Procedūra : 2016/0805(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0183/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0183/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 07/06/2016 - 5.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0245

ZIŅOJUMS     
PDF 831kWORD 170k
24.5.2016
PE 582.052v03-00 A8-0183/2016

par priekšlikumu iecelt Rimantas Šadžius par Revīzijas palātas locekli

(C8-0126/2016 – 2015/0805(NLE))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Bart Staes

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 1.  PIELIKUMS. Rimantas Šadžius DZĪVES APRAKSTS
 2. PIELIKUMS. Rimantas Šadžius ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Rimantas Šadžius par Revīzijas palātas locekli

(C8-0126/2016 – 2015/0805(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0126/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0183/2016),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2016. gada 23. maija sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Rimantas Šadžius par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


1.  PIELIKUMS. Rimantas Šadžius DZĪVES APRAKSTS

IZGLĪTĪBA

Augstākā:

2002 beidzis Viļņas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot jurista kvalifikāciju un maģistra grādu tiesību zinātnē

1983   beidzis M. V. Lomonosova vārdā nosauktās Maskavas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti (cum laude), iegūstot ķīmiķa kvalifikāciju

DARBA PIEREDZE

Kopš 2012. gada 13. decembra Lietuvas Republikas finanšu ministrs

2009 – 2012. gada decembris zinātniskā izdevniecība

2007. gada maijs – 2008. gada decembris Lietuvas Republikas finanšu ministrs

2006. gada jūlijs – 2007. gada maijs Lietuvas Republikas Finanšu ministrija, ministra

vietnieks

2004. gada decembris – 2006. gada jūlijs Lietuvas Republikas Veselības ministrija,

        ministra vietnieks

2003. gada novembris – 2004. gada decembris Sociālā nodrošinājuma un darba ministrija,

         ministra vietnieks

IEPRIEKŠĒJĀ DARBA PIEREDZE

Zinātniski pētījumi kvantu ķīmijas un cietvielu fizikas jomā, tulkojumi, zinātniskās literatūras rediģēšana un publicēšana,

kā arī konsultācijas grāmatvedības un nodokļu jomā

SVEŠVALODU ZINĀŠANAS

Angļu, krievu, poļu, vācu — tekoši, franču — pamatzināšanas

PIEDERĪBA PARTIJĀM UN DALĪBA NEVALSTISKĀS ORGANIZĀCIJĀS  

Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs (LSDP valdes loceklis)

Lietuvas Fiziķu apvienība

VAĻASPRIEKI  Klasiskā mūzika, svešvalodas


2. PIELIKUMS. Rimantas Šadžius ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

Profesionālā pieredze

1.  Lūdzu, miniet savu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā, kas varētu būt budžeta plānošana, budžeta izpilde vai pārvaldība, budžeta kontrole vai revīzija.

Kopš 2003. gada mana profesionālā darbība visu laiku ir bijusi cieši saistīta ar publiskajām finansēm.

Mani pienākumi sociālā nodrošinājuma un darba ministra vietnieka amatā ietvēra ar sociālās apdrošināšanas un sociālās palīdzības budžetu saistītus jautājumus. Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem, kur es personīgi devu lielu ieguldījumu, bija īpašas valsts atbalsta sistēmas izveide ar mērķi atbalstīt neaizsargātas darba ņēmēju grupas, izmantojot t. s. sociālos uzņēmumus vai jauna veida privātos uzņēmumus, kas paredzēti tieši cilvēku ar īpašām vajadzībām, ilgtermiņa bezdarbnieku, bijušo ieslodzīto u. c. nodarbināšanai. Man tika izvirzīti īpaši uzdevumi arī saistībā ar Lietuvas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gadā. Tie ietvēra no ES pirmspievienošanās palīdzības fondiem finansētu projektu īstenošanu un gatavošanos ES strukturālās palīdzības izmantošanas sākšanai 2004.–2006. gada plānošanas periodā.

Lietuvas Republikas Veselības ministrijā viena no manu profesionālo interešu un pienākumu galvenajām jomām bija nodrošināt veselības aprūpes finansējumu no Valsts Veselības apdrošināšanas fonda. Tas ietvēra darbu ar tiesību aktiem, ar kuriem tiek nodrošināti resursi, t. i., fizisku un juridisku personu veiktas veselības apdrošināšanas iemaksas, kā arī budžeta plānošanu dažādu veselības aprūpes sniedzēju finansēšanai, risinot arī sarežģītas attiecības starp publisko un privāto sektoru šajā jomā. Tas deva man iespēju arī gūt zināmu ieskatu veselības aprūpes finansēšanas sistēmās vairākās citās valstīs.

Veselības ministrija bija iestāde, kas atbildīga par ES finansētu projektu īstenošanu veselības jomā. Strādājot šajā ministrijā, es vadīju projektu atlases komiteju, kurā tika apspriesti nozīmīgi aspekti, kas saistīti ar resursu plānošanu, orientāciju uz rezultātu un atbildīgu budžeta pārvaldību. Manu pilnvaru laikā šajā ministrijā mēs arī sākām izstrādāt stratēģiju ES struktūrfondu izmantošanai nākamajā plānošanas periodā, t. i., 2007.–2013. gadā, kas Lietuvai nozīmēja pilnīgi jaunu pakāpi un jaunus izaicinājumus budžeta plānošanā, tostarp rezultātu rādītājus un ES investīciju efektivitātes transversālus novērtējumus.

Šo darbu es turpināju arī Finanšu ministrijā, sākotnēji kā ministra vietnieks un vēlāk kā ministrs. Gatavojoties jaunajam ES plānošanas periodam, lielu piepūli prasīja šādas trīs galvenās jomas: pirmkārt, tādu stratēģisko dokumentu apkopošana (stratēģiskās un darbības programmas), kuri sniegtu vadošus norādījumus iestādēm ES fondu finansējuma budžeta plānošanā, otrkārt, jaunas institucionālas sistēmas izveide ES finansējuma pārvaldībai saskaņā ar ES tiesību aktiem, un, treškārt, ES strukturālās palīdzības iekļaušana valsts budžetā. Šeit es īpaši gribētu pieminēt ES struktūrfondiem paredzētas uzlabotas revīzijas sistēmas izveidi, iesaistot Lietuvas augstāko revīzijas iestādi — Valsts Revīzijas dienestu.

Veiksmīga sagatavošanās 2007.–2013. gada plānošanas periodam un veiksmīga tā īstenošana veidoja lielisku pamatu nākamajam 2014.–2020. gada periodam.

Cits aspekts manai personiskajai pieredzei publisko finanšu jomā bija fiskālās disciplīnas sistēmas izveide Lietuvā. Pieminēšanas vērta ir Likuma par fiskālo disciplīnu sagatavošana un pieņemšana 2007. gadā un Konstitucionālā likuma par fiskālā pakta īstenošanu sagatavošana un pieņemšana 2014. gadā (tas jau bija mans otrais termiņš finanšu ministra amatā), kur es piedalījos personīgi. Gudrai valsts budžeta plānošanai, tostarp attiecīgu stimulu izveidei iestādēm un pašvaldībām, bija milzu nozīme, lai veicinātu Lietuvas pievienošanos eurozonai 2015. gadā.

Kā ministrs es vienmēr lielu uzmanību pievērsu publisko izdevumu efektivitātes nodrošināšanai konkrētās jomās, uz rezultātiem vērstas sistēmas izveidei budžeta programmu plānošanai un novērtēšanai un izdevumu iekšējās un ārējās kontroles pastiprināšanai. Manā vadībā notika nozīmīgas pozitīvas pārmaiņas arī valsts aktīvu pārvaldībā un valsts uzņēmumu darbībā.

2.  Kādi ir Jūsu ievērojamākie karjeras sasniegumi?

Kā finanšu ministrs es devu ieguldījumu atbildīgas fiskālās politikas izveidē Lietuvā. Manā vadībā Finanšu ministrija sagatavoja jaunu juridisko pamatu (pirmāmkārtām Lietuvas Republikas Likumu par fiskālo disciplīnu un Konstitucionālo likumu par fiskālā pakta īstenošanu), lai palielinātu uzticēšanos publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējībai un noteiktu fiskālās disciplīnas ilgtermiņa noteikumus, nodrošinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Nozīmīgākais jauninājums institucionālajā sistēmā bija tas, ka neatkarīgas budžeta politikas uzraudzības iestādes (t. s. fiskālās padomes) funkcijas tika piešķirtas Lietuvas Republikas Valsts revīzijas dienestam. Šī iestāde sagatavo neatkarīgu atzinumu par ekonomiskās attīstības scenāriju, ko izstrādājusi Lietuvas Republikas Finanšu ministrija, un pārbauda budžeta plānu projektu.

Vēl viena svarīga joma, kurai es īpaši pievērsos, bija nodokļu iekasēšana. Ņemot vērā pasaulē pieņemto praksi, kā arī starptautisku organizāciju ieteikumus, tika īstenotas vairākas reformas un uzlabojumi nodokļu administrēšanā. T. s. viedā nodokļu administrēšanas sistēma Lietuvā sāka darboties, sākot ar PVN deklarāciju automātisku kontroli, kas turpmāk ļāva novērtēt risku, novērtēt uzņēmējdarbību reālajā laikā, veikt šķērspārbaudes un daudz efektīvāk konstatēt krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas gadījumus. Tas līdz ar citiem administratīviem pasākumiem noveda pie nozīmīgām pozitīvām pārmaiņām iekasēto nodokļu apmēra (kā daļas no IKP) ziņā, un publiskais sektors 2015. gadā gandrīz bija līdzsvarā.

Es līdzdarbojos arī grāmatvedības un finanšu pārskatu reformā Lietuvas publiskajā sektorā, tostarp budžeta iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās. Reformas uzdevums ir publiskajā sektorā ieviest uzkrājumu grāmatvedību saskaņā ar Lietuvas Republikas tiesību aktiem un ievērojot starptautiskos grāmatvedības standartus un starptautiskos publiskā sektora grāmatvedības standartus. Reformas mērķis ir radīt uzticamāku un pārredzamāku pamatu budžeta plānošanai un izpildei.

Viens no man personīgi vissvarīgākajiem mērķiem bija ES fondu finansējuma efektīvāka izmantošana Lietuvā. Vadmotīvs “Labāk ieguldījumi nekā uzlaboti izdevumi” tika skaidri pausts laikā, kad Lietuva bija Padomes prezidentvalsts, un ir kļuvis plaši populārs. 2007.–2013. gada plānošanas periodā Lietuva bija viena no pirmajām ES valstīm, kas piekrita izaicinājumam īstenot finanšu instrumentus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU un finansētu energoefektivitātes projektus. Mūsu izveidotie finanšu instrumenti (trīs līdzdalības fondi un viens garantiju finanšu instruments, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību MVU, un viens energoefektivitātes projektiem paredzēts līdzdalības fonds) jau ir apliecinājuši savas priekšrocības — dažos instrumentos līdzekļi ir tikuši atmaksāti un investēti atkārtoti. 2014.–2020. gadā mēs ar ES finansējuma palīdzību ceram panākt vislabākos rezultātus, ņemot vērā mūsu iepriekšējo pieredzi, kā arī dubultot finanšu instrumentiem paredzēto finansējumu un paplašināt to darbības jomu, ietverot jaunas jomas (piemēram, transportu, ielu apgaismojumu, ūdensapgādes infrastruktūru u. c.). Manā uzraudzībā 2013. gadā sāka darboties valsts īpašumā esoša valsts investīciju platforma VIPA, lai efektīvi pārvaldītu fondu kapitāla resursus.

Manā vadībā notika nozīmīgas pozitīvas pārmaiņas valsts uzņēmumu pārvaldībā. Finanšu ministrija ir kapitāldaļas turētājs vienā no lielākajiem valsts uzņēmumiem Lietuvā — Lietuvos Energija Group —, kas ir viens no lielākajiem enerģijas ražotājiem Baltijas valstīs. Šīs grupas korporatīvās vadības struktūra un modelis tika izveidoti, ievērojot Finanšu ministrijas sniegtas vadlīnijas vadības jomā. Šajā nolūkā mēs izmantojām vismodernāko starptautisko un valsts līmeņa praksi, ESAO ieteikumus un Viļņas biržas NASDAQ OMX korporatīvās vadības kodeksu. Mūsu pieredze tagad tiek izmantota tālāk transporta un citās nozarēs.

Man bija tas gods būt par Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu (ECOFIN) padomes priekšsēdētāju no 2013. gada jūlija līdz decembrim. Lietuvas prezidentūras galvenie rezultāti ietvēra savlaicīgu vienošanos par 2014. gada budžetu, kohēzijas politiku 2014.–2020. gadam un finanšu pakalpojumu un aplikšanas ar nodokļiem lietām, kā arī ievērojams progress banku savienības veidošanā. Vienošanās par vienotā noregulējuma mehānismu bija viens no lielākajiem sasniegumiem spēcīgas un stabilas banku savienības veidošanā. Es pieminētu arī mūsu sasniegumus revīzijas jomā, kur esam panākuši vienošanos par Eiropas revīzijas tirgus reformu. Vienošanās galvenie elementi ietvēra revidentiem un revīzijas uzņēmumiem paredzētus stingrākus noteikumus, kuru mērķis bija jo īpaši stiprināt sabiedriskas nozīmes struktūru revidentu neatkarību, kā arī nodrošināt lielāku daudzveidību patlaban ļoti koncentrētajā revīzijas tirgū.

Turklāt esmu ļoti lepns par to, ka manu pilnvaru laikā un manā vadībā Lietuva 2015. gada 1. janvārī veiksmīgi iestājās eurozonā. Sākot ar šo dienu, Lietuva kļuva par 19. pilntiesīgo eurozonas locekli, kas izmanto euro kā Eiropas Savienības vienoto valūtu. Euro ieviešana Lietuvā nozīmē dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā, kas rada mums lielāku drošību un aizsardzību gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā.

3.  Kāda ir Jūsu profesionālā pieredze starptautiskās organizācijās vai iestādēs, kurās ir multikulturāla un daudzvalodu vide un kuras neatrodas Jūsu valstī?

ECOFIN padomes loceklis un jo īpaši kā Padomes priekšsēdētājs Lietuvas prezidentūras laikā ES Padomē 2013. gada otrajā pusē es kopā ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un citām ieinteresētajām personām intensīvi strādāju, lai aizsargātu Eiropas un tās pilsoņu intereses tādās svarīgās jomās kā ekonomika un finanses, jo īpaši ES kohēzijas politika un ES budžets. Prezidentūra man vienlaikus bija izaicinājums un iespēja; šī pieredze man ļāva secināt, ka mēs varam panākt būtiskus un Eiropas pilsoņu gaidītus rezultātus tikai tad, ja mēs, dalībvalstis un Eiropas institūcijas, strādājam kopā.

Kopš 2012. gada es esmu bijis arī daudzu starptautisku finanšu institūciju — Pasaules Bankas grupas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Ziemeļvalstu Investīciju bankas (NIB) valdes loceklis, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valdes locekļa aizstājējs.

Papildus tam es piedalos arī Eurogrupas darbībā un esmu Eiropas Stabilizācijas mehānisma valdes loceklis.

Tas viss man ir nodrošinājis plašu pieredzi starptautiskās un starpkultūru sadarbības jomā.

4.  Vai Jūs kādreiz esat saņēmis apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

Lietuvas likumdošanā paredzētā apstiprinājuma par pareizu izpildi sniegšanas procedūra nedaudz atšķiras no tās, kuru piemēro Eiropas Parlaments. Pārskata par gada budžeta izpildi, kuru valdības vārdā sniedz finanšu ministrs, revīziju veic augstākā revīzijas iestāde, un pēc tam to pārbauda Lietuvas Republikas Seims (parlaments). Visos gadījumos, kad es kā ministrs parlamenta priekšā izklāstīju un aizstāvēju šos pārskatus, parlaments šos pārskatus apstiprināja, pieņemot atbilstošus risinājumus.

5.  Kuri no Jūsu iepriekš ieņemtajiem amatiem ir bijuši saistīti ar politisku izvirzīšanu?

Es tiku oficiāli iecelts ministra vietnieka amatā Sociālā nodrošinājuma un darba, Veselības un Finanšu ministrijā pēc tam, kad attiecīgie ministri mani bija politiski nominējuši. Premjerministrs 2007. gadā mani izvirzīja finanšu ministra amatam pēc iepriekšējā ministra atkāpšanās, un Republikas prezidents mani apstiprināja. Tomēr es uzskatu, ka galvenie argumenti par labu manas kandidatūras izvēlei visos šajos gadījumos bija mana kvalifikācija un profesionālās prasmes, nevis politiskā piederība.

2012. gada decembrī es finanšu ministra amatā tiku apstiprināts uz otro termiņu. Ministru kabineta veidošanas procesu pēc 2012. gada vispārējām vēlēšanām ievērojami ietekmēja gaidāmā ES prezidentūra un jaunās valdības mērķis pienācīgi sagatavoties ES vienotās valūtas pieņemšanai. Objektīvs, efektīvs un zinošs — šāda mana reputācija acīmredzot bija galvenais priekšnoteikums manis izvirzīšanai ministra amatam.

Jāņem vērā, ka es nekad neesmu bijis parlamenta deputāts un neesmu apvienojis savus amatus valdībā ar jebkādām parlamentārām darbībām.

6.  Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījies savas profesionālās darbības laikā?

Par tām trim jomām, kurās mans personīgais ieguldījums un iesaistīšanās ir bijuši izšķiroši, varētu uzskatīs šīs turpmāk minētās.

Euro ieviešana Lietuvā. Tam bija nepieciešams ne vien milzīgs praktisks darbs, lai sagatavotos pārejai, kuras laikā es vadīju procesu pārvaldības sistēmas izveidi un personīgi vadīju augsta līmeņa darbības grupu, kas virzīja šo procesu, bet tas nozīmēja arī pareizu fiskālo un juridisko apstākļu radīšanu. Fiskālās disciplīnas sistēmas ieviešana un piemērošana, sākot ar 2007. gada Likumu par fiskālo disciplīnu, vienmēr bija viena no manām svarīgākajām prioritātēm. Lietuvai izdevās nodrošināt fiskālā deficīta samazināšanos un valsts parāda stabilizāciju, vienlaikus palielinot valsts uzņēmumu izdevumu un ieņēmumu efektivitāti.

Banku savienības izveide. ECOFIN padomes priekšsēdētājam man bija svarīga loma, lai panāktu ilgi gaidīto vienošanos par vienoto noregulējuma mehānismu, kas ir viens no banku savienības galvenajiem balstiem. Šī vienošanās kļuva par augstāko sasniegumu 2013. gada Lietuvas prezidentūrā, kura konsekventi un visiem spēkiem ir pildījusi apņemšanos veidot uzticamu Eiropu. Manas prezidentūras laikā mēs arī panācām vienošanos ar Eiropas Parlamentu par diviem atsevišķiem banku savienības elementiem: Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu, ar kuru tiek izveidota banku un ieguldījumu brokersabiedrību atveseļošanas un noregulējuma sistēma, vienlaikus aizsargājot nodokļu maksātāju līdzekļus, un Direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām, kuras mērķis ir nodrošināt pietiekamus finanšu līdzekļus šīm sistēmām un ātru izmaksu noguldītājiem grūtībās nonākušās finanšu iestādēs.

Efektīvākas ES līdzekļu pārvaldības un revīzijas nodrošināšana Lietuvā. Par Eiropas Savienības fondu pārvaldību atbildīgā iestāde Lietuvā ir Finanšu ministrija, kura atbild par efektīvu un pārredzamu ES finansējuma izlietošanu atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem. Būdams ministrs, es uzņēmos aktīvu lomu efektīvākas institucionālās sistēmas izveidē 2007.–2013. gada fondu pārvaldībai saskaņā ar ES prasībām un paraugpraksi. Piemēram: lai uzlabotu revīzijas darbību kontroli un nodrošinātu atbilstību revidenta un revidējamās struktūras (vadošā iestāde, starpniekstruktūras, sertifikācijas iestāde) funkcionālās nodalīšanas principiem un paraugpraksei, mēs nolēmām atbildību par ES finansējuma izlietojuma revīzijas procedūrām no Finanšu ministrijas attiecīgās nodaļas nodot Lietuvas Republikas Valsts revīzijas dienestam. Tajā laikā tam jau bija plaša pieredze ES finansējuma revīzijas jautājumos un pārvaldības un kontroles sistēmas darbības ikgadējā novērtēšanā. Šī konkrētā pārveide un virkne citu uzlabojumu 2007.–2013. gada ES fondu pārvaldības institucionālajā sistēmā ievērojami uzlaboja ES finansējuma revīziju un pareizu finanšu pārvaldību Lietuvā — to skaidri apliecina kļūdu īpatsvars, kas ir viens no zemākajiem ES dalībvalstīs. Šī sistēma turpina darboties arī 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

Vēl viens no mūsu jauninājumiem bija 2014.–2020. gada ES fondu pārvaldības sistēmā tieši iesaistīt vairākas citas institūcijas, lai stiprinātu īpašas pārbaudes un samazinātu ES finansējuma nepareizu izlietojumu. Šīs iestādes ir Valsts Prokuratūra, Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests un Konkurences padome. Šāda institucionālā sistēma ir izrādījusies tiešām efektīva.

Neatkarība

7.  Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Neatkarības princips ir viens no revidentu un revīzijas iestāžu pamatprincipiem. Augstākās revīzijas iestādes var veikt savus uzdevumus objektīvi un efektīvi vienīgi tad, ja tās ir neatkarīgas no revidētās vienības un aizsargātas pret ārēju ietekmi. Revidentiem ir jāsaglabā neatkarība, lai viņu ziņojumi būtu objektīvi un to mērķauditorija tos uzskatītu par tādiem. Kā Revīzijas palātas loceklis es, ievērojot neatkarības principu, rīkotos saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas Līgumā, Eiropas Revīzijas palātas ētikas vadlīnijās, Revīzijas palātas locekļu rīcības kodeksā, Revīzijas palātas Reglamentā un Reglamenta īstenošanas noteikumos.

Pildot Revīzijas palātas locekļa pienākumus, es neveiktu nekādas darbības, kas nozīmētu neatkarības zaudēšanu, izvairītos no situācijām, kas varētu izraisīt interešu konfliktu, un veiktu atbilstošus pasākumus, lai novērstu neatkarības apdraudējumu. Pildot savus pienākumus, es rīkotos objektīvi un konstruktīvi un nepieņemtu valdību vai citu iestāžu norādījumus, kā arī atturētos no jebkādas citas profesionālas darbības un jo īpaši atteiktos no politiskiem amatiem.

8.  Vai Jūs vai Jūsu tuvi radinieki (vecāki, brāļi un māsas, likumīgais partneris un bērni) nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, vai Jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem?

Nē. Man nav zināms neviens šāds fakts, kas varētu būt konfliktā ar maniem paredzamajiem pienākumiem.

9.  Vai Jūs esat gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot?

Jā, esmu gatavs izpildīt visus atklāšanas pienākumus, kas attiecas uz Revīzijas palātas locekļiem. Esmu gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un vajadzības gadījumā tās publiskot. Ņemot vērā manus iepriekšējos un pašreizējos amatus manas valsts civildienestā, es saskaņā ar attiecīgajiem Lietuvas Republikas likumiem, kuri reglamentē konkrētu civildienesta darbinieku finansiālo interešu un citu saistību atklāšanu, kopš 2003. gada esmu regulāri atklājis un publiskojis savas un savas ģimenes finansiālās intereses un citas saistības.

10.  Vai esat iesaistīts kādā tiesas procesā? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Nē, es neesmu iesaistīts nevienā tiesas procesā.

11.  Vai Jums ir aktīva vai izpildoša loma politikā? Ja ir, tad kādā līmenī? Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmis kādu politisku amatu? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Esmu Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs kopš 1990. gada — pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas. Kā Lietuvas koalīcijas valdības finanšu ministrs es esmu arī partijas Padomes loceklis. Taču nekad neesmu ieņēmis jebkāda līmeņa vadošu amatu ne šajā partijā, ne citās politiskās organizācijās. Nekad neesmu bijis ievēlēts parlamentā un piederējis pie kādas no parlamenta politiskajām grupām vai piedalījies to darbībās. Visos amatos, kur esmu bijis iecelts, esmu darbojies uz profesionalitātes pamata.

12.  Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekļa amatā Jūs atkāpsieties no visiem amatiem, kuros esat ievēlēts, un pārtrauksiet jebkādu aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā?

Jā, es atkāpšos no visiem vēlētiem amatiem un pārtraukšu jebkādu citu aktīvu darbību, ja mani iecels Revīzijas palātas locekļa amatā. Es neuzņemšos šādus amatus un nepildīšu šādas funkcijas Revīzijas palātas locekļa pilnvaru laikā.

13.  Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

ES budžets ir nodokļu maksātāju nauda, kas izmantojama tikai to politikas nostādņu īstenošanai, kuras ir apstiprinājis ES likumdevējs. Esmu stingri pārliecināts, ka neviens publisks uzņēmums, ja tas cieš no korupcijas, krāpšanas vai pārkāpumiem, nekad pilnībā nesasniegs savus mērķus. Ja es saskartos ar korupciju, krāpšanu vai citiem nopietniem pārkāpumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt ES publiskos līdzekļus — ES ieņēmumus, izdevumus vai ES institūciju aktīvus —, es rīkotos ļoti stingri un nodrošinātu, lai par to tiktu ziņots OLAF vai citām kompetentām iestādēm, protams, pilnībā ievērojot Revīzijas palātas noteikumus un procedūras. Protams, es šādi rīkotos neatkarīgi no attiecīgās personas vai dalībvalsts, vai tā būtu Lietuva, vai kāda cita. Vienlīdzīga attieksme arī šajā ziņā ir un paliks viens no maniem stingrākajiem personiskajiem uzstādījumiem.

Pienākumu izpilde

14.  Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem ikvienā publiskajā iestādē? Kā Revīzijas palāta varētu palīdzēt to īstenot?

Pareiza finanšu pārvaldība ir labas pārvaldības jēdziena būtiska sastāvdaļa. Pārskatatbildība, pārredzamība un tiesiskums labai pārvaldībai publiskajā sektorā ir tikpat nozīmīgi. Pareizas finanšu pārvaldības kultūrai būtu jānodrošina pamats vislabāko sniegumu nodrošinošai rīcībai un pastāvīgiem uzlabojumiem. Tai ir jāietver četri nozīmīgi elementi: vadība (vērtības, skaidrs redzējums, misija un mērķi), lēmumu pieņemšana un struktūra (skaidrs lomu un atbildības sadalījums un mērķus atbalstoša struktūra), cilvēki (efektīva cilvēkresursu pārvaldība, tostarp apmācība un zināšanu pārvaldība) un darba procedūras un sistēmas (efektīvas un lietderīgas darba procedūras un riska pārvaldības sistēma).

Budžeta izpildes demokrātiskai pārraudzībai vajadzētu būt svarīgam pārskatatbildības nodrošināšanas elementam, lai nodokļu maksātājus informētu par to, kā tiek izlietota viņu nauda, vai tas notiek saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem un regulām, un — kas ir vēl jo svarīgāk — vai ar izlietoto nodokļu maksātāju naudu ir sasniegti plānotie rezultāti.

Tas viss attiecas arī uz situāciju ES kopumā. Eiropas Savienībā pareiza finanšu pārvaldība ir iestrādāta primārajos tiesību aktos — Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kura 317. pantā norādīts, ka “Komisija [..] sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu vadības principus” un ka “[d]alībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu to, ka apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem”.

Pareizas finanšu pārvaldības principi ir tālāk aprakstīti Finanšu regulā, ko piemēro ES vispārējam budžetam, un tos raksturo trīs rādītāji: saimnieciskums, lietderīgums un efektivitāte. Saimnieciskuma princips nozīmē, ka vajadzīgajiem resursiem ir jābūt iestādei pieejamiem savlaicīgi, atbilstošā apmērā un kvalitātē un par labāko cenu, lietderības princips ir saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu, savukārt efektivitāte nozīmē izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanu.

Papildus iepriekš minētajiem tiesību aktos noteiktajiem pareizas finanšu pārvaldības principiem pašreizējās globālās pārmaiņas ir noteikušas citas labas pārvaldības iezīmes, kuras ikvienam modernam civildienestam ir jāņem vērā — piemēram, trīs papildu rādītājus (vide, līdztiesība un ētika).

Manuprāt, neraugoties uz apstiprinātā ES budžeta salīdzinoši ierobežoto apmēru, spēcīgas pareizas finanšu pārvaldības kultūras izveide ES finanšu jomā var būt izšķirošs faktors pašas Eiropas idejas veiksmīgai īstenošanai. Bet, lai to panāktu, pirmkārt, ES budžeta izdevumiem būtu jānodrošina Eiropas Savienībai un tās pilsoņiem skaidri un redzami ieguvumi, kurus nebūtu bijis iespējams panākt tikai ar valsts līdzekļiem. Tam jānotiek, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu. Tieši tāda ir Eiropas līdzekļu atdeves koncepcija. Diemžēl pārāk bieži ES līdzekļi vienkārši palielina kopējos valstī pieejamos līdzekļus, nenodrošinot īpašu Eiropas pievienoto vērtību. Vai arī ES līdzekļus izmanto pasākumiem, kurus dalībvalsts un līdzekļu saņēmēji būtu veikuši jebkurā gadījumā (liekais atbalsts). Otrkārt, daudzos gadījumos joprojām pārāk tiek uzsvērta tieši ES līdzekļu izmantošana (uz ieguldījumu vērsta pieeja), galvenokārt koncentrējoties uz izdevumu attiecināmību neatkarīgi no sasniegto rezultātu atbilstīguma.

2014.–2020. gada plānošanas periodā situācija jau ir krasi mainījusies, un tas ir radījis problēmas gan dalībvalstīm, gan Eiropas iestādēm, tostarp Eiropas Revīzijas palātai. Īpašas pareizas finanšu pārvaldības iezīmes, tādas kā makroekonomiskie nosacījumi, snieguma rezerves, lielākas vienkāršošanas iespējas, līdzekļu sinerģija un finanšu instrumentu plašāka izmantošana, ir ieviestas patlaban spēkā esošajā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam (šajā procesā nozīmīgu ieguldījumu sniedzot Lietuvas prezidentūrai). Tomēr ir jādara vēl vairāk. Uz sniegumu vērstas ES budžeta plānošanas izstrādei ir jābūt Komisijas prioritātei, un es uzskatu, ka arī Revīzijas palātu var iesaistīt kā partneri šajā procesā, protams, neapdraudot tās neatkarību.

Lietuvā ES līdzekļi veido gandrīz 15 % no kopējiem vispārējiem valdības izdevumiem, un tādēļ tiem ir izšķiroša nozīme politikas mērķu sasniegšanā. Būdams finanšu ministrs, es piedalījos uz rezultātiem vērstas ES līdzekļu pārvaldības un kontroles sistēmas izveidē. Lietuva ir viena no vadošajām dalībvalstīm, ja ne vadošā, ES līdzekļu apguves ziņā. Manas prioritātes pareizas finanšu pārvaldības jomā 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir krāpšanas novēršana, bet arī samērīgas kontroles, vienkāršošana un administratīvā sloga mazināšana, kā arī, bet ne mazāk svarīgi — galvenās uzmanības pievēršana tiešajiem rezultātiem un vispārējiem rezultātiem, kuriem ilgtermiņā ir pozitīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un nabadzības mazināšanu. Ir sasniegti pozitīvi rezultāti: saskaņā ar Valsts revīzijas dienesta Revīzijas iestādes datiem atlikušo kļūdu īpatsvars kohēzijas politikas jomā Lietuvā (piemēram, 0,42 procenti 2014. gadā) sistemātiski ir daudz zemāks pat par būtiskuma slieksni, proti, 2 procentiem, kas ir ievērojams sasniegums salīdzinājumā ar kumulatīvo skaitli ES mērogā, kur Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis kohēzijas politikas jomā 2014. gadā bija 5,7 procenti. Turklāt ex post novērtējumi liecina par ES līdzekļu nozīmīgu pozitīvu ietekmi uz Lietuvas ekonomiku un sociālo dzīvi.

Protams, Eiropas Revīzijas palātai ar tās revīzijas un cita veida darbu ir unikāla loma demokrātiskās leģitimitātes un ilgtspējības stiprināšanā visā ES. Es pilnībā pievienojos Revīzijas palātas pārskatā par iepriekšējo gadu paustajam aicinājumam pēc pilnīgi jaunas pieejas, lai labāk ieguldītu ES (un valstu) līdzekļus, ņemot vērā globālās problēmas, ar kurām patlaban saskaras Eiropa. No otras puses, savlaicīgi un atbilstīgi Revīzijas palātas veiktas revīzijas rezultāti būtu jāiesniedz ES lēmumu pieņēmējiem, un pēc tam visām iesaistītajām pusēm ir jānodrošina revīzijas ieteikumu labāka īstenošana.

Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju neseno Revīzijas palātas reformu, kas bija iekļauta Revīzijas palātas stratēģijā 2013.–2017. gadam, ar kuras palīdzību šī iestāde jāpārveido par modernāku organizāciju, vēl vairāk veicinot labu pārvaldību pašā Revīzijas palātā. Es ceru, ka tas ļaus Revīzijas palātai elastīgāk izmantot savus resursus un pilnveidot procedūras, lai gatavotu atbilstīgākus un savlaicīgākus ziņojumus. Pārmaiņām vajadzētu būt daļai no pastāvīgas attīstības, katram Revīzijas palātas loceklim cenšoties aktīvi veicināt pareizas finanšu pārvaldības kultūru gan Revīzijas palātā, gan visā ES. Esmu gatavs dot savu personīgo ieguldījumu.

15.  Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs vēl vairāk uzlabotu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta (konkrētāk, Budžeta kontroles komitejas) sadarbību nolūkā palielināt vispārējo izdevumu publisko uzraudzību un to lietderīgumu?

Izšķiroša nozīme ir pilnībā uz sadarbību balstītai kontroles sistēmai starp parlamentārās uzraudzības un publiskās revīzijas līmeni. Esmu pārliecināts, ka Parlamenta Budžeta kontroles (CONT) komitejas un Revīzijas palātas sadarbība ir būtisks elements ES nodokļu maksātāju naudas publiskās pārraudzības īstenošanā. Ilgstošā abu iestāžu savstarpējā sadarbība ir izveidojusi labu praksi: regulāras tikšanās, lai iepazīstinātu ar revīziju rezultātiem, apspriešanās, atlasot augstas prioritātes revīzijas tēmas, gada darba programmas izstrāde. Tomēr, tā kā globālā pasaule pastāvīgi mainās, būtu jāmeklē labāki sadarbības un sinerģijas veidi, kas abām pusēm būtu noderīgi to kompetences īstenošanā pārskatatbildības sistēmā.

Parlaments pilda savu galveno uzdevumu, veicot izpildvaras, t. i., Komisijas, parlamentāru kontroli ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras palīdzību, kuras laikā Parlaments pēc Padomes ieteikuma lemj, vai Komisija ir apmierinoši pildījusi savus ar budžeta izpildi saistītos pienākumus. Revīzijas palātas gada pārskats kopā ar īpašajiem ziņojumiem veido šai procedūrai izšķiroši svarīgu pamatu.

Gada pārskata sagatavošanas pienācīgai kārtībai ir svarīga loma, lai Parlamentu un CONT komiteju ar šo pārskatu iepazīstinātu savlaicīgi un tas būtu labas kvalitātes. Ja gada pārskats tiktu sagatavots agrāk, CONT komitejai būtu vairāk laika to pārbaudīt. Šajā nolūkā ziņojumu par budžeta izpildes apstiprināšanu sagatavošanā varētu būt noderīga turpmāka palīdzība un sistemātiskāka sadarbība ar Parlamenta ieceltajiem referentiem, un tas pats attiecas arī uz īpašajiem ziņojumiem.

Lietderības revīziju nozīmība lielā mērā ir atkarīga no sagatavoto īpašo ziņojumu atbilstības un savlaicīguma. Abām budžeta lēmējiestādēm revīzijas rezultāti daudzgadu budžeta cikla ietvaros ir jāsaņem īstajā laikā, lai tās varētu efektīvi dot ieguldījumu likumdošanas procesā, citādi Revīzijas palātas ziņojumiem nav vēlamās ietekmes un ierobežotie resursi tiek izlietoti nelietderīgi. Šajā sakarībā jaunais noteikums, ka īpašie ziņojumi ir jāpieņem noteiktā laikā, kas nepārsniedz 13 mēnešus, ir atzinīgi vērtējama pārmaiņa, kas labi noder ne tikai revīzijas rezultātu savlaicīguma nodrošināšanai, bet arī lielākas efektivitātes veicināšanai Revīzijas palātā.

Nozīmīgs Revīzijas palātas transversālā darba rezultāts ir vispārējā stāvokļa apskati, kuri tiek sagatavoti, pamatojoties uz tās veikto izpēti un revīzijas jomā uzkrāto pieredzi. Es šos apskatus uzskatu par papildu apliecinājumiem, kas ir noderīgi Parlamenta likumdošanas un pārraudzības darbā. Revīzijas palāta, vajadzības gadījumā iesaistot citas izpētes struktūras, piemēram, Parlamenta izpētes dienestu, varētu turpināt veidot stabilu, neatkarīgu novērtējuma instrumentu.

Papildus tam ar CONT komitejas palīdzību arī intensīvāka sadarbība ar Parlamenta specializētajām komitejām var būt svarīga un lietderīga. Attiecīgās komitejas varētu darboties kā papildu platforma lēmumu pieņemšanas procesā, izskatot Revīzijas palātas ziņojumus un apspriežot citus kopīgu interešu jautājumus ar Revīzijas palātu.

Visbeidzot, kopā ar CONT komiteju Revīzijas palātai vajadzētu uzturēt ciešākas saiknes ar Padomi un valstu parlamentiem, kas ir ES līdzekļus pārraugošas politiskās iestādes. Viena no manām prioritātēm Revīzijas palātas locekļa amatā būtu aktīva iesaistīšanās darba attiecībās ar dalībvalstu parlamentiem un Padomi. Manuprāt, tas varētu veicināt lielāku pārskatatbildību, lielāku izpratni un lielāku uzticēšanos ES.

16.  Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas veikšanas pievienotā vērtība un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

Revīzijas palāta ir nepārprotami pilnvarota veikt lietderības revīzijas. Līguma 287. panta 2. punktā ir noteikts, ka “Revīzijas palāta pārbauda, [..] vai finanšu vadība ir bijusi pareiza”. Augstāko revīzijas iestāžu starptautiskais standarts (ISSAI) sniedz diezgan izsmeļošus norādījumus augstākajām revīzijas iestādēm lietderības revīziju jautājumā, un Revīzijas palātas Lietderības revīziju rokasgrāmata ir izstrādāta, pamatojoties tieši uz šiem standartiem.

Lietderības revīzija ir neatkarīga, objektīva un uzticama pārbaude, ko veic, lai pārliecinātos, vai uzņēmumi, sistēmas, darbības, programmas, pasākumi vai organizācijas atbilst saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem un vai ir vajadzīgi uzlabojumi.

Kā liecina iepriekš minētā lietderības revīzijas definīcija, lietderības revīzija veicina publisku pārskatatbildību un dod iespēju augstākajām revīzijas iestādēm sniegt vērtīgu ieguldījumu publiskās pārvaldes dienestu snieguma uzlabošanā. Lietderības revīzijai ir nozīmīgi uzdevumi gan saistībā ar pilsoņiem, gan likumdevējiem un izpildstruktūrām, kuras tiek revidētas.

Demokrātijas principa pamatā ir pilsoņu tiesības prasīt no saviem pārstāvjiem atbildību par viņu lēmumiem un darbībām. Lai šis princips tiktu ievērots, ES pilsoņi sagaida, ka tiks informēti par to, kā tiek izlietoti publiskie resursi un kā darbojas publiskās pārvaldes dienesti. Sniedzot objektīvu un uzticamu informāciju par šiem jautājumiem, lietderības revīzijas veicina visas ES pārredzamību un pārskatatbildību.

Lietderības revīzijām būs svarīga loma arī politikas veidotāju pastāvīgā informēšanā par izpildstruktūru darbībām un lēmumu rezultātiem un sekām. Abiem ES likumdevējiem — Eiropas Parlamentam un ES Padomei — ir vajadzīga uzticama un neatkarīga informācija par programmu un lēmumu rezultātiem un ietekmi. Lietderības revīzija ir unikāls informācijas avots, kas ir neatkarīgs un objektīvs un nav pakļauts politiskai varai, un tādējādi netieši dod ieguldījumu politisku lēmumu pieņemšanā, nodrošinot nopietnus pierādījumus.

Lietderības revīzija veicina attīstību un pārmaiņas publiskajā sektorā, sniedzot jaunu informāciju un pievēršot uzmanību dažādiem problēmjautājumiem. Tā var arī risināt problēmas, kas reizēm nav revidējamās struktūras kompetencē, iekļaujot jautājumus no tīri politiskas darba kārtības. Tādējādi tā veicina uzlabojumus un reformas publiskajā sektorā. Šādi lietderības revīzija var nodrošināt vērtību, kas ievērojami pārsniedz tikai kontroles funkciju.

Revīzijas palātas veikto lietderības revīziju pievienotā vērtība ir spējā saskatīt kopainu un gan vākt, gan izplatīt paraugpraksi, un šādi tā veicina ES budžeta izpildes publisku pārraudzību un informētu lēmumu pieņemšanu par vadības jautājumiem, politikas nostādņu un programmu struktūru un ES budžeta līdzekļu piešķiršanu. Konstatējumi, secinājumi un ieteikumi ir lietderības revīzijas ziņojumu vissvarīgākie elementi. Revīzijas konstatējumiem un secinājumiem ir jāatstāj ietekme. Tādēļ ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem ir jābūt praktiski īstenojamiem un ar pievienoto vērtību, lai tie dotu ieguldījumu finanšu pārvaldības uzlabošanā revidēto struktūru procedūrās vai publiskajā sektorā kopumā: tiem jārada finanšu ietaupījumi, jāievieš labākas darba metodes, jānovērš nelietderīgi tēriņi, jāpanāk rentabilitātes mērķu sasniegšana un jārada ilgtermiņa pozitīva ietekme. Taču stingra pārskatatbildības sistēma būtu jāpapildina ar revīziju pēcpārbaudēm un pienācīgu uzraudzību un revīzijas ieteikumu īstenošanu.

Revīzijas palātas lietderības revīziju ziņojumu ietekmes izvērtēšana un izmērīšana ir pārskatatbildības cikla nepieciešams elements. Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos sniegto ieteikumu izpilde būtu jāuzrauga, lai konstatētu un izvērtētu veiktos pasākumus un sasniegto progresu. Es uzskatu, ka Revīzijas palātai ir jāpalielina revīzijas ziņojumu efektivitāte, vēl vairāk nostiprinot tās sniegto ieteikumu īstenošanas uzraudzību. Konkrētāk, Revīzijas palāta varētu ieviest procedūru, kurā revidējamā struktūra, Komisija, sagatavo detalizētus Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanas plānus, savukārt Revīzijas palāta veic uzraudzību un pēcpārbaudes (izmantojot pati savu augsta līmeņa datubāzi) par to, kā Komisija un dalībvalstis ievēro apņemšanos īstenot šādus plānus.

17.  Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju?

Revīzijas palāta sadarbojas ar citām augstākajām revīzijas iestādēm galvenokārt ar Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) un tās Eiropas reģionālās grupas (EUROSAI) starpniecību.

ES līmenī sadarbību ar valstu revīzijas iestādēm nosaka Līgums. Līguma 287. panta 3. punktā ir noteikts, ka “[d]alībvalstīs revīziju veic saziņā ar attiecīgās valsts revīzijas iestādēm [..]. Revīzijas palāta un dalībvalstu revīzijas iestādes sadarbojas savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot savu neatkarību”.

Dalībvalstis ir līdzatbildīgas par aptuveni 80 % no ES budžeta izpildi. Protams, augstākās revīzijas iestāde būtu jāiesaista ES finansējuma revīzijās attiecīgajā valstī, tādējādi veidojot revīzijas ķēdi līdz pat CONT komitejai Parlamentā. Ideālā gadījumā un saskaņā ar vienotas revīzijas modeli augstākās revīzijas iestādes varētu revidēt attiecīgās valsts pārskatus un citus ziņojumus par ES finansējuma izlietojumu šajā valstī. Revīzijas palāta tad varētu paļauties uz šo augstāko revīzijas iestāžu veikto darbu un daļu no ticamības deklarācijas izmantot atzinumā par ES konsolidētajiem pārskatiem. Tomēr praksē augstākās revīzijas iestādes ir neatkarīgas valsts struktūras, kas atbild valsts parlamenta priekšā un strādā, ievērojot valsts sistēmas, kuras ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Līdz ar to nav vienota modeļa tam, kā augstākās revīzijas iestādes veic ES finansējuma revīzijas, un, visticamāk, tādu nav arī iespējams izveidot, ja vien netiek panāktas politiskas vienošanās un noteikts juridiskais pamats. Dažas augstākās revīzijas iestādes revidē valsts deklarācijas par ES finansējuma izlietojumu attiecīgajā valstī. Dažas darbojas kā ES finansējuma iekšējās kontroles sistēma un ziņo Komisijai (piemēram, Lietuvas Valsts revīzijas dienests darbojas kā revīzijas iestāde kohēzijas politikas jomā). Citas veic valsts mēroga atbilstības vai lietderības revīzijas, īpašu uzmanību pievēršot ES finansējumam.

Nesenie notikumi ES un dalībvalstīs kopumā, īpaši tie, kurus izraisījusi finanšu krīze, kā arī ekonomikas, budžeta un monetārās integrācijas pašreizējais līmenis skaidri liecina par to, ka ir vajadzīga lielāka Revīzijas palātas un dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu sadarbība vai nu divpusēji, vai uz plašāka pamata atkarībā no izskatāmajiem jautājumiem. Pašreizējā Kontaktkomitejas sistēma, kur Revīzijas palātai ir vadoša loma, ļauj īstenot sadarbību neskaitāmos atšķirīgos veidos. Manuprāt, papildus dažādajiem pasākumiem, kas notiek darba grupās un uzdevumgrupās, Kontaktkomiteja varētu aktīvāk veicināt sadarbības revīziju veikšanu par kopējas ieinteresētības tēmām, piemēram, stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, ar PVN saistītu krāpšanu kopienā, ES ceļu tīkla infrastruktūru vai cīņu pret korupciju. Šajā sakarībā CONT komiteja varētu būt šādu revīziju rezultātu galīgais lietotājs ar iespēju izsmeļošāk debatēt un apspriest ES nozīmes jautājumus. Kā labu šādas sadarbības piemēru es gribētu minēt kopīgo revīzijas darbu, kas tika veikts saistībā ar pārskata par 2014. gadu 3. nodaļu, lai novērtētu, kā stratēģija “Eiropa 2020” tiek īstenota partnerības nolīgumos un finansēšanas programmās, par kurām vienojas Komisija un dalībvalstis.

Vēl viens labs iemesls sadarbībai ir iespēja mazināt ES finansējuma revīziju pārklāšanos, kas izmaksā dārgi. Revīzijas palātai un augstākajām revīzijas iestādēm būtu jāizskata visas iespējas novērst revīziju pārklāšanos, kas dārgi izmaksā, galvenokārt nodrošinot, ka katra līmeņa revidenti var pienācīgi paļauties uz citu revidentu darbu. Šī mērķa sasniegšanas nolūkā Revīzijas palātai un dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm būtu jāpastiprina savstarpējā sadarbība.

18.  Kā jūs uzlabotu Revīzijas palātas ziņošanu Eiropas Parlamentam, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par to datu precizitāti, kuras dalībvalstis ir iesniegušas Eiropas Komisijai?

Revīzijas palāta savas Līgumā un Finanšu regulā noteiktās kompetences ietvaros sagatavo trīs galvenos dokumentu veidus: gada pārskatus, īpašos ziņojumus un atzinumus, un jauns ceturtais veids ir vispārējā stāvokļa apskati. Šie Revīzijas palātas darba rezultāti ir svarīgs ES pārskatatbildības nodrošināšanas ķēdes elements, kas sniedz Parlamentam un citām ieinteresētajām personām nepieciešamu informāciju, kura palīdz tiem pārraudzīt publiskos izdevumus.

Gada pārskati galvenokārt ietver tā revīzijas darba rezultātus, kas veikts attiecībā uz ES budžetu un Eiropas Attīstības fondu. Īpaši gada ziņojumi atspoguļo finanšu un atbilstības revīzijas darbu attiecībā uz aģentūrām, decentralizētajām struktūrām un citām ES institūcijām.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Revīzijas palāta ir pastāvīgi centusies pilnveidot gada pārskatu, iekļaujot tajā vairāk informācijas, lai vairāk palīdzētu CONT komitejai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā: vairāk novērtējumu par tēriņu kvalitāti un sniegumu, pārraudzības un kontroles sistēmu stāvokļa novērtējums atsevišķās dalībvalstīs, budžeta pārvaldība Komisijā. Šī papildu informācija, līdz ar kuru tiek norādīts arī budžeta ieņēmumu un izdevumu kļūdu īpatsvars, tostarp kļūdu īpatsvars galvenajās ES darbības jomās, papildina pārskatā sniegto ticamības deklarāciju ar vairāk kvalitatīva, ne kvantitatīva rakstura informāciju.

Ja Komisija budžeta izpildi nodrošina, īstenojot dalītu pārvaldību, tā budžeta izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm. Dalībvalstīm jāveic visi pasākumi, tostarp leģislatīvi, regulatīvi un administratīvi pasākumi, kas nepieciešami Savienības finanšu interešu aizsardzībai, nodrošinot, ka no budžeta finansētās darbības tiek īstenotas pareizi un efektīvi, un saskaņā ar noteikumiem. Dalībvalstis ir līdzatbildīgas par aptuveni 80 % no ES budžeta izpildi.

Tas, ka 21 gadu pēc kārtas ES budžeta maksājumos tiek konstatētas būtiskas kļūdas, nozīmē, ka uzraudzības un kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas, jo nedz Komisija, nedz dalībvalstis nav spējušas noturēt kļūdu līmeni pieņemamības robežās, kas ir 2 %.

Lai atskaitītos par ES finansējuma finanšu pārvaldību, dalībvalstīm ir jāiesniedz kontroles ziņojumi, gada pārskati, pārvaldības deklarācijas, gada kopsavilkumi par revīzijām un pārbaudēm, ko tās veikušas par likumību un pareizību saistībā ar valsts saņemto ES finansējumu, un revīzijas atzinumi. Tomēr Komisija kopsavilkuma pārskatā pati atzīst, ka joprojām ir problēmas ar dalībvalstu kontroles ziņojumu ticamību. Tādēļ Komisijai ir jāuzlabo sankciju sistēma gadījumiem, kad dalībvalstis gan kontroles ziņojumos, gan arī citos dalībvalsts sniegtos ziņojumos sniedz nepareizu informāciju. saskaņā ar Finanšu regulu Komisijai ir jāanalizē jomas, kurās kļūdu līmenis ir noturīgi augsts, un līdz ar to jākonstatē trūkumi kontroles sistēmās, jāanalizē iespējamo koriģējošo pasākumu radītās izmaksas un ieguvumi un jāveic vai jāierosina atbilstīgi pasākumi attiecībā uz kontroles sistēmu vienkāršošanu, uzlabošanu un programmu vai rezultātu nodrošināšanas sistēmu pārveidošanu, ja attiecīgie dati ir pieejami.

Šajā sakarībā Revīzijas palātai jākoncentrējas uz tās Komisijas sniegtās informācijas un garantiju uzticamības novērtēšanu, kā pamatā ir iekšējās kontroles sistēma, kuras efektivitāte galvenokārt ir atkarīga no dalībvalstu sistēmām. Revīzijas palātai ir intensīvāk jāizvērtē Komisijas darbs, kas saistīts ar dalībvalstu iesniegto datu pareizību, un jāsniedz CONT komitejai lietderīgāka informācija par kļūdu pamatcēloņiem un īpašiem pasākumiem konstatēto trūkumu novēršanai (revīzijas ieteikumu veidā un kā Komisijas sagatavotus rīcības plānus, kuros norādīti pasākumi, kas saistīti ar uzraudzības un kontroles sistēmu preventīvās un korektīvās spējas palielināšanu). Turklāt Revīzijas palātai jāturpina darbs, novērtējot Eirostata sniegumu jautājumā par to, kā dati tiek vākti dalībvalstīs un kā tiek nodrošināta augstas kvalitātes uzticama statistika, lai palīdzētu pieņemt informētus lēmumus par ES politikas nostādnēm.

Citi jautājumi

19.  Vai Jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs negatīvs?

Mana izvirzīšana Eiropas Revīzijas palātas locekļa amatam notika saskaņā ar demokrātisku un pārredzamu procedūru, kura ietvēra (vienprātīgu) Lietuvas Republikas koalīcijas valdības lēmumu par izvirzīšanu, Republikas prezidenta piekrišanu un, visbeidzot, apstiprināšanu ar Lietuvas Republikas Seima (parlamenta) balsu vairākumu. Manuprāt, šī procedūra arī īpaši nodrošināja manu neatkarību no jebkādas politiskas ietekmes no manas valsts puses.

Es uzskatu, ka konstruktīvai un atklātai sadarbībai ar Eiropas Parlamentu Revīzijas palātas loceklim ir ļoti būtiska. Tādēļ, ja Parlamenta viedoklis par kandidātu ir negatīvs, tas iecelšanas gadījumā var nepārprotami apgrūtināt šāda Revīzijas palātas locekļa gludu sadarbību ar Parlamentu un tā komitejām.

Taču, manuprāt, vēl jo svarīgāk ir tas, ka Eiropas Revīzijas palāta ir iestāde, kurai jābūt nepārprotami demokrātiski leģitīmai, un to var ļoti veicināt tas, ka Eiropas Parlaments, ko tieši ievēlējuši Eiropas pilsoņi, ir apstiprinājis Revīzijas palātas locekļa kandidatūru. Tādēļ, ja Eiropas Parlamentam ir nozīmīgi iebildumi pret manu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli, es iesniegšu valdībai savas kandidatūras atsaukumu.

Es uzskatu, ka esmu pelnījis Eiropas Parlamenta uzticību, un uzticīgi pildīšu savu uzdevumu Eiropas Revīzijas palātā. Tāpēc es ceru, ka Parlaments atbalstīs manu kandidatūru.


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.5.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Ryszard Czarnecki, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Georgi Pirinski, Claudia Schmidt, Bart Staes, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brian Hayes, Benedek Jávor, Marian-Jean Marinescu, Julia Pitera, Miroslav Poche, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Claudiu Ciprian Tănăsescu

Juridisks paziņojums - Privātuma politika