IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par Protokola noslēgšanu Partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses, par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par vispārējiem principiem Azerbaidžānas Republikas līdzdalībai Savienības programmās
16.6.2016 - (05616/2014 – C8-0043/2014 – 2013/0420(NLE)) - ***
Ārlietu komiteja
Referente: Norica Nicolai
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par projektu Padomes lēmumam par Protokola noslēgšanu Partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses, par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par vispārējiem principiem Azerbaidžānas Republikas līdzdalībai Savienības programmās
(05616/2014 – C8-0043/2014 – 2013/0420(NLE))
(Piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05616/2014),
– ņemot vērā protokola projektu Partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses, par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par vispārējiem principiem Azerbaidžānas Republikas līdzdalībai Savienības programmās (05618/2014),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 212. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0043/2014),
– ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0210/2016),
1. sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Azerbaidžānas Republikas valdībai un parlamentam.
ĪSS PAMATOJUMS
Protokola mērķis ir paredzēt finanšu un tehniskos noteikumus, kas ļautu Azerbaidžānas Republikai piedalīties konkrētās Eiropas Savienības programmās, kas ir atvērtas trešām valstīm. Īpašie noteikumi un nosacījumi par Azerbaidžānas Republikas līdzdalību katrā konkrētā Savienības programmā tiks noteikti ar nolīgumu starp Eiropas Komisiju un Azerbaidžānas Republikas kompetentajām iestādēm.
Par noteiktu Savienības programmu pakāpenisko atvēršanu kaimiņvalstīm Komisija īsumā informēja jau 2006. gadā un pasludināja to par vienu no Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) komponentiem. Padome šo pieeju apstiprināja 2007. gadā un sniedza Komisijai norādījumus sarunu risināšanai ar partnervalstīm par pamatnolīgumiem, kas veicinātu to dalību. Šo pieeju vēlreiz apstiprināja 2011. gadā, pārskatot EKP, un tā arī ir viena no Austrumu partnerības elementiem divpusējās sadarbības paplašināšanai. Azerbaidžānas Republika 2012. gada oktobrī pauda savu ieinteresētību piedalīties Savienības programmās. Šobrīd protokoli ir parakstīti ar Armēniju, Jordāniju, Moldovu un Ukrainu.
ES un Azerbaidžānas Republikas partnerības un sadarbības nolīgums (PSN) stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā. Kopš 2010. gada ES risina sarunas ar Azerbaidžānas Republiku par jaunu un uzlabotu līgumattiecību veidošanu, lai Azerbaidžānas Republika kā viena no Austrumu partnerības dalībvalstīm varētu sasniegt tajā izvirzītos mērķus. Diemžēl šīs sarunas tika apturētas 2013. gadā. Tikmēr 2014. gada 1. septembrī stājās spēkā nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu un nolīgums par atpakaļuzņemšanu starp ES un Azerbaidžānas Republiku. Azerbaidžānas Republika ir arī nozīmīga ES partnere enerģētikas jomā. Tomēr ES un Azerbaidžānas Republikas attiecības ir svarīgas vairāku iemeslu, ne tikai enerģētiskās drošības dēļ, un šo partnerības nozīmību vajadzētu skatīt no visiem Austrumu partnerībā paredzētajiem sadarbības aspektiem. Pēdējo mēnešu laikā Parlaments ir izteicis bažas par pieaugošajiem sarežģījumiem, ko piedzīvo pilsoniskās sabiedrības dalībnieki un organizācijas. ES un trešo valstu attiecībām joprojām vajadzētu būt balstītām uz tādiem principiem kā tiesiskums, cilvēktiesības un demokrātija. Līdz ar to šā pamatnolīguma mērķis ir veicināt nozaru sadarbību un atvieglot cilvēku savstarpējo kontaktu iespējas, kas labvēlīgi ietekmētu sabiedrību.
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
14.6.2016 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
51 5 2 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Lars Adaktusson, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Goffredo Maria Bettini, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Jacek Saryusz-Wolski, Jaromír Štětina, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans, Boris Zala |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Brando Benifei, Ana Gomes, Takis Hadjigeorgiou, Liisa Jaakonsaari, Javi López, Antonio López-Istúriz White, Norica Nicolai, Urmas Paet, Igor Šoltes, Renate Sommer, Dubravka Šuica, Eleni Theocharous, Ernest Urtasun, Janusz Zemke |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Heidi Hautala, Hans-Olaf Henkel, Sofia Sakorafa |
||||