instrumenta „MVU iniciatīva” ieviešanu, kuru netieši pārvaldīja Eiropas Komisija un īstenoja EIB; tomēr EP pieprasīja samazināt šīs iniciatīvas sākotnējo maksimālo robežu līdz EUR 1,5 miljardiem.

3. TM bija viens no tematiem, attiecībā uz kuriem iestādēm bija visefektīvākā pārvaldības spēja, un tematiskā koncentrācija bija izaicinājums ES–12, jo īpaši attiecībā uz atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tas ir tāpēc, ka 2007.–2013. gadā galvenā uzmanība bija pievērsta infrastruktūras uzlabošanai.

Lielākā daļa pašvaldību tieši un/vai ar savu nacionālo apvienību starpniecību ir iesaistītas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), bieži vien Eiropas Sociālā fonda (ESF) un citu fondu programmu uzraudzības komitejās. Tomēr to ietekme uz programmu īstenošanu stipri atšķiras (partnerības struktūru lielums, informācijas pieejamība, skaidrība un prognozētais sanāksmju darba apjoms). Lielākā daļa Eiropas Rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību (ECCP) paredzēto darbības aspektu visbiežāk netiek pienācīgi piemēroti. Tāpat kā darbības programmu (DP) sagatavošanas posmā, reģioni bieži vien joprojām ir privileģēti sarunu partneri centrālajām valdībām un to ietekme un pilnvaras pieņemt lēmumus ir lielāka nekā vietējām pašvaldībām. Dažos gadījumos valsts vietējo pašvaldību apvienības nav pilntiesīgi partneri (pretēji Kopīgo noteikumu regulas par partnerību 5. pantam), bet tikai tiek informētas par svarīgiem lēmumiem, nevis piedalās konkrētu lēmumu pieņemšanā. Citām valsts vietējo pašvaldību apvienībām ir lielāka stratēģiskā nozīme, lai nodrošinātu ESI fondu efektīvu izmantošanu: tādā veidā ir jāpanāk labāka ESI fondu apguve šajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Centrālās valdības un citu valdības līmeņu nolīguma parakstīšana nodrošinātu kopīgu paziņojumu Komisijas dienestiem, lielāku atbildību par ieguldījumu prioritātēm, labākas zināšanas par ESI fondu iespējām vietējām un reģionālām iestādēm un līdz ar to efektīvāku ES līdzekļu izlietojumu konkrētajā teritorijā.

Vietējo pašvaldību atzīšanas nozīmi var analizēt, arī izmantojot DP teritoriālo dimensiju, vietējo pašvaldību spēju piekļūt ES finanšu instrumentiem un tos izmantot un to iecelšanu par integrēto teritoriālo ieguldījumu (ITI) starpniekinstitūcijām vai saņēmējiem. Parasti uzticēto pienākumu mērķis, ja tādi vispār pastāv, ir lielākas urbānās teritorijas vai reģioni. Tā ir neizmantota iespēja visu veidu vietējās teritorijas iesaistīt finansēšanas lēmumu formulēšanā, lai gūtu labumu savas vietējās teritorijas attīstībai.

Vietējo pašvaldību administratīvā spēja

Runājot par vienkāršošanu, nevajadzētu būt tā, ka vēlme samazināt saņēmējiem administratīvās izmaksas radītu papildu izmaksas pārvaldības iestādēm vai vietējām iestādēm, kam pienākumi uzticēti.

Centrālajām valdībām būtu jādod iespēja vietējām pašvaldībām, kuras vēlas vairāk iesaistīties ESI fondu pārvaldībā, iegūt lielākas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, sākot jau ar projektu atlasi. Šajā procesā noderēs tehniskā palīdzība un agrīna iesaistīšanās diskusijās par ieguldījumu prioritātēm turpmākajās finansēšanas kārtās.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa valstu un reģionu tikai tagad ir sākuši izvērst programmas, pārvaldības iestādēm un Komisijai vajag konsekventāk īstenot partnerības principu, kā tas ir noteikts regulā un prakses kodeksā.

ESI fondu programmu — un stratēģiju, kas tās pamato ar ex ante nosacījumiem, — panākumi būs atkarīgi no labas pārvaldības un programmu tūlītējas uzsākšanas, kā arī no to pilnīgas īstenošanas turpmākajos gados.

Finanšu instrumenti trešajam tematiskajam mērķim

Atbalstu trešajam tematiskajam mērķim var sniegt, izmantojot finanšu instrumentus, kuri būtu jāizstrādā, pamatojoties uz ex-ante novērtējumu. Šos instrumentus var izveidot ES līmenī, apvienojot ESI fondus ar citiem resursiem, lai veicinātu banku aizdevumus MVU. Finanšu instrumenti var būt arī tādi, kuri ir izveidoti valsts/reģionālā līmenī, kurus pārvalda pārvaldības iestāde un kurus veido aizdevumi vai garantijas.

Otrā darba pakete: ziņojuma politiskais konteksts

MVU resursu efektivitātes uzlabošanai ir milzīgs potenciāls, lai samazinātu ražošanas izmaksas un kāpinātu ražīgumu. Ir aprēķināts, ka labāka resursu izmantošana Eiropas rūpniecībai gadā dotu kopējo ietaupījumu potenciālu EUR 630 miljardu apmērā. Kaitējuma videi novēršana un virzība uz zemu oglekļa emisiju ir sabiedrības uzdevums, kura īstenošana arī paver jaunas uzņēmējdarbības iespējas uzņēmumiem, kas zaļos produktus un pakalpojumus laiž tirgū. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir vajadzīga labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kurā zaļās idejas var viegli attīstīt, finansēt un laist tirgū. Otrreizējai pārstrādei, labošanai, uzturēšanai, atkārtotai pārstrādei un ekodizainam ir liels potenciāls, lai kļūtu par ekonomikas izaugsmes veicināšanas un darbvietu radīšanas dzinējspēku, tajā pašā laikā dodot nozīmīgu ieguldījumu vides problēmu risināšanā. MVU un uzņēmējiem ir nepieciešama labvēlīga vide, lai virzītos uz aprites ekonomiku. ES starptautiskās saistības tādās jomās kā klimata pārmaiņas vai kaimiņattiecību politika rada konkrētu darbības jomu Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam ir zināšanas vides saudzēšanas jomā, lai varētu piekļūt jauniem tirgiem. Ir nepieciešama atbalstošāka sistēma un plašāka starptautiskā sadarbība, lai palīdzētu MVU sekmīgi integrēties globālajās vērtību ķēdēs.


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

19.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Bill Etheridge, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Julia Reid, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Petras Auštrevičius, Daniel Buda, Salvatore Cicu, Viorica Dăncilă, Andor Deli, Ivana Maletić, Maurice Ponga, Davor Škrlec

Juridisks paziņojums - Privātuma politika