Procedūra : 2015/2317(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0165/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0165/2016

Debates :

PV 06/06/2016 - 12
CRE 06/06/2016 - 12

Balsojumi :

PV 07/06/2016 - 5.9
CRE 07/06/2016 - 5.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0246

ZIŅOJUMS     
PDF 734kWORD 178k
2.5.2016
PE 575.202v02-00 A8-0165/2016

par ES 2015. gada ziņojumu par politikas saskaņotību attīstībai

(2015/2317(INI))

Attīstības komiteja

Referents: Cristian Dan Preda

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES 2015. gada ziņojumu par politikas saskaņotību attīstībai

(2015/2317(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu, kurā no jauna apliecināts, ka, īstenojot politiku, kas varētu ietekmēt jaunattīstības valstis, Savienībai ir jāņem vērā sadarbībai attīstības jomā noteiktais mērķis,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu, kurā teikts, ka „Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kuru tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana”,

–  ņemot vērā 9. un 35. punktu Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgajā paziņojumā par Eiropas Savienības attīstības politiku „Eiropas konsenss”(1),

–  ņemot vērā vairākkārtējus Padomes secinājumus, reizi divos gados iesniedzamos Komisijas ziņojumus un Eiropas Parlamenta rezolūcijas par politikas saskaņotību attīstībai (PSA), jo īpaši Parlamenta 2014. gada 13. marta rezolūciju attiecībā uz ES 2013. gada ziņojumu par attīstības politikas saskaņotību(2),

–  ņemot vērā Komisijas piekto reizi divos gados iesniedzamo ziņojumu par PSA, proti, tās "Darba dokumentu par politikas saskaņotību attīstībai", kas tika publicēts 2015. gada augustā (SWD(2015)0159),

–  ņemot vērā 2015. gadā Ņujorkā notikušajā ANO ilgtspējīgas attīstības samitā pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kurā iekļauts mērķis palielināt ilgtspējīgas attīstības politikas saskaņotību (mērķis 17.14)(3),

–  ņemot vērā 2005. gada decembra Eiropas Konsensu attīstības jomā,

–  ņemot vērā Ceturtā augsta līmeņa foruma par palīdzības efektivitāti 2011. gada decembra noslēguma dokumentu par partnerību efektīvai sadarbībai attīstības jomā,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0165/2016),

A.  tā kā Padomes secinājumos par piekto 2015. gada oktobrī pieņemto Eiropas Komisijas reizi divos gados iesniedzamo ziņojumu par PSA ir uzsvērts, ka PSA būs nozīmīga loma ES darbā pie tā, lai sasniegtu plašāku mērķi, kas saistīts ar ilgtspējīgas attīstības politikas saskaņotību (IAPS);

B.  tā kā Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam pieņemšana rada jaunus pārbaudījumus PSA sasniegšanai, jo šai programmā noteikti vienoti un universāli attīstības mērķi, kas piemērojami visiem;

C.  tā kā ES ir jāuzņemas vadošā loma PSA sasniegšanas virzīšanā;

D.  tā kā 1,5 miljardi cilvēku aizvien vēl dzīvo nabadzībā, viņiem nav pieejama veselības aprūpe, izglītība un ir zems dzīves līmenis; tā kā vairums no šiem cilvēkiem ir sievietes;

E.  tā kā jaunattīstības valstu fiskālo telpu faktiski ierobežo starptautisko ieguldītāju un finanšu tirgu izvirzītās prasības; tā kā jaunattīstības valstis piedāvā dažādus nodokļu stimulus un atbrīvojumus no nodokļiem cerībā piesaistīt vai paturēt investorus, kas noved pie nelabvēlīgas konkurences nodokļu jomā un sāncensību, kuras pamatā ir zemāku standartu izmantošana;

F.  tā kā ES attiecībās ar tās partnervalstīm ir tieša un vēsturiska atbildība;

G.  tā kā pašreizējam Eiropas attīstības satvaram trūkst efektīvu mehānismu, lai nepieļautu vai novērstu neatbilstības, kas rodas Savienības politikas nostādņu īstenošanas rezultātā,

PSA 2030. gada attīstības programmas kontekstā

1.  atgādina, ka PSA ir būtiski svarīgs elements jaunās ilgtspējīgas attīstības programmas izpildē un tās mērķu sasniegšanā; aicina uz proaktīvu rīcību, kas būtu balstīta kopējā izpratnē par PSA; norāda, ka uz cilvēktiesībām balstītajai pieejai jārada padziļināta izpratne par politikas saskaņotību attīstībai, jo, nepievēršoties tiesību nodrošināšanas šķēršļiem, nevar sasniegt progresu, kas vērsts uz ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu; uzskata, ka PSA vajadzētu dot ieguldījumu tiesiskuma un objektīvu iestāžu izveidē, kā arī labas pārvaldības iedibināšanā jaunattīstības valstīs;

2.  pauž nožēlu par to, ka, lai arī PSA guva atbalstu ANO Tūkstošgades deklarācijā(4), Lisabonas līgumā un Pusanas Forumā par palīdzības efektivitāti (5)tās konkrētā īstenošanā ir panākts neliels progress;

3.  aicina rīkot ES līmeņa debates par PSA saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās jaunajiem un nedalāmajiem 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem, lai gūtu labāku izpratni par to, kā šī koncepcija varētu iekļauties daudz universālākajā IAPS koncepcijā;

4.  atgādina, ka ilgtspējīgas attīstības mērķi attiecas kā uz attīstītajām, tā uz jaunattīstības valstīm un ka tie ir visaptveroši jāintegrē ES lēmumu pieņemšanas procesā gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas līmenī; uzsver nepieciešamību izveidot pārvaldības procesus PSA popularizēšanai starptautiskajā arēnā un aicina iekļaut PSA kā pamatelementu gaidāmajās ES politikas debatēs par jauno globālo stratēģiju un DFS;

PSA mehānismi

5.  aicina pirms nākamās Eiropadomes sanāksmes apspriest PSA, lai sekmētu starpiestāžu debates, kurās iesaistīta Komisija, EĀDD, Padome un Parlaments, kā arī diskusijas valstu līmenī;

6.  ierosina, gatavojoties samitam, Komisijai un EĀDD iesniegt ES valstu un valdību vadītājiem dokumentu ar konkrētiem ieteikumiem par efektīviem mehānismiem, ar kuru palīdzību iedzīvināt PSA reālā darbībā un integrēt ES stratēģijas, lai labāk īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus, un par to, kā skaidrāk definēt katras ES iestādes atbildību PSA apņemšanās sasniegšanā; uzskata, ka šādam procesam ir jābūt pārredzamam, tik iekļaujošam, cik vien iespējams, un tajā jāiesaista vietējās un reģionālās pašpārvaldes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un domnīcas;

7.   atzinīgi vērtē to komisāru grupas izveidi, kas iesaistīti ārējās attiecībās; prasa, lai PV/AP sniegtu regulārus ziņojumus par šīs grupas darbu DEVE komitejai;

8.  uzskata, ka mehānismi, ko izmantojušas dažas ES delegācijas, sniedzot atgriezenisko saiti Komisijai par 2015. gada PSA ziņojumu, būtu jāpaplašina un jāattiecina uz visām ES delegācijām, turklāt tam vajadzētu kļūt par ikgadēju procesu; aicina ES delegācijas nodrošināt, ka PSA ir attiecīgo divpusējo sanāksmju un kopīgo asambleju sanāksmju, kā arī ikgadējās ES delegāciju vadītāju sanāksmes, ko parasti rīko Briselē, darba kārtībā;

9.  atzinīgi vērtē labāka regulējuma tiesību aktu paketi, ko Komisijas pieņēma 2015. gada 19. maijā; turklāt atzinīgi vērtē to, ka PSA ir īpaši minēta kā juridiska prasība labāka regulējuma vadlīniju 30. instrumentā (COM(2015)0215);

10.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz to, ka ietekmes novērtējumi ir svarīgs instruments PSA sasniegšanai, ietekmes uz attīstību novērtējumu skaits ir neliels un tajos nav pienācīgi aptverta potenciālā ietekme uz jaunattīstības valstīm; cer, ka labāka regulējuma tiesību aktu pakete un tās pamatnostādnes uzlabos situāciju, jo visos ietekmes novērtējumos tiks iekļauta attīstība un cilvēktiesības, turklāt tiks palielināta pārredzamība; aicina Komisiju politikas izstrādes agrīnās stadijās sistemātiski apspriesties ar cilvēktiesību organizācijām un ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus un mehānismus, lai uzlabotu ieinteresēto personu pārstāvības līdzsvaru; atzinīgu vērtē tā saucamās ceļa kartes sabiedrisko apspriešanu, kas paver iespējas ieinteresētajām personām no malas, tostarp jaunattīstības valstīm un pilsoniskajai sabiedrībai, paust savu viedokli un aktīvi līdzdarboties; uzsver, ka ir jāveic sistemātiskāki ex-post novērtējumi ES politikas īstenošanas stadijā;

11.  uzskata, ka lielāks uzsvars jāliek uz institucionālo koordināciju – gan starp ES iestādēm, gan ar dalībvalstīm; aicina dalībvalstu valdības iekļaut PSA juridiski saistošā aktā un izstrādāt ilgtspējīgas attīstības politikas saskaņotību (IAPS) rīcības plānu, lai pārvērstu to konkrētā rīcībā; uzskata, ka dalībvalstu parlamenti ciešāk jāiesaista PSA programmā saistībā ar to tiesībām saukt pie atbildības savu valdību un pārbaudīt progresu šai jomā;

12.  uzsver svarīgo lomu, kāda Parlamentam jāuzņemas PSA procesa virzīšanā, piešķirot tam prioritāti Parlamenta darba kārtībā, rīkojot vairāk komiteju un parlamentu apvienoto sanāksmju, kas veltītas PSA, veicinot dialogu par PSA ar partnervalstīm un sekmējot viedokļu apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību;

13.  norāda, ka dažas dalībvalstis ir izveidojušas efektīvu ministriju līmeņa koordinācijas mehānismu, kura pilnvarās ietilpst tieši IAPS; aicina dalībvalstis sekot citu dalībvalstu labas prakses piemēriem un apmainīties ar šādiem piemēriem;

14.  norāda, ka kopīga plānošana ir sekmīgs instruments saskaņotai ES attīstības sadarbības pasākumu plānošanai; atzinīgi vērtē to, ka tajā ir ietverti dalībvalstu divpusējie pasākumi partnervalstīs, bet pauž nožēlu, ka līdz šim nav izdevies sasaistīt ES darbības ar dalībvalstu īstenotajām darbībām, kā rezultātā palikušas neizmantotas iespējas izmantot sinerģijas;

15.  atzīst, ka PSA pareizai īstenošanai būs vajadzīgs pienācīgs resursu un darbinieku daudzums; mudina PSA kontaktpunktiem valstu ministrijās un ES delegācijās piešķirt nepieciešamos resursus, lai tie varētu ieviest valstu un Eiropas stratēģijas PSA jomā;

16.  uzsver būtiski svarīgo lomu, kāda ir valstu parlamentiem IAPS īstenošanā, nodrošinot, ka politiskā apņemšanās, uzraudzība un pilnīga pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana laiku pa laikam tiek izvērtēta, kā arī izvērtējot vadību sagatavotos ietekmes novērtējumus;

17.  atgādina par savu priekšlikumu izveidot Savienībā neatkarīgu sistēmu tādu sūdzību izskatīšanai, kas saņemtas no personām vai kopienām, ko skārusi Savienības politika; atzīst svarīgo lomu, kāda ir Parlamenta Attīstības komitejai un tās pastāvīgajam referentam PSA jautājumos ES politikas skarto sabiedrības locekļu vai kopienu bažu izgaismošanā;

18.  uzsver, ka ES ir jāiegulda vairāk resursu uz pierādījumiem balstītā PSA analīzē; aicina Komisiju bez kavēšanās apzināt nesaskaņotības piemērus un analizēt, cik tā izmaksā, kā arī izveidot pienācīgu uzraudzības un panāktā progresa novērtēšanas mehānismu PSA jomā; aicina arī Komisiju iekļaut savā analīzē priekšlikumus par to, kā izvairīties no nesaskaņotības un novērst to starp dažādiem politikas virzieniem; turklāt uzsver nepieciešamību uzlabot PSA iekļaušanu programmu izstrādes dokumentos;

19.  norāda uz nepieciešamību nostiprināt PSA saistībā ar Eiropas Konsensa attīstībai pārskatīšanu un debatēm par nolīgumu, kas stāsies Kotonū nolīguma vietā, kad tas vairs nebūs spēkā;

Prioritārās jomas

Migrācija

20.  atzīst, ka ES saskaras ar lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara; uzsver, ka šīs parādības pamatcēloņu risināšanai ir būtiski svarīgi nostiprināt saikni starp migrāciju un attīstības politikas virzieniem; uzskata, ka ES rīcībā ir jābūt instrumentiem, kas ļauj novērst krīzes, tostarp instrumentiem drošības jomā un diplomātiskiem instrumentiem; uzsver, ka reakcijai uz bēgļu krīzi nevajadzētu būt vērstai tikai uz drošības problēmām un ka attīstības mērķi labāk jāintegrē ES migrācijas politikas virzienos, lai tie būtu saskaņotāki ar tiem politikas virzieniem, kuru mērķis ir censties samazināt nabadzību; uzsver, ka PSA ir svarīga daļa no ES jaunās migrācijas politikas; atzinīgi vērtē Eiropas migrācijas programmas (COM(2015)0240) pieņemšanu, kas paredz visaptverošu reakciju uz krīzi; uzskata, ka tās īstenošanu jāpapildina ar konkrētām darbībām ekonomiskās, politiskās un sociālās attīstības un labas pārvaldības veicināšanai migrantu izcelsmes valstīs; uzsver to, cik liela nozīmē attīstības finansēšanā ir izceļojušo iedzīvotāju mājāspalicējiem sūtītajiem līdzekļiem; uzsver, ka starptautisko darba ņēmēju drošu plūsmu un pārvietošanās atvieglošanā liela nozīme ir dalībvalstu nolīgumiem ar trešām valstīm; uzskata, ka attīstības palīdzības programmas un līdzekļus nevajadzētu izmantot migrācijas kontroles mērķiem; uzsver, ka jebkādai kopējai migrācijas politikai ir jākoncentrējas uz legāliem ieceļošanas Eiropā ceļiem un migrantu uzņemšanu;

21.  uzsver, ka ES ir vajadzīga labāka migrācijas un patvēruma politikas saskaņošana kā Savienībā pašā, tā ar starptautiskajiem partneriem; ierosina, ka migrācijas un patvēruma politika būs patiesi efektīva un holistiska tad, ja tajā, kā arī ES darbības struktūrās, tiks pilnībā integrēti ES iekšpolitikas un ārējās politikas virzieni, uzsver, cik svarīgi ir izveidot vienotu patvēruma un imigrācijas politiku; aicina īstenot integrētu pieeju migrācijas pamatcēloņu novēršanā, kas ir cieši saistīti ar attīstību, lai panāktu ilgtspējīgu pašreizējās migrācijas krīzes atrisinājumu; atgādina, ka sievietes un meitenes, kas devušās bēgļu gaitās vai ir migrantes, ir īpaši neaizsargātas pret seksuālu vardarbību un izmantošanu un ka ES migrācijas politikā ir jāintegrē dzimumu perspektīva;

22.  aicina ES un tās dalībvalstis migrācijas un attīstības politikas saskaņotības nolūkā neiekļaut izmaksas, kas saistītas ar bēgļiem, oficiālajā attīstības palīdzībā, jo tādā gadījumā šīs izmaksas tiek segtas uz attīstības programmu rēķina, ar kurām varētu efektīvi cīnīties pret migrācijas pamatcēloņiem;

Tirdzniecība un finanses

23.  uzsver, ka ES un tās dalībvalstis aizvien ir pasaulē nozīmīgākais līdzekļu devējs palīdzībai tirdzniecībai (EUR 11,7 miljardu 2013. gadā (SWD(2015)0128)); ierosina, ka vienam no ES palīdzības tirdzniecībai mērķiem vajadzētu būt iespēju pavēršanai nabadzīgajiem ražotājiem, kooperatīviem, mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, vietējo tirgu dažādošanai, sieviešu līdztiesības veicināšanai un turpmākai reģionālajai integrācijai un ienākumu nevienlīdzības samazināšanai; atzinīgi vērtē Komisijas mērķi likt lielāku uzsvaru uz tiem tirdzniecības nolīgumu nosacījumiem, kas saistīti ar attīstību; atgādina par dalībvalstu apņemšanos veikt konkrētus pasākumus, lai sasniegtu mērķi oficiālajai attīstības palīdzībai novirzīt ,7 % no NKP, kā arī izpildīt ESAO/APK ieteikumu panākt, ka vidējais dotāciju līmenis oficiālajā attīstības palīdzībā ar 86 %; uzsver, ka ar tirdzniecības nolīgumiem būtu jāveicina ilgtspējīgas attīstības, cilvēktiesību ievērošanas un cīņas pret korupciju popularizēšana visā pasaulē;

24.  atgādina, ka tirdzniecības liberalizācija pati par sevi nedod pozitīvu rezultātu nabadzības izskaušanā, jo tai var būt negatīva ietekme uz ilgtspējīgu attīstību;

25.  aicina Komisiju iesniegt gada pārskatu Parlamentam un Padomei par to, kā jaunattīstības valstīs tiek īstenota ES palīdzībai tirdzniecībai, un iekļaut tajā ziņas par gan no ES budžeta 4. sadaļas, gan no EAF piešķirtā finansējuma summām un avotiem; uzskata, ka šāds pārskats sniegtu ticamu pamatu ES ziņojumiem pa PSA, kas publicējami reizi divos gados;

26.  atgādina par ilgtspējīgas attīstības mērķi 17.15 un atzīst nepieciešamību respektēt katras valsts tiesības lemt par politiku nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai; atgādina par jaunattīstības valstu tiesībām regulēt investīcijas tā, lai nodrošinātu, ka invertori, tostarp ārvalstu investori, pilda savas saistības un pienākumus nolūkā aizsargāt cilvēktiesības un darba un vides standartus;

27.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts kopš Bangladešas Ilgtspējības pakta noslēgšanas, un aicina Komisiju piemērot saistošas sistēmas arī citām nozarēm; šajā sakarā mudina EK paplašināt uzņēmumu sociālās atbildības un likumības pārbaužu iniciatīvas, kas pašlaik ir paredzētas spēkā esošajos ES noteikumos kokmateriālu jomā, iekļaujot tās arī ierosinātajā ES regulējumā konfliktu izrakteņu jomā, kā arī citās nozarēs, tādējādi nodrošinot to, ka ES, tās tirdzniecības uzņēmumi un nozaru dalībnieki pilda savus pienākumus attiecībā uz cilvēktiesību un augstāko sociālo un vides standartu ievērošanu;

28.  atgādina, ka ar ES ieguldījumu politiku, īpaši saistībā ar publiskajiem līdzekļiem, ir jāveicina IAM sasniegšana; atgādina par nepieciešamību uzlabot attīstības finansēšanas iestāžu un publisko pārredzamību un pārskatatbildību, lai efektīvi sekotu līdzi naudas plūsmām, parādu atmaksājamībai un tam, kādu pievienoto vērtību ilgtspējīgai attīstībai sniedz to īstenotie ilgtspējīgas attīstības projekti;

29.  atgādina par oficiālās attīstības palīdzības unikālo nozīmi efektīvu rezultātu sasniegšanā attīstības jomā; prasa aizsargāt oficiālās attīstības palīdzības attīstības aspektu un būtību, tostarp pārredzamu un pārskatatbildīgu ziņošanas sistēmu; atgādina, ka palīdzības atsaistīšana ir nepieciešams priekšnoteikums iespēju došanai jaunattīstības valstu sociāli ekonomiskajiem dalībniekiem, tādiem kā vietēji uzņēmumi vai tehniskās palīdzības eksperti, un atbalsta jaunattīstības valstu iepirkumu sistēmu uzlabošanu saistībā ar palīdzības programmām, lai atbalstītu publiskā sektora darbības, kuru mērķis ir sniegt atbalstu vietējam privātajam sektoram;

30.  tomēr atgādina, ka ar palīdzību vien nepietiek; uzskata, ka inovatīvi un dažādoti finansējuma avotiem, piemēram, finanšu darījumu nodoklis, oglekļa nodoklis, aviobiļešu nodeva, dabas resursu nomas maksas utt., ir jāņem vērā un jāpielāgo attīstības efektivitātes principam; uzskata, ka ir jānostiprina saskaņotība starp publiskā, privātā, starptautiskā un pašmāju finansējuma izmantojumu; atzīst privātā sektora būtiski svarīgo lomu šai jomā; uzsver, ka tas ir svarīgi, lai radītu pareizos apstākļus privātiem uzņēmumiem jaunattīstības valstīs un sekmētu tādas politiskās un tiesiskās sistēmas izveidi, kas atvieglotu banku kontu izmantošanu un digitālās infrastruktūras veidošanu;

31.  uzskata, ka, lai sasniegtu PSA mērķus, ES tirdzniecības politikā ir jāņem vērā jaunattīstības valstu situācija un attīstības līmenis un jaunattīstības valstu tiesības pašām izstrādāt savas attīstības stratēģijas; uzsver, ka ES un tās dalībvalstu noslēgtie tirdzniecības un investīciju nolīgumi nedrīkst nedz tiešā, nedz netiešā veidā likt šķēršļus attīstības mērķu sasniegšanai vai cilvēktiesību ievēršanas veicināšanai un aizsardzībai partnervalstīs; atgādina, ka taisnīga un pareizi reglamentēta tirdzniecība, kas atbilst PTO noteikumiem, var radīt iespējas attīstībai; atzinīgi vērtē to, ka visos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos ir iekļautas visaptverošas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas;

32.  aicina ES izveidot pienācīgu regulējumu, lai reglamentētu, kā korporācijas integrē cilvēktiesības un sociālos un vides standartus; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt aktīvi līdzdarboties ANO Cilvēktiesību padomē, lai sauktu korporācijas pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem;

33.  atbalsta efektīvu, godīgu un pārredzamu nodokļu sistēmu, kas atbilst labas pārvaldības principiem; atzinīgi vērtē nodokļu pārredzamības pasākumu paketi, ar ko Komisija iepazīstināja 2015. gada maijā, un nodokļu nemaksāšanas apkarošanas tiesību aktu priekšlikumu paketi, ar ko tā iepazīstināja 2016. gada 28. janvārī, tostarp Komisijas paziņojumu par ārējās darbības stratēģiju labas nodokļu pārvaldības veicināšanai starptautiskā līmenī; uzsver, ka ir svarīgi veikt jauno ES tiesību aktu ietekmes novērtējumu un ietekmes pārneses analīzi, lai izvairītos no tā, ka tiem ir negatīva ietekme uz jaunattīstības valstīm; atgādina, ka vietējo resursu mobilizēšana ar nodokļu palīdzību ir vissvarīgākais ieņēmumu avots ilgtspējības attīstības finansēšanai no publiskajiem līdzekļiem; mudina ES atbalstīt jaunattīstības valstis to centienos veidot savu kapacitāti nodokļu administrēšanas, finanšu pārvaldības un publisko finanšu pārvaldības, kā arī nelikumīgu līdzekļu plūsmu apkarošanas jomā; mudina ES nodrošināt, ka korporācijas maksā nodokļus tur, kur tās iegūst vai rada vērtības; attiecīgi uzsver, ka ES ir pienākums starptautiskā līmenī sekmēt un iedzīvināt praksē PSA principu nodokļu jautājumos; tādēļ mudina ES censties izveidot jaunu starpvaldību struktūru ANO paspārnē, kas nodarbotos ar starptautisko sadarbību nodokļu jautājumos, un piešķirt šādai iestādei nepieciešamos resursus, lai tā varētu efektīvi darboties un lai jaunattīstības valstis varētu līdzvērtīgi iesaistīties starptautisko nodokļu noteikumu globālajā reformā;

34.  uzskata, ka starptautiskā sadarbība ir būtiski svarīga nelikumīgu finanšu plūsmu un nodokļu apiešanas apkarošanā, un aicina ES sekmēt tālāku starptautisko sadarbību šajā jomā; aicina ES saskaņā ar ANO paraugkonvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu nodrošināt, ka tad, kad sarunās tiek apspriesti nodokļu līgumi, pret jaunattīstības valstīm izturas godīgi, ņem vērā viņu īpašo situāciju un nodrošina godīgu nodokļu iekasēšanas tiesību sadalījumu; atzinīgi vērtē 2015. gada jūlijā Adiabebā notikušajā Attīstības finansēšanas konferencē paustās apņemšanās, piemēram, pārskatīt daudzpusējo attīstības finansējumu, atzinīgi vērtē arī Adisā pieņemto Nodokļu iniciatīvu, kuras mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm izveidot pašām savu resursu ieguves sistēmu; aicina ES pilnībā izmantot ESAO nodokļu paraugkonvenciju, kurā ir ietverti papildu noteikkumi attiecībā uz palīdzību nodokļu iekasēšanas jomā;

35.  aicina novērtēt, kāda ietekme ir cenu subsīdijām uz eksportu, tarifiem un tirdzniecības barjerām jaunattīstības valstīs;

36.  atgādina par centieniem iegūt piekļuvi izejvielām no jaunattīstības valstīm nedrīkst kavēt vietējo attīstību un nabadzības izskaušanu, bet gan atbalstīt jaunattīstības valstis, to bagātīgos minerālu resursus izmantojot tā, lai nodrošinātu reālu attīstību;

Pārtikas nodrošinājums

37.  uzsver, ka globāla pārtikas nodrošinājuma sasniegšanai būs vajadzīga PSA visos līmeņos, īpaši, ja vēlamies sasniegt daudz augstākos programmā 2030. gadam iekļautos mērķus, proti, pilnībā izskaust badu un visu veidu uzturnepietiekamību; uzskata, ka ES vajadzētu veicināt stabila regulējuma izveidi ar skaidriem kritērijiem, lai aizsargātu visneaizsargātāko iedzīvotāju tiesības uz nodrošinājumu ar pārtiku;

38.  aicina ES citu faktoru starpā sistemātiski novērtēt ES lauksaimniecības, tirdzniecības un enerģētikas, piemēram, biodegvielas ražošanas politikas, ietekmi un pārtikas nodrošinājumu jaunattīstības valstīs un visneaizsargātāko iedzīvotāju iedzīvi; mudina Komisiju koncentrēties uz kooperatīviem, mikrouzņēmumiem, maza un vidēja mēroga lauku saimniecībām un lauksaimniecībā nodarbinātajiem un veicināt ilgtspējīgu agrāri ekoloģisko paņēmienu izmantošanu saskaņā ar Lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģijas starptautiskā novērtējuma attīstības jomā (IAASTD) secinājumiem, ANO īpašā referenta tiesību uz pārtiku jomā ieteikumiem un ilgtspējīgas attīstības mērķiem; atgādina par vajadzību nodrošināt, ka kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu īstenošana nepadraud jaunattīstības valstu pārtikas ražošanas spēju un ilgtermiņa nodrošinājumu ar pārtiku; uzsver, ka nopietnas problēmas saistībā ar politikas saskaņotību un ietekmi ir jārisina notiekošajā ES pārtikas nodrošinājuma sistēmas uzraudzībā (COM(2010)0127); uzsver, ka ES ir jāatbalsta pārstrāde lauksaimniecības nozarē un pārtikas uzglabāšanas metožu uzlabošana; atgādina, cik svarīgi ir ņemt vērā zvejas līgumu ietekmi uz jaunattīstības valstu nodrošinājumu ar pārtiku; aicina ES un tās dalībvalstis veicināt zemes sagrābšanas novēršanu, sniedzot atbalstu ANO brīvprātīgi piemērojamo pamatnostādņu par īpašumtiesību uz zemi, zvejas vietām un mežiem atbildīgu pārvaldību īstenošanai jaunattīstības valstīs;

Veselība

39.  uzsver, ka jaunattīstības valstīm par prioritāti savos budžetos ir jāizvirza stabilu veselības aprūpes sistēmu izveidei, ilgtspējīgas veselības aprūpes infrastruktūras izveide un pamatpakalpojumu un kvalitatīvas aprūpes nodrošināšana; aicina ES atbalstīt vispārējas veselības apdrošināšanas ieviešanu, kas garantētu veselības risku savstarpēju segšanu jaunattīstības valstīs;

Klimata pārmaiņas

40.  aicina ES, tās dalībvalstis un visus tās starptautiskos partnerus apņēmīgi īstenot nesen pieņemto COP21/Parīzes klimata vienošanos; uzsver, ka ES un citām attīstītajām valstīm ir jāturpina atbalstīt rīcību klimata jomā, lai samazinātu emisijas un izveidotu noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi jaunattīstības valstīs, īpaši vismazāk attīstītajās valstīs; atgādina, ka šai sakarā būtiski svarīgi ir nodrošināt pienācīgu klimata finansējumu; atbalsta ES energopārejas procesu un pārēju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem; uzsver, ka tad, ja globālā sasilšana netiks ierobežota, lai tā būtu krietni zem 2°C robežas, attīstības mērķi var būt apdraudēti; aicina ES uzņemties proaktīvu lomu, risinot globālās klimata problēmas, un noteikt stratēģiskās prioritātes visos līmeņos un visās nozarēs, kā arī izstrādāt un īstenot jaunus, saistošus klimata, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas mērķus, kas atbilstu Parīzes līgumam;

41.  atzīst, ka klimata finansēšanas jomā privātais finansējums nevar aizstāt publisko finansējumu; uzsver nepieciešamību pēc pārredzamas ziņošanas un pārskatatbildības, lai nodrošinātu attiecīgo sociālo un vides aizsardzības mehānismu īstenošanu saistībā ar privātu finansējumu klimata jomā;

Dzimums

42.  atzinīgi vērtē ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam un mudina uzraudzīt un īstenot tās mērķus visās ES ārējās darbībās, tostarp ES finansētajos atsevišķu valstu projektos; aicina arī ES efektīvi integrēt dzimumu līdztiesību un iespēju radīšanu sievietēm visās tās politikas jomās, tostarp budžeta jomā, un nodrošināt, ka tās ārējās darbības sekmē visu veidu diskriminācijas, tostarp LBBT personu diskriminācijas, apkarošanu;

Drošība

43.  atzīst, ka bez drošības nav iespējama ilgtspējīga attīstība vai nabadzības izskaušana; turklāt atzīst, ka saikne starp drošību un attīstību ir svarīgs elements ES ārējās darbības efektivitātes nodrošināšanā;

44.  uzsver, cik svarīgi ir garantēt politikas saskaņotību un koordināciju starp ES ārējās darbības, drošības, aizsardzības, tirdzniecība, humānās palīdzības un attīstības sadarbības politikas jomām; vērš uzmanību uz labas pārvaldības iedibināšanas uzdevumu jaunattīstības valstīs; uzstāj, ka PSA vajadzētu sniegt ieguldījumu tiesiskuma iedibināšanā un neatkarīgu iestāžu izveidē, kā arī stiprināt darbības, kuru mērķis ir panākt atbruņošanos, nodrošināt sabiedrības veselības aprūpi, nodrošinājumu ar pārtiku un īstenot tamlīdzīgu politiku, kuras mērķis ir garantēt drošību un attīstību;

45.  aicina ES nostiprināt savas krīžu pārvarēšanas un agrīnās brīdināšanas spējas un pastiprināt sinerģijas starp kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) un attīstības instrumentiem, rodot līdzsvaru starp īstermiņa reakciju uz krīzēm un ilgtermiņa attīstības stratēģijām; ierosina, ka jauna instrumenta izveide, kas būtu paredzēts attīstības un drošības saiknei, varētu mazināt nesaskaņotību un palielināt PSA efektivitāti; uzsver, ka šo instrumentu nevajadzētu finansēt no pastāvošajiem palīdzības instrumentiem, tam vajadzētu piešķirt jaunas budžeta apropriācijas; aicina iekļaut attiecīgi reģionu un valstu prioritātes un to politiku ES stratēģijās drošības un attīstības jomā; atzinīgi vērtē politikas sistēmas krīzes risināšanai izmantošanu, jo tā ir svarīgs instruments kopīgas krīzes izpratnes panākšanai agrīnā tās stadijā; aicina pastiprināt sadarbību starp Komisiju, EĀDD un dalībvalstīm, lai izveidotu visaptverošu analīzi, kas krīzes situācijā ļautu izdarīt informētu izvēli starp KDAP darbībām un ar KDAP nesaistītām darbībām;

46.   uzskata, ka stratēģija drošībai un attīstībai Sāhelā(6), kā arī Āfrikas ātrās reaģēšanas spēki un Sāhelas reģiona attīstības plāns 2015.–2020.(7) ir labi piemēri sekmīgai ES visaptverošās pieejas īstenošanai, efektīvi kombinējot drošību, attīstību un ar pārvaldību saistīto reakciju;

47.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt uzlabot saikni starp humāno palīdzību, sadarbību attīstības jomā un noturību pret katastrofām, lai būtu iespējama elastīgāka un efektīvāka reakcija uz pieaugošajām vajadzībām;

o

o  o

48.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0251.

(3)

http://www.un.org/en/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1

(4)

http://www.un.org/millennium/declaration/ares552e.htm

(5)

http://www.oecd.org/development/effectiveness/49650173.pdf

(6)

http://eeas.europa.eu/africa/docs/sahel_strategy_en.pdf

(7)

www.consilium.europa.eu/en/meetings/fac/2015/04/st07823-en15_pdf


PASKAIDROJUMS

Eiropas Komisijas reizi divos gados sagatavotais ziņojums par attīstības politiku saskaņotību (PCD) tika publicēts 2015. gada augustā īsi pirms septembrī Ņujorkā notikušajā ANO ilgtspējīgas attīstības samitā tika pieņemta Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, kurā iekļauts mērķis palielināt ilgtspējīgas attīstības politikas saskaņotību (mērķis 17.14)(1). tā kā Padomes secinājumos par 2015. gada oktobrī pieņemto Eiropas Komisijas reizi divos gados iesniedzamo ziņojumu par PSA ir uzsvērts, ka PSA būs nozīmīga loma ES darbā pie tā, lai sasniegtu plašāku mērķi, kas saistīts ar ilgtspējīgas attīstības politikas saskaņotību (IAPS); Kaut arī ES ir bieži paudusi politisku apņemšanos nodrošināt PCD, joprojām galvenā problēma ir šīs apņemšanās īstenošana praksē.

Eiropas Parlamenta iepriekšējiem ziņojumiem bija izšķiroša nozīme PCD koncepcijas virzībā, insticionalizējot pastāvīgā referenta PCD jomā posteni Attīstības komitejā, apstiprinot, ka PCD ir jautājums, par kuru EP ir politiski atbildīgs (kā viens no likumdevējiem un kā demokrātiski ievēlēta institūcija), kā arī ierosinot konkrētus priekšlikumus par to, kā padarīt šo koncepciju funkcionālu ES līmenī.

Līdztekus tam, ka tiks ņemts vērā Komisijas ziņojumā minētais progress un konstatētas jomas, kurās jāstrādā, lai uzlabotu esošos ES PCD mehānismus, šā ziņojuma mērķis ir arī stimulēt debates par šīs koncepcijas nākotni ES līmenī.

1. PCD mehānismu novērtējums

PCD, PCSD un Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam

PCD pirmo reizi tika izskatīta ES politikas līmenī pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā un tā tika institucionalizēta ar Māstrihtas līgumu 1992. gadā. Tomēr par vērienīgu PCD programmu ES vienojās tikai 2005. gadā, kas vēlāk tika nostiprināta 2005. gada Eiropas Konsensā attīstības jomā. Pa šo laiku Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) pieņemšana kalpoja kā katalizators šai virzībai, jo kļuva skaidrs, ka šo mērķu sasniegšanai būs nepieciešams kas vairāk, nevis tikai attīstības palīdzība, ka būs nepieciešamas tālejošas sinerģijas starp ES attīstības politiku un citām politikas jomām. Lisabonas līgumā, kas stājās spēkā 2009. gadā tika noteiktas ES juridiskas saistības nodrošināt PCD un vēl vairāk pievērsta uzmanība tam, ka jāpanāk ES iekšējo un ārējo politikas virzienu saskaņotība.

Nodrošināt to, ka attīstīto valstu politikas virzieni ir attīstībai draudzīgi un nekaitē jaunattīstības valstīm, joprojām ir galvenais uzdevums, tomēr aizvien vairāk tiek izprasts, ka jāvirzās tālāk par šo paradigmu. PCD tagad nozīmē prasību rast sinerģijas starp attīstības sadarbību un citiem politikas virzieniem, kā arī novērst pašreizējās neatbilstības.

Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) pieņemšana 2015. gadā bija vēl viens pavērsiena punkts PCD attīstībā. IAM sasniegšanai būs nepieciešama integrētāka pieeja politikas veidošanai, lielāku uzsvaru liekot uz saskaņotību — PCD nodrošināšana būtiski ietekmēs Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu. Sākotnēji PCD tika izprasta Ziemeļu-Dienvidu kontekstā, uzsverot bagāto attīstīto valstu atbildību attiecībā uz nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, bet pieņemot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam šis redzējums tika pārskatīts, izveidojot vienotu, universālu attīstības mērķu kopumu, kas piemērojami visiem, pārvarot "līdzekļu devēju – saņēmēju" paradigmu.

Tāpēc ES ir jāieņem vadošā loma universālas PCD programmas veicināšanā, kas virza šo koncepciju ilgtspējīgas attīstības ceļā. Citas organizācijas, piemēram, ESAO, jau ir pieņēmušas PCSD koncepciju, bet ES vēl tikai jāpieņem skaidra nostāja šajā jomā. Padomes 2015. gada oktobra secinājumos par Komisijas piekto divgadējo ziņojumu ir uzdots Komisijai un EĀDD, padziļināti apspriežoties ar citiem partneriem, iesniegt priekšlikumus PCD lielākai integrēšanai ES pieejā Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā. Parlamentam jābūt visnotaļ iesaistītam šajos centienos.

Starptautiskā līmenī vēl nav plašas izpratnes par PCD; lielākoties tā joprojām ir tikai Eiropas koncepcija. ES un ESAO ir vadošie spēki debatēs par PCD. Aizvien savstarpēji sasaistītākā pasaulē mums ir jāstrādā, lai panāktu vienotu pieeju, padarot šo koncepciju universālāku. Mēs nevaram panākt patiesu progresu PCD integrēšanā IAM mērķu īstenošanā, ja pārējie svarīgākie starptautiskie dalībnieki (ASV, Japāna un BRIC valstis) nezina par šo koncepciju. Tāpēc Parlamentam ir jāaicina rīkot ES līmeņa debates par PCD saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, lai gūtu labāku izpratni par to, kā šī koncepcija varētu iekļauties daudz universālākajā PCSD koncepcijā;

PSA mehānismi

Kopš 2005. gada ES ir ieviesusi vairākus būtiskus instrumentus, lai nodrošinātu efektīvu un sistemātisku PCD īstenošanu ar ES politikas virzieniem. Mums jārod iespējas šo instrumentu efektīvākai izmantošanai. PCD īstenošana Eiropas Savienībai joprojām ir diezgan sarežģīta, jo tā nozīmē sinerģiju veidošanu starp politikas virzieniem gan horizontāli (piemēram, tirdzniecība, lauksaimniecība un migrācija), gan vertikāli (globālā, reģionālā un valstu līmenī). Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem ES saistībā ar PCD ir panākt citu politikas jomu iesaistīšanu, kas nav saistītas ar attīstības politikas dalībniekiem.

Komisijas ziņojums pats par sevi ir noderīgs instruments izpratnes veicināšanai par PCD, bet šis ziņojums būtu pat vēl noderīgāks, ja PCD progress tajā tiktu izskatīts analītiskāk. Neatņemamai šā ziņojuma daļai vajadzētu būt konkrētiem ieteikumiem PCD problēmu risināšanai. Izpratnes veicināšanai par PCD vajadzētu būt arī ES vadītāju uzdevumam, jo tas ir izteikti politisks jautājums. Tāpēc referents prasa līdz nākamā Komisijas ziņojuma publicēšanai 2017. gadā rīkot Eiropadomes sanāksmi par PCD. Eiropas augstākā līmeņa sanāksme par PCD kalpotu diviem mērķiem — tā veicinātu izpratni par PCD, atbalstot debates starp ES iestādēm (Komisiju, EĀDD, Padomi, EP), kā arī debates valstu līmenī (starp visām ministrijām). Gatavojoties samitam, Komisijai un EĀDD būtu jāiesniedz ES valstu un valdību vadītājiem dokuments ar konkrētiem ieteikumiem, kā padarīt PCD īstenošanu efektīvāku. Šim procesam ir jābūt iekļaujošam un tajā jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas un domnīcas. Eiropas samita par PCD otrajam mērķim vajadzētu būt skaidrākai katras ES iestādes atbildības definēšanai, lai panāktu PCD saistību izpildi. Padomei arī ir sava loma PCD nostiprināšanā, iznesot šo jautājumu ārpus attīstības un ārlietu rāmjiem un iesaistot Padomes citas darbības jomas.

PCD pareizai īstenošanai būs vajadzīgs pienācīgs resursu un darbinieku daudzums. PCD kontaktpunktiem valstu ministrijās un ES delegācijās jāiešķir nepieciešamie resursi, lai tie varētu ieviest valstu un Eiropas stratēģijas PCD jomā. Lielākai daļai PCD kontaktpunktu ES delegācijās nav prasītās jaudas, lai strādātu vienīgi pie jautājumiem, kas saistīti ar PCD.

Kopš Komisijas 2013. gada ziņojuma par PCD publicēšanas ir izveidoti vairāki jauni instrumenti PCD īstenošanas uzlabošanai. Referents atzinīgi vērtē Jean-Claude Juncker Komisijas jauno struktūru, kas strādā koleģiālāk un ar starpnozaru pieeju, saskaņotāk veidojot politiku. Referents arī atzinīgi vērtē to komisāru grupas izveidi, kas iesaistīti ārējās attiecībās, un šo grupu vada Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ augstā pārstāve. Šī komisāru grupa ir labs piemērs tam, ka attiecībā uz PCD ir nepieciešama politiska apņēmība augstākā līmenī. Parlamentam būtu jāprasa, lai PV/AP sniegtu regulārus ziņojumus par šīs grupas darbu DEVE komitejai.

Vēl viens jauninājums ir ES delegāciju jaunā loma ziņošanas mehānismos. Savu pienesumu 2015. gada ziņojumam par PCD deva 41 ES delegācija. Šī ziņošana būtu jāpaplašina un jāiesaista visas ES delegācijas. Delegāciju e-apmācība PCD jomā arī ir pozitīva tendence. Lai vēl vairāk iesaistītu ES delegācijas ne tikai ziņošanā, bet arī īstenošanā, šim jautājumam jābūt ES delegāciju vadītāju ikgadējās sanāksmes Briselē darba kārtībā. ES delegāciju vadītājiem ir izšķiroša nozīme, tāpēc ka viņiem ir visaptverošs redzējums par visiem ES politikas virzieniem konkrētās valstīs vai reģionos, tostarp apspriežoties ar vietējiem dalībniekiem, piemērām, valdībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Referents atzinīgi vērtē labāka regulējuma tiesību aktu paketi, ko Komisijas pieņēma 2015. gada 19. maijā (COM(2015)0215). Pakete un instrumentu kopums, ko Komisija izmanto, lai novērtētu ES politikas ietekmi, efektīvi palīdzēs nodrošināt progresu PCD jomā, tāpēc ka saskaņotība tiks ņemta vērā jau pašā politikas cikla sākumā. Mums arī atzinīgi jāvērtē tas, ka juridisks pienākums nodrošināt PCD ir konkrēti minēts Labāka regulējuma vadlīniju 30. instrumentā. Turklāt labāka regulējuma vadlīnijas nosaka, ka ir jāanalizē iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām jaunattīstības valstīs visos politikas veidošanas un īstenošanas posmos.

Ietekmes novērtējums ir nozīmīgs instruments PCD sasniegšanai. Referents pauž nožēlu, ka ietekmes uz attīstību novērtējums joprojām ir nepilnīgs, un cer, ka labāka regulējuma pakete un tās vadlīnijas uzlabos šo situāciju. PCD progresa un tās ietekmes novērtēšana arī ir sarežģīts uzdevums Eiropas Savienībai — mums ir jāuzlabo uz rezultātiem orientēta pieeja, jānosaka kvalitātes mērķi un jāizstrādā skaidrāki PCD indikatori. Neatkarīgais novērtējums, ko plānots ieviest, ir pozitīvs solis, kas dos iespēju ES panākumiem PCD jomā gūt atpazīstamību. Iespējams, ka neatkarīgais novērtējums ierosinās arī jaunus mērīšanas un ziņošanas instrumentus.

Kopīgā plānošana ir vēl viens veiksmīgs ES instruments PCD īstenošanai, tas dod iespēju saskaņoti plānot ES pasākumus. Referents atzinīgi vērtē to, ka kopīgajā plānošanā iekļautas ES dalībvalstu divpusējās darbības konkrētās valstīs, jo tā tiks veicināta ES pasākumu efektivitāte uz vietas. Tas, ka neizdevās sasaistīt ES darbības ar dalībvalstu īstenotajām darbībām, noveda pie tā, ka netika izmantotas sinerģijas;

Kopš 2013. gada ES dalībvalstu apņēmība panākt PCD ir būtiski pieaugusi; ir vērojams PCD kontaktpunktu skaita pieaugums vairākās valstu ministrijās. Tagad ES dalībvalstīm ir jāpieliek vairāk pūļu, lai ieviestu ziņošanas mehānismus saistībā ar PCD.

2. Prioritārās jomas uzmanības veltīšana ES ārpolitikai

EP 2016. gada rezolūcijā par PCD tiek analizēti un formulēti konkrēti ieteikumi piecām prioritārām jomām (tirdzniecība un finanses, nodrošinājums ar pārtiku, klimata pārmaiņas, migrācija un drošība). Referents ierosina, ka tomēr būtu jāpievēršas ES ārpolitikai.

Ņemot vērā, ka bēgļu krīze un destabilizācija ES kaimiņvalstīs liek šaubīties par pašas ES stūrakmeņiem (piemēram, Eiropas solidaritāti un Šengenas sistēmu), PCD galvenā uzmanība ir jāpievērš ārējām darbībām. ES kaimiņvalstu stabilizācijai vajadzētu būt ES absolūtai prioritātei. Ir panākts būtisks progress PCD piemērojot ES ārējām darbībām, pateicoties priekšsēdētāja vietnieces/augstās pārstāves daudzpusīgajai iesaistei. ES visaptverošā pieeja kļūst par realitāti, kaut arī tā joprojām saskaras ar nopietnām problēmām.

*

* *

Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam ir unikāla iespēja risināt savstarpēji saistītās nabadzības izskaušanas un ilgtspējīgas attīstības problēmas. PCD joprojām ir ES politiska un ekonomiska imperatīva. Tai nav jābūt, kā viens komentētājs izteicies "neiespējamai misijai"(2), ar nosacījumu, ka būs politiskā griba, kā arī ES politikas instrumenti tiks konsekventi piemēroti un pastāvīgi uzlaboti.

(1)

http://www.un.org/en/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1

(2)

'Mission Impossible: the European Union and Policy Coherence for Development', Carbone, M., Journal of European Integration, 2008, 30:3.


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS  (15.3.2016)

Attīstības komitejai

par ES 2015. gada ziņojumu par politikas saskaņotību attīstībai

(2015/2317(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Lola Sánchez Caldentey

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka saistībā ar politikas saskaņotību attīstībai (PCD) tirdzniecība un finanses ir viena no piecām prioritārajām jomām; atgādina, ka visas ES ārpolitikas jomas, tostarp tirdzniecības un investīciju politika, ir jāpielāgo Līguma par Eiropas Savienību 21. pantam un ka tām ir jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana, cilvēktiesību ievērošana un dzimumu līdztiesība; atgādina par Padomes Regulas (EK) Nr. 260/2009 24. panta 2. punktā minētajiem principiem; atgādina, ka PCD ir attīstīto valstu atbildība, bet jaunattīstības valstīm arī ir svarīga loma tās pilnīgas efektivitātes nodrošināšanā;

2.  uzsver to, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā par galveno mērķi Savienības attīstības sadarbības politikas jomā ir noteikta nabadzības mazināšana un ilgtermiņā — tās izskaušana un tiek ieviests PCD princips, kas nosaka, ka šis mērķis ir jāņem vērā visās ES politikas jomās, kuras var ietekmēt jaunattīstības valstis, tostarp tirdzniecības politikā;

3.  atgādina arī par ES apņemšanos integrēt dzimumu līdztiesības principu visos politikas virzienos, kā arī to, ka ir svarīgi nodrošināt, lai vīrieši un sievietes gūtu vienlīdz lielu labumu no sociālajām izmaiņām, ekonomikas izaugsmes un pienācīgas kvalitātes darbvietu izveides, novēršot diskrimināciju un veicinot sieviešu tiesību ievērošanu pasaulē;

4.  prasa izveidot ES un Āfrikas attīstības partnerību, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta tādiem stratēģiskiem jautājumiem kā enerģētika, dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība un inovācija;

5.  uzsver to, ka tirdzniecība joprojām ir svarīga ekonomikas izaugsmei un ilgtspējīgai attīstībai un ir palīdzējusi simtiem miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības; tomēr atzīst, ka ne visās jaunattīstības valstīs ir vērojami šādi panākumi un jo īpaši vismazāk attīstītās valstis pasaules tirdzniecībā iesaistās margināli;

6.  atgādina, ka tirdzniecības liberalizācija nebūtu jāuzskata par pašmērķi, bet gan par līdzekli valstu ekonomikas un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības veicināšanai; atgādina, ka taisnīga un pareizi reglamentēta tirdzniecība, ja to pielāgo ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), var radīt iespējas attīstībai; aicina Komisiju stiprināt IAM efektīvu īstenošanu un iekļaut visos tirdzniecības nolīgumos visaptverošas nodaļas par ilgtspējīgu attīstību; uzsver — lai jaunattīstības valstis spētu izmantot tirdzniecības un investīciju iespējas, ir nepieciešams turpināt atbalstīt iekšzemes ieņēmumu piesaistes reformas jaunattīstības valstīs, atbalstot efektīvu, lietderīgu, taisnīgu un pārredzamu nodokļu sistēmu izveidi saskaņā ar labas pārvaldības principiem un tādējādi palīdzot šīm valstīm uzlabot spēju palielināt ieņēmumus un cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu;

7.  uzsver, ka centieni stiprināt jaunattīstības valstu spēju piesaistīt privātus līdzekļus obligāti jāpapildina ar pasākumiem tādas vides izveidē, kas ir labvēlīga atbildīgai un ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai un investīcijām, sākot ar politiskās korupcijas izskaušanu un beidzot ar taisnīgu, efektīvu un pārredzamu nodokļu sistēmu, kas tiek papildināta ar stingrām darbībām krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāžu apkarošanai; atgādina, ka ar ES investīciju politiku, jo īpaši, kad runa ir par publiskiem līdzekļiem, ir jāveicina IAM sasniegšana; mudina ES strādāt pie tā, lai veidotu ciešāku starptautisko sadarbību nodokļu jomā, kā tika apstiprināts G20 un Adisabebas rīcības plānā; šajā sakarībā atgādina, ka būtu jāveicina un daudz plašāk jāpiemēro tādas uzraudzības sistēmas kā ziņojumu sniegšana par katru atsevišķu valsti;

8.  atzinīgi vērtē to, ka ES, izmantojot iniciatīvu „Viss, izņemot ieročus” kā daļu no ES vispārējās preferenču shēmas (VPS), ir ieņēmusi līderpozīcijas, nodrošinot beznodokļu un bezkvotu piekļuvi visām VAV precēm (izņemot ieročus un munīciju);

9.  atzīst, ka pašreiz viena trešdaļa no kopējā attīstības palīdzības (OAP) finansējuma tiek izmantota ar tirdzniecību saistītu vajadzību atbalstam; prasa ES saglabāt savas pasaules līderes pozīcijas, sniedzot atbalstu palīdzības tirdzniecībai programmām, kas ir izstrādātas, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm gūt labumu no jaunajiem tirdzniecības nolīgumiem;

10.  atzinīgi vērtē paziņojumā „Tirdzniecība visiem” pausto Komisijas apņemšanos veikt padziļinātu analīzi par to, kā jaunie brīvās tirdzniecības nolīgumi varētu ietekmēt VAV, tostarp arī to ietekmi uz VAV preču pieprasījumu, regulatīvajiem jautājumiem un piekļuvi tirgum; aicina Komisiju pasūtīt neatkarīgus un visaptverošus pētījumus par tirdzniecības un investīciju nolīgumu iespējamo ietekmi uz jaunattīstības valstīm; aicina Komisiju ierosināt pasākumus, ar kuriem tiktu nodrošināts, ka tirdzniecības nolīgumu radītās priekšrocības nonāk arī līdz jaunattīstības valstīm; aicina Komisiju nodrošināt, ka sarunās ar partnervalstīm noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos kā skaidrs mērķis būtu noteikta Savienības partnervalstu, jo īpaši kaimiņvalstu, ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšana; mudina Komisiju pielāgot ilgtspējīgas attīstības mērķiem visus ar tirdzniecību saistītos ES instrumentus, tostarp brīvās tirdzniecības nolīgumus, jo īpaši ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Āfrikas valstīm, Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) satvarā noslēgtus plurilaterālus un daudzpusējus nolīgumus, vispārējo preferenču sistēmu (VPS), palīdzību tirdzniecībai, ES regulas, kā arī starptautiskos standartus un rīcības kodeksus, lai pilnībā izmantotu šo instrumentu potenciālu; mudina ņemt to vērā, risinot ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem un videi nekaitīgu produktu nolīgumiem saistītus jautājumus, lai efektīvi pastiprinātu pozitīvās iespējas, ko tie sniedz ilgtspējīgai attīstībai;

11.  mudina Komisiju pielikt lielākas pūles, lai gūtu panākumus demokrātiskos daudzpusējos forumos, kuros tiek risināti tirdzniecības jautājumi un kuros visas valstis ir līdztiesīgas, un tirdzniecības jautājumos aizstāvēt jaunattīstības valstu intereses;

12.  pauž nožēlu par to, ka ES tirdzniecības nolīgumos iekļautās tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļas bieži vien neatbilst augstākajiem standartiem; uzsver to, ka ir svarīgi nodrošināt šādās nodaļās paredzēto noteikumu pienācīgu uzraudzību un ieviešanu, un prasa pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem gan partnervalstīs, gan ES pilnībā iesaistīties šī jautājuma risināšanā;

13.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts kopš Bangladešas Ilgtspējības pakta noslēgšanas, vienlaikus atzīstot, ka vēl ir jārisina daudzi svarīgi jautājumi;

14.  aicina Komisiju uztvert Bangladešas Ilgtspējības paktu kā paraugu, kam sekot un ko pilnveidot, lai turpmāk to piemērotu līdzīgās situācijās citās jaunattīstības valstīs;

15.  atgādina par Komisijas apņemšanos veikt ilgtspējas ietekmes novērtējumus visām tirdzniecības sarunām; pauž nožēlu par to, ka ilgtspējas ietekmes novērtējumi nav veikti savlaicīgi; aicina Komisiju pildīt savu apņemšanos un nodrošināt to, lai pienācīgi tiktu ņemta vērā iespējamo tirdzniecības nolīgumu ietekme uz jaunattīstības valstīm;

16.  aicina ES un tās dalībvalstis apņemties palielināt jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, paredzēto palīdzības tirdzniecībai atbalstu, vienlaikus gaidāmajā palīdzības tirdzniecībai stratēģijas pārskatīšanā pievēršoties taisnīgas un ētiskas tirdzniecības jautājumam, kā minēts paziņojumā „Tirdzniecība visiem”;

17.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš globalizētajām vērtību ķēdēm, ir nepieciešams skaidrs regulējums attiecībā uz darba un vides apstākļiem visos minēto globālo vērtību ķēžu posmos un šajā nolūkā vēl vairāk jāpilnveido uzņēmumu sociālā atbildība;

18.  uzsver to, ka ir svarīgi aizsargāt valstu tiesības regulēt un saglabāt savu politikas telpu, lai attīstītu jaunās nozares, atbilstīgi partnervalstu specifiskajām vajadzībām, vienlaikus ievērojot tirdzniecības nolīgumus; mudina Komisiju nodrošināt to, ka tirdzniecības nolīgumi un politikas nostādnes atbalsta jaunattīstības valstu ekonomikas stratēģiskās nozares un nekavē partnervalstu centienus palielināt vietēji radītu pievienoto vērtību, lai pavirzītu to augšup pa globālo vērtību ķēdi, un radīt pienācīgas darbvietas vietējā līmenī, par prioritāti nosakot sieviešu iesaisti ekonomikas attīstībā, jo īpaši lauku apgabalos, kā būtisku iekšējās attīstības elementu; prasa Komisijai iekļaut šī aspekta novērtējumu regulārajos ziņojumos par divpusēju nolīgumu īstenošanu;

19.  aicina Komisiju uzraudzīt PTO Bali un Nairobi paketes īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības eksporta subsīdiju likvidēšanu daudzpusējā līmenī, lēmumiem par īpašu priekšrocību piešķiršanu VAV, kā arī tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu;

20.  aicina Komisiju turpināt vadīt centienus, lai atbalstītu un veicinātu medikamentu vispārēju pieejamību par pieņemamām cenām, vienlaikus rodot pareizu līdzsvaru ar intelektuālā īpašuma tiesībām, un īstenot politiskas darbības, lai palielinātu jautājuma par sabiedrības veselību un medikamentu vispārēju pieejamību aktualitāti starptautiskajās tirdzniecības attiecībās; šajā sakarībā aicina Komisiju atbalstīt to, ka tiek noteikts Eiropas gads veselībai un medikamentu pieejamībai;

21.  uzsver to, ka ir svarīgi, veicot plašu un pārredzamu apspriešanos, nodrošināt dalībvalstu un trešo valstu parlamentu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu ieinteresēto personu līdzdalību sarunās par ES tirdzniecības un investīciju nolīgumiem un politikas nostādnēm, kā arī to īstenošanā un uzraudzībā;

22.  atzīst privātā sektora veikumu un ES vadošo lomu uzņēmumu sociālās atbildības jautājuma popularizēšanā starptautiskos forumos; aicina ES un tās dalībvalstis veicināt daudzpusējas debates par investīciju līgumiem, ievērot ieteikumus, kas izklāstīti UNCTAD visaptverošajā ieguldījumu politikas satvarā ilgtspējīgai attīstībai, ar ko tiek stimulēta atbildīgāka, pārredzamāka un pārskatatbildīgāka līdzekļu investēšana, kā arī aktīvi iesaistīties ANO Cilvēktiesību padomes darbā pie starptautiska līguma, ar kuru tiktu nodrošināts tas, ka transnacionāli uzņēmumi tiek saukti pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem; un atgādina, ka ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (tā dēvētie aizsardzības, sakārtošanas, kompensācijas principi) joprojām nav pilnībā ieviesti ES politikas nostādnēs;

23.  šajā sakarībā aicina Komisiju mudināt ES un trešo valstu valdības izmantot publiskā iepirkuma politiku, lai sekmētu to, ka uzņēmumi pilda un ievēro starptautiskās vadlīnijas un principus uzņēmumu sociālās atbildības jomā, un, piešķirot publiskā iepirkuma līgumus, izvērtēt to, cik atbildīgi uzņēmumi ir iepriekš rīkojušies;

24.  aicina Komisiju izveidot produktu izsekošanas sistēmas, kā arī to uzņēmumu ES reģistru, kuri ir iesaistīti ES attīstības projektos, lai padarītu uzņēmumu darbību pārredzamāku un ļautu iedzīvotājiem uzraudzīt ES uzņēmumu darbību ārpus ES, vienlaikus veicinot pieredzes izplatīšanu starptautiskā mērogā, kā arī — kas ir vienlīdz svarīgi — sekmējot ES uzņēmumu pamanāmību un pozitīvo tēlu;

25.  aicina Komisiju arī veicināt koordinācijas forumu izveidi un ES un trešo valstu starptautisko uzņēmumu, valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju kopīgu sanāksmju organizēšanu, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu un tādu sinerģiju radīšanu, kas stimulē iekļaujošu izaugsmi un attīstību.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.3.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

6

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Marielle de Sarnez, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, Marine Le Pen, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Tokia Saïfi, Matteo Salvini, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Buchner, Agnes Jongerius, Frédérique Ries, Fernando Ruas, Pedro Silva Pereira, Jarosław Wałęsa, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angel Dzhambazki, Axel Voss, Tatjana Ždanoka


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Charles Goerens, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira, Davor Ivo Stier, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Paul Rübig, Patrizia Toia

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amjad Bashir

Juridisks paziņojums - Privātuma politika