ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Gianluca Buonanno imunitāti

23.5.2016 - (2016/2003(IMM))

Juridiskā komiteja
Referente: Evelyn Regner

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Gianluca Buonanno imunitāti

(2016/2003(IMM))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Itālijas pilsētas Verčelli Vispārējās tiesas prokurora vietnieka 2015. gada 20. novembrī nosūtīto pieprasījumu par atļauju iegūt datus no telefona uzņēmumiem attiecībā uz telefona zvaniem uz Gianluca Buonanno izmantoto telefona numuru, par kuru paziņots 2015. gada 14. decembra plenārsēdē un kurš ir nosūtīts, pamatojoties uz Verčelli Vispārējā tiesā ierosinātu kriminālprocesu par draudiem Gianluca Buonanno, kurus viņam, kā viņš pats saka, pa telefonu ir izteikusi anonīma persona, 2015. gada 14. aprīlī zvanot uz viņa mobilā telefona numuru (Ats. Nr. 2890/15 R.G.N.R. mod. 44),

–  pēc Gianluca Buonanno uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu[1],

–  ņemot vērā Itālijas Republikas Konstitūcijas 68. pantu,

–  ņemot vērā 4. pantu 2003. gada 20. jūnija likumā Nr. 140 par tādu normu pieņemšanu, ar kurām īsteno Konstitūcijas 68. pantu, un kriminālprocesu ierosināšanu pret augsta ranga valsts amatpersonām[2],

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0180/2016),

A.  Verčelli Vispārējās tiesas prokurora vietnieks ir nosūtījis atļaujas pieprasījumu iegūt datus no telefona uzņēmumiem attiecībā uz telefona sarunu sarakstu telefona numuram, kuru izmanto no Itālijas ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts Gianluca Buonanno, pamatojoties uz Verčelli Vispārējā tiesā ierosinātu krimināllietu par draudiem minētajam deputātam, kā viņš pats saka, ir telefoniski izteikusi anonīma persona, 2015. gada 14. aprīlī zvanot uz viņa mobilā telefona numuru;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savā dalībvalstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās dalībvalsts parlamenta deputātiem;

C.  tā kā Itālijas Republikas Konstitūcijas 68. pantā ir teikts, ka „gadījumā, ja parlamenta palāta, kurā attiecīgais deputāts darbojas, nav devusi atļauju, nevienu parlamenta deputātu nevar nedz pārmeklēt, nedz veikt kratīšanu viņa dzīves vietā, kā arī viņu nevar nedz aizturēt vai kā citādi ierobežot viņa personīgo brīvību, nedz turēt ieslodzījumā, izņemot gadījumus, kad tiek īstenots galīgais tiesas spriedums vai kad deputāts tiek aizturēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, ja aizturēšana delicto flagrante ir obligāta. Šāda atļauja ir nepieciešama arī gadījumos, kad ir jāpārtver parlamenta deputāta sarunas vai saziņa vai jāpiekļūst deputāta sarakstei.”;

D.  tā kā 4. pantā 2003. gada 20. jūnija likumā Nr. 140 par tādu normu pieņemšanu, ar kurām īsteno Konstitūcijas 68. pantu, un kriminālprocesu ierosināšanu pret augsta ranga valsts amatpersonām, cita starpā ir teikts, ka gadījumos, kad ir jāiegūst dati par parlamenta deputāta telefona sarunām, kompetentajai iestādei ir jāprasa tās parlamenta palātas atļauja, kurā attiecīgais deputāts darbojas;

E.  tā kā pieprasījums atcelt Gianluca Buonanno deputāta imunitāti attiecas uz izmeklēšanas iestāžu piekļuvi to sarunu sarakstam, kas ir veikti uz deputāta mobilo telefona numuru datumā, kurā, kā viņš apgalvo, viņš saņēma telefona zvanus ar draudiem;

F.  tā kā savā pieprasījuma vēstulē atcelt deputāta imunitāti Verčelli Vispārējās tiesas prokurora vietnieks atzīst, ka nav skaidrs, vai šī parlamentārā privilēģija ir spēkā arī gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma rezultātā parlamenta deputāts ir iespējamā, cietusī persona; tā kā viņš secina, ka, neskatoties uz šīm šaubām, vislabākā Itālijas tiesību aktu interpretācija ir tāda, ka šī privilēģija būtu jāpiemēro parlamenta deputātiem neatkarīgi no viņu procesuālā statusa; tā kā viņš tomēr neiesniedz nevienu Itālijas judikatūras piemēru, kurā būtu apstiprināts viņa secinājums;

G.  tā kā Eiropas Parlamentam nav tiesību interpretēt Itālijas noteikumus par parlamenta deputātu privilēģijām un imunitāti; tā kā tomēr liekas lietderīgi atgādināt, ka 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta galvenais mērķis ir aizsargāt deputātu neatkarību, nodrošinot to, ka spiediens, kas tiek izdarīts kā draudi arestēt vai ierosināt juridisku procesu, neietekmē viņu darbību Eiropas Parlamenta sesiju laikā; tā kā šajā lietā nav šaubu par to, ka attiecīgo deputātu neietekmē nekāds spiediens, jo kriminālprocess ir ierosināts par iespējamiem pa telefonu izteiktiem draudiem, par kuriem ziņoja pats deputāts, jo viņš ir bijis šo telefonisko draudu adresāts;

H.  tā kā, ņemot vērā iepriekš teikto, liekas, ka Verčelli Vispārējās tiesas prokurora vietniekam nebūtu vajadzējis Eiropas Parlamentam pieprasīt atļauju, lai varētu pieprasīt datus par Gianluca Buonanno 2015. gada 14. aprīļa telefona sarunām;

I.  tā kā, neskatoties uz iepriekš teikto, liekas lietderīgi juridiskās noteiktības principa labad ad cautelam apmierināt Verčelli Vispārējās tiesas prokurora vietnieka nosūtīto atļaujas pieprasījumu,

1.  nolemj atcelt Gianluca Buonanno deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Itālijas pilsētas Verčelli Vispārējās tiesas prokurora vietniekam un Gianluca Buonnano.

• [1]  Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19 marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.
• [2]  Legge n. 140, disposizioni per l’attuazione dell’articolo 68 della Costituzione nonché in materia di processi penali nei confronti delle alte cariche dello Stato, of 20 June 2003 (GURI No 142, of 21 June 2003).

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	23.5.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	9 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Mady Delvaux, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Tadeusz Zwiefka