Procedūra : 2016/2038(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0223/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0223/2016

Debates :

PV 05/07/2016 - 10
CRE 05/07/2016 - 10

Balsojumi :

PV 06/07/2016 - 6.10
CRE 06/07/2016 - 6.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0310

ZIŅOJUMS     
PDF 1489kWORD 685k
29.6.2016
PE 580.528v02-00 A8-0223/2016

par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem

(2016/2038(INI))

Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE 2)

Līdzreferenti: Jeppe Kofod un Michael Theurer

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 1. PIELIKUMS. SATIKTO PERSONU SARAKSTS (KOMITEJAS SANĀKSMES, KOORDINATORI UN KOMANDĒJUMI)
 2. PIELIKUMS. DAUDZNACIONĀLĀS KORPORĀCIJAS UN BANKAS, KAS BIJA UZAICINĀTAS PIEDALĪTIES KOMITEJAS SANĀKSMĒS
 3. PIELIKUMS. RĪCĪBAS KODEKSA DOKUMENTI
 4. PIELIKUMS. ECON/TAXE PĒCPASĀKUMI
 ANNEX 5: REPORT AD HOC DELEGATION NICOSIA
 ANNEX 6: REPORT AD HOC DELEGATION WASHINGTON
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem

(2016/2038(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. un 13. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107., 108., 113., 115. un 116. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 2. decembra lēmumu par Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE 2) izveidi, pilnvarām, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu(1),

–  ņemot vērā Starptautiskā Pētnieciskās žurnālistikas konsorcija (ICIJ) atklājumus par nodokļu nolēmumiem un cita veida kaitējošu praksi Luksemburgā, kuri kļuvuši pazīstami ar nosaukumu LuxLeaks,

–  ņemot vērā Starptautiskā Pētnieciskās žurnālistikas konsorcija (ICIJ) atklājumus par ārzonas uzņēmumu izmantošanu, kuri kļuvuši zināmi kā “Panamas dokumenti”, un jo īpaši 2016. gada 9. maijā publicētos dokumentus,

–  ņemot vērā G7, G8 un G20 samitu par starptautiskajiem nodokļu jautājumiem secinājumus, jo īpaši Ise-Shima samitu, kas notika 2016. gada 26. un 27. maijā, un G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes, kas notika 2016. gada 14. un 15. aprīlī Vašingtonā, secinājumus,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 27. jūlijā pieņemto rezolūciju par Adisabebas rīcības programmu,

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2015. gada 30. novembra ziņojumu “G20/ESAO korporatīvās pārvaldības principi”,

–  ņemot vērā ECOFIN 2016. gada 8. marta secinājumus par informācijas apmaiņu nodokļu jomā attiecībā uz starptautisku uzņēmumu darbībām un par Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem, 2015. gada 8. decembra secinājumus par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem, nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, 2014. gada 9. decembra secinājumus par uzņēmējdarbības nodokļiem un 1997. gada 1. decembra secinājumus par nodokļu politiku, kā arī piezīmi par ECOFIN 2016. gada 22. aprīļa neoficiālajām apspriedēm par “Panamas dokumentiem”;

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 8. decembra direktīvu(2), ar ko groza Direktīvu par administratīvu sadarbību(3),

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai(4),

–  ņemot vērā Padomes 1977. gada 19. decembra Direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. martā pieņemto paziņojumu par turpmākiem kopīgiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta rezolūcijās ietvertajiem ieteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokļu politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā, kā arī par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (CbCR priekšlikums)(7),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu par pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai (ATAP), ko veido galvenais paziņojums(8), priekšlikums Padomes Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvai(9), priekšlikums Padomes direktīvai par Administratīvās sadarbības direktīvas(10) pārskatīšanu, ieteikums par nodokļu nolīgumiem(11) un pētījums par agresīvu nodokļu plānošanu(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2011)0121) un Parlamenta 2012. gada 19. aprīļa nostāju par to,

–  ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju 1997. gada 1. decembra rezolūciju par rīcības kodeksu uzņēmējdarbības nodokļu jomā(13) un Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) regulāros ziņojumus Padomei,

–  ņemot vērā nolīgumu par nodokļu pārredzamību, ko ES un Monako Firstiste parafēja 2016. gada 22. februārī,

–  ņemot vērā nolīgumu, ko ES un Andoras Firstiste parakstīja 2016. gada 12. februārī,

–  ņemot vērā nolīgumu par nodokļu uzlikšanu uzkrājumu radītiem ienākumiem, ko ES un Sanmarīno Republika parakstīja 2015. gada 8. decembrī,

–  ņemot vērā nolīgumu par finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu, ko ES un Lihtenšteinas Firstiste parakstīja 2015. gada 28. oktobrī,

–  ņemot vērā nolīgumu par nodokļu uzlikšanu nolūkā uzlabot nodokļu saistību izpildi, ko ES un Šveices Konfederācija parakstīja 2015. gada 27. maijā,

–  ņemot vērā 2015. gada 30. novembra atjaunināto nolīgumu starp Džērsiju un Apvienoto Karalisti un tā saukto viedokļa maiņu attiecībā uz Džērsijas un Apvienotās Karalistes vienošanās par dubultas aplikšanas ar nodokļiem novēršanu 2. punkta interpretēšanu,

–  ņemot vērā Džērsijas un Apvienotās Karalistes vienošanos par dubultas aplikšanas ar nodokļiem novēršanu, kas grozīta ar 2009. gada vienošanos, kura tika parakstīta 2009. gada 20. janvārī un stājās spēkā 2009. gada 27. novembrī, attiecībā uz informācijas apmaiņu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 8. jūlija leģislatīvo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu un Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz paziņojuma par korporatīvo pārvaldību dažiem elementiem,

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā(14),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(15),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu kā sarežģītiem jautājumiem, kas risināmi saistībā ar pārvaldību, sociālo aizsardzību un attīstību jaunattīstības valstīs(16),

–  ņemot vērā dalībvalstu parlamentos, jo īpaši Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātā, ASV Senātā, Austrālijas Senātā un Francijas Nacionālajā asamblejā un Senātā rīkotās dažādās parlamentārās uzklausīšanas un tām sekojošos ziņojumus par nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2014. gada 30. aprīļa Ieteikumu CM/Rec(2014)7 par trauksmes cēlēju aizsardzību,

–  ņemot vērā Luksemburgā notiekošo tiesas procesu, kurā Antoine Deltour, Raphaël Halet un Édouard Perrin apsūdzēti par līdzdalību tā dēvēto LuxLeaks dokumentu publiskošanā,

–  ņemot vērā Komisijas lēmumus par valsts atbalstu attiecībā uz Fiat(17) un Starbucks(18), kā arī Beļģijas nolēmumus par virspeļņu(19) un lēmumus sākt izmeklēšanu par valsts atbalstu attiecībā uz McDonalds, Apple un Amazon,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE 2) ziņojumu (A8-0223/2016),

Vispārējie apsvērumi, fakti un skaitļi

A.  tā kā Starptautiskā Pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) publiskotie “Panamas dokumentu” un LuxLeaks atklājumi liecina, ka ES un dalībvalstīm nekavējoties jānovērš izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana un agresīva nodokļu plānošana, kā arī jāveic pasākumi, lai no jauna panāktu taisnīgu nodokļu maksāšanu ne tikai dalībvalstu starpā, bet arī kopumā, padarot nodokļu sistēmas taisnīgākas un nodrošinot, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek samaksāts tur, kur tiek radīta vērtība;

B.  tā kā Komisija lēš, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana rada zaudējumus līdz pat EUR 1 triljonam gadā(20), un saskaņā ar ESAO aplēsēm(21) ieņēmumu zaudējumi pasaules līmenī veido 4 % līdz 10 % no visiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem jeb EUR 75 līdz 180 miljardus gadā, ņemot vērā 2014. gada rādītājus; tā kā tās ir tikai pieticīgas aplēses; tā kā šādas prakses radītā nelabvēlīgā ietekme uz dalībvalstu budžetiem un pilsoņiem ir acīmredzama un varētu mazināt uzticēšanos demokrātijai; tā kā krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīva nodokļu plānošana samazina dalībvalstu nodokļu bāzi un tādējādi rada nodokļu ieņēmumu zudumu, nelabvēlīgi ietekmējot ekonomiku, valdību spēju attiecībā uz publiskajiem pakalpojumiem, investīcijām un sociālo nodrošinājumu;

C.  tā kā nav pieņemami, ka savstarpēji kontrolēta budžeta struktūrā resursi, kuriem vajadzētu rasties no nodokļu ieņēmumiem, kas jāmaksā vienā dalībvalstī, faktiski tiek radīti citā dalībvalstī, īstenojot negodīgu un agresīvu nodokļu plānošanu;

D.  tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešana nesamērīgi ietekmē jaunattīstības valstis, jo tiek lēsts, ka tādējādi tās ik gadu zaudē nodokļu ieņēmumus USD 100 miljardu apmērā(22), kā rezultātā šīm valstīm tiek atņemti pamatpakalpojumu finansēšanai būtiski nepieciešamie resursi un nodarīts kaitējums ES attīstības sadarbības politikas pasākumiem;

E.  tā kā “Panamas dokumentu” atklājumi mums atgādināja, ka nodokļu apiešana ir problēma, kas nav saistīta tikai ar daudznacionāliem uzņēmumiem, un tā ir cieši saistīta ar noziedzīgām darbībām, turklāt ārzonās uzkrātā bagātība tiek lēsta aptuveni USD 10 triljonu apmērā; tā kā Šveicē tiek glabāti vairāk nekā USD 2,5 triljoni no ārzonās uzkrātās bagātības;

F.  tā kā G20 valstu līderi 2009. gada aprīlī īstenoja konkrētus pasākumus, proti, pieprasīja ārzonu jurisdikcijām parakstīt vismaz 12 informācijas apmaiņas nolīgumus, lai izbeigtu banku darbības slepenības periodu; tā kā ekonomisti nopietni apšaubīja šādu pasākumu efektivitāti, paskaidrojot, ka nolīgumu rezultātā banku noguldījumi ir pārcelti no vienām nodokļu oāzēm uz citām, bet būtiska līdzekļu atdošana dalībvalstīm nav notikusi(23); tā kā nav pierādījumu tam, ka vismaz līdz 2014. gadam portfeļieguldījumi ārzonu jurisdikcijās samazinātos, neraugoties uz nesenajiem starptautiskajiem centieniem palielināt finanšu pārredzamību; tā kā vēl ir par agru novērtēt, vai automātiskās nodokļu informācijas apmaiņas (kopējā ziņošanas standarta) pieņemšana spēs šo tendenci mainīt;

G.  tā kā saskaņā ar Starptautisko norēķinu bankas sniegto informāciju pārrobežu noguldījumu apjoms ārzonu centros laikposmā no 2008. līdz 2015. gadam ir pieaudzis vidēji par 2,81 % gadā, kamēr pārējā pasaules daļā tas ir vidēji pieaudzis tikai par 1,24 %(24); tā kā visnozīmīgākie finanšu ārzonu centri ārvalstu noguldījumiem ir Kaimanu salas (USD 663 miljardi), Luksemburga (USD 360 miljardi), Šveice (USD 137 miljardi), Honkonga (USD 125 miljardi), Singapūra (USD 95 miljardi), Bermudu salas (USD 77 miljardi), Panama (USD 67 miljardi), Džērsija (USD 58 miljardi) un Bahamu salas (USD 55 miljardi); tā kā pārrobežu noguldījumu apjoms tādās Eiropas nodokļu oāzēs kā Andora, Gibraltārs, Lihtenšteina un Šveice dažu pēdējo gadu laikā ir samazinājies vai saglabājies nemainīgs, kas liek secināt, ka ārzonu darbība tiek pārcelta uz citām jurisdikcijām un ka tiek veikta ārzonu darbības jomas pārstrukturēšana tādēļ, ka ir palielinājies noslēgto divpusējo nodokļu informācijas apmaiņas nolīgumu skaits;

H.  tā kā investīciju plūsmu apjoms uz ārzonas finanšu centriem 2015. gadā tiek lēsts USD 72 miljardu apmērā(25) un pēdējo gadu laikā tas ir palielinājies, ņemot vērā pieaugošo investīciju plūsmu no daudznacionāliem uzņēmumiem, kas atrodas jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīs, kur dažkārt šīs investīcijas īsteno kā aktīvu pārdošanu, tos vēlāk atpērkot vai iegādājoties to vietā līdzīgus aktīvus par tādu pašu cenu (round-tripping); tā kā investīciju plūsmas uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām nodrošina lielāko ārzonu investīciju plūsmu daļu; tā kā Luksemburga 2015. gadā bija galvenā saņēmēja no īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību investīciju plūsmām un tā kā īpašam nolūkam dibināto sabiedrību investīciju ienākošo plūsmu līmenis 2015. gadā bija īpaši augsts arī Nīderlandē; tā kā nemainīgi lielais finanšu plūsmu apjoms, kas tiek novirzīts caur ārzonas finanšu mehānismiem, norāda uz nepieciešamību vairāk saskaņot nodokļu un investīciju politikas nostādnes Eiropas un pasaules līmenī;

I.  tā kā 2016. gada aprīlī ESAO atkal tika pilnvarota izveidot tādu jurisdikciju melno sarakstu, kas nesadarbojas; tā kā Komisija pašlaik definē kritērijus nodokļu oāžu identificēšanai un ir atzinusi, ka ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz pārredzamības un sadarbības kritērijiem, bet ņemt vērā arī kaitējošus nodokļu režīmus;

J.  tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir galvenie darbvietu radītāji Eiropā, jo pēdējo piecu gadu laikā tie ir radījuši aptuveni 85 % no visām jaunajām darbvietām Eiropas Savienībā(26); tā kā pētījumi(27) liecina, ka pārrobežu uzņēmums maksā vidēji par 30 % mazāk nodokļu nekā uzņēmums, kas darbojas tikai vienā valstī; tā kā tas rada nopietnus konkurences kropļojumus, samazina darbvietu skaitu un līdztiesību Savienībā un kavē ilgtspējīgu izaugsmi;

K.  tā kā Komisija agresīvu nodokļu plānošanu definē kā labuma gūšanu no nodokļu sistēmas tehniskajām īpatnībām vai no divu vai vairāku nodokļu sistēmu nesaskaņotības nolūkā samazināt nodokļu saistības; tā kā Komisija atzīst, ka agresīva nodokļu plānošana var izpausties daudzos dažādos veidos, kā rezultātā nodokļu jomas tiesību akti netiek piemēroti tā, kā likumdevēji to ir paredzējuši; tā kā galvenie agresīvas nodokļu plānošanas veidi ir parādu novirzīšana, nemateriālo aktīvu un intelektuālā īpašuma izvietošana, stratēģiskā transfertcenu noteikšana, hibrīdneatbilstību un ārzonu aizdevumu struktūru izmantošana; tā kā uzņēmumi, kurus Īpašā komiteja uzklausīja, galvenokārt uzsvēra, ka tie maksā lielus nodokļus un rīkojas likumīgi; tā kā līdz šim tikai procentuāli neliela daļa uzņēmumu ir publiski atzinuši, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešana ir prioritārā kārtā risināms jautājums;

L.  tā kā gandrīz viena trešdaļa no pārrobežu uzņēmumu investīcijām tiek novirzīta caur ārzonu finanšu struktūrām; tā kā Komisija norāda, ka 72 % gadījumu, kad Eiropas Savienībā tiek novirzīta peļņa, tiek izmantota transfertcenu noteikšana un nodokļu ziņā izdevīga intelektuālā īpašuma izvietošana un ka pārējās peļņas novirzīšanas shēmas ir saistītas ar parādu novirzīšanu(28);

M.  tā kā divpusējie nodokļu nolīgumi paredz sadalīt tiesības uzlikt nodokļus starp izcelsmes un rezidences valstīm; tā kā izcelsmes valstīm nereti tiek piešķirtas tiesības aplikt ar nodokļiem aktīvās uzņēmējdarbības ienākumus, ja izcelsmes valstī darbojas pastāvīgs uzņēmums, un nodokļu rezidences valsts iegūst tiesības aplikt ar nodokļiem pasīvos ienākumus, piemēram, dividendes, honorāru maksājumus un procentu ieņēmumus; tā kā šāds nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījums ir būtiski nepieciešams, lai izprastu agresīvas nodokļu plānošanas shēmas;

N.  tā kā grāmatvedības prakses būtība ir atspoguļot uzņēmuma finansiālo stāvokli, uzskaitot ieņēmumus un izdevumus un peļņu un zaudējumus atbilstoši kalendārajam periodam, kurā tie radušies, nevis tajā periodā, kurā notiek faktiskās naudas plūsmas; tā kā gadījumā, ja ar nodokļiem apliekamie ienākumi no vienas jurisdikcijas nonāk citā jurisdikcijā un katra no tām piemēro atšķirīgu pieeju, rodas iespēja izmantot neatbilstības; tā kā honorāru maksājumi var tikt pamatoti ar uzņēmējdarbības nolūkiem, neveicot pienācīgu fiskālo saskaņošanu, un tā kā tiem var tikt piemērots labvēlīgs nodokļu režīms vienā valstī, kas rada nodokļu bāzes samazināšanos citās valstīs;

O.  tā kā 60 % no visas pasaules tirdzniecības notiek uzņēmumu grupu iekšienē un tādēļ tai piemēro transfertcenu noteikšanas metodiku; tā kā 70 % no peļņas novirzīšanas notiek, izmantojot transfertcenu noteikšanu;

P.  tā kā papildus nodokļu politikas nostādņu konverģencei būtu jāveic arī kaitējošas nodokļu prakses stingrāka kontrole un plašāka izmeklēšana; tā kā Komisija ir sākusi jaunu oficiālu izmeklēšanu par daudznacionālo uzņēmumu nodokļu režīmu; tā kā nodokļu politikas pasākumu izvērtēšana no valsts atbalsta aspekta nesen ir kļuvusi nozīmīgāka; tā kā ir nepieciešama turpmāka analīze un pasākumi, lai labāk izprastu un risinātu nodokļu un konkurences aspektu savstarpējo mijiedarbību; tā kā Komisijai vajadzētu neselektīvā un objektīvā veidā izmeklēt visus gadījumus, kuros ir radušās aizdomas par nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanu, piemērojot preferenciālus nodokļu režīmus; tā kā šī ziņojuma pieņemšanas laikā daudzas Komisijas veiktās izmeklēšanas valsts atbalsta jomā vēl nebija pabeigtas; tā kā dažas dalībvalstis ir sākušas līdzekļu atgūšanas procedūras pret dažiem daudznacionālajiem uzņēmumiem; tā kā dažas dalībvalstis ir veikušas iekšējās nodokļu politikas nostādņu plašākas ietekmes analīzi, lai novērtētu nelabvēlīgo ietekmi uz jaunattīstības valstīm;

Q.  tā kā agresīva nodokļu plānošana nav nošķirama no agresīvas sociālās plānošanas, ko apstiprināja Īpašās komitejas (TAXE 2) darbs, jo īpaši daudznacionālo uzņēmumu uzklausīšana, kura skaidri parādīja, ka tādu uzņēmumu kā McDonalds īstenotās nodokļu shēmas tiek izmantotas arī kā veids, kā samazināt darba ņēmēju algu;

R.  tā kā vislabākais veids, kā apkarot agresīvu nodokļu plānošanu, ir labi izstrādāti tiesību akti, kas tiek īstenoti pienācīgā un saskaņotā veidā;

Īpašo nodokļu jurisdikciju nozīme

S.  tā kā Eiropas Parlaments rīkoja sanāksmes ar Andoras, Lihtenšteinas, Monako, Gērnsijas un Džērsijas valdības pārstāvjiem; tā kā Kaimanu salu pārstāvji ir piedalījušās tikai koordinatoru sanāksmē, bet nav piedalījušies Īpašās komitejas rīkotajā oficiālajā uzklausīšanā; tā kā Menas salas pārstāvji atteicās piedalīties Īpašās komitejas sanāksmēs un iesniedza rakstisku skaidrojumu;

T.  tā kā dažas nodokļu jurisdikcijas aktīvi veicina agresīvas nodokļu politikas pasākumu izstrādi daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri tādējādi var izmantot šīs iespējas, lai apietu nodokļu uzlikšanu; tā kā, neraugoties uz šo jurisdikciju apņemšanos īstenot automātisku nodokļu informācijas apmaiņu ar citām valstīm, tiesību aktos noteiktā vai faktiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme dažās jurisdikcijās ir tuvu 0 % vai precīzi 0 %; tā kā dažas no šīm jurisdikcijām ir iekļautas vairāku dalībvalstu melnajā sarakstā; tā kā Rīcības kodeksa jautājumu grupa (uzņēmējdarbības nodokļi) ir izvērtējusi dažu jurisdikciju konkrētos nodokļu režīmus, kā rezultātā šajās valstīs tika īstenotas reformas;

U.  tā kā visas šīs jurisdikcijas ir apņēmušās līdz 2017. gadam ieviest automātisku informācijas apmaiņu, izņemot Andoru un Monako, kurām tas ir jāizdara līdz 2018. gadam; tā kā, lai nodrošinātu efektīvu automātisku informācijas apmaiņu, sākot no 2017. gada, ir svarīgi uzraudzīt, vai jau tagad tiek ieviestas efektīvas tiesību aktu izmaiņas;

V.  tā kā tiesību aktu nepilnības, neefektīva informācijas apmaiņa un vispārīgāk neatbilstība kontroles prasībām, informācijas trūkums par faktiskajiem labuma guvējiem un banku un uzņēmumu darbības slepenība, neskatoties uz to, ka tiek pakāpeniski atcelti tiesību akti par banku darbības slepenību, rada šķēršļus tam, lai varētu novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; tā kā atsevišķi nodokļu aģenti finanšu nozarē izmanto šādas prakses nepārredzamību, lai īstenotu agresīvu nodokļu praksi; tā kā tikai nesen ir ieviestas iniciatīvas par automātisku informācijas apmaiņu starp valstīm papildus divpusējām nodokļu konvencijām, kas bija spēkā jau iepriekš; tā kā, neveicot efektīvus piespiedu izpildes pasākumus, sistēmu nepilnības sekmēs izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

W.  tā kā atsevišķas gan trešo valstu, gan ES teritorijā esošas nodokļu jurisdikcijas nevēlas reformēt savas nodokļu sistēmas, neņemot vērā globālās iniciatīvas, kas pašlaik tiek īstenotas, un to, ka dažas no šīm jurisdikcijām piedalās ESAO darbā;

X.  tā kā uzklausīšanas, kas tika noorganizētas ar Andoras, Gērnsijas, Džērsijas, Lihtenšteinas un Monako pārstāvjiem (sk. 1. pielikumu), liecina, ka katrā jurisdikcijā ir atšķirīgi nosacījumi attiecībā uz ārzonu uzņēmumu reģistrāciju un šajā saistībā sniedzamo informāciju; tā kā oficiālajām nodokļu iestādēm dažās minētajās jurisdikcijās nav zināma vai nav savākta pilnīga informācija par trastu, fondu un uzņēmumu faktiskajiem labuma guvējiem, kā arī šī informācija netiek publiskota; tā kā Andora, Lihtenšteina, Monako, Sanmarīno un Šveice ir parakstījušas nolīgumus ar ES par informācijas apmaiņu; tā kā Normandijas salas ir parakstījušas nolīgumus ar Apvienoto Karalisti un ir apliecinājušas gatavību slēgt līdzīgus nolīgumus ar citām dalībvalstīm;

Y.  tā kā dažās jurisdikcijās spēkā esošie tiesību akti nenodrošina labu pārvaldību un negarantē starptautisko standartu ievērošanu attiecībā uz faktiskajiem labuma guvējiem, pārredzamību un sadarbību;

Z.  tā kā dažas no šīm jurisdikcijām ir dalībvalstu atkarīgās vai asociētās teritorijas un tādēļ, neraugoties uz to, ka tajās ir neatkarīga pašpārvalde, tās ir daļēji pakļautas dalībvalstu un Eiropas tiesību aktiem; tā kā šī iemesla dēļ dalībvalstīm būtu jāapsver tādu tiesību aktu pieņemšana, kas nodrošinātu visaugstāko standartu ievērošanu to asociētajās un atkarīgajās teritorijās;

AA.   tā kā dažas dalībvalstis ir sagatavojušas savus sarakstus ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, un/vai pēc būtības izstrādājušas nodokļu oāžu vai priviliģēto nodokļu jurisdikciju definīcijas; tā kā minētie saraksti ir ļoti atšķirīgi attiecībā uz to, kā tiek definētas vai novērtētas jurisdikcijas, kas nesadarbojas, vai nodokļu oāzes; tā kā ESAO saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, neatbilst paredzētajam mērķim; tā kā Komisija 2015. gada 17. jūnija nodokļu paketē publicēja sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, kurš tika sagatavots, pamatojoties uz kopsaucēja principu un dalībvalstu izstrādātajiem sarakstiem; tā kā joprojām nav izstrādāta vienota Savienības līmeņa definīcija un saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, bet tas ir steidzami nepieciešams; tā kā nevienā no šiem sarakstiem nav paredzēti skaidri noteikti, izmērāmi un visaptveroši kritēriji, lai noteiktu, cik konkrētās jurisdikcijas ir slepenas;

Finanšu iestāžu nozīme daudznacionālu uzņēmumu īstenotā agresīvā nodokļu plānošanā

AB.  tā kā dažas finanšu iestādes, kā arī grāmatvedības un juridisko pakalpojumu uzņēmumi kā starpnieki ir iesaistījušies sarežģītu juridisku struktūru izveidē, radot agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, ko izmanto daudznacionālie uzņēmumi, kā apliecina LuxLeaks un “Panamas dokumenti”; tā kā juridiskās nepilnības, neatbilstības un koordinācijas, sadarbības un pārredzamības trūkums starp valstīm rada apstākļus, kas veicina izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; tā kā finanšu iestādes joprojām ir nozīmīgi un neaizstājami palīgi cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, ņemot vērā to rīcībā esošo informāciju par finanšu kontiem un faktiskajām īpašumtiesībām, un tā kā tāpēc ir svarīgi, lai tās pilnā mērā un efektīvi sadarbotos šādas informācijas apmaiņā;

AC.  tā kā šīs izmeklēšanas laikā ir publiski atklāti vairāki ar bankām saistīti nodokļu skandāli; tā kā finanšu iestādes var izmantot vairākas agresīvas nodokļu plānošanas shēmas savu klientu atbalstam, lai tie varētu izvairīties no nodokļu maksāšanas vai apiet nodokļus; tā kā bankas tirgū var rīkoties savu klientu vārdā un apgalvot nodokļu iestādēm, ka tās ir šo darījumu faktiskie veicēji, un tas ļauj klientiem gūt nepienācīgu labumu no nodokļu priekšrocībām, kuras piešķir bankām, pateicoties to bankas vai rezidenta statusam; tā kā banku (jo īpaši to banku, kas veic investīciju operācijas) loma agresīvas nodokļu plānošanas izstrādē un īstenošanā ir divkārša — pirmkārt, tās sniedz agresīvas nodokļu plānošanas pakalpojumus klientiem, bieži vien izmantojot finanšu produktus, piemēram, aizdevumus, atvasinātos finanšu instrumentus, repo darījumus vai jebkādus kapitāla vērtspapīru instrumentus, un, otrkārt, tās arī pašas izmanto agresīvu nodokļu plānošanu, veicot savus bankas iekšējos un īpašumtiesību strukturētos finanšu darījumus;

AD.  tā kā visas bankas, kas piedalījās Īpašās komitejas sanāksmēs, oficiāli noliedza, ka ir konsultējušas klientus par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu apiešanu jebkādā veidā, kā arī noliedza to, ka tām šādiem mērķiem ir attiecības ar grāmatvedības un juridisko pakalpojumu uzņēmumiem; tā kā tomēr bankas bieži izmanto grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumu juridiskos atzinumus, lai apstiprinātu klientiem piedāvāto līgumu tiesiskumu; tā kā šos apmaksātos juridiskos atzinumus var izmantot, lai slēptu darījumus, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī izvairītos no apsūdzībām par banku īstenotu tīšu krāpšanu;

AE.  tā kā dažas lielākās finanšu iestādes ir izveidojušas ievērojamu skaitu filiāļu īpašās nodokļu jurisdikcijās vai jurisdikcijās, kurās ir zemas vai ļoti zemas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, lai savu korporatīvo un individuālo klientu vārdā vai savam labumam apietu nodokļus; tā kā vairākas finanšu iestādes nesen ir slēgušas dažas no savām filiālēm, kas atrodas šādās jurisdikcijās; tā kā vairākas finanšu iestādes Amerikas Savienotajās Valstīs ir notiesātas par krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un tā rezultātā tām bija jāmaksā ievērojamas soda naudas, bet Eiropas Savienībā tiesvedība ir uzsākta tikai ļoti nedaudzās lietās;

AF.  tā kā bankas darbojas konkurējošā tirgū un ir motivētas veicināt pievilcīgas nodokļu shēmas, lai piesaistītu jaunus klientus un saglabātu esošos; tā kā nereti uz banku darbiniekiem tiek izdarīts milzīgs spiediens, lai viņi apstiprinātu tādus līgumus ar klientiem, kas ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas un apiet nodokļus, un viņi riskē zaudēt darbu, ja viņi to nedarīs; tā kā starp banku un konsultāciju uzņēmumu augstākās vadības pārstāvjiem un nodokļu administrāciju pārstāvjiem pastāv interešu konflikti un „virpuļdurvju efekta” gadījumi; tā kā nodokļu administrācijām ne vienmēr ir pietiekama piekļuve informācijai vai līdzekļi banku darbības izmeklēšanai un tādu gadījumu atklāšanai, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

AG.  tā kā daudzas bankas un finanšu iestādes, kuras ir saistītas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, 2008. gada finanšu krīzes laikā tika izglābtas par nodokļu maksātāju naudu, tādēļ to rīcība nodokļu jautājumos ir vēl vairāk nosodāma;

AH.  tā kā ir svarīgi atzīt, ka ne visu sarežģītu strukturēto finanšu darījumu (CSFT) galvenais iemesls ir nodokļu optimizācija un ka galvenokārt nodokļu motivēti produkti ir tikai neliela daļa no kopējā CSFT apjoma; tā kā agresīvas nodokļu plānošanas darījumos iesaistītās summas tomēr var būt ārkārtīgi lielas un atsevišķi darījumi dažkārt ir saistīti ar līdzekļiem vairāku miljardu euro apmērā un nodokļu priekšrocībām simtiem miljonu euro apmērā(29); tā kā ieņēmumu iestādes ir nobažījušās par pārredzamības trūkumu tajos CSFT, ko izmanto agresīvas nodokļu plānošanas nolūkā, jo īpaši tad, ja atsevišķi šādu darījumu posmi notiek dažādās jurisdikcijās;

AI.  tā kā saskaņā ar Kapitāla prasību direktīvu (CRD IV) ES kredītiestādēm jau tiek piemērotas prasības sniegt publisku pārskatu par katru valsti; tā kā būtu jāatzīmē, ka šajos pārskatos par katru valsti ir dažas nepilnības un ka šīs nepilnības būtu jānovērš; tā kā neviena finanšu iestāde, kas piedalījās Īpašās komitejas sanāksmēs, neizvirzīja būtiskus iebildumus attiecībā uz informācijas atklāšanas prasībām; tā kā dažas no šīm iestādēm skaidri apstiprināja atbalstu šādai prasībai un apliecināja, ka atbalstītu tās noteikšanu par vispārēju standartu;

AJ.  tā kā publisku pārskatu sniegšana par katru valsti attiecībā uz atsevišķiem finanšu iestāžu dokumentiem ir parādījusi, ka pastāv ievērojamas atšķirības, ņemot vērā šo iestāžu kopējo peļņu, kas gūta ārzemju jurisdikcijās, veikto darbību, samaksāto nodokļu summu un darbinieku skaitu šajās jurisdikcijās; tā kā minētie pārskati ir atklājuši arī to, ka nav saiknes starp teritorijām, kurās šīs iestādes darbojas un nodarbina personālu, un teritorijām, kurās tās gūst peļņu;

AK.  tā kā bankas un daudznacionālie uzņēmumi, kas piedalījās Īpašās komitejas sanāksmēs, nesniedza pilnīgas atbildes uz visiem komitejas locekļu jautājumiem un tādējādi uz dažiem jautājumiem atbildes netika saņemtas vispār vai atbildes bija slikti noformulētas; tā kā dažas no šīm bankām un daudznacionālajiem uzņēmumiem pēc tam nosūtīja rakstiskus skaidrojumus (sk. 2. pielikumu);

Patentiem, zināšanām, kā arī pētniecībai un izstrādei labvēlīgi nodokļu režīmi

AL.  tā kā Savienībā tiek plaši izmantotas shēmas, kas saistītas ar intelektuālo īpašumu, patentiem, kā arī pētniecību un izstrādi; tā kā daudznacionālie uzņēmumi tās izmanto, lai mākslīgi samazinātu savu kopējo nodokļu iemaksu; tā kā ESAO Rīcības plāna par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS) 5. rīcība paredz grozītu saiknes pieeju; tā kā Rīcības kodeksa jautājumu grupai jāveic arī šādas prakses analīze un efektīva uzraudzība dalībvalstīs;

AM.  tā kā Rīcības kodeksa jautājumu grupa ir izanalizējusi patentiem labvēlīgus nodokļu režīmus, bet nav pabeigusi analīzi par konkrētiem režīmiem; tā kā pagaidām ESAO BEPS rīcības plāna 5. rīcība paredz, ka grozītā saiknes pieeja ir jaunais standarts stimulu piešķiršanai pētniecības un izstrādes jomā; tā kā dalībvalstis Rīcības kodeksa jautājumu grupā vienojās grozīto saiknes pieeju ieviest valsts tiesību aktos no 2015. gada; tā kā tās arī vienojās par to, ka esošās patentiem labvēlīga nodokļu režīma shēmas ir pakāpeniski jāatceļ līdz 2021. gadam; tā kā dalībvalstis ir būtiski aizkavējušās ar grozītās saiknes pieejas īstenošanu valsts līmenī;

AN.  tā kā vairāki Komisijas veikti pētījumi skaidri apliecina, ka saikne starp patentiem labvēlīgu nodokļu režīmu un pētniecību un izstrādi ir izveidota patvaļīgi un/vai mākslīgi; tā kā šāda nekonsekvence var radīt pieņēmumu, ka šādas shēmas lielākajā daļā gadījumu ir izveidotas un tiek izmantotas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas; tā kā nodokļu stimuli ienākumiem, kas gūti no pētniecības un izstrādes, galvenokārt patentiem labvēlīgā nodokļu režīmā, bieži izraisa nodokļu ieņēmumu lielu samazināšanos visām valstīm, tostarp tām, kas iesaistījušās šādas politikas īstenošanā; tā kā būtu labāk jāizanalizē, kā vislabāk stimulēt tik ļoti vajadzīgo pētniecību, izstrādi un inovāciju Eiropas Savienībā, neradot kaitējošu nodokļu praksi; tā kā arī ESAO un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)(30) vairākas reizes ir apstiprinājuši, ka tie neuzskata patentiem labvēlīgus nodokļu režīmus par piemērotu instrumentu pētniecības un izstrādes veicināšanai;

AO.  tā kā patentiem labvēlīga režīma izšķirošo nozīmi kaitējošas nodokļu prakses shēmās Parlamenta iepriekšējā Īpašā komiteja (TAXE 1) sākotnēji konstatēja faktu vākšanas misijās Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, un pēc tam tas apstiprinājās arī faktu vākšanas misijā Kiprā; tā kā citās dalībvalstīs ir līdzīgas sistēmas;

AP.  tā kā apstāklis, ka dalībvalstīm nav nekādas saskaņotas pieejas jautājumam par maksājumiem uz ārvalstīm, rada īpaši neatliekamu problēmu; tā kā pašreizējā nesaskaņotajā satvarā nodokļu atcelšana izcelsmes vietā saskaņā ar Procentu un honorāru maksājumu direktīvu un Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvu apvienojumā ar nodokļa neieturēšanu par dividendēm, licences un honorāru maksājumiem un procentu pārskaitījumiem uz ārvalstīm atsevišķās dalībvalstīs rada nepilnības, kuru dēļ peļņa no jebkuras dalībvalsts var faktiski izplūst no Savienības, netiekot aplikta ar nodokli pat vienu reizi;

Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi), Augsta līmeņa nodokļu darba grupas un Nodokļu jautājumu darba grupas dokumenti

AQ.  tā kā Rīcības kodeksa jautājumu grupas pilnvaras ir noteiktas ECOFIN padomes 1997. gada 1. decembra secinājumos; tā kā Rīcības kodeksa jautājumu grupas dokumenti ir svarīgs informācijas avots Īpašās komitejas darbā (kā jau norādīts Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūcijā);

AR.  tā kā tikai piecus mēnešus pēc Īpašās komitejas pilnvaru termiņa sākuma daži Rīcības kodeksa jautājumu grupas iekšējie dokumenti un protokoli tika darīti pieejami Eiropas Parlamenta deputātiem aiz slēgtām durvīm Parlamenta telpās; tā kā, lai gan papildu dokumenti tika darīti pieejami, daži dokumenti un protokoli joprojām netiek atklāti, nav pieejami vai to trūkst; tā kā Komisija neoficiālā sanāksmē norādīja, ka tā ir padarījusi visus Komisijas un tās rīcībā esošos dokumentus pieejamus Īpašajai komitejai un ka tādējādi visi pārējie attiecīgie sanāksmju dokumenti, ja vien tie vispār kādreiz ir bijuši Komisijas rīcībā, visticamāk, ir pazuduši;

AS.  tā kā dalībvalstis nav sniegušas apmierinošas atbildes uz Parlamenta atkārtotajiem pieprasījumiem pilnībā atklāt attiecīgos dokumentus; tā kā šāda prakse tiek īstenota jau vairākus mēnešus; tā kā šie dokumenti tika nodoti Amsterdamas Universitātes pētniekiem pēc pieprasījuma saņemšanas, kas iesniegts, pamatojoties uz Pārredzamības direktīvu; tā kā šie dokumenti tomēr nesen tika darīti pieejami, bet tikai konfidenciālā veidā, un tos nevar izmantot publiskās debatēs; tā kā pārredzamība un piekļuve informācijai ir būtiski Parlamenta darba elementi;

AT.  tā kā atsevišķu jautājumu izskatīšana Rīcības kodeksa jautājumu grupā nav novedusi pie konkrētām reformām; tā kā, piemēram, diskusijas par nolēmumiem ir notikušas vismaz kopš 1999. gada un joprojām ir vērojamas grūtības saistībā ar apstiprināto ieteikumu īstenošanu — pat pēc LuxLeaks atklājumiem; tā kā patentiem labvēlīgu nodokļu režīmu izskatīšana 2014. gadā netika pilnībā pabeigta un nav sākta neviena cita izskatīšana, neraugoties uz to, ka dalībvalstis kavējas ar jaunās grozītās saiknes pieejas īstenošanu;

Ārējā dimensija: G20, ESAO un ANO; līdzdalība un ietekme uz jaunattīstības valstīm

AU.  tā kā ESAO, Apvienoto Nāciju Organizācija un citas starptautiskās organizācijas ir ieinteresētās puses cīņā pret uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes samazināšanu; tā kā ir jānodrošina prakses vispārēja saskaņošana un jāīsteno kopējie standarti, piemēram, standarti, ko ESAO ierosinājusi saistībā ar BEPS dokumentu kopumu; tā kā ANO līmenī būtu jāizveido starpvaldību forums, kas aptvertu plašāku locekļu skaitu nekā ESAO vai G20, lai nodrošinātu vienlīdzīgas dalības iespējas visām valstīm, tostarp jaunattīstības valstīm; tā kā G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmē, kas notika 2016. gada 14. un 15. aprīlī Vašingtonā, visas valstis un jurisdikcijas tika atkārtoti aicinātas īstenot Finanšu darījumu darba grupas standartus attiecībā uz pārredzamību un juridisko personu un juridisko veidojumu faktiskajām īpašumtiesībām; tā kā dažas G20 valstis ir prasījušas veikt automātisku informācijas apmaiņu par faktiskajām īpašumtiesībām un šajā nolūkā ir lūgušas Finanšu darījumu darba grupu un Pasaules forumu par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā līdz 2016. gada oktobrim iesniegt sākotnējos priekšlikumus;

AV.  tā kā saskaņā ar ASV faktu vākšanas misijas novērojumiem pasaules līmenī trūkst pārredzamības un kopējas faktisko īpašumtiesību definīcijas; tā kā šis pārredzamības trūkums jo īpaši ir vērojams attiecībā uz fiktīviem uzņēmumiem un juridisko pakalpojumu uzņēmumiem; tā kā ASV pašlaik gatavojas ESAO BEPS rīcības plāna īstenošanai;

AW.  tā kā BEPS process neietver jaunattīstības valstis kā vienlīdzīgus sarunu partnerus un nesniedza efektīvus risinājumus nabadzīgāko valstu nodokļu problēmām, kā to apliecina globālu nodokļu līgumu tīkls, kas jaunattīstības valstīm traucē piemērot nodokļus to teritorijā gūtajai peļņai;

AX.  tā kā starp attiecīgajām ES un ASV iestādēm jau pastāv sadarbība kopējos nodokļu jautājumos, bet trūkst līdzīgas sadarbības politiskajā līmenī, jo īpaši parlamentārās sadarbības jomā;

AY.  tā kā 2016. gada jūlijā ir plānots rīkot simpoziju par nodokļiem, lai panāktu spēcīgu, ilgtspējīgu un līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi; tā kā G20 ir aicinājusi visas starptautiskās organizācijas, tostarp ES, izpildīt risināmos uzdevumus;

AZ.  tā kā Īpašās komitejas (TAXE 2) un Attīstības komitejas kopīgā uzklausīšana par tematu „Agresīvu nodokļu prakses radītās sekas jaunattīstības valstīs” ir apliecinājusi, ka jaunattīstības valstis saskaras ar līdzīgām problēmām saistībā ar nodokļu bāzes samazināšanu, peļņas novirzīšanu, pārredzamības trūkumu, atšķirīgajām nodokļu sistēmām pasaules mērogā, kā arī saskaņota un efektīva starptautiskā tiesiskā regulējuma trūkumu; tā kā agresīva nodokļu plānošana rada kaitējumu jaunattīstības valstīm; tā kā jaunattīstības valstu nodokļu administrācijām trūkst resursu un profesionālo zināšanu, lai efektīvi apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

BA.  tā kā G20 valstis ir atkārtoti apstiprinājušas apņemšanos nodrošināt to, ka tiek veikti centieni spēcināt jaunattīstības valstu ekonomiku, un mudināt attīstītās valstis ievērot Adisabebas nodokļu iniciatīvas principus, kas noteikti ANO 2015. gada 27. jūlija sanāksmē; tā kā jaunattīstības valstu viedoklis un prioritātes ir būtiskas efektīvai koordinācijai pasaules mērogā;

BB.  tā kā SVF un Pasaules Banka nodrošina tehnisko atbalstu, tostarp instrumentus jaunattīstības valstu nodokļu administrācijām saistībā ar starptautiskajiem nodokļu jautājumiem, lai uzlabotu jaunattīstības valstu spējas apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problēmas, jo īpaši saistībā ar transfertcenu noteikšanu;

BC.  tā kā Austrālijas valdība ir paziņojusi par plāniem, sākot no 2017. gada 1. jūlija, ieviest novirzītās peļņas nodokli (DPT) daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas, kā arī izveidot jaunu nodokļu iestādes darba grupu;

Parlamenta Īpašās komitejas (TAXE 2) darbs

BD.  tā kā Komisija ir ierosinājusi vairākus pasākumus, tiešā veidā ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 16. decembra un 2015. gada 25. novembra rezolūcijas; tā kā Komisija tagad ir vismaz daļēji nākusi klajā ar minētajās rezolūcijās ietvertajām nozīmīgajām iniciatīvām; tā kā joprojām nav īstenoti citi svarīgi šajās rezolūcijās pieprasītie pasākumi, piemēram, fiskālā valsts atbalsta satvara reforma, efektīvas tiesību normas trauksmes cēlēju aizsardzībai, kā arī pasākumi, ar kuriem tiktu ierobežots atbalsts konsultantu vai finanšu sektora pārstāvju veiktai agresīvai nodokļu plānošanai un šādas plānošanas veicināšanai;

BE.  tā kā analīzi un novērtējumu par ietekmi uz Savienību galvenokārt ir veikusi Parlamenta Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE 1), kuras darba rezultātā 2015. gada 25. novembrī ar pārliecinošu balsu vairākumu tika pieņemta rezolūcija; tā kā Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija tika pieņemta ar līdzīgi pārliecinošu balsu pārsvaru; tā kā Komisija sniedza kopīgu atbildi uz 2015. gada 16. decembra rezolūciju un 2015. gada 25. novembra rezolūciju;

BF.  tā kā Parlamenta Īpašā komiteja TAXE 2, kas tika izveidota 2015. gada 2. decembrī, sarīkoja 11 sanāksmes — dažas no tām kopā ar Ekonomikas un monetāro komiteju, Juridisko komiteju un Attīstības komiteju —, kurās uzstājās konkurences komisāre Margrethe Vestager, ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pierre Moscovici, finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības komisārs Jonathan Hill, Nīderlandes Finanšu ministrijas valsts sekretārs Eric Wiebes (pārstāvot Padomes prezidentvalsti), eksperti nodokļu un attīstības jomā, daudznacionālo uzņēmumu pārstāvji, banku pārstāvji un ES dalībvalstu parlamentu deputāti; tā kā Īpašā komiteja rīkoja sanāksmes arī ar Andoras, Lihtenšteinas, Monako, Gērnsijas un Džērsijas valdības pārstāvjiem, un saņēma rakstisku skaidrojumu no Menas salas valdības (sk. 1. pielikumu); tā kā Īpašā komiteja arī organizēja faktu vākšanas misijas uz ASV (sk. 6. pielikumu), lai iedziļinātos tās pilnvaru jomā esošajos trešo valstu dimensijas īpašajos aspektos, un uz Kipru (sk. 5. pielikumu); tā kā Īpašās komitejas locekļi tika personīgi uzaicināti iesaistīties ESAO augsta līmeņa parlamentu sadarbības grupas „TAXE” darbā; tā kā Īpašā komiteja rīkoja sanāksmes aiz slēgtām durvīm koordinatoru līmenī, uzklausot Kaimanu salu valdības pārstāvjus, pētnieciskos žurnālistus un Komisijas ierēdņus; tā kā visi minētie pasākumi, kas snieguši daudz ārkārtīgi lietderīgas informācijas par praksi un nodokļu sistēmām gan Savienībā, gan ārpus tās, ir palīdzējuši noskaidrot dažus būtiskus jautājumus, bet uz citiem jautājumiem atbildes nav gūtas;

BG.  tā kā Īpašās komitejas darbu kavēja tas, ka no kopumā septiņiem daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri tika aicināti piedalīties uzklausīšanā, pēc pirmā uzaicinājuma tajā piekrita piedalīties tikai četri uzņēmumi (sk. 2. pielikumu);

BH.  tā kā saistībā ar to, ka Komisija un Padome joprojām atsakās sniegt piekrišanu priekšlikumam attiecībā uz Eiropas Parlamenta regulu par detalizētiem noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu, Parlamenta īpašajām un izmeklēšanas komitejām salīdzinājumā ar līdzīgām komitejām dalībvalstu parlamentos un ASV Kongresā joprojām nav pietiekamas kompetences, piemēram, tiesību izsaukt lieciniekus un nodrošināt piekļuvi dokumentiem;

BI.  tā kā Padome nodokļu jomā pēdējā laikā vairākkārt ir pieņēmusi visaptverošas politiski saistošas nostājas, neņemot vērā vai pat nesagaidot Parlamenta nostājas,

Secinājumi un ieteikumi

1.  atkārtoti vērš uzmanību uz Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūcijā un 2015. gada 16. decembra rezolūcijā iekļautajiem secinājumiem;

Komisijas un dalībvalstu turpmākie pasākumi

2.  pauž nožēlu par to, ka 13 dalībvalstīs nav pieņemts pienācīgs regulējums, lai cīnītos pret agresīvu nodokļu plānošanu, kuras pamatā ir ar nodokli neapliekama dividenžu plūsma; pauž nožēlu arī par to, ka 13 dalībvalstis, pieņemot prasības par ienākumu izcelsmes vietā ieturamā nodokļa samazināšanu vai atbrīvošanu no šāda nodokļa, nepiemēro nekādu faktiskā īpašnieka pārbaudi; turklāt pauž nožēlu par to, ka 14 dalībvalstīs joprojām nav pieņemts regulējums par kontrolētām ārvalstu sabiedrībām, lai nepieļautu agresīvu nodokļu plānošanu, un ka 25 dalībvalstīs nav regulējuma, kas nepieļautu neatbilstīgu nodokļu kvalifikāciju, ko cita dalībvalsts ir piemērojusi vietējam uzņēmumam; pauž nožēlu par to, ka neviena dalībvalsts līdz šim nav pieprasījusi aizliegt agresīvas nodokļu plānošanas shēmas;

3.  aicina dalībvalstis un Komisiju pieņemt papildu tiesību aktu priekšlikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu, jo dalībvalstīm ir iespēja noteikt stingrākus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumus, lai nepieļautu nodokļu bāzes samazināšanu; pauž lielu nožēlu par to, ka dalībvalstis nevienā Padomes darba grupā nav apspriedušas Parlamenta ieteikumus un nav izskatījušas Līgumā noteiktā lojālas sadarbības pienākuma pārkāpumu, pieļaujot agresīvu nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas citās dalībvalstīs;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada 28. janvārī publicēto pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai (ATAP), kā arī visus pēc tam izstrādātos tiesību aktu priekšlikumus un paziņojumus (sk. 4. pielikumu); atzinīgi vērtē Padomes pieņemto direktīvu, ar kuru tiek grozīta direktīva par administratīvu sadarbību, lai ieviestu pārskatu sniegšanu par katru valsti nodokļu iestādēm, vienlaikus paužot nožēlu par to, ka Padome pirms savas nostājas pieņemšanas nesagaidīja un neizskatīja Eiropas Parlamenta nostāju un nenodrošināja Komisijas līdzdalību informācijas apmaiņā; aicina Padomi panākt vienprātīgu un vērienīgu nostāju attiecībā uz ATAP un saglabāt Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu kā vienu direktīvu, lai efektīvi īstenotu ESAO ieteikumus un veiktu papildu darbības, tādējādi sasniedzot ES mērķus un nodrošinātu vienotā tirgus pareizu darbību, nevis vājinātu to; pauž lielu nožēlu par to, ka spēkā esošais Padomes nostājas projekts ir kļuvis vājāks, jo īpaši tādēļ, ka ir ieviesta iegūto tiesību klauzula par procentu atskaitīšanu un šaurāka pieeja noteikumam par kontrolētām ārvalstu sabiedrībām; atzinīgi vērtē iniciatīvu ārējā stratēģijā faktiskai nodokļu uzlikšanai iekļaut vienotu Savienības līmeņa definīciju un sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas; uzsver, ka šā saraksta pamatā jābūt objektīviem, izsmeļošiem un skaitļos izsakāmiem kritērijiem; atkārtoti norāda, ka efektīvai un sistemātiskai cīņai pret BEPS turpmāk būs vajadzīga aktīvāka un saistošāka darbība;

5.  uzskata, ka tagad, kad direktīva par administratīvo sadarbību ir divas reizes grozīta attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem un pārskatu sniegšanu par katru valsti, tā būtu jāpārskata pilnībā, jo īpaši, lai cita starpā samazinātu un galu galā likvidētu spēkā esošos izņēmumus attiecībā uz informācijas apmaiņas principu;

6.  mudina Komisiju līdz 2016. gada beigām iesniegt priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), kuram būtu pievienots atbilstīga un taisnīga sadalījuma koeficients, kas sniegtu vispusīgu risinājumu kaitējošas nodokļu prakses novēršanai Savienībā, nodrošinātu skaidrību un vienkāršību uzņēmumiem un veicinātu pārrobežu saimniecisko darbību Savienībā; uzskata, ka būtisks KKUINB elements ir konsolidācija; uzskata, ka konsolidācija būtu jāīsteno pēc iespējas drīzāk un ka jebkura starpposma sistēma, kas ietver tikai nodokļa bāzes saskaņošanu ar zaudējumu kompensācijas mehānismu, var būt tikai pagaidu risinājums; uzskata, ka nepieciešamība pilnībā ieviest obligātu KKUINB kļūst aizvien steidzamāka; aicina dalībvalstis pēc KKUINB priekšlikuma iesniegšanas steidzami panākt vienošanos par to un pēc tam nekavējoties īstenot šo tiesību aktu; atgādina dalībvalstīm, ka atšķirīgas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un negodīgu nodokļu konkurenci arī Eiropas Savienībā;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada 12. aprīlī pieņemto priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic uzņēmumi, to meitasuzņēmumi un filiāles, un lielāku pārredzamību attiecībā uz uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisijas ierosinātā piemērošanas joma, kritēriji un robežlielumi neatbilst Parlamenta iepriekš pieņemtajām nostājām un tāpēc nesniegtu rezultātus;

8.  atzinīgi vērtē 2015. gada 8. decembrī Padomē panākto vienošanos attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka Padome neņēma vērā ieteikumus, ko Parlaments sniedza 2015. gada 20. oktobra ziņojumā par Komisijas sākotnējo priekšlikumu par šādu pasākumu; uzsver, ka ir jāpiešķir Komisijai neierobežota piekļuve jaunajai Savienības nodokļu nolēmumu datubāzei; uzstāj, ka ir jāizveido visaptveroša un efektīva datubāze par visiem nolēmumiem, kuriem var būt pārrobežu ietekme; mudina dalībvalstis ātri ieviest vajadzīgo tiesisko regulējumu, lai varētu sākt automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem;

9.  uzsver, ka automātiska informācijas apmaiņa radīs lielu apstrādājamo datu apjomu, un uzstāj, ka ir jāsaskaņo jautājumi, kas saistīti ar attiecīgo datu datorizētu apstrādi, kā arī jānodrošina datu analīzes veikšanai vajadzīgie cilvēkresursi; aicina palielināt Komisijas nozīmi šajā darbā; aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi pārraudzīt Direktīvas par administratīvu sadarbību īstenošanu valstu līmenī, lai jo īpaši pārbaudītu, cik daudzas dalībvalstis pieprasa nodokļu informāciju, atsaucoties uz divpusējiem nodokļu nolīgumiem, nevis saskaņā ar šo juridisko pamatu, un pilnībā ievērot prasību par minētās direktīvas īstenošanu; aicina dalībvalstis atbalstīt nodokļu administrācijas, paredzot tāmpienācīgu personālu, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu un vēršanos pret kaitējošu nodokļu praksi, ņemot vērā to, ka resursu trūkums un darbinieku skaita samazināšana, kā arī nepietiekama apmācība un tehnisku instrumentu un izmeklēšanas pilnvaru trūkums dažās dalībvalstīs ir radījuši nopietnus šķēršļus nodokļu administrācijām; aicina dalībvalstis apvienot informāciju, kas iegūta ar nodokļu iestādēm veiktajā informācijas apmaiņā, un informāciju, kas iegūta ar finanšu uzraudzības iestādēm un regulatoriem veiktajā informācijas apmaiņā;

10.  atzinīgi vērtē Francijas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes 2016. gada 12. maija paziņojumu par uzņēmumu faktisko īpašnieku publisku reģistru izveidi; pauž atzinību Francijai par apņemšanos izveidot publisku trastu reģistru; atbalsta Apvienotās Karalistes apņemšanos noteikt, ka uzņēmumiem, kas neatrodas Apvienotajā Karalistē un kas šajā valstī iegādājas īpašumu vai slēdz līgumu ar valsti, jāpaziņo to faktiskais īpašnieks; aicina visas dalībvalstis pieņemt līdzīgas iniciatīvas;

11.  pauž nožēlu par to, ka jaunais ESAO globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu neietver pārejas periodu jaunattīstības valstīm un ka, paredzot, ka šis standarts ir savstarpējs, var tikt faktiski izslēgtas valstis, kurām joprojām ir ierobežotas spējas izveidot vajadzīgo infrastruktūru pieprasītās informācijas vākšanai, pārvaldīšanai un kopīgošanai;

12.  norāda, ka Kopējā transfertcenu noteikšanas foruma darba kārtībā 2014.–2019. gadam ir iekļauta paraugprakses izveide, lai nodrošinātu šajā jautājumā pieņemto ESAO vadlīniju atbilstību dalībvalstu īpašajām vajadzībām; norāda, ka Komisija uzrauga šā darba virzību;

13.  uzsver, ka 70 % no peļņas novirzīšanas notiek ar transfertcenu noteikšanu un ka labākais veids, kā risināt šo problēmu, ir pilnas KKUINB pieņemšana; tomēr aicina Komisiju iesniegt konkrētu tiesību akta priekšlikumu par transfertcenām, ņemot vērā ESAO 2010. gada Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām; uzsver arī to, ka, iespējams, ir vajadzīgi papildu centieni, lai ierobežotu starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm pastāvošos transfertcenu satvara radītos BEPS riskus, jo īpaši nemateriālo aktīvu cenu noteikšanu, un ka būtu aktīvi jāizskata un jāpārbauda globāla mēroga alternatīvas spēkā esošajam nesaistītu pušu darījuma principam, lai noteiktu, vai tās varētu nodrošināt taisnīgāku un efektīvāku globālo nodokļu sistēmu;

14.  atzinīgi vērtē to, ka konkurences komisāre Margrethe Vestager norāda, ka transfertcenām jāpievērš īpaša uzmanība valsts atbalsta gadījumos, jo tiek ziņots par to, ka tas ir daudznacionālo uzņēmumu biežāk izmantotais instruments shēmās, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu apiešanas, piemēram, uzņēmumu grupas iekšējo aizdevumu izsniegšanā; norāda, ka šobrīd nav vadlīniju par tādu valsts atbalsta noteikšanu un regulēšanu, kas saistīts ar nodokļiem, lai gan ir konstatēts, ka šāda veida valsts atbalsts ir satraucošs nodokļu apiešanas instruments; aicina Komisiju izstrādāt vadlīnijas un noteikt skaidrus kritērijus, lai labāk definētu to, kādi ir transfertcenu ierobežojumi, un labāk izvērtētu valsts atbalsta gadījumus; pauž atbalstu secinājumiem, pie kuriem Komisija nonākusi, izmeklējot Starbucks, Fiat un Amazon lietas; uzsver to, ka Komisijai ir vajadzīga piekļuve visiem attiecīgajiem datiem;

15.  pauž nožēlu par to, ka daudzi daudznacionālie uzņēmumi nav stingri nosodījuši nodokļu apiešanas praksi un agresīvu nodokļu plānošanu; uzsver, ka daudznacionālie uzņēmumi var bez grūtībām piešķirt mākslīgus grupas iekšējos aizdevumus agresīvas nodokļu plānošanas nolūkos; uzsver, ka priekšrokas došana šādai parādsaistību finansēšanai kaitē nodokļu maksātājiem un finansiālajai stabilitātei; tādēļ aicina dalībvalstis savos attiecīgajos nodokļu tiesību aktos novērst tendenci izvēlēties parādu finansējumu, nevis pašu kapitālu;

16.  stingri uzsver to, ka trauksmes cēlēju rīcībai ir izšķiroša nozīme, lai atklātu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas apmērus, un ka tādēļ trauksmes cēlēju aizsardzība ir jānodrošina ar likumu un jānostiprina visā Eiropas Savienībā; norāda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Padome ir sākušas strādāt pie šī jautājuma risināšanas; uzskata, ka tiesām un dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt likumīgu komercnoslēpumu aizsardzību, vienlaikus nekādā veidā neradot šķēršļus, nemazinot un neierobežojot trauksmes cēlēju un žurnālistu iespējas dokumentēt un atklāt nelikumīgu, neatļautu vai kaitējošu praksi, ja tas acīmredzami un pārliecinoši ir sabiedrības interesēs; pauž nožēlu par to, ka Komisija neplāno veikt steidzamus pasākumus šajā jomā, ņemot vērā pavisam nesenos un nozīmīgos trauksmes cēlēju atklājumus jeb tā dēvētās LuxLeaks un „Panamas dokumentu” lietas;

17.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir sākusi publisku apspriešanos par nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu izšķiršanas mehānismu uzlabošanu; uzsver, ka skaidra laika grafika noteikšana strīdu izšķiršanas procedūrām ir svarīgs aspekts sistēmu efektivitātes stiprināšanai;

18.  atzinīgi vērtē paziņojumu par ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai, kurā Eiropas Investīciju banka (EIB) tika aicināta transponēt labas pārvaldības prasības savos līgumos ar visiem atlasītajiem finanšu starpniekiem; aicina EIB ieviest jaunu, atbildīgu nodokļu politiku, sākot ar to, lai 2016. gadā ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību tiktu izvērtēta tās politika attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas; aicina EIB noteikt, ka gan tiešais finansējums, gan starpnieku nodrošinātais finansējums ir atkarīgs no datu par nodokļiem atklāšanas par katru valsti atbilstīgi CRDIV prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, kā arī no informācijas atklāšanas par faktisko īpašnieku; atkārto, ka EIB būtu jāstiprina klientu uzticamības pārbaudes darbības, lai informācija par faktiskajiem labuma guvējiem būtu kvalitatīvāka un efektīvāk novērstu darījumus ar finanšu starpniekiem, kam ir slikti rezultāti pārredzamības, krāpšanas, korupcijas, organizētās noziedzības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un kaitējošas sociālās un vides ietekmes jomā vai kas ir reģistrēti ārzonu finanšu centros vai nodokļu oāzēs, kurās tiek izmantota agresīva nodokļu plānošana;

19.  aicina Komisiju ierosināt skaidrus tiesību aktus par ekonomiskās būtības, vērtības radīšanas un pastāvīgās vietas definīciju, lai jo īpaši risinātu pastkastītes uzņēmumu problēmu; aicina dalībvalstis apvērst pierādīšanas pienākumu attiecībā uz noziedzīgu darbību rezultātā iegūtu aktīvu vai nelikumīgi gūtas peļņas atgūšanu;

20.  uzskata, ka Komisijai, pamatojoties uz visiem pilnībā pieejamu informāciju, būtu jāizveido vienots Savienības saraksts, kurā tiktu iekļauti tie, kas izvairās no pārrobežu nodokļu maksāšanas, un tie, kas apiet pārrobežu nodokļus;

Melnais saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, pret tām vērstas konkrētas sankcijas un ienākumu izcelsmes vietā ieturētais nodoklis

21.  norāda, ka līdz šim vienīgā konkrētā Komisijas iniciatīva attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, tostarp aizjūras teritorijām, ir bijusi ārējā stratēģija faktiskai nodokļu uzlikšanai; norāda, ka līdz šim ESAO kritēriji jurisdikciju, kas nesadarbojas, iekļaušanai sarakstā nav sekmējuši šīs problēmas risināšanu un nav noderējuši kā atturošs pasākums; uzsver, ka joprojām ir trešās valstis, kas aizsargā nelikumīgi iegūtus līdzekļus, tādējādi liedzot ES iestādēm šos līdzekļus atgūt;

22.  aicina Komisiju pēc iespējas drīz ierosināt vienotu Savienības līmeņa definīciju un sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas (proti, nodokļu oāžu melno sarakstu), pamatojoties uz saprātīgiem, taisnīgiem un objektīviem kritērijiem, tostarp ESAO ieteikumu īstenošanu, nodokļu pārredzamības pasākumus, BEPS darbības un automātiskās informācijas apmaiņas standartus, aktīvu kaitējošu nodokļu praksi, priekšrocību piešķiršanu nerezidentiem vai juridiskām personām, prasības par ekonomisko būtību trūkumu, juridisko personu (tostarp trastu, labdarības organizāciju, fondu un tamlīdzīgu struktūru) organizatoriskās struktūras vai aktīvu tiesību vai īpašumtiesību neizpaušanu, un atzinīgi vērtē Komisijas nodomu panākt vienošanos par šādu sarakstu turpmāko sešu mēnešu laikā; aicina dalībvalstis apstiprināt šo vienošanos līdz 2016. gada beigām; uzskata, ka, pirms jurisdikcija, kurā konstatētas nepilnības, tiek iekļauta sarakstā, ir jāparedz eskalācijas procedūra, kas sāksies ar konstruktīvu dialogu, lai šis process darbotos arī preventīvi; uzskata, ka būtu jāizstrādā mehānisms jurisdikcijas svītrošanai no saraksta, tiklīdz tajā ir veiksmīgi panākta vai atjaunota atbilstība kritērijiem; uzskata, ka šādi būtu jānovērtē arī ESAO dalībvalstis;

23.  prasa izstrādāt konkrētu Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz sankcijām, ko piemēro melnajā sarakstā iekļautajām jurisdikcijām, kas nesadarbojas, tostarp iespēju pārskatīt un — kā galēju līdzekli — apturēt brīvo tirdzniecības nolīgumu darbību, apturēt nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumu darbību un liegt piekļuvi Savienības līdzekļiem; norāda, ka sankciju mērķis ir panākt izmaiņas attiecīgo jurisdikciju tiesību aktos; prasa piemērot sankcijas arī tiem uzņēmumiem, bankām, grāmatvedības un juridisko pakalpojumu uzņēmumiem un nodokļu konsultantiem, par kuriem ir pierādīts, ka tie ir veikuši nelikumīgas, kaitējošas vai neatļautas darbības saistībā ar šīm jurisdikcijām vai ir veicinājuši nelikumīgus, kaitējošus vai neatļautus uzņēmumu ieņēmumu nodokļu pasākumus, izmantojot šajās jurisdikcijās pieejamos juridiskos instrumentus;

24.  aicina Komisiju izstrādāt saistošus tiesību aktus, aizliedzot visām ES iestādēm atvērt kontus vai darboties jurisdikcijās, kuras iekļautas Savienības vienotajā to jurisdikciju sarakstā, kas nesadarbojas;

25.  aicina dalībvalstis, izmantojot daudzpusēju instrumentu, pārskatīt savus divpusējos nodokļu līgumus ar trešām valstīm, lai ieviestu pietiekami stingru ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas klauzulu un tādējādi novērstu nodokļu jomā izdevīgākas valsts izvēli, paredzot nodokļu piemērošanas tiesību sadali starp izcelsmes un rezidences valsti, atspoguļojot ekonomisko būtību, un piemērotu pastāvīgās vietas definīciju; turklāt uzsver, ka šis process virzītos ievērojami ātrāk, ja dalībvalstis pilnvarotu Komisiju risināt sarunas par šādiem nodokļu līgumiem Savienības vārdā; aicina dalībvalstis sarunās par šādiem līgumiem nodrošināt taisnīgu attieksmi pret jaunattīstības valstīm;

26.  aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par ES mēroga ienākumu izcelsmes vietā ieturēto nodokli, ko pārvalda dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka Savienībā gūtā peļņa tiek aplikta ar nodokli vismaz vienu reizi, pirms tā tiek novirzīta ārpus ES; norāda, ka šādā priekšlikumā vajadzētu ietvert kompensācijas sistēmu, lai novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu; uzsver, ka šāda vispārēja ienākumu izcelsmes vietā ieturēta nodokļa sistēma, kuras pamatā ir kredīta metode, spēj novērst nodokļu neuzlikšanu nevienā vietā un BEPS, neradot nodokļu dubultas uzlikšanas gadījumus;

27.  pauž nožēlu par to, ka Andora un Monako ir apņēmušās nodrošināt automātisku informācijas apmaiņu līdz 2018. gadam, nevis 2017. gadam; norāda, ka dažas jurisdikcijas, kas nesadarbojas, piemēram, Andora, ievēro automātiskas informācijas apmaiņas standartus, taču virzās uz to, lai kļūtu par zemu nodokļu jurisdikcijām; pauž bažas par to, ka dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanas nolīgums starp Andoru un Spāniju pašlaik nenodrošina efektīvu automātisko informācijas apmaiņu; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt to, vai efektīvi tiek piemērota automātiskā informācijas apmaiņa, kas paredzēta dalībvalstu nolīgumos ar bijušajām vai pašreizējām jurisdikcijām, kuras nesadarbojas;

28.  uzskata, ka Eiropas tiesību aktos kā papildinājums Komisijas ATAP priekšlikumiem būtu efektīvi jārisina hibrīdneatbilstība starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm struktūru noteikšanā, piemēram, CV/BV struktūru veidošana Nīderlandē, ko izmanto daudzi Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumi, tādējādi panākot nodokļu neuzlikšanu nevienā vietā;

Patentiem, zināšanām, kā arī pētniecībai un izstrādei labvēlīgi nodokļu režīmi

29.  norāda, ka līdz šim patentiem, zināšanām, kā arī pētniecībai un izstrādei labvēlīgie nodokļu režīmi nav spējuši veicināt inovāciju Savienībā tik efektīvi, cik vajadzētu; pauž nožēlu, ka tā vietā daudznacionālie uzņēmumi tos izmanto peļņas novirzīšanai agresīvas nodokļu plānošanas shēmās, piemēram, labi zināmajā īru dubultajā un Holandes divslāņu shēmā (double Irish with a Dutch sandwich); uzskata, ka patentiem labvēlīgi nodokļu režīmi ir nepiemērots un neefektīvs instruments ekonomikas mērķu sasniegšanai; uzstāj, ka pētniecību un izstrādi var veicināt, izmantojot plašākus politikas pasākumus, kas veicina ilgtermiņa inovāciju un neatkarīgus pētījumus, kā arī subsīdijas, nevis patentiem labvēlīgus nodokļu režīmus, jo subsīdiju gadījumā ir mazāks risks, ka tās tiks ļaunprātīgi izmantotas, īstenojot nodokļu apiešanas shēmas; norāda, ka saikne starp patentiem labvēlīgiem režīmiem un pētniecības un izstrādes darbībām bieži vien ir izveidota patvaļīgi un ka pašreizējie modeļi ļauj daudznacionālajiem uzņēmumiem veikt aizvien mazākus faktiskos nodokļu maksājumus; aicina dalībvalstis pakāpeniski pārtraukt pašreizējo patentiem labvēlīgo nodokļu režīmu piemērošanu un vēlākais līdz 2021. gadam aizliegt jaunu režīmu ieviešanu;

30.  pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis, jo īpaši saistībā ar Rīcības kodeksa jautājumu grupas sistēmu, līdz šim nav veltījušas uzmanību šim jautājumam un vēl nav noteikušas atbilstīgu grafiku šā jautājuma risināšanai;

31.  aicina Komisiju iesniegt saistošu Savienības tiesību aktu priekšlikumus par patentiem labvēlīgiem režīmiem, balstoties uz ESAO grozītajā saiknes pieejā novērotajām nepilnībām un risinot tās, lai nepieļautu patentiem labvēlīgu režīmu izmantošanu nodokļu apiešanas nolūkos un nodrošinātu to, ka šo režīmu piemērošanas gadījumos tie ir saistīti ar patiesu saimniecisko darbību; uzsver, ka Komisijas priekšlikums būtu jāpiemēro visiem patentiem labvēlīgajiem režīmiem, kurus ieviesušas dalībvalstis; vienlaikus aicina visas dalībvalstis publiskot informāciju par uzņēmumiem, kas attiecīgajā valstī gūst labumu no patentiem labvēlīga režīma;

32.  aicina dalībvalstis iekļaut obligātās faktiskās nodokļu uzlikšanas (MET) klauzulu Procentu un honorāru maksājumu direktīvā, kā arī Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvā, un nodrošināt, lai Padome nepiemērotu nekādas atlaides;

Bankas, nodokļu konsultanti un starpnieki

33.  pauž dziļu nožēlu par to, ka dažām bankām, nodokļu konsultantiem, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības uzņēmumiem un citiem starpniekiem ir bijusi liela nozīme agresīvu nodokļu plānošanas shēmu izstrādē saviem klientiem un vienlaikus tie ir palīdzējuši valstu valdībām izstrādāt nodokļu kodeksus un likumus, tādējādi nonākot ievērojamā interešu konfliktā;

34.  pauž bažas par to, ka finanšu iestādēs, konsultantu un juridisko pakalpojumu uzņēmumos nav pietiekamas pārredzamības un atbilstošas dokumentācijas attiecībā uz īpašiem uzņēmumu īpašumtiesību un vadības modeļiem, ko iesaka nodokļu, finanšu un juridiskie konsultanti, kā to apstiprināja nesenie „Panamas dokumentu” atklājumi; lai risinātu pastkastīšu uzņēmumu problēmu, iesaka stiprināt pārredzamības prasības privāto uzņēmumu izveidošanai;

35.  pauž bažas par to, ka valstu nodokļu administrācijām trūkst pārredzamības un atbilstīgas dokumentācijas attiecībā uz to, kā transfertcenu lēmumi, patentiem labvēlīgi nodokļu režīmi, nodokļu nolēmumi un citi uzņēmumu diskrecionārās aplikšanas ar nodokļiem elementi ietekmē konkurenci;

36.  aicina stiprināt nodokļu konsultāciju nozarē spēkā esošos rīcības kodeksus, lai jo īpaši ņemtu vērā iespējamos interešu konfliktus tādā veidā, ka tie tiek skaidri un saprotami atklāti; aicina Komisiju ierosināt Savienības Rīcības kodeksu attiecībā uz visiem konsultāciju pakalpojumiem, lai nodrošinātu to, ka iespējamo interešu konflikta situācijas tiktu skaidri atklātas; uzskata, ka tas būtu jāiekļauj Savienības nodokļu konsultantiem paredzētajā nesaderības režīmā, lai nepieļautu, ka tie sniedz konsultācijas gan publiskajam, gan privātajam sektoram, un lai novērstu citus interešu konfliktus; šajā sakarībā mudina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu grozījumu izdarīšanai Regulā Nr. 573/2014 un Direktīvā Nr. 2014/56;

37.  vērš uzmanību uz interešu konfliktu riskiem, kas rodas, ja viens un tas pats grāmatvedības uzņēmums sniedz juridisku un nodokļu konsultāciju pakalpojumus un revīzijas pakalpojumus; tādēļ uzsver to, ka ir svarīgi skaidri nodalīt šo pakalpojumu sniegšanu; prasa Komisijai nodrošināt šādu interešu konfliktu novēršanai paredzēto tiesību aktu pienācīgu uzraudzību un īstenošanu un izpētīt nepieciešamību pārskatīt Revīzijas direktīvu, jo īpaši tās 22. panta nosacījumus, un Revīzijas regulu, jo īpaši tās 5. panta nosacījumus un šajā pantā minēto ar revīziju nesaistīto pakalpojumu „būtiskas ietekmes” definīciju;

38.  norāda, ka publisko universitāšu nodokļu tiesību aktu un nodokļu izpētes nodaļas ir nepārprotami cieši saistītas ar lielajiem nodokļu konsultāciju uzņēmumiem, radot interešu konfliktus un akadēmiskajā vidē sagaidāmas neatkarības trūkumu; norāda, ka pašreizējā situācijā nodokļu konsultanti tiek apmācīti, kā veicināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izmantojot nodokļu maksātāju naudu; prasa Komisijai izmeklēt akadēmiskās vides un nodokļu konsultāciju vides savstarpējo saistību, kā minimums koncentrējoties uz interešu konfliktu problēmām un publiski finansētu izglītības iestāžu izmantošanu, lai veicinātu uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

39.  aicina dalībvalstis pieņemt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, tostarp kriminālsodus tiem uzņēmumu vadītājiem, kas izvairījušies no nodokļu maksāšanas, kā arī iespēju atcelt uzņēmējdarbības licences speciālistiem un uzņēmumiem, ja ir pierādīts, ka viņi ir iesaistījušies nelikumīgas nodokļu plānošanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas shēmu izstrādē, izmantošanā vai konsultāciju sniegšanā par to lietošanu; prasa, lai Komisija izpēta, vai ir iespējams piemērot proporcionālu finansiālu atbildību tiem nodokļu konsultantiem, kas ir iesaistīti nelikumīgā nodokļu praksē;

40.  aicina Komisiju analizēt, vai ir iespējams piemērot proporcionālu finansiālu atbildību bankām un finanšu iestādēm, kuras veic pārskaitījumus uz zināmām nodokļu oāzēm, kas ir noteiktas gaidāmajā vienotajā Savienības nodokļu oāžu un to nodokļu jurisdikciju sarakstā, kas nesadarbojas;

41.  aicina Komisiju stiprināt prasības, kas paredz bankām ziņot dalībvalstu nodokļu iestādēm par pārskaitījumiem uz jurisdikcijām, kas ir iekļautas vienotajā Savienības nodokļu oāžu un to nodokļu jurisdikciju sarakstā, kas nesadarbojas; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka bankas un citas finanšu iestādes sniedz līdzīgu informāciju regulējošajām un nodokļu iestādēm; aicina dalībvalstis stiprināt savu nodokļu administrāciju kapacitāti gadījumos, kad tiek izmeklēta izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana;

42.  aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ar ko tiktu ieviesta obligāta informācijas atklāšanas prasība bankām, nodokļu konsultantiem un citiem starpniekiem par komplicētām struktūrām un speciāliem pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar ES kopīgajā nodokļu oāžu un jurisdikciju, kas nesadarbojas, sarakstā iekļautajām jurisdikcijām, kas izveidotas un ko klienti izmanto, lai veicinātu izvairīšanos no nodokļiem, krāpšanu nodokļu jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu;

43.  aicina Komisiju pastāvīgi caurskatīt un uzraudzīt atvasināto instrumentu un vērtspapīru finansēšanas darījumus — saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 un Regulas (ES) 2015/2365 nosacījumiem izmantojot datus, kas atrodas tirdzniecības reģistros (TR) —, lai noteiktu darījumus, kas veidoti nolūkā panākt ievērojamus nodokļa atvieglojumus; uzstāj, lai Komisija automātiski sniegtu attiecīgajām dalībvalstu nodokļu iestādēm visu informāciju, tostarp datus(31);

44.  aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka gan kredītiestādes, kas izveidotas dalībvalstī, gan uzņēmumi, kuriem atļauts veikt tirdzniecību regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā Savienībā, savos gada finanšu ziņojumos iekļauj savu vērtspapīru finansēšanas darījumu (SFT) izmantošanas un nodrošinājuma atkalizmantošanas aprakstu, kā arī vispusīgus un izsmeļošus datus par SFT devumu to peļņā pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) un peļņā pēc nodokļu nomaksas (EAT);

45.  aicina Komisiju(32) ieviest konkrētus kopējus obligātus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumus, lai neļautu gūt labumu no konkrētiem hibrīda aktīvu pārvedumiem(33), kuru rezultātā bieži tiek atskaitīti ienākumi vienā valstī, neiekļaujot tos citas valsts nodokļu bāzē, vai ģenerēti ļaunprātīgi ārvalstī samaksāta nodokļa atlaides darījumi;

46.  aicina Komisiju izpētīt iespēju ieviest kopējus noteikumus, lai novērstu nodokļu apiešanu starpniecības rezultātā Savienībā gūtiem ienākumiem; turklāt uzsver, ka šādi noteikumi varētu būt līdzīgi noteikumiem, ko piemēro ASV(34);

Trauksmes cēlēji

47.  atkārto, ka trauksmes cēlējiem ir svarīga nozīme pārkāpumu, tostarp nelikumīgas vai nepareizas prakses, atklāšanā; uzskata, ka šādi atklājumi, kuri pierāda izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanas un naudas atmazgāšanas apmēru, nepārprotami ir sabiedrības interesēs, kā to apliecina nesenā LuxLeaks un „Panamas dokumentu” noplūde, kas parādīja aktīvu pārvešanas uz zemu nodokļu jurisdikcijām plašo mērogu; atgādina, ka iespēja konstatēt pārkāpējus nodokļu jomā un saukt tos pie atbildības ir būtiski atkarīga no datu pieejamības un datu kvalitātes;

48.  pauž nožēlu par to, ka Komisija ir ierobežojusi savu darbību un tikai uzrauga attīstības tendences dažādās Savienības kompetences jomās, un neplāno īstenot nekādus konkrētus pasākumus šā jautājuma risināšanā; pauž bažas, ka šis aizsardzības trūkums varētu apdraudēt jaunu atklājumu publiskošanu, kas dalībvalstīm potenciāli varētu radīt likumīgu nodokļu ieņēmumu zaudējumus; pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija nav sniegusi apmierinošu atbildi uz Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūcijas 144. un 145. punktā iekļautajām prasībām, kā arī uz Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcijas(35) ieteikumiem un jo īpaši uz prasību līdz 2016. gada jūnija beigām nākt klajā ar skaidru tiesisko regulējumu par trauksmes cēlēju un viņiem līdzīgu personu aizsardzību;

49.  atkārtoti aicina Komisiju pēc iespējas ātri ierosināt skaidru tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību trauksmes cēlējiem, kā arī žurnālistiem un citām ar presi saistītām personām, kuras trauksmes cēlējiem sniedz palīdzību un atbalstu; aicina dalībvalstis pārskatīt spēkā esošos valsts tiesību aktus par trauksmes cēlēju aizsardzību, paredzot iespēju atturēties no kriminālvajāšanas gadījumos, kad trauksmes cēlēji ir rīkojušies sabiedrības interesēs; aicina to apsvērt iespēju kā modeli izmantot labākos paraugus no trauksmes cēlēju aizsardzības tiesību aktiem, kas jau ir spēkā dažās dalībvalstīs;

Rīcības kodeksa jautājumu grupa un starpiestāžu jautājumi

50.  pauž nožēlu par to, ka pirmā un otrā īpašā komiteja (TAXE 1 un TAXE 2) ir atkārtoti pieprasījusi pilnu piekļuvi Rīcības kodeksa jautājumu grupas dokumentiem un protokoliem, taču tikai ierobežots skaits jauno dokumentu ir darīti pieejami Parlamenta deputātu apspriedēm aiz slēgtām durvīm, un šī piekļuve tika saņemta tikai piecus mēnešus pēc TAXE 2 pilnvaru termiņa sākuma; norāda, ka daži no šiem dokumentiem bija jāpublisko, lai būtu iespējama publiska uzraudzība un varētu sākt politiskas debates par to saturu; turklāt norāda, ka Padomes vēlme apmierināt šo pieprasījumu joprojām nav pietiekama;

51.  nosoda to, ka Komisija nespēja reģistrēt visus izplatītos dokumentus, lai arī daži Rīcības kodeksa jautājuma grupas sanāksmju iekšējie protokoli tika nodrošināti; uzskata, ka Komisijas pienākums ir reģistrēt visu informāciju un dokumentus, kas tiek izplatīti Rīcības kodeksa jautājumu grupas pilnvaru ietvaros, lai novērtētu dalībvalstu īstenoto pasākumu atbilstību Līgumam; aicina Komisiju steidzami rīkoties un atgūt visus dokumentus, lai šo situāciju uzlabotu; aicina Padomi un dalībvalstis šajā jautājumā sadarboties ar Komisiju;

52.  mudina dalībvalstis uzlabot Rīcības kodeksa jautājumu grupas pārredzamību un efektivitāti, jo tas ir viens no faktoriem, kas kavē konkrētus uzlabojumus cīņā pret kaitējošu nodokļu praksi; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlaments no Rīcības kodeksa jautājumu grupas nav saņēmis vairākus Padomē vai dalībvalstīs aiz slēgtām durvīm pieņemtus dokumentus, kuri ir izšķiroši svarīgi Īpašās komitejas pilnvaru labai īstenošanai; prasa regulāri publicēt uzraudzības rezultātus attiecībā uz dalībvalstu atbilstības pakāpi sniegtajiem ieteikumiem; aicina Rīcības kodeksa jautājumu grupu sagatavot publiski pieejamu gada ziņojumu, norādot un aprakstot viskaitējošākās nodokļu prakses, ko dalībvalstis izmantojušas gada laikā; atkārto savu 2015. gada aicinājumu Padomei izveidot nodokļu komiteju politiskā līmenī;

53.  secina no publiski pieejamās informācijas, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupa no 1998. gada līdz 2014. gadam ir izskatījusi 421 pasākumu un 111 no tiem atzinusi par kaitējošiem (26 %), taču divas trešdaļas no šiem pasākumiem tika izpētītas 5 pirmajos grupas pastāvēšanas gados; norāda, ka gadu gaitā dalībvalstu veikto pasākumu izvērtēšana ir samazinājusies, 2014. gadā izpētot tikai 5 % no visiem pasākumiem, un pauž nožēlu par to, ka grupa kopš 2012. gada novembra nav konstatējusi nevienu kaitējošu pasākumu nodokļu jomā; secina, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupa pēdējos 10 gadus nav pienācīgi strādājusi un tās vadība un pilnvaras ir steidzami jāpārskata;

54.  atkārtoti pauž prasību, kas 2015. gadā izteikta Komisijai, ieplānot atjaunināt „Simmons & Simmons” 1999. gada ziņojumu par administratīvām praksēm, kas minētas Rīcības kodeksa jautājumu grupas 1999. gada ziņojuma 26. punktā (Primarolo ziņojums (SN 4901/99));

55.  uzsver, ka, lai gan rīcības kodekss ir ļāvis panākt nelielus uzlabojumus, tomēr dalībvalstu pašpaziņošana par potenciāli kaitējošiem pasākumiem ir neefektīva, kaitējošu pasākumu konstatēšanas kritēriji ir novecojuši un vienprātības princips lēmumu pieņemšanai par kaitīgumu ir izrādījies nelietderīgs; pauž nožēlu par to, ka vairākas dalībvalstis iebilst pret nepieciešamību reformēt Rīcības kodeksa jautājumu grupu; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas drīzāk reformētu kaitējošu pasākumu konstatēšanas kritērijus un Rīcības kodeksa jautājumu grupas pārvaldības aspektus (tostarp lēmumu pieņemšanas struktūru un vienošanos par atsaukšanu un atcelšanu uzraudzību, izvairīšanos no iespējamas vilcināšanās, sankcijām neatbilstības gadījumā), lai palielinātu tās publisko pārredzamību un pārskatatbildību un nodrošinātu Parlamentam ciešu iesaistīšanu un piekļuvi informācijai; norāda uz trūkumiem un citu attiecīgo informāciju, kas minēta 3. pielikumā (jauns); turklāt norāda, ka, salīdzinot Komisijas sagatavoto visu to nodokļu režīmu sarakstu, kurus Rīcības kodeksa jautājumu grupa oficiāli ir izvērtējusi, ar attiecīgajiem sanāksmju dokumentiem lēmumu pieņemšanas brīdī un vēlāk, pirmkārt, daudzos gadījumos nav skaidrs, kā attiecīgais lēmums ir panākts, piemēram, kāpēc režīmi, par kuriem bija pamats uzskatīt, ka tie varētu būt kaitējoši, lēmumā tika atzīti par nekaitējošiem, kā arī, otrkārt, attiecībā uz tiem gadījumiem, kuros izvērtēšanas rezultāts bija atzīts kaitīgums, nav skaidrs, vai dalībvalstis ir apmierinoši ir veikušas sekojošās atsaukšanas procedūras; uzsver, ka tādējādi dalībvalstis nav pildījušas savus pienākumus, kas noteikti Padomes Direktīvā 77/799/EEK un Direktīvā 2011/16/ES, jo tās — par spīti minētajās direktīvās atstātajai rīcības brīvībai — pēc savas iniciatīvas nav apmainījušās ar nodokļu informāciju pat tajos gadījumos, kad tam bijis skaidrs pamatojums, prognozējot, ka citās dalībvalstīs iespējami nodokļu zaudējumi vai peļņas mākslīgi pārvedumi grupu iekšienē var izraisīt nodokļu nemaksāšanu; uzsver, ka Komisija nav pildījusi savus LES 17. panta 1. punktā noteiktos Līgumu sarga pienākumus, nerīkojoties šajā lietā un neveicot visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilda savas saistības, jo īpaši tās, kas izklāstītas Padomes Direktīvā 77/799/EEK un Direktīvā 2011/16/ES;

56.  norāda, ka Īpašajai komitejai ir kļuvis skaidrs modelis, kā dažas dalībvalstis sistemātiski liek šķēršļus jebkādu panākumu gūšanai cīņā pret nodokļu nemaksāšanu; norāda, ka diskusijas par administratīvo praksi (lēmumiem) Rīcības kodeksa jautājumu grupā ir turpinājušās jau gandrīz divas desmitgades; nosoda to, ka vairākas dalībvalstis pirms Luxleaks nav vēlējušās vienoties par informācijas apmaiņu attiecībā uz savu lēmumu pieņemšanas praksi un par spīti to saistībām pēc Luxleaks atklājumiem joprojām nevēlas savos valsts tiesību aktos ieviest Rīcības kodeksa jautājumu grupā izstrādātās parauginstrukcijas;

57.  tāpēc secina, ka dalībvalstis nav pildījušas savu lojālas sadarbības pienākumu, kas noteikts LES 4. panta 3. punktā, un ka Komisija ir zinājusi par to, ka konkrētas dalībvalstis neievēro atbilstību lojālas sadarbības principam; uzsver, ka nepieciešami turpmāki pasākumi attiecībā uz dalībvalstu veiktajiem Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī uz to, ka Komisija nav veikusi nekādas darbības pret minētajiem savienības tiesību aktu pārkāpumiem;

58.  aicina Komisiju piešķirt Parlamentam pastāvīgu, savlaicīgu un pilnu piekļuvi Padomes darba grupu nodokļu jautājumos (tostarp Rīcības kodeksa uzņēmējdarbības nodokļu jomā darba grupas, Augstā līmeņa darba grupas un Nodokļu jautājumu darba grupas) aiz slēgtām durvīm pieņemtajiem dokumentiem un protokoliem; ierosina Komisijai šajā nolūkā par paraugu izmantot vienošanos ar Parlamentu, kas panākta par piekļuvi SSM/ECB protokoliem;

59.  aicina Komisiju gadījumā, ja dalībvalstu atbilde ir neapmierinoša, iesniegt likumdošanas priekšlikumu — vēlams, saskaņā ar LESD 116. pantu vai LESD 352. pantu vai saskaņā ar ciešāku sadarbību —, lai uzlabotu Rīcības kodeksa jautājumu grupas efektivitāti;

60.  turklāt norāda — no iegūtajiem dokumentiem kļūst skaidrs, ka dažas dalībvalstis sistemātiski liek šķēršļus būtisku panākumu gūšanai cīņā pret nodokļu apiešanu; uzsver, ka minētie dokumenti liecina, ka dalībvalstu liktie politiskie šķēršļi jo īpaši nav ļāvuši gūt panākumus kaitējošas nodokļu prakses apkarošanā tādās jomās kā patentiem labvēlīgi nodokļu režīmi, ienākošie un izejošie peļņas pārvedumi, hibrīdneatbilstības, tostarp aizdevuma līgumi ar peļņas daļas saņemšanas tiesībām, investīciju fondu loma, administratīvās prakses (jo īpaši nodokļu lēmumi) un klauzulas par minimālo faktisko aplikšanu ar nodokli;

61.  attiecībā uz iepriekšminētajām kategorijām un īpašās komitejas saņemtajiem dokumentiem jo īpaši uzsver sekojošos pieprasījumus un novērojumus; tomēr norāda, ka šis saraksts joprojām nav pilnīgs, jo īpaši tāpēc, ka dalībvalstis un Komisija nevēlas piešķirt pilnu pārredzamību attiecībā uz Rīcības kodeksa jautājumu grupas un citu atbilstīgo Padomes darba grupu darbu, padarot daudzus dokumentus, arī jaunākos un politiski svarīgākos, pieejamus tikai ierobežotam lokam aiz slēgtām durvīm, tādējādi nepieļaujot to satura publisku apspriešanu un izvērtēšanu, kā, piemēram, šajā ziņojumā;

62.  aicina Komisiju Eiropas semestra ietvaros iekļaut pienākumu ziņot, kādus pasākumus dalībvalstis īsteno, lai ieviestu efektīvu aplikšanu ar nodokļiem, un pastiprināt centienus cīņā pret kaitējošu pārrobežu nodokļu praksi un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ietverot arī ieteikumus valsts nodokļu administrācijas stiprināšanai;

63.  aicina ES iestādes un dalībvalstis veikt steidzamus pasākumus pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu oāzēm un agresīvu nodokļu plānošanu — gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses; pauž nožēlu par to, ka Padome un jo īpaši dažas dalībvalstis vairākus gadus neveic nekādu izlēmīgu rīcību šajos jautājumos, un atgādina dalībvalstīm, ka tām ir iespēja izveidot ciešākas sadarbības sistēmas (starp vismaz deviņām dalībvalstīm), lai paātrinātu rīcību pret kaitējošām un nelikumīgām nodokļu praksēm;

64.  prasa Komisijas struktūrā izveidot Savienības Nodokļu politikas vienotības un koordinācijas centru, lai aizsargātu pareizu un saskaņotu vienotā tirgus darbību un starptautisko standartu īstenošanu; uzskata, ka šim jaunajam centram būtu Savienības līmenī jāuzrauga dalībvalstu nodokļu politika, jānodrošina, ka dalībvalstis neveic nekādus jaunus kaitējošus nodokļu pasākumus, jāuzrauga, vai dalībvalstis ievēro to Savienības jurisdikciju kopējo sarakstu, kuras nesadarbojas, jānodrošina un jāveicina sadarbība starp valstu nodokļu administrācijām (piemēram, apmācība un paraugprakses apmaiņa) un jāizveido akadēmiskas programmas šajā jomā; uzskata, ka tādējādi šis centrs varētu palīdzēt novērst jaunas nepilnības nodokļu jomā, kuras rada nesaskaņotas dalībvalstu politiskās iniciatīvas, un novērst nodokļu praksi un standartus, kas kropļo, kavē vai traucē vienotā tirgus pareizu darbību un pamatprincipus; uzskata, ka šis centrs varētu kalpot arī kā kontaktpunkts trauksmes cēlējiem gadījumos, kad dalībvalstis un valsts nodokļu administrācijas nerīkojas saistībā ar informāciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu vai neveic atbilstīgu lietas izmeklēšanu; uzskata, ka šis centrs varētu gūt labumu no pieredzes apkopošanas Savienības un valstu līmenī, lai samazinātu slogu nodokļu maksātājiem;

Ārējā dimensija

65.  atzinīgi vērtē to, ka G8 un G20 līmenī atkal pievēršas nodokļu jautājumiem, kā rezultātā būtu jāizstrādā jauni ieteikumi; aicina Komisiju Savienības vārdā saglabāt konsekventu nostāju paredzamajās G20 sanāksmēs un ad hoc simpozijos; pieprasa Komisijai regulāri informēt Parlamentu par visiem konstatējumiem un G20 lēmumu iespējamo ietekmi uz cīņu pret uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes samazināšanu, agresīvas nodokļu plānošanas praksēm un jebkādām prettiesiskām finanšu plūsmām;

66.  aicina Savienību, G20, ESAO un ANO turpināt sadarbību, lai izstrādātu starptautiskas vadlīnijas, kas būs izdevīgas arī jaunattīstības valstīm;

67.  atbalsta labi aprīkotas un ar pietiekamiem papildu resursiem apgādātas globālas iestādes izveidi ANO ietvaros, nodrošinot, ka visas valstis uz vienlīdzīgiem pamatiem var piedalīties globālās nodokļu politikas izstrādē un reformēšanā; aicina ES un dalībvalstis sākt darbu, organizējot vērienīgu globālu samitu nodokļu jomā ar mērķi izveidot šādu starpvaldību iestādi;

68.  aicina starptautiskos forumus vienoties par labuma guvēju īpašumtiesību stingrāku un precīzāku definīciju nolūkā nodrošināt lielāku pārredzamību;

69.  atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis veikt valstu un ES nodokļu politikas vispusīgu analīzi, lai novērtētu ietekmi uz jaunattīstības valstīm un pārtrauktu īstenot politiku un praksi, kas ietekmē tās negatīvi;

70.  norāda, ka kapitāla prettiesiska aizplūšana ir viens no galvenajiem izskaidrojumiem jaunattīstības valstu parādam, savukārt agresīva nodokļu plānošana ir pretrunā korporatīvas sociālās atbildības principiem;

71.  aicina Komisiju visos tirdzniecības un partnerattiecību nolīgumos iekļaut labas pārvaldības klauzulas, tostarp centienus efektīvi īstenot BEPS pasākumus un globālus automātiskas informācijas apmaiņas standartus, un nodrošināt, ka uzņēmumi vai starpnieki nevar ļaunprātīgi izmantot tirdzniecības un partnerības nolīgumus, lai apietu nodokļus vai izvairītos no nodokļu maksāšanas, vai atmazgātu ieņēmumus no nelikumīgām darbībām;

72.  aicina ESAO sākt darbu pie vērienīga BEPS II rīcības plāna, kura pamatā galvenokārt būs minimālie standarti un konkrētu mērķu īstenošana;

73.  uzsver, ka būtu jāuzlabo koordinācija starp Komisiju un dalībvalstīm, kas ir FATF locekles, lai palielinātu ES ietekmi; uzsver, ka nepieciešamas sīki izstrādātas īstenošanas vadlīnijas jo īpaši jaunattīstības valstīm, kā arī jaunu kaitējošu nodokļu uzlikšanas tendenču uzraudzība;

74.  šajā sakarā prasa ESAO līmenī izveidot parlamentāro uzraudzības grupu, kas novērotu un pārbaudītu šīs iniciatīvas izstrādi un īstenošanu;

75.  aicina sākt strukturētu dialogu starp Eiropas Parlamentu un ASV Kongresu par starptautiskajām problēmām nodokļu jomā; iesaka izveidot oficiālus starpparlamentārus forumus šo jautājumu risināšanai un šajā sakarā izmantot pašreizējā transatlantiskā likumdevēju dialoga sistēmu; mudina ES un ASV sadarboties ESAO BEPS projekta īstenošanā; ņem vērā būtisko savstarpīguma trūkumu starp ASV un ES saistībā ar FATCA nolīgumu; mudina paplašināt ASV un ES sadarbību saistībā ar FATCA nolīgumu, lai nodrošinātu savstarpīgumu, un aicina visas iesaistītās puses proaktīvi piedalīties minētā nolīguma īstenošanā;

76.  atzinīgi vērtē izmēģinājuma projektu par faktisko īpašumtiesību informācijas automātisku apmaiņu starp nodokļu iestādēm, ko pagājušā gada aprīlī uzsāka piecas lielākās ES dalībvalstis; ņemot vērā, ka tas ir šo valstu paziņotais nolūks, aicina paplašināt šo iniciatīvu un izmantot to par pamatu globālam informācijas apmaiņas standartam līdzīgi esošajam finanšu kontu informācijas apmaiņas standartam;

77.  prasa kā nākamo soli faktisko īpašumtiesību informācijas pieejamības paplašināšanas un šādas informācijas apmaiņas efektivitātes uzlabošanas procesā izveidot publisku Savienības faktisko īpašumtiesību reģistru, paredzot saskaņotus standartus attiecībā uz piekļuvi faktisko īpašumtiesību informācijai un garantējot visus nepieciešamos datu aizsardzības pasākumus, kas šajā sakarā veidotu globālas iniciatīvas pamatu; uzsver, ka šajā sakarā būtiska loma ir tādām institūcijām kā ESAO un ANO;

78.  prasa izveidot starptautisku aktīvu reģistru, tajā iekļaujot visus aktīvus, kas pieder fiziskām personām, uzņēmumiem un visa veida struktūrām, piemēram, trastiem un fondiem, un nodrošināt, ka nodokļu iestādēm ir pilna piekļuve šim reģistram, kā arī tajā paredzot atbilstīgus aizsardzības pasākumus reģistrā iegūtās informācijas konfidencialitātes aizsardzībai;

79.  uzsver, ka ir nepieciešama kopīga un visaptveroša ES un ASV pieeja ESAO standartu īstenošanai un faktiskajām īpašumtiesībām; turklāt uzsver, ka labas pārvaldības klauzulas un BEPS pasākumu īstenošana būtu jāiekļauj visos turpmākos tirdzniecības nolīgumus, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, radītu lielāku pievienoto vērtību sabiedrībai kopumā, apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un kļūtu par līderi transatlantiskajās partnerattiecībās labas nodokļu pārvaldības veicināšanā;

Citi ieteikumi

80.  aicina visu valstu parlamentus sadarboties, lai starp dalībvalstīm nodrošinātu pareizu nodokļu sistēmu kontroli un saskaņotību; prasa valstu parlamentiem saglabāt piesardzību attiecībā uz valdību lēmumiem šajā jautājumā un padziļināt savu iesaistīšanos starpparlamentu forumos par nodokļu jautājumiem;

81.  aicina Komisiju izmeklēt visus nelikumīga valsts atbalsta gadījumus, kam pievērsta tās uzmanība, lai Savienībā nodrošinātu vienlīdzību likuma priekšā; aicina Komisiju pieņemt lēmumu par atgūšanu visos gadījumos, kad iespējamie atvieglojumi nodokļu jomā tiek uzskatīti par nelikumīgu valsts atbalstu; pauž bažas par apgalvojumiem, ka Luksemburga varētu būt pieņēmusi mutiskus nolēmumus, lai apietu savu pienākumu apmainīties ar informāciju saskaņā ar direktīvu par administratīvo sadarbību; prasa Komisijai uzraudzīt situāciju un ziņot, ja dalībvalstis vienu kaitējošu praksi aizstāj ar citu pēc tam, kad Savienībā likumdošanas ziņā ir panākts progress; aicina Komisiju uzraudzīt situāciju un ziņot par visiem tirgus traucēšanas gadījumiem īpašu nodokļu atvieglojumu piešķiršanas dēļ;

82.  uzsver digitālo risinājumu potenciālu nodokļu efektīvā iekasēšanā, apkopojot nodokļu datus tieši no operācijām sadarbīgajā patēriņā un samazinot dalībvalstu nodokļu iestāžu vispārīgo darba slodzi;

83.  ņem vērā atklājumus, ka “Panamas dokumentos” ir dokumentēts, ka uzņēmumi, kā arī privātpersonas sistemātiski izmanto pastkastītes uzņēmumus, lai slēptu ar nodokļiem apliekamus aktīvus un ieņēmumus no korupcijas un organizētās noziedzības; atzinīgi vērtē Parlamenta lēmumu izveidot izmeklēšanas komiteju šajā jautājumā un turpināt darbu, apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un naudas atmazgāšanu; uzsver, ka politiskā līmenī ir ārkārtīgi svarīgi analizēt nodokļu iestāžu un minētājā praksē iesaistīto uzņēmumu darbības veidu, lai novērstu tiesību aktu nepilnības;

84.  norāda, ka ir nepieciešams turpināt darbu attiecībā uz piekļuvi dalībvalstu, Komisijas un Rīcības kodeksa jautājumu grupas dokumentiem; atkārto, ka ir nepieciešams turpināt analizēt dokumentus, kas Parlamentam jau ir darīti pieejami, lai pienācīgi novērtētu nepieciešamību pēc turpmākas politiskās rīcības un politikas iniciatīvām; aicina jaunizveidoto izmeklēšanas komiteju turpināt šo darbu un izmantot formātu, kas atšķirtos no Īpašās komitejas darba formāta un būtu tuvāks izjautāšanas komitejai, piemēram, Apvienotās Karalistes Publisko kontu komitejai;

85.  aicina Padomi pilnībā izmantot konsultāciju procedūru ar Parlamentu, jo īpaši sagaidot Parlamenta viedokli pirms politiskas vienošanās panākšanas un cenšoties ņemt vērā Parlamenta nostāju;

86.  apņemas turpināt Īpašās komitejas sākto darbu, risinot šķēršļus, ar kuriem tā saskārās savu pilnvaru īstenošanā, un nodrošināt tās ieteikumu izpildes uzraudzību; uzdod savām kompetentajām struktūrām noteikt labāko institucionālo veidu, kā to sasniegt;

87.  aicina kompetento komiteju ziņot par minēto ieteikumu izpildi nākamajā normatīvajā patstāvīgajā ziņojumā par šo pašu tematu;

o

o  o

88.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, valstu parlamentiem, ANO, G20 un ESAO.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0420.

(2)

Padomes 2015. gada 8. decembra Direktīva (ES) 2015/2376, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 332, 18.12.2015., 1. lpp.).

(3)

Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 63, 11.3.2011., 1. lpp.) par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā.

(4)

OV C 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(5)

OV C 336, 27.12.1977., 15. lpp.

(6)

OV L 141, 5.06.2016., 73.–117. lpp.

(7)

COM(2016)0198.

(8)

COM(2016)0023, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei „Pasākumu kopums nodokļu apiešanas novēršanai: turpmākā rīcība, lai nodrošinātu nodokļu faktisku uzlikšanu un nodokļu lielāku pārredzamību Eiropas Savienībā”.

(9)

COM(2016)0026, Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību.

(10)

COM(2016)0025, Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā.

(11)

C(2016)0271, Komisijas 2016. gada 28. janvāra Ieteikums par pasākumu īstenošanu pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu.

(12)

Pētījums par agresīvas nodokļu politikas plānošanas struktūrām un rādītājiem, Eiropas Savienība, 2016. gads.

(13)

OV C 2, 6.1.1998., 2. lpp.

(14)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0457.

(15)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408.

(16)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0265.

(17)

SA.38375, valsts atbalsts, ko Luksemburga piešķīrusi Fiat.

(18)

SA.38374, valsts atbalsts, ko Nīderlande piešķīrusi Starbucks.

(19)

C(2015)9837, Eiropas Komisijas 2016. gada 11. janvāra lēmums par Beļģijas īstenoto virspeļņas nodokļa atlaižu valsts atbalsta shēmu SA.37667 (2015/C) (ex 2015/NN).

(20)

http://ec.europa.eu/taxation_customs/taxation/tax_fraud_evasion/a_huge_problem/index_en.htm, Eiropas Komisija, 2016. gada 10. maijs.

(21)

BEPS novērtēšana un uzraudzība, 11. rīcība — 2015. gada galīgais ziņojums, ESAO/G20 Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas projekts.

(22)

2015. gada ziņojums par investīcijām pasaulē: starptautiskās investīciju pārvaldības reformēšana, UNCTAD, 2015.

(23)

http://gabriel-zucman.eu/files/JohannesenZucman2014.

(24)

Starptautisko norēķinu bankas (BIS) teritoriālā banku statistika par 2016. gadu.

(25)

http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/webdiaeia2016d2_en.pdf.

(26)

http://ec.europa.eu/growth/smes/, Eiropas Komisija, 2016. gada 10. maijs.

(27)

http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-1351_en.htm#_ftnref8 un P. Eggert, W. Eggert un H. Winner (2010), Saving taxes through foreign plant ownership (Ietaupīšana uz nodokļu rēķina, izmantojot īpašumtiesības uz ārvalstu uzņēmumiem), Journal of International Economics 81, 99.–108. lpp. K. Finke (2013), Tax Avoidance of German Multinationals and Implications for Tax Revenue Evidence from a Propensity Score Matching Approach (Vācijas daudznacionālo uzņēmumu īstenotā nodokļu apiešana un ietekme uz nodokļu ieņēmumiem: pierādījumi, kas gūti, piemērojot noslieces rezultātu salīdzināšanas pieeju), mimeo.

(28)

https://polcms.secure.europarl.europa.eu/cmsdata/upload/a0cf64ee-8e0d-4b5f-b145-6ffbaa940e10/TheRoleFinancialSectorTaxPlanning_Draft_210316.pdf.

(29)

ESAO, 2008. gads, Study into the role of tax intermediaries (Pētījums par nodokļu starpnieku lomu); ESAO, 2008. gads, Study into the role of tax intermediaries (Pētījums par nodokļu starpnieku lomu); http://www.oecd.org/tax/administration/39882938.pdf.

(30)

Pārbaudīt un attiecīgi pievienot atsauci.

(31)

Sk. 18. panta (Dienesta noslēpums) 3. punktu Regulā (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32015R2365&qid=1467624034362&from=EN.

(32)

Komisijas dienesti patiesi apstiprināja, ka Komisijas 2016. gada 28. janvāra priekšlikuma ATAD direktīvai 10. pants (Hibrīdneatbilstības) „tika pamatots uz savstarpējas atzīšanas pieeju, lai risinātu atšķirības hibrīduzņēmumu un hibrīda finanšu instrumentu juridiskajā kvalifikācijā, taču netika aplūkoti hibrīda aktīvu pārvedumi, kas neattiecas uz juridiskās kvalifikācijas neatbilstībām”.

(33)

ESAO „hibrīda pārvedumus” definē kā „pasākumus, kas tiek uzskatīti par aktīva īpašumtiesību nodošanu vienas valsts nodokļu nolūkos, taču ne citas valsts nodokļu nolūkos, kura parasti saņem nodrošinātu aizdevumu”. Sk. ESAO, 2012. gada marts, Hybrid Mismatch Arrangements: Tax Policy and Compliance Issues („Hibrīdneatbilstības pasākumi — nodokļu politika un atbilstības jautājumi”), http://www.oecd.org/.

(34)

Sk., piemēram, režīmus „kvalificēti starpnieki” (QI) un „kvalificēti atvasināto instrumentu tirgotāji” (QDD), kā arī ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 871.(m) sadaļas noteikumus, kas paredz ASV ieturamo nodokli konkrētām summām, kas tiek iegūtas atvasināto instrumentu darījumos ar ASV kapitālu, ja šīs summas izmaksā personai, kas nav ASV pilsonis.

(35)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0457.


1. PIELIKUMS. SATIKTO PERSONU SARAKSTS (KOMITEJAS SANĀKSMES, KOORDINATORI UN KOMANDĒJUMI)

Datums

Runātāji

11.01.2016.

  Pierre Moscovici, ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs

17.02.2016.

  Pierre Moscovici, ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs

29.02.2016.

Viedokļu apmaiņa ar Padomes prezidentvalsti

Ercis Wiebes, Nīderlandes finanšu valsts sekretāra, klātbūtnē

14.03.2016.–15.03.2016.

Viedokļu apmaiņa ar jurisdikcijām

Rob Gray, starptautisko nodokļu nodaļas vadītājs, Gērnsija;

Colin Powell, ministru prezidenta padomdevējs starptautiskos jautājumos, Džērsija;

Clàudia Cornella Durany, valsts sekretāre starptautiskās finanšu lietās, Andora;

Katja Gey, starptautisko finanšu lietu nodaļas direktore, Lihtenšteina;

Jean Castellini, finanšu un ekonomikas ministrs, Monako.

 

Viedokļu apmaiņa ar starptautisko uzņēmumu grupu

Cathy Kearney, priekšsēdētāja vietniece jautājumos par uzņēmējdarbību Eiropā, Apple;

Julia Macrae, nodokļu nodaļas (Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā) direktore, Apple;

Adam Cohen, ekonomiskās politikas (Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika) nodaļas vadītājs, Google;

Søren Hansen, galvenais izpilddirektors, Inter-Ikea Group;

Anders Bylund, grupas sakaru nodaļas vadītājs, Inter-Ikea Group;

Irene Yates, priekšsēdētāja vietniece uzņēmuma nodokļu jautājumos, McDonald's.

 

Viedokļu apmaiņa ar pētnieciskajiem žurnālistiem — aiz slēgtām durvīm

Véronique Poujol, Paperjam;

Markus Becker, Der Spiegel.

 

21.03.2016.

Viedokļu apmaiņa ar Eiropas bankām (I daļa)

Jean-Charles Balat, finanšu direktors, Crédit Agricole SA;

Rob Schipper, starptautiskās nodokļu nodaļas vadītājs, ING;

Eva Jigvall, nodokļu nodaļas vadītāja, Nordea;

Monica Lopez-Monís, galvenā atbilstības amatpersona un vecākā Valdes priekšsēdētāja vietniece, Banco Santander;

Christopher St. Victor de Pinho, izpilddirektors, starptautiskās nodokļu nodaļas grupas vadītājs, UBS Group AG;

Stefano Ceccacci, nodokļu nodaļas grupas vadītājs, Unicredit.

 

04.04.2016.

  Margrethe Vestager, konkurences komisāre

 

Viedokļu apmaiņa ar Eiropas bankām (II daļa)

Brigitte Bomm, izpilddirektore, starptautiskās nodokļu nodaļas vadītāja, Deutsche Bank AG

Grant Jamieson, nodokļu nodaļas vadītājs, Royal Bank of Scotland

Grant Jamieson, starptautiskās nodokļu nodaļas vadītājs, Royal Bank of Scotland

 

15.04.2016.

Komandējums uz Kipru

Ioannis Kasoulides, ārlietu ministrs;

Kipras banku apvienības ģenerāldirektors Michael Kammas, priekšsēdētājs Aristio Stylianou un priekšsēdētāja vietnieks George Appios

Christos Patsalides, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs;

George Panteli, Finanšu ministrijas nodokļu politikas nodaļas vadītājs;

Yannakis Tsangaris, nodokļu komisārs;

Alexander Apostolides, Kipras Universitāte;

Maria Krambia-Kapardis, Transparency International izpildkomitejas priekšsēdētāja;

Costas Markides, valdes loceklis, starptautiskie nodokļi, KPMG Limited un Kipras ieguldījumu fondu apvienība;

Natasa Pilides, ģenerāldirektore, Kipras ieguldījumu veicināšanas aģentūra;

Kyriakos Iordanou, ģenerāldirektors, Pieris Marcou, Panicos Kaouris, George Markides, Kipras zvērināto revidentu institūts

Christos Karidis, Nodarbināto patērētāju apvienības galvenais konfederācijas departamenta ekonomikas pētnieks un sekretārs;

Nikos Grigoriou, Kipras darba federācijas ekonomiskās un sociālās politikas nodaļas vadītājs.

 

18.04.2016.

Parlamentu sanāksme par tematu „Tiesību aktu kopums nodokļu nemaksāšanas novēršanai un citas ES un starptautiskās attīstības tendences: valstu parlamentu veiktās pārbaudes un demokrātiskā kontrole”

 

Viedokļu apmaiņa ar jurisdikcijām (II daļa) — aiz slēgtām durvīm

Wayne Panton, finanšu pakalpojumu, tirdzniecības un vides ministrs, Kaimanu salas

 

20.04.2016.

ECON/JURI/TAXE kopīga sanāksme

  Jonathan Hill, finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības komisārs

 

2.05.2016

ESAO parlamentārās grupas augsta līmeņa sanāksme un Eiropas Parlamenta Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu jautājumos augsta līmeņa sanāksme Parīzē

Pascal Saint-Amans, ESAO Nodokļu politikas un administrācijas centra direktors

Valère Moutarlier, direktors, Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas ģenerāldirektorāts

Michèle André, Senāta Finanšu komiteja priekšsēdētāja

Meg Hillier, Publisko kontu komitejas priekšsēdētāja

 

17-20.05.2015

 

Komandējums uz Amerikas Savienotajām Valstīm (Vašingtona)

David O’Sullivan, ES vēstnieks

Elise Bean, Pastāvīgās izmeklēšanas apakškomitejas bijusī direktore un vecākā padomniece

Orrin Grant Hatch, Senāta Finanšu komitejas priekšsēdētājs, Senāta pagaidu priekšsēdētājs

Dr Charles Boustany, Nodokļu politikas apakškomitejas priekšsēdētājs

Sander Levin, kongresmenis, Pārstāvju palātas Ieņēmumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks

Richard Neal, Nodokļu politikas apakškomitejas priekšsēdētāja vietnieks

Earl Blumenauer, Pārstāvju palātas Ieņēmumu komitejas loceklis

Lloyd Doggett, Ieņēmumu komitejas loceklis, Cilvēkresursu apakškomitejas priekšsēdētāja vietnieks (un, iespējams, citi Demokrātu partijas locekļi)

Anders Aslund, vecākais līdzstrādnieks, Dinu Patriciu Eirāzijas centrs, Atlantijas Padome

Gianni Di Giovanni, Eni USA R&M priekšsēdētājs, Eni

The Hon. Boyden Gray, dibinājs partneris, Boyden Gray& Associates

Jillian Fitzpatrick, direktors, Valdības lietas un publiskā politika, S&P Global

Marie Kasparek, direktora vietnieks, Globālās uzņēmējdarbības un ekonomikas programma, Atlantijas Padome

Benjamin Knudsen, stažieris, Globālās uzņēmējdarbības un ekonomikas programma, Atlantijas Padome

Jennifer McCloskey, direktore, Valdības lietas, Informācijas tehnoloģijas nozares padome

Susan Molinari, priekšsēdētāja vietniece, Publiskā politika un valdības lietas, Google

Andrea Montanino, direktors, Globālās uzņēmējdarbības un ekonomikas programma, Atlantijas Padome

Álvaro Morales Salto-Weis, stažieris, Globālās uzņēmējdarbības un ekonomikas programma, Atlantijas Padome

The Hon. Earl Anthony Wayne, vieslektors, Atlantijas Padome

Alexander Privitera, vecākais līdzstrādnieks, Džonsa Hopkinsa Universitāte

Bill Rys, direktors, Federālās valdības lietas, Citigroup

Pete Scheschuk, vecākais priekšsēdētāja vietnieks, nodokļi, S&P Global

Garret Workman, direktors, Eiropas lietas, ASV Tirdzniecības palāta

Caroline D. Ciraolo, ģenerālprokurora asistenta v. i., kas atbild par nodokļiem, Tieslietu departaments

Thomas Sawyer, vecākais tiesvedības padomdevējs starptautisko nodokļu jomā

Todd Kostyshak, nodokļu krimināltiesību ģenerālprokurora palīga vietnieka padomnieks, Tieslietu departaments (DoJ)

Mark J. Mazur, sekretāra palīgs (nodokļu politika), ASV Valsts kases departaments

Robert Stack, sekretāra palīga vietnieks (starptautiskā nodokļu politika), ASV Valsts kases departaments

Scott A. Hodge, Nodokļu fonda prezidents, Nodokļu fonds

Gavin Ekins, pētnieks ekonomists, Nodokļu fonds

Stephen J. Entin, vecākais līdzstrādnieks, Nodokļu fonds

Scott Greenberg, analītiķis, Nodokļu fonds

John C. Fortier, demokrātijas projekta direktors, Divpartiju politikas centrs

Shai Akabas, Divpartiju politikas centra asociētais direktors, Ekonomikas politikas projekts

Eric Toder, līdzdirektors, Urban-Brookings Nodokļu politikas centrs

Gawain Kripke, politikas un pētniecības direktors, OXFAM America

Didier Jacobs, vecākais ekonomists, OXFAM America

Nick Galass, Oxfam ekonomiskās nevienlīdzības pētniecības vadītājs, OXFAM America

Robbie Silverman, vecākais padomdevējs, OXFAM America

Vicki Perry, Fiskālo lietu departamenta direktora vietniece un Nodokļu politikas nodaļas vadītāja vietniece (SVF)

Ruud De Mooij, nodaļas vadītāja vietnieks, Nodokļu politikas nodaļa (SVF)

Hamish Boland-Rudder, ICIJ tiešsaistes redaktors

Jim Brumby, direktors, publiskie pakalpojumi un sniegums, Pārvaldības globālā prakse

Marijn Verhoeven, ekonomists, Pārvaldības globālā prakse

Guggi Laryea, Eiropas pilsoniskā sabiedrība un Eiropas Parlamenta ārējo un korporatīvo attiecību vadītājs

Rajul Awasthi, vecākais publiskā sektora speciālists, Pārvaldības globālā prakse

Xavier Becerra, kongresmenis, Pārstāvju palātas Demokrātiskās konferences priekšsēdētājs

Ron Kind, kongresmenis, Pārstāvju palātas Ieņēmumu komitejas loceklis

 

 

24.05.2015

TAXE/DEVE kopīga atklātā uzklausīšana par agresīvas fiskālās prakses ietekmi uz jaunattīstības valstīm

Dr Attiya Waris, vecākā lektore, Juridiskā fakultāte, Nairobi Universitāte

Dr Manuel Montes, vecākais padomnieks finanšu un attīstības jomā, Dienvidu centrs

Aurore Chardonnet, OXFAM ES politikas padomniece nodokļu un nevienlīdzības jomā

Savior Mwambwa, ActionAid International, Tax Power kampaņas vadītājs

Tove Ryding, EURODAD, politikas un aizstāvības nodokļu taisnīguma jomā vadītāja

Sol Picciotto, profesors, Lankasteras Universitāte


2. PIELIKUMS. DAUDZNACIONĀLĀS KORPORĀCIJAS UN BANKAS, KAS BIJA UZAICINĀTAS PIEDALĪTIES KOMITEJAS SANĀKSMĒS

2.1. pielikums. Uzaicināto starptautisko uzņēmumu grupu saraksts

Uzņēmums

Uzaicinātās personas/pārstāvji

Situācija (11.03.2016.)

Apple Inc.

Timothy D. Cook

galvenais izpilddirektors

Piedalījās

Cathy Kearney, priekšsēdētāja vietniece jautājumos par uzņēmējdarbību Eiropā

Julia Macrae, nodokļu nodaļas (Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā) direktore

Google Inc.

 

 

Nicklas Lundblad

sabiedriskās politikas un attiecību ar valdību nodaļas (Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika) vecākais direktors

 

 

Piedalījās

Adam Cohen, ekonomiskās politikas (Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika) nodaļas vadītājs

Fiat Chrysler

Automobiles

 

Sergio Marchionne

galvenais izpilddirektors

 

Noraidīts 11.03.2015.:

Iespējams, jau esat informēti, ka 2015. gada 29. decembrī mēs iesniedzām pārsūdzību Vispārējā tiesā, apstrīdot Komisijas lēmumu par to, ka viens no mūsu uzņēmumiem Luksemburgā esot saņēmis valsts palīdzību. Arī Luksemburga šo lēmumu apstrīd Vispārējā tiesā. Lai arī mēs esam stingri pārliecināti, ka Luksemburgā neesam saņēmuši valsts atbalstu, tā pārkāpjot ES tiesību aktus, tomēr šajos apstākļos mums nevajadzētu piedalīties īpašās komitejas sanāksmē vai sniegt turpmākus komentārus. Tādēļ, kaut arī mēs joprojām novērtējam komitejas centienus un tās vēlmi uzklausīt uzņēmumu viedokli, mēs paužam nožēlu par to, ka nevaram piedalīties šajā apspriedē, kamēr tiesvedība nav noslēgusies.

Inter IKEA Group

Søren Hansen

galvenais izpilddirektors

 

Piedalījās

Søren Hansen, galvenais izpilddirektors

Anders Bylund, sakaru nodaļas vadītājs

 

McDonald's Corporation

 

 

Irene Yates

priekšsēdētāja vietniece uzņēmuma nodokļu jautājumos

 

Piedalījās

Irene Yates, priekšsēdētāja vietniece uzņēmuma nodokļu jautājumos

Starbucks Coffee

Company

 

 

Kris Engskov

Starbucks priekšsēdētājs Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā

 

Noraidīts 23.02.2015.:

Tā kā Starbucks plāno pārsūdzēt 2015. gada 21. oktobrī paziņoto Eiropas Komisijas lēmumu, ka Nīderlande ir piešķīrusi atsevišķus nodokļu atvieglojumus mūsu kafijas grauzdēšanas rūpnīcai Amsterdamā (Starbucks Manufacturing EMEA BV), mēs nevaram pieņemt uzaicinājumu no Eiropas Parlamenta Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos.

Kad šis jautājums tiks atrisināts — un uzņēmums Starbucks ir pārliecināts, ka Eiropas Komisijas lēmums apelācijas instancē tiks atcelts — mēs labprāt ieradīsimies uz tikšanos.

Ja šī informācija jums palīdz informācijas apkopošanā, norādām, ka Starbucks ievēro visus ESAO noteikumus, pamatnostādnes un tiesību aktus un atbalsta tās nodokļu reformas procesu, tostarp Rīcības plānu par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu. Starbucks vidēji samaksātā starptautiskā faktiskā nodokļu likme ir 33 %, kas ir daudz vairāk par vidējo 18,5 % likmi, ko maksā citi lielie ASV uzņēmumi. '

Vārds

Uzaicinātās personas/pārstāvji

Situācija 04.04.2016.

Crédit Agricole (FR)

Dominique Lefebvre

priekšsēdētājs

Pieņemts (15.03.2016.)

Jean-Charles Balat,

finanšu direktors, Groupe Crédit Agricole

Deutsche Bank (DE)

Paul Achleitner

priekšsēdētājs

Pieņemts (16.03.2016.),

lai piedalītos sanāksmē

2016. gada 4. aprīlī

Pārstāvis(-e), kas piedalās sanāksmē

Brigitte Bomm, izpilddirektore, starptautiskās nodokļu nodaļas vadītāja, Deutsche Bank

 

ING Group (NL)

Ralph Hamers

galvenais izpilddirektors

Pieņemts (08.03.2016.)

 

Dr. R.N.J. Schipper

ING starptautiskās nodokļu nodaļas vadītājs

Nordea (SW)

Casper von Koskull

priekšsēdētājs un galvenais izpilddirektors

 

Pieņemts (09.03.2016.)

 

Eva Jigvall

Nordea grupas nodokļu nodaļas vadītāja

Royal Bank of Scotland (UK)

Ross McEwan

galvenais izpilddirektors

Pieņemts (16.03.2016.),

lai piedalītos sanāksmē

2016. gada 4. aprīlī

Pārstāvis(-e), kas piedalās sanāksmē

Grant Jamieson, nodokļu nodaļas vadītājs, Royal Bank of Scotland

Grant Jamieson, starptautiskās nodokļu nodaļas vadītājs, Royal Bank of Scotland

Santander (ES)

Ana Patricia Botín,

priekšsēdētāja

Pieņemts (11.03.2016.)

 

Monica Lopez-Monis Gallego

Banco Santander galvenā atbilstības amatpersona un vecākā Valdes priekšsēdētāja vietniece

Antonio H. Garcia del Riego

rīkotājdirektors

Eiropas korporatīvo lietu direktors

UBS (CH)

Axel A. Weber

priekšsēdētājs

Pieņemts (14.03.2016.)

 

Christopher Pinho,

rīkotājdirektors, starptautiskās nodokļu nodaļas grupas vadītājs

Unicredit (IT)

Giuseppe Vita

priekšsēdētājs

 

Pieņemts (08.03.2016.)

 

Stefano Ceccacci

UC nodokļu lietu nodaļas vadītājs

Costanza Bufalini 

Eiropas un regulatīvo jautājumu nodaļas vadītājs

 

2.2. pielikums. Uzaicināto banku saraksts


3. PIELIKUMS. RĪCĪBAS KODEKSA DOKUMENTI

Dokuments (1)

Datums

Konstatējums

Darba dokuments Nr. 1, 1. pielikums

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2006. gada aprīļa sanāksme

Komisija norādīja, ka jo īpaši dažās atkarīgajās un asociētajās teritorijās ierosinātā atsaukšana paredzēja ieviest 0 % likmi vai pilnībā atcelt uzņēmumu ienākuma nodokli un tādējādi ne visas Rīcības kodeksa jautājumu grupas darba daļas noslēdzās ar konsekventu vai apmierinošu iznākumu.

Darba dokuments Nr. 1, 1. pielikums

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2006. gada aprīļa sanāksme

Komisija norādīja, ka, politisku kompromisu dēļ Rīcības kodeksa jautājumu grupa par atbilstošiem ir atzinusi dažus atsaukšanas priekšlikumus, par kuriem viegli varēja noteikt, ka saskaņā ar kodeksa principiem tie ir nepietiekami.

Kodeksa grupas ziņojums Padomei

 

2005. gada 7. jūnijā

Tika skaidri pateikts, ka vienā gadījumā Luksemburga nav īstenojusi atsaukšanu, par ko panākta vienošanās.

Darba dokuments Nr. 1, 1. pielikums

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2006. gada aprīļa sanāksme

Par spīti šai skaidrajai neatbilstībai Padome neveica nekādus pasākumus, un Luksemburgas rīcība netika politiski apstrīdēta un tā netika mudināta ievērot kodeksa principus un nolīgumus.

Darba dokuments Nr. 1, 1. pielikums

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2006. gada aprīļa sanāksme

Rīcības kodeksa jautājumu grupa 1999. gadā vienojās neiekļaut kuģniecības nozares atbalsta režīmus, kā arī novērtējumu par kolektīvo investīciju instrumentiem.

Darba dokuments Nr. 1, 1. pielikums

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2006. gada aprīļa sanāksme

Vairākas dalībvalstis atteicās paziņot savu viedokli par Rīcības kodeksa jautājumu grupas nākotni attiecībā uz pārredzamību, pilnvarām, darbības jomu un turpmākā darba kritērijiem; Ungārija un Lietuva izteica iebildumus pret Rīcības kodeksa kritēriju grozījumiem; Īrija un Polija iebilda pret jebkādu Rīcības kodeksa darbības jomas paplašināšanu, piemērojot to citām nodokļu uzlikšanas jomām.

Darba dokuments Nr. 2 un protokols

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2011. gada 11. aprīļa sanāksme

Komisija nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem par jaunām darba jomām, piemēram, paplašinot darbu ar neatbilstībām, apliekot ar nodokli emigrantus, apliekot ar nodokli turīgas privātpersonas, pārskatot REIT un kolektīvo investīciju instrumentus. Nīderlande un Luksemburga iebilda pret darba paplašināšanu saistībā ar neatbilstībām, Francija pauda iebildes pret darbu saistībā ar emigrantiem, turīgiem cilvēkiem un investīciju fondiem, Apvienotā Karaliste atbalstīja pievēršanos uzņēmējdarbības nodoklim, nevis darbības paplašināšanai.

Protokols

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2013. gada 22. oktobra un 2013. gada maija sanāksme

Būtiski elementi Gibraltāra nodokļu kodeksā, par ko ir spriests vismaz kopš 2011. gada 11. aprīļa un kas joprojām nav pabeigts.

Protokols

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2013. gada 8. novembra sanāksme

Menas salas mazumtirdzniecības nodokļu shēma netika atzīta par kaitējošu, kaut arī vairākas dalībvalstis nopietni apšaubīja šīs shēmas nekaitīgumu.

Protokols

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2013. gada 29. maija, 22. oktobra un 20. novembra sanāksme

Attiecībā uz patentiem labvēlīgiem nodokļu režīmiem Nīderlande, Luksemburga un mazākā mērā Beļģija iebilda pret visu ES patentiem labvēlīgo nodokļu režīmu vispusīgu izvērtēšanu par spīti tam, ka ir pamats uzskatīt, ka pašreizējie režīmi saskaņā ar kodeksa kritērijiem ir kaitējoši.

Protokols

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2014. gada 3. jūnija sanāksme

Spānija, Nīderlande, Luksemburga un Apvienotā Karaliste vēl vairāk ir aizkavējušas patentiem labvēlīgo nodokļu režīmu reformēšanu, atkārtoti ieviešot papildu prasības attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.

Publisks ziņojums Padomei

 

ECOFIN 2015. gada jūnija sanāksme

Par spīti saistībām pilnībā pielāgot valsts tiesību normas līdz 2016. gada 30. jūnijam, dalībvalstis ir panākušas ļoti nelielu progresu, valsts tiesību aktos ieviešot grozīto saiknes pieeju, par ko ministri vienojās jau 2014. gada decembrī, un dažas valstis, piemēram, Itālija, pēc vienošanās par grozīto saiknes pieeju ir pat ieviesušas jaunus, ar minēto pieeju nesaderīgus, patentiem labvēlīgus pasākumus, lai gūtu labumu no pārmērīgi dāsnajiem iegūto tiesību nosacījumiem līdz 2021. gadam;

Sanāksmju protokoli un darba dokuments Nr. 3

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2010. gada 25. maijs sanāksme un Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2012. gada 17. oktobra sanāksme

Izstrādes posmā attiecībā uz norādījumiem par ienākošajiem peļņas pārvedumiem Apvienotā Karaliste iebilda pret koordinētu pieeju.

Protokols

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2010. gada 25. maija sanāksme

Neizdodas vienoties par pēcpasākumiem pēc ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas apakšgrupas darba

Protokols

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2009. gada 15. maija sanāksme

Beļģijas un Nīderlandes paziņojumi, saskaņā ar kuriem tās iebilst pret jebkādu iniciatīvu, kuras mērķis ir koordinēt aizsardzības pasākumus pret tādas peļņas izejošajiem pārvedumiem, kas nav aplikta ar nodokli

Protokols

 

Rīcības kodeksa apakšgrupas 2014. gada aprīļa un 2015. gada aprīļa un jūlija sanāksme

Dalībvalstis vienojās par norādēm attiecībā uz hibrīdneatbilstībām 2014. gada septembrī, neraugoties uz atsevišķu dalībvalstu atkārtotām un sistemātiskām iniciatīvām, kuras neļāva panākt daudz agrāku vienošanos par šīm kaitējošajām praksēm, kad Rīcības kodeksa jautājumu grupā vismaz kopš 2008. gada notika aktīvas debates, un tādējādi ievērojami palielinot ilgstošo fiskālo kaitējumu, ko rada atkārtota šo shēmu izmantošana agresīvas nodokļu plānošanas mērķiem;

Protokols

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2009. gada 15. maija un 29. jūnija un 2010. gada 25. maija sanāksme

Ļaunprātīgas rīcības novēršanas apakšgrupas 2010. gada 25. marta un 22. aprīļa sanāksme

Par hibrīdneatbilstībām Nīderlande, Luksemburga un Beļģija, kā arī mazākā mērā Malta un Igaunija ir ilgstoši aizkavējušas ātru kolektīvu rīcību, apgalvojot, ka hibrīdus vispār nevajadzētu izskatīt saskaņā ar kodeksu

Protokols

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2011. gada 13. septembra sanāksme

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2011. gada 11. aprīļa un 26. maija sanāksme

Attiecībā uz investīciju fondiem dalībvalstis vienojās pārtraukt diskusiju par šo shēmu iespējamo un potenciālo kaitīgumu;

 

Apvienotās Karalistes, Luksemburgas un Nīderlandes īstenotās iniciatīvas faktiski piespieda grupu neturpināt darbību šajā jomā.

Darba dokuments Nr. 2

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2010. gada 4. marta sanāksme

Attiecībā uz administratīvo praksi iepriekš neviena dalībvalsts nav spontāni un regulāri apmainījusies ar informāciju par saviem nolēmumiem

 

Darba dokuments Nr. 4

 

Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2012. gada 10. septembra sanāksme

Praksē nekad nav veikta spontāna informācijas apmaiņa par nodokļu nolēmumiem

 

Padomes secinājumi

 

ECOFIN 2015. gada decembra sanāksme

Attiecībā uz minimālās faktiskās nodokļu uzlikšanas klauzulām dalībvalstis nav vienojušās par Procentu un honorāru maksājumu direktīvas pārskatīšanu, nodrošinot, ka privilēģijas, kas vienotajā tirgū piešķirtas, lai novērstu dubultu nodokļa uzlikšanu, praksē nerada situāciju, ka nodokļi vispār netiek uzlikti vai tiek uzlikti ļoti mazi nodokļi, lai gan Komisija attiecīgu priekšlikumu iesniedza 2011. gadā; dalībvalstis tikai aicināja Augstā līmeņa darba grupu nodokļu jautājumos izskatīt šo lietu tālāk, neapņemoties veikt tūlītējas un efektīvas darbības;

 

Padomes secinājumi

 

ECOFIN 2016. gada marta sanāksme

Dalībvalstis nevienojās par steidzami nepieciešamajām Rīcības kodeksa jautājumu grupas reformām un atlika lēmumu par reformām uz 2017. gadu.

(1) Pamatojoties uz publiski pieejamiem dokumentiem un avotiem


4. PIELIKUMS. ECON/TAXE PĒCPASĀKUMI

ECON/TAXE KOPĪGAIS APKOPOJUMS — PĒCPASĀKUMI SAISTĪBĀ AR ECON/TAXE IETEIKUMIEM PAR UZŅĒMUMU NODOKĻIEM UN NODOKĻU NOLĒMUMIEM

Ieteikumi

ECON/TAXE ATS.

PABEIGŠANAS STATUSS

KOMISIJAS NOSTĀJA

PĒCPASĀKUMA TERMIŅŠ

STATUSS PADOMĒ

Visu nozaru daudznacionālo uzņēmumu obligāta, publiska pārskatu sniegšana par katru valsti atsevišķi

A1

136-139

Daļēji

CbCR starp nodokļu iestādēm

Publisku CbCR ierosināja attiecībā uz 12/4 apkopotiem datiem par pārējo pasauli, izņemot nodokļu oāzes

DAC4 priekšlikums pieņemts

 

Priekšlikums pieņemts (12/04/2016)

DAC4: pieņemšana paredzēta ECOFIN 2016. gada maija sanāksmē

Procedūra nav sākta

“Godīgs nodokļu maksātājs” / CSR

A2

146

Nav

Jānovērtē pēcpasākumu procesā saistībā ar 2011. gada ES CSR stratēģiju

Leģislatīvu aktu priekšlikumi nav paredzēti

Leģislatīvu aktu priekšlikumi nav paredzēti

Dalībvalstīm obligāti jāpaziņo par jauniem nodokļu pasākumiem

 

 

Nodokļu konsultāciju firmām obligāti jāpaziņo nodokļu iestādēm par jaunām nodokļu shēmām

A3

96

Nav

 

 

 

Nav

Jāveic turpmāks darbs saistībā ar Rīcības kodeksa jautājumu grupu, ES pusgadu, DAC īstenošanu

Nav

Leģislatīvu aktu priekšlikumi nav paredzēti

 

 

 

 

Leģislatīvu aktu priekšlikumi nav paredzēti

Automātiskas apmaiņa ar informāciju par nodokļu nolēmumiem, attiecinot to uz visiem nodokļu nolēmumiem, kas ir jāpaziņo Komisijai un zināmā mērā jāpublisko

A4

107-111

 

Daļēji

Nav nepieciešams attiecināt automātisku informācijas apmaiņu uz iekšzemes nodokļu nolēmumiem, lai neradītu pārmērīgu slogu nodokļu iestādēm

Sk. 2015/2376/ES

Sk. 2015/2376/ES

Bezmuitas ostu pārredzamība

A5

Nav

Nav nepieciešams grozīt PVN vai muitas tiesību aktus Komisijai ar dalībvalstīm jāizpēta muitas un nodokļu tiesību aktu mijiedarbība bezmuitas ostās

Leģislatīvu aktu priekšlikumi nav paredzēti

Leģislatīvu aktu priekšlikumi nav paredzēti

Izstrādāt saskaņotu metodoloģiju, lai aplēstu uzņēmumu ienākuma nodokļa plaisu — transfertcena

A6

122

Daļēji

Izveidota Fiscalis projekta grupa

Nav

Nav

Trauksmes cēlēju aizsardzība

A7

144-145

Daļēji

Atbalsta centienus uzlabot aizsardzību valsts līmenī; ES tiesiskais regulējums trauksmes cēlēju aizsargāšanai jau ir ietverts vairākos nozaru tiesību aktos (komercnoslēpumu aizsardzība, revīzijas direktīva, PVKIU, Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula)

Leģislatīvu aktu priekšlikumi nav paredzēti

Leģislatīvu aktu priekšlikumi nav paredzēti

Priekšlikums par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)

B1

100, 116-120

Daļēji

Komisija 2016. gada novembrī/decembrī paziņoja priekšlikumu, tostarp noteikumus par patentiem/IĪ/P&I labvēlīgiem nodokļu režīmiem un noteikumiem par pastāvīgo darījumdarbības vietu

2016. gada nov./dec.

Procedūra nav sākta

Rīcības kodeksa jautājumu grupas (CoCG) reforma

B2

124-126, 128, 133

Daļēji

Notiek iekšēja pārskatīšana

Leģislatīvu aktu priekšlikumu nav

Joprojām mērķis panākt vienošanos 2016. gada otrajā pusgadā

CoCG otrais atjauninājums saistībā ar Simmons un Simmons 1999. gada ziņojumu

127

Nav

 

 

 

Norādes / turpmāks tiesību akta priekšlikums par patentiem labvēlīgu nodokļu režīmu un citiem preferenciāliem nodokļu režīmiem

B3

117, 121

Daļēji

Komisijai jāturpina sniegt vadlīnijas par to, kā īstenot saiknes pieeju CoCG

Tiesību akta priekšlikums tikai tad, ja norādījumi nedarbosies — termiņa nav.

pastāvīgi

Priekšlikums par noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem (CFC)

B4

121

Daļēji

Uz to attiecas Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva (ATAD)

Priekšlikums pieņemts 28/1/16

Politiskā vienošanās gaidāma 2016. gada maijā/jūnijā

Priekšlikums grozīt Direktīvu 2011/16/ES, lai uzlabotu dalībvalstu koordinēšana nodokļu revīziju jomā

B5

Nav

Komisija neplāno iesniegt priekšlikumu, jo pašreizējos instrumentus uzskata par mērķim atbilstošiem

Sadarbības uzlabošana Fiscalis ietvaros

Nav

Nav

Vienota Eiropas nodokļu identifikācijas numura (TIN) ieviešana

B6

141

Daļēji

Komisija 2017. gadā izvērtēs, vai iesniegt priekšlikumu

2017

Procedūra nav sākta

Priekšlikums atļaut Savienībai paust vienotu nostāju par starptautiskiem nodokļu režīmiem

C1

151-152, 154

Daļēji

Komisijas ārējā stratēģija 28/1/16 (“ieteikuma tiesības”): atbalsts jaunattīstības valstīm, labas nodokļu pārvaldības principu iekļaušana tirdzniecības nolīgumos, pakāpeniska kaitīgu nodokļu pasākumu atcelšana CoCC ietvaros.

 

Padome parasti nevēlas piešķirt pilnvaras Komisijai vest sarunas par ES nolīgumiem nodokļu jomā

Priekšlikums izstrādāt argumentētus kritērijus nodokļu oāžu definēšanai

C2

96, 122, 147-150

Daļēji

Komisijas ārējā stratēģija 28/1/16

Nodokļu oāžu saraksts līdz 2016. gada beigām

Nav sākts

Priekšlikums par katalogu pretpasākumiem pret uzņēmumiem, kas izmanto nodokļu oāzes

C3

153

Daļēji

Nav ES pretpasākumu (valsts kompetence)

Komisija plāno pārskatīšanas gaitā integrēt labas nodokļu pārvaldības standartus Finanšu regulā

Nav

Nav

Priekšlikums par pastāvīgu iestādi

C4

121

Daļēji

Definīcijai jābūt daļai no KKUINB priekšlikuma.

Ieteikums 2016. gada janvārī par pasākumiem pret (divpusējo) līgumu ļaunprātīgu izmantošanu

Ierosināts pastkastīšu uzņēmumiem piemērot GAAR no 2016. gada janvāra

PE definīcija 2016. gada novembrī/decembrī

 

Procedūra attiecībā uz PE definīciju netika uzsākta

Ieteikums par pasākumiem pret līgumu ļaunprātīgu izmantošanu nav Nīderlandes prezidentūras prioritāte.

 

 

GAAR apspriež Padome, vienošanās gaidāma 2016. gada maijā/jūnijā

ES vadlīnijas par transfertcenu noteikšanu

C5

95, 112, 120

Daļēji

Īstenot ESAO vadlīnijas, kas jāuzrauga JTPF

Tiesību akta priekšlikums tikai vajadzības gadījumā

Nav informācijas

Priekšlikums par hibrīdneatbilstībām un turpmāku analīžu un pētījumu veikšanu

C6

122

Daļēji

Daļa no ATAD direktīvas

Priekšlikums pieņemts 28/1/16

Politiskā vienošanās gaidāma 2016. gada maijā/jūnijā

Priekšlikums izmainīt ES valsts atbalsta režīmu saistībā ar nodokļiem

C7

130-134

Nav

Komisija sniegs norādes par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu uzņēmumu nodokļu plānošanas praksei

Tas palīdzēs novērst dažas nepilnības atgūšanā

Nav noteikts termiņš

 

Priekšlikums grozīt Padomes Direktīvu 90/435/EK, Direktīvu 2003/49/EK, Direktīvu 2005/19/EK un citus attiecīgos Savienības tiesību aktus un ieviest vispārēju noteikumu nolūkā novērst ļaunprātīgu izmantošanu

C8

120

Daļēji

ATAD ievieš vispārēju ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu, kas papildinās konkrētos ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumus

Priekšlikums pieņemts 28/1/16

Politiskā vienošanās gaidāma 2016. gada maijā/jūnijā

Priekšlikums par pārrobežu nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismu uzlabošanu

C9

131, 138

Daļēji

Apņemšanās iesniegt priekšlikumu

Priekšlikums līdz 2016. gada vasarai

Nav sākts

Ieturamā nodokļa vai līdzīgas ietekmes pasākuma ieviešana nolūkā nepieļaut no ES izvestās peļņas neaplikšanu ar nodokli

C10

151

Daļēji

Komisija uzskata, ka ATAD pasākumi ir pietiekami. Nav saistību attiecībā uz ieturēto nodokli

Priekšlikums pieņemts 28/1/16

Politiskā vienošanās gaidāma 2016. gada maijā/jūnijā

Papildu pasākumi, lai novērstu nodokļu plaisu

Noteikt principus nodokļu amnestijām / pārredzamību par "nodokļu atlaišanu"

D1

113, 114, 123, 140, 167

Nav

Valsts kompetence

Priekšlikumi nav paredzēti

 

Gan uzņēmumu, gan trastu faktiskās īpašumtiesības

 

Daļēji

Noteikumi ir iekļauti 4. AML — 5. AML direktīvas piemērošanas joma būtu atkal jāpaplašina

Priekšlikums par 5. AML līdz 2016. gada vasarai

Dalībvalstis īstenos 4. AML

KOMISIJAS RĪCĪBA IETVERTA TIKAI TAXE REZOLŪCIJĀ

Nodaļa TAXE rezolūcijā

TAXE ATS.

KOMISIJAS NOSTĀJA

LES 17. panta 1. punkta pārkāpums

86, 89, 93

EK atbalstīja norādījumu paraugu attiecībā uz spontānu apmaiņu par pārrobežu nolēmumiem

Uzraudzīt, kā dalībvalstis īsteno Direktīvu 2015/2376

LESD 108. panta pārkāpums

86

TAXE pieprasītās informācijas darbības joma ir šaurāka nekā EK informācijai

Paziņojums par to, ka EK ir izpildījusi savus pienākumus piemērot valsts atbalsta noteikumus

Parlamenta izmeklēšanas tiesības

88

Juridiskie un institucionālie jautājumi no EK un Padomes nosūtīti Parlamentam

Automātiska informācijas apmaiņa (AEOI)

105, 157

EK veicinās AEOI un atbalstīs jaunattīstības valstu spēju veidošanu

Ombuda ieteikumu par ekspertu grupām īstenošana

129

Gatavība īstenot ombuda un EP pieprasījumus

Jaunattīstības valstis

156, 158, 160

Ārējā stratēģija, lai definētu ES atbalstu jaunattīstības valstīm

Nodokļu konsultanti

162-164

Regula 537/2014 atrisinās izklāstīto problēmu

Atbalsts nodokļu administrācijām

170

Sk. Eiropas pusgadu un Fiscalis 2016 darba programmu

Piekļuve dokumentiem

174

EK turpinās sūtīt dokumentu — sk. vēstules no EK priekšsēdētāja

NEATBILDĒTI IETEIKUMI NO TAXE REZOLŪCIJAS

Nodaļa TAXE rezolūcijā

TAXE ATS.

Piezīme

CoCG dokumentu pieejamība

87

Adresēts EK — nav saņemta atbilde no EK — TAXE 2 pilnvaras pārņem šo pieprasījumu un turpinās sarunas par piekļuvi dokumentiem

Peļņas aplikšana ar nodokļiem peļņas gūšanas tempā

90

Adresēts dalībvalstīm

Kaitējošas nodokļu konkurences izbeigšana

91

Adresēts dalībvalstīm un ES kopumā

Dalībvalstu politiskās saistības

92

Adresēts dalībvalstīm

Lojālas sadarbības princips (EK iekšēja reorganizācija)

93

Adresēts EK — nav saņemta EK atbilde

Nodokļu konkurence un trešās valstis

96

Sk. piezīmes par ieteikumiem 156., 158. un 160.

Nodokļu nemaksāšanas apkarošana

97

Adresēts dalībvalstīm

Atbalsts izaugsmei, investīcijām un darbvietām

98

Sk. ES struktūrfondus un stratēģiju “Eiropa 2020”

AEOI

99

Sk. piezīmes par ieteikumiem 105. un 157.

Honorāru maksājumi

101

Adresēts EK — nav saņemta EK atbilde

Daudznacionāli uzņēmumi

102

Nav

Prasība veikt izmeklēšanu

103

Nav

Sadarbība un koordinācija par iepriekšējiem nodokļu nolēmumiem

104, 106, 115

 

KKUINB

122

Prasība izstrādāt ES definīciju par agresīvu nodokļu plānošanu

CoCG

125

Palielināt pārredzamību un pārskatatbildību

Nodokļu oāzes

155

Izraudzītās vienpusējās pieejas atgādināšana

Jaunattīstības valstis

159

Prasība dalībvalstīm strādāt savās attīstības palīdzības aģentūrās

Nodokļu konsultanti

161, 165

Sk. piezīmes par ieteikumiem 162.–164.

Turpmākās darbības

166, 168, 169, 171, 172,173

Dalībvalstīm adresēti konkrēti komentāri

CbCR: pārskatu sniegšana atsevišķi pa valstīm

DAC/DAC4: (4.) Administratīvās sadarbības direktīva

CSR: korporatīvā sociālā atbildība

PVKIU: pārvedamu vērtspapīru kolektīvo investīciju uzņēmumi

CoCG: Rīcības kodeksa jautājumu grupa

KKUINB: priekšlikums par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi

NMIN: nodokļa maksātāja identifikācijas numurs

GAAR: vispārējs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu

JTPF: kopējais transfertcenu noteikšanas forums

ATAD: Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva


ANNEX 5: REPORT AD HOC DELEGATION NICOSIA

Report Ad hoc Delegation

to Nicosia (Cyprus)

Friday, 15 April 2016

09.00 - 17.30

Disclaimer: This report reproduces a short, non-exhaustive summary of the different meetings held during the visit of the TAXE 2 Special Committee Delegation to Nicosia, Cyprus, 15 April 2016.. It is intended for internal European Parliament use only. It does not represent the position of the European Parliament and it was not agreed with the third parties involved in the programme of the visit.

Friday 15 April 2016

09.20 - 09.50   Meeting with Mr Ioannis KASOULIDES, Minister of Foreign Affairs of the Republic of Cyprus

10.00 - 11.00   Meeting with the Association of Cyprus Banks (ACB)

11.00 - 11.30  Meeting with Mr Christos PATSALIDES, Permanent Secretary, Ministry of Finance

11.30 - 12.30  Meeting with Mr Yiannakis TSANGARIS, Tax Commissioner and Mr George PANTELI, Head of Tax Policy Department, Ministry of Finance

13.00 - 14.30  Meeting with

  the European University Cyprus

  the Transparency International Cyprus

15.00 - 16.00  Meeting with

  the Cyprus Investment Funds Association (CIFA)

  the Cyprus Investment Promotion Agency (CIPA)

  the Institute of Certified Public Accountants of Cyprus

16.00 - 17.30  Meeting with trade unions

  the Cyprus Workers' Confederation (SEK)

  the Pan-Cyprian Federation of Labour (PEO)

 

taxe 2 COMMITTEE

Delegation to Nicosia, Cyprus

15 April 2016

Members

 

Alain LAMASSOURE, Chair

 

EPP

Burkhard BALZ

Danuta Maria HÜBNER

EPP

EPP

Jeppe KOFOD

S&D

Anna GOMES

S&D

Bernd LUCKE

ECR

Michael THEURER

ALDE

Miguel VIEGAS

GUE/NGL

Eva JOLY

Greens/EFA

Accompanying Members

Costas MAVRIDES

Lefteris CHRISTOFOROU

+ Accompanying staff

09.20 - 09.50  Meeting with Mr Ioannis KASOULIDES,

Minister of Foreign Affairs of the Republic of Cyprus

Mr Kasoulides started his introduction by stating that corporate taxation does not fall under his competence, but that of Mr Georgiades, Finance Minister who at the time was in Washington attending the Spring IMF-World Bank meetings.

He referred to the bail out in March 2013, and highlighted the economic results achieved since then under the economic adjustment programme. He noted that Cyprus' economy is based on (financial) services and hence proper measures against money laundering and corruption are in place in order not to risk Cyprus' reputation as a credible financial centre. Regarding the fight against tax avoidance and evasion, he noted that Cyprus is working together with the EU by implementing all EU Directives and although not an OECD member(1), Cyprus is committed to implementing BEPS recommendations as a member of the OECD Global Forum. Cyprus is also an early adopter of the new automatic exchange of information standard agreed at the OECD level. He also mentioned a bilateral FATCA Intergovernmental Agreement with the US that entered into force on 31 August 2015 and is implemented as of 1 January 2016.

As for Members questions, Mr Kasoulides replied that Cyprus has political relations as well as close economic connections with Russia. He added that Russian banks (and other enterprises) prefer Cyprus because of the Russian speaking community, the viable legal system and availability of services. Many Russian companies repatriate earnings to Russia and take advantage of the corporate tax rate (12.5%) of Cyprus. Regarding Ukraine, Mr Kasoulides explained that the Double Tax Treaty, based on the OECD Model Tax Convention, has been amended.

Mr Kasoulides insisted that Cyprus is not giving any preferential treatment to any foreign companies, but follows the OECD line particularly on tax avoidance. He continued that Cyprus is largely compliant on transparency according to the Global Forum and BEPS legislations are being prepared. About Panama Papers, he noted that it was too early to speculate, but it seems from media that only about six intermediaries were operating from Cyprus, and relevant authorities are investigating if they acted outside the law. The bank RCB, mentioned in the news in relation to Panama Papers, is currently being investigated by the Cyprus Central Bank.

At the end Mr Kasoulides expressed Cyprus' willingness to work constructively on a European common consolidated corporate tax base (CCCTB), but added that a common corporate tax rate remains a sovereign competence of the EU Member States. Cyprus' economy is based on services (as it is an international financial centre) and low tax rates offer certain economic advantages.

10.00 - 11.00  Meeting with the Association of Cyprus Banks (ACB)

  Mr Michael KAMMAS, Director General

  Mr Aristos STYLIANOU, Chairman

  Mr George APPIOS, Vice-Chairman

In the introduction, Michael Kammas, Director General of the Association of Cyprus Banks (ACB) explained that a distinction should be made on how enterprises are taxed and how taxation affects the whole economy. He noted that banks' profitability suffered due to a very high ratio of non-performing loans (around 55% on loans to households and non-financial corporations) and that debt-to-asset swaps have been issued in order to speed up loan restructurings.

As to the Members question on the cooperation between the banking sector and tax advisory industry (Big4), Mr Kammas underlined that the tax advisory services were outside the scope of banks' operations, and that, although clients may use such consultants, banks do not form part of such operations. Moreover, he emphasised that banks do not provide tax advice to their clients for aggressive tax planning, nor do they have contacts with accountants and lawyers to discuss tax planning.

He explained that Ultimate Beneficial Owner (UBO) is required according to the legislation, so every operation has to lead up to a person that has to be identified. Tax crime is also a predicate offence in Cyprus. Banks are required to check if there is some substance behind the bank transaction/operation and banks are checking e.g. sanction lists and that there are no criminal activities. Most banks are local and have no significant subsidiaries abroad. It is, however, still more difficult to check/monitor non-Cypriot customers/banks than local ones. Following the changes of 2015 when bank supervision was redesigned and strengthened, the Central Bank is currently checking, for example, certain transactions made in USD - given that the monitoring system in the US is even stricter. He continued that the US authorities may, if they have any doubts, start an enquiry and that they can even close the account as a sanction if Cypriot banks do not respond that enquiry.

He clarified that there was no money laundering in Cyprus, but because of the complex structures of companies in the country, there has been a need to upgrade due diligence processes(2).

Mr Kammas added that since the banking crisis of 2013 non-performing loan rations have dropped, while lending practices have not fully shifted away from an overreliance on collateral towards a more systematic use of risk-assessment tools. The new insolvency legislation of 2015 restricts the liability of guarantors to the amount exceeding the value of the collateral could affect the extent of the increase in provisions.

Mr Kammas complained that implementing the anti-avoidance measures, such as FACTA and CRS, means a lot of costs for banks but as he could not provide a specific number when asked by Members, he agreed to provide a written reply on this matter.

For the question on what is the added value of a low tax rate and what are the positive tax advantages in Cyprus, Mr Kammas explained that in the past 'offshore' companies were taxed at 4.25% and other companies at about 30%. Since the EU accession, every company in Cyprus is taxed at the same rate of 12.5%. He added that the matter is not so much about tax rate, but about stability; this means that it is the latter that preserves Cyprus' competitive advantage as a credible international financial centre.

In reply to a Member's question on the large Russian FDI stocks in Cyprus, and on access to offshore ownership envelopes that enabled Russian owners to avoid the post-Crimea sanctions, Mr Kammas explained that a large proportion of Russian companies are related to a Russian owner and many of them are trading companies having assets in Russia. They get dividends in Cyprus, which they repatriate to Russia as an investment. He continued that Cyprus represents a significant gateway for EU inbound and outbound investments, which is complemented by the traditional links that Cyprus has with central and eastern Europe, Russia and Middle East.

Regarding the question on 'Panama papers', he reassured that the documents are being investigated by the Central Bank of Cyprus and other relevant authorities.

11.00 - 12.30   Meeting with

  Mr Christos PATSALIDES, Permanent Secretary of the Ministry of Finance

  Mr Yiannakis TSANGARIS, Tax Commissioner

  Mr George PANTELI, Head of Tax Policy Department, Ministry of Finance

Christos Patsalides, Permanent Secretary of the Ministry of Finance, indicated that after enormous financial efforts, Cyprus has finally overcome a difficult period, and it has managed to outperform every major indicator and restore its current account balance. Moreover, he emphasised that Cyprus’ tax system is in full compliance with the EU and the OECD requirements against harmful tax practices. He also explained that in July 2014, the merger of the Department of Inland Revenue (Direct Taxes) and the Department of Value Added Tax (Indirect Tax) created a Single Tax Department which further strengthened the position of the Cyprus tax authorities.

The Chair complimented the way Cyprus implemented its adjustment plan and welcomed country’s successful economic recovery and exit from its three-year international bailout programme. He also indicated that fair(er) tax competition requires new rules and more transparency, both at the EU and global level.

Mr Patsalides presented a stocktaking of activities that Cyprus has taken in the context of improving international tax compliance, which is based on the standard for automatic exchange of financial account information, Common Reporting Standard (CRS), developed by the OECD. Cyprus had also signed the Multilateral Competent Authority Agreement in 2014 and Cyprus, as part of the Early Adopters Group of the OECD, has committed to the implement the Automatic Exchange of Information (AEOI) by 2017(3). On 2 December 2014, Cyprus and the US signed an intergovernmental agreement to implement the Foreign Account Tax Compliance Act (FATCA).

Yiannakis Tsangaris explained his role as Tax Commissioner mentioning notably that he had been nominated in February 2016, and that his services were looking after tax implementation not initiating legislations. He also referred to the merger of two tax departments in July 2014 into a single department for all tax affairs.

Members' questions were related to incentives and tax exemptions relating to investment in IP rights, commonly known as the 'IP box' that is used in Cyprus. Under the G20/OECD base erosion and profit-shifting project, new entries to such schemes will not be permitted after mid-2016. However, companies that joined the Cyprus scheme before that deadline can benefit from substantial savings until mid-2021. The Cypriot 'IP Box' system (a maximum tax rate of 2.5% on income earned from IP assets and wider scope) regime applies to a wider range of income than any other European scheme.

Regarding the new 'IP box' regime, Mr Pantelis insisted that it was in line with the discussions within the EU Code of Contact Group and the intention was to follow the modified nexus approach (of the OECD). He noted that there was only a limited time to enter into the Cyprus scheme, since it will be closed to new entrants as from June 2016. Companies that qualify under the existing IP regime should be able to have access to the existing benefits until 2021, but new entrants (i.e. joining an IP Regime after June 2016) should follow the new 'IP box' regime rules. He concluded, however, that if there was a new guidance on IP regimes, they would be ready to comply with it.

Mr Panteli undertook to provide a written reply regarding statistics of the new registrations in the 'IP box' regime, and he indicated that about 10-15 companies are getting Rulings on their IP regimes. He pointed out that companies need time to reorganise themselves, referring to need of a transitional period.

He indicated that following the changes made to the definition of permanent establishment in the OECD Model Tax Convention that address strategies used to avoid having a taxable presence in a country under tax treaties, bilateral treaties may need to be modified or to be included within a multilateral agreement (under the OECD framework). The majority of the treaties concluded by Cyprus follow the OECD Model Treaty.

Moreover, there is no 'exit tax', and Cyprus does not impose any withholding tax on dividend, interest and royalty payments made to non-Cypriot resident recipients. Regarding transfer pricing, i.e. allocation of profits for tax and other purposes between parts of a multinational corporate group, the 'arm's length' principle is used for transactions in Cyprus. Mr Panteli did not reply to the question about Cyprus' position to include minimum effective taxation as part of the Interest & Royalty directive (currently being discussed in the Council), but explained that if a minimum effective taxation (rate) clause was agreed at EU level, Cyprus would comply with it.

Regarding tax rulings in Cyprus, Mr Panteli explained that the tax department has a long-established practice of providing written replies to requests for guidance on the interpretation of Cyprus tax law. This practice is under the control of Tax Commissioner and applications are addressed to him. He clarified the Tax Rulings Division of the tax department (about 5-6 staff members) will, on application, issue advance tax rulings (estimated about 20-25/week) regarding actual transactions proposed to be undertaken by existing or new entities. In the event of any discrepancy between the scenario presented in a tax ruling request and the actual transactions undertaken, the relevant District Tax Office may decline to apply the tax ruling, or inform the Tax Rulings Division of the actual facts, asking it to confirm or modify the initial ruling. However, he was not able to give an estimation on the tax losses that occurred due to such rulings granted to companies.

Regarding (ultimate) beneficial owners of companies, tax transparency, including transparency of trust/fiduciary arrangements and banking details, Mr Panteli indicated that at least one owner has to be a resident in Cyprus, and the details of (ultimate) beneficial owners are confidential and may only be disclosed by court order or as part of a verified tax investigation. Cyprus complies with Prevention of Money Laundering and Terrorist Financing directives, and all companies as well as trusts have an obligation to be registered, but confidential information in both registers are maintained for tax authorities and other supervisory authorities purposes. When implementing the fourth anti-money laundering directive, Cyprus would go through the implementation the creation of registries for (ultimate) beneficial owners and for trusts. Most FATF recommendations are already in place in Cyprus, except the creation of UBO registers. Cyprus, however, is against making these registers public, arguing of the importance of confidentiality, especially for trusts.

Mr Patsalides underlined that Cypriot authorities were ready to study all documents that Panama authorities would provide them officially. He continued that the Cypriot RCB Bank that has been identified by media in the context of 'Panama leaks' had immediately denied that they have granted any such 'unsecured' loans to Russia.

Mr Panteli continued that Cyprus (tax) authorities are doing the same that other countries are doing, i.e. assessing information that is available to the public, and the Central Bank of Cyprus is assessing the information to the extent that it may concern the Cypriot banking system or any suspicious-looking transactions. Moreover, in line Transparency and Anti Money Laundering laws, the Cyprus Securities and Exchange Commission have requested by April 20 all regulated entities to report if they maintain/maintained any relationship with the Panama firm or a third party representing it. He insisted that competent authorities have a power to investigate the leak of Panama papers, but he did not want to reply to a question on if a separate legal/juridical enquiry would be conducted. He was not responding to a Member's question about the potentially harmful effect of the 'notional interest' deduction scheme in Cyprus.

Mr Panteli, however, undertook to provide a written reply regarding how many accounts have registered (ultimate) beneficial owner in Cypriot banks.

Mr Patsalides, in reply to a question on the CCCTB and a criterion to be used for allocation of tax rebates, indicated that it was not an easy process (to agree amongst sovereign states) and that it would be better to leave it to markets to respond. They also favour the application of the "arm's-length principle" of transfer pricing, rather than a requirement of a permanent establishment or a common and consolidated corporate tax base. Mr Panteli noted that it was premature to start discussions on consequences of the reunification on (corporate) taxation.

13.00 - 14.30  Meeting with

  The University of Cyprus

  The Transparency International Cyprus

In his introductory presentation Alexander Apostolides, from the European University Cyprus, explained that Cyprus' economy is largely focused on professional services and on the financial sector. He referred to Eurostat statistics, stating that employment in accounting/auditing sector used mainly for tax planning purposes, increased during the crisis and currently employs around 20 000 persons in Cyprus. This represents a significant part of Cyprus' GDP (estimated up to 10%).

He indicated that there were no 'tax rulings' as such, but acknowledged that it depends on the interpretation/definition of tax rulings. (He added that no tax rulings were revealed in the 'Luxleaks' scandal). He explained that the Cypriot Inland Revenue Department merger with the VAT Service in 2014 had not been easy and that the merged Tax Department is only now starting to work efficiently. In his view, one of the weaknesses in this area (referring to fraud prevention and fight against tax evasion) was a lack of coordination between different authorities in Cyprus.

On the 'Panama papers' he explained the Cyprus Securities and Exchange Commission has noted in public that, at first sight, companies under its authority do not seem to be involved, although there is speculation on the Cypriot RCB Bank. He further emphasised that Cyprus was not an off-shore tax haven, and in recent years Cyprus has taken major steps in adopting all EU jurisdiction and international best practices for combating tax evasion and money laundering. In this context, he referred to the recent Audit Transparency report 2015 by Deloitte, as well as to the EU reports on anti-money laundering. He underlined as well that regulatory supervision is carried out by banking authorities and the ECB. Hence, regarding the Panama papers, he insisted that the date of transactions should be looked at, given that after 2013/2014 Cyprus was forced to change some part of its legislation.

Maria Konstantinou from Transparency International Cyprus (TIC) explained that currently they do not have a programme on money laundering (or tax evasion), but that TIC could consider launching one. She continued that these issues are not very high on the agenda for the (ongoing) election campaigns due to lack of interest. She referred to the new legislation on tax rulings (since October 2015) and highlighted the need for more cooperation between tax administration services.

Members noted the strengthening of the legal framework relating to corporate taxation seemed not be driven by the EU, but more for other purposes, although acknowledging the implications of the accession to the EU. Both panellists mentioned that before 2013, the impact of tax avoidance wasn't a subject of public discussion but most of the population welcomed the favourable tax treatments granted by Cyprus. Since 2013, there seems to be a change of mentality and a greater understanding of how tax avoidance impacts citizen's daily life.

Members also questioned that companies might not be interested to become domiciled in Cyprus, given that, e.g. non-residents are not subject to the Special Contribution for Defence, which is a tax which is levied on interests at a rate of 30% and on dividends at a rate of 17%. A company which is not tax resident in Cyprus is taxed on income accruing or arising only from sources in Cyprus.

Trusts are available in Cyprus, and the law is similar to the English law on trusts, but recent amendments to the Cyprus International Trust law have made Cyprus a favourable jurisdiction for the creation of a trust that are used for, amongst others, inheritance planning as well as tax planning.

On the concept of tax planning in Cyprus, Mr Apostolides explained that Cyprus has a competitive advantage through highly educated, qualified and multilingual workforce (i.e. certified accountants/auditors) for accounting firms, legal practices and the banking sector, but due to lower salary levels in Cyprus (compared to other EU MSs), 'brain drain' is an issue. This competitive advantage is complemented by good infrastructure available for such activities, as well as appropriate government regulations and a general policy of non-intervention in business operations.

He continued that registration of companies was one of the biggest weak points that the authorities need to tackle. He insisted, moreover, that sovereign states should have right to determine their corporate tax rate. He acknowledged nevertheless that harmonisation of legislation at the EU level would be welcomed, as for example, there are complications on the reporting of legitimate profit. He also called for more transparency on how much revenue is generated in Cyprus or in abroad. He acknowledged that in terms of banking regulation, Cyprus has progressed but this is less certain in terms of tax legislation.

Regarding FDIs related to Russia, Mr Apostolides indicated that double tax treaties are not meant for money laundering and round-trip investment, but that Russian owned companies use Cyprus financial centre as there is no withholding tax on profits remitted abroad, if their tax liabilities have been fulfilled in Cyprus. Double tax treaties also determine the ways in which profits are remitted abroad. He explained further that Cyprus offers an extensive network of favourable double tax treaties (not only with Russia), has no withholding taxes on dividends and interest paid, no capital gains on profits from the sale of shares and securities and exemption of taxes on foreign dividends and interest received.

Mr Apostolides undertook to share with the delegation, notably, a report of MoneyVAL on the “Special Assessment of the Effectiveness of Customer Due Diligence Measures in the Banking Sector in Cyprus” and a report by Deloitte on the 'Third Party Anti-Money Laundering Assessment of the Effective Implementation of Customer Due Diligence Measures with Regard to Cyprus’ Deposits and Loans.

15.00 - 16.00  Meeting with

  The Cyprus Investment Promotion Agency (CIPA)

The Cyprus Investment Promotion Agency (CIPA) was established as a registered not-for-profit company limited by guarantee, funded by the Cyprus government. "Invest Cyprus" is the brand under which CIPA takes the lead in promoting Cyprus as an attractive FDI destination. http://www.investcyprus.org.cy/

The Cyprus Investment Funds Association (CIFA)

The Cyprus Investment Funds Association (CIFA) was established in February 2013 with the purpose to become the collective voice and the reference point for all professionals and legal entities, offering services or engaged in the Investment Funds Industry in Cyprus. http://www.cifacyprus.org/english/cyprus-investment-funds/about-cifa/

  The Institute of Certified Public Accountants of Cyprus (ICPAC)

The Institute of Certified Public Accountants of Cyprus, established in 1961, is the competent authority for regulating the accounting/auditing profession in Cyprus. http://www.icpac.org.cy/selk/default.aspx

List of Participants:

Mr Costas Markides, Board Member, International Tax, KPMG Limited (CIFA)

Mrs Natasa Pilides, Director General (CIPA)

Mr Kyriakos Iordanou, General Manager, Mr Pieris Marcou, Mr Panicos Kaouris, Mr George Markides (ICPAC)

Mr Markides, Cyprus Investment Funds Association (CIFA) explained that it is making recommendations on tax measures, such as BEPS recommendations. Mr Iordanou, ICPAC indicated that, although it is the competent authority for regulating the accounting/auditing profession in Cyprus, it is working in parallel with the government, which is taking significant efforts to maintain Cyprus as credible financial centre. Tax legislation changes are being initiated by Cyprus along the line of BEPS, country-by-country reporting requirements, tax rulings, as well as specific legislative proposals from the EC.

Mr Markides, CIFA also mentioned that CIFA supports transparent country-by country reporting, including public disclosure (with the current threshold of €750 million turnover). However, Mr Iordanou, from ICPAC believed that information should be kept with tax authorities only, and that it should be first seen how it works before public disclosure. He continued that disclosure of the country-by-country reporting should be decided at the EU level and concerns on data protection need to be assessed. There is a working group within the tax administration department dealing with the implementation of country-by-country legislation and accountants can bring expertise to the government on this issue.

Mrs Natasa Pilides agreed with Mr Markides, explaining that CIFA works closely with the CIPA, which first took the initiative for the establishment of CIFA, as a part of the progress made in promoting Cyprus as a competitive investment funds jurisdiction.

Two years after the banking crisis and the rescue package coming into play, Cyprus not only survived, but also managed to surpass all expectations, according to the panellists. According to Mr Marcou, ICFPA was looking forward as Cyprus now concentrates on remaining a fully compliant and transparent jurisdiction, as to all related EU and international regulations. He mentioned, notably, the Foreign Account Tax Compliance Agreement (FATCA) with the United States, OECD’s Convention on Mutual Administrative Assistance in Tax Matters and the OECD’s BEPS Action Plan. He highlighted that Cyprus continues to enhance its competitiveness as an attractive international business centre. Mr Iordanou agreed that profit should be taxed where it is generated, but added that new realities such as e-commerce need to be taken into account. Regarding the question on notional profit, he confirmed that the 'arm's length principle' is used. Regarding transfer pricing, no regulatory framework is yet in place, but it is one of the top priorities and in a process of being developed on the basis of an Irish model (working group includes network of Big4). For a questions regarding whether Cyprus was looking for an opportunity for tax avoidance (by using measures like 'notional profit' deduction, tax rulings, 'IP box' regime and a policy of 'no exit' taxation), ICPA explained that they were looking for certainty and a simple tax regime.

Regarding hybrid mismatch arrangements, Mr Markides indicated that it is anticipated that Cyprus legislation will be amended to reflect the EU Parent-Subsidiary Directive provisions tackling hybrid loan arrangements (e.g. profit participating loans). With respect to hybrid loans, receipts from other EU Member States shall be taxable, when such payments are treated as tax deductible at the level of the payer company.

Regarding FDIs related to Russia, according to Mr Iordanou it is based on economic and financial (as well as historical) relations with Russia, and is not directly related to taxation, acknowledging, however, that relations with Russia could be dealt with more transparent manner.

Mr Marcou replied to the question on the sustainability of developments in Cyprus from the macroeconomic point of view, given that deposits were 5 times over GDP in 2013, and since decreased, but only to a level of 3 times over GDP, that deposit level (around 75 billion, ½ belongs to foreign entities) is above GDP but it was not crucial to the economy, nor 'unhealthy' given that Cyprus is an international financial centre. And, following the crisis, substantial amounts were converted to stocks. From CIPA point of view, for high portion of non-performing loans in the banking system necessitated practical measures (selling property or other collaterals) to complement legislative measures.

Mr Iordanou explained that Cyprus is not offering tax accommodation, but helps to interpret the law, and there are no problems with tax rulings as administration is careful interpretation state aid. ICPAC added that companies providing administrative services have the responsibility to register other companies in Cyprus and law firms that provide such administrative services are supervised by the Bar Association, as are audit/accounting firms that provide administrative services supervised by the ICPAC.

16.00 - 17.30  Meeting with trade unions

  the Cyprus Workers' Confederation (SEK)

Christos Karidis, Head of Economics Research of the Confederation Department and the Secretary of the Association of Employed Consumers

  the Pan-Cyprian Federation of Labour (PEO)

  Nikos Grigoriou, Head of the Department of Economic and Social Policy of PEO

Both representatives explained that it would be difficult to have a single tax policy in the EU, as taxation is left to sovereign states, according to them. They are against tax evasion and called for more tax transparency including businesses and shipping industry. They indicated that, due to economic specificities of Cyprus, (corporate) taxation is comparably low. Amongst these specificities, they indicated the ongoing Turkish occupation and the purpose of the Special Contribution for Defence (tax) and that Cyprus did not receive any pre-accession assistance from the EU. Both trade unions were in favour of an enhanced tax transparency and tax justice, but indicated that a single taxation system at pan-EU level would not be easy to achieve, as each EU MS has created its own model and hence it would be difficult to draw a line at which all companies should be taxed, e.g. at the rate of 20%.

In their replies to 'Panama papers' related questions, both trade unions were satisfied with stricter rules that allow thorough investigations and more transparency and emphasised that they were strongly against tax evasion. Moreover, they complained that there was (still) a lot of bureaucracy and too slow movement from the government side. Cyprus has lost 10% of its GDP over the past few years and is among the top countries in non-performing loans. Unemployment is higher than 15% and long-term unemployment has seen the highest rise compared to all other European Member States. One young person out of three is currently unemployed and Cyprus has one of the highest emigration rates in the EU. Mr Grigoriou (PEO) stated that workers are obliged to pay their taxes, whilst companies can hide their income and have lower tax rates than 12.5%.

Mr Karidis (SEK) explained that social inequality was increasing in Cyprus, which was now in the 3rd worst position in the EU. Those involved in tax evasion were, according to SEK, stealing money from the group of people (normal citizens) that pay taxes; hence SEK is in favour of a fairer tax system and the distribution of the tax burden amongst workers and companies. He added that, although public finances are in a better shape, a broader tax reform would be key to development. Trade unions are asking the government and the parliament proceed with a tax reform, the last reform being in 2002. He moreover highlighted that the economic model of Cyprus needs to be diversified, because it is now heavily reliant on financial services, meaning that both manufacturing and agriculture sectors need to be developed.

Regarding contacts with trade unions in the occupied part of Cyprus, Mr Grigoriou (PEO) confirmed on-going collaboration and joint actions with the Turkish-Cypriots trade unions, mentioned e.g. a publication on a (possible) solution of the settlement and introduction of one currency. Mr Karidis (SEK) further added that they are also collaborating, and providing recommendations, such as on the social insurance schemes.

(1)

List of OECD Member countries - Ratification of the Convention on the OECD : http://www.oecd.org/about/membersandpartners/list-oecd-member-countries.htm

Members of the Global Forum : https://www.oecd.org/tax/transparency/membersoftheglobalforum.htm

(2)

http://taxinsights.ey.com/archive/archive-pdfs/2016g-00762-161gbl-cyprus-enacts-legislation-on-mandatory-exchange-of-information.pdf

(3)

https://www.oecd.org/tax/transparency/AEOI-commitments.pdf


ANNEX 6: REPORT AD HOC DELEGATION WASHINGTON

taxe 2 COMMITTEE

ad hoc Delegation

to the United States of America (Washington)

17-20 May 2016

Final Programme

Wednesday 18 May 2016

08.30 - 09.30  Meeting with Elise Bean, former Director and Chief Counsel of the Permanent Subcommittee on Investigations (ICRICT and the Levin Centre)

10.15 - 11.15   Briefing by the Congressional Research Service

Donald J. Marples, Specialist in Public Finance

Jane G. Gravelle, Senior Specialist in Economic Policy

11.45 - 12.15   Meeting with Orrin Grant Hatch, Chairman of the Senate Committee on Finance, President Pro Tempore of the Senate

12.45 - 14.15   Working lunch (finger food) with stakeholders co-organised with the Atlantic Council

16.00 - 17.00   Meeting with Sander Levin, Congressman, Ranking Member of the House Committee on Ways and Means, Richard Neal, Ranking Member of the Subcommittee on Tax Policy, Earl Blumenauer, Member of the House Committee on Ways and Means, Lloyd Doggett, Member of the House Committee on Ways and Means, Ranking Member of Subcommittee on Human Resources, Xavier Becerra, Congressman, Chairman of the House Democratic Conference and Ron Kind, Congressman, Member of the House Committee on Ways and Means

17.30 - 19.00   Meeting with Caroline D. Ciraolo, Acting Assistant Attorney General in charge of the Tax Division, Department of Justice (DoJ)

Thomas Sawyer, Senior Litigation Counsel for International Tax Matters and Todd Kostyshak, Counsel to the Deputy Assistant Attorney General for Criminal Tax Matters

Thursday 19 May 2016

9.30 - 10.45   Meeting with the US Department of the Treasury

Mark J. Mazur, Assistant Secretary (Tax Policy)

Robert Stack, Deputy Assistant Secretary (International Tax Affairs)

11.30 - 12.30  Meeting with the Tax Foundation

Scott A. Hodge, President of the Tax Foundation

Gavin Ekins, Research Economist

Stephen J. Entin, Senior Fellow

Scott Greenberg, Analyst

12.30 - 13.30   Working lunch (finger food) with academics/think tanks

John C. Fortier, Director of the Democracy Project, Bipartisan Policy Center

Shai Akabas Associate Director of Bipartisan Policy Center, Economic Policy Project

Eric Toder, Co-director, Urban-Brookings Tax Policy Centre

14.00 - 15.00 Meeting with OXFAM America

Gawain Kripke, Director of Policy and Research

Didier Jacobs, Senior Economist

Nick Galass, leads on the Oxfam's economic inequality research

Robbie Silverman, Senior Advisor

15.00 - 16.00 Meeting with International Monetary Fund (IMF)

Vicki Perry, Assistant Director in the Fiscal Affairs Department and Division Chief of the Tax Policy Division

Ruud De Mooij, Deputy Division Chief in the Tax Policy Division

16.00 - 17.00  Meeting with the International Consortium of Investigative Journalists (ICIJ)

  Hamish Boland-Rudder, ICIJ’s online editor

17.30 - 18.30  Meeting with the World Bank

Jim Brumby, Director, Public Service and Performance, Governance Global Practice

Marijn Verhoeven, Economist, Governance Global Practice

Rajul Awasthi, Senior Public Sector Specialist in the Governance Global Practice (leads the tax policy and revenue administration workstream, primarily in the Europe and Central Asia (ECA) region)

Guggi Laryea, European Civil Society and European Parliament Relations Lead

taxe2 COMMITTEE

ad hoc Delegation to Washington, USA

17-20 May 2016

List of Participants

Members

 

 

Alain LAMASSOURE, Chair

EPP

Danuta Maria HÜBNER

EPP

Markus FERBER

Pablo ZALBA BIDEGAIN

EPP

EPP

Jeppe KOFOD

S&D

Neena GILL

S&D

Cătălin Sorin IVAN

Bernd LUCKE

S&D

ECR

Cora VAN NIEUWENHUIZEN

ALDE

Fabio DE MASI

GUE/NGL

Eva JOLY

Greens/EFA

 

 

+ Accompanying Staff

 

 

 

08.30 - 09.30  Meeting with Elise Bean, former Director and Chief Counsel of the Permanent Subcommittee on Investigations (ICRICT and the Levin Centre)

In her introduction, Elise Bean noted that Senator Carl Levin first hired her in 1985, to serve as an attorney on the US Senate Homeland Security and Governmental Affairs Committee. In 2003, she was appointed as Staff Director and Chief Counsel of the Permanent Subcommittee on Investigations(1). Ms Bean referred to investigations of the Subcommittee, notably: inquiries into offshore tax avoidance by Apple, Microsoft, and Caterpillar; undeclared UBS, LGT, and Credit Suisse accounts for wealthy US clients; and tax shelter sales by professional firms, including KPMG.

Ms Bean mentioned the recent hearing on business tax reform held by the Senate Finance Committee, which demonstrated politicians' willingness to engage in the reform of the US corporate tax system even before elections. In this context, Ms Bean explained that the Treasury Department had finalised its ‘customer due diligence’ rule, which requires, as of 2018, financial institutions –banks, mutual funds and others – to ascertain and verify who actually owns and profits from the companies that make use of their services, in other words the ‘beneficial owner’. She emphasised, however, that the Obama Administration’s new ‘customer due diligence’ rule appears to permit new loopholes for shell companies created for purposes of tax dodging, given that the rule allows financial institutions to identify a manager as the company’s ‘beneficial owner’ even when that manager has no true ownership role in the company. The definition of ‘beneficial owner’ as any individual who owns 25 % or more of the equity interests, and the possibility that a single individual with 'significant responsibility' can control the entity, may allow the real owners to hide behind an executive who can serve as a 'figurehead'. This definition, she said, may undo the work that some banks have already completed by developing systems to verify owners of shell companies seeking to open accounts. In fact, according to her, the rule weakens US anti-money laundering safeguards and makes it easier for terrorists, money launderers, tax evaders, and other wrongdoers to open US accounts without revealing their identity. Moreover, Ms Bean explained that the definition in the rule differs from that in the Proposed Incorporation Transparency & Law Enforcement Assistance Act (that requires the Treasury and the states to collect, maintain and update beneficial ownership information on legal entities for law enforcement purposes), thus causing further confusion. The rule does not extend the same due diligence requirements on accounts opened before its implementation as of 2018 (no retroactivity), creating what she called ‘a major gap’ in the information collected. Apart from drawing attention to certain US states, such as Delaware, Nevada or Wyoming, as being havens for shell companies, Ms Bean also mentioned South Dakota as a state hosting a vast number of trusts. She also explained that the Obama Administration was implementing the OECD BEPS action No 13 on country-by-country reporting, and was hoping to complete it before the end of the presidential term.

Regarding the Foreign Account Tax Compliance Act (FATCA), which requires financial institutions to disclose data to the Inland Revenue Service (IRS) on any large financial accounts held by US taxpayers or by foreign entities in which US taxpayers hold a substantial ownership interest, Ms Bean shed some light on the problems regarding reciprocity, i.e. the US would not share as much data as it requires from its FATCA partners. For example, the US will not be providing account balances and will not give information on all US source income - just on certain kinds within the limits of US law. The FATCA law does not lay down threshold amounts for the accounts, as it requires all accounts belonging to US persons to be disclosed to the IRS. However, the regulations and intergovernmental agreements implementing the FATCA created thresholds. Hence, according to Ms Bean, the highest threshold – USD 400 000 for a couple living outside the US(2) – should be lowered.

In reply to criticisms from certain US politicians suggesting that endorsement of the EU state aid rules would focus particularly on US companies, Ms Bean stated unequivocally that all have the right to enforce their laws, and went on to say that such investigations seem to be based on factual matters, referring to the ‘Apple case’ that she had been involved in on the Permanent Subcommittee on Investigations.

She further stated that corporate tax avoidance should be tackled by putting an end to the deferral and inversion loopholes in the US corporate tax system, as active earnings/profits are generally not taxed until repatriated to the US. Thus, active foreign earnings are deferred from taxation until the earnings are remitted back to the US, at which point in time US corporate tax must be paid. However, taxes are reduced thanks to credits claimed for foreign taxes paid to other countries as well as other tax benefits, such as operating losses that the corporation may carry forward into future tax years or backward into prior tax years. The United States taxes the ‘worldwide’ income of domestic corporations, regardless of where the income is earned: this differs from the ‘territorial’ taxation system in which only the source country has jurisdiction over tax profits deemed to arise there.

In reply to questions by Members, Ms Bean explained that corporate rules in the US are set mainly at the state level, and many states do not require companies to disclose beneficial owners. As a result, the administration could only use existing bank secrecy regulations to go after shell companies.

She further explained in response to Members’ comments that the ‘Luxleaks’ scandal had not been ‘heard’ in the US. However, she acknowledged that the ‘Panama papers’ scandal represented another wake-up call regarding the need to put an end to corporations with hidden owners. She referred to a Global Witness undercover investigation broadcast recently (by the US news programme ‘60 Minutes’ - see link in footnote(3)) that demonstrated that US lawyers often suggest using anonymously-owned American companies in order to channel suspect (taxes) funds into the country.

She also said that the Levin Center (at Wayne State University Law School in Detroit) is organising training courses in the area of better parliamentary oversight and inquiry. Ms Bean added that she is very much in favour of public country-by-country reporting, taking the view that the impact on banks and financial institutions had been positive and that the same kind of reporting would be needed for multinational companies.

10.15 - 11.15   Briefing by the Congressional Research Service

Donald J. Marples, Specialist in Public Finance

Jane G. Gravelle, Senior Specialist in Economic Policy

The Congressional Research Service (CRS) works exclusively for the United States Congress, providing policy and legal analysis to committees and members of both the House and the Senate, regardless of party affiliation.

Ms Gravelle explained that reducing profit shifting and reforming the international tax system in the US and worldwide may involve a number of policy considerations and tradeoffs in the US. Some tax reform proposals have focused on broadening the tax base and lowering the rates of both individual and corporate income taxes. As regards efficiency, the current tax system favours the non-corporate sector overall. The corporate statutory tax rate of 35 % tends to be higher than the average marginal statutory rate for non-corporate business, which is estimated to average around 27 %. For example, of the USD 1.2 trillion in overseas profits reported by US companies in 2012, USD 600 billion was attributed to so-called tax havens: Bermuda, Ireland, Luxembourg, the Netherlands, Singapore, Switzerland, and the Caribbean islands dependent on the UK.

Ms Gravelle argued that it is the current US corporate tax rate and the general approach to taxing US multinational corporations (MNCs) that are encouraging companies to shift profits and keep money abroad.

In reply to the question related to 'stateless income/tax avoidance', Mr Marples explained that an important reason behind MNCs being able to pay such low rates is that they are allowed to avoid an estimated USD 695 billion in taxes on the USD 2.4 trillion that they hold offshore. In other words, the real problem with the tax code is not that US multinationals are paying too much, but rather the fact that they are allowed to avoid so much in taxes.

Ms Gravelle in her reply explained that despite of the real differences between the tax systems of the EU (territorial) and the US (worldwide), no major economy has a pure worldwide or a pure territorial tax system. The US system, in theory, taxes American corporations on their worldwide (or resident-based) income. She emphasised that transfer pricing manipulation can also theoretically be used to shift what is actually US source income to subsidiary corporations based in offshore tax havens. To avoid potential transfer pricing penalties, one avenue available to companies may be to obtain an advance pricing agreement (APA), either with the IRS (unilaterally) or with the IRS and another tax authority (bilaterally), covering inter-company pricing. While the US generally follows a ‘worldwide’ approach, corporations are typically allowed to defer paying taxes on income earned abroad until that income is brought home, or repatriated, in the form of a dividend payment to the US parent. Countries that have territorial tax systems generally also have some type of anti-abuse provision to protect their tax bases. Mr Marples noted that while it is true that the US statutory tax rate is 35 %, the wide swath of loopholes and breaks allow large profitable US companies to pay closer to 19.4 % on average, with many companies paying nothing at all. Statutory tax rates only tell part of the story. There is, however, an unsettled debate over whether and by how much the effective corporate tax rate in the US is higher than effective tax rates outside the US. Effective tax rates measure how much businesses really pay after all deductions and credits have been considered.

Ms Gravelle estimated that a total in profits to the sum of USD 2.6 billion remains to be repatriated eventually. She raised some concerns regarding intangible assets (such as those of Starbucks or Google), noting that if a ‘true’ arm’s length policy were adopted, most of the profit would be due in the US. In the case of Google, she was of the view that the UK decision was based on confusion over profits.

Ms Gravelle further noted that there are eight US states that could be considered as tax havens (but a federal level taxation remains). She highlighted the difference from, for example, Bermuda, where the problem is non-taxation, and went on to explain that the factors that make a country a successful tax haven include: low or non-existent tax rates applicable to foreigners; strict banking and financial secrecy laws; and a highly developed financial, legal and communications infrastructure. She argued that at the heart of the tax haven issue is the discrepancy between real economic activity and economic activity that is only apparent. She further stressed that the US is widely recognised as a leading source of offshore money: it emerged from the Union Bank of Switzerland tax evasion scandal that, at that bank alone, US clients had almost 20 000 Swiss-based accounts.

Ms Gravelle also explained that current law allows taxes to be deferred on income earned abroad until that income is repatriated to the US. Along with deferral, another basic feature of the US system is the foreign tax credit. The US taxes worldwide income on either a current or deferred basis, but it also allows credits for foreign taxes paid on a dollar-for-dollar basis against US taxes otherwise owed. Under the current US system, taxes on corporate profits at the individual level (dividends and capital gains) tend to be collected (thanks to tax treaties) on a residence basis. Deferral benefits US corporations because delayed taxes are reduced due to the time value of money. In the extreme, deferral could allow an American corporation to completely avoid US taxation on foreign source income if it never repatriates its overseas income, either because the income is being held abroad in financial assets or because it has been permanently reinvested (for example in plant and equipment). The income earned by foreign branches of US corporations, however, cannot be deferred. The credit is generally limited to the amount of taxes a corporation would pay in the credit’s absence, which is effectively just the US corporate tax rate multiplied by the amount of income earned abroad. In other words, a US corporation may claim foreign tax credit up to the point that reduces its US tax on foreign-earned income to zero, but no further. Concerning beneficial ownership, Ms Gravelle noted that eight US states do not require beneficial ownership information.

Finally, Ms Gravelle stated that it is unlikely that any major overhaul would happen before the US elections, but that reform needs to be budget-neutral, as the same level of revenue needs to be raised somehow. The principle of tax neutrality – that a tax system should neither encourage nor discourage specific economic decisions – prevails across the political spectrum. However, regardless of whether the US reforms its international tax system by following the territorial trend or by strengthening its worldwide system, all parties need to recognise more fully the importance of the high corporate tax rate, as tax reform proposals that do not reduce it will not substantially improve the position of US-based firms.

11.45 - 12.15   Meeting with Orrin Grant Hatch, Chairman of the Senate Committee on Finance, President Pro Tempore of the Senate

Orrin Grant Hatch, the most senior Republican member of the US Senate, was first elected to the Senate in 1976 and was most recently re-elected in 2012. He became the President Pro Tempore of the Senate on 6 January, 2015, and is also the longest-tenured Republican on the Senate Judiciary Committee. In the US Senate 2015-2016, Senator Hatch is a member of the Joint Committee on Taxation.

In his introductory remarks, Mr Hatch referred to the ongoing work of five separate bipartisan Finance Committee Tax Working Groups aimed at spurring comprehensive congressional tax reform efforts in the 114th Congress.

Mr Hatch was of the opinion that both Europeans and the US face the same situation, i.e. corporate taxation rules are outdated worldwide. An exchange of views with Mr Hatch, amongst others, was held on the OECD’s Base Erosion and Profit Shifting (BEPS) process, and included country-by-country reporting, the increased importance of transparency with a view to ensuring that profits are taxed where they are created, and ‘tax havens’ (also with reference to some US states).

Moreover, Mr Hatch had some concerns over the European Commission’s recent efforts on enforcement of state aid rules, stating that there was a general view in the US that all investigations were, in fact, focused on US firms. He further stated that of the five cases, 4.5 concerned US companies (the remaining 0.5 being Chrysler’s share in the Fiat case).

Mr Hatch was interested in the discussions related to TTIP and the possibility of including certain references to good governance on taxation (the chapter on investment protection was indicated by Members in this context as a possible way forward). In this context, the debate on the Trade Promotion Authority (TPA), which aims to ensure partnership between Congress and the administration in terms of bringing greater transparency to the negotiating process and ensuring that the US secures the most effective trade agreements possible.

Mr Hatch welcomed a proposal to engage in exchanges of views on these matters with MEPs on a regular basis.

12.45 - 14.15   Working lunch (finger food) with stakeholders co-organised with the Atlantic Council

Source: http://www.atlanticcouncil.org/:

The Atlantic Council promotes constructive leadership and engagement in international affairs, based on the Atlantic Community's central role in meeting global challenges. The Council provides an essential forum for navigating the dramatic economic and political changes defining the twenty-first century, by informing and galvanising its uniquely influential network of global leaders. The Council has administered programmes to examine political, economic as well as security issues to cover Asia, the Americas and other regions in addition to Europe. All its programmes are, however, based on the conviction that a healthy transatlantic relationship is fundamental to progress in organising a strong international system.

Participants invited by the Atlantic Council:

  Anders Aslund, Resident Senior Fellow, Dinu Patriciu Eurasia Center, Atlantic Council

  Gianni Di Giovanni, Chairman of Eni USA R&M, Eni

  The Hon. Boyden Gray, Founding Partner, Boyden Gray& Associates

  Jillian Fitzpatrick, Director, Government Affairs and Public Policy, S&P Global

  Marie Kasparek, Assistant Director, Global Business and Economics Program, Atlantic Council

  Benjamin Knudsen, Intern, Global Business and Economics Program, Atlantic Council

  Jennifer McCloskey, Director, Government Affairs, Information Technology Industry Council

  Susan Molinari, Vice President, Public Policy and Government Affairs, Google

  Andrea Montanino, Director, Global Business and Economics Program, Atlantic Council

  Álvaro Morales Salto-Weis, Intern, Global Business and Economics Program, Atlantic Council

  The Hon. Earl Anthony Wayne, Non-resident Fellow, Atlantic Council

  Alexander Privitera, Senior Fellow, Johns Hopkins University

  Bill Rys, Director, Federal Government Affairs, Citigroup

  Pete Scheschuk, Senior Vice President, Taxes, S&P Global

  Garret Workman, Director, European Affairs, US Chamber of Commerce

During the working lunch, delegation members shortly presented the work and the objectives of TAXE2 Special Committee, as well as the European Parliament’s initiatives vis-à-vis the fight against corporate tax avoidance.

16.00 - 17.00   Meeting with Sander Levin, Congressman, Ranking Member of the House Committee on Ways and Means, Richard Neal, Ranking Member of the Subcommittee on Tax Policy, Earl Blumenauer, Member of the House Committee on Ways and Means, and Lloyd Doggett, Member of the House Committee on Ways and Means, Ranking Member of the Subcommittee on Human Resources, Xavier Becerra, Congressman, Chairman of the House Democratic Conference, and Ron Kind, Congressman, Member of the House Committee on Ways and Means

Mr Levin said that the US has made progress in some areas of tax reform, but just like the Europeans, the US lags behind the international community in the fight to ensure transparent corporate ownership. He acknowledged that there is a need for more discussion among the partners, as there is no way Europe or the US can solve this issue on their own. In this context, he referred to tax competition and stressed that some corporate income is not taxed anywhere. However, he was of the view that singling out US companies would certainly not increase appetites for closer cooperation. He stated that several US companies were leaders in tax evasion, and considered the OECD recommendations to be very modest. However, he insisted that if tax competition to have the lowest tax rates and wages continues, both the EU and the US would be losers in this game. He recognised that the EU has been somewhat more flexible over the past years, as it is not a territorial issue as such. In this context, he referred to beneficial ownership, and stated that a recently announced US banking regulation requires US banks to obtain the identity of the beneficial owner of any legal entity holding an account.

There is also a need for overall international tax reform in the face of rising income inequality, Mr Levin said, referring to the opinion of the citizens, as US multinationals are estimated to hold USD 2.4 trillion offshore, deferring payment of taxes totalling USD 700 billion. He went on to stress that no country can keep cutting taxes and still provide the infrastructure and the government services its citizens need.

During the exchange of views, the discussion touched upon the bilateral tax treaties between the US and the EU (Member States), the investment chapter of the TITP negotiations (with a view to adding text on corporate taxation), the ‘Panama papers’, and the possibility of facilitating cooperation between the parties.

International tax reform poses a number of difficult questions about how profits should be allocated among subsidiaries of multinational corporations that manufacture and sell goods in a number of jurisdictions: Mr Levin stressed that at all events those profits should be taxed somewhere. He cited the case of Apple as an example of tax planning abuse which he had witnessed during his time in the Senate. Mr Levin gave the example of a 2013 investigation by the US Senate Permanent Subcommittee that discovered that Apple had three subsidiaries in Ireland, each of which claimed it had no tax residency anywhere. Having no tax residency anywhere is the holy grail of tax dodging. Moreover, he referred to the need to work together against manipulation of currencies, signalling out China in this context.

He concluded that if combating tax avoidance cannot be done through international cooperation, countries such as the US should take unilateral action to address the problem. Regarding the G7/G20 and the OECD, Mr Levin agreed that it is time to implement what has been agreed within the G20 framework. Hence, he suggested that both sides should continue to be in touch on a regular basis on these issues.

Mr Becerra referred to Hollywood (his congressional district is in Los Angeles), and specified the need to collect public revenues from MNCs that are 'stateless corporations' and do not contribute to the US economy. These companies’ corporate income is not taxed anywhere, and such tax advantages limited to certain big companies harm business in general, as they do not operate in a level playing field. Mr Kind referred to the perceptions of citizens in both the EU and the US regarding MNCs using tax havens and creating unfair tax competition.

17.30 - 18.30   Meeting with Caroline D. Ciraolo, Acting Assistant Attorney General in charge of the Tax Division, Thomas Sawyer, Senior Litigation Counsel For International Tax Matters, and Todd Kostyshak, Counsel to the Deputy Assistant Attorney-General for Criminal Tax Matters, Department of Justice (DoJ)

Ms Ciraolo introduced the Tax Division, which represents the US in virtually all litigation - civil and criminal, trial and appellate - arising under the internal revenue laws, in all states and federal courts except the United States Tax Court. It authorises, and either conducts or supervises, almost all prosecutions arising under the federal tax laws. It assists the Internal Revenue Service (IRS) in effectively enforcing the tax laws, as well as its investigations (the IRS is the investigative agency). The Tax Division also prosecutes criminal violations of the revenue laws. In this context, Ms Ciraolo mentioned the Memo of September 2015(4), which guides attorneys on corporate settlements and includes eligibility criteria for any credit when it comes to cooperation relating to a case of corporate misconduct. In settlement negotiations, companies will not be able to obtain credit for cooperating with the government unless they identify employees and turn over evidence against them, ‘regardless of their position, status or seniority’.

By law, the IRS cannot disclose IRS audit results, but, despite this, according to the speaker, the Tax Division’s tax litigation receives wide media coverage, leading to a significant multiplier effect on voluntary compliance.

Ms Ciraolo argued that the Tax Division has a role in improving legislation by submitting to Congress proposals for legislative amendments to ensure that the government’s litigating positions are consistent with applicable law and policy. The measures that are currently taken include prosecutions of taxpayers who seek to conceal foreign accounts and money- laundering prosecutions. On the issue of beneficial ownership, she referred to the recent Treasury’s Customer Due Diligence (CDD) Final Rule for financial institutions. The US Treasury has announced measures to address critical vulnerabilities in the US financial system, following actions taken by other countries in response to the ‘Panama papers’ disclosures. Moreover, she indicated that, in parallel, the Administration has announced that it will propose legislation that would require beneficial ownership information to be reported to FinCEN,(5), effectively creating a registry of such information, which would enhance AML and anti-corruption enforcement.

With respect to the question whether certain US states share information with the IRS, Mr Sawyer referred to information-sharing programmes in place between the IRS and federal, state and municipal governmental agencies that are aimed at enhancing voluntary compliance with tax laws. In this context, Mr Kostyshak referred to the need to ensure the protection of taxpayer confidentiality (privacy) rights.

In reply to Members’ questions on the ‘Panama papers’ leak, Mr Kostyshak noted that the US Department of Justice has launched a criminal investigation into international tax avoidance schemes uncovered by this leak.

The Tax Division continues to play a lead role in investigations and prosecutions involving the use of foreign tax havens. In this context, Ms Ciraolo referred to, for example, UBS AG, Switzerland’s largest bank, which was providing banking services to US customers with undeclared accounts. A prosecution agreement amounting to USD 780 million in fines, penalties, interest and restitution was reached with this economic operator. The Tax Division continues to prosecute UBS clients, using information obtained through the deferred prosecution agreement. She also explained that the Voluntary Disclosure Initiative, concerning unreported offshore accounts, resulted in an unprecedented number of taxpayers, almost 15 000, attempting to ‘return to the fold’ and paying back taxes, interest and penalties due, probably totalling at least some hundreds of millions of dollars.

Ms Ciraolo clarified that the Treasury/IRS (or anyone else) may draft regulations, but the introduction of new legislation is ultimately a matter for Congress. Regarding tax law, the Treasury/IRS can issue a regulation (which has the force of law). Recently the Treasury and the IRS proposed regulations to further reduce the benefits and limit the number of corporate tax inversions, including by addressing earnings stripping.

With respect to a question on Delaware, Ms Ciraolo replied that both the Tax Division and the IRS seek whatever information is available, but there is not much at the state level, as many states do not generally have/collect much information of this kind. Some states are very cooperative, others less. With regard to Nevada, she considered that it was ‘an active jurisdiction for a lot of investigations’.

Ms Ciraolo explained that the IRS Whistleblower Office pays money to people who blow the whistle on persons who fail to pay the tax that they owe. If the IRS uses information provided by the whistleblower, it can award the latter up to 30 % of the additional tax, penalty and other amounts it collects. Given that proceedings may take years - this includes appeal rights, which are prerequisites for the payout of a whistleblower award - there is now a proposal that the IRS Whistleblower Office should send annual letters to whistleblowers to notify them that the IRS still has their claim under consideration. She also noted that such a programme is expensive and requires many resources, given that the IRS office receives thousands of claims each year, many of which are not actionable because the information is not specific or credible or is already known by the IRS. However, she also highlighted the successes of the programme in tax collection, noting that since 2007 it has enabled the IRS to collect over USD 3 billion in tax revenue. As the IRS is preparing a new study on the tax gap(6) (the last study, in 2006, estimated the average annual tax gap for 2008-2010 to be USD 458 billion), Ms Ciraolo wondered whether it will show any evolution, and if so of what kind.

Thursday 19 May 2016

9.30 - 10.45   Meeting with the US Department of the Treasury

Mark J. Mazur, Assistant Secretary (Tax Policy)

Robert Stack, Deputy Assistant Secretary (International Tax Affairs)

Mr Stack started the meeting by acknowledging that the work done by the EP was excellent and that he was working in close cooperation with the European Commission (EC). He also stated that within the OECD/G20 BEPS process, the EC and the US have an agreement on the main lines, but also have some differences. The US is committed to complying with the four minimum standards, notably on 'country-by-country reporting' (CbCR), 'Treaty shopping', 'patent boxes’ and 'hybrid mismatch arrangements'.

As regards the Deductibility of Interest, which certain MNCs use for tax avoidance by lending within the group more than their entities earn, Mr Stack noted that the US has proposed 10 % (although, the OECD/BEPS allow countries to fix their cap in a ‘corridor’ between 10 % and 30 % of the earnings before interest, taxes, depreciation and amortisation (EBITDA)).

As regards country-by-country Reporting, the Obama Administration was currently implementing BEPS Action 13. All multinationals will be required to file their CbCR. He insisted that the US Administration was also working with the EU and the OECD to match the timelines (January 2016 data would be made available).

Regarding effective anti-abuse provisions in all tax treaties, he indicated that the US is following the new OECD model in bilateral treaties, but inclusion of such provisions from the existing treaties in the proposed Multilateral Convention (MC) would require approval by the Senate. He insisted that the US has the strongest anti-treaty shopping provisions and that the US cannot be used as a way to treaty-shop. According to him, a strong and effective CbCR programme would provide the IRS with an important tool to identify situations involving not only potential transfer pricing issues, but also the potential application of judicial concepts, such as determining whether income is effectively connected with business activities conducted in the US. The CbCR would be provided with the Foreign Account Tax Compliance Act (FATCA) partners.

Mr Stack was of the view that the EU does not have effective CFC rules, because of the ECJ Cadbury Schweppes Ruling,(7) and that developing countries were in some way 'victims' of it.

Furthermore, in reply to Members, Mr Stack explained the difference between regulation and bills etc., saying that the holes in legislation are filled by rules, which build up around legislation, and added that tax laws (due revenue impact) have to go through both Houses.

Mr Mazur stated that the President's proposals may be part of the Budget proposal (which may cover several legislative proposals that have an impact on, for example, budget appropriations) or a single, stand-alone proposal for tax legislation. Generally, such legislative proposals cannot be made retroactively, as they are part of the budget proposal, which is annual or otherwise timelined.

In answer to questions from Members, Mr Stack indicated that big MNCs are 'permanently investing' their profits, so they do not need to declare them as taxable earnings in the US tax declaration. According to him, this treatment gives them an incentive to keep money 'offshore', and not to repatriate profit to the US. The US system is 'quasi territorial', as the system is based in part on a residence principle, applying US taxes on a worldwide basis to US firms while granting foreign tax credits to alleviate double taxation. The system, however, also permits US firms to defer foreign-source income indefinitely—a feature that approaches a territorial tax jurisdiction.

Mr Stack indicated that the problem of tax havens such as Bermuda was 'solved' by exchange of information, and continued that there was an enormous variety of tax rates, referring to certain EU Member States, such as Ireland, Luxembourg and the Netherlands.

Regarding disclosure of country-by-country reporting to the public, Mr Stack underlined that within the OECD framework, the information was meant for the tax administrations only. Hence, the EU's proposal would create a disadvantage and remove all incentives for the US to cooperate. He also emphasised that the problem is future cooperation with other OECD members, and that this would give them an excuse to do whatever they wished, not necessarily going beyond BEPS, but certainly harming comprehensive implementation. He was 'laughing' about the EU proposal to include tax havens in the proposal, as exchange of information would not help. He stated that the US is drafting rules to prohibit keeping earned income in those tax havens. Mr Stack also questioned whether a policy change only two days after the Panama Papers leak was the right thing, since it did not follow the line of the US Administration.

Mr Stack emphasised that the US was not against public reporting, but that business criticised it without making a strong case against it, and that the US could block it in the OECD – but that the EU's proposal harmed the 'consensus' method as, even if a 'consensus was achieved, the EU later on decided to go its own way'. The information is meant for the tax administrations as a risk assessment tool and should be kept confidential (referring to China and some other countries that would be using it for their own purposes).

Mr Stack, in reply to a question related to Delaware, explained that state law regulates Limited Liability Companies (LLCs) and determines whether single-member LLCs are allowed, and that depending on choices made by the LLC and the number of members, the IRS will treat an LLC as either a corporation, a partnership, or part of the owner's tax return (a ‘disregarded entity’). Specifically, if a single-member LLC does not choose to be treated as a corporation, the LLC is a ‘disregarded entity,’ and the LLC's activities should be reflected in its owner's federal tax return. Moreover, Mr Stack noted that ‘trusts are different for federal tax purposes, for reasons not quite understood by the Treasury’.

Mr Mazur, on the subject of inversion – the practice of re-incorporation in low-tax countries – hinted at various MNCs trying to break up business entities such as Pfizer. The new rules, the government’s third wave of administrative action against inversions, would, according to him, make it harder for companies to move their tax addresses out of the US and then shift profits to low-tax countries using a manoeuvre known as 'earnings stripping'. Moreover, Mr Mazur added that the misuse of companies to hide beneficial ownership is a significant weakness in the US anti-money laundering/counter financing of terrorism regime that could only be resolved by legislative action, and that a proposal is now under the consideration of Congress.

Last but not least, Mr Mazur complained that the state aid investigations carried out recently by the European Commission were focused on US companies, stating that even the FIAT case was largely American (Chrysler part).

11.30 - 12.30  Meeting with the Tax Foundation

Scott A. Hodge, President of the Tax Foundation

Gavin Ekins, Research Economist

Stephen J. Entin, Senior Fellow

Scott Greenberg, Analyst

Mr Hodge introduced the Tax Foundation, stating that it was oldest NGO in the US working on tax policy advocacy both at the federal and state levels. Corporate taxation is a highly competitive tool, when MNCs are seeking opportunities to reduce taxes; however, he indicated that more tax competition is needed between countries. He explained the differences as regards the effective tax rate and the statutory tax rates in the US. He was of the view that Congress was not focused enough to create a US tax system for the 21st century, as over the years the federal tax code has expanded dramatically in size and scope and tax complexity creates big costs for American households and businesses. He stated that the TAXE Committee’s work is valuable, as it brings more transparency and public debate.

Mr Entin explained that it is now well known that the US has the highest corporate income tax among the leading industrialised nations – economists have determined that the US has the third highest corporate income tax among the 165 nations surveyed. Only Chad and the United Arab Emirates levy a higher corporate tax rate than the US. He stated that the US taxes foreign-source income at a much lower effective rate than it taxes domestic source income of US multinationals. Regarding tax rates, Mr Hodge referred to the OECD study and compared US effective tax rates with those of France and Germany, demonstrating that US tax rates were much higher.

Regarding the question on Delaware, he indicated that there are many companies but they are not only there for tax purposes. Moreover, Delaware is not the only US state offering easy access to those looking to create an anonymous corporate entity, with Wyoming, Nevada, California and others also being implicated in such practices. Mr Ekins explained that the US tax code treats corporations differently from other forms of business. Specifically, corporate income is subject to two levels of taxation: once at the entity level, through corporate income tax, and once at the individual level, through individual income tax. However, income earned by pass-through businesses, such as partnerships, is not subject to any entity-level taxes, and is only taxed through individual income tax. He clarified further that, for example, 'S-corporations' are taxed in a different way from corporations. He also pointed to the problem of it being difficult to define where corporate income is generated if production is in one country, but components are made in several other countries and the final product could be consumed in other counties.

With reference to the presidential election process, some of ideas of the candidates were criticised by the Tax Foundation, in that it would bring in revenue, but not necessarily economic growth. Mr Entin referred also to the recent proposal from Senator Hatch regarding a move from corporate tax to the shareholder. However, he added that the US has a highly progressive income taxation system in comparison with other OECD countries. According to him, deferral creates an additional problem, however, because it encourages US multinationals to retain foreign profits overseas instead of repatriating them to the US parent company. The result is that US multinationals in recent years have accrued an estimate of over USD 2 trillion in overseas assets.

Mr Entin explained inversion used by MNCs by acquiring a very small foreign company, then moving the joint headquarters abroad. He indicated that the Treasury is changing the interpretation of the so-called 80/20 rule and is discouraging inversions by tightening the rules governing intra-company loans to prevent what is known as ‘earning stripping’.

Mr Hodge summed up and stated that a corporate tax reform that reduces the corporate tax rate and moves toward a competitive territorial tax system would not only discourage inversions, but also would encourage investment and create jobs. He was also of the view that definitions should be harmonised and that the 'Arm’s length' principle on transfer pricing was not a correct measure.

12.30 - 13.30   Working lunch (finger food) with academics/think tanks

John C. Fortier, Director of the Democracy Project, Bipartisan Policy Center

Shai Akabas Associate Director of Bipartisan Policy Center Economic Policy Project

Eric Toder, Co-director, Urban-Brookings Tax Policy Center

Source: http://bipartisanpolicy.org/about/who-we-are/ :

The Bipartisan Policy Center is a non-profit organisation that combines the best ideas from both parties to promote health, security and opportunity for all Americans. BPC drives principled and politically viable policy solutions through the power of rigorous analysis, painstaking negotiation and aggressive advocacy.

Source: http://www.taxpolicycenter.org/ :

The Tax Policy Center is a joint venture of the Urban Institute and Brookings Institution. The centre is made up of nationally recognised experts in tax, budget, and social policy who have served at the highest levels of government. TPC provides timely, accessible analysis and facts about tax policy to policymakers, journalists, citizens and researchers.

During the discussion, Members learned about the views of the invited experts on the ongoing elections and on how the US corporate tax system may be reshaped on the basis of the proposals of the candidates.

14.00 - 15.00   Meeting with OXFAM America

Gawain Kripke, Director of Policy and Research

Didier Jacobs, Senior Economist

Nick Galass, leads on the Oxfam's economic inequality research

Robbie Silverman, Senior Advisor

Mr Silverman introduced Oxfam America actions regarding corporate taxation, notably stating that it is examining why and how approaching tax responsibility beyond legal compliance benefits companies and the developing countries in which they operate. He referred to their research study that concluded that the 50 biggest US businesses have USD 1.4 trillion held offshore, while overall the use of tax havens allowed US firms to reduce their effective tax rate on profits from the US headline rate of 35 % to an average of 26.5 % between 2008 and 2014. He stated that for every USD 1 spent on lobbying, these 50 companies collectively received USD 130 in tax breaks, although noting that it was difficult to obtain facts on federal lobbying. Moreover, he stated that Oxfam estimates that tax avoidance by US corporations costs the economy some USD 111 billion a year, but it was also fuelling the global wealth divide by draining USD 100 billion from the poorest countries.

Mr Silverman explained the dysfunction of the corporate taxation system with multiple levels, referring to two sets of rules for MNCs and others for SMEs. He stated that almost no company pays the US headline rate of 35 % but on average only 26.5 %. He called therefore for increased transparency and mentioned country-by-country reporting. He was of the view that the EU's threshold of a turnover above EUR 750 million was too high. He noted that 'beneficial ownership' was a key priority and explained that the Obama Administration has proposed legislation in this regard with some shortcomings, for example, concerning the control test.

Mr Jacobs also singled out some African countries and loopholes in corporate taxation systems worldwide that allow US firms to seek to reduce their tax bill by ‘profit-shifting’. He was also of the view that, regarding 'beneficial ownership', there should be a test to check who is the person responsible for controlling the money, and the proposal of the Obama Administration does not include trusts. Moreover, he stated that US companies report to the US Treasury, and the US Treasury provides information to those countries that have signed up to the FATCA. However, a problem arises regarding the exchanged information, as there is no (full) reciprocity from the US side.

Mr Silverman called for the EU to push forward and eventually get the US on board. He therefore agreed that it is important to have a joint agenda between the US and the EU. Regarding the Panama Papers, he indicated that it was difficult to determine what was legitimate and what was not, hence transparency would be a key priority also for legitimate uses of tax havens, referring to Delaware, which offers certain benefits to businesses. He emphasised the need for further efforts to engage developing countries in the OECD framework.

15.00 - 16.00   Meeting with the International Monetary Fund (IMF)

Vicki Perry, Assistant Director in the Fiscal Affairs Department and Division Chief of the Tax Policy Division

Ruud De Mooij, Deputy Division Chief in the Tax Policy Division

According to Ms Perry, changes and behaviours mirror those of other countries and hence it is likely that the US will make a shift to direct tax on investments. She mentioned the tax incentives, such as tax holidays for foreign direct investments, that need to be examined at both ends. Regarding tax evasion and tax planning, Ms Perry indicated that they require skills. Taxes should be paid where value is created, and there should be a balance between the right of sovereign states to decide on corporate taxation and tax competition between countries.

Mr De Mooij explained that the BEPS process is relevant to developing countries and that there is a platform for elaborating a 'tax toolkit' for BEPS implementation in developing countries in compliance with the OECD framework. International organisations are collaborating on a full range of issues and providing technical assistance to developing countries. As for developing economies, strengthening domestic tax systems is urgent owing to declining development assistance. While public revenues would need to be recovered from domestic sources, strengthening tax compliance is necessary with due consideration to countries’ differing circumstances. He explained that some of the strategies that multinationals use to reduce their tax liabilities – notably base erosion and profit shifting –would be likely to have a big impact if they could, somehow, be quantified. He added that Google, Starbucks and other household names have famously managed to pay very little corporate tax. This issue is not just a concern for advanced economies, however, and it is likely to represent an even greater concern for developing countries.

Ms Perry indicated that the OECD has set the standards, but it is not clear how they will be implemented, as they are very technical. She condemned the fact that the negotiations at the OECD were among the developed countries. She noted differences in corporate taxation policies and tax competition, in whether taxation is at the corporate level or based on income from capital. Rates of corporate income taxation, however, have been reduced more often than increased. She noted that taxation is rarely far from the news, but it has seldom been so central to public debate, in so many countries, as it is now.

16.00 - 17.00  Meeting with the International Consortium of Investigative Journalists

  Hamish Boland-Rudder, ICIJ’s online editor

Mr Boland-Rudder explained the investigations carried out by the International Consortium of Investigative Journalists (ICIJ), referring to the 'LuxLeaks' case and to the Panama Papers, a case in which the German-based newspaper Süddeutsche Zeitung oversaw the probe. The Panama Papers investigation has had a massive global impact as, for example, it led to the resignation of Iceland’s prime minister, official investigations were opened worldwide and an immediate censorship drive was instituted in China. He mentioned also that the OECD had started a tax investigation in France. Following the Panama Papers, OECD countries seem to have strengthened their collaboration, and some governments are now even meeting bilaterally.

Mr Boland-Rudder explained the difference between the ICIJ’s work and WikiLeaks, notably mentioning that the ICIJ does not publish anything of a private nature. The ICIJ is looking after public interests and exercising 'group' pressure. Tax investigations would be carried out using all sources of information, both public and non-public, or through better cooperation with tax jurisdictions or tax administrations in the country concerned.

Regarding the 'LuxLeaks' case, Luxembourg prosecutors are now seeking jail time for whistleblowers. He therefore underlined the need to protect whistleblowers, as some countries/jurisdictions already do, as they are individuals who are acting in the public interest.

Mr Boland-Rudder noted the importance of follow-up, with certain whistleblowers becoming victims even though they are serving the general public. He praised the TAXE Committee for having helped to keep the public debate alive since 'LuxLeaks' in 2014. He indicated that there is a lot of work to be done, as the Panama Papers leak includes more than 11.5 million financial and legal records and since it exposes a system that enables crime, corruption and wrongdoing, hidden by secretive offshore companies. There is no doubt that there is a problem of global tax avoidance generally. According to him, the ICIJ will, as a next step, be focusing on Africa, since the continent is faced with a major problem of illicit financial flows.

17.30 - 18.30  Meeting with the World Bank

Jim Brumby, Director, Public Service and Performance, Governance Global Practice

Marijn Verhoeven, Economist in the Global Practice on Governance

Rajul Awasthi, Senior Public Sector Specialist in the Governance Global Practice (leads the tax policy and revenue administration workstream, primarily in the ECA region)

Guggi Laryea, European Civil Society and European Parliament Relations Lead

Mr Brumby explained that the Bank is strengthening cooperation with other international organisations through a platform with the OECD, the IMF and the UN, as there are enormous expectations globally on corporate taxation. In this context, he referred to offshore financial centres, to the Panama Papers, and to illicit financial flows. He explained that the Bank has changed its policy regarding funding to private sector support by the International Finance Corporation (IFC)(8), a member of the World Bank Group. This was due to the fact that 75 % of investments went to firms using offshore financial centres, according to research undertaken by Oxfam. He noted that loan operations are development-policy friendly, notably based on budget support, for example a reform of fiscal systems on both sides, public spending and revenue collection/taxation, as was the case with a project in Indonesia. He added that the Bank would not engage with countries that do not apply certain standards, such as the internationally recognised tax governance criteria, and that the IFC lending policy has been reviewed accordingly.

In response to questions, Mr Brumby explained that the Bank has a reasonably strong role to play, while admitting that the OECD/G20 process has stronger legitimacy. The Bank covers 165 countries – a large number (maybe most) of which are developing countries. The Bank has country offices that have an ‘insight' into developing countries, and in this context, he explained that Pakistan, for example, might turn to them to reform their tax system/policy. He also indicated that technical assistance is provided through projects, for example on better definitions as regards tax law, such as on 'beneficial ownership'.

As for the questions related to the Panama Papers, Mr Brumby noted that the capacity of a tax system is a choice and that many of them have certain peculiar aspects that were likely created on purpose. He added that addressing key aspects of base erosion and profit shifting is an important exercise – and a difficult one, both technically and politically. He pointed out that the BEPS process brings new challenges to developing countries, which is why the platform of the international organisations is creating a toolkit for international taxation issues. Moreover, he noted that transfer pricing rules and transferring assets were complex issues and that there were many different ways of conducting them. For example, he indicated that the pricing of commodities was a straightforward way for tax administrations to value transactions. However, the OECD’s arm’s length principle on transfer pricing would leave other means to value transactions and would be difficult to accept, as 'one model' would not fit all countries. According to Mr Brumby, it would not be the best way for certain transactions and certain countries, and such rules would require an effective dispute resolution procedure.

Mr Verhoeven explained that a threshold of a turnover in excess of EUR 750 million is so high that many developing countries do not need to comply with the transparency requirements. Regarding the public disclosure of the country-by-country reports, he indicated that such information is intended for tax authorities. However, if it were disclosed (by everyone), it might change the way in which it would be conducted, as it would leave a ‘footprint’ of the operations. He gave the example of the Bahamas, which would report no operations or 0 %, whereas India would report all company operations but probably report no (profit) taxes.

Mr Brumby emphasised that the OECD Global Forum was very successful, for example for the exchange of information, but the process was not perfect. He noted, for example, that country-by-country reporting was not a global solution for developing countries, as there might not necessarily be a lot of confidentiality and the information sharing with developed countries would not be on an equal footing. He further praised the OECD Peer Review process, mentioning the recent report on Cyprus.

(1)

The Permanent Subcommittee on Investigations was originally authorised by Senate Resolution 189 of 28 January 1948. Website: https://www.hsgac.senate.gov/subcommittees/investigations/media/permanent-subcommittee-on-investigations-historical-background

(2)

Reporting by U.S. Taxpayers Holding Foreign Financial Assets : https://www.irs.gov/businesses/corporations/summary-of-fatca-reporting-for-u-s-taxpayers

(3)

http://www.cbsnews.com/news/anonymous-inc-60-minutes-steve-kroft-investigation/

(4)

https://www.justice.gov/dag/file/769036/download

(5)

A United States person that has a financial interest in or signature authority over foreign financial accounts must file an FBAR (Report of Foreign Bank and Financial Acccounts) if the aggregate value of the foreign financial accounts exceeds USD 10 000 at any time during the calendar year.

(6)

https://www.irs.gov/uac/the-tax-gap

(7)

http://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=en&num=C-196/04

Judgment - 12/09/2006 - Cadbury Schweppes and Cadbury Schweppes Overseas

Case C-196/04

https://www.uclouvain.be/cps/ucl/doc/centre-jrenauld/documents/WP_4_Study_Impact_of_ECJ_Rulings_Direct_Taxation.pdf

(8)

https://www.oxfam.org/en/research/ifc-and-tax-havens


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

saskaņā ar Reglamenta 56. panta 3. punktu

Paloma López Bermejo

Daudznacionālie uzņēmumi izmanto juridiskus instrumentus, kas ļauj tiem izvairīties no pienācīgas nodokļu maksāšanas, tādējādi nodokļu ziņā atbrīvojot sevi no pienākumiem pret sabiedrību. Nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanas shēmas izraisīja kapitālistiska globalizācija un Eiropas Savienībā — kapitāla brīva aprite.

Nesenie skandāli uzsvēra pašreizējās ekonomiskās sistēmas neveiksmi un tās nespēju atrisināt šo problēmu.

Mēs atzinīgi vērtējam daudzus TAX2 ieteikumus, jo īpaši par banku darbības licences atsaukšanu finanšu iestādēm, kuras sekmē krāpšanu nodokļu jomā, un prasību izveidot globālu bagātību reģistru. Tomēr TAX2 nav izdevies šo jautājumu izskatīt līdz galam. Galu galā ziņojums beidzas ar pašreizējās situācijas reālo cēloņu un reālo atbildīgo attaisnošanu, neņemot vērā risinājumus, kas patiesi spēj atrisināt šo problēmu.

Tādēļ mēs uzsveram vajadzību pēc:

- publiskas kontroles pār banku un finanšu sistēmu;

- ierobežojumiem kapitāla apritei;

- samita ANO līmenī, lai izstrādātu ceļvedi un kopīgu rīcības plānu nodokļu oāžu izbeigšanai.


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.6.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

6

9

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hugues Bayet, Fabio De Masi, Frank Engel, Markus Ferber, Ashley Fox, Ildikó Gáll-Pelcz, Sven Giegold, Neena Gill, Danuta Maria Hübner, Ramón Jáuregui Atondo, Othmar Karas, Jeppe Kofod, Zdzisław Krasnodębski, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Philippe Lamberts, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Emmanuel Maurel, Bernard Monot, Evelyn Regner, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Paul Tang, Michael Theurer, Cora van Nieuwenhuizen, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, David Casa, Ana Gomes, Cătălin Sorin Ivan, Danuta Jazłowiecka, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Paloma López Bermejo, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Pirkko Ruohonen-Lerner, Nils Torvalds

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Ferrara


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Michael Theurer, Nils Torvalds

ECR

Ruohonen-Lerner

ENF

Bernard Monot

GUE

Fabio De Masi, Marisa Matias

PPE

Ildikó Gáll-Pelcz, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Fulvio Martusciello, Theodor Dumitru Stolojan

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Neena Gill, Ana Gomes, Cătălin Sorin Ivan, Ramón Jáuregui Atondo, Jeppe Kofod, Olle Ludvigsson, Emmanuel Maurel, Evelyn Regner, Peter Simon, Paul Tang

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts

6

-

ALDE

Cora van Nieuwenhuizen,

PPE

David Casa, Markus Ferber, Danuta Jazłowiecka, Krišjānis Kariņš, Georgios Kyrtsos

9

0

ECR

Ashley Fox, Zdzisław Krasnodębski

EFDD

Laura Ferrara, Marco Zanni

ENF

Barbara Kappel

GUE/NGL

Paloma López Bermejo

PPE

Frank Engel, Othmar Karas, Thomas Mann

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika