Procedūra : 2016/2032(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0222/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0222/2016

Debates :

PV 14/09/2016 - 19
CRE 14/09/2016 - 19

Balsojumi :

PV 15/09/2016 - 11.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0358

ZIŅOJUMS     
PDF 890kWORD 263k
29.6.2016
PE 576.834v02-00 A8-0222/2016

par finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma dažādības palielināšana kapitāla tirgu savienībā

(2016/2032(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Othmar Karas

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma dažādības palielināšana kapitāla tirgu savienībā

(2016/2032 (INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem(1),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. februāra rezolūciju par Eiropas Centrālās bankas 2014. gada pārskatu(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par kapitāla tirgu savienības izveidi(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(7),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem — efektīvāka un lietderīgāka ES finanšu nozares regulējuma un kapitāla tirgu savienības satvara ietekme un virzība uz šī satvara izveidi(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūciju par par ģimenes uzņēmumiem Eiropā(9),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa debates, pamatojoties uz mutisko jautājumu, ko PPE, S&D, ECR, ALDE un GUE/NGL vārdā uzdeva par MVU atbalsta faktora pārskatīšanu(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. decembra paziņojumu „Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” (COM(2011)0870),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 30. septembra paziņojumu „Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (COM(2015)0468),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumu „Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus” (2014/C 19/04),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos(11),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2015. gada decembra apsekojumu par MVU piekļuvi finansējumam eurozonā — 2015. gada aprīlis–septembris,

–  ņemot vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas 2015. gada decembra otro konsultatīvo dokumentu par standartizētās pieejas attiecībā uz kredītrisku pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 18. jūnija ziņojumu par 2002. gada 19. jūlija Regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu izvērtējumu (COM(2015)0301),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Kolektīvā finansēšana ES kapitāla tirgu savienībā” (SWD(2016)0154),

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju(12),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2014. gada jūlija ikmēneša biļetenu(13),

–   ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. janvāra paziņojumu „Pasākumu kopums nodokļu apiešanas novēršanai: turpmākā rīcība, lai nodrošinātu nodokļu faktisku uzlikšanu un nodokļu lielāku pārredzamību Eiropas Savienībā” (COM(2016)0023),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 30. novembra priekšlikumu regulai par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību,

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes ziņojumu par MVU un MVU atbalsta faktoru(14),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 22. jūlija paziņojumu „Sadarbība nodarbinātībai un izaugsmei — valstu attīstību veicinošo banku (VAVB) loma Investīciju plāna Eiropai atbalstīšanā” (COM(2015)0361),

–   – ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. novembra 2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu (COM(2015)0691),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0222/2016),

A.  tā kā mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar vidēju kapitālu ir liela nozīme Eiropas ekonomikā nodarbinātības un izaugsmes ziņā, MVU 2014. gadā Eiropas Savienībā nodrošinot 67 % no kopējās nodarbinātības, 71,4 % no nodarbinātības pieauguma un 58 % no pievienotās vērtības nefinanšu uzņēmējdarbības nozarē ES(15);

B.  tā kā Savienības tiesiskajā regulējumā pašlaik nav noteikta vienota un skaidra MVU definīcija, izņemot Grāmatvedības direktīvā minētās kategorijas „mazie uzņēmumi” un „vidējie uzņēmumi”;

C.  tā kā Eiropas MVU ir ļoti dažādi un ietver lielu skaitu mikrouzņēmumu, kuri bieži vien darbojas tradicionālajās nozarēs, kā arī aizvien lielāku skaitu nesen izveidotu jaunuzņēmumu un ātri augošu inovatīvu uzņēmumu; tā kā šie uzņēmējdarbības modeļi saskaras ar dažādām problēmām, un tādējādi to finansējuma vajadzības ir atšķirīgas;

D.  tā kā lielākā daļa Eiropas MVU darbojas galvenokārt tika savas valsts mērogā; tā kā faktiski ir salīdzinoši maz MVU, kuri iesaistīti pārrobežu darbībās ES līmenī, bet tādu MVU, kas eksportē ārpus ES, ir ārkārtīgi maz;

E.  tā kā 77 % apritē esošā MVU finansējuma ir nodrošinājušas bankas(16);

F.  tā kā būtu jāizveido iespējami plaša MVU finansēšanas bāze, lai katrā uzņēmuma attīstības posmā nodrošinātu MVU optimālu piekļuvi finansējumam; tā kā tas ietver atbilstīgu regulatīvo vidi visiem finansēšanas kanāliem, piemēram, banku finansējumam, kapitāla tirgus finansējumam, parādzīmēm, finanšu nomai, kolektīvajai finansēšanai, riska kapitālam, vienādranga aizdevumiem utt.;

G.  tā kā institucionālie ieguldītāji, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības, nododot un pārveidojot riskus, sniedz nozīmīgu ieguldījumu MVU finansēšanā;

H.  tā kā EBI savā MVU un MVU atbalsta faktoram veltītajā 2016. gada marta ziņojumā konstatēja, ka nav pierādījumu tam, ka MVU atbalsta faktors būtu sniedzis papildu stimulu aizdevumu izsniegšanai MVU salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem; tā kā EBI tomēr atzina, ka vēl ir pārāk ātri izdarīt kādus noteiktus secinājumus, jo tās novērtējums bijis visai ierobežots, it īpaši saistībā ar pieejamajiem datiem, samērā neseno MVU atbalsta faktora ieviešanu un to, ka notikumu attīstība pēdējā laikā varētu būt traucējusi noteikt MVU atbalsta faktora ietekmi un nav ļāvusi lielus uzņēmumus izmantot kā kontroles grupu; tā kā EBI tā vietā konstatēja, ka, kopumā, labi kapitalizētas bankas vairāk sniedz aizdevumus MVU un ka mazākiem un jaunākiem uzņēmumiem var rasties lielākas grūtības atmaksāt kredītu nekā lieliem un veciem uzņēmumiem; tā kā tā arī norādīja, ka likumdevējs ieviesa MVU atbalsta faktoru kā piesardzības pasākumu, lai neapdraudētu aizdevumu izsniegšanu MVU;

I.  tā kā, neraugoties uz to, ka nesen tika fiksēti zināmi uzlabojumi mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas jomā, šādu uzņēmumu finansēšanu krīze ietekmēja vairāk nekā lielo uzņēmumu finansēšanu, un tā kā MVU eurozonā ir saskārušies un joprojām zināmā mērā saskaras ar stingrākām bankas prasībām attiecībā uz nodrošinājumu(17);

J.  tā kā kopš pirmās apsekojumu kārtas par uzņēmumu piekļuvi finansējumam (Drošības un drošuma ĢD) „klientu atrašana” joprojām ir eurozonas MVU galvenais rūpju avots, savukārt „piekļuve finansējumam” uzskaitīto problēmu sarakstā ierindojas daudz zemāk; tā kā jaunākais apsekojums, publicēts 2015. gada decembrī, rādīja, ka ārējā finansējuma pieejamība MVU eurozonas valstīs ir ļoti atšķirīga; tā kā piekļuve finansējumam MVU sagādāja lielākas raizes nekā lieliem uzņēmumiem;

K.  tā kā valsts/reģionālām attīstību veicinošām bankām ir svarīga nozīme ilgtermiņa finansējuma veicināšanā; tā kā tās ir pastiprinājušas savas darbības ar mērķi līdzsvarot nepieciešamo aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu komercbanku sektorā; tā kā tām ir arī svarīga nozīme ES finanšu instrumentu īstenošanā ārpus Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības jomas;

L.  tā kā centieniem uzlabot MVU piekļuvi finansējumam nevajadzētu novest pie finanšu un regulējuma standartu pazemināšanas;

M.  tā kā Šveicē WIR Bank darbojas kā papildu valūtas sistēma, kas nodrošina atbalstu MVU galvenokārt viesmīlības, celtniecības, ražošanas, mazumtirdzniecības un profesionālo pakalpojumu nozarē; tā kā WIR piedāvā grāmatojumu noskaidrošanas mehānismu, kura ietvaros uzņēmumi var veikt savstarpējus pirkumus, neizmantojot Šveices frankus; tomēr, tā kā WIR bieži vien tiek izmantota kopā ar Šveices franku paralēlo valūtu darījumos; tā kā WIR ietvaros veiktā tirdzniecība veido 1–2 % no Šveices IKP; tā kā ir pierādīts, ka WIR pretcikliska IKP un vēl jo vairāk bezdarbnieku skaitam;

N.  tā kā ir ziņots, ka 2011. gadā pieņemtā direktīva par maksājumu kavējumu novēršanu 2015. gada aprīlī bija pareizi transponēta tikai 21 no 28 dalībvalstīm, lai gan noteiktais termiņš ir beidzies pirms diviem gadiem;

O.  tā kā 2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā Komisija brīdina, ka, no vienas puses, „izaugsme ir kļuvusi atkarīgāka no iekšējā pieprasījuma avotiem, jo īpaši — izteiktākas ieguldījumu atpelnīšanas” un, no otras puses, „lai gan patēriņš pēdējā laikā ir pastiprinājies, iekšzemes pieprasījums joprojām ir zems, daļēji saistībā ar vairākās dalībvalstīs vērojamo būtisko spiedienu samazināt aizņemto līdzekļu apjomu”;

P.  tā kā Padomes Direktīva 2004/113/EK aizliedz dzimumu diskrimināciju preču un pakalpojumu pieejamības jomā, tostarp attiecībā uz finanšu pakalpojumiem; tā kā ir konstatēts, ka piekļuve finansējumam ir viens no galvenajiem šķēršļiem, ar ko saskaras sievietes uzņēmējas; tā kā sievietes uzņēmējas savu darbību bieži vien sāk ar mazāku kapitālu, aizņemas mazāk un izmanto ģimenes palīdzību, nevis aizdevumus un pašu kapitāla finansējumu;

Daudzveidīgam MVU sektoram nepieciešams daudzveidīgs finansējums

1.  atzīst, ka dalībvalstu MVU, tostarp mikrouzņēmumi un un uzņēmumi ar vidēju kapitālu, ir daudzveidīgi to uzņēmējdarbības modeļu, lieluma, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, sociālekonomiskās vides, attīstības posma, finanšu struktūras, juridiskā statusa un atšķirīga uzņēmējdarbības apmācības līmeņa ziņā;

2.  atzīst problēmas, ar ko saskaras MVU, jo to finansēšanas nosacījumi un vajadzības dalībvalstīs un reģionos ir atšķirīgi, jo īpaši attiecībā uz pieejamā finansējuma apjomu un izmaksām, ko ietekmē konkrētiem MVU vai konkrētai valstij un reģioniem, kur tie veic uzņemējdarbību, raksturīgie faktori, tostarp ekonomiskā nestabilitāte, lēnā izaugsme un finansiālās nestabilitātes padziļināšanās; ņem vērā arī citas MVU aktuālas problēmas, piemēram, piekļuve patērētājiem; uzsver, ka kapitāla tirgi ir sadrumstaloti un to regulējums ES ir atšķirīgs, un ka panāktā integrācija krīzes dēļ ir daļēji zaudēta;

3.  uzsver, ka MVU ir nepieciešamas daudzveidīgas un uzlabotas publiskā un privātā finansējuma iespējas ne tikai to darbības sākumposmā, bet visā to darbības laikā, un norāda, ka ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģiskā pieeja, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības finansējumu; uzsver, ka piekļuve finansējumam ir svarīga arī attiecībā uz uzņēmējdarbības nodošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt MVU šajā procesā, tostarp — pirmajos to darbības gados; norāda, ka ir nepieciešama dažādota un pielāgota pieejas attiecībā uz regulējumu un saistībā ar atbalstāmajām iniciatīvām; norāda, ka nav universāli piemērojama finansēšanas modeļa, un aicina Komisiju atbalstīt plašu pielāgotu programmu, instrumentu un iniciatīvu klāsta izstrādi, lai atbalstītu uzņēmumus to izveides, attīstības un pārejas posmos, ņemot vērā to lielumu, apgrozījumu un finansējuma vajadzības; norāda, ka sieviešu vadītie uzņēmumi biežāk nekā vīriešu vadītie uzņēmumi darbojas pakalpojumu jomā un balstās uz nemateriāliem resursiem; norāda, ka zemais sieviešu īpatsvars MVU vadītāju vidū ir daļēji skaidrojams ar sarežģīto piekļuvi finansējumam; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumenta, kura mērķis ir veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas, izsniegto mikroaizdevumu saņēmēju vidū sieviešu un vīriešu proporcija 2016. gadā bija 60:40; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, lai tās programmas, kuru mērķis ir atvieglot MVU piekļuvi finansējumam, nenostādītu sievietes uzņēmējas nelabvēlīgākā stāvoklī;

4.  aicina Komisiju izvērtēt diskrimināciju, ar ko saskaras MVU, kurus vada citu neaizsargātu sabiedrības grupu pārstāvji;

5.  uzskata, ka daudzveidīga, labi reglamentēta un stabila finanšu pakalpojumu nozare, kas sniedz plašas, izmaksu ziņā lietderīgas un individuāli pielāgotas finansēšanas iespējas, vislabāk risina pašreizējās MVU finansējuma un reālās ekonomikas vajadzības, ilgtermiņā nodrošinot ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka šajā kontekstā ir svarīgi tradicionālie banku darbību modeļi, tostarp nelielas reģionālās bankas, uzkrājumu kooperatīvi un valsts iestādes; saistībā ar to norāda, ka vienlīdz liela uzmanība ir jāveltī tam, lai arī mikrouzņēmumiem un individuālajiem uzņēmējiem uzlabotu piekļuvi finansējumam;

6.  mudina MVU uzskatīt visu ES par vietējo tirgu un izmantot vienotā tirgus sniegtās iespējas savu finansējuma vajadzību apmierināšanai; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas par atbalstu MVU un jaunuzņēmumiem uzlabotā vienotajā tirgū un aicina Komisiju turpināt īpaši MVU piemērotu priekšlikumu izstrādi; uzskata, ka Eiropas jaunuzņēmumu iniciatīvai būtu jāsniedz atbalsts nelieliem inovatīviem uzņēmumiem, palīdzot tiem līdz brīdim, kad tie sāk saimniecisko darbību; šajā saistībā uzsver, cik svarīgi visā Savienībā ir nodrošināt noteikumu un procedūras konverģenci un īstenot Mazās uzņēmējdarbības aktu; aicina Komisiju uzraudzīt Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu, jo tās palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt fiziskus un regulējuma radītus šķēršļus; šajā kontekstā atzīst, ka inovācijas ir svarīgs virzītājspēks ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai ES un ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš inovatīviem MVU; uzsver, ka ES kohēzijas politika un ES reģionālais fonds varētu būt nozīmīgs MVU finansēšanas avots; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt koordināciju, saskanību un sinerģijas starp Eiropas instrumentiem un MVU atbalsta programmām, piemēram, ES struktūrfondiem un ieguldījumu fondiem; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt visaptverošu pieeju informācijas izplatīšanai par visām ES finansējuma iespējām; mudina dalībvalstis un Komisiju panākt ievērojamu progresu turpmākajā vienkāršošanas jomā, lai padarītu finansējumu MVU pievilcīgāku;

7.  atgādina, ka, lai nodrošinātu piekļuvi finansējumam, būtiska nozīme ir saskaņotākai tiesiskajai un uzņēmējdarbības videi, kas atbalsta laikā veiktus maksājumus komercdarījumos; šajā kontekstā norāda uz finanšu problēmām, kas skar MVU, un neskaidro situāciju, ar kuru saskaras piegādātāji un ko rada lielo uzņēmumu, valsts iestāžu un organizāciju novēlotie maksājumi; aicina Komisiju Maksājumu kavējumu direktīvas pārskatīšanas ietvaros izvērtēt īpašu pasākumu ieviešanu ar mērķi atvieglot maksājumu veikšanu MVU; aicina Komisiju publiskot tās ziņojumu par Maksājumu kavējumu novēršanas direktīvas īstenošanu, kura iesniegšana plānota 2016. gada 16. martā, un vajadzības gadījumā sagatavot jaunus priekšlikumus, lai samazinātu risku pārrobežu maksājumiem un naudas plūsmas traucējumu risku kopumā;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu atsākt darbu pie patiesa Eiropas tirgus izveides mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā, publicējot Zaļo grāmatu par mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem (2015. gads); aicina Komisiju veltīt īpašu uzmanību MVU īpatnībām un nodrošināt, lai pārrobežu darbības finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam;

9.  norāda, ka jaunuzņēmumiem un mikrouzņemumiem ir sarežģīti iegūt atbilstīgu finansējumu, kā arī uzzināt un izpildīt normatīvās finanšu prasības, jo īpaši izveides posmā; norāda uz valstu tiesību aktu saskaņotības trūkumu attiecībā uz MVU izveidi; mudina dalībvalstis turpināt centienus samazināt administratīvos šķēršļus un izveidot vienotus kontaktpunktus, kuros uzņēmējiem sniegtu visu informāciju par normatīvajām prasībām; šajā sakarībā mudina dalībvalstis, EIB un valstu attīstību veicinošās bankas sniegt informāciju par finansēšanas iespējām un aizdevumu garantijas sistēmām;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu apzināt nevajadzīgos šķēršļus, kas traucē finanšu nozarei finansēt reālo ekonomiku, jo īpaši MVU, tostarp arī mikrouzņēmumus; uzsver, ka finanšu nozarei viena no vissvarīgākajām iniciatīvām ir iniciatīva saistībā ar labi funkcionējoša Eiropas kapitāla tirgus izveidi; uzsver, ka ir svarīgi vienkāršot vai mainīt noteikumus, kuri izraisījuši nevēlamas sekas MVU vai kavē to attīstību; uzsver, ka likumdošanas vienkāršošanai nevajadzētu novest pie regulatīvo standartu pazemināšanas finanšu jomā, vienlaikus ļaujot vienkāršot tiesību aktus; turklāt uzsver, ka jaunu Komisijas priekšlikumu rezultātā nevajadzētu pieņemt sarežģītākus noteikumus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt ieguldījumus; uzskata, ka Eiropas pieejā attiecībā uz finanšu regulējumu un kapitāla tirgu savienību būtu pienācīgi jāņem vērā starptautiskās norises, lai novērstu nevajadzīgas atšķirības un atkārtošanos tiesību aktos un saglabātu Eiropas pievilcību starptautiskajiem ieguldītājiem; uzsver, ka Eiropas ekonomikai ir jābūt pievilcīgai liela apjoma ārvalstu tiešiem ieguldījumiem (ĀTI), tostarp ĀTI jaunos projektos, kas stimulē ne tikai kapitāla tirgus, bet arī privātā kapitāla nozari, kā arī riska kapitālu un ieguldījumus Eiropas rūpniecībā; turklāt uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu pieņemt MVU finansējuma atbalsta stratēģisko plānu, lai veicinātu to internacionalizāciju;

11.  atkārtoti norāda, ka pārskatītiem publiskā iepirkuma un koncesijas līgumu noteikumiem nebūtu jāapgrūtina publiskā iepirkuma tirgus pieejamība MVU un mikrouzņēmumiem;

12.  aicina Komisiju un Padomi pievērst lielāku uzmanību MVU bažām saistībā ar pieprasījumu, atbilstošāk to atspoguļot ieteikumos par eurozonas ekonomikas politiku, konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos un ex post novērtējumos par ieteikumu īstenošanu dalībvalstīs;

Banku aizdevumi MVU

13.  atzīst, ka banku aizdevumi parasti ir svarīgākais ārējais MVU finansējuma avots Savienībā, jo banku piešķirtais finansējums nodrošina vairāk nekā trīs ceturtdaļas no MVU finansējuma Savienībā, kamēr ASV tas veido mazāk nekā pusi, tādējādi padarot MVU ļoti neaizsargātus gadījumos, ka bankas ievieš stingrākus noteikumus attiecībā uz banku aizdevumu izsniegšanu; norāda, ka finanšu krīze veicināja banku finansējuma un banku aizdošanas nosacījumu fragmentāciju; pauž nožēlu, ka dažādās eurozonas valstīs vēl arvien pastāv atšķirīgi kredīta piešķiršanas nosacījumi MVU (kaut gan šīs atšķirības pakāpeniski samazinās), kas atspoguļo arī dažādo riska uztveri un ekonomiskos apstākļus; ņem vērā banku savienības ieguldījumu šīs fragmentācijas novēršanā; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Direktīvu 2004/113/EK un sadarboties ar finanšu nozari saistībā ar to pienākumu nodrošināt MVU pilnīgu un vienlīdzīgu pieeju banku piešķirtiem aizdevumiem; uzsver, ka finansējuma sniegšanā MVU liela un stratēģiska nozīme ir bankām, kuras pārzina konkrēto reģionu un vietējo situāciju, jo tās jau ilgstoši sadarbojas ar minētajiem uzņēmumiem; uzsver, ka labi attīstītu vietējo banku gadījumā tās ir bijušas efektīvas, izsniedzot aizdevumus MVU un novēršot zaudējumus; tāpēc uzsver vietējo banku attīstīšanas nozīmi;

14.  uzsver, ka, lai gan turpinās digitalizācija un rodas jauni finansējuma veidi, MVU piekļuves finansējumam kontekstā ir svarīgi, lai vietējā mērogā būtu pieejamas tradicionālās kredītiestādes, jo īpaši salās un arhipelāgos, kā arī attālos un perifēros reģionos;

15.  aicina bankas uzskatīt visu ES par savu iekšējo tirgu un izmantot vienotā tirgus potenciālu, lai piedāvātu finansējumu MVU, ietverot uzņēmumus, kuru domicils neatrodas dalībvalstī, kurā atrodas attiecīgās finanšu iestādes domicils;

16.  mudina Komisiju izvērtēt iespēju ieviest aizdevumu finansēšanas programmas, kuru ietvaros bankām būtu pieejami ECB līdzekļi, kas būtu paredzēti tikai aizdevumu piešķiršanai MVU; aicina Komisiju izvērtēt iespējas izstrādāt jaunas iniciatīvas ieguldījumu piesaistīšanai;

17.  uzsver valsts un reģionālo attīstību veicinošo banku un iestāžu būtisko ieguldījumu MVU sektora finansēšanā; atgādina par šo banku svarīgo nozīmi ESIF MVU „loga” kontekstā un par darbu, ko tās veic, lai iesaistītu dalībvalstis ESIF projektos; uzskata ESIF par svarīgu MVU nepieciešamā finansējuma avotu; uzskata, ka EIB/EIF būtu jāpastiprina centieni, lai nodrošinātu MVU kompetenci, kas nepieciešama, lai piekļūtu finansējumam un instrumentiem nolūkā veicināt kontaktus ar ieguldītājiem, piemēram, cita starpā Eiropas mecenātu fondu (European Angels Fund); aicina Komisiju novērtēt, kāda ir valsts/reģionālo attīstību veicinošo banku kā MVU ilgtermiņa finansējuma katalizatoru nozīme, un jo īpaši noteikt un izplatīt paraugprakses piemērus un mudināt dalībvalstis, kurās šādas struktūras pašlaik nepastāv, izveidot valsts/reģionālās attīstību veicinošās bankas, pamatojoties uz šādu paraugpraksi; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt iekļaujošu izaugsmi un nodrošināt uzlabotu koordināciju un saskaņošanu starp visām uz MVU vērstajām ES ieguldījumu politikas nostādnēm, tostarp ESIF, ES reģionālajiem fondiem un Eiropas Investīciju fondu (EIF);

18.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi arī palielināt banku spēju izsniegt aizdevumus MVU un palielināt to kompetenci aizdot MVU; norāda, ka finansēšana tikai no kapitāla tirgiem nenodrošinās MVU pietiekamu finansējumu un piemērotus finansējuma risinājumus, tostarp saistībā ar MVU piekļuvi kapitālam; norāda, ka kredīta avotu dažādošana nodrošinātu lielāku finanšu nozares stabilitāti;

19.  uzsver, ka spēcīga, stabila un elastīga banku nozare un kapitāla tirgu savienība ir priekšnosacījums, lai palielinātu MVU piekļuvi finansējumam; norāda, ka Kapitāla prasību regula (CRR) un Kapitāla prasību direktīva (CRD IV), un jo īpaši augstāks kapitāla līmenis un kvalitāte ir tieša atbildes reakcija uz krīzi un veido pamatu atjaunotai finanšu nozares stabilitātei; atzinīgi vērtē to, ka Komisija CRD pārskatīšanā par vienu no prioritātēm uzskata aizdevumu izsniegšanu MVU; ņem vērā to, ka Komisija pēta iespējas, kā visas dalībvalstis varētu gūt labumu no vietējām krājaizdevu sabiedrībām, uz kurām neattiecas bankām paredzētie ES kapitāla prasību noteikumi; uzsver, ka ir vajadzīgs piesardzīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām, nodrošinot gan finanšu stabilitāti, gan iespējas krājaizdevu sabiedrībām sniegt kredītu par konkurētspējīgām likmēm;

20.  norāda uz daudzajām normatīvajām prasībām, kas izvirzītas bankām, un to iespējami negatīvo ietekmi uz aizdevumu izsniegšanu MVU, vienlaikus atgādinot, ka šīs prasības tika ieviestas, reaģējot uz finanšu krīzi; uzsver vajadzību nepieļaut ziņošanas prasību divkāršošanu un vairākus ziņošanas kanālus, un plašākā nozīmē — kredītiestādēm, jo īpaši mazākām bankām, novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi (EBI) un vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) novērtēt bankām noteikto regulatīvo prasību ietekmi uz aizdevumu izsniegšanu MVU;

21.  norāda, ka aizdevumu izsniegšana MVU nebija šīs finanšu krīzes cēlonis; atgādina par abu likumdevēju lēmumu CRR/ CRD IV sistēmā ieviest MVU atbalsta faktoru un to, ka tas bija paredzēts, lai attiecība uz aizdevumu izsniegšanu MVU atstātu spēka prasības, kas atbilstu Bāzeles II nevis Bāzeles III kapitāla sistēmas līmeņiem; uzsver MVU atbalsta faktora nozīmi, lai saglabātu un palielinātu banku aizdevumu izsniegšanu MVU; ņem vērā EBI 2016. gada marta ziņojumu par MVU atbalsta faktoru; pauž bažas par šā faktora atcelšanas iespējami negatīvo ietekmi; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu saglabāt šo atbalsta faktoru, rūpīgāk to novērtēt un noskaidrot, vai nevajadzētu paaugstināt noteikto robežlielumu nolūkā vēl vairāk paplašināt MVU piekļuvi banku aizdevumiem; aicina Komisiju izpētīt atbalsta faktora atkārtotu kalibrēšanu, tostarp lielumu un robežlielumu, un iespējamo mijiedarbību ar citām normatīvajām prasībām, kā arī ārējos elementus, piemēram, ģeogrāfisko atrašanās vietu un sociālekonomisko vidi, lai palielinātu šā faktora iedarbību; aicina Komisiju izpētīt iespēju saglabāt šo faktoru pastāvīgi; aicina Bāzeles Banku uzraudzības komiteju (BCBS) atbalstīt MVU atbalsta faktoru un apsvērt iespēju samazināt kapitāla prasības riska darījumiem ar MVU;

22.  uzsver, ka viena no banku galvenajām priekšrocībām ir riska piesardzīga novērtēšana un kvalitatīvas informācijas novērtēšana, it īpaši sarežģītos MVU aizdevumu gadījumos; uzskata, ka banku sektorā būtu vēl vairāk jāstiprina zināšanas un informētība par MVU īpatnībām; uzsver tās kredītinformācijas konfidencialitāti, ko bankas saņem, novērtējot MVU kredītspēju;

23.  atzinīgi vērtē dažādās iniciatīvas, lai uzlabotu standartizētas un pārredzamas MVU kredītinformācijas pieejamību, jo šāda informācija spēj stiprināt ieguldītāju uzticību; tomēr uzsver, ka, pieprasot šādu kredītinformāciju, ir jāievēro proporcionalitātes princips;

24.  uzsver, ka proporcionalitāte ir viens no pamatprincipiem, kas ir saistošs Eiropas iestādēm, Eiropas uzraudzības iestādēm un VUM, izstrādājot un īstenojot regulas, standartus, pamatnostādnes un uzraudzības prakses; aicina Komisiju, vienojoties ar likumdevējiem, sniegt turpmākas norādes Eiropas uzraudzības iestādēm un ECB/VUM par proporcionalitātes principa piemērošanu un mudināt šo principu uzturēt, nepazeminot spēkā esošos regulatīvos standartus, bet dodot iespēju īstenot likumdošanas vienkāršošanu;

25.  uzsver priekšrocības, ko uzņēmējiem sniedz trešās personas garantijas, kas ietvertas aizdevuma nolīgumos; prasa, lai trešās personas garantijas tiktu vairāk ņemtas vērā, veicot kredītreitingu novērtējumu, kā arī saistībā ar prudenciāliem noteikumiem un uzraudzības praksēm;

26.  atgādina, ka kredītiestādēm pēc pieprasījuma jāsniedz MVU paskaidrojums par to reitinga lēmumiem; aicina Komisiju novērtēt šā noteikuma īstenošanu un stiprināt Kapitāla prasību regulas 431. panta 4. punktā izklāstītos noteikumus, kā arī mudināt sniegt atsauksmi MVU; ņem vērā Komisijas organizētās diskusijas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu šādu atsauksmju kvalitāti un atbilstību; norāda, ka šādas atsauksmes varētu būt sākumpunkts, lai rastu informācija avotus un padomus attiecībā uz ar bankām nesaistītu finansējumu;

27.  norāda, ka kredītreitingi ir svarīgs un dažkārt noteicošs elements lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem; vērš uzmanību uz to, ka dažās dalībvalstīs pastāv valsts centrālo banku pārvaldītas iekšējās kredītnovērtējuma sistēmas, lai novērtētu nodrošinājuma atbilstību, un tās sniedz MVU iespēju iegūt savas kredītspējas novērtējumu; aicina Komisiju, ECB un valstu centrālās bankas izpētīt, vai un kā šīs sistēmas iespējams izmantot, lai palīdzētu MVU piekļūt kapitāla tirgiem;

28.  aicina Komisiju un EBI sniegt vairāk norādījumu par pašreizējā pārskatīšanas darbību regulējuma īstenošanu; aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu pašreizējam iecietības režīmam attiecībā uz ienākumus nenesošiem kredītiem, atgādina, ka ienākumus nenesoši aizdevumi bankas bilancē kavē jaunu aizdevumu izsniegšanu, jo īpaši MVU; uzsver, ka, ieviešot de minimis ierobežojumu attiecībā uz nenozīmīgiem pārkāpumiem, varētu novērst nevajadzīgu un nepamatotu MVU kredītspējas samazināšanu; ņem vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejā notiekošo apspriešanos par nerezultatīvu riska darījumu un iecietības definīciju;

29.  norāda, ka ierobežojumi attiecībā uz banku iepirktām valdības obligācijām vai šo obligāciju svēruma palielināšana varētu palielināt kredīta izmaksas un konkurētspējas atšķirību ES, izņemot gadījumu, ja tas tiek veikts atbilstīgi konkrētiem nosacījumiem;

30.  ņem vērā ECB 2016. gada 10. martā pieņemtos pasākumus un jo īpaši jauno četru mērķtiecīgu ilgtermiņa refinansēšanas operāciju sēriju (TLTRO II), kas stimulēs bankas izsniegt aizdevumus reālajai ekonomikai; uzsver, ka ar monetārās politikas programmām vien nepietiktu, lai stimulētu izaugsmi un ieguldījumus, un ka tās ir jāpapildina ar atbilstošu fiskālo politiku un strukturālām reformām;

31.  uzsver, ka valsts iestādes ir nozīmīga alternatīva privāto banku sektoram, jo arī no tām MVU var gūt finanšu līdzekļus;

32.  aicina Komisiju ņemt vērā proporcionalitāti saistībā ar aizdevumu pirmstermiņa atmaksu ES, piemēram, robežvērtības noteikšanu MVU izmaksu ierobežošanai un labāku pārredzamību līgumos saistībā ar MVU;

Ar bankām nesaistīti MVU finansējuma avoti

33.  aicina dalībvalstis veicināt riska uzņemšanos un kapitāla tirgus kultūru; atkārtoti uzsver, ka MVU izglītošanai finanšu jomā ir ne tikai izšķirīga nozīme, lai palielinātu banku aizdevumus, bet arī lai veicinātu kapitāla tirgus risinājumu izmantošanu un pieņemšanu un mudinātu sievietes un jauniešus veidot un paplašināt savus uzņēmumus, sniedzot iespēju labāk novērtēt izmaksas, ieguvumus un saistītos riskus; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt skaidru finanšu informāciju; mudina dalībvalstis vidusskolas vecāko klašu un augstskolu mācību programmās iekļaut finanšu izglītības un uzņēmējdarbības ētikas pamatprincipus, tādējādi mudinot jauniešus iesaistīties MVU darbībā; aicina dalībvalstis un Komisiju palielināt MVU kompetenci finanšu jomā un uzlabot piekļuvi finanšu pārvaldības prasmēm un zināšanām, kā arī nodrošināt paraugprakses apmaiņu; tomēr norāda, ka šajā kontekstā atbildība gulstas arī uz pašiem MVU;

34.  uzsver priekšrocības, ko MVU sniedz noma, atbrīvojot uzņēmuma kapitālu papildu ieguldījumiem ilgtspējīgā izaugsmē;

35.  norāda, ka kapitāla tirgu savienība ir iespēja novērst trūkumus pašreizējā regulējumā un saskaņot pārrobežu regulējumu; norāda, ka gadījumos, kad banku aizdevumi nenodrošina MVU finanšu un uzņēmējdarbības vajadzības, rodas kapitāla vakuums; norāda, ka līdztekus pašreizējai kapitāla tirgu savienības un banku savienības izveidei ir jāatjauno centieni nodrošināt ES procesu un procedūru konverģenci un novērtēt spēkā esošo finanšu regulējuma sistēmu, jo īpaši tās ietekmi uz MVU un vispārējo makrofinansiālo un makroekonomisko stabilitāti; uzsver, ka šāds novērtējums būtu jāveic, ņemot vērā ieteikumus attiecībā uz ieviesto pasākumu praktiskumu; aicina Komisiju nodrošināt tādu atbilstošu un pielāgotu tiesisko regulējumu MVU paredzētā finansējuma piešķīrējiem, kas tiem nerada pārāk lielu slogu un nodrošina arī ieguldītāju uzticību; uzskata, ka visaptverošā un labi izstrādātā kapitāla tirgu savienībā visiem tirgus dalībniekiem ar vienādām pamatiezīmēm būtu jāpiemēro vienots noteikumu kopums, jānodrošina līdzvērtīga piekļuve finanšu instrumentu vai pakalpojumu kopai, kā arī vienlīdzīga attieksme, ja tie aktīvi darbojas tirgū; atzinīgi vērtē Komisijas kapitāla tirgu savienības rīcības plānu, kura mērķis ir nodrošināt MVU vienkāršāku piekļuvi dažādām finansējuma iespējām; uzsver, ka uz bankām un uz kapitālu pamatotiem finansējuma modeļiem vajadzētu būt savstarpēji papildinošiem;

36.  atgādina, ka piekļuve kapitāla tirgiem, piemēram piesaistītā un pašu kapitāla tirgos rada MVU ievērojamas izmaksas; uzsver, ka jāizstrādā samērīgs regulējums, kurā MVU būtu izvirzītas vienkāršākas un vieglāk izpildāmas informācijas atspoguļošanas un iekļaušanai biržas sarakstos izpildāmās prasības, lai novērstu dublēšanos un samazinātu to piekļuves izmaksas kapitāla tirgiem, tomēr neapdraudot ieguldītāju aizsardzību vai sistēmisko finanšu stabilitāti; norāda, ka pašlaik apspriestajā Komisijas priekšlikumā par jaunu prospektu regulu ir iekļauts minimālās informācijas sniegšanas režīms attiecībā uz MVU; norāda, ka regulējumam nevajadzētu radīt pārāk augstus šķēršļus, pārejot no vienas lieluma kategorijas citā vai, piemēram, no biržu sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem uz pārējiem; tādējādi uzskata, ka priekšroka būtu dodama pakāpeniskai pieejai, pakāpeniski nosakot stingrākas regulatīvās prasības; šajā saistībā norāda uz FITD II paredzētajiem MVU izaugsmes tirgiem un prasa nekavējoties ieviest šo instrumentu;

37.  uzsver, ka saistībā ar MVU finansējumu bankām, ieguldītājiem, uzraudzības iestādēm un citām ieinteresētajām personām ir svarīga attiecīgās informācijas pārredzamība, standartizācija un publiskā pieejamība, lai apzinātu riska profilu un pieņemtu pārdomātus lēmumus, kā arī samazinātu finansējuma izmaksas; uzskata, ka šī mērķa īstenošanā varētu būt lietderīga Eiropas datu bāzes izveide informācijas apkopošanai par MVU uzņēmējdarbības stratēģijām un finansējuma vajadzībām, kurā tie varētu brīvprātīgi ievadīt savus datus un tos atjaunināt; aicina Komisiju izvērtēt vienota MVU identifikācijas numura ieviešanu; vērš uzmanību uz to struktūru piedāvātajām iespējām, kas apvieno bankas un ārpusbanku dalībniekus, lai sniegtu atbalstu MVU; atzinīgi vērtē Komisijas MVU informēšanas stratēģiju, jo īpaši to, ka katrā dalībvalstī tiek noteiktas visatbilstīgākās atbalsta un padomdevēju jaudas MVU, kuri meklē alternatīvu finansējumu, un veicināta paraugprakses izplatīšana ES līmenī, kā arī pētītas iespējas atbalsta sniegšanai Eiropas informācijas sistēmām, kurās MVU tiek sameklēti atbilstīgi alternatīva finansējuma sniedzēji un otrādi;

38.  atgādina, ka grāmatvedības standarti ir svarīgi, jo tie nosaka, kā uzraudzītājiem un ieguldītājiem tiek sniegta informācija, jo uzņēmumiem piemērotais administratīvais slogs mainās atkarībā no piemērojamajiem grāmatvedības standartiem; ņem vērā notiekošās diskusijas par īpašu vienotu MVU grāmatvedības standartu izstrādes lietderību un gaida turpmāko šim jautājumam veltīto analīzi;

39.  uzsver iespējas, ko sniedz jaunas inovatīvas finanšu tehnoloģijas (FinTech), lai MVU saistītu ar iespējamajiem ieguldītājiem un otrādi; aicina Komisiju veicināt FinTech iniciatīvu attīstību un izpētīt iespējamos riskus un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saskaņotu ES tiesisko regulējumu, nekavējot inovāciju;

40.  uzsver, ka inovācija jāveicina, izmantojot aizdevumu platformas; mudina bankas uzskatīt šādu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu par iespēju; uzsver, ka alternatīvi finansējuma avoti ir risinājums jaunuzņēmumiem, sievietēm uzņēmējām un jo īpaši inovatīviem MVU; aicina Komisiju izpētīt nepieciešamību izveidot saskaņotu ES alternatīvu finansēšanas avotu sistēmu un izpētīt tās potenciālu, lai ES palielinātu šāda finansējuma veida pieejamību MVU; atgādina, ka, lai šī sistēma būtu efektīva, gan MVU, gan aizdevējam ir pilnībā jāapzinās ar šo finansējuma mehānismu saistītie riski/iespējas; norāda, ka dalībvalstīs spēkā esošie tiesību akti un noteikumi attiecībā uz kolektīvo finansēšanu ievērojami atšķiras, un nešķiet, ka tie būtu veicinājuši pārrobežu darbības; atzinīgi vērtē Komisijas veikto spēkā esošā kolektīvās finansēšanas regulējuma novērtējumu; atbalsta īstenoto pieeju attiecībā uz tirgus nepārtrauktu uzraudzību un likumdošanas norišu uzraudzību, kā arī to, lai veicinātu regulatīvo pieeju ciešāku saskaņošanu, apmainoties ar paraugpraksi un veicinot pārrobežu ieguldījumus; vienlaikus atgādina, ka nevajadzētu izstrādāt pārmērīgu regulējumu kolektīvās finansēšanas un vienādranga aizdevumu jomā, jo tas varētu kavēt to attīstību; aicina Komisiju atbalstīt jaunas platformas privātai pašu kapitāla finansēšanai, piemēram, mezazīnkapitālu un komerceņģeļus; aicina Komisiju iedrošināt privātpersonas piešķirt drošus aizdevumus uzņēmumiem, izmantojot vienādranga aizdevumus vai mazo ieguldītāju obligācijas; uzsver, ka ir jānodrošina, lai šīs jaunās finansējuma formas pilnībā atbilstu attiecīgajiem tiesību aktiem nodokļu un finanšu jomā, tādējādi nekļūstot par rīku, lai izvairītos no nodokļu nomaksas vai radītu finanšu nepārskatāmību; saistībā ar to uzsver vajadzību pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu;

41.  ņem vērā Komisijas priekšlikumus par regulējumu attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu un par prudenciālo prasību noteikšanu bankām; norāda, ka saistībā ar MVU vērtspapīrošanu ir iespējami gan riski, gan ieguvumi; norāda uz šo priekšlikumu iespējamo ietekmi uz banku aizdevumiem un ieguldījumiem MVU; uzsver pārredzamības nepieciešamību attiecībā uz pastāvošajiem riskiem un nepieciešamību uzlabot finanšu sistēmas stabilitāti;

42.  norāda, ka valstu tiesiskā regulējuma neviendabīgums attiecībā uz maksātnespēju un ar to saistītā tiesiskā nenoteiktība ir viens no šķēršļiem pārrobežu ieguldījumu veikšanai MVU un jaunuzņēmumos; uzskata, ka vienkāršoti un saskaņoti noteikumi šajā jomā palīdzētu jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un MVU un uzlabotu ES uzņēmējdarbības vidi; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu risināt šo problēmu, izstrādājot tiesību aktu priekšlikumu, kā norādīts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, un gaida šo turpmāko priekšlikumu; uzskata, ka Komisijai vajadzētu apsvērt dažādus ES maksātnespējas regulējuma variantus un sniegt ieteikumus dalībvalstīm, lai tā varētu pieņemt vai īstenot tiesisko regulējumu efektīviem un pārredzamiem maksātnespējas režīmiem un savlaicīga pārstrukturēšanas procesa nodrošināšanai, kā arī novērst MVU piemēroto administratīvo un regulatīvo slogu saskaņā ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem;

43.  uzsver riska kapitāla un riska kapitāla finansējuma potenciālu, jo īpaši attiecībā uz biržas sarakstos neiekļautajiem jaunuzņēmumiem un inovatīviem MVU; norāda, ka šie tirgi ES nav pietiekami attīstīti; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pārskatīt tiesību aktus attiecībā uz Eiropas riska kapitāla fondu (EuVECA) un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu (ESUF); turklāt uzsver, ka Komisijai ir steidzami jārisina dalībvalstīs vērojamā sadrumstalotības problēma visā Eiropas ieguldījumu fondu nozarē;

44.  uzsver uzņēmumu ienākuma nodokļa un ienākumu nodokļa struktūras, kā arī iespējamu nodokļu atvieglojumu ietekmi uz MVU iekšējās finansēšanas spēju; vērš uzmanību uz to, ka daudzās dalībvalstīs nodokļu uzlikšana MVU un dažiem starpvalstu uzņēmumiem krasi atšķiras, tādējādi negatīvi ietekmējot MVU konkurētspēju un ievērojami samazinot efektivitāti MVU finansēšanai no dažādiem avotiem; norāda, ka dažu starptautisku uzņēmumu īstenotu negodīgu nodokļu prakšu dēļ MVU tiek piemēroti par 30 % lielāki nodokļi nekā tad, ja nodokļu prakses būtu godīgas, un tas attiecīgi ietekmē MVU iekšējo finansēšanas spēju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai, kura mērķis ir panākt vienkāršāku, efektīvāku un godīgāku nodokļu sistēmu ES; norāda, ka dalībvalstīm vajadzētu censties nodrošināt godīgu, efektīvu un pārredzamu nodokļu sistēmu, kas piesaista finansējumu un ieguldījumus, lai radītu labākas MVU izveides un izaugsmes iespējas; uzsver vajadzību ieviest MVU piemērojamus atbrīvojumus finanšu jomā, jo īpaši to sākotnējā pastāvēšanas posmā, lai sniegtu tiem iespēju nodrošināties ar pietiekamu līdzekļu apjomu turpmākajiem dzīves cikla posmiem; uzsver, ka ir vajadzīga nodokļu politika, kas samazina vispārējo nodokļu slogu un paredz zemākus nodokļus strādājošajiem un uzņēmumiem; uzsver, cik svarīgi ir risināt jautājumu par nodokļu radīta stimula izvēlēties aizņēmuma finansējumu dalībfinansēšanas vietā;

45.  norāda, ka tiešais valsts atbalsts, kas nekropļo konkurences sniegtos ieguvumus, dažkārt ir vajadzīgs, lai nodrošinātu jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un MVU vajadzīgos līdzekļus, jo īpaši gadījumos, kad sociālekonomiskie apstākļi liedz piekļuvi citam finansējuma avotam; uzsver pārredzamības nozīmi saistībā ar valsts shēmām un valsts atbalsta ieguldījumu veikšanu MVU, kā arī jaunu iestāžu izveidi finansējuma piešķiršanai un ieguldījumiem;

46.  mudina dalībvalstis izvērtēt un pamatoties uz 1934. gadā Šveicē izveidotās WIR pieredzi, kuras pamatā ir kredīta klīringa asociācija starp MVU, ņemot vērā apstākli, ka stingrāku kreditēšanas nosacījumu vai likviditātes krīzes situācijās WIR sekmīgi darbojas kā makroekonomisks stabilizators;

47.  aicina Komisiju iesniegt Eiropas Parlamentam gada ziņojumu, aprakstot situāciju iniciatīvu īstenošanas jomā un to ietekmi uz MVU piekļuves uzlabošanu finansējumam Eiropā; aicina Komisiju iekļaut savu stratēģiskās virzības novērtējumu un attiecīgā gadījumā arī ieteicamās izmaiņas;

48.  aicina Komisiju veikt spēkā esošo instrumentu, piemēram, struktūrfondu, un citu attiecīgo programmu revīziju saistībā ar to nodrošinātā finanšu atbalsta MVU piemērotību, ņemot vēra noteiktos mērķus un attiecīgā gadījumā to darbības rezultātus, mazinot krīzes ietekmes uz MVU;

49.  atzīst, ka kultūras un radošajā nozarē pārstāvētajiem mikrouzņēmumiem un MVU ir aizvien lielākas vajadzības tādās jomās kā ieguldījumi, izaugsme, inovācija un nodarbinātība, kā arī šiem uzņēmumiem ir būtiska loma kultūras un valodu daudzveidības saglabāšanā un popularizēšanā;

50.  uzsver, ka pēc Komisijas “Apsekojuma par finansējuma pieejamību kultūras un radošajā nozarē” rezultātu publicēšanas 2013. gada oktobrī tika konstatēts, ka kultūras un radošās nozares uzņēmumiem ir milzīgas grūtības piekļūt kredītiem un ka trūkstošā finansējuma apmērs ir no EUR 8 miljardiem līdz EUR 13,3 miljardiem;

51.  uzsver, ka saskaņā ar Eurostat datiem 2014. gadā kultūras un radošajā nozarē tika nodarbināti 2,9 % ES darbaspēka, t. i., 6,3 miljoni cilvēku, un šis rādītājs ir salīdzināms ar banku un apdrošināšanas nozarē nodarbināto personu skaitu; turklāt uzsver, ka kultūras un radošās nozares īpatsvars Eiropas ekonomikā ir gandrīz 4,5 %, šajā nozarē darbojas ap 1,4 miljoniem mazo un vidējo uzņēmumu, radot un izplatot kultūras un radošo saturu visā Eiropā, un ka kultūras un radošajā nozarē nodarbinātība pastāvīgi ir pieaugusi kopš 2008. gada, un līdz ar to šī ir viena no visstraujāk augošajām Eiropas ekonomikas nozarēm, kas rada apmēram 4,2 % no ES IKP;

52.  atzīst, ka kultūra un inovācija ir izšķirīgi faktori, kas reģioniem palīdz piesaistīt ieguldījumus; uzsver — pastāv visai maza iespējamība, ka kultūras un radošajā nozarē tiks izmantoti ārzonu pakalpojumi, jo šajā jomā ir vajadzīgas īpašas kultūras un vēstures zināšanas, un līdz ar to tiek saglabātas daudzas ar tradicionālo mākslu un amatniecību saistītās darbvietas; uzsver, cik būtiski ir atbalstīt MVU, kas strādā mazākumtautību vai retāk lietotās valodās, jo tādējādi tiem aizsargāta un veicināta Eiropas kultūras un valodu daudzveidība, kā arī ir svarīgi atbalstīt jauniešu ierosinātus jaunuzņēmumu projektus, kas saistīti ar kultūras mantojumu un tā aizsardzību;

53.  uzsver, ka kultūras un radošās nozares padziļināta popularizēšana un ieguldīšana tajā sekmēs darbvietu radīšanu un palīdzēs apkarot jauniešu bezdarbu, ņemot vērā, ka ļoti daudz jauniešu studē šajā jomā; atzīmē, ka saskaņā ar nesen veiktu pētījumu kultūras un radošajā nozarē strādā vairāk 15–29 gadus vecu cilvēku nekā jebkurā citā ekonomikas nozarē (19,1 % no kopējā kultūras un radošajā nozarē nodarbināto skaita salīdzinājumā ar 18,6 % pārējās ekonomikas nozarēs)(18); mudina dalībvalstis veicināt kultūras un radošo prasmju apguvi un izveidot uzņēmējdarbības prasmju uzlabošanas tīklus, iesaistot tajos izglītības un apmācības sistēmas, radošus uzņēmumus un kultūras un mākslas iestādes, nolūkā attīstīt starpnozaru pieeju; mudina ES un dalībvalstis popularizēt risinājumus, ar ko iedrošinātu talanta un spēju izkopšanu kultūras un radošajā nozarē, piešķirot, piemēram, inovatīvas un elastīgas subsīdijas radošuma un inovācijas atbalstam un talanta izkopšanai;

54.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas 2013. gada apsekojumu kultūras un radošajā nozarē pastāv ļoti specifiski šķēršļi finansējuma saņemšanai, proti, šajā nozarē ir grūtāk piesaistīt kapitālu un ieguldījumus, jo pieejamā datubāze ir ierobežota, trūkst tūlītēji pieejamas informācijas par finansējuma avotiem, trūkst uzņēmējdarbības prasmju, pastāv atkarība no publiskām ieguldījumu shēmām un nav pietiekami apjomīgas informācijas dēļ tā, ka ir sarežģīti novērtēt riskus un nemateriālo īpašumu, tādu kā intelektuālā īpašuma tiesības;

55.  tāpēc uzsver, ka nolūkā uzlabot finansējuma pieejamību kultūras un radošajā nozarē ir vajadzīgi speciāli šai nozarei izstrādāti risinājumi, ar ko nodrošinātu finansējuma pieejamību, proti, ir jāuzlabo zināšanas par to, kā novērtēt īpašos riskus, ko rada materiālā nodrošinājuma nepietiekamība, atkarība no nemateriāliem aktīviem un tirgus pieprasījuma nenoteiktība digitālu pārmaiņu laikmetā; atzīmē, ka šādas zināšanas ir vajadzīgas gan mikrouzņēmumiem un MVU, gan finanšu iestādēm; uzsver, ka par nodrošinājumu var uzskatīt intelektuālā īpašuma tiesības; uzsver, cik būtiski ir Eiropas Savienībā leģislatīvo regulējumu saskaņot ar noteikumiem par nodokļiem un intelektuālo īpašumu, jo tādējādi vieglāk varētu piesaistīt ieguldījumus un finansējumu MVU, kas darbojas kultūras un radošajā nozarē;

56.  atzinīgi vērtē to, ka — lai arī novēloti — ir sākta programmas “Radošā Eiropa” garantiju mehānisma īstenošana, jo tas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar ko risināt samilzušo vajadzību pēc piekļuves aizdevumiem, lai finansētu inovatīvus un ilgtspējīgus projektus kultūras un radošajā nozarē, kas ietvertu mikrouzņēmumus, MVU, mazākas bezpeļņas apvienības un NVO, kā arī šis mehānisms ir viens no galvenajiem veidiem, kā radošajiem cilvēkiem garantēt nepieciešamo taisnīgo atalgojumu; atzinīgi vērtē integrētās apmācības shēmas iniciatīvu, ko garantiju mehānisms piedāvā baņķieriem un finanšu starpniekiem; stingri iesaka nepieciešamos pasākumus ieviest 2016. gada laikā, kā tas sākotnēji paredzēts Komisijas priekšlikumā; atgādina, ka saskaņā ar Komisijas ex-ante aplēsēm finansējuma iztrūkums varētu pārsniegt EUR 1 miljardu gadā un ka šo iztrūkumu veido zaudēto ieguldījumu summa, jo uzņēmumiem ar stabilām uzņēmējdarbības stratēģijām un labiem riska profiliem aizdevumu vai nu atsaka, vai arī šie uzņēmumi aizdevumu neprasa, jo tiem trūkst nodrošinājuma aktīvu;

57.  atzinīgi vērtē dalībvalstu ekspertu grupas publicēto jauno ziņojumu par finansējuma pieejamību kultūras un radošajā nozarē, kas sagatavots saskaņā ar atvērto koordinācijas metodi, un uzver, ka Komisijai ir jāīsteno ziņojumā izklāstītie ieteikumi, lai radītu efektīvākus un inovatīvākus instrumentus, kā arī sekmētu finansējuma pieejamību;

58.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 24, 22.1.2016., 2. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0069.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0200.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0063.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0268.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0004.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0006.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0290.

(10)

http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+CRE+20160413+ITEM-024+DOC+XML+V0//LV

(11)

OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.

(12)

OV L 124/36, 20.5.2003.

(13)

https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/art2_mb201407_pp79-97en.pdf.

(14)

EBA/OP/2016/04, 23.03.2016.

(15)

Komisijas gada ziņojums par Eiropas MVU 2014./2015. gadā.

(16)

ECB apsekojums par uzņēmumu piekļuvi finansējumam eurozonā — 2015. gada aprīlis–septembris.

(17)

ECB apsekojums par uzņēmumu piekļuvi finansējumam eurozonā — 2015. gada aprīlis–septembris.

(18)

Cultural Times — The first global map of cultural and creative industries, 2015. gada decembris.


PASKAIDROJUMS

Daudzveidīgam MVU sektoram nepieciešams daudzveidīgs finansējums

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un uzņēmumi ar vidēju kapitālu veido būtisku ES ekonomikas daļu. Tāpēc jautājums par MVU piekļuvi finansējumam jau ilgu laiku ir iekļauts politikas darba kārtībā.

MVU — salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem — piekļuve finansējumam krīzes laikā bija lielākā mērā ierobežota. To veicināja MVU lielā atkarība no banku aizdevumiem un krīzes izraisītā banku aizdoto līdzekļu īpatsvara samazināšana. Tādēļ kapitāla tirgu savienības iniciatīvā MVU finansēšanas iespēju dažādošana ir noteikta par vienu no tās prioritātēm.

Eiropas Savienībā ir ļoti daudz dažādu MVU veidu. Dažādās dalībvalstīs MVU atšķiras uzņēmējdarbības modeļa, lieluma, attīstības posma, finanšu struktūras un juridiskā statusa ziņā. Turklāt valstij raksturīgie faktori, tostarp ekonomiskie apstākļi, tādi strukturālie faktori kā tiesiskais regulējums un kultūras jautājumi, būtiski ietekmē finansējuma vajadzības un finansēšanas iespēju pieejamību. Visi minētie MVU un valstij raksturīgie faktori ietekmē ražīgumu, rentabilitāti, kā arī MVU riska profilu. Šāda dažādība arī ļoti sarežģī MVU finansēšanu. Ņemot vērā minētos daudzos faktorus, ir grūti novērtēt viena faktora ietekmi. Tas jāņem vērā, izstrādājot atbilstīgus politikas pasākumus nolūkā dažādot izmaksu ziņā efektīvas MVU finansēšanas iespējas.

Referents uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt MVU piekļuvi finansējumam visā to darbības laikā. Uzņēmējdarbības nodošana ir svarīgs process uzņēmuma attīstībā. Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai atbalstītu MVU, gatavojoties uzņēmējdarbības nodošanai. Viens no pasākumiem varētu būt arī nodokļu atvieglojumu piemērošana.

Banku aizdevumi MVU

Banku aizdevumi joprojām ir svarīgākais MVU finansējuma avots. Aizdevumu izsniegšana MVU bieži vien pamatojas uz ilgtermiņa attiecībām. Bankas, kuras pārzina reģiona un vietējos apstākļus, var vislabāk pielāgoties dažādu MVU īpašajām finansējuma vajadzībām. Bankām ir pieredze MVU kredītriska novērtēšanā, un novērtējuma pamatā tās var izmantot uzņēmuma kredītvēsturi. Tādēļ referents uzsver, ka pievēršanās banku aizdevumu iespēju risināšanai un banku aizdevumu veicināšana ir efektīvākais veids, kā nodrošināt un uzlabot MVU piekļuvi finansējumam. Referents atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot banku sistēmas spēju nodrošināt MVU vajadzīgo finansējumu.

Finanšu krīzes tiešās sekas bija par iemeslu tam, ka tika būtiski uzlabota un pastiprināta banku prudenciālā un uzraudzības sistēma, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti. Kapitāla prasību regula (CRR) un Kapitāla prasību direktīva (CRD IV) veido šā atjauninātā vienotā banku noteikumu kopuma pamatu.

Lai mazinātu iespējami negatīvās sekas MVU, tika ieviests tā dēvētais MVU atbalsta faktors. Kapitāla prasību regulas 501. pantā noteikts, ka kapitāla prasības kredītriskam saistībā ar riska darījumiem ar MVU reizina ar 0,7619. Šim faktoram ir svarīga nozīme, nodrošinot un veicinot banku aizdevumu izsniegšanu MVU. Patlaban tiek veikta šā noteikuma pārskatīšana, kas notiek plašākas CRR/CRD pārskatīšanas ietvaros, kuru veic Komisija sadarbībā ar EBI. Šajā pārskatīšanā vajadzētu novērtēt arī prasības attiecībā uz šā faktora lielumu un robežlielumu. Pārskatīšanā izdarītie secinājumi būtu jāizmanto par pamatu iespējamiem politikas pasākumiem. Referents uzsver atbalsta faktora nozīmi un uzskata, ka jāveic izpēte saistībā ar to, vai šo faktoru varētu saglabāt pastāvīgi.

Referents atzinīgi vērtē to, ka Komisija tās ierosinātajā kapitāla tirgu savienības iniciatīvā ir atzinusi banku finansējuma piešķiršanas MVU nozīmi. Referents uzskata, ka banku finansējums arī turpmāk būs lielākās daļas MVU primārā izvēle attiecībā uz finansējumu. Tomēr ir svarīgi dažādot finansējuma iespējas MVU, nodrošinot plašu izvēli.

Ar bankām nesaistīto MVU finansējuma avotu papildināšana

Referents atbalsta Rīcības plānā kapitāla tirgu savienības izveidei ietvertos priekšlikumus, lai MVU nodrošinātu labāku saikni ar dažādiem finansējuma avotiem. Tomēr MVU vēl aizvien saskaras ar daudziem šķēršļiem saistībā ar tirgus finansējuma un citu novatoriskāku finansēšanas līdzekļu izmantošanu. Tāpēc referents atbalsta Komisijas iniciatīvu izpētīt un novērtēt šķēršļus, ar kādiem saskaras MVU kapitāla tirgus līdzekļu piesaistē. Komisijas uzdevums ir laikus atbilstīgi novērst šos šķēršļus, pamatojoties uz rūpīgu analīzi.

Finanšu informācijas par MVU publiskai pieejamībai ir izšķirīga nozīme, lai tie sekmīgi piekļūtu kapitāla tirgum. Ieguldītājiem — neatkarīgi no tā, vai tās ir bankas, iestādes vai privātie ieguldītāji — ir jāspēj novērtēt savu ieguldījumu rentabilitāte un risks. Referents uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ziņošanas un informācijas prasību samērību attiecībā uz MVU, ņemot vērā gan MVU finansējuma vajadzības, gan ieguldītāju informatīvās vajadzības.

Vērtspapīrošana varētu palielināt banku spēju izsniegt aizdevumus MVU. Pēdējos gados ir sāktas dažādas iniciatīvas, lai atjaunotu vērtspapīrošanas tirgu. Atbalstu guva likumdošanas iniciatīva par vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (VPS) Eiropas vērtspapīrošanu.

Iekļaušana biržas sarakstos ir saistīta ar ievērojamām izmaksām, kas bieži attur MVU, lai pirmkārt kotētos biržas sarakstos. Līdztekus vienkāršākai MVU iekļaušanai biržas sarakstos risinājumu var sniegt tāda alternatīva kā publiskie piedāvājumi.

Kolektīvā finansēšana vai vienādranga aizdevumi varētu būt risinājums biržas sarakstos neiekļautajiem MVU. Tirgu sadrumstalotība dalībvalstīs varētu kavēt šo tirgu attīstību. Tādējādi referents uzskata, ka ir lietderīgi novērtēt ieguvumus, ko sniedz saskaņota ES sistēma. Tomēr iespējamos pasākumus šajā virzienā vajadzētu pamatot ar rūpīgu spēkā esošā ES un dalībvalstu regulējuma novērtējumu.

Jaunas finansējuma iespējas MVU var sniegt arī jaunu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošana. Rūpīgi jānovērtē, kāds finanšu regulējums varētu būt vajadzīgs, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības līmeni ieguldītājiem un finanšu stabilitāti.

Svarīgi ir palielināt MVU informētību par papildinošiem tirgus finansējuma avotiem. Referents uzskata, ka, pirmkārt, ir ļoti svarīgi, lai MVU saprastu, kādas ir šo bieži vien sarežģīto ārējā finansējuma veidu izmaksas, ieguvumi un saistītie riski. Tādēļ MVU kompetences palielināšana finanšu jomā ir priekšnoteikums tāda kapitāla tirgus izveidei, kurā uzņēmējs vēlas apsvērt kapitāla tirgus risinājumu izmantošanu.

Nodokļu sistēma būtiski ietekmē MVU iekšējās finansēšanas spēju. Referents uzsver, ka vienkārša un godīga nodokļu sistēma, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, ir labākais MVU attīstības nodrošināšanas veids. Viņš uzsver, ka ir svarīgi uzlikt nodokli ne vien uzņēmumiem, bet arī ienākumiem.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

saskaņā ar Reglamenta 56. panta 3. punktu

Paloma López Bermejo, Fabio De Masi, Rina Ronja Kari, Miguel Viegas, Marisa Matias, Matt Carthy, Dimitrios Papadimoulis

Eiropas MVU nodrošina vairāk nekā pusi Eiropas IKP, nodarbinot apmēram 75 miljonus darbinieku un veidojot būtisku saikni starp privāto ekonomiku un vietējo ražošanu.

To lieluma dēļ MVU neproporcionāli smagi ietekmē ekonomikas nestabilitāte un stagnācija. Tie ir ļoti jutīgi pret spiedienu, ko izdara privātie oligopoli, kuri dominē ražošanas un kredītu nozarē.

Tādas iniciatīvas kā kapitāla tirgu savienība saasinās problēmas, ar ko saskaras MVU, tostarp apgrūtinās piekļuvi finansējumam. Tas ir tāpēc ka tie pastiprinās ekonomikas finansializāciju, samazinot makroekonomikas stabilitāti un izaugsmi. Vēl tie vēl pārcels makroekonomikas riskus no lielajiem finanšu sistēmas dalībniekiem uz MVU, kuri kļūst atkarīgi no arvien sarežģītākajiem un neskaidrākajiem finanšu instrumentiem.

Mēs uzskatām, ka šīs MVU problēmas sakņojas tajās pašās neoliberālajās politikas nostādnēs, kas sagādā ciešanas strādniekiem visā ES. Tādējādi tie gūtu labumu no pieprasījuma atjaunošanās, ko veicinātu lielāki publiskie izdevumi, kā arī labākas algas un darba apstākļi. Tomēr, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam, ir jāierobežo finanšu nozares ietekme, stiprinot publiskās banku iestādes un regulējumu — tādējādi nodrošinot publisko kontroli pār finanšu nozari un skaidru saikni staro kredītu izsniegšanu un reālo ražošanu.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (23.5.2016)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma dažādības palielināšanu kapitāla tirgu savienībā

(2016/2032(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Zbigniew Kuźmiuk

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka gan Komisija, gan Eiropas Centrālā banka atzīst, ka finansējuma pieejamība ir otra nopietnākā problēma, ar ko saskaras MVU, un ka tāpēc ir izšķiroši svarīgi, lai ar ES budžeta palīdzību turpinātu atvieglot finansējuma un tirgu pieejamību MVU neatkarīgi no to juridiskā statusa un veicināt pietiekami diversificētus vērtspapīru kapitāla instrumentus visā Savienībā, jo tie ir nepieciešami uzņēmumu izaugsmei; uzsver, ka MVU kā Eiropas ekonomikas pamats lielā mērā veicina jaunu darbvietu radīšanu un izaugsmi visā ES;

2.  uzskata, ka finanšu tirgus darbībā pastāv būtiski traucējumi attiecībā uz kredītu piešķiršanu, it īpaši jaunāku un mazāku uzņēmumu finansēšanas gadījumos; uzskata arī, ka procentu likmju atšķirības dalībvalstīs joprojām ir pārāk lielas un līdz ar to ir apgrūtināta kredītu pieejamība MVU, it īpaši krīzes visvairāk skartajās valstīs, un uzskata, ka to vajadzētu novērst;

3.  atzīmē, ka banku aizdevumi joprojām ir viens no svarīgākajiem finansējuma avotiem Eiropas MVU, un tāpēc prasa nodrošināt spēcīgu un stabilu banku sektoru, lai palielinātu finansējuma pieejamību MVU; šajā sakarā atzinīgi vērtē MVU atbalsta faktoru, kas būtu pastāvīgi jāīsteno, nodrošinot, ka noteikumos tiek ievērots proporcionalitātes princips, un atzīst mazo vietējo banku īpašo lomu MVU finansēšanā;

4.  atzīmē, ka jaunie uzņēmēji un it īpaši sievietes saskaras ar papildu šķēršļiem finansējuma pieejamībā, un uzsver, ka būtu jādara vairāk, lai atraisītu viņu kā darbvietu radītāju un ekonomikas izaugsmes virzītāju potenciālu; uzskata, ka Komisijai savos ziņojumos Parlamentam tas būtu jāuzskata par veiksmes vai neveiksmes rādītāju;

5.  atzīmē, ka dalībvalstīs, kurās nav publisko investīciju banku, MVU var būt neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar valstīm, kurās darbojas publiskajam sektoram piederošas investīciju bankas, jo sabiedrības interešu izvērtēšana nav privāto banku prioritāte;

6.  atzinīgi vērtē COSME programmas kā pirmās īpaši MVU atbalstam paredzētās ES programmas ieviešanu un tās īstenošanas rezultātus; stingri uzskata, ka pašreizējās COSME programmai paredzētās apropriācijas, kā arī citām sekmīgi īstenotām ES finansējuma programmām, piemēram, MVU instrumentam vai InnovFin saistībā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, paredzētās apropriācijas būtu jāpalielina pašreizējās DFS atlikušajos gados, ko Parlaments pastāvīgi ir centies darīt; uzsver visām COSME programmas iedzīvotāju grupām, it īpaši jauniešiem, sievietēm un gados vecākiem uzņēmējiem, paredzēto sagatavošanas uzņēmējdarbībai, norādījumu sniegšanas un apmācības pasākumu lielo nozīmi dzimumu līdztiesības veicināšanā;

7.  atzinīgi vērtē to, ka ESIF trīs gadu laikā piesaistītās kopējās investīcijas EUR 75 miljardu apmērā, izmantojot Eiropas Investīciju fondu, tiks novirzītas MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, lai apmierinātu pamatotākās MVU finansiālās vajadzības; cieši uzraudzīs šī finansējuma radīto sviras efektu un tā ģeogrāfisko sadalījumu; atzīmē MVU daļas sekmīgo īstenošanu un attiecīgā gadījumā prasa pilnībā izmantot noteikumos paredzēto elastīguma klauzulu, lai palielinātu atvēlēto finansējumu; aicina Komisiju, izstrādājot turpmāk izmantojamos produktus, atrisināt jautājumu par nevienlīdzīgo ģeogrāfisko sadalījumu 28 ES dalībvalstīs;

8.  atzinīgi vērtē ESI fondu turpmāko atvēršanu MVU un jaunu konkrētiem mērķiem paredzētu shēmu izveidi kā ietekmi mazinošu pasākumu, kas atvieglo finansējuma pieejamību MVU; atgādina struktūrfondu finansējuma nozīmīgumu MVU, tostarp turpmāku privāto investīciju piesaistei; uzsver, ka dotācijas būtu jāsaglabā jomās, kurās tās ir izšķirīgi svarīgas un vajadzīgas, lai veicinātu inovāciju, attīstību un pētniecību, kam ir būtiska nozīme darbvietu radīšanā un Eiropas ekonomikas turpmākā sekmīgā attīstībā; atgādina struktūrfondu finansējuma nozīmi turpmāku privāto investīciju piesaistē MVU atbalstam mazāk attīstītos, nabadzīgākos un tālākos reģionos, it īpaši ES dienvidu un dienvidaustrumu reģiona dalībvalstīs, kurām nepieciešama lielāka uzmanība to augstāko aizdevuma procentu likmju dēļ;

9.  atbalsta to, lai Komisija plašāk izmantotu finanšu instrumentus, jo tas ir nepieciešams papildu investīciju piesaistīšanai no privātā un publiskā sektora un izšķiroši svarīgu mērķgrupu, tādu kā mikrouzņēmumi un MVU, sasniegšanai; aicina Komisiju vienkāršot finanšu instrumentu pieejamību mikrouzņēmumiem un MVU un nodrošināt tiem sagatavošanas pasākumus un konsultācijas uzņēmējdarbības un finanšu jomā;

10.  uzskata, ka būtu vēl vairāk jāvienkāršo un jāpadara elastīgāki noteikumi par šo instrumentu pieejamību MVU; aicina dalībvalstis un Komisiju šajā sakarā netaupīt pūliņus; aicina arī dalībvalstis, reģionālās iestādes un vietējās uzņēmējdarbības organizācijas izmantot pieejamos ES finansēšanas instrumentus, lai palielinātu MVU lietpratību finanšu jomā;

11.  uzskata, ka būtu jāveic pasākumi, lai pilnveidotu mazajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem paredzētos informācijas un apmācības kanālus par dažādajām tiem pieejamajām ES finansējuma saņemšanas iespējām, lai tie varētu iegūt informāciju par visiem finanšu instrumentiem, kas tiem ir pieejami no ES budžeta, piemēram, saistībā ar programmām „LIFE+” un „Radošā Eiropa” un finansējumu sociālo uzņēmumu veiktai sociālajai uzņēmējdarbībai, vai Eiropas Investīciju bankas instrumentiem, jo tie var nodrošināt konkrētākiem mērķiem paredzētu un MVU vajadzībām piemērotāku finansējumu, pamatojoties uz MVU darbības nozari; šajā sakarā atzinīgi vērtē finansējuma pieejamībai MVU veltītā portāla www.access2finance.eu izveidi;

12.  atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju konsultāciju centra izveidi, jo to var uzskatīt par Eiropas vārtiem uz investīciju atbalstu, taču uzskata, ka daudz kas vēl ir darāms, lai izstrādātu norādes un pilnveidotu atbalstu MVU, lai tie varētu piekļūt attiecīgajiem ES līdzekļiem;

13.  uzskata, ka gan ES, gan dalībvalstīm ir jāturpina pilnveidot un paplašināt Eiropas „komerceņģeļu” tīklus un dažādos veidus, kā palielināt kolektīvās finansēšanas potenciālu ES, lai nodrošinātu, ka šāda veida uzņēmumu izdzīvošana nav atkarīga tikai no banku finansējuma.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.5.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, José Manuel Fernandes, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Sophie Montel, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Urmas Paet, Paul Rübig, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Daniele Viotti, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georgios Kyrtsos, Andrej Plenković, Ivan Štefanec, Nils Torvalds

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Rainer Wieland


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (26.5.2016)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma dažādības palielināšana kapitāla tirgu savienībā

(2016/2032(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Marc Joulaud

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  Uzsver MVU (tostarp mikrouzņēmumu) būtisko nozīmi, jo tie ir mūsu ekonomikas mugurkauls, radot izaugsmi un nodarbinātību Eiropas reģionos, nodrošinot divas trešdaļas darbavietu privātajā sektorā un vairāk nekā pusi no visas ES uzņēmumu radītās pievienotās vērtības; uzsver, ka piekļuve finansējumam ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai nodrošinātu MVU izveidi, ilgtspējību, efektivitāti, konkurētspēju un izaugsmi, kā arī to piekļuvi pasaules tirgum; norāda, ka pašreizējās krīzes laikā un situācijā, ko raksturo budžeta ierobežojumi, spēcīga atkarība no bankām un cita starpā arī arvien mazāka investoru uzticība ir traucējušas finanšu ieguldījumus reālajā ekonomikā, jo īpaši ilgtermiņa ieguldījumus; šajā sakarībā uzsver, ka kohēzijas politika ir viens no galvenajiem atbalsta avotiem MVU un ir būtiska, lai stimulētu to ekonomisko darbību, attīstītu jaunus uzņēmumus, atbalstītu aktīvus uzņēmumus un uzlabotu uzņēmējdarbības prasmes un uzņēmējdarbības vidi;

2.  atgādina, cik nozīmīgi kvalitatīvas nodarbinātības radīšanā ir MVU un to potenciāls veicināt uz nākotni orientētas ekonomikas (tostarp aprites ekonomikas) nozares, jo MVU ievēro zaļā publiskā iepirkuma principus, ņemot vērā, ka šāds iepirkums ir piemērots līdzeklis minēto mērķu sasniegšanai; uzskata, ka inovācijas iespējas būtu jāatzīst un jāveicina kā ilgtspējīgas nodarbinātības iespējas;

3.  atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir dažādot finansējuma avotus un atvieglot piekļuvi finansējumam, izmantojot MVU paredzētas kredītu un garantiju shēmas, ņemot vērā to, ka daudzi ekonomiski nozīmīgi MVU strukturālu tirgus īpatnību dēļ nevar saņemt finansējumu no bankām vai citiem avotiem; uzskata, ka dalībvalstīs izmantotās procentu likmes joprojām ir diezgan atšķirīgas, un tas apgrūtina MVU piekļuvi kredītiem; uzsver nepieciešamību padarīt ES finansējumu pievilcīgāku MVU un uzlabot veidus, kā kapitāla tirgi finansē reālo ekonomiku, attīstot alternatīvas banku aizdevumiem; tādēļ uzskata, ka kapitāla tirgu savienības (KTS) iniciatīvām vajadzētu būt tā izstrādātām, lai tās MVU mazinātu kapitāla piesaistīšanas darījumu izmaksas, un ka tiesību aktu priekšlikumi, kas attiecas uz KTS, nedrīkstētu radīt pārmērīgu reglamentējošo slogu MVU vai ierobežot priekšrocības, kuras šī nozare varētu gūt no vienota kapitāla tirgus izveides;

4.  uzskata, ka gan ES, gan dalībvalstīm ir jāturpina pilnveidot un paplašināt Eiropas „biznesa eņģeļu” tīklus un jāpalielina kolektīvās finansēšanas potenciāls, lai nodrošinātu, ka MVU ilgtspējība nav atkarīga tikai no banku finansējuma; mudina Komisiju veicināt jaunu finanšu pakalpojumu sniedzēju izveidi, jo īpaši reģionālā līmenī, piedāvājot finanšu risinājumus jau esošiem, ka arī jaunizveidotiem uzņēmumiem; norāda, ka Komisijas priekšlikums regulai par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (COM(2015)0583), varētu veicināt to, ka MVU vieglāk un lētāk piesaista kapitālu kapitālu tirgos kā alternatīva banku aizdevumiem; norāda uz FinTech kā novatorisku finanšu tehnoloģiju, kas varētu uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, ļaujot ieguldītājiem un MVU labāk orientēties un identificēt mērķtiecīgākas un lietderīgākas partnerības;

5.  tomēr atgādina, ka banku aizdevumi parasti ir visnozīmīgākais ārējā finansējuma avots MVU un ka reģionālās un vietējās bankas (tostarp kooperatīvās bankas) un kredītiestādes ir galvenās MVU finansētājas, jo to rīcībā ir labākas zināšanas par vietējo un reģionālo ekonomiku un vienreizējas metodes, kas ļauj izvērtēt vietējo uzņēmumu kredītrisku; uzsver, ka uz bankām un uz kapitālu pamatotiem finansējuma modeļiem vajadzētu būt savstarpēji papildinošiem, vienlaikus izvairoties no daudzējādu normatīvo prasību izvirzīšanas un šķēršļu radīšanas kredītiestādēm, piemēram, mazām bankām; uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt MVU atbalsta faktora nozīmi, lai saglabātu un palielinātu banku aizdevumu izsniegšanu MVU, un aicina Komisiju izpētīt iespēju saglabāt šo faktoru pastāvīgi;

6.  atgādina, ka publisku un privātu pušu līdzāspastāvēšana rada problēmas un ka dažās dalībvalstīs intereses un vēlmes jau no paša sākuma nav saskaņotas, jo abām pusēm trūkst nepieciešamo zināšanu, un tādēļ norāda, ka šajos gadījumos vadošās iestādes nepārzina finanšu tirgu un tā mehānismus, bet privātā sektora ieinteresētās personas nav labi informētas par regulējumu, valsts atbalstu vai publisko iepirkumu;

7.  norāda, ka Eiropadome 2014. gada 20. un 21. martā atkārtoti uzsvēra, ka Eiropas rūpniecības konkurētspējas nostiprināšana bija galvenā prioritāte izaugsmes un nodarbinātības politikā, uzsverot, ka šīs princips ir jāiekļauj visās ES politikas jomās; aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus nodrošināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, atcelt nevajadzīgus administratīvos, juridiskos (piem., pretrunīgi norādījumi) un regulatīvos šķēršļus, veidot efektīvu publisko pārvaldi un mūsdienīgu infrastruktūru, atvieglot MVU iekļaušanu ražošanas kopās un sniegt efektīvu konsultatīvo atbalstu; uzsver, ka ir jānodrošina labāka koordinācija, saskaņotība un sinerģija starp visām ES ieguldījumu politikas nostādnēm, instrumentiem un programmām, kuras atbalsta MVU, piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi), „Apvārsnis 2020”, COSME, Erasmus +, LIFE, „Radošā Eiropa”, kā arī finansējums sociālo uzņēmumu veiktai sociālajai uzņēmējdarbībai, un dažādiem instrumentiem, ko Eiropas Investīciju banka piedāvā MVU; atzinīgi vērtē Investīciju plānu Eiropai (Junkera plāns) un vērš MVU uzmanību uz iespējām, ko piedāvā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), jo īpaši saistībā ar MVU sadaļu, tomēr tas nedrīkst aizstāt kohēzijas politiku, kas ir galvenais instruments MVU atbalstam ES, un tādēļ arī turpmāk vajadzētu papildināt ESI fondus;

8.  uzsver, ka MVU īpaši cieš no regulējuma sarežģītības un birokrātisma, ar ko jāsaskaras, cenšoties saņemt ESI fondu līdzekļus, tostarp administratīvajām izmaksām, kas nav samērojamas ar uzņēmuma lielumu, kā arī šķēršļiem savlaicīgai finansējuma pieprasījuma izskatīšanai un turpmākajiem maksājumiem; prasa būtiski vienkāršot šo procesu, pienācīgu uzmanību pievēršot nepieciešamībai cīnīties pret krāpšanu un kļūdām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē augsta līmeņa darba grupas kohēzijas politikas vienkāršošanai darbību; norāda, ka vietējām un reģionālām attīstības aģentūrām ir jāatvieglo MVU piekļuve pārstrukturētajiem instrumentiem; mudina Komisiju precizēt, kā vienlaicīgi darbojas noteikumi, kas reglamentē ESI fondu darbību, un valsts atbalsta noteikumi, jo īpaši gadījumos, kad sociālekonomiskie apstākļi neļauj piekļūt citam finansējuma avotam; atgādina, ka MVU bieži ir neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem attiecībā uz piekļuvi valsts atbalstam;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt visaptverošu pieeju informācijas izplatīšanai un sniegt konsultatīvo atbalstu saistībā ar visām ES finansējuma iespējām (tostarp banku savienību, kapitāla tirgu savienību un, ne mazāk svarīgi, arī ESI fondiem, iekļaujot nosacījumus par atbilstību un finansējuma piešķiršanu) Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī gan ieguldītājiem, gan uzraugiem, gan citām ieinteresētajām personām; uzsver, ka Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ir svarīgs informācijas avots MVU un jaunizveidotiem uzņēmumiem par to, kā izmantot ES finansējuma iespējas; atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto MVU informācijas stratēģiju;

10.  uzsver, cik svarīgi ir vākt datus par tirgus reakciju uz konkrētām izmaiņām (piemēram, jaunām pārvaldības izmaksām un maksām), lai atbalstītu turpmāko lēmumu pieņemšanu;

11.  norāda, ka ikviens MVU, neņemot vērā lielumu, ir citāds un pastāv daudzi faktori, kas nosaka šādu uzņēmumu finanšu vajadzības un to, cik viegli tie var saņemt finansējumu, piemēram, tas, kur tie darbojas (lielpilsētā, nelielā pilsētā, lauku teritorijā, attālā, reti apdzīvotā, pārrobežu, kalnu, nošķirtā vai tālākā reģionā vai uz salas), to juridiskā forma, sociāli ekonomiskā vide un finanšu struktūra, uzņēmējdarbības nozare, kurā tie darbojas, un sasniegtā attīstības pakāpe, jo īpaši uzņēmuma internacionalizācijas pakāpe; aicina Komisiju, dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās iestādes ņemt vērā šos faktorus, izstrādājot rentablus finansēšanas mehānismus, kuros jo īpaši tiek izmantota iespēja apvienot dotācijas un finanšu instrumentus un kuri ir piemēroti dažādām MVU kategorijām (piemēram, mikrouzņēmumiem, jaundibinātiem uzņēmumiem, strauji augošiem uzņēmumiem (scale-ups), ģimenes, amatniecības vai rūpniecības uzņēmumiem), neatkarīgi no dažiem no šo MVU veidiem uzliktā nodokļu sloga lieluma un ieguldītāju un banku vilcināšanās sniegt aizdevumu tiem;

12.  uzskata, ka finanšu tirgus darbībā pastāv būtiski traucējumi attiecībā uz kredītu piešķiršanu, it īpaši jaunu un mazu uzņēmumu finansēšanas gadījumos; atgādina par nepieciešamību pastiprināt centienus, lai novērstu dzimumu atšķirības, kā tas norādīts Mazās uzņēmējdarbības aktā, un veicināt sieviešu līdzdalību uzņēmumos, jaunizveidotos uzņēmumos un visās citās uzņēmējdarbības darbībās, jo īpaši tajās, kas saņem ESI fondu finansējumu; uzskata, ka ir būtiski veicināt lauku apvidos dzīvojošām sievietēm un jauniešiem paredzētus uzņēmējdarbību projektus, tādējādi palīdzot radīt darbvietas, paaugstināt ieņēmumus un novērst cilvēku aizplūšanu no laukiem;

13.  aicina Komisiju nākt klajā ar ziņojumu vai pētījumu par finanšu resursu izmantošanu dažādās Eiropas daļās, tostarp ar teritoriālo analīzi par katru valsti un analīzi par atšķirībām starp finanšu resursu pieejamību un apguvi mazāk attīstītajos reģionos, pārejas reģionos un vairāk attīstītajos reģionos;

14.  mudina, ņemot vērā augsto jauniešu bezdarba līmeni, veicināt uzņēmējdarbības garu jauniešu vidū, un tāpēc atgādina, ka ir jāpilnveido uz uzņēmējdarbību vērsta izglītība skolu un augstskolu mācību programmās atbilstoši pieejai saistībā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu; aicina dalībvalstis veicināt riska uzņemšanos un kapitāla tirgus kultūru; atkārtoti uzsver, ka MVU izglītošanai finanšu jomā un lietpratībai finanšu jomā ir izšķirīga nozīme, lai palielinātu kapitāla tirgus risinājumu izmantošanu un pieņemšanu, sniedzot iespēju labāk novērtēt izmaksas, ieguvumus un saistītos riskus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.5.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Rosa D’Amato, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Stanislav Polčák, Julia Reid, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Salvatore Cicu, Ivana Maletić, Miroslav Mikolášik, Sophie Montel, Dimitrios Papadimoulis, Tonino Picula, Maurice Ponga, Branislav Škripek, Davor Škrlec, Hannu Takkula, Damiano Zoffoli, Milan Zver


Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (3.6.2016)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma dažādības palielināšanu kapitāla tirgu savienībā

(2016/2032(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Luigi Morgano

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst, ka kultūras un radošās nozares mikrouzņēmumiem un MVU ir aizvien lielāka nozīme ieguldījumu, izaugsmes, inovācijas un nodarbinātības ziņā, kā arī šiem uzņēmumiem ir būtiska loma kultūras un valodu daudzveidības saglabāšanā un popularizēšanā;

2.  uzsver, ka pēc Komisijas “Apsekojuma par finansējuma pieejamību kultūras un radošajā nozarē” rezultātu publicēšanas 2013. gada oktobrī tika konstatēts, ka kultūras un radošās nozares uzņēmumiem ir milzīgas grūtības piekļūt kredītiem un ka trūkstošā finansējuma apmērs ir no EUR 8 miljardiem līdz EUR 13,3 miljardiem;

3.  uzsver, ka saskaņā ar Eurostat datiem 2014. gadā kultūras un radošajā nozarē tika nodarbināti 2,9 % ES darbaspēka, t. i., 6,3 miljoni cilvēku, un šis rādītājs ir salīdzināms ar banku un apdrošināšanas nozarē nodarbināto personu skaitu; turklāt uzsver, ka kultūras un radošās nozares īpatsvars Eiropas ekonomikā ir gandrīz 4,5 %, šajā nozarē darbojas ap 1,4 miljoniem mazo un vidējo uzņēmumu, radot un izplatot kultūras un radošo saturu visā Eiropā, un ka kultūras un radošajā nozarē nodarbinātība pastāvīgi ir pieaugusi kopš 2008. gada, un līdz ar to šī ir viena no visstraujāk augošajām Eiropas ekonomikas nozarēm, kas rada apmēram 4,2 % no kopējā ES IKP;

4.  atzīst, ka kultūra un inovācija ir izšķirīgi faktori, kas reģioniem palīdz piesaistīt ieguldījumus; uzsver — pastāv visai maza iespējamība, ka kultūras un radošajā nozarē tiks izmantoti ārzonu pakalpojumi, jo šajā jomā ir vajadzīgas īpašas kultūras un vēstures zināšanas, un līdz ar to tiek saglabātas daudzas ar tradicionālo mākslu un amatniecību saistītās darbvietas; uzsver, cik būtiski ir atbalstīt MVU, kas strādā mazākumtautību vai retāk lietotās valodās, jo tādējādi tiem aizsargāta un veicināta Eiropas kultūras un valodu daudzveidība, kā arī ir svarīgi atbalstīt jauniešu ierosinātus jaunuzņēmumu projektus, kas saistīti ar kultūras mantojumu un tā aizsardzību;

5.  uzsver, ka kultūras un radošās nozares padziļināta popularizēšana un ieguldīšana tajā sekmēs darbvietu radīšanu un palīdzēs apkarot jauniešu bezdarbu, ņemot vērā, ka ļoti daudz jauniešu studē šajā jomā; atzīmē, ka saskaņā ar nesen veiktu pētījumu kultūras un radošajā nozarē strādā vairāk 15–29 gadus vecu cilvēku nekā jebkurā citā ekonomikas nozarē (19,1 % no kopējā kultūras un radošajā nozarē nodarbināto skaita salīdzinājumā ar 18,6 % pārējās ekonomikas nozarēs)(1); mudina dalībvalstis veicināt kultūras un radošo prasmju apguvi un izveidot uzņēmējdarbības prasmju uzlabošanas tīklus, kas nolūkā attīstīt starpnozaru pieeju apvienotu izglītības un apmācības sistēmas, radošos uzņēmumus un kultūras un mākslas iestādes; mudina ES un dalībvalstis popularizēt risinājumus, ar ko iedrošinātu talanta un spēju izkopšanu kultūras un radošajā nozarē, piešķirot, piemēram, inovatīvas un elastīgas subsīdijas radošuma un inovācijas atbalstam un talanta izkopšanai;

6.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas 2013. gada apsekojumu kultūras un radošajā nozarē pastāv ļoti specifiski šķēršļi finansējuma saņemšanai, proti, šajā nozarē ir grūtāk piesaistīt kapitālu un ieguldījumus, jo pieejamā datubāze ir ierobežota, trūkst tūlītēji pieejamas informācijas par finansējuma avotiem, trūkst uzņēmējdarbības prasmju, pastāv atkarība no publiskām ieguldījumu shēmām un nav pietiekami apjomīgas informācijas dēļ tā, ka ir sarežģīti novērtēt riskus un nemateriālo īpašumu, tādu kā intelektuālā īpašuma tiesības;

7.  tāpēc uzsver, ka nolūkā uzlabot finansējuma pieejamību kultūras un radošajā nozarē ir vajadzīgi speciāli šai nozarei izstrādāti risinājumi, ar ko nodrošinātu finansējuma pieejamību, proti, ir jāuzlabo zināšanas par to, kā novērtēt īpašos riskus, ko rada materiālā nodrošinājuma nepietiekamība, atkarība no nemateriāliem aktīviem un tirgus pieprasījuma nenoteiktība digitālu pārmaiņu laikmetā; atzīmē, ka šādas zināšanas ir vajadzīgas gan mikrouzņēmumiem un MVU, gan finanšu iestādēm; uzsver, ka par nodrošinājumu var uzskatīt intelektuālā īpašuma tiesības; uzsver, cik būtiski ir Eiropas Savienībā leģislatīvo regulējumu saskaņot ar noteikumiem par nodokļiem un intelektuālo īpašumu, jo tādējādi vieglāk varētu piesaistīt ieguldījumus un finansējumu MVU, kas darbojas kultūras un radošajā nozarē;

8.  uzsver, ka ir jāpanāk labāka mijiedarbība starp ES un dalībvalstīm, lai sekmētu paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, un ierosina biežāk veikt datu analīzi, lai uzlabotu informētību un izpratni par ieguldījumiem un uzņēmējdarbības iespējām, ko piedāvā uzņēmumi kultūras un radošajā nozarē, piemēram, pasākumus, ar ko sekmē digitalizāciju;

9.  atzinīgi vērtē to, ka — lai arī novēloti — ir sākta programmas “Radošā Eiropa” garantiju mehānisma īstenošana, jo tas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar ko risināt samilzušo vajadzību pēc piekļuves aizdevumiem, lai finansētu inovatīvus un ilgtspējīgus projektus kultūras un radošajā nozarē, kas ietvertu mikrouzņēmumus, MVU, mazākas bezpeļņas organizācijas un NVO, kā arī šis mehānisms ir viens no galvenajiem veidiem, kā radošajiem cilvēkiem garantēt nepieciešamo taisnīgo atalgojumu; atzinīgi vērtē integrētās apmācības shēmas iniciatīvu, ko garantiju mehānisms piedāvā baņķieriem un finanšu starpniekiem; stingri iesaka nepieciešamos pasākumus ieviest 2016. gada laikā, kā tas sākotnēji paredzēts Komisijas priekšlikumā; atgādina, ka saskaņā ar Komisijas ex-ante aplēsēm finansējuma iztrūkums varētu pārsniegt EUR 1 miljardu gadā un ka šo iztrūkumu veido zaudēto ieguldījumu summa, jo uzņēmumiem ar stabilām uzņēmējdarbības stratēģijām un labiem riska profiliem aizdevumu vai nu atsaka, vai arī šie uzņēmumi aizdevumu neprasa, jo tiem trūkst nodrošinājuma aktīvu;

10.  atzinīgi vērtē dalībvalstu ekspertu grupas publicēto jauno ziņojumu par finansējuma pieejamību kultūras un radošajā nozarē, kas sagatavots saskaņā ar atvērto koordinācijas metodi, un uzver, ka Komisijai ir jāīsteno ziņojumā izklāstītie ieteikumi, lai radītu efektīvākus un inovatīvākus instrumentus, kā arī sekmētu finansējuma pieejamību;

11.  ierosina finansējuma trūkumu kultūras un radošajā nozarē kompensēt ar lielāku privātā sektora līdzdalību, un šajā ziņā ES būs vajadzīgs tiesiskais regulējums, ar ko Eiropas Savienībā paredzētu pārrobežu pamatkapitāla finansēšanas iespējas;

12.  uzskata, ka, ņemot vērā valsts finansējuma samazināšanu kultūras un radošajai nozarei, izšķirīga nozīme ir tam, lai ES un tās dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās pārvaldes struktūras un iestādes radītu priekšnosacījumus tiešai piekļuvei kapitāla tirgiem un patērētāju, radošo darbinieku, izplatītāju un izdevēju kopējo interešu vārdā paplašinātu kultūras un radošās nozares mikrouzņēmumiem un MVU pieejamo finanšu instrumentu klāstu ar jaunām un inovatīvām finansēšanas shēmām, tādām kā mikrokredīti, atmaksājamas dotācijas, kolektīvā finansēšana, komerceņģeļi, pašpalīdzības aizdevumi, nodokļu atvieglojumi, riska kapitāla piešķīrumi, riska kapitāls un valsts garantiju shēmu attīstība; atzīmē, cik būtiski ir apzināt, kādas ir inovatīva publiskā iepirkuma iespējas programmā “Apvārsnis 2020”, un jo īpaši paredzēt stimulus PPP (publiskā un privātā partnerību) veidošanai; uzsver, ka būtu jādara pieejama un viegli iegūstama informācija par pieejamajiem finansējuma avotiem;

13.  atzīmē, ka līdztekus spēju veidošanai specializēto zināšanu un aizsardzības pret kredītrisku jomā finanšu starpnieki pieteikumos Eiropas Investīciju fonda līdzekļu saņemšanai ierosinās veicināšanas plānus, lai palīdzētu finansēt ilgtspējīgus un inovatīvus projektus, ko iesnieguši mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, tostarp — saskaņā ar īpašiem nosacījumiem — kultūras valsts iestādes;

14.  atzinīgi vērtē Komisijas sākto projektu par kolektīvo finansēšanu kultūras un radošajā nozarē un atzīmē, ka saskaņā ar dalībvalstīs īstenoto kultūras un radošās nozares finanšu labu praksi politika un tiesiskie regulējumi būtu jāorientē uz kolektīvo finansēšanu, kura balstīta uz atlīdzināšanu un ziedojumiem, kas ir MVU visbiežāk izmantotās metodes radošajā nozarē;

15.  norāda, ka var darīt daudz vairāk, lai panāktu efektīvāku mijiedarbību starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citām 2014.–2020. gada plānošanas periodā iekļautajām Eiropas programmām, kas minētas Kopīgo noteikumu regulas(2) I pielikuma 4.6. un 6.4. punktā, jo īpaši attiecībā uz programmām Erasmus+ un “Radošā Eiropa”, un to varētu sasniegt, ja veiktu labāku informēšanu ES mērogā un dalībvalstīs un to reģionos apņēmīgāk īstenotu attiecīgos pasākumus;

16.  uzsver apmaiņas programmu lomu, jo īpaši arodizglītības un apmācības mobilitātes jomā, kas nodrošina sadarbību starp dažādiem uzņēmējdarbības sektoriem, veido saikni starp radošumu un uzņēmējdarbības prasmēm un sniedz dalībniekiem labāku izpratni par faktiskajām uzņēmumu vajadzībām; tāpēc prasa paplašināt finanšu iespējas, ko kvalitatīvu mobilitātes iespēju izmantošanas nolūkā varētu saņemt kultūras un radošās nozares MVU.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

30.5.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Mircea Diaconu, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Michaela Šojdrová

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato, Sylvie Goddyn, Ilhan Kyuchyuk, Ernest Maragall, Emma McClarkin, Hannu Takkula

(1)

Cultural TimesThe first global map of cultural and creative industries, 2015. gada decembris.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.); 1. pielikums: Vienots stratēģiskais satvars, ibid, 412. lpp.


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.6.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

8

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Esther de Lange, Fabio De Masi, Markus Ferber, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Barbara Kappel, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Philippe Lamberts, Olle Ludvigsson, Notis Marias, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Costas Mavrides, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Pirkko Ruohonen-Lerner, Alfred Sant, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Michael Theurer, Marco Valli, Cora van Nieuwenhuizen, Beatrix von Storch, Jakob von Weizsäcker, Pablo Zalba Bidegain, Marco Zanni, Sotirios Zarianopoulos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Cozzolino, José Manuel Fernandes, Ashley Fox, Ildikó Gáll-Pelcz, Sophia in ‘t Veld, Ramón Jáuregui Atondo, Syed Kamall, Krišjānis Kariņš, Paloma López Bermejo, Siegfried Mureşan, Michel Reimon, Antonio Tajani, Lieve Wierinck

Juridisks paziņojums - Privātuma politika