Procedūra : 2015/2105(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0220/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0220/2016

Debates :

PV 04/07/2016 - 17
CRE 04/07/2016 - 17

Balsojumi :

PV 05/07/2016 - 4.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0299

ZIŅOJUMS     
PDF 857kWORD 394k
27.6.2016
PE 576.919v02-00 A8-0220/2016

par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā

(2015/2105(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referente: Tiziana Beghin

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejas ATZINUMS
 Attīstības komitejas ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā

(2015/2105(INI))

Eiropas Parlaments,

  ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli Dohas attīstības programmas norisē pirms desmitās PTO Ministru konferences(1),

   ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija ieteikumus Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību un 2016. gada 3. februāra ieteikumus attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu,

  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”,

  ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas tika pieņemta 2015. gadā Ņujorkā notikušajā ANO augsta līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību,

  ņemot vērā 2015. gada 7. jūlija rezolūciju par ES tirdzniecības un ieguldījumu politikas ārējo ietekmi uz publiskā un privātā sektora iniciatīvām valstīs ārpus ES(2),

  ņemot vērā 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs(3),

  ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par Rana Plaza ēkas sabrukšanas otro gadadienu un pašreizējo stāvokli ilgtspējas pakta īstenošanā(4),

  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 2/2014 “Vai preferenciālie tirdzniecības režīmi tiek pienācīgi pārvaldīti?”,

  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnes starptautiskajiem uzņēmumiem un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem un sociālo politiku,

  ņemot vērā ES Regulu par nelikumīgas mežizstrādes rezultātā iegūtiem kokmateriāliem, ES Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvu, Eiropas Komisijas priekšlikumu regulai par konfliktu izrakteņiem, Apvienotās Karalistes Likumā par mūsdienu verdzību ietverto klauzulu par piegādes ķēžu pārredzamību un Francijas Likumu par rūpības pienākumu,

  ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020”(5),

  ņemot vērā 2011. gada 17. februāra rezolūciju par stratēģiju „Eiropa 2020”(6),

  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(7),

  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(8),

  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(9),

  ņemot vērā Ārlietu padomes 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās ES pamatnostādnes par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu visu cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanu un aizsardzību,

  ņemot vērā Eiropas Padomes 2013. gada 7. un 8 februāra secinājumus, tās 2014. gada 21. novembrī pieņemtos secinājumus par tirdzniecību un Ārlietu padomes 2015. gada 27. novembra secinājumus;

  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu par ziņojumu par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs,

  ņemot vērā Marrākešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu,

  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu,

  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207., 208. un 218. pantu,

  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem 24. panta 2. punktu,  ņemot vērā Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto politikas saskaņotības principu attiecībā uz attīstību,

  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0220/2016),

A.  tā kā tirdzniecība nav pašmērķis, bet gan līdzeklis, kā panākt labklājību un vienlīdzību, sekmēt uzņēmējdarbības iespējas, ekonomikas attīstību, sociālo progresu un kultūras izpratni, palielināt nodarbinātību un paaugstināt dzīves līmeni, nepalielinot publiskos izdevumus;

B.  tā kā aizsardzību nav iespējams panākt, nenoslēdzot tirdzniecības nolīgumus, un savukārt tirdzniecības nolīgumus nav iespējams noslēgt, neparedzot tajos aizsardzību;

C.  tā kā kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās 2009. gada decembrī kopējā tirdzniecības politikā (KTP) ir veiktas ievērojamas izmaiņas; tā kā tirdzniecība nenotiek izolēti, bet gan ir saistīta ar daudzām citām politikas jomām un atkarīga no tām; tā kā sarunās par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem nedrīkst aprobežoties tikai ar tarifu samazināšanu, jo pašlaik ir jāatrisina sarežģītas problēmas regulējuma un starptautisko standartu konverģences jomā;

D.  tā kā brīvā tirdzniecība nešaubīgi ir veicinājusi ekonomikas izaugsmi, tomēr Eiropas Savienībā nav notikušas nopietnas debates par izmaksām, ko rada brīvās tirdzniecības politikas īstenošana (piemēram, pielāgojumi rūpniecības nozarē: uzņēmumu slēgšana, darbvietu zaudēšana ražošanas jomā, veselu nozaru pārcelšana uz trešām valstīm un importa pieaugums), un par brīvās tirdzniecības politikas kopējo izmaksu un ieguvumu izvērtējumu; tā kā šādu atklātu debašu neesība dažādām ieinteresētām personām liek apšaubīt ES tirdzniecības politikas loģiku un virzību un visu ES politiku kopumā un tā kā atklātas debates varētu novērst šo negatīvo rezultātu;

E.  tā kā ražošanas jaudu pārpalikums galvenajās rūpniecības nozarēs visā pasaulē un tā radītā tirdzniecības nelīdzsvarotība ir sākusi iedragāt ES uzņēmumu un nozaru uzticību ES tirdzniecības politikas pamatotībai;

F.  tā kā lēnas ekonomiskās izaugsmes periodos liela nozīme ir ārvalstu tirdzniecības ieguldījumam Eiropas ekonomikas atlabšanā, jo tas sniedz konkrētus un izmērāmus rezultātus un palīdz nodrošināt pienācīgas darbvietas un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un vienlīdzību Eiropā un aiz tās robežām;

G.  tā kā jaunās paaudzes tirdzniecības politikā ir jāņem vērā iedzīvotāju bažas par pārredzamību un līdzdalību, labklājību un darbvietām, uzņēmumu cerības uz globālu un savstarpēji saistītu ekonomiku, cīņa pret nabadzību un nepieciešamība garantēt taisnīgāku tirdzniecības peļņas sadali un risināt jaunus jautājumus, piemēram, par digitālo tirdzniecību un MVU būtisko nozīmi;

H.  tā kā pašreiz notiekošās sarunas ir pievērsušas sabiedrības uzmanību ES tirdzniecības politikai un tā kā aizvien vairāk un vairāk iedzīvotāju interesējas par tirdzniecības politiku un ir nobažījušies par to, ka KTP varētu apdraudēt Eiropas un valstu noteikumus un standartus;

I.  tā kā Komisija ir skaidri apsolījusi, ka nevienā tirdzniecības nolīgumā netiks samazināts regulatīvās aizsardzības līmenis, ka iespējamas tikai tādas izmaiņas, kas paaugstina aizsardzības līmeni, un ka tiesības reglamentēt vienmēr tiks aizsargātas;

J.  tā kā ES iedzīvotājiem, uzņēmumiem un MVU ir radušās šaubas par to, vai lielo rūpniecības nozaru asociācijas patiešām pārstāv ES iedzīvotāju, ES uzņēmumu un visas Eiropas Savienības intereses;

K.  tā kā regulatīvās sadarbības rezultātā tirdzniecības nolīgumos jānodrošina visaugstākais aizsardzības līmenis veselības un drošības jomā saskaņā ar LESD 191. pantā paredzēto piesardzības principu;

L.  tā kā pārredzamības nodrošināšanai ir nepieciešams, lai ES iestādes pārliecinātos par to, ka ES nozaru vārdā iesniegtās nostājas patiešām atspoguļo ES nozaru viedokli;

M.  tā kā ES tirdzniecības un ieguldījumu politika ir jāveicina, ne tikai nodrošinot izdevīgu iznākumu attiecībā uz nodarbinātību un labklājības radīšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet arī nostiprinot vides un sociālās tiesības un garantējot augstāko pārredzamības, iesaistes un pārskatatbildības līmeni, uzturot pastāvīgu dialogu ar uzņēmumiem, patērētājiem, sociālajiem partneriem, visām ieinteresētajām personām un vietējām un reģionālajām iestādēm un sarunu procesā nosakot precīzas pamatnostādnes;

N.  tā kā izcelsmes noteikumi ietekmē patiesos tirdzniecības liberalizācijas apmērus, jo tie nosaka, kuras preces gūst reālu labumu no brīvās tirdzniecības nolīgumiem, taču publiskās debatēs par tirdzniecības politiku tie nereti paliek neapspriesti un līdz šim tie nav tikuši analizēti arī Parlamentā;

O.  tā kā Eiropas Savienībai savā tirdzniecības politikā un tirdzniecības sarunās jāņem vērā dažu nozaru, jo īpaši lauksaimniecības nozares, jutīgums pret tirgus atvēršanu;

P.  tā kā tiek prognozēts, ka 2050. gadā ES-28 veidos tikai 15 % no pasaules IKP (23,7 % 2013. gadā), un tā kā kopš 2015. gada 90 % no pasaules ekonomikas izaugsmes apjoma tiek radīti ārpus Eiropas; tā kā jaunietekmes ekonomiku izaugsmes rādītāji jau ievērojami samazinās;

Q.  tā kā ES patlaban ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks, kas kontrolē trešo daļu no pasaules tirdzniecības apjoma, un tā kā tiek prognozēts, ka līdz 2020. gadam šī daļa samazināsies līdz aptuveni 26 %;

R.  tā kā turpmākajos tirdzniecības nolīgumos un sarunās būtu jāņem vērā nostājas, kas paustas Parlamenta rezolūcijās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) un par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA), un jānodrošina atbilstība tām;

S.  tā kā labklājības radīšanas epicentrs skaidri pārvietojas uz austrumiem, proti, Āzijas un Klusā okeāna valstu reģionu un Ķīnu, kas jau ir apsteigusi Japānu un iespējams apsteigs ASV, tādējādi 2025. gadā kļūstot par pasaules lielāko ekonomiku; tā kā tas norāda, ka jaunietekmes ekonomikas un jaunattīstības valstis ir panākušas rūpnieciski attīstīto valstu grupu un sasniedz attīstītas ekonomikas posmu;

T.  tā kā ES pozīciju pasaules tirdzniecības arēnā var nelabvēlīgi iespaidot arī tādi aspekti kā demogrāfiskās izmaiņas; tā kā sagaidāms, ka ES iedzīvotāju īpatsvars pasaulē samazināsies no 7,1 % 2013. gadā līdz 5,3 % 2060. gadā,

U.  tā kā tiek lēsts, ka pārrobežu kapitāla, preču, pakalpojumu un datu plūsmas 2014. gadā papildināja pasaules ekonomiku par USD 7,8 triljoniem, turklāt USD 2,8 triljonus no šīs kopsummas nodrošināja tikai datu plūsmas, bet preču tirdzniecības nodrošinātā summa tiek lēsta USD 2,7 triljonu apmērā,

Straujāka pielāgošanās ātri mainīgajām pasaules tirdzniecības tendencēm

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” un jo īpaši uzmanības pievēršanu tādiem aspektiem kā atbildīga piegādes ķēžu pārvaldība, globālais digitālais tirgus, digitālā preču un pakalpojumu tirdzniecība, godīga un ētiska tirdzniecība un tirdzniecības liberalizācijas sociālās izmaksas; ir stingri pārliecināts, ka ar jebkuru turpmāko tirdzniecības politiku ir jāapkaro protekcionisms, tostarp jāsamazina nevajadzīgi, ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi, un jānodrošina, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, piekļuve jauniem tirgiem; atgādina, ka tirdzniecības liberalizācija ir jāīsteno pareizi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību; pauž nožēlu par to, ka Komisija jauno stratēģiju ir iesniegusi novēloti, lai gan Parlaments prasīja pārskatīto vidējā un ilgtermiņa tirdzniecības stratēģiju iesniegt līdz 2012. gada vasarai;

2.  ir stingri pārliecināts, ka — lai gan pakalpojumu nozare nodrošina 70 % no ES IKP un tā nākotnē nodrošinās 90 % darbvietu — ES ražošanas nozare ir nozīmīgs Eiropas reindustralizācijas elements un tāpēc stratēģijā lielāka uzmanība būtu jāpievērš ražošanas nozares lomai kopējā tirdzniecības politikā; mudina Komisiju strādāt ar tirdzniecības partneriem, lai nodrošinātu, ka viņu tirgi ir vairāk atvērti ES uzņēmumiem, jo īpaši transporta, telekomunikāciju un publiskā iepirkuma jomā, jo šo valstu uzņēmumi joprojām izmanto priekšrocības, ko sniedz plaša piekļuve ES iekšējam tirgum;

3.  atzīst, ka ES tirdzniecības politika Eiropai ir ģeopolitiski un ekonomiski ārkārtīgi svarīga, lai veidotu globalizācijas procesu, stiprinātu starptautiskos standartus un paplašinātu piekļuvi ārvalstu tirgiem; norāda, ka starptautiskos noteikumus pieņems citi tirgus dalībnieki, ja Eiropa steidzami nerīkosies; uzsver, ka, ņemot vērā ES kā lielākās ekonomikas pasaulē statusu, ilgtspējīga un atbildīga tirdzniecība ir tās spēcīgākais politikas instruments, lai gan atbalstītu Eiropas intereses, ieguldījumu un uzņēmumus, gan popularizētu Eiropas vērtības ārvalstīs, vienlaikus veicinot ekonomikas izaugsmi un ieguldījumus un radot darbvietas savā teritorijā; atbalsta Komisijas mērķi uzlabot tirdzniecības un iekšējā tirgus politikas sinerģiju un iesaka šajās politikas jomās prioritāti piešķirt pasākumiem, kas vērsti uz darbvietu radīšanu;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas solījumu, ka neviens tirdzniecības nolīgums nepazeminās jau panāktos patērētāju aizsardzības standartus, tostarp saistībā ar digitālo revolūciju; uzsver, ka Parlaments arī turpmāk cieši uzraudzīs, lai pašreizējās sarunās šis solījums tiktu pildīts;

5.  uzsver saikni starp vienoto tirgu un ES tirdzniecības politiku, kam vajadzētu būt pilnībā savietojamiem savstarpēji un ar plašākām Savienības politikas jomām un vērtībām; uzskata, ka atvērta, atbildīga un brīva globāla tirdzniecība, kas balstās uz efektīviem, pārredzamiem un stingriem globāliem noteikumiem, ir būtiski svarīga, lai vienotais tirgus īstenotu pilnībā savu potenciālu, darbojoties, augot un strādājot iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, savstarpējam labumam; atgādina, ka tirdzniecības atvēršana veicina lielāku produktivitāti, sekmē lielāku ārējo konkurētspēju un jau atbalsta gandrīz katru septīto darbvietu vienotajā tirgū, kā arī sniedz ievērojamu labumu patērētājiem;

6.   aicina Komisiju regulāri atjaunināt savu tirdzniecības un ieguldījumu stratēģiju un publiski ik pēc diviem gadiem, sākot ar 2017. gadu, iepazīstināt Parlamentu ar detalizētu starpposma īstenošanas pārskatu, lai nodrošinātu, ka tās solījumi tiek izpildīti; aicina Komisiju šajos pārskatos iekļaut informāciju par progresu pašreiz notiekošajās tirdzniecības sarunās un spēkā esošo tirdzniecības nolīgumu īstenošanu;

7.  mudina Komisiju paātrināt savas procedūras, lai sarunu rezultātā pieņemtos tirdzniecības nolīgumus varētu nodot izskatīšanai Parlamentā īsākā termiņā, tādējādi ļaujot tos piemērot provizoriski vai tiem stāties spēkā ātrāk;

Pārredzama tirdzniecības politika un lielākas viedokļu paušanas iespējas pilsoņiem

8.  atzinīgi vērtē lielāku Komisijas pārredzamību un atklātību visos tirdzniecības sarunu posmos un atbalsta Komisijas TTIP pārredzamības iniciatīvu; atzīst, ka pēc vairākkārtējiem Parlamenta aicinājumiem Komisija ir pastiprinājusi sarunu pārredzamību, nodrošinot visiem Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu deputātiem iespēju iepazīties ar konfidenciāliem sarunu dokumentiem un sniedzot plašāku informāciju ieinteresētajām personām; atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputātiem sniegtā plašākā piekļuve klasificētai informācijai TTIP sarunās ir palielinājusi parlamentāro uzraudzību, tādējādi ļaujot Parlamentam vēl labāk pildīt savus pienākumus KTP jomā; tādēļ prasa paplašināt Komisijas pārredzamības iniciatīvu, lai sasniegtu pilnīgu pārredzamību un sabiedriskās kontroles iespēju attiecībā uz visām patlaban notiekošajām un turpmākajām tirdzniecības sarunām, kā arī apspriesties ar partnervalstīm, lai mudinātu tās ievērot visaugstākos pārredzamības standartus, nodrošināt, ka šis ir savstarpīgs process, kurā ES sarunu pozīcija nav apdraudēta, un ka darbības jomas izpētes laikā tiek panākta vienošanās par vēlamo sarunu pārredzamības līmeni; uzsver, ka nozīmīga pārredzamība var stiprināt globālu atbalstu tirdzniecībai, kuras pamatā ir skaidri noteikumi;

9.  aicina Padomi nekavējoties publicēt visas iepriekš pieņemtās un turpmākās sarunu pilnvaras;

10.  aicina Komisiju nodrošināt ciešu un līdzsvarotu pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaisti, tostarp īstenojot pienācīgas publiskas tiešsaistes apspriešanas un komunikācijas kampaņas, jo tas ir izšķirīgi svarīgi, lai uzlabotu ES tirdzniecības politikas saturu un tajā galveno uzmanību pievērstu pilsoņu tiesību aizsardzībai, tādējādi arī stiprinot tās leģitimitāti;

11.   uzsver, ka saistībā ar pašreizējām debatēm par tirdzniecības sarunu tvērumu regulatīvajai sadarbībai ir jāsaglabā regulējuma galvenā funkcija, proti, nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu; uzsver, ka labākai regulatoru sadarbībai būtu jāsekmē tirdzniecība un ieguldījumi, identificējot nevajadzīgos tirdzniecības tehniskos šķēršļus un dubultu vai pārmērīgu administratīvo slogu un formalitātes, kuras nesamērīgi ietekmē MVU, vienlaikus neapdraudot tehniskās procedūras, kas ir saistītas ar pamatstandartiem un noteikumiem, saglabājot Eiropas veselības, drošības, patēriņa, nodarbinātības, sociālo un vides tiesību aktos paredzētos standartus un kultūras daudzveidību un pilnībā aizsargājot piesardzības principu un valstu, reģionu un vietējo iestāžu regulatīvo autonomiju; atgādina, ka attiecīgo mehānismu pamatā jābūt plašākai informācijas apmaiņai un labākai starptautisko tehnisko standartu pieņemšanai un tiem jārada lielāka konverģence, vienlaikus nekādā gadījumā nelabvēlīgi neietekmējot vai nekavējot neviena tirdzniecības partnera demokrātiski atzītas lēmumu pieņemšanas procedūras; mudina izmantot un radīt turpmākus starptautiskus tehniskos standartus, kas balstītos uz ietekmes novērtējumiem, un pielikt visas pūles, lai nodrošinātu, ka mūsu tirdzniecības partneri pilnībā iesaistās starptautiskajās standartizācijas organizācijās; tomēr neuzskata, ka kopēja starptautiskā standarta neesamībai attiecīgā gadījumā būtu jākavē savstarpēja līdzvērtības atzīšana vai centieni pieņemt kopējus transatlantiskos tehniskos standartus;

12.  lai nodrošinātu pārredzamību un ES tirdzniecības interešu aizsardzību, aicina Komisiju, kad tā apspriežas ar nozares pārstāvjiem par tirdzniecības iniciatīvām, nodrošināt, ka ES asociācijas reāli pārstāv ES tirdzniecības intereses, atspoguļojot valstu nozaru patiesās intereses; uzsver, ka, cik iespējams, būtu jāpublicē ES iestāžu dokumenti, jo pārredzamība ir izšķiroši svarīga, lai iegūtu sabiedrības atbalstu kopējai tirdzniecības politikai; aicina Komisiju īstenot Eiropas Ombuda 2015. gada jūlija ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi visu sarunu dokumentiem;

Lielāka saskaņotība starp ES tirdzniecības mērķiem un citiem ārpolitikas aspektiem attiecībā uz tirdzniecību attīstībai

13.   atgādina, ka KTP ir jāīsteno, ņemot vērā Savienības ārējās darbības principus un mērķus, kas noteikti LES 21. pantā un LESD 208. pantā, un ka būtu jāveicina ES aizstāvētās vērtības, kā definēts LES 2. pantā; atgādina, ka jānodrošina ārpolitikas saskaņotība ar iekšpolitikas virzieniem, kuriem ir ārēja dimensija; uzsver, ka Eiropas Savienībai ir juridisks pienākums ievērot cilvēktiesības un ka tai būtu jāveicina tirdzniecības partnervalstu ilgtspējīga ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā attīstība; uzskata, ka Eiropas Savienībai ir pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai paredzētu, nepieļautu un novērstu jebkādu nelabvēlīgu ES KTP radīto ietekmi, veicot regulārus ex-ante un ex-post novērtējumus par ietekmi uz cilvēktiesībām un ilgtspēju un pēc tam vajadzības gadījumā pārskatot tirdzniecības nolīgumus; atgādina, ka tikai taisnīga un pienācīgi reglamentēta tirdzniecība, ja tā ir pielāgota ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), varētu samazināt nevienlīdzību un veicināt attīstību; atgādina, ka IAM ietver vairākus ar tirdzniecību saistītus mērķus dažādās politikas jomās un viens no konkrētākajiem mērķiem ir palielināt eksportu no jaunattīstības valstīm, lai līdz 2020. gadam dubultotu vismazāk attīstīto valstu (VAV) globālā eksporta daļu;

14.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 1990. gada ir krietni samazinājies tādu iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo pilnīgā nabadzībā, kā to definējusi Pasaules Banka; tomēr norāda, ka ir jāveic vairāk pasākumu gan privāto, gan valsts ieguldījumu veicināšanai vismazāk attīstītajās valstīs, lai radītu iestāžu un infrastruktūras sistēmas, kas ļautu VAV labāk izmantot tirdzniecības sniegtās priekšrocības un palīdzētu tām savas ekonomikas dažādot un integrēt globālajās vērtības veidošanas ķēdēs, dodot tām iespēju specializēties augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā;

15.  ņem vērā Komisijas paziņojumus par ilgtspējīgas attīstības stiprināšanu un cilvēktiesību, darba un sociālo standartu un vides ilgstpējības veicināšanu pasaulē ar tās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, tomēr prasa apņēmīgi īstenot centienus, lai attiecīgās sadaļas pilnībā īstenotu un piemērotu praksē; piekrīt Komisijas viedoklim, ka Eiropas Savienībai ir īpaša atbildība par tās tirdzniecības politikas ietekmi uz jaunattīstības valstīm, jo īpaši uz VAV;

16.  uzskata, ka viena no lielākajām ES problēmām 21. gadsimtā ir migrācija; uzsver, ka politikas virzienu saskaņotības nodrošināšanai ES tirdzniecības un ieguldījumu jomā ir izšķirīgi svarīga nozīme migrācijas cēloņu novēršanā; pauž nožēlu, ka tas nav pietiekami atspoguļots stratēģijā „Tirdzniecība visiem”;

17.  uzskata, ka par padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) mērķi — jo īpaši partnervalstīs, kurās ir ekonomikas krīze — vispirms ir jākļūst konkrētiem un ilgtspējīgiem parasto cilvēku dzīves apstākļu uzlabojumiem;

18.  uzsver, ka noteikumiem cilvēktiesību jomā, sociālajiem un vides standartiem, saistībām darba tiesību jomā, kuras balstās uz SDO pamatkonvencijām un uzņēmumu sociālo atbildības principiem, tostarp uz ESAO principiem par daudznacionāliem uzņēmumiem un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, vajadzētu būt saistošiem un tiem jākļūst par ES tirdzniecības nolīgumu būtisku sastāvdaļu kā īstenojamām saistībām; aicina Komisiju visos ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos iekļaut ilgtspējīgas attīstības sadaļas; uzskata — lai padarītu šos ilgtspējīgas attīstības noteikumus par saistošiem, jāievēro „trīs soļu” pieeja, kas paredz apspriešanos ar valdībām, vietējās konsultatīvās grupas un ekspertu grupas, iesaistot SDO, un nolīguma vispārīgā strīdu risināšanas noteikuma izmantošanu kā galējo līdzekli strīdu risināšanai, paredzot iespēju noteikt finansiālas sankcijas; norāda, ka darba un vides standarti neattiecas vienīgi uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām, bet tiem jābūt spēkā visās tirdzniecības nolīgumu jomās;

19.  uzsver, ka ir svarīgi tirdzniecības nolīgumos iekļaut efektīvus drošības mehānismus; vienlaikus prasa iekļaut efektīvus darba un vides tiesību piemērošanas mehānismus, kuriem nepiemēro cilvēktiesību klauzulu; prasa paredzēt mehānismu, ar kuru Parlaments var prasīt Komisijai sākt izmeklēšanu par trešās puses pārkāpumiem attiecībā uz būtisko elementu klauzulā paredzēto pienākumu neizpildi; aicina Komisiju izveidot strukturētu un nepolitisku procesu, saskaņā ar kuru, ievērojot skaidri definētus kritērijus, ir jāsāk apspriešanās ar partneriem gadījumā, ja rodas aizdomas par jebkādiem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās paredzēto saistību pārkāpumiem;

20.  uzsver pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas nozīmi brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN) un iespēju izmantot modernākus medijus, lai sekmētu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

21.  atkārtoti norāda, ka ir svarīgi ievērot Eiropas un starptautiskos noteikumus par ieroču tirdzniecību, jo īpaši Apvienoto Nāciju Ieroču tirdzniecības līgumu un ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču tirdzniecību; uzsver, ka ES tirdzniecības politika ir ekonomiskās diplomātijas instruments, kas varētu arī sniegt ieguldījumu terorisma pamatcēloņu novēršanā; uzsver, ka efektīvs eksporta kontroles regulējums arī ir svarīgs ES tirdzniecības politikas aspekts; šajā sakarībā aicina Komisiju atjaunināt ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles tiesību aktus, lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus un vispārējās vērtības;

22.  atgādina, ka pēc SDO aplēsēm 865 miljoni sieviešu pasaulē varētu būtiskāk piedalīties ekonomikas izaugsmes veidošanā, ja tām tiktu sniegts lielāks atbalsts; norāda, ka sievietēm piederošiem uzņēmumiem ir nepietiekami izmantots sviras efekts attiecībā uz konkurētspējas veicināšanu, uzņēmējdarbības paātrināšanu un izaugsmes nodrošināšanu; norāda, ka tirdzniecības politika var atšķirīgi ietekmēt sievietes un vīriešus dažādās ekonomikas nozarēs un ka ir nepieciešams vairāk datu par dzimumu sadalījumu un tirdzniecību; norāda, ka Komisija savā paziņojumā „Tirdzniecība visiem” nav iekļāvusi tirdzniecības nolīgumu dzimumu dimensiju; aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai izmantotu tirdzniecības sarunas kā instrumentu dzimumu līdztiesības veicināšanai visā pasaulē, kā arī lai nodrošinātu, ka gan sievietes, gan vīrieši var izmantot tirdzniecības liberalizācijas sniegtās priekšrocības un tiek aizsargāti pret tās nelabvēlīgo ietekmi; lai to sasniegtu, Komisijai būtu jānodrošina, ka dzimumu līdztiesības princips tiek iekļauts visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos horizontāli un ka būtu jāuzrauga spēkā esošo tirdzniecības nolīgumu ietekme uz dzimumu līdztiesību;

23.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ieceri veikt Vispārējo preferenču sistēmas (VPS) vidusposma pārskatu, jo īpaši novērtējot iespēju sistēmā preferences attiecināt uz pakalpojumiem; tajā pašā laikā uzsver, ka VPS, tostarp “Viss, izņemot ieročus” un VPS+ sistēmas, ir rīki, kas ļauj nodrošināt pamatvērtību ievērošanu un kas ir efektīvi jāīsteno un jāuzrauga;

Pārredzamas globālās vērtības veidošanas ķēdes (GVVĶ), kas nodrošina pamatvērtību un standartu ievērošanu pasaules mērogā

24.  atzīst, ka pasaules ražošanas sistēmas internacionalizācija ir sekmējusi jaunas ekonomikas attīstības iespējas un simtiem miljoniem pasaules iedzīvotāju palīdzējusi ar darbu izkļūt no nabadzības; atgādina, ka pēc SDO aplēsēm aptuveni 780 miljoni darbspējīgo sieviešu un vīriešu nenopelna pietiekami, lai varētu izkļūt no nabadzības; uzsver, ka GVVĶ paplašināšana ir radījusi darba iespējas, tomēr izcelsmes valstīs neatliekami risināms jautājums ir vāja to spēkā esošo darba tiesību aktu un darba drošības standartu piemērošana, kuri ieviesti, lai aizsargātu darba ņēmējus no pārmērīgi garām darba stundām un nepieņemamiem darba apstākļiem; norāda, ka GVVĶ ir arī pamudinājušas dažus piegādes uzņēmumus ignorēt darba tiesības, pārcelt savu saimniecisko darbību uz valstīm ārpus ES, nodarbināt darba ņēmējus nedrošos un nepieņemamos apstākļos, pieprasīt pārmērīgi garu darba laiku un neievērot darba ņēmēju pamattiesības; atgādina, ka šī prakse rada negodīgu konkurenci tiem piegādātājiem, kuri ievēro darba tiesības un starptautiskos darba un vides standartus, un valdībām, kas vēlas paaugstināt algas un dzīves līmeni; aicina Komisiju izpētīt GVVĶ pieauguma ietekmi un iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai šajās ķēdēs uzlabotu nosacījumus ciešā sadarbībā ar SDO un ESAO; uzsver, ka ES turpmāka integrācija globālajās vērtības veidošanas ķēdēs būtu jāveic, pamatojoties uz diviem principiem — Eiropas sociālā un regulatīvā modeļa nodrošināšanu un ilgtspējīgas un vienlīdzīgas izaugsmes un cilvēka cienīgu darbvietu nodrošināšanu un radīšanu Eiropas Savienībā un tās partneriem; atzīst, ka vērtības veidošanas ķēžu globalizācija palielina importa saturu gan iekšzemes kopprodukta, gan eksporta apjomā, līdz ar to būtiski palielinot protekcionisma pasākumu izmaksas;

25.  uzskata, ka tirdzniecības politikai ir jāpalīdz nodrošināt pārredzamu ražošanas procesu visā vērtības veidošanas ķēdē, kā arī atbilstību vides, sociālajiem un drošības pamatstandartiem; aicina Komisiju veicināt iniciatīvas par pienācīgas pārbaudes standartiem attiecībā uz piegādes ķēdēm, atsakoties no pašreizējiem nesaistošajiem pienākumiem; atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi cieši sadarboties ar SDO un ESAO, lai izstrādātu vispārēju pieeju darba apstākļu uzlabošanai, jo īpaši apģērbu ražošanas nozarē; uzsver, ka ir svarīgi apzināt un izvērtēt jaunas nozaru vai ģeogrāfiskās iespējas attiecībā uz atbildīgu piegādes ķēžu papildu iniciatīvām; ar nepacietību gaida Komisijas plānoto paziņojumu par korporatīvo sociālo atbildību;

26.  mudina Komisiju veicināt ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) visaptverošo ieguldījumu politikas satvaru ilgtspējīgai attīstībai;

27.  pieprasa palīdzību tirdzniecībai un tehnisko palīdzību galvenokārt paredzēt nabadzīgo ražotāju, mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu, kooperatīvu un sieviešu iespēju uzlabošanai un dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, lai veicinātu šo kategoriju ieguvumus no tirdzniecības vietējos un reģionālajos tirgos;

28.  aicina Komisiju izstrādāt tiesību aktus ar mērķi aizliegt tādu preču importu, kuras ir ražotas, izmantojot jebkāda veida piespiedu darbu vai mūsdienu verdzību, un, kamēr šādi tiesību akti nav pieņemti, stiprināt importa un piegādes ķēžu kontroles pasākumus, pamatojoties uz ētiskiem apsvērumiem;

29.  uzsver, ka visa intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) spektra labākai aizsardzībai un efektīvākai īstenošanai ir izšķiroša nozīme attiecībā uz turpmāku integrāciju globālajās vērtības veidošanas ķēdēs;

30.  aicina Komisiju atbalstīt visas jaunattīstības valstis, tām pilnīgi un efektīvi izmantojot visus elastīgos noteikumus, kas paredzēti TRIPS līgumā, atzīti un apstiprināti 2001. gada 14. novembrī pieņemtajā Dohas deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību, lai garantētu, ka tās savās sabiedrības veselības iekšējās programmās varētu nodrošināt būtiskāko zāļu pieejamību par pieņemamu cenu; aicina Padomi šajā sakarā izpildīt savas Dohas deklarācijā paredzētās saistības, nodrošinot, ka Komisija nepārprotami garantē zāļu pieejamību, kad attiecībā uz turpmākajiem divpusējiem un reģionāliem tirdzniecības nolīgumiem ar jaunattīstības valstīm risina sarunas par TRIPS-plus noteikumiem saistībā ar farmācijas nozari vai kad jaunattīstības valstis sāk pievienošanos PTO; atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu VAV lūgumam pagarināt intelektuālā īpašuma tiesības farmācijas nozarē, taču pauž nožēlu par PTO TRIPS padomes lēmumu piešķirt pagarinājumu tikai uz 17 gadiem;

31.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas paziņojumā „Tirdzniecība visiem” uzmanība tiek veltīta godīgai tirdzniecībai, un aicina Komisiju prioritāri izpildīt savas saistības par esošās struktūras izmantošanu BTN īstenošanai, lai veicinātu godīgu tirdzniecību, godīgas tirdzniecības programmas, kas paredzētas mazajiem ražotājiem trešās valstīs, iesaistot ES delegācijas, un izstrādāt ES izpratnes veicināšanas pasākumus, piemēram, ieviest balvu “ES taisnīgas un ētiskas tirdzniecības pilsēta”;

32.  uzskata, ka jaunās tehnoloģijas un internets nodrošina jaunus preču izsekojamības instrumentus visas piegādes ķēdes ietvaros;

33.  norāda uz banku pakalpojumu nozīmi tirdzniecības un ieguldījumu attīstībā; aicina ES atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir veicināt piekļuvi banku pakalpojumiem jaunattīstības valstīs;

34.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par izcelsmes noteikumu modernizāciju, jo izcelsmes noteikumi ir būtisks tirdzniecības šķērslis tirdzniecības modeļos, kuros dominē GVVĶ; uzsver, ka jautājumam par izcelsmes noteikumu modernizāciju ir jābūt vienai no prioritātēm visos BTN, par kuriem Savienība rīko sarunas; aicina Komisiju īpaši pievērsties jautājumam par elastīgiem izcelsmes noteikumiem, tostarp zemām prasībām attiecībā uz pievienoto vērtību un harmonizētās sistēmas apakšpozīciju maiņu;

Esošo nolīgumu uzraudzības, novērtēšanas un pārraudzības noteikšana par būtisku ES tirdzniecības politikas prioritāti

35.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu īstenot ciešāku partnerību ar Parlamentu un ieinteresētajām personām tirdzniecības nolīgumu īstenošanas nolūkā; uzsver, ka Parlaments ir savlaicīgi jāiesaista un pilnībā jāinformē visos procedūras posmos, tostarp sistemātiski apspriežoties ar Parlamentu pirms sarunu pilnvaru sagatavošanas; norāda, ka Komisijas pienākums ir informēt Parlamentu par tās rīcību saistībā ar tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu īstenošanu, uzraudzību un turpmākajiem pasākumiem;

36.  aicina Komisiju neprasīt tirdzniecības nolīgumu, tostarp asociācijas nolīgumu tirdzniecības sadaļu, provizorisku piemērošanu, kamēr Parlaments nav devis savu piekrišanu; atgādina, ka tas būtiski apdraudētu Parlamenta tiesības un radīt iespējamu juridisku nenoteiktību otrai nolīguma pusei un attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem; atgādina un atzinīgi vērtē tirdzniecības komisāres apņemšanos šajā jomā, tomēr stingri iesaka šo vienošanos oficiāli iekļaut jaunajā iestāžu nolīgumā;

37.  uzskata, ka jaukto nolīgumu gadījumā līdzsvaru starp demokrātisko uzraudzību un efektivitāti vislabāk nodrošinās jau praksē pierādītā sistēma, kurā nolīgums provizoriski netiek piemērots, kamēr Parlaments nav devis savu piekrišanu, vienlaikus gaidot valstu parlamentu ratifikāciju;

38.  uzstāj, ka esošo nolīgumu uzraudzība, novērtēšana un pārraudzība ir jānosaka par tirdzniecības politikas būtisku prioritāti; aicina Komisiju pārdalīt pienācīgus resursus, lai Tirdzniecības ĢD varētu labāk uzraudzīt tirdzniecības nolīgumus, kas jāīsteno, ņemot vērā sarunu programmas paplašināšanos; aicina Komisiju noteikt konkrētus rādītājus, lai nodrošinātu tirdzniecības līgumu īstenošanas uzraudzību, un publiski un regulāri iesniegt būtisku un sīki izstrādātu ikgadēju īstenošanas ziņojumu Parlamentam, norādot, piemēram, ES nozaru rezultātus un nolīgumu ietekmi uz dažādām jomām un to attiecīgajām tirgus daļām;

39.  aicina Komisiju uzlabot kvalitāti un precizitāti ex-ante un ex-post novērtējumiem, kuru pamatā ir pārskatītā metodika; uzsver, ka vienmēr ir jāiesniedz padziļināts un visaptverošs ilgtspējas ietekmes novērtējums par tirdzniecības politikas iniciatīvām, jo īpaši ņemot vērā neseno Ombuda ieteikumu attiecībā uz sūdzību Nr. 1409/201/JN par ES un Vjetnamas BTN; uzsver, ka novērtējumos būtu jāietver vismaz: jutīgas ekonomikas nozares; cilvēktiesības, sociālās un vides tiesības; un lauksaimniecības un vietējā produkcija attālākajos reģionos; pauž bažas par to, ka trūkst starpposma un ex-post novērtējumu un ka veikto novērtējumu kvalitāte ir zema, kā tas apliecināts Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 02/2014; uzstāj, ka kvalitatīvāki starpposma un ex-post novērtējumi ir jāveic attiecībā uz visiem tirdzniecības nolīgumiem, lai politikas veidotāji, ieinteresētās personas un Eiropas nodokļu maksātāji varētu novērtēt, vai tirdzniecības nolīgumi ir snieguši vēlamo rezultātu; prasa Komisijai sniegt datus par to tirdzniecības nolīgumu ietekmi, kas ir noslēgti, īpašu uzmanību pievēršot MVU, pienācīgu darbvietu radīšanai, cilvēktiesībām un videi, tostarp partnervalstīs, kā arī ierosināt papildu pasākumus, ar kuriem tiktu nodrošināts, ka VAV gūst labumu no mūsu tirdzniecības politikas;

40.  aicina Komisiju iesniegt ziņojumu Parlamentam par svarīgu ES tirdzniecības partneru īstenotu dubultās cenas noteikšanas un cenas kropļošanas praksi, īpašu uzmanību pievēršot energoresursiem un skaidrojot šādas prakses ietekmi uz ES ekonomiku, un norādot Komisijas īstenotos pasākumus divpusējā, daudzpusējā un PTO līmenī, lai novērstu šādu praksi; aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai tirdzniecības attiecībās ar visiem tās tirdzniecības partneriem pārtrauktu dubultās cenas noteikšanas praksi un citas cenu kropļojošas prakses;

Globālās tirdzniecības veidošana ar daudzpusēju pieeju PTO

41.  uzsver, ka PTO paredzētā daudzpusējās tirdzniecības sistēma joprojām ir labākais risinājums, kā nodrošināt atvērtu, godīgu un uz noteikumiem pamatotu sistēmu, kurā ņemtas vērā un līdzsvarotas tās dalībnieku daudzās atšķirīgās intereses; atkārto, ka Parlaments pārliecinoši atbalsta daudzpusējo programmu; atzinīgi vērtē to, ka ir noslēgušās sarunas par Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, kas daudzās valstīs palīdzēs vienkāršot un modernizēt muitas procedūras, tādējādi arī veicinot jaunattīstības valstu integrāciju starptautiskajā tirdzniecības sistēmā; prasa, lai visas puses ātri un pareizi īstenotu šo nolīgumu;

42.  norāda, ka 2015. gadā Nairobi notikušajā desmitajā PTO Ministru konferencē tika panākti zināmi uzlabojumi; atzīst, ka PTO dalībvalstīm ir dažādi viedokļi par to, kā rīkoties attiecībā uz Dohas sarunu kārtu, tostarp nepieciešamību apsvērt jaunas pieejas, lai atrisinātu atlikušos jautājumus attiecībā uz jaunattīstības valstu un VAV dažādajām interesēm, vienlaikus atzīstot jaunietekmes ekonomiku lielāku atbildību par Dohas sarunu kārtas pabeigšanu; atzinīgi vērtē ES apņemšanos piecu gadu laikā nodrošināt finansējumu EUR 400 miljonu apmērā, lai atbalstītu jaunattīstības valstis, īpaši VAV, tām cenšoties īstenot Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu; atzīmē dažu PTO dalībvalstu interesi pievērsties jaunām sarunu jomām, piemēram, bet ne tikai, ieguldījumiem, valsts uzņēmumiem, konkurencei un elektroniskai tirdzniecībai; uzskata, ka Nairobi Ministru konferences iznākums dod iespēju atjaunināt PTO sarunu funkciju; mudina Komisiju uzņemties iniciatīvu reformēt un stiprināt PTO ar mērķi nodrošināt lielāku iekļautību, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp stiprinot koordināciju ar SDO un citām ANO aģentūrām, kas ir saistītas ar vides aizsardzību un cilvēktiesībām; atgādina, ka palīdzība tirdzniecībai ir būtiska, lai veidotu ar tirdzniecību saistītas spējas un nodrošinātu tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm un VAV; šajā saistībā aicina ES un tās dalībvalstis apņemties palielināt palīdzību tirdzniecībai, lai jaunattīstības valstis varētu gūt labumu no lielākas GVVĶ pievienotās vērtības daļas; aicina Komisiju tirdzniecības atbalsta stratēģijas pārskatīšanā pievērst lielu uzmanību godīgas un ētiskas tirdzniecības jautājumam;

43.  uzskata, ka daudzpusējās sarunas, vēlams PTO ietvaros, (piemēram, informācijas tehnoloģiju nolīgums (ITA), vides preču nolīgumi (EGA) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgums (TiSA)), būtu vien otrais labākais risinājums, jo tiek dota iespēja atdzīvināt progresu PTO līmenī, bet tikai tad, ja tiek saglabāta iespēja pievienoties citiem ieinteresētiem PTO dalībniekiem; ir stingri pārliecināts — ja vien tas ir iespējams, šādiem nolīgumiem jābūt pietiekami vērienīgiem, lai tos varētu piemērot visām PTO dalībvalstīm saskaņā ar lielākās labvēlības režīmu, un tie būtu jāizmanto kā pamats turpmākiem daudzpusējiem nolīgumiem; uzsver, ka tirdzniecības politika būtu jāizmanto arī kā instruments, ar ko palielināt videi labvēlīgu produktu konkurētspēju gan attiecībā uz to izmantošanu, gan ražošanas metodēm; uzsver, ka ir svarīgi Videi nekaitīgu ražojumu iniciatīvu padarīt daudzpusēju un apsvērt iespēju tirdzniecības nolīgumos nodrošināt labākas preferences patiesām vides precēm; uzsver, ka TiSA nodrošina iespēju stimulēt pakalpojumu tirdzniecības attīstību PTO līmenī;

44.  prasa nodrošināt spēcīgu un efektīvu PTO parlamentāro dimensiju, lai uzlabotu organizācijas pārredzamību un nostiprinātu un garantētu starptautiskās tirdzniecības politikas demokrātisko leģitimitāti; mudina PTO pilnībā izmantot Parlamentāro konferenci par PTO, lai nodrošinātu, ka deputātiem ir piekļuve visai nepieciešamajai informācijai, kas viņiem ļauj efektīvi pildīt uzraudzības funkciju un sniegt jēgpilnu ieguldījumu tirdzniecības politikā;

Individuāla pieeja attiecībā uz turpmāko BTN sarunu izvēli

45.  aicina Komisiju koncentrēties uz notiekošo tirdzniecības sarunu pabeigšanu, rīkojoties līdzsvaroti un pienācīgi ievērojot savstarpīguma un savstarpējā labuma principus, un aicina to notiekošajās sarunās un jau noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos jo īpaši novērtēt iespējas un kopējo ietekmi uz jutīgajiem ražojumiem, ko rada kvotas vai liberalizācija; prasa labāk novērtēt un paziņot noslēgto tirdzniecības nolīgumu pašreizējo un potenciālo ietekmi pirms jaunu BTN sarunu uzsākšanas, lai atbilstoši līdzsvarotu jutīgo lauksaimniecības nozari un Savienības, kas ir viena no lielākajām lauksaimniecības pārtikas produktu eksportētājām, aktīvās intereses, tostarp paredzot atbilstošus pārejas periodus un kvotas pašiem jutīgākajiem produktiem, bet dažos gadījumos tos no nolīgumiem pat izslēdzot; atgādina Komisijai, ka pirms sarunu pilnvaru projektu pieņemšanas ir jāveic visaptveroša darbības jomas izpēte un objektīvi ex-ante ilgtspējīgas ietekmes novērtējumi, ņemot vērā Savienības intereses;

46.  uzskata, ka pirmkārt un galvenokārt ir jānodrošina, lai veiksmīgi noslēgtas tirdzniecības sarunas tiktu ratificētas pēc iespējas ātri; jo īpaši prasa noslēgt vienošanos ar Kanādu un Singapūru, lai nodrošinātu piekļuvi šiem diviem lielajiem tirgiem, kuri turpmāk būs ļoti svarīgi ES uzņēmumiem; prasa rīkot ar informāciju pamatotas politiskās apspriedes visā ES, kad Eiropas Parlaments un valstu likumdevēji lemj par šiem jautājumiem;

47.  uzsver to, cik svarīgi ir visās ES tirdzniecības sarunās censties panākt jutīgo un aktīvo interešu aizsardzību, piemēram, ieguldījumu veicināšanu, nevajadzīgu beztarifu barjeru likvidēšanu tirdzniecībā, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (GI) atzīšanu un darba tiesību aizsardzību, labāku piekļuvi publiskajiem iepirkumiem (īpaši saistībā ar pašreizējām sarunām par transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) un ES un Japānas BTN), pienācīgu un kvalitatīvu darbvietu nodrošināšanu, MVU integrāciju globālās vērtību ķēdēs, sabiedrisko pakalpojumu un audiovizuālo pakalpojumu izslēgšanu no šīm sarunām, kā arī tiesiski nodrošināt tiesības veidot regulējumu, kad notiek sarunas par BTN kā daļu no vērienīga līdzsvarota un visaptveroša tiesību aktu kopuma;

48.  uzstāj, ka tirdzniecības sarunām ir jānotiek saskaņā ar individuālu reģionālās tirdzniecības stratēģiju un ka ir jānodrošina pilnīga saderība ar reģionālo integrāciju, īpaši attiecībā uz Āziju, Āfriku un Latīņameriku — reģioniem, kurus Komisija atzinusi par īpaši svarīgiem ES ekonomiskajām interesēm, nemazinot ES un ASV stratēģiskās partnerības galveno lomu; šajā sakarībā prasa Komisijai nekavējoties sākt sarunas par ieguldījumu nolīgumu ar Taivānu; atgādina, ka ES un Latīņamerika ir dabiski sabiedrotie, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir viens miljards un kuri kopā nodrošina pusi no pasaules IKP; norāda, ka šīs partnerības potenciāls vēl nav pilnībā izmantots; atzinīgi vērtē to, ka Komisijas jaunajā tirdzniecības un ieguldījumu stratēģijā liela uzmanība pievērsta Latīņamerikai; aicina Komisiju izmantot pašreizējo impulsu Mercosur tirdzniecības sarunās, lai noslēgtu visaptverošu, līdzsvarotu un vērienīgu nolīgumu; atbalsta ar Meksiku un Čīli noslēgto nolīgumu modernizāciju; aicina dot papildu stimulu sarunām par BTN ar Austrāliju un Jaunzēlandi un atgādina, ka ir svarīgi attīstīt ES tirdzniecības attiecības ar Indiju, ņemot vērā šā tirgus milzīgo potenciālu; mudina Komisiju pēc sagatavošanās sarunām par visaptverošu ekonomisko partnerību iespējami ātri atsākt sarunas ar Malaiziju un sākt sarunas ar Indonēziju;

49.  uzsver, ka saistībā ar pašreizējām problēmām īpaša uzmanība būtu jāpievērš regulējumam, kas būs spēkā pēc Kotonū nolīguma termiņa beigām, uzsverot tā saistību ar cilvēktiesību klauzulām EPN, un Āfrikas kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas izveides atbalstīšanai, jo tas veicinātu stabilitāti, reģionālo integrāciju, vietējo izaugsmi, nodarbinātību un inovāciju; atgādina, ka ES ir jānodrošina stabilitāte tās austrumu un dienvidu kaimiņreģionā, un prasa panākt labāku tirdzniecības un ekonomisko integrāciju, šajā sakarībā pilnā apjomā, ātri un pienācīgi īstenojot padziļinātos un visaptverošos brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Ukrainu, Gruziju un Moldovas Republiku, kā arī panākt konkrētu progresu attiecībās ar Tunisiju, Maroku un Jordāniju;

50.  aicina Komisiju pilnībā iesaistīt valstu uzņēmumus visos tirdzniecības sarunu posmos, paralēli konsultācijām ar ES līmeņa apvienībām arī iesaistoties konsultācijās ar valstu apvienībām, un tirdzniecības nolīguma tekstam, par kuru panākta vienošanās, pievienot sarakstu, kurā precīzi norādīti sarunu rezultāti dažādām nozarēm un skaidroti iemesli Komisijas izdarītām izvēlēm;

Iebildumi pret tirgus ekonomikas statusa piešķiršanu Ķīnai un nepieciešamība pēc efektīviem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem

51.  uzsver, ka turpmāki tirdzniecības liberalizācijas pasākumi, kas varētu veicināt negodīgu tirdzniecības praksi un konkurenci starp valstīm saistībā ar visu veidu ar tarifiem nesaistītiem tirdzniecības šķēršļiem (NTB), darba tiesībām un vides aizsardzības un sabiedrības veselības standartiem, prasa no ES, lai tā varētu vēl efektīvāk reaģēt uz negodīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus; uzsver, ka tirdzniecības aizsardzības instrumentiem (TDI) joprojām ir jābūt ES tirdzniecības stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai un jānodrošina iespēja uzlabot tās konkurētspēju, nepieciešamības gadījumā atjaunojot godīgas konkurences apstākļus; atgādina, ka pašreizējais ES tirdzniecības aizsardzības regulējums ir pieņemts 1995. gadā; uzsver, ka Savienības tirdzniecības aizsardzības sistēmai ir steidzami vajadzīga modernizācija, lai tā nekļūtu vājāka; norāda, ka ES tirdzniecības aizsardzības tiesību aktiem ir jābūt efektīvākiem, MVU pieejamākiem un pielāgotiem mūsdienu prasībām un tirdzniecības modeļiem, ka izmeklēšanai jānotiek īsākā laikā un ka jāpalielina pārredzamība un prognozējamība; pauž nožēlu, ka priekšlikums modernizēt TDI tiek bloķēts Padomē un tā nav spējīga dot savu ieguldījumu šā svarīgā tiesību akta pieņemšanā; pauž nožēlu, ka Komisija paziņojumā „Tirdzniecība visiem” nav pieminējusi nepieciešamību modernizēt TDI; aicina Padomi, pamatojoties uz Parlamenta nostāju, steidzami novērst strupceļu attiecībā uz TDI modernizāciju, jo īpaši laikā, kad Ķīna stingri prasa atzīt tās kā tirgus ekonomikas statusu;

52.  atkārtoti uzsver, ka nozīmīga ir tāda ES un Ķīnas stratēģiskā partnerība, kurā svarīga loma ir brīvai un taisnīgai tirdzniecībai un ieguldījumiem; pauž pārliecību — kamēr Ķīna neizpildīs visus piecus kritērijus, kas nepieciešami tirgus ekonomikas statusa iegūšanai, ES antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanā par Ķīnas importu būtu jāizmanto nestandarta metodika cenu salīdzināmības noteikšanā, lai panāktu atbilstību un nodrošinātu pilnu spēku tām Protokola par Ķīnas pievienošanos 15. sadaļas daļām, kas ļauj piemērot nestandarta metodiku; aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumu saskaņā ar šo principu un atgādina par nepieciešamību šajā jautājumā cieši sadarboties ar citiem PTO partneriem;

53.  aicina Komisiju šajā sakarībā neveikt nekādus pasākumus, kamēr nav pabeigts iepriekšējs, rūpīgs un visaptverošs ietekmes novērtējums, kurā izskatītas visas iespējamās sekas un ietekme uz nodarbinātību un ilgtspējīgu izaugsmi visās ES nozarēs, kā arī iespējamās sekas un ietekme uz izaugsmi un vidi;

Lielāka saskaņotība starp ES tirdzniecības un rūpniecības politiku un labāka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība

54.  uzskata, ka vēl daudz ir jāpaveic, lai visaptveroši risinātu Eiropas rūpniecības nozaru vajadzības, un ka ES rūpniecības nozare bieži vien tiek atstāta novārtā, lielāku uzmanību pievēršot pakalpojumu nozarei; uzsver, ka tirdzniecības politikā ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas rūpniecībai, jānodrošina piekļuve jauniem un jaunietekmes tirgiem un attiecībā uz standartiem jāveicina augšupvērsta konverģence, vienlaikus novēršot divkāršu sertifikāciju; aicina Komisiju nodrošināt ES tirdzniecības un rūpniecības politikas saskaņotību un veicināt Eiropas rūpniecības attīstību un konkurētspēju, īpaši ņemot vērā reindustrializācijas stratēģiju;

55.  uzsver izcelsmes noteikumu (RoO) galveno lomu, nosakot to, kurām nozarēm ES BTN sniedz labumu vai rada zaudējumus; atzīstot, ka Parlaments līdz šim nav pilnībā analizējis izcelsmes noteikumus, prasa Komisijai sagatavot ziņojumu, četrciparu KN līmenī izsakot izmaiņas, kuras Komisija pēdējo 10 gadu laikā ir veikusi savā standarta BTN sarunu nostājā attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, un paskaidrot jebkādu izmaiņu iemeslus;

56.  uzskata, ka nepietiekami efektīva intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana apdraud veselu Eiropas rūpniecības nozaru izdzīvošanu; uzsver, ka viltošana noved pie darbvietu zuduma un kaitē inovācijai; no jauna atgādina, ka pienācīga intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un efektīva īstenošana ir globālās ekonomikas pamatprincipi; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos palielināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un īstenošanu BTN un PTO un kopīgi ar partneriem strādāt pie krāpšanas apkarošanas; pauž atbalstu Komisijai attiecībā uz mērķi aizsargāt visu intelektuālā īpašuma tiesību spektru, tostarp patentus, preču zīmes, autortiesības, dizainparaugus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izcelsmes marķējumus un zāles;

Jaunu tirgus iespēju pavēršana ES pakalpojumu sniedzējiem un profesionālo kvalifikāciju atzīšana kā būtisks ES tirdzniecības stratēģijas elements

57.  atgādina, ka ES ieņem vadošu pozīciju pakalpojumu nozarē; uzsver, ka jaunu tirgus iespēju pavēršanai vajadzētu būt būtiskam ES starptautiskās tirdzniecības stratēģijas elementam; uzsver, ka pakalpojumu iekļaušana tirdzniecības nolīgumos ir ļoti svarīga, jo tā rada iespējas Eiropas uzņēmumiem un vietējiem darba ņēmējiem, un vienlaikus ir svarīgi saskaņā ar LESD 14. un 106. pantu un 26. protokolu no jebkura nolīguma piemērošanas jomas izslēgt pašreizējos un turpmākos vispārējas nozīmes pakalpojumus un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus neatkarīgi no tā, vai tie ir publiski vai privāti finansēti; prasa, lai Komisija tirdzniecības nolīgumos veicinātu un iekļautu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, tādējādi radot jaunas iespējas Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem; īpaši prasa, lai apmaiņā pret kvalifikāciju atzīšanu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos tiktu iekļautas noteiktas priekšrocības, ko sniedz Direktīva par uzņēmuma ietvaros pārceltajiem darbiniekiem;

58.  piekrīt Komisijas viedoklim, ka speciālistu pagaidu pārvietošanās ir kļuvusi par ļoti svarīgu aspektu uzņēmējdarbības starptautiskai paplašināšanai un tā ievērojami atbilst ES interesēm; uzsver, ka darbaspēka mobilitātes sadaļa būtu jāiekļauj visos ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos; tomēr atgādina, ka 4. režīma saistībām jāattiecas tikai uz augsti kvalificētu speciālistu (piemēram, personu ar augstskolas vai līdzvērtīgu maģistra grādu vai augstā vadošā amatā) pārvietošanos konkrētam mērķim, uz ierobežotu laikposmu un saskaņā ar precīziem noteikumiem, kas ir iekļauti gan tās valsts tiesību aktos, kurā pakalpojums tiek sniegts, gan līgumā, kurā tiek ņemti vērā šīs valsts tiesību akti atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 16. pantam, vienlaikus nodrošinot, ka ES un dalībvalstis var netraucēti uzturēt un uzlabot darba standartus un koplīgumus;

59.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izmantot tirdzniecības politiku, lai apkarotu jaunās digitālā protekcionisma formas un paredzētu noteikumus e-komercijai un pārrobežu datu plūsmām atbilstīgi ES datu aizsardzības un privātuma tiesību aktiem un pamattiesību nodrošināšanai; uzskata, ka vēl daudz kas darāms, lai radītu labvēlīgu vidi e-komercijai un uzņēmējdarbībai ES, samazinot monopolus un monopola stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu telekomunikāciju tirgū, nepieļaujot ģeobloķēšanas praksi un ieviešot konkrētus pārsūdzības risinājumus; uzsver, ka ir izšķirīgi svarīgi digitālās tirdzniecības nozarē nodrošināt regulatīvo sadarbību, mazināt krāpšanu tiešsaistē, panākt savstarpēju atzīšanu un standartu saskaņošanu; aicina Komisiju ierosināt jaunu modeli e-komercijas sadaļās, visās tirdzniecības sarunās paredzot pilnīgu izņēmumu attiecībā uz jebkuru esošo un turpmāko ES tiesisko regulējumu datu aizsardzībai, lai nodrošinātu, ka datu apmaiņa notiek pilnīgā atbilstībā tiem datu aizsardzības noteikumiem, kas ir spēkā datu subjekta izcelsmes valstī; prasa nodrošināt ciešāku izpildītāju sadarbību, jo īpaši attiecībā uz negodīgu komercpraksi tiešsaistē;

Digitālās ekonomikas nozīmīgums turpmākajā starptautiskajā tirdzniecībā

60.  norāda, ka digitālās ekonomikas izaugsme un nozīme pieaug ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē — tiek lēsts, ka visā pasaulē ir 3,3 miljardi interneta lietotāju, kas veido 40 % pasaules iedzīvotāju; uzskata, ka tādas tendences kā mākoņdatošana, mobilie tīmekļa pakalpojumi, viedie tīkli un sociālie plašsaziņas līdzekļi radikāli pārveidos uzņēmējdarbības vidi; uzsver, ka ES tirdzniecības politikai ir jāiet kopsolī ar digitālās jomas un tehnoloģiju attīstības tendencēm;

61.  prasa, lai Komisija kopā ar PTO partneriem ne tikai izveidotu PTO darba grupu digitālās tirdzniecības jautājumos, kam būtu sīki jāpārbauda pašreizējā regulējuma piemērotība e-komercijai, izskatot konkrētus ieteikumus, precizējumus un pielāgojumus, bet arī izvērtē iespēju veidot jaunu regulējumu tirdzniecības atvieglošanai pakalpojumu nozarē, pamatojoties uz paraugpraksi saistībā ar Tirdzniecības atvieglošanas nolīguma īstenošanu;

Atbalsts Komisijai cīņā pret korupciju

62.    apzinās, ka finanšu pakalpojumu noteikumu iekļaušana tirdzniecības nolīgumos ir izraisījusi bažas par to iespējami negatīvo ietekmi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; mudina Komisiju cīnīties pret korupciju, kas ir būtisks ar tarifiem nesaistīts tirdzniecības šķērslis attīstītajās un jaunattīstības valstīs; uzskata, ka tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumi var nodrošināt labāku sadarbību cīņā ar korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzskata, ka atbilstošos starptautiskos nolīgumos būtu jāiekļauj saistības, kas pamatojas uz starptautiskiem standartiem, valstu ziņošanas pienākumiem un automātisku informācijas apmaiņu, lai sekmētu finanšu pakalpojumu turpmāku liberalizāciju;

63.  uzskata, ka saikne starp tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem un nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumiem nav pietiekami izpētīta un aicina Komisiju rūpīgi izskatīt jebkādus veidus, kā šie instrumenti var ietekmēt cits citu un plašāku politikas saskaņotību cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

Tālredzīga tirdzniecības politika, kurā ņemtas vērā MVU īpašās vajadzības

64.  uzsver, ka tālredzīgā tirdzniecības politikā ir jāveltī lielāka uzmanība mikrouzņēmumu un MVU īpašajām vajadzībām un jānodrošina, ka tie var izmantot visas tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu sniegtās priekšrocības; atgādina, ka tikai neliela daļa Eiropas MVU spēj apzināt un izmantot globalizācijas un tirdzniecības liberalizācijas sniegtās iespējas; norāda, ka tikai 13 % Eiropas MVU ir veikuši aktīvu starptautisku darbību ārpus ES, kaut tie nodrošina trešdaļu no visa ES eksporta apjoma; atbalsta iniciatīvas ar mērķi sekmēt Eiropas MVU internacionalizāciju, tādēļ pieprasa, lai visos turpmākajos BTN tiktu iekļauta sadaļa par MVU; uzskata, ka ir jāizskata jauni veidi, kā labāk palīdzēt MVU pārdod savas preces un pakalpojumus ārvalstīs; uzsver, ka MVU ir vajadzīgs individualizētāks atbalsts, kas sāktos dalībvalstīs, atvieglota piekļuve lietotājam draudzīgai tiešsaistes informācijai par tirdzniecības pasākumiem, kā arī konkrēti un precīzi ceļveži par iespējām un priekšrocībām, ko devis vai dos ikviens ES pagātnē vai nākotnē noslēgts tirdzniecības nolīgums;

65.  aicina Komisiju horizontāli risināt MVU vajadzības visās tirdzniecības nolīgumu sadaļās, tostarp, bet ne tikai, izveidojot vienotus tiešsaistes kontaktpunktus, kuros MVU var iegūt informāciju par attiecīgo regulējumu, kas ir īpaši būtiski pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar licencēšanu un citām administratīvām prasībām; norāda, ka attiecīgos gadījumos šiem rīkiem būtu jānodrošina jaunas tirgus piekļuves iespējas MVU, jo īpaši piedāvājumiem ar mazu vērtību; uzsver, ka ir jāsamazina MVU tirdzniecības izmaksas, racionalizējot muitas procedūras, mazinot nevajadzīgus ar tarifiem nesaistītus šķēršļus un regulatīvo slogu un vienkāršojot izcelsmes noteikumus; uzskata, ka MVU var palīdzēt Komisijai šo rīku izstrādē, lai nodrošinātu tirdzniecības nolīgumu atbilstību to vajadzībām; mudina Komisiju visos tirdzniecības sarunu posmos uzturēt ciešu dialogu ar MVU pārstāvjiem;

66.  uzsver — ir svarīgi nodrošināt, ka Eiropas MVU var ātrāk piekļūt antidempinga procedūrām, lai tos aizsargātu no negodīgas tirdzniecības prakses; uzsver, ka ir nepieciešama PTO daudzpusējās sistēmas reforma, lai labāk iesaistītu MVU un nodrošinātu ātrāku strīdu izšķiršanu;

67.  aicina Komisiju izvērtēt un uzlabot esošos instrumentus attiecībā uz subsidiaritāti, dublēšanās novēršanu un saskaņotību saistībā ar attiecīgajām dalībvalstu programmām un Eiropas pievienoto vērtību, pirms tā izstrādā turpmākas individuālas MVU internacionalizācijas atbalsta iespējas; uzsver, ka Komisijai būtu jāiesniedz Parlamentam neatkarīgs novērtējums par visām spēkā esošajām programmām;

Ieguldījumi

68.  uzsver, ka ES ekonomikai ir svarīgi ienākošie un izejošie ieguldījumi un ka ir jānodrošina ES uzņēmumu aizsardzība, kad tie iegulda trešo valstu tirgos; šajā sakarībā novērtē Komisijas centienus attiecībā uz jauno ieguldījumu tiesu sistēmu (ICS); uzsver, ka ir svarīgi turpināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām un Parlamentu attiecībā uz ICS; uzsver, ka sistēmai jābūt saskaņotai ar ES tiesisko kārtību, jo īpaši ES tiesu pilnvarām un, konkrētāk, ES konkurences noteikumiem; atbalsta ieceri vidējā termiņā izveidot daudzpusēju risinājumu ieguldījumu strīdu izšķiršanai; pauž nožēlu par to, ka priekšlikumā par ICS nav iekļauti noteikumi par ieguldītāju pienākumiem;

69.  aicina ES un dalībvalstis izpildīt ieteikumus UNCTAD visaptverošajā ieguldījumu politikas satvarā ilgtspējīgai attīstībai, lai veicinātu atbildīgākus, pārredzamākus un uzticamākus ieguldījumus;

70.  norāda uz Komisijas “Investīciju plānā Eiropai” iekļauto prasību palielināt ieguldījumus Eiropas Savienībā, un uzskata, ka tirdzniecības stratēģijas ir būtisks līdzeklis šo mērķu sasniegšanai; atzīmē, ka Eiropas Stratēģisko ieguldījumu fondam trūkst ārējās dimensijas; prasa Komisijai apsvērt ārējā komponenta izveidi tikai pēc tam, kad ir veikta rūpīga fonda darbības analīze un ir izskatīts tā lietderīgums, ņemot vērā iespējamos aizdevumus no Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Eiropas Attīstības fonda darbības; uzsver, ka šiem fondiem ir jāveicina ilgtspējīga attīstība un pienācīgu darbvietu izveide, jāapkaro nabadzība un jāierobežo migrācijas pamatcēloņi;

71.   atgādina, ka ES ieguldījumu politikai, jo īpaši tad, ja tajā ir iesaistīti publiski līdzekļi, ir jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana; atgādina par nepieciešamību uzlabot attīstības finansēšanas iestāžu, publisko un privāto partnerību pārredzamību un pārskatatbildību, lai efektīvi sekotu līdzi naudas plūsmām, parādu atmaksājamībai un tam, kādu pievienoto vērtību ilgtspējīgai attīstībai sniedz to īstenotie projekti, un minētos aspektus uzraudzītu;

Tirdzniecība un lauksaimniecība

72.   uzsver, ka Eiropas augstie vides, pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku labturības un sociālie standarti ir ļoti svarīgi ES iedzīvotājiem, jo īpaši attiecībā uz sabiedrības morāli un apzinātu patērētāju izvēli, uzskata, ka ar tirdzniecības nolīgumiem vajadzētu veicināt godīgu konkurenci, lai nodrošinātu, ka ES lauksaimnieki pilnībā gūst labumu no tarifu koncesijām un nenonāk ekonomiski nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar lauksaimniekiem trešās valstīs; uzsver, ka ir jāgarantē ES pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības standartu aizsardzība, saglabājot piesardzības principu, ilgtspējīgu lauksaimniecību un augsta līmeņa izsekojamību un produktu marķēšanu, kā arī nodrošinot, ka viss imports atbilst piemērojamiem ES tiesību aktiem; atzīmē, ka dzīvnieku labturības standarti starptautiskā līmenī ievērojami atšķiras; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību regulēt dzīvo lauksaimniecības dzīvnieku eksportu saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) noteiktajiem standartiem;

73.  uzskata, ka jauno tirgu atvēršanai ES lauksaimniecības produkcijai, piemēram, piena produktiem, gaļai un dzīviem dzīvniekiem, un augļiem un dārzeņiem, ir būtiska nozīme sakarā ar pašreizējo lauksaimniecības krīzi; uzsver, ka jāapzina jauni noieta tirgi ar augstu pirktspējas potenciālu;

74.  uzskata, ka ir jāuzlabo lauksaimniecības pievienotā vērtība un jārīko veicināšanas kampaņas ar mērķi atvērt jaunus tirgus; īpaši uzsver, ka ir būtiski nostiprināt ES līmeņa kvalitātes shēmas, jo tās ES produktiem pasaules tirgū nodrošina vislabāko iespējamo tēlu, netieši dodot labumu visai Eiropas lauksaimniecībai kopumā;

75.   uzsver, ka ir jāpastiprina importa kontrole uz robežām un ka produktiem un tirdzniecības apstākļiem valstīs, kas eksportē uz ES, ir vajadzīgas stingrākas Pārtikas un veterinārā biroja inspekcijas, lai nodrošinātu atbilstību Savienības noteikumiem;

76.   uzsver, ka visās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ir svarīgi panākt rezultātus saistībā ar veselības, fitosanitārajiem un citiem ar tarifiem nesaistītiem lauksaimniecības produktu tirdzniecības šķēršļiem, pievēršot īpašu uzmanību ES noteiktajām „sarkanajām līnijām“ aspektos, kuri var ietekmēt patērētāju veselību;

77.   atgādina, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ievērojami palīdz popularizēt Eiropas tradicionālos lauksaimniecības pārtikas produktus, aizsargāt tos no kaitējošas parazītiskas prakses, nodrošināt patērētāju tiesības un apzinātu izvēli un aizsargāt lauku ražotājus un lauksaimniekus, jo īpaši MVU; norāda, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība un atzīšana trešās valstīs potenciāli ir ļoti svarīga visai ES lauksaimniecības pārtikas nozarei, un uzskata, ka visos tirdzniecības nolīgumos būtu jāiekļauj aizsardzības pasākumi un darbības viltošanas apkarošanai;

Eiropas ekonomikas dalībnieku labāka piekļuve publiskajiem līgumiem

78.  prasa novērst pašreizējo nelīdzsvarotību saistībā ar publiskā iepirkuma tirgus atvērtību ES un citiem tirdzniecības partneriem; aicina Komisiju iet vēl tālāk centienos panākt starptautisko publiskā iepirkuma tirgu vērienīgu un savstarpēju atvēršanu, vienlaikus garantējot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu izslēgšanu un nodrošinot, ka valstis attiecībā uz iepirkuma procedūrām joprojām var brīvi attiecināt sociālos un vides standartus, piemēram, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma (MEAT) kritērijus; uzskata, ka publiskā iepirkuma politikai jābūt saskaņā ar SDO 94. konvenciju; uzsver, ka Eiropas uzņēmumiem — gan korporācijām, gan MVU — ir nepieciešama labāka piekļuve publiskiem līgumiem trešās valstīs, izmantojot tādus instrumentus kā Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts, un ka ir jāmazina pašreizējais asimetrijas līmenis; šajā sakarībā atgādina, ka ES ir viens no pašiem atvērtākajiem publiskā iepirkuma tirgiem no visiem PTO dalībniekiem;

79.  atzīmē Komisijas grozīto priekšlikumu regulai par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum, kas ir nozīmīgs instruments, ar ko nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus piekļuvē trešo valstu tirgiem, un pauž dziļu nožēlu par to, ka dalībvalstu valdības turpina atbalstīt sākotnējo priekšlikumu; aicina Komisiju censties panākt pozitīvu savstarpējību piekļuvē publiskā iepirkuma tirgiem attiecībās ar galvenajiem tirdzniecības partneriem;

Vienlīdzīga piekļuve resursiem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci pasaules tirgū

80.  uzsver, ka dabas resursi ir ierobežoti un būtu jāizmanto tikai ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgā veidā, par prioritāti nosakot pārstrādi; atzīst jaunattīstības valstu un VAV lielo atkarību no dabas resursiem; atgādina, ka Eiropas tirdzniecības politikā būtu jāievēro konsekventa, ilgtspējīga, visaptveroša un starppolitiska stratēģija attiecībā uz izejvielām, kā tas norādīts Parlamenta rezolūcijā par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020”;

81.  uzsver nepieciešamību virzīties uz mazoglekļa ekonomiku un tādēļ mudina Komisiju pastiprināt sadarbību enerģētikas pētniecības, attīstības un inovācijas darbību jomā, kuru mērķis ir veicināt enerģijas piegādātāju, maršrutu un avotu dažādošanu, jaunu enerģijas tirdzniecības partneru noteikšanu un lielākas konkurences veidošanu, pazeminot cenas enerģijas patērētājiem; uzsver, ka atjaunojamo energoresursu attīstīšana un energoefektivitātes veicināšana ir būtiska, lai palielinātu energoapgādes drošību un samazinātu atkarību no enerģijas importa; uzsver, cik svarīgi ir iekļaut abus nosacījumus brīvās tirdzniecības nolīgumos ar mērķi veidot ilgtspējīgas enerģētikas partnerības un veicināt tehnisko sadarbību, jo īpaši atjaunojamās enerģijas, energoefektivitātes un aizsardzības pasākumu jomā, un novērstu oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, lai tādējādi sasniegtu COP21 noteiktos mērķus;

Cīņa pret savvaļas dzīvnieku un augu un to produktu nelikumīgu tirdzniecību

82.  turpina paust dziļas bažas par to, ka pēdējā laikā ir strauji pieaudzis noziegumu skaits pret savvaļas dzīvniekiem un augiem un ar to saistītā nelikumīgā tirdzniecība, kas ne tikai postoši ietekmē bioloģisko daudzveidību un sugu īpatņu skaitu, bet arī rada skaidru un tūlītēju apdraudējumu iztikas līdzekļiem un vietējai ekonomikai, jo īpaši jaunattīstības valstīs; atzinīgi vērtē ES apņemšanos izskaust savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgo tirdzniecību, kas ir daļa no ES atbildes reakcijas uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši 15. ilgtspējīgas attīstības mērķi, kurā ir norādīta nepieciešamība ne tikai pārtraukt aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu malumedniecību un kontrabandu, bet arī likvidēt pieprasījumu pēc nelikumīgiem savvaļas dzīvnieku un augu produktiem un to piedāvājumu; šajā saistībā cer, ka Komisija pēc pārdomu perioda, tostarp apspriešanās ar Parlamentu un dalībvalstīm, izskatīs, kā turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos veiksmīgāk iekļaut noteikumus par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību;

Labāka muitas sadarbība un nelikumīgas tirdzniecības apkarošana uz ES robežām

83.  uzsver, ka labākas, saskaņotas un efektīvākas muitas procedūras Eiropā un ārvalstīs palīdz sekmēt tirdzniecību, nodrošināt atbilstību tirdzniecības veicināšanas prasībām un apkarot viltojumu, nelikumīgu un viltotu preču nokļūšanu vienotajā tirgū, kas grauj ES ekonomikas izaugsmi un nopietni kaitē ES patērētājiem; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pastiprināt muitas iestāžu sadarbību; vēlreiz aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot vienotu ES muitas dienestu, lai visā ES muitas teritorijā varētu efektīvāk piemērot muitas noteikumus un procedūras;

84.  uzsver, ka Komisijai sarunās par tirdzniecības nolīgumiem būtu jācenšas pārliecināt tirdzniecības partnerus par nepieciešamību ieviest vienotu kontaktpunktu, lai nodrošinātu atbilstību muitas un robežu jautājumos, vajadzības gadījumā palīdzot ar spēju veidošanu tirdzniecības veicināšanas atbalstam;

85.  uzsver, ka atbilstīgi sakari un stabila koordinācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka tarifu atcelšana tiek veikta, īstenojot atbilstošus tehniskus, institucionālus un politiskus pasākumus, lai garantētu pastāvīgu tirdzniecības drošību;

86.  prasa Komisijai apsvērt galveno darbības rādītāju noteikšanu, lai novērtētu ES vai ārvalstu muitas pārvaldes darbu; pauž nožēlu, ka pašlaik ir pieejams ļoti maz publisko datu; norāda, ka būtu noderīgi izprast muitas un citu robežkontroles aģentūru pastāvīgu darbību uz vietas un starp tirdzniecības partneriem, lai varētu apmainīties ar paraugpraksi un Eiropas iestādēs koordinēt ar tirdzniecības atvieglošanu saistītās konkrētās intereses, ņemot vērā PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīguma 13. panta noteikumus;

87.  prasa Komisijai un dalībvalstīm sākt atklātas debates par iespēju organizēt muitas iestāžu darbu ES, nevis valstu līmenī;

Jūtama labuma nodrošināšana patērētājiem

88.  atzīst, ka tirdzniecības nolīgumiem ir potenciāls sniegt lielas priekšrocības patērētājiem, jo īpaši palielinot konkurenci, pazeminot cenas, nodrošinot lielāku izvēli un veicinot inovāciju; lai atraisītu šo potenciālu, aicina Komisiju visās sarunās stingri iestāties par ģeogrāfiskās bloķēšanas prakses ierobežošanu, starptautiskās viesabonēšanas tarifu samazināšanu un pasažieru tiesību nostiprināšanu;

89.  prasa ieviest pasākumus patērētāju atbalstam saistībā ar preču un pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību ar trešām valstīm, piemēram, izveidojot tiešsaistes palīdzības dienestus, kas domstarpību gadījumā sniegtu informāciju vai padomus;

90.  uzstāj, ka patērētājiem jāsniedz precīza informācija par tirgoto produktu īpašībām;

Tirdzniecība visiem. Atvērtai tirdzniecības un ieguldījumu politikai vajadzīgā plaša atbalsta politika, lai maksimāli palielinātu ieguvumus un samazinātu zaudējumus

91.  piekrīt ESAO uzskatam, ka atvērtai tirdzniecības un ieguldījumu politikai ir vajadzīga plaša atbalsta politika, lai maksimāli palielinātu ieguvumus un samazinātu zaudējumus, ko tirdzniecības liberalizācija rada ES un trešo valstu iedzīvotājiem un ekonomikai; mudina dalībvalstis un Komisiju darīt daudz vairāk, lai tirdzniecības atvēršanu papildinātu ar vairākiem atbalsta pasākumiem un tādējādi nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību — piemēram, tādās jomās kā sabiedriskie pakalpojumi un ieguldījumi, izglītība un veselība, aktīva darba tirgus politika, pētniecība un izstrāde, infrastruktūras attīstība un atbilstoši noteikumi, lai garantētu sociālo un vides aizsardzību;

92.  aicina Komisiju un dalībvalstis attiecībā uz visiem tirdzniecības nolīgumiem un saistītajiem tiesību aktiem veikt visaptverošu ex-ante un ex-post analīzi, kuras pamatā ir nozaru un reģionālās ietekmes novērtējumi, lai prognozētu iespējamo negatīvo ietekmi uz ES darba tirgu un rastu modernākus risinājumus, kā ieviest riska mazināšanas pasākumus, lai no jauna attīstītu nozares un reģionus, kas cieš zaudējumus, ar nolūku panākt taisnīgāku sadali un panākt plašus ieguvumus no tirdzniecības; uzsver, ka šajā sakarībā Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Eiropas Sociālajam fondam var būt ārkārtīgi svarīga nozīme; norāda, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds arī varētu būt svarīgs instruments, ja to reformētu un pārveidotu tā, ka tas ir pienācīgi finansēts un var sniegt gan palīdzību ES uzņēmumiem un ražotājiem, kurus ietekmē trešo valstu ar tirdzniecību saistītas sankcijas, gan atbalstu MVU darbiniekiem, kurus tieši negatīvi ietekmē globalizācija;

°

°  °

93.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, UNCTAD un PTO.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0415.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0250.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0219.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0175.

(5)

OV C 56E, 26.2.2013., 87. lpp.

(6)

OV C 188E, 28.6.2012., 42. lpp.

(7)

OV C 99E, 3.4.2012., 94. lpp.

(8)

OV C 99E, 3.4.2012., 31. lpp.

(9)

OV C 99E, 3.4.2012., 101. lpp.


PASKAIDROJUMS

Sarunas par tādiem nolīgumiem kā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA), Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības nolīgums (TTIP), Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (

CETA) un Pakalpojumu tirdzniecības nolīgums (TiSA) ir pievērsušas sabiedrības uzmanību ES tirdzniecības politikai. Daudzi ES pilsoņi globalizāciju identificē ar darbvietu zaudēšanu un pauž satraukumu, ka Savienības tirdzniecības un ieguldījumu politika var kaitēt Eiropas regulējumiem un standartiem. Vienlaikus Eiropas ekonomikas atlabšanā liela nozīme ir ārvalstu tirdzniecības ieguldījumam.

Patlaban ES ir pārticīgākā pasaules ekonomika. Tomēr ES eknomikas nozīme samazināsies: ES-28 2050. gadā nodrošinās tikai 15% no pasaules IKP, salīdzinot ar 23,7% rādītāju 2013. gadā. Labklājības radīšanas epicentrs skaidri pārvietojas uz austrumiem, proti, Āzijas un Klusā okeāna valstu reģionu, un ES pozīciju pasaules tirdzniecības arēnā nelabvēlīgi ietekmēs arī demogrāfiskā attīstība.

Tādēļ Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi pieņemt efektīvu, visaptverošu un tālredzīgu tirdzniecības un ieguldījumu stratēģiju.

Komisija 2015. gada 14. oktobrī ierosināja jaunu Eiropas Savienības tirdzniecības un ieguldījumu stratēģiju “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”. Referente atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi jaunu tirdzniecības un ieguldījumu stratēģiju, jo Parlaments jau 2011. gada rezolūcijā „Jauna Eiropas tirdzniecības politika atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020”” prasīja izstrādāt turpmāku tālredzīgu un inovatīvu tirdzniecības un ieguldījumu stratēģiju, ņemot vērā ES jaunos izaicinājumus. Referente pauž nožēlu, ka šajā stratēģijā nav pievērsta liela uzmanība rūpniecības nozarei un tirdzniecības izaicinājumiem attiecībā uz migrācijas jautājumu risināšanu.

Tā kā ir palielinājusies sabiedrības interese par tirdzniecības nolīgumiem un vairāk pilsoņu pauž satraukumu par globalizāciju, referente uzsver, ka ir svarīgi, lai 21. gadsimta tirdzniecības politikā tiktu ņemtas vērā iedzīvotāju bažas. Mums ir vajadzīga lielāka pārredzamība, iesaiste un pārskatatbildība attiecībā uz visām iesaistītajām ieinteresētajām personām. Turklāt referente vēlētos atgādināt, ka tiesības piekļūt noteiktai informācijai stiprina parlamentārās uzraudzības funkciju, un tādēļ aicina Komisiju piemērot pārredzamības iniciatīvu arī attiecībā uz visām turpmākajām sarunām un aicina Padomi publicēt visus sarunu mandātus.

Komisija stratēģijā “Tirdzniecība visiem” ir noteikusi skaidru mērķi ātri palielināt tirgus liberalizāciju un ES vēl vairāk integrēt globālajās vērtības veidošanas ķēdēs. Tādēļ referente uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Savienības tirdzniecības aizsardzības sistēma tiktu steidzami modernizēta, jo īpaši tāpēc, ka Ķīna stingri prasa tai piešķirt tirgus ekonomikas statusu.

Ņemot vērā ārējos izaicinājumus, ar kuriem 21. gadsimtā saskaras ES, (piemēram, migrāciju) referente uzskata, ka ir prioritāri jānodrošina Savienības tirdzniecības mērķu saskaņošana ar pārējiem ārpolitikas aspektiem. Mums ir jāpārveido tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumi, lai tie būtu iedarbīgi līdzekļi ilgtspējīgas attīstības stiprināšanai un cilvēktiesību, darba un sociālo standartu un vides ilgtspējas veicināšanai visā pasaulē.

Tā kā pasaules tirdzniecības situācija strauji mainās, referente aicina Komisiju regulāri atjaunināt tirdzniecības stratēģiju un iesniegt detalizētu gada īstenošanas pārskatu, lai Eiropas pilsoņi varētu pārbaudīt, vai Komisija pilda dotos solījumus.


Ārlietu komitejas ATZINUMS (18.4.2016)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā

(2015/2105(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Tokia Saïfi

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pieņem zināšanai ES jauno stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” un uzsver tirdzniecības nozīmīgo lomu miera, ilgtspējīgas izaugsmes, attīstības un nodarbinātības nodrošināšanā; tādēļ atzīst, ka ES ir aizvien lielāka atbildība par devumu šo mērķu panākšanā tās globālās tirdzniecības un ārējās attiecībās;

2.  atgādina, ka ES ārējās politikas nostādnēm ir jābūt saskaņotām gan savā starpā, gan arī ar citiem politikas virzieniem ar ārējo dimensiju, piemēram, tirdzniecības, attīstības, cilvēktiesību, lauksaimniecības, vides, enerģētikas un migrācijas politiku, un jāīsteno Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā norādītie mērķi; uzsver, ka ES tirdzniecības politika un tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumi ir neatņemama daļa no ES ārpolitikas un šajā sakarībā aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis pieņemt ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju; šajā sakarībā uzsver svarīgo koordinējošo lomu, ko īsteno Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ augstā pārstāve, Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un trešās valstīs izvietotās ES delegācijas, kuras var veikt ievērojamas sekmēšanas darbības uz vietas, lai veicinātu ES galveno vērtību un tiesību ievērošanu; aicina dalībvalstis paust vienotu viedokli;

3.  atgādina, ka tirdzniecības politikā tiek aizsargātas un veicinātas tādas LES 2. pantā minētās ES vērtības kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību, pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana, solidaritāte, vienlīdzība, cilvēka cieņas respektēšana, kā arī vides un sociālo tiesību aizsardzība; uzskata — ja šīs vērtības tiktu ievērotas, varētu izskaust sliktu praksi, un tirdzniecības politika būs efektīva tad, ja visi lielākie pasaules tirdzniecības dalībnieki ievēros vienādus noteikumus, tostarp publiskā iepirkuma jomā; uzsver, ka ir nepieciešams, lai ES tirdzniecības politika atbilstu ilgtspējīgas attīstības programmā laikposmam līdz 2030. gadam iekļautajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem un sekmētu to īstenošanu; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par korupcijas apkarošanas rīku iekļaušanu tirdzniecības nolīgumos un norāda, ka tas pastāvīgi uzraudzīs ierosinātos pasākumus;

4.  uzsver, ka visos ES tirdzniecības nolīgumos būtu jāiekļauj saistošas cilvēktiesību klauzulas, kas ES ļautu trešās valstīs īstenot un veicināt universālās vērtības; norāda, ka ir vajadzīga politiskā griba, lai šīs klauzulas tiešām izmantotu un liktu trešām valstīm pildīt izteiktos solījumus; prasa vairāk apspriesties ar Parlamentu agrīnos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu sarunu posmos, efektīvi īstenot cilvēktiesību klauzulas un ziņot Parlamentam par nolīgumu cilvēktiesību aspektiem;

5.  uzsver, ka SPG, SPG+ un EBA sistēmas varētu būt svarīgi rīki, kas ļautu ievērot šīs vērtības, un uzstāj, ka ir svarīgi tos efektīvi īstenot un uzraudzīt; atzinīgi vērtē Komisijas publicēto pirmo divgadu novērtējuma ziņojumu par SPG+ sistēmas īstenošanu un to, ka pirms tā publicēšanas notika dialogs ar Parlamentu;

6.  uzsver, ka ES tirdzniecības politika ir ekonomiskās diplomātijas instruments, kas varētu arī sniegt ieguldījumu terorisma pamatcēloņu risināšanā;

7.  uzsver nepieciešamību pēc ilgtspējīgas un atbildīgas tirdzniecības; uzsver, ka ir svarīgi īstenot tirdzniecības nolīgumos iekļautās nodaļas par ilgtspējīgu attīstību, kas ļaus veicināt stingras sociālās un vides normas visā piegādes ķēdē, ievērojot spēkā esošās starptautiskās konvencijas un jo īpaši cieši sadarbojoties ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO); aicina Komisiju šādu nolīgumu ex ante un ex post novērtējumu izstrādē šiem elementiem pievērst lielāku uzmanību;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumus par vairākām iniciatīvām godīgas tirdzniecības veicināšanai un mudina Komisiju arī turpmāk ierosināt šādus pasākumus kopējās tirdzniecības politikas jomā;

9.  norāda, ka tirdzniecības sarunās nebūtu jānonāk pie Eiropas standartu pazemināšanas, bet gan tajās būtu jāaizsargā Eiropas pilsoņu intereses un jāgarantē mūsu sociālās izvēles, kā arī regulēšanas tiesības; uzsver, ka tirdzniecības nolīgumi un ES tirdzniecības politika ir galvenie līdzekļi, kā stiprināt globālo, uz noteikumiem balstīto tirdzniecības sistēmu, uz kuru aizvien vairāk tiek izdarīts spiediens; norāda, ka tas ir īpaši svarīgi Eiropas Savienībai, ņemot vērā, ka tās ekonomika ir ļoti atkarīga no tirdzniecības; uzsver, ka ES būtu jācenšas ar tirdzniecības politiku noteikt augstus globālos standartus;

10.  prasa Komisijai uzraudzīt, lai tirdzniecības nolīgumi tiktu pienācīgi īstenoti, aizvien vairāk pārredzamā veidā iesaistot Parlamentu, ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību un raugoties, lai noslēgtie nolīgumi tiešām sniegtu labumu visām pusēm; uzsver, ka ir svarīgi vairāk koncentrēties uz to, lai nolīgumi tiktu savstarpēji ievēroti un īstenoti; jo īpaši prasa Komisijai nodrošināt saistību ievērošanu cilvēktiesību un galveno darba tiesību jomā;

11.  atgādina, ka ES prioritāte joprojām ir daudzpusējās tirdzniecības sarunas, daudzpusējās tirdzniecības struktūras stiprināšana un iesaistīšanās PTO un tā rīko arī divpusējās sarunas ar vērienīgiem mērķiem par savstarpīgumu un abpusēju labumu; atzinīgi vērtē to, ka Nairobi notikušajā PTO Dohas kārtas ministru konferencē tikta panākta vienošanās; pauž nožēlu par tās šauro darbības jomu un piezemētajiem mērķiem, tomēr uzsver, ka tā bija iespēja atstāt aiz muguras Dohas Attīstības programmu un beidzot pielāgot PTO pašreizējai pasaules ekonomikas situācijai un tās dalībvalstu attiecīgajam ekonomiskajam svērumam; prasa Komisijai arī izstrādāt konkrētiem reģioniem un jo īpaši Āzijai pielāgotas tirdzniecības stratēģijas, ņemot vērā nesen noslēgto Klusā okeāna valstu partnerību;

12.  atkārtoti norāda, ka ir svarīgi ievērot Eiropas un starptautiskos noteikumus par ieroču tirdzniecību, jo īpaši Apvienoto Nāciju Ieroču tirdzniecības līgumu un ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču tirdzniecību;

13.  uzsver, ka efektīvs eksporta kontroles regulējums arī ir svarīgs ES tirdzniecības politikas aspekts; šajā sakarībā aicina Komisiju atjaunināt ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles regulējumu, lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus un universālās vērtības;

14.  atgādina par nepieciešamību ES garantēt savu kaimiņvalstu stabilitāti un aicina labāk integrēt Austrumu un Vidusjūras reģiona kaimiņvalstu ekonomiku, jo īpaši sekmējot tirdzniecības attiecības;

15.  mudina Komisiju turpināt un pastiprināt centienus komunikācijas, pārredzamības un sarunu dokumentu pieejamības jomā, kā arī uzlabot koordināciju un informācijas apmaiņu starp komisāriem un ģenerāldirektorātiem, EĀDD, Padomi, Parlamentu, kā arī apspriešanos ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību; uzsver, ka būtu jāpanāk labāka piekļuve ne tikai ar TTIP sarunām saistītajiem dokumentiem, bet arī dokumentiem, kas ir saistīti ar visām pārējām pašreiz notiekošajām sarunām par tirdzniecības nolīgumiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

11.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

3

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Iveta Grigule, Richard Howitt, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Afzal Khan, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Demetris Papadakis, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jaromír Štětina, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Antonio López-Istúriz White, Tokia Saïfi, Jean-Luc Schaffhauser, Helmut Scholz, György Schöpflin, Igor Šoltes, Bodil Valero

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Claudiu Ciprian Tănăsescu


Attīstības komitejas ATZINUMS (16.3.2016)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par jaunu progresīvu un inovatīvu stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā

(2015/2105(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jan Zahradil

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka atvērtai tirdzniecībai jābūt reģionālās integrācijas un ekonomiskās izaugsmes, kā arī ilgtspējīgas attīstības, labklājības un darbvietu radīšanas dzinējspēkam; atgādina, ka valstis, kuras ir visvairāk integrētas pasaules ekonomikā, ir arī starp visbagātākajām valstīm un ka tirdzniecība ir palīdzējusi miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības; tomēr atzīst, ka ne visās jaunattīstības valstīs ir vērojami šādi panākumi un īpaši vismazāk attīstītās valstis (VAV) pasaules tirdzniecībā iesaistās margināli; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas jauno pieeju, kas paredz izmantot tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus, lai sekmētu tādas vērtības kā ilgtspējīga attīstība, cilvēktiesības, taisnīga un ētiska tirdzniecība un cīņa pret korupciju ilgtermiņā;

2.  atgādina, ka tikai taisnīga un pienācīgi reglamentēta tirdzniecība, pielāgota ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), var radīt iespējas attīstībai;

3.  īpaši atzinīgi vērtē Komisijas solījumu, ka neviens tirdzniecības nolīgums nesamazinās regulatīvās aizsardzības līmeni, ka izmaiņas aizsardzības līmenī var būt tikai augšupejošas un ka vienmēr tiks aizsargātas regulēšanas tiesības;

4.  aicina Komisiju stiprināt IAM īstenošanas saistošumu un visos tirdzniecības nolīgumos iekļaut visaptverošas nodaļas par ilgtspējīgu attīstību;

5.  uzsver — tas, ka tirdzniecības politikas iespējamais devums ir svarīgs ilgtspējīgai attīstībai, nesen tika atkārtoti apstiprināts Adisabebas rīcības plāna noslēguma dokumentā un 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programmā; atgādina, ka ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) ietver vairākus ar tirdzniecību saistītus mērķus dažādās politikas jomās un viens no konkrētākajiem mērķiem ir palielināt eksportu no jaunattīstības valstīm, lai līdz 2020. gadam dubultotu vismazāk attīstīto valstu globālā eksporta daļu; aicina Komisiju pilnībā izmantot iespēju sadarboties ar jaunattīstības valstīm, lai atbalstītu to tirgus ekonomiku;

6.  atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā “Tirdzniecība visiem” ir atkārtoti apstiprināts princips par politikas saskaņotību attīstībai un par mērķi noteikta atbildīgāka tirdzniecības un ieguldījumu politika, tostarp uzlabojot korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvas un pienācīgu pārbaudi visā piegādes ķēdē, tādējādi palīdzot sasniegt IAM un iekļaujošu izaugsmi jaunattīstības valstīs; turklāt atzinīgi vērtē apņemšanos veikt padziļinātu analīzi par to, kā jaunie brīvās tirdzniecības nolīgumi varētu ietekmēt vismazāk attīstītās valstis; pauž nožēlu par to, ka paziņojumā “Tirdzniecība visiem” nav nekādas norādes uz Kotonū nolīgumu, kura termiņš beidzas 2020. gadā; aicina ES sākt plašu apspriešanos un dialogu, tostarp ar ĀKK valstīm, par regulējumu laikposmam pēc Kotonū nolīguma termiņa beigām;

7.  uzskata, ka cilvēktiesībām vajadzētu būt svarīgākām par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu noteikumiem;

8.  atzīst, ka ES tirdzniecības un ieguldījumu politikā ir jāņem vērā patērētāju paustās bažas, stiprinot korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvas un pienācīgu pārbaudi visā ražošanas ķēdē; tomēr mudina Komisiju un dalībvalstis paplašināt pašreizējo nesaistošo brīvprātīgo pieeju un tā vietā censties panākt obligātu pienācīgu pārbaudi;

9.  atzinīgi vērtē atkārtotu apņemšanos veidot iekļaujošas daudzpusējas attiecības un to, kas tika panākts Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ministru konferencē Nairobi, īpaši lauksaimniecības jomā (piemēram, tirdzniecību kropļojošu lauksaimniecības eksporta subsīdiju atcelšana un progress saistībā ar vismazāk attīstīto valstu pieeju tirgum); šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES apņemšanos 5 gadu laikā nodrošināt finansējumu EUR 400 miljonu apmērā, lai atbalstītu un sniegtu tehnisku palīdzību jaunattīstības valstīm, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, tām cenšoties īstenot PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu; uzsver, ka Dohas sarunu kārtā ir jāiekļauj arī e-komercija un digitālās tirdzniecības programma, lai ātrāk un vienlīdzīgāk dalītos ar jaunattīstības valstīm ar informāciju par tehnoloģijas sasniegumiem, vienlaikus palīdzot novērst infrastruktūras trūkumus, īpaši attālos lauku rajonos;

10.  atzīst, ka pieaug atšķirības starp jaunattīstības valstīm attiecībā uz to integrāciju daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un attiecīgajiem ieguvumiem no tā; aicina ieviest īpašus režīmus, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, kuru daļa starptautiskajā tirdzniecībā ir ļoti neliela; tādēļ atzinīgi vērtē vispārējās preferenču shēmas (VPS) pārskatīšanu;

11.  atgādina, ka tirdzniecības palīdzība ir izšķiroši svarīga ar tirdzniecību saistītu spēju veidošanas, tehniskās palīdzības, uzņēmumu atbalsta politisko pasākumu un reģionālās integrācijas kontekstā; aicina ES un tās dalībvalstis apņemties palielināt jaunattīstības valstīm, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, paredzēto palīdzības tirdzniecībai atbalstu, lai gaidāmajā tirdzniecības palīdzības stratēģijas pārskatīšanā atbalstītu vietējos mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus, ražošanas dažādošanu, tehnoloģijas nodošanu, vietējās ražošanas spējas, transporta un cita veida infrastruktūras attīstību, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un kooperatīvus; tomēr norāda — ja tieši iesaistītās valstis nepieliks nopietnas pūles un būtiski neuzlabos pārvaldību, tirdzniecība vien nepalīdzēs valstīm pārvarēt attīstības ierobežojumus; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi koncentrēties uz to mērķu īstenošanu, kas noteikti saskaņā ar IAM 16. mērķi, īpaši labas pārvaldības un nodokļu jomā; aicina Komisiju gaidāmajā tirdzniecības palīdzības stratēģijas pārskatīšanā pievērsties taisnīgas un ētiskas tirdzniecības jautājumam, kā minēts paziņojumā “Tirdzniecība visiem”;

12.  norāda uz banku pakalpojumu nozīmi tirdzniecības un ieguldījumu attīstībā; aicina ES atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir veicināt piekļuvi banku pakalpojumiem jaunattīstības valstīs;

13.  atgādina, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) var būt būtisks attīstības instruments, palīdzot mazināt nabadzību un veicināt cilvēktiesību ievērošanu ilgtermiņā, kā arī turpmāku reģionālo ekonomisko integrāciju; aicina ES ekonomisko partnerattiecību nolīgumos izveidot īpašas uzraudzības struktūras, kas būtu paredzētas ilgtspējīgai attīstībai un cilvēktiesībām un kas nodrošinātu pienācīgu un pārredzamu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un arodbiedrību iesaistīšanu; aicina ES mudināt parakstīt galīgos EPN; aicina Komisiju ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos iekļaut stingras un visaptverošas nodaļas par ilgtspējīgu attīstību, kas tiktu efektīvi īstenotas un ieviestas;

14.  atgādina, ka ar ES ieguldījumu politiku, īpaši saistībā ar publiskajiem līdzekļiem, ir jāveicina IAM sasniegšana; atgādina par nepieciešamību uzlabot attīstības finansēšanas iestāžu, publisko un privāto partnerību pārredzamību un pārskatatbildību, lai efektīvi sekotu līdzi naudas plūsmām, parādu atmaksājamībai un tam, kādu pievienoto vērtību ilgtspējīgai attīstībai sniedz to īstenotie projekti, un minētos aspektus uzraudzītu;

15.  aicina Komisiju uzlabot politikas saskaņotību attīstības jomā, īpaši attiecībā uz tirdzniecības politiku, jo tā skar sabiedrības veselību; aicina Komisiju atbalstīt jaunattīstības valstis, lai tās efektīvi izmantotu elastīgās iespējas, kas iestrādātas Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) un atzītas 2001. gada 14. novembrī pieņemtajā Dohas deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību, nolūkā nodrošināt nepieciešamās zāles par pieejamām cenām saskaņā ar attiecīgo valstu sabiedrības veselības programmām; aicina Komisiju nodrošināt, ka to palīdzības programmu saturs, kas saistītas ar intelektuālo īpašumu un paredzētas valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, ir pilnībā pārredzams un ka papildu palīdzība intelektuālā īpašuma jomā neapdraud citus ar veselību saistītus attīstības projektus;

16.  uzsver, ka saskaņā ar IAM 16. mērķi ir ārkārtīgi svarīgi veicināt labas pārvaldības struktūras visā pasaulē, lai visiem nodrošinātu taisnīgu piekļuvi tiesai un veidotu efektīvas un atbildīgas iestādes visos līmeņos; uzsver, ka tirdzniecības nolīgumi un ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu būt izšķirošs instruments, nosakot pareizos stimulus, lai nodrošinātu šī mērķa īstenošanu; šajā sakarībā uzsver, ka attīstītajās un jaunattīstības valstīs korupcija ir nozīmīgs ar tarifiem nesaistīts tirdzniecības šķērslis; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos iekļaut vērienīgus korupcijas apkarošanas noteikumus; aicina Komisiju ieviest jaunus pasākumus, kuri būtu paredzēti ieguldījumu tiesiskās drošības pastiprināšanai;

17.  uzsver — lai jaunattīstības valstis spētu pilnībā izmantot tirdzniecības un ieguldījumu iespējas, arī turpmāk ir jāatbalsta iekšzemes ieņēmumu piesaistes reformas jaunattīstības valstīs, atbalstot efektīvu, lietderīgu, taisnīgu un pārredzamu nodokļu sistēmu izveidi saskaņā ar labas pārvaldības principiem un tādējādi palīdzot šīm valstīm uzlabot spēju palielināt ieņēmumus un cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

18.  aicina ES un tās dalībvalstis ievērot ieteikumus, kas izklāstīti ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) visaptverošajā ieguldījumu politikas satvarā ilgtspējīgai attīstībai, lai stimulētu atbildīgākus, pārredzamākus un pārskatatbildīgākus ieguldījumus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.3.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

14

6

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Nicolas Bay, Ignazio Corrao, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Juan Fernando López Aguilar, Louis-Joseph Manscour, Paul Rübig, Jan Zahradil, Joachim Zeller

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Rivasi, Estefanía Torres Martínez


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS (26.5.2016)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par jaunu progresīvu un inovatīvu stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā

(2015/2105(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Joachim Schuster

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  kopumā atzinīgi vērtē turpmāko tirdzniecības stratēģiju, kuru Komisija izklāstīja 2015. gada 14. oktobra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”(1), un jo īpaši to, ka tā ir vērsta uz vērtībās balstītu pieeju, lai aizsargātu Eiropas sociālo un regulatīvo modeli gan Savienības iekšienē, gan izmantojot tirdzniecības nolīgumus un preferenču programmas kā līdzekli, lai visā pasaulē veicinātu Eiropas vērtības, piemēram, ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesības, taisnīgu un ētisku tirdzniecību un korupcijas apkarošanu; aicina Komisiju paplašināt un atjaunināt starp ES un trešām valstīm noslēgtos brīvās tirdzniecības nolīgumus saskaņā ar vērtībās balstītu pieeju, ņemot vērā to, ka ES eksports rada 31 miljonu darbvietu Savienībā, proti, katra septītā ES darbvieta ir atkarīga no eksporta; aicina Komisiju nodrošināt, ka ES ieņem vadošo vietu pasaulē jaunu taisnīgas tirdzniecības nolīgumu kultūras izveidē; uzsver, cik svarīgi ir noslēgt vērienīgus, līdzsvarotus un visaptverošus nolīgumus, ar kuriem tiek novērsti ilglaicīgie nevajadzīgie šķēršļi tirgum par labu patērētājiem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

2.  uzsver, ka turpmākajos tirdzniecības nolīgumos ir jāņem vērā Parlamenta rezolūcijas par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) un par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu, kurām arī turpmāk būs nozīme tirdzniecības sarunās, īpaši attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumu un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, kas tostarp ietver arī, bet ne tikai, ūdens apgādes, veselības aprūpes, sociālos, sociālā nodrošinājuma sistēmas un izglītības pakalpojumus) izslēgšanu un darba ņēmēju tiesību aizsardzību; atkārtoti uzsver, ka tirdzniecības nolīgumi nedrīkst apdraudēt šo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību, saprātīgu cenu, izmantojamību un nediskriminējošu un vienlīdzīgu piekļuvi tiem;

3.  uzstāj, ka Komisijai būtu jāuzsāk patiesi demokrātiskas debates ar Parlamentu un plašāk jāapspriežas ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai uzlabotu sarunu pilnvaru skaidrību, izveidotu tām pamatu un nodrošinātu to pārredzamību visos tirdzniecības nolīgumos; aicina iesaistīties pārredzamās sarunās un nodrošināt iespēju Eiropas Parlamentam, dalībvalstu parlamentiem, Eiropas sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai sniegt jēgpilnu ieguldījumu sarunu procesā;

4.  uzskata, ka sarunās par tālāku tirgus liberalizāciju vajadzētu ņemt vērā sadarbības nepieciešamību ES līmenī, lai saglabātu darba apstākļus atbilstoši attiecīgajiem ES spēkā esošajiem tiesību aktiem nodarbinātības un sociālo tiesību jomā un koplīgumiem;

5.  mudina sarunas par tirdzniecības nolīgumiem organizēt daudzpusējā, nevis divpusējā līmenī;

6.  uzsver nepieciešamību izstrādāt efektīvu mehānismu Eiropas ieguldījumu aizsardzībai ārvalstīs; aicina veikt pašreizējās ieguldījumu sistēmas novērtēšanu, lai nodrošinātu tās efektivitāti un pareizu īstenošanu;

7.  uzstāj, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un dalībvalstu nesen apstiprināto Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, ka Komisijai ir jānodrošina, ka tirdzniecības sarunu laikā tiktu īstenoti ietekmes novērtējumi, tostarp ilgtspējas ietekmes novērtējumi, lai novērtētu gaidāmo tirdzniecības nolīgumu sociālo, ekonomisko ietekmi un ietekmi uz vidi un cilvēktiesību ievērošanu, vienlaikus nošķirot ietekmi uz dažādām nozarēm, reģioniem un valstīm; aicina publicēt statistiskas prognozes, lai nodrošinātu, ka katrs nolīgums taisnīgi un ievērojami sekmē darbvietu izveidi; aicina Komisiju pārraudzīt tirdzniecības nolīgumu ietekmi, sniedzot iespēju veikt gan ex-ante, gan arī ex-post novērtējumu; pieprasa, lai sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai tiek dota iespēja piedalīties ilgtspējas ietekmes novērtējumu izstrādē un īstenošanā; atgādina, ka nākotnes tirdzniecības stratēģijā ir jāņem vērā reģionālās ražošanas struktūras jaunattīstības valstīs gadījumos, kuros ilgtspējas ietekmes novērtējums apliecina, ka tirdzniecības nolīgumu īstenošanas dēļ tās varētu būt apdraudētas;

8.  aicina Komisiju nodrošināt, lai iespējamo korekciju izmaksas ES darba tirgū tiktu kompensētas, Komisijai savlaicīgi iejaucoties un atbalstot skartās nozares, reģionus vai dalībvalstis; uzskata, ka šo atbalstu varētu nodrošināt, izmantojot ES finansējumu, tostarp pielāgotus Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļus pietiekamā apmērā;

9.  uzskata, ka Komisijas priekšlikums izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda līdzekļus, lai ierobežotu starptautiskā tirdzniecības nolīguma radīto nelabvēlīgo ietekmi, nav pieņemams, ņemot vērā, ka šim fondam ir zemas finansēšanas spējas un trūkst kompetences, lai novērstu un apkarotu nelabvēlīgo globalizācijas ietekmi;

10.  uzsver, ka ir būtiski svarīgi paplašināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda prerogatīvas, un tādējādi nodrošināt risku prognozēšanas un pielāgošanās mehānismu nozaru, reģionālajām un valstu ražošanas struktūrām gadījumos, kuros ilgtspējas ietekmes novērtējums apliecina, ka tirdzniecības nolīgumu īstenošanas dēļ tās varētu būt apdraudētas;

11.  aicina Komisiju nodrošināt taisnīgu konkurenci ES darba tirgū ienākošajiem trešo valstu tirdzniecības partneru pakalpojumu sniedzējiem, panākot, ka uz visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu piederības valsts attiecas tādas pašas darba tiesības kā uz uzņēmējas valsts valstspiederīgajiem un ka tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas novēršanas princips; uzskata, ka šie noteikumi neskar labvēlīgākus noteikumus, kas ir paredzēti tiesību aktos vai nolīgumos, kuri ir piemērojami piederības valstī; atgādina par to, ka ir jānodrošina gan Savienības un dalībvalstu līmenī pieņemto sociālo un darba tiesību aktu noteikumu, gan koplīgumu izpilde;

12.  prasa principā paredzēt aizsardzības mehānismus, lai ar tirdzniecības nolīgumiem nekādā gadījumā nevarētu vājināt, apiet vai atcelt dalībvalstu vai ES standartus šādās jomās: darba ņēmēju tiesības, darba apstākļi, tostarp darba samaksa, sociālais nodrošinājums, sociālā iekļaušana un sociālā aizsardzība, darba drošība un veselības aizsardzība, profesionālā apmācība, profesionālās kvalifikācijas, darba ņēmēju un pensionāru brīva pārvietošanās, sociālais dialogs un diskriminācijas novēršana darbvietā un darba tirgū; mudina Komisiju nodrošināt, ka uzņēmumi, kuri nodarbina trešo valstu darba ņēmējus neapdraud tiesības veikt protesta akcijas sarunu laikā par koplīgumu slēgšanu un darba strīdos; aicina Komisiju nodrošināt, ka darba standarti netiek iekļauti ar tarifiem nesaistīto tirdzniecības šķēršļu un tehnisko šķēršļu jēdzienos; aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu pārredzamību un saglabāt modrību attiecībā uz līdzsvarotu sociālo partneru iesaistīšanos regulatīvās sadarbības struktūrās, kā arī pārliecināties, ka regulatīvā sadarbība neierobežo dalībvalstu valdību un Eiropas Parlamenta tiesības izstrādāt tiesību aktus sabiedrības interesēs un nevājina to regulatīvo ietekmi vai darba standartus, tostarp arī veselības aizsardzības un darba drošības standartus;

13.  norāda uz augsto ārējās mobilitātes rādītāju augsti kvalificētiem speciālistiem no ES dalībvalstīm; uzskata, ka ir jāsaglabā piesardzīga tirdzniecības politika attiecībā uz darbaspēka mobilitāti; aicina Komisiju nodrošināt, ka Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) 4. režīma saistības tiek piemērotas tikai attiecībā uz tādu augsti kvalificētu speciālistu pārvietošanos, kuri, piemēram, ir ieguvuši universitātes vai līdzvērtīgas iestādes maģistra grādu vai ir nodarbināti augstākās vadības amatos, un tiek pārvietoti tikai īpašos nolūkos, uz noteiktu laiku un ar konkrētiem nosacījumiem, kuri ir paredzēti tās valsts tiesību aktos, kurā pakalpojums tiek veikts, un saskaņā ar līgumu, kurā tiek ievēroti šādi vietējie tiesību akti; uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt GATS 4. režīma pakalpojumu sniedzēju kategoriju, lai novērstu trešo valstu darba ņēmēju ļaunprātīgu izmantošanu un ekspluatāciju; pieprasa, lai visos tirdzniecības nolīgumos būtu ietvertas klauzulas, kurās ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem tiktu noteikts pienākums ievērot ES un dalībvalstu sociālo un darba tiesību aktu prasības;

14.  nolūkā apspriesties un pieņemt lēmumus prasa nekavējoties informēt Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju gadījumos, kad tirdzniecības nolīgumu noteikumi apdraud 12. punktā minēto jomu standartus vai ir pretēji tiem;

15.  atzinīgi vērtē to, ka nesen noslēgtajos ES tirdzniecības līgumos ir iekļauta īpaša sadaļa par ilgtspējīgu attīstību; sagaida, ka ES uzņemsies vadošo lomu, lai panāktu, ka visas puses ratificētu, ieviestu un piemērotu astoņas SDO pamatkonvencijas; mudina Komisiju veicināt papildu darba tiesību normu, jo īpaši SDO programmas pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, kuras mērķis ir uzlabot darba aizsardzības līmeni, ieviešanu; uzsver, ka darba un vides standarti ir jāietver ne vien tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā, bet arī citās tirdzniecības nolīgumu jomās, piemēram, ieguldījumu, pakalpojumu tirdzniecības, regulatīvās sadarbības un publiskā iepirkuma jomā; aicina Komisiju nodrošināt, ka darba tiesību noteikumu īstenošana un izpilde tiek efektīvi uzraudzīta, iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus; uzskata, ka ar darba tiesību normām saistītu strīdu gadījumiem jāpiemēro strīdu izšķiršanas mehānisms, tostarp paredzot iespēju piemērot atturošus pasākumus, kā arī pienācīgi jāņem vērā SDO uzraudzības struktūru prasības un to risināšanā jāievēro SDO jurisdikcija; mudina Komisiju iekļaut, pirmkārt, pārskatīšanas klauzulu, kas sniegtu iespēju līgumslēdzējai pusei izstāties no nolīguma vai apturēt vai atcelt saistības, jo īpaši sociālo standartu un cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumu gadījumā, un, otrkārt, saistošu sociālo klauzulu, kura novērstu sociālo un darba tiesību aktu vājināšanu;

16.  uzskata — īpaši, lai saglabātu augstus sociālos standartus starptautiskajā tirdzniecībā, ir jāizveido piemēroti starptautiski un ārpustiesas starpniecības centri, kuros ievērotu pārredzamības principus un tiktu veikta demokrātiska kontrole;

17.  ierosina nodrošināt pietiekamu finansējumu, kas ļautu efektīvi veikt darbu vietējām konsultantu grupām (VKG), kas nodarbojas ar tirdzniecības nolīgumu sociālo klauzulu un darba tiesību un sociālo standartu pārkāpumiem, un paredzēt, ka tajā ir jābūt līdzsvaroti pārstāvētām darba un uzņēmējdarbības organizācijām, kā arī citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, institucionalizēt abu tirdzniecības nolīguma pušu pārstāvju VKG kopīgās sanāksmes, katrai VKG izveidot savu sekretariātu un paredzēt iespēju VKG izmantot progresīvākus medijus, lai atvieglotu pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos;

18.  uzsver nepieciešamību palielināt dalībvalstu darba un sociālo inspekciju efektivitāti, paplašināt šo inspekciju sadarbību dalībvalstu starpā un ar Eiropas platformu cīņai pret nedeklarētu nodarbinātību, vajadzības gadījumā palielināt inspekciju resursus, lai panāktu iespēju efektīvi uzraudzīt darba standartus saskaņā ar SDO ieteikumiem, nodrošināt darba tiesību ievērošanu, garantēt darba ņēmējiem pamata aizsardzību profesionālajā darbībā, kā arī iespēju robežās novērst vai ierobežot visus pārkāpumus šajā jomā;

19.  uzsver, ka globālajā ražošanas ķēdē ir svarīgi pasākumi pienācīgām pārbaudēm un šo pasākumu ilgtspēja un pārredzamība; uzsver, ka ir svarīgi sekmēt brīvprātīgus korporatīvās sociālās atbildības (CSR) pasākumus, un aicina Komisiju, ja tas ir vajadzīgs un iespējams, ierosināt tiesību aktus pienācīgu pārbaužu uzlabošanai globālajā ražošanas ķēdē; tomēr atzīmē, ka MVU var atbrīvot no obligātām iniciatīvām korporatīvās sociālās atbildības jomā; uzskata, ka korporatīvā sociālā atbildība tiek īstenota ar taisnīgas nodokļu politikas starpniecību, tādēļ tā ir pretrunā ar nodokļu nemaksāšanas stratēģijām;

20.  uzsver, ka tirdzniecības aizsardzības instrumenti ļauj cīnīties pret jebkura veida negodīgu konkurenci; prasa attiecīgi Padomei un Komisijai atbloķēt tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu, vienlaikus nevājinot šos instrumentus, lai tie kļūtu ātrāki, efektīvāki un pieejamāki mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; uzsver, ka, veicot jebkādas izmaiņas ES tiesību aktos antidempinga jomā, ir jānodrošina, lai Savienība nezaudētu spēju īstenot savlaicīgus, nepieciešamus un efektīvus pasākumus, kas ļautu novērst tādu ES tirdzniecības partneru īstenoto praksi, kas kropļo konkurenci tirgū, un nodrošinātu, ka ES uzņēmumi turpina darboties vienlīdzīgas konkurences apstākļos pasaulē; atzīmē, ka šobrīd Ķīna neatbilst ES pieciem tehniskajiem kritērijiem, kas raksturo tirgus ekonomiku, un tādēļ iebilst pret tirgus ekonomikas statusa piešķiršanu Ķīnai, ņemot vērā to, ka Ķīnai ir jānovērš netaisnīgas konkurences prakse;

21.  pauž nožēlu, ka tikai 13 % Eiropas MVU ir darbojušies starptautiskā līmenī ārpus ES, un norāda, ka daudzus no šiem uzņēmumiem attur ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi; sagaida, ka sarunās par jauniem nolīgumiem tiks ņemti vērā konkrētie šķēršļi, kādi pašlaik jāpārvar MVU, lai šie uzņēmumi varētu gūt labumu no jaunajiem tirdzniecības nolīgumiem;

22.  aicina Komisiju pastiprināt tās dažādo dienestu, kuri darbojas tirdzniecības un nodarbinātības un sociālo lietu jomā, īstenoto pasākumu ex-ante saskaņošanu;

23.  aicina Komisiju nodrošināt, lai valdībām būtu iespēja pieņemt sociālajā un vides ziņā atbildīgu politiku publiskā iepirkuma jomā; uzsver, ka iepirkuma noteikumi nevar liegt valdībām iespēju risināt vajadzības sociālajā un vides jomā, un nolīgumi nevar ierobežot spēju izvirzīt sociālas prasības, kā norādīts jaunajās ES direktīvās par publisko iepirkumu; turklāt uzskata, ka publiskā iepirkuma politikai jābūt saskaņā ar SDO 94. konvenciju attiecībā uz darba klauzulām publiskajos līgumos;

24.  aicina Komisiju uzņemties tikai ļoti ierobežotas saistības attiecībā uz turpmāko noteikumu izstrādi, ko piemēro digitāli vai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, lai aizvien pieaugošas ekonomikas digitalizācijas apstākļos neapdraudētu stingros Eiropas Savienības darba standartus un darba apstākļus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.5.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Tiziana Beghin, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Thomas Händel, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Jan Keller, Kostadinka Kuneva, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Javi López, Morten Løkkegaard, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Maria Arena, Amjad Bashir, Lynn Boylan, Rosa Estaràs Ferragut, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Joachim Schuster, Csaba Sógor, Helga Stevens, Ivo Vajgl, Tom Vandenkendelaere, Gabriele Zimmer

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fernando Ruas

(1)

COM(2015)0497


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS (7.4.2016)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā

(2015/2105(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Theresa Griffin

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu „Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”; norāda, ka 90 % no pasaules ekonomikas izaugsmes turpmākajos 10–15 gados notiks ārpus ES un ka lielajām jaunietekmes valstīm šajā procesā būs liela nozīme; uzskata, ka tirdzniecībai un ieguldījumiem precēs un pakalpojumos ir izšķirīga loma ES ekonomikas izaugsmē, atverot jaunus eksporta tirgus ES rūpniecībai, radot augstas kvalitātes darbvietas, radot ilgtspējīgu, videi draudzīgu izaugsmi un palielinot ES konkurētspēju; tādēļ uzsver, ka Eiropai ir vajadzīga stabila, uz nākotni orientēta stratēģiju, kas pamatojas uz saskaņotu rūpniecības politiku, pētniecību un inovācijā, kā arī uz digitālo programmu;

2.  uzsver, ka tirdzniecības un ieguldījumu politikai vajadzētu būt vērstai uz jaunas tirgus pieejas atvēršanu ES uzņēmumiem, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un veidotu kvalitatīvas darbvietas ar pienācīgiem darba apstākļiem, un ka šīs politikas nostādnes būtu jāizstrādā tādā veidā, lai tās pamatotos uz godīgu konkurenci un savstarpīgumu, un lai ES rūpniecības nozarēm nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

3.  norāda, ka, pieaugot globālo vērtību ķēžu nozīmei, arvien svarīgāki kļūst starptautiskajai tirdzniecībai paredzētie pakalpojumi un nostiprinās savstarpējā saikne starp pakalpojumiem, pārstrādi un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem; uzskata, ka šī savienojamība ir jāņem vērā visās tirdzniecības sarunās, lai Eiropas rūpniecība varētu gūt maksimālu labumu;

4.  uzsver MVU un jaunuzņēmumu nozīmi tirdzniecībā un ieguldījumos, kā arī to stratēģisko nozīmi rūpniecībā, ņemot vērā to, ka ES pastāv vairāk nekā 600 000 MVU, kuri iesaistās tirdzniecībā ar trešām valstīm, nodrošinot trešdaļu no ES eksporta, nodarbinot vairāk nekā 6 miljonus cilvēku un izveidojot lielāko daļu ES jaunradīto darbvietu; uzsver, cik svarīgi rūpniecības nozarēm un MVU ir pārejas periodi, lai tie varētu pielāgoties jauno tirdzniecības nolīgumu ietekmei; aicina turpmākajos tirdzniecības nolīgumos sistemātiski iekļaut īpašas MVU veltītas sadaļas; aicina Komisiju sniegt viegli saprotamu informāciju par MVU pieejamajām tirdzniecības iespējām un sniegt tiem nepieciešamo atbalstu, lai šie uzņēmumi varētu gūt labumu no šīm iespējām, tostarp izmantojot ES struktūrfondus;

5.  atgādina, ka tirdzniecības politika ir instruments, ar ko veicināt ilgtspējīgu attīstību, tostarp sekmējot augstus darba, vides, sociālos un darba standartus, kā noteikts SDO konvencijās, kuri būtu jāiekļauj visos tirdzniecības nolīgumos, un ka to atbilstīga piemērošana būtu cieši jāuzrauga; atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumu visos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos iekļaut vērienīgu un novatorisku ilgtspējības sadaļu;

6.  uzsver, ka ES rūpniecībā un ražošanā ir svarīgi saglabāt augstus standartus attiecībā uz veselības un drošības tiesību aktiem un vides standartus; aicina Komisiju nodrošināt, ka tirdzniecības nolīgumi konsolidē šos standartus un palīdz radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā līmenī;

7.  aicina Komisiju veikt pasākumus, lai tirdzniecībā ar trešām valstīm nodrošinātu Eiropas standartu ievērošanu;

8.  uzsver ES vadošo lomu klimata pārmaiņu mazināšanā un uzskata, ka šī loma ir jāsaglabā arī turpmāk; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir tirdzniecības nolīgumos iekļaut aizsardzības pasākumus, kas nepieļauj oglekļa emisiju pārvirzi, ņemot vērā, ka efektīvu ES procesu pārvietošana uz mazāk ilgtspējīgām sistēmām varētu radīt vispārēju globālo emisiju pieaugumu, kas būtu pretrunā COP21 sanāksmē ieskicētajiem mērķiem;

9.  uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut to, ka ES tirdzniecības partneri piekopj konkurenci ierobežojošu praksi, cita starpā sociālo vai vides dempingu, jo īpaši par dempinga cenām Eiropā pārdodot lētus produktus, kā arī protekcionistiskus un diskriminējošus pasākumus un negodīgu tirdzniecības praksi, kas apdraud Eiropas standartus un destabilizē Eiropas rūpniecību, un ka ES ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu sevi pret negodīgu tirdzniecības praksi; šajā sakarībā pauž bažas par iespējamo tirgus ekonomikas statusa (TES) piešķiršanu Ķīnai, un prasa Komisijai pēc iespējas ātrāk sagatavot izsmeļošu un vispusīgu ietekmes novērtējumu, kurā tiktu vērtēti iespējamie attīstības varianti, ja Ķīnai tiktu piešķirts TES, īpašu uzmanību pievēršot šāda varianta ietekmei uz ES pārstrādes rūpniecības nozarēm, patērētājiem, ieguldījumu politiku un konkurētspēju, tostarp uz MVU konkurētspēju; mudina Eiropas Komisiju savā darba programmā iekļaut efektīvu un atjauninātu likumdošanas instrumentu izstrādi, kas ļautu Savienībai novērst praksi, kura nopietni ietekmē mūsu rūpniecības atveseļošanos un mūsu spējas ieguldīt, ieviest jauninājumus un konkurēt;

10.  ņemot vērā situācijas straujo pasliktināšanos tādās svarīgās rūpniecības nozarēs kā tērauda vai keramikas ražošana, mudina Komisiju un Eiropas Padomi prioritārā kārtā paātrināti īstenot ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu, kas tika sākta 2013. gadā, lai uzlabotu šo instrumentu reaģēšanas spējas un efektivitāti un novērstu negodīgu konkurenci; uzsver, ka Parlaments savu nostāju par šo reformu pieņēma 2014. gada 5. februārī (2013/0103 (COD)), un tajā īpaši aicināja saīsināt antidempinga izmeklēšanas ilgumu, pilnībā ievērojot PTO noteikumus;

11.  atgādina, ka gadījumā, ja Ķīnai tiks piešķirts tirgus ekonomikas statuss, pašreizējos apstākļos būs grūtāk sākt pret Ķīnas eksportu vērstas antidempinga procedūras;

12.  aicina Komisiju, izstrādājot savu tirdzniecības un ieguldījumu politiku, novērst Eiropas ražotņu pārvietošanu ārpus ES, lai saglabātu darbvietas ES dalībvalstīs;

13.  uzskata, ka Komisijai, risinot sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, būtu jānodrošina, ka tiek aizliegta ierobežojoša prakse, piemēram, dubultas cenas noteikšanas mehānismi un ierobežojumi izejmateriālu eksportam;

14.  norāda, ka visas rūpniecības nozares, kurās tiek izmantoti pamatmetāli, ir stratēģiski nozīmīgas mūsu ekonomikai, un ir pakļautas globālai konkurencei; uzskata, ka Komisijai, nosakot attiecīgos tirgus, par atsauces tirgu steidzami ir jāņem pasaules tirgus, nevis vienkārši jāaprobežojas ar iekšējā tirgus analīzi;

15.  norāda uz Komisijas “Investīciju plānā Eiropai” iekļauto prasību palielināt ieguldījumus ES, un uzskata, ka tirdzniecības stratēģijas ir būtisks līdzeklis šo mērķu sasniegšanai;

16.  uzskata, ka progresīvas tirdzniecības un ieguldījumu politikas nostādnes ir būtiski svarīgas telekomunikāciju tirgus, autortiesību un digitālās nozares Eiropā attīstībai un ka tās sniedz acīmredzamus ieguvumus ES patērētājiem un uzņēmumiem, cita starpā MVU; uzsver, ka digitālais vienotais tirgus ir ļoti svarīgs, lai veicinātu ES konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka ir jāgarantē vienlīdzīgi konkurences apstākļi attiecībā uz savstarpēji vienlīdzīgu piekļuvi tirgum un ka trešo valstu tirgus dalībniekiem ir jāievēro Eiropas rūpniecības un patērētāju aizsardzības standarti; aicina Komisiju nākamajos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos novērst esošos šķēršļus saistībā ar digitālo ekonomiku, pārrobežu datu plūsmām un datu glabāšanu un datu un patērētāju aizsardzību, lai nodrošinātu, ka digitālās ekonomikas izaugsme var turpināties un pielāgoties, sniedzot labumu patērētājiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka patlaban spēkā esošie un turpmāk noslēgtie tirdzniecības nolīgumi neietekmē Eiropas datu aizsardzības tiesību aktus;

17.  aicina Komisiju nodrošināt, ka turpmākajos tirdzniecības nolīgumos tiek saglabātas tiesības piemērot spēkā esošos intelektuālā īpašuma tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu;

18.  aicina Komisiju mudināt Eiropas pētniecības iestādes aktīvāk sadarboties ar potenciālajiem partneriem ārpus ES, lai optimizētu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā un novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju; aicina Komisiju veicināt reģionālo sadarbību pētniecības jomā;

19.  uzsver nepieciešamību pastiprināt pasaules mēroga centienus attīstīt tīras energotehnoloģijas, pārejot uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un tādēļ mudina Komisiju uzlabot sadarbību ar tirdzniecības partneriem enerģētikas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību jomā;

20.  aicina Komisiju veicināt enerģijas piegādātāju, piegādes ceļu un avotu dažādošanu, meklējot jaunus enerģētikas tirdzniecības partnerus un īstenojot reģionālo sadarbību, tādējādi radot lielāku konkurenci un pazeminot cenas Eiropas enerģijas patērētājiem; uzsver, ka atjaunojamo energoresursu attīstīšana un energoefektivitātes veicināšana ir būtiska, lai palielinātu energoapgādes drošību un samazinātu atkarību no enerģijas importa; uzsver, cik svarīgi ir brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut noteikumus, kuru mērķis ir veidot noturīgas partnerattiecības enerģētikas jomā, kā arī veicinātu tehnisko sadarbību, jo īpaši saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitāti; iesaka tirdzniecības nolīgumos iekļaut sadaļu par enerģētiku un izejvielām;

21.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES stratēģiju attiecībā uz sašķidrināto dabas gāzi (SDG) un gāzes uzglabāšanu; uzskata, ka jaunākās attīstības tendences pasaules dabas gāzes tirgos dod Eiropai vienreizēju iespēju palielināt energoapgādes drošību un izveidot konkurētspējīgāku tirgu; aicina ātri pabeigt kopīgu interešu projektus (KIP), lai nodrošinātu, ka ir izveidota pareiza infrastruktūra, lai gūtu labumu no šīm palielinātajām gāzes tirdzniecības iespējām;

22.  uzsver, ka ir svarīgi pašlaik notiekošajās sarunās panākt “dinamisku” vienošanos par ekoloģiskām (zaļām) precēm, nodrošinot, ka šo nolīgumu vēlāk var atvērt, lai tam pievienotos citi PTO partneri, un nākotnē tas aptvertu zaļos pakalpojumus, tādējādi sekmējot Eiropas zaļo tehnoloģiju nozares attīstību un palīdzot sasniegt ES mērķus klimata un enerģētikas jomā, par kuriem 2015. gadā tika panākta vienošanās Parīzes Klimata nolīgumā, un uzlabojot energoapgādes drošību ES, kā arī mazinot atkarību no fosilā kurināmā;

23.  aicina Komisiju sekmēt dzimumu līdztiesību un afrikāņu, aziātu un etnisko minoritāšu izcelsmes (BAME) personu līdztiesību tirdzniecības un ieguldījumu politikas nostādņu izstādē.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

7.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

6

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Edward Czesak, Philippe De Backer, Fredrick Federley, Theresa Griffin, Roger Helmer, Hans-Olaf Henkel, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Ernest Maragall, Edouard Martin, Nadine Morano, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Antonio Tajani, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amjad Bashir, Michał Boni, Eugen Freund, Françoise Grossetête, Benedek Jávor, Jude Kirton-Darling, Werner Langen, Svetoslav Hristov Malinov, Marian-Jean Marinescu, Marisa Matias, Sorin Moisă, Clare Moody, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Maria Spyraki, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Momchil Nekov, Jana Žitňanská


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ATZINUMS (2.5.2016)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā

(2015/2105(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Dita Charanzová

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497);

2.  uzsver saikni starp vienoto tirgu un ES tirdzniecības politiku, kam vajadzētu būt pilnībā savietojamiem savstarpēji un ar plašākām Savienības politikas jomām un vērtībām; uzskata, ka atvērta, atbildīga un brīva globāla tirdzniecība, kas balstās uz efektīviem, pārredzamiem un stingriem globāliem noteikumiem, ir būtiski svarīga, lai vienotais tirgus īstenotu pilnībā savu potenciālu, darbojoties, augot un strādājot iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, savstarpējam labumam;

3.  uzsver, ka, ņemot vērā ES kā lielākās ekonomikas pasaulē situāciju, ilgtspējīga un atbildīga tirdzniecība ir tās spēcīgākais politikas instruments, lai atbalstītu Eiropas intereses, ieguldījumu un uzņēmumus un popularizētu Eiropas vērtības ārvalstīs, vienlaikus veicinot ekonomikas izaugsmi un ieguldījumu un radot darbvietas savā teritorijā; atbalsta Komisijas mērķi uzlabot tirdzniecības un iekšējā tirgus politikas sinerģiju un iesaka šajās politikas jomās prioritāti piešķirt pasākumiem, kas vērsti uz darbvietu radīšanu;

4.  atgādina, ka tirdzniecības atvēršana veicina lielāku produktivitāti, sekmē lielāku ārējo konkurētspēju un jau atbalsta gandrīz katru septīto darbvietu vienotajā tirgū, kā arī sniedz ievērojamu labumu patērētājiem;

5.  uzskata, ka pašreizējos ekonomiskajos un tirdzniecības apstākļos protekcionisma pasākumi ir novecojuši un dažos gadījumos pat rada pretēju efektu, jo Eiropas preces un pakalpojumi ir daļa no globālajām vērtības veidošanas ķēdēm; tomēr uzskata, ka ir jāatjaunina pašreizējā ES tirdzniecības aizsardzības sistēma, lai pienācīgi reaģētu uz negodīgu rīcību, kas ietekmē starptautisko tirdzniecību globalizētā pasaulē; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt preču un pakalpojumu pārrobežu vērtības veidošanas ķēdes, veicinot mūsu tautsaimniecību konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi tādējādi, ka tiek atceltas nepamatotas tirdzniecības barjeras;

6.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ES un tās tirdzniecības partneri ievērotu vienādus noteikumus; atgādina, ka ES ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai paustu stingru nostāju pret negodīgu konkurenci un PTO principu un tās tirdzniecības partneru uzņemto saistību neievērošanu;

7.  uzskata, ka Eiropas MVU dalība globālajās vērtības veidošanas ķēdēs ir tieši saistīta ar internacionalizācijas procesu; ņemot to vērā, prasa Komisijai pieņemt jaunus pasākumus ar mērķi sekmēt MVU piekļuvi trešo valstu tirgiem;

8.  atzinīgi vērtē stratēģijā iekļautos komentārus par ārvalstu tiešo ieguldījumu lomu dalībvalstīs un vienotajā tirgū un atbalsta visus pasākumus lielāku ārvalstu tiešo ieguldījumu veicināšanai Eiropā;

9.  atzīstot, ka publiskais iepirkums veido 15–20 % no pasaules IKP, piekrīt Komisijai, ka vajadzīga holistiska un vērienīga pieeja publiskajam iepirkumam, jo īpaši TTIP ietvaros, saskaņā ar kuru ES uzņēmumiem patlaban ir atvērti tikai 32 % no ASV tirgus; norāda, ka ES jau ir visnotaļ apjomīgi atvērusi savus publiskā iepirkuma tirgus, tomēr Eiropas uzņēmumi joprojām ārvalstīs saskaras ar ierobežojumiem un savstarpējības trūkumu; steidzami aicina Komisiju strādāt pie tā, lai būtiski palielinātu Eiropas uzņēmumiem savstarpēju un pārredzamu tirgus piekļuvi ārvalstīs, vienlaikus saglabājot brīvu piekļuvi vienotajam tirgum; norāda uz grozīto Komisijas priekšlikumu par Starptautiskā iepirkuma aktu (IPI);

10.  aicina Komisiju nodrošināt to, lai visās tirdzniecības sarunās tiek ievērota jaunā publiskā iepirkuma direktīva un jaunā koncesiju direktīva, jo īpaši attiecībā uz publiskā sektora iestāžu savstarpējās sadarbības, izņēmumu, MVU piekļuves un saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju (MEAT kritēriju) izmantošanas definēšanu; prasa ātrāku pāreju uz e-iepirkumu, lai sekmētu uzņēmumu, jo īpaši, MVU, piekļuvi publiskajam iepirkumam;

11.  uzskata, ka pēc pareiziem juridiskiem un loģikas principiem sūdzības iesniedzējiem izmeklēšanā ir jāpamato savas apsūdzības un jāpierāda, ka šie pasākumi ir plašākās Kopienas interesēs;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas solījumu, ka neviens tirdzniecības nolīgums nepazeminās panāktos patērētāju aizsardzības standartus, tostarp arī saistībā ar digitālo revolūciju; uzsver, ka Parlaments arī turpmāk cieši uzraudzīs, lai pašreizējās sarunās šis solījums tiktu pildīts;

13.  prasa ieviest pasākumus patērētāju atbalstam saistībā ar preču un pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību ar trešām valstīm, piemēram, izveidojot tiešsaistes palīdzības dienestus, kas domstarpību gadījumā sniegtu informāciju vai padomus;

14.  piekrīt Komisijai, ka tirdzniecības politika var darboties tikai tad, ja Eiropa turpina uzmanības centrā likt to šķēršļu likvidēšanu, kuri kavē pabeigt vienotā tirgus izveidi, regulējuma sadrumstalotības problēmas pārvarēšanu, birokrātijas samazināšanu un lielākas konkurences veicināšanu vienotajā tirgū, jo īpaši pakalpojumu nozarē; aicina Komisiju ņemt vērā Parlamenta ieteikumus par to, kā likvidēt ar tarifiem nesaistītos šķēršļus vienotajā tirgū, lai nodrošinātu brīvo tirdzniecību Savienības teritorijā un ārpus tās; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nodrošināt, ka katrai būtiskai iniciatīvai tirdzniecības politikas jomā tiks veikts pilns ilgtspējas ietekmes novērtējums, un arī mudina veikt ex post novērtējumus; atbalsta labāku savstarpējo pārredzamību un regulatīvo procesu uzlabošanu tirdzniecības nolīgumos, neierobežojot valstu reglamentēšanas tiesības;

15.  ņem vērā sarunas par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) un uzsver — tā kā pakalpojumu nozare jau veido 70 % ES IKP un nodarbinātības, pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiešķir lielāka piekļuve tirgiem ārpus Eiropas; aicina, lai TiSA sarunu gaita atbilstu Parlamenta rezolūcijā ieņemtajai nostājai; atgādina, ka Komisijai, sarunās apspriežot saistību grafikus TiSA un TTIP nolīgumā, būtu jāņem vērā dažādās dalībvalstu intereses; vienlaikus atzinīgi vērtē apņemšanos neprasīt valstīm, lai tās groza savus sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas vai finansēšanas noteikumus;

16.  ņem vērā TTIP sarunas un uzsver, ka to sekmīgai noslēgšanai ir liela politiskā nozīme; aicina Komisiju ņemt vērā Parlamenta ziņojumu un jo īpaši tā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu; aicina šīs sarunas pabeigt pēc iespējas ātrāk, rezultātā novedot pie vērienīga, visaptveroša un līdzsvarota nolīguma; aicina Komisiju izdarīt lielāku spiedienu uz ASV pusi, lai tā iesniegtu priekšlikumus un uzņemtos saistības un lai tādējādi sarunas varētu virzīties uz priekšu;

17.  atzīst, ka pārredzamība tirdzniecības politikā ir svarīga, lai patērētāji uzticētos labākam regulējumam un ES tirdzniecības politikas leģitimitātei ārvalstīs; tāpēc aicina Komisiju uzturēt pēc iespējas labāku pārredzamības līmeni sarunās, cita starpā nodrošinot sarunu dokumentu pieejamību, un visā sarunu gaitā apspriesties ar pilsonisko sabiedrību;

18.  prasa īstenot lielāku starptautisku regulatīvo sadarbību, jo īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu;

19.  atzinīgi vērtē to, ka ir pievērsta uzmanība digitālajam vienotajam tirgum kā daļai no globālā digitālā tirgus un jaunu šķēršļu novēršanai tirdzniecībā ar digitālajām precēm un pakalpojumiem un e-komercijā; atbalsta visus pasākumus datu brīvas plūsmas uzlabošanai, ja tiek ievēroti ES datu aizsardzības noteikumi, un visus centienus panākt lielāku atbalstu tiešsaistes tirdzniecībai daudzpusējā līmenī un līdztekus PTO; uzsver, ka ir svarīgi, lai tiktu ievēroti ES datu aizsardzības noteikumi; pilnībā pievienojas paziņojumam, ka regulatīvā sadarbība, savstarpēja standartu atzīšana un harmonizācija ir labākais veids, kā risināt digitālās ekonomikas izaicinājumus;

20.  vērš uzmanību uz to, ka Eiropas pakalpojumu sniedzējiem raksturīga augsta konkurētspēja ārvalstīs; aicina Komisiju tirdzniecības sarunās panākt pakāpenisku un savstarpēju pakalpojumu liberalizāciju un lielākas pārredzamības un regulējuma un normu paredzamības politiku, lai jaunattīstības valstu pilsoņiem un uzņēmējiem būtu pieejams plašāks pakalpojumu klāsts, dažus no kuriem varētu nodrošināt augsti konkurētspējīgie Eiropas pakalpojumu sniedzēji;

21.  aicina risināt sarunas — tirdzniecības nolīgumu ietvaros vai vienlaikus ar tiem — par speciālistu, darba ņēmēju un studentu lielāku mobilitāti un par savstarpēju profesionālās kvalifikācijas atzīšanu; aicina Komisiju nodrošināt, ka šādi pasākumi atbilst principiem, kas izklāstīti Pakalpojumu direktīvā, jo īpaši tās 16. pantā; aicina Komisiju informēt Parlamentu par pašreizējo situāciju Zilās kartes direktīvas īstenošanā un to, vai tā darbojas praksē;

22.  mudina izmantot un radīt turpmākus starptautiskus tehniskos standartus, kas balstītos uz ietekmes novērtējumiem, un pielikt visas pūles, lai nodrošinātu, ka mūsu tirdzniecības partneri pilnībā iesaistās starptautiskajās standartizācijas organizācijās; tomēr neuzskata, ka kopēja starptautiskā standarta neesamībai attiecīgā gadījumā būtu jākavē savstarpēja līdzvērtības atzīšana vai centieni pieņemt kopējus transatlantiskos tehniskos standartus;

23.  uzsver, ka līdzās dalībvalstu muitas un tirgus uzraudzības iestāžu sadarbības uzlabošanai ir nepieciešama digitālā muitas kontroles sistēma, lai paātrinātu preču nosūtīšanu un cīnītos pret viltošanu īpaši pasaules mēroga piegādes ķēdēs, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu kontroli un patērētāju aizsardzību attiecībā uz ievestajām precēm un pakalpojumiem; atbalsta Komisijas iniciatīvu stiprināt starptautisko sadarbību muitas jomā un mudina Komisiju un dalībvalstis kopīgi strādāt pie tā, lai nepieļautu intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpuma preču ievešanu ES un lai panāktu IĪT ievērošanu visās tirdzniecības partnervalstīs;

24.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt inovāciju un kvalitāti kā Eiropas preču pievienoto vērtību; norāda, ka ģeogrāfisko norāžu atzīšana tirdzniecības nolīgumos būtu jānosaka par prioritāti;

25.  atzinīgi vērtē Komisijas pasākumus korupcijas apkarošanai starptautiskajā tirdzniecībā;

26.  aicina Komisiju un dalībvalstis nopietni apsvērt vienota ES muitas dienesta izveidi, lai visā ES muitas teritorijā varētu efektīvāk piemērot muitas noteikumus un procedūras;

27.  uzsver, ka ES jaunā tirdzniecības stratēģija nevar aprobežoties tikai ar jaunu sarunu sākšanu, bet ar to arī ir jānodrošina jau noslēgtu nolīgumu pienācīga īstenošana un jāapkaro jaunu nepamatotu ar tirdzniecību nesaistītu barjeru noteikšana starp ES un tās tirdzniecības partnervalstīm, ar kurām tiek ierobežota uzņēmumu pilnvērtīga piekļuve ārvalstu tirgiem;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Antanas Guoga, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Marlene Mizzi, Robert Rochefort, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Edward Czesak, Julia Reda, Dariusz Rosati, Lambert van Nistelrooij, Sabine Verheyen, Kerstin Westphal


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ATZINUMS (7.6.2016)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā

(2015/2105(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Esther Herranz García

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) kopš tās ieviešanas 1962. gadā ir bijusi Eiropas politikas pīlārs; atgādina, ka jau kopš KLP izveides ES ir pieprasījusi ievērot Kopienas priekšrokas principu, kas nozīmē, ka priekšroka tiek dota produktiem no dalībvalstīm;

2.  norāda, ka ES kopējā lauksaimniecības politika atšķiras no citu pasaules valstu nozīmīgākajiem lauksaimniecības politikas virzieniem, saskaņā ar kuriem lauksaimniecības atbalsts ir tieši saistīts ar cenām vai ražošanas apjomu un pēc būtības ir pretciklisks; uzskata, ka šajos apstākļos ir svarīgi apspriest lauksaimniecības brīvās tirdzniecības nolīgumus, kuros netiek destabilizēta Eiropas lauksaimniecības un lauku nozare;

3.  uzsver, ka lauksaimniecības produktu tirdzniecībai un lauksaimniecības pārtikas nozarei ir būtiska loma, veicinot ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu, jo īpaši lauku apvidos, uzsver, ka Savienības lauksaimniecības nākotnei ir būtiski veikt ieguldījumus šajā nozarē un veicināt ES kā galvenās globālā tirgus dalībnieces nostāju;

4.  apzinās, ka ES lauksaimniekiem nākotnē gaidāmi lieli izaicinājumi, un uzskata, ka tāpēc neaizvietojama ir stabila kopēja Eiropas sistēma ES lauksaimnieku atbalstam ar KLP, ar ko sekmētu ieguldījumus un izaugsmi lauksaimniecības pārtikas nozarē;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā „Tirdzniecība visiem” iekļauto atsauci uz lauksaimniecības pārtikas rūpniecības nozari kā tādu nozari, kurā izšķiroša nozīme ir eksporta iespējām un kas būtu aktīvi jāsekmē ar jaunu Kopienas tirdzniecības un ieguldījumu stratēģiju;

6.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt lielāku saskaņotību starp pasākumiem, kas ierosināti kā daļa no Savienības jaunās tirdzniecības stratēģijas, un pasākumiem, kas pieņemti kā daļa no KLP, lai garantētu pienācīgus ieņēmumus lauksaimniekiem un saglabātu tādu Eiropas ražošanas modeli, kurā tiek respektēta vide, dzīvnieki, pārtikas nekaitīgums un reģionālais līdzsvars; atgādina, kā jau tika uzsvērts Parlamenta 2015. gada 8. jūlija rezolūcijā par TTIP, par nepieciešamību garantēt Eiropas lauksaimniecības modeļa ekonomisko un sociālo dzīvotspēju;

7.  pauž nožēlu, ka paziņojumā “Tirdzniecība visiem” netiek skaidri atzīts lauksaimniecības nozares daudzfunkcionālais raksturs un īpašie jutīgie aspekti, kas kā izšķirošais elements ir jāņem vērā ES tirdzniecības politikas izstrādē;

8.  uzskata, ka jauno tirgu atvēršanai ES lauksaimniecības produkcijai, piemēram, piena produktiem, gaļai un dzīviem dzīvniekiem, un augļiem un dārzeņiem, ir būtiska nozīme pašreizējās lauksaimniecības krīzes kontekstā; uzsver, ka jāapzina jauni noieta tirgi ar augstu pirktspējas potenciālu;

9.  mudina apspriest un apstiprināt tikai tos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumus ar trešām valstīm, kas ir līdzsvaroti un varētu nodrošināt īpašus aizsardzības pasākumus jutīgākajām nozarēm un pienācīgu aizsardzību visiem Eiropas lauksaimniecības ražotājiem; stingri atbalsta to nozaru izslēgšanu, kuras varētu izjust smagu ietekmi;

10.  uzskata, ka sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) ir jāaizstāv lauksaimniecības produktu izsekojamība un efektīvi izcelsmes noteikumi, tādējādi izvairoties no situācijām, kad šos noteikumus vājina citi ES BTN partneru un citu trešo valstu nolīgumi; šajā ziņā aicina Komisiju izslēgt jutīgos lauksaimniecības produktus no jebkādiem izcelsmes kumulācijas noteikumiem; atgādina Komisijai, ka BTN sarunu mērķis ir oriģinālo ES produktu un to ES BTN partneru produktu tirdzniecības atvieglošana;

11.  uzskata, ka ir jāņem vērā mazo lauksaimnieku un mazāk labvēlīgu apgabalu īpašie neizdevīgie apstākļi; uzskata, ka ES ir jāsaglabā savs iespaidīgais kvalitatīvu produktu ražotājas tēls; atbalsta to, ka pirms jebkādu jaunu brīvās tirdzniecības sarunu sākšanas būtu jārīko plašas apspriedes ar ieinteresētajām personām Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozarē;

12.  uzskata, ka BTN, kas tiks parakstīts ar Kanādu, un nolīgumi ar ASV un Mercosur, par kuriem pašlaik notiek sarunas, vai nolīgumi, kurus paredzēts noslēgt ar Austrāliju un Jaunzēlandi, atvērs ES tirgu pasaules konkurētspējīgākajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem un tiem, kuriem ir vislielākais eksporta potenciāls; tāpēc aicina Komisiju pienācīgi aizsargāt jutīgus lauksaimniecības produktus;

13.  atgādina, ka ASV joprojām ir lielākais ES lauksaimniecības produktu eksporta tirgus; aicina Komisiju nodrošināt, lai TTIP sarunās tiktu panākts augstiem standartiem atbilstošs vērienīgs, visaptverošs un līdzsvarots tirdzniecības un ieguldījumu nolīgums, kas veicina ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kā arī tirdzniecības plūsmu pieaugumu ES lauksaimniecības nozarei;

14.  uzskata, ka ir jāuzlabo lauksaimniecības pievienotā vērtība un jārīko veicināšanas kampaņas ar mērķi atvērt jaunus tirgus; īpaši uzsver, ka ir būtiski nostiprināt ES līmeņa kvalitātes shēmas, jo tās ES produktiem pasaules tirgū nodrošina vislabāko iespējamo tēlu, netieši dodot labumu visai Eiropas lauksaimniecībai kopumā;

15.  tomēr uzskata, ka ir būtiski sekmēt vietējo pieprasījumu, īpaši attiecībā uz augļu un dārzeņu patēriņu, jo 24 no 28 dalībvalstīm patēriņš nesasniedz Pasaules Veselības Organizācijas ieteikto 400 g dienas devu;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas reālo novērtējumu par pastāvīgo progresa trūkumu attiecībā uz Dohas Attīstības programmu (DAP); uzskata — pat ja daudzpusējas sarunas ir neaizvietojamas, ir skaidrs, ka DAP nav attaisnojusi Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozares cerības, neraugoties uz ES vienpusējām koncesijām, piemēram tām, kuras tika piešķirtas 10. ministru konferencē Nairobi; tāpēc aicina ES izstrādāt jaunu un efektīvāku stratēģiju daudzpusējām sarunām PTO;

17.  uzsver, cik nozīmīgi ES lauksaimniecības nozarei ir asociācijas nolīgumi/ padziļināti un visaptveroši brīvās tirdzniecības nolīgumi (DCFTA) ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, un aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami nodrošināt šo nolīgumu pilnīgu īstenošanu;

18.  uzskata, ka attiecībā uz tirdzniecības sarunām, kas tieši skar Eiropas lauksaimniecības intereses, būtu jāatzīst, ka visos lauksaimniecības aspektos vadošā loma ir komisāram, kurš atbildīgs par lauksaimniecību; uzskata, ka Eiropas Komisijā būtu jāievēro koleģialitātes princips, un par tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu nekad nevajadzētu pieņemt lēmumus, kas būtu pretrunā minētā komisāra novērtējumam par ES lauksaimniecības pamatinteresēm;

19.  uzsver, ka lauksaimniecība ir stratēģiski svarīgs politisks jautājums un ka uzturdrošība un visu eiropiešu dzīvesveids ir atkarīgs no lauksaimniecības, un ES tirdzniecības stratēģijai ir jābūt saskaņotai ar KLP mērķiem, kuri izklāstīti LESD 39. pantā; tādēļ neatbalsta jebkuras sarunas, kuras varētu apdraudēt Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozares ieguldījumu centienus un kurās Eiropas lauksaimniecību uzskata vienīgi par tirgošanās līdzekli; aicina Komisiju pārtraukt dod priekšroku rūpniecības un pakalpojumu interesēm salīdzinājumā ar lauksaimniecības interesēm;

20.  tāpat pauž nožēlu par situācijām, kad lauksaimnieki izjūt tādu politisko konfliktu sekas, kuru izcelsme nav saistīta ar lauksaimniecību;

21.  uzsver, ka daudzpusējo vai divpusējo sarunu rezultātā vai arī īstenojot autonomās shēmas, piemēram, VPS, var rasties tarifa koncesiju kumulatīvā efekta draudi; atgādina, ka 71 % ES lauksaimniecības pārtikas produktu importa jau tiek piemērots nulles tarifs;

22.  uzskata, ka tirdzniecības nolīgumos jāiekļauj drošības klauzulas, ko aktivizētu ar vienkāršotiem un elastīgiem mehānismiem;

23.  mudina Komisiju ievērot ārkārtēju piesardzību, sagatavojot vai pārskatot tirgus piekļuves piedāvājumus tirdzniecības sarunās, un izstrādāt stratēģiju jutīgo nozaru aizsardzībai; aicina šādus piedāvājumus sistemātiski balstīt uz izsmeļošu neatkarīgu izvērtējumu par to jauno tirdzniecības koncesiju ietekmi uz ES lauksaimniecības sektoru, kuras tiek piešķirtas trešām valstīm;

24.  atgādina, ka Komisijai ir jānāk klajā ar atsevišķu ietekmes novērtējumu katram priekšlikumam noslēgt tirdzniecības nolīgumu, kā arī jāveic analīze par ietekmi uz vietējiem un reģionāliem tirgiem; gaida ietekmes novērtējuma rezultātus par mūsu partneriem jau piešķirto dažādo jutīgo produktu kvotu (kuras tiek apspriestas vai plānotas) kumulatīvo ietekmi, kurus Komisija bija apsolījusi Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2016. gada 11. aprīļa sanāksmē;

25.  mudina Komisiju laikus nosūtīt savus konstatējumus Parlamentam un sagaidīt Parlamenta nostāju pirms jebkura tirdzniecības piedāvājuma pieņemšanas vai ierosināšanas, un grozīt vai atsaukt tirdzniecības piedāvājumus, kas jau ir iesniegti vai tiek sagatavoti, ja to ietekmes novērtējumā atklājas nelabvēlīgu seku rašanās jutīgiem produktiem; prasa, lai Komisija veiktu novērtējumu par ES atvēršanu globālajam lauksaimniecības produktu tirgum;

26.  uzsver, ka ES lauksaimniecības pārtikas nozare ir efektīva Savienības ekonomikas nozare, kas izceļas ar kvalitāti, daudzveidību un inovāciju ražošanā un dod vitāli svarīgu ieguldījumu uzturdrošībā;

27.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazu un vidēju lauksaimniecības uzņēmumu aizsardzībai gan sarunās par nolīgumiem, gan to ietekmes analīzē;

28.  uzskata, ka Komisijai ir jāsniedz Parlamentam skaidra un uzticama muitas informācija par precēm, ko ieved Savienībā, un ka šīs preces būtu jāuzrauga;

29.  uzsver, ka augstie Eiropas vides, pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku labturības un sociālo apstākļu standarti, kas atspoguļo mūsu sabiedrības vērtības un kurus pieprasa Eiropas patērētāji, ES lauksaimniekus nostāda ekonomiski neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar trešo valstu lauksaimniekiem, ņemot vērā trešo valstu ražošanas modeļus, ražošanas struktūru izmērus un parasti — zemākos standartus; uzskata, ka tirdzniecības nolīgumiem būtu jāsekmē dažādu tirdzniecības partneru godīga konkurētspēja, lai ES lauksaimnieki varētu pilnībā gūt labumu no tarifu koncesijām, nesaskaroties ar negodīgu konkurenci;

30.  uzsver, ka ir jāgarantē ES pārtikas nekaitīguma un vides standartu aizsardzība, piemērojot savstarpējības mehānismus un saglabājot tādas pamatvērtības kā piesardzības princips, ilgtspējīga lauksaimniecība un augsta līmeņa izsekojamība un produktu marķēšana; atzīmē, ka dzīvnieku labturības standarti starptautiskā līmenī ir ļoti atšķirīgi, un nosoda zemākā kopsaucēja izmantošanu tirdzniecības nolīgumos;

31.  uzsver, ka ir jāpastiprina importa kontrole uz robežām un ka produktiem un tirdzniecības apstākļiem valstīs, kas eksportē uz ES, ir vajadzīgas stingrākas Pārtikas un veterinārā biroja inspekcijas, lai nodrošinātu atbilstību Savienības noteikumiem;

32.  norāda, ka daudzās ES attīstītajās tirdzniecības partnervalstīs ir nepietiekama dzīvnieku labturības aizsardzība, piemēram, ASV nav federāla līmeņa tiesību aktu attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību pirms nokaušanas; pieprasa, lai Komisija dzīvnieku labturību iekļautu tirdzniecības jautājumu vidū visās pašreizējās un turpmākajās divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās, nosakot, ka visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko importē no attīstītajām valstīm, jāatbilst ES tiesību aktiem par dzīvnieku labturību, un produktiem, ko importē no jaunattīstības valstīm, jāatbilst līdzvērtīgiem standartiem;

33.  uzsver, ka tirdzniecības sarunās starp ES un trešām valstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš pesticīdu izmantošanai, jo īpaši dažādajām to izmantošanas pieejām, jo ES standarti, kas regulē pesticīdu izmantošanu, ir ievērojami stingrāki nekā trešās valstīs;

34.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka sarunās par nolīgumiem ar trešām valstīm netiek iekļauti noteikumi, kuri varētu mazināt vai vājināt pašreizējās garantijas, ko lauksaimniecības pārtikas nozarē Savienība sniedz patērētājiem, jo īpaši attiecībā uz tādu produktu izmantošanu, kuri iegūti no ĢMO vai klonēšanas;

35.  aicina lauksaimniecības produktu importu ES atļaut vien tad, ja importētie produkti atbilst Eiropas patērētāju aizsardzības, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības standartiem, kā arī minimālajiem sociālajiem standartiem;

36.  aicina Komisiju aizliegt tādu lauksaimniecības produktu importu, kurus sabiedrībai pārdod par cenām, kas ir zemākas par to faktiskajām ražošanas izmaksām, tādējādi novēršot jebkādu sociālo, ekonomisko un vides standartu pārmērīgu pazemināšanu;

37.  uzstāj, ka patērētājiem jāsniedz precīza informācija par tirgoto produktu īpašībām;

38.  ņemot vērā to, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes sniedz Eiropas lauksaimniecībai vienu no lielākajām konkurētspējas priekšrocībām un ka arī par trešo valstu produktiem var iesniegt pieteikumu aizsardzības piešķiršanai saskaņā ar ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes shēmu, mudina Komisiju arī turpmāk ieņemt šajā jautājumā stingru nostāju visās pašreizējās sarunās, tostarp sarunās par TTIP; turklāt uzskata, ka nevajadzētu parakstīt nevienu nolīgumu, kas neaizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

39.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar nesen noslēgtām vai vēl notiekošām tirdzniecības sarunām mūsu tirdzniecības partneri aizsargā tikai nelielu ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu klāstu; tādēļ prasa, lai Komisija izstrādā noteikumus, kas nodrošinātu visu ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu augsta līmeņa aizsardzību tādu trešo valstu tirgos, ar kurām tiek risinātas sarunas, paredzot arī piemērotus īstenošanas pasākumus;

40.  norāda, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība un atzīšana trešās valstīs potenciāli ir ļoti svarīga visai ES lauksaimniecības pārtikas nozarei, un uzskata, ka visos tirdzniecības nolīgumos būtu jāiekļauj aizsardzības pasākumi un darbības viltošanas apkarošanai;

41.  šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka tirdzniecības nolīgumā ar Kanādu vairāki svarīgi Eiropas līmenī aizsargāti nosaukumi tiek uzskatīti par ģenēriskiem vai daļēji ģenēriskiem; šajā sakarā mudina Komisiju tirdzniecības sarunās atbalstīt tās valstis, kas vēl nav ieviesušas ģeogrāfisko norāžu aizsardzības shēmas, lai izveidotu efektīvas sistēmas, kas būtu saderīgas ar esošo ES sistēmu;

42.  uzsver, ka visās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ir svarīgi panākt rezultātus saistībā ar veselības, fitosanitārajiem un citiem ar tarifiem nesaistītiem lauksaimniecības produktu tirdzniecības šķēršļiem, pievēršot īpašu uzmanību ES noteiktajām „sarkanajām līnijām“ aspektos, kuri var ietekmēt patērētāju veselību;

43.  uzsver, ka tirdzniecības sarunas nekādā gadījumā nedrīkst izmantot, lai mainītu ES tiesību aktus;

44.  uzsver, ka saistībā ar TTIP un citām pašreizējām sarunām par regulatīviem jautājumiem būtu jānostiprina plašāka starptautiskā sadarbība lauksaimniecības regulējuma jautājumos, un tai būtu labvēlīgi jāietekmē arī trešās valstis, jo īpaši jaunattīstības valstis;

45.  uzskata, ka ES būtu jāveicina inovācija, kas ļautu uzlabot produktivitāti, lai pielāgotos aizvien lielākajam pasaules iedzīvotāju skaitam, atbalstot iniciatīvas, kuras risina tādas problēmas kā klimata pārmaiņas un palīdz lauksaimniekiem pielāgoties dažādiem vides izaicinājumiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.6.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

2

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Paul Brannen, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Albert Deß, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Edouard Ferrand, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Giulia Moi, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Laurenţiu Rebega, Jordi Sebastià, Jasenko Selimovic, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Bas Belder, Franc Bogovič, Angélique Delahaye, Jean-Paul Denanot, Michela Giuffrida, Manolis Kefalogiannis, Norbert Lins, Stanislav Polčák, Annie Schreijer-Pierik, Tibor Szanyi, Hannu Takkula

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stanisław Ożóg


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.6.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

2

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Tiziana Beghin, Daniel Caspary, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Yannick Jadot, Ska Keller, Alexander Graf Lambsdorff, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Alessia Maria Mosca, Franck Proust, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Goffredo Maria Bettini, Agnes Jongerius, Sander Loones, Bolesław G. Piecha, Fernando Ruas, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Eider Gardiazabal Rubial, Jan Keller, Dominique Martin, Giulia Moi, Jozo Radoš, Dario Tamburrano, Hermann Winkler

Juridisks paziņojums - Privātuma politika