IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Palau Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu
18.5.2016 - (12080/2015 – C8-0400/2015 – 2015/0193(NLE)) - ***
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Mariya Gabriel
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Palau Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu
(12080/2015 – C8-0400/2015 – 2015/0193(NLE))
(Piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12080/2015),
– ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Palau Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (12077/2015),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0400/2015),
– ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0177/2016),
1. sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Palau Republikas valdībai un parlamentam.
ĪSS PAMATOJUMS
Nolīguma attiecību konteksts un vispārīgie noteikumi
Attiecības starp Eiropas Savienību un Palau Republiku reglamentē Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, proti, Kotonū nolīgums.
Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 539/2001 grozīšanu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 509/2014 Palau Republika tika pārcelta uz II pielikumu, kurā ir ietverts to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no īstermiņa uzturēšanās vīzas prasības, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas. Grozītā Regula (EK) Nr. 539/2001 tiek piemērota visās dalībvalstīs, izņemot Īriju un Apvienoto Karalisti.
Pēc tam, kad 2014. gada 20. maijā minētā regula tika pieņemta, Padome 2014. gada 9. oktobrī pieņēma lēmumu atļaut Komisijai sākt sarunas par divpusēja nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Palau Republiku. Sarunas tika sāktas 2014. gada 17. decembrī un noslēgtas 2015. gada 27. maijā (Palau) un 2015. gada 10. jūnijā (Savienībā). Nolīgums tika parakstīts 2015. gada 7. decembrī Briselē. Kopš minētā datuma nolīgumu piemēro provizoriski, līdz tiks saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana.
Parakstītais nolīgums paredz bezvīzu ceļošanu Eiropas Savienības pilsoņiem un Palau pilsoņiem, kas ceļo uz otras līgumslēdzējas puses teritoriju, ne vairāk kā uz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā. Vīzu režīma atcelšana attiecas uz visām personu kategorijām (parasto, diplomātisko, dienesta/oficiālo un īpašo pasu turētājiem), kas ceļo jebkādos nolūkos, izņemot nolūkā veikt algotu darbu.
**
Referentes sniegtais pamatojums
Šis nolīgums par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu ir Eiropas Savienības un Palau Republikas attiecību padziļināšanas pozitīvs iznākums, kam ir būtiska politiska nozīme Kotonū nolīguma ietvaros, kā arī papildu līdzeklis, ar ko pastiprināt attiecības ekonomikas un kultūras jomā un politisko dialogu par dažādiem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām un pamatbrīvībām.
Referente norāda, ka nolīgumam par vīzu režīma atcelšanu varētu būt pozitīva ietekme, vienkāršojot ceļošanas nosacījumus uzņēmējiem, atvieglojot ieguldījumu veikšanu un aktivizējot tūrismu. Palau ekonomikas pamatā galvenokārt ir pakalpojumu nozare, kas veido 86 % no IKP, un, tā kā pieaug lidojumi uz salu, strauji uzplaukst tās tūrisma nozare. Palau arhipelāgā ir viens no augstākajiem dzīves līmeņiem Klusā okeāna reģionā. Attiecības ar ES ir nostiprinājušās kopš Palau uzņemšanas 2000. gadā ĀKK valstu grupā. Joprojām svārstīgi un nelieli ir ieguldījumi un tirdzniecība ar Palau gan vērtības ziņā, gan salīdzinoši, tomēr tiem ir liels attīstības potenciāls. Patlaban ES risina sarunas par visaptverošu ekonomiskās partnerības nolīgumu ar 14 Klusā okeāna reģiona valstīm, kuru vidū ir arī Palau. Zveja, gliemeņu audzēšana un tūrisms ir galvenās attīstības nozares. Turklāt Palau paziņoja par savu nodomu līdz 2020. gadam 20 % enerģijas iegūt no atjaunojamiem avotiem, un valdība ir veikusi ekonomikas diversifikāciju, lai samazinātu atkarību no ārējās palīdzības.
Politiskā ziņā Palau ir demokrātiska republika, kas pilnībā apņēmusies nodrošināt cilvēktiesības, kas ir nostiprinātas konstitūcijā. Palau, tāpat kā Eiropas Savienība, aizstāv demokrātijas vērtības un principus, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu. Šī valsts pēdējos gados ir guvusi lielus panākumus, jo īpaši attiecībā uz sieviešu tiesībām un cilvēku tirdzniecības izskaušanu. Palau ir īpaši tiesību akti, kas konkrēti reglamentē cilvēku tirdzniecības jautājumu, un tā ir pievienojusies Starptautiskajai Darba organizācijai. Attiecībā uz sieviešu un vīriešu līdztiesību jāatzīmē, ka aizvien biežāk Palau sievietes tiek ieceltas vadošos pārvaldes amatos un ievēlētas, iegūstot pārstāvības pilnvaras. Palau ir arī parakstījusi visas starptautiskās cilvēktiesību konvencijas un saņem ES atbalstu, lai tās ratificētu un īstenotu. Politiskajā dialogā, ko ES pašlaik risina ar Palau, galvenā uzmanība ir pievērsta cilvēktiesību aizsardzībai un dzimumu līdztiesības jautājumam, un abas puses izskata iespējas ciešāk sadarboties saistībā ar minētajiem jautājumiem. Šajā sakarā nolīgums ir būtisks solis, lai izveidotu pastiprinātu un regulārāku politisko dialogu.
Pieejamie dati par mobilitāti apliecina, ka uzticēšanās Palau vīzu pieteikumu iesniedzējiem ir augsta un vīzu pieteikumu noraidīšanas līmenis ir zems. Savienībā 2014. gadā nebija tādu Palau Republikas pilsoņu, kuri apcietināti nelegālas uzturēšanās dēļ, kuriem atteikta ieceļošana pie Savienības robežas vai attiecībā uz kuriem pieņemts atgriešanas lēmums. Turklāt šīs valsts pilsoņi nav iesnieguši nevienu patvēruma pieteikumu. Šī valsts nerada nekādu apdraudējumu ne nelegālas migrācijas, ne drošības un sabiedriskās kārtības ziņā.
Visbeidzot referente uzsver, ka vīzu režīma atcelšana ir būtisks Eiropas un Klusā okeāna reģiona tautu tuvināšanās faktors. Vīzu režīma atcelšana ne vien ļauj pilsoņiem pilnībā izmantot ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu, bet arī šajā partnerībā piedalīties, ērti un praktiski ceļojot par zemākām izmaksām.
Šajā sakarībā referente atzinīgi vērtē ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas locekļu lomu, kuri ir snieguši ievērojamu ieguldījumu šā nolīguma noslēgšanā, kas turklāt atvieglos viņu līdzdalību ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas sanāksmēs.
**
Nolīguma īstenošana un turpmāk veicamie pasākumi
Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu un turpmāk veicamajiem pasākumiem referente aicina Eiropas Komisiju sekot iespējamai attīstībai attiecībā uz kritērijiem, kuru dēļ sākotnēji ir notikusi pārcelšana no Regulas Nr. 509/2014 I pielikuma uz II pielikumu. Šie kritēriji ietver ne tikai nelegālo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, bet arī Savienības ārējās attiecības ar trešo valsti, jo īpaši ar cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saistītos apsvērumus.
Turklāt referente aicina Eiropas Komisiju un Palau Republikas iestādes nodrošināt pilnīgu savstarpējību vīzu režīma atcelšanas jomā, kam būtu jāļauj nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pilsoņiem, jo īpaši visiem Savienības pilsoņiem.
Referente vērš uzmanību uz to, ka Apvienotajā komitejā nolīguma pārvaldībai (6. pants) Eiropas Savienību pārstāv tikai Eiropas Komisija. Eiropas Parlaments kā Savienības pilsoņu tieši ievēlēta iestāde un demokrātijas, cilvēktiesību un ES pamatprincipu aizstāvis varētu tikt iesaistīts Apvienotās komitejas darbā. Eiropas Parlamenta referente atkārtoti mudina Eiropas Komisiju, strādājot pie turpmākajiem nolīgumiem, pārskatīt apvienoto komiteju sastāvu.
Referente arī izsaka šaubas par praksi parakstīt vīzu režīma atcelšanas nolīgumus un tos īstenot provizoriski, pirms Eiropas Parlaments ir sniedzis piekrišanu. Referente atzīmē, ka šāda prakse noved pie Eiropas Parlamenta rīcības brīvības samazināšanas un ka turklāt Parlaments netiek laikus informēts par situāciju divpusējo sarunu norisē.
**
Īpaši noteikumi
Apvienotās Karalistes un Īrijas īpašā situācija ir atspoguļota noslēgtā nolīguma preambulā. Līdz ar to Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās noslēgtajā nolīgumā un šīm valstīm nav saistoši tā noteikumi.
Tāpat nolīgumam pievienotā kopīgā deklarācijā ir atspoguļota Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas ciešā līdzdalība Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Deklarācijā šo valstu iestādes tiek mudinātas pēc iespējas drīz noslēgt ar Palau Republiku divpusējus nolīgumus par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šajā nolīgumā.
Nolīgumā ir iekļauti noteikumi par tā teritoriālo piemērošanu — Francijas un Nīderlandes gadījumā nolīguma noteikumi attiecas tikai uz šo dalībvalstu Eiropas teritorijām.
**
Visbeidzot, referente iesaka Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai atbalstīt šo ziņojumu un Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu.
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
9.5.2016 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
45 4 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Caterina Chinnici, Ignazio Corrao, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Monica Macovei, Roberta Metsola, Péter Niedermüller, Soraya Post, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Helga Stevens, Bodil Valero, Harald Vilimsky, Beatrix von Storch, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Janice Atkinson, Pál Csáky, Gérard Deprez, Petr Ježek, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Ska Keller, Miltiadis Kyrkos, Jean Lambert, Gilles Lebreton, Jeroen Lenaers, Nuno Melo, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Morten Helveg Petersen, Petri Sarvamaa, Barbara Spinelli, Josep-Maria Terricabras, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Axel Voss |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Karl-Heinz Florenz, Georgi Pirinski |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
45 |
+ |
|
ALDE |
Gérard Deprez, Petr Ježek, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Morten Helveg Petersen, Cecilia Wikström |
|
ECR |
Jussi Halla-aho, Timothy Kirkhope, Monica Macovei, Branislav Škripek, Helga Stevens |
|
EFDD |
Ignazio Corrao, Von Storch |
|
GUE/NGL |
Cornelia Ernst, Barbara Spinelli |
|
PPE |
Pál Csáky, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Karl-Heinz Florenz, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Barbara Kudrycka, Jeroen Lenaers, Nuno Melo, Roberta Metsola, Petri Sarvamaa, Csaba Sógor, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Axel Voss, Tomáš Zdechovský |
|
S&D |
Caterina Chinnici, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Cécile Kashetu Kyenge, Miltiadis Kyrkos, Marju Lauristin, Péter Niedermüller, Georgi Pirinski, Soraya Post, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer |
|
Verts/ALE |
Ska Keller, Jean Lambert, Josep-Maria Terricabras, Bodil Valero |
|
4 |
- |
|
EFDD |
Kristina Winberg |
|
ENF |
Janice Atkinson, Gilles Lebreton, Harald Vilimsky |
|
0 |
0 |
|
|
|
|
Izmantoto simbolu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas