Procedūra : 2015/2324(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0226/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0226/2016

Debates :

PV 12/09/2016 - 19
CRE 12/09/2016 - 19

Balsojumi :

PV 13/09/2016 - 4.17
CRE 13/09/2016 - 4.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0336

ZIŅOJUMS     
PDF 688kWORD 308k
13.7.2016
PE 580.480v03-00 A8-0226/2016

par ES stratēģiju Alpu reģionam

(2015/2324(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referente: Mercedes Bresso

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES stratēģiju Alpu reģionam

(2015/2324(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. pantu, 265. panta 5. punktu un 174. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam (COM(2015)0366), kā arī pievienoto rīcības plānu un papildinošu analītisko dokumentu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Kopīgo noteikumu regula jeb KNR)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu(3),

–  ņemot vērā 2015. gada 28. jūlija rīcības plānu, kas pievienots paziņojumam par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam (SWD(2015)0147),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 19. un 20. decembra secinājumus par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. jūlija ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam (SWD(2015)0147) un attiecīgos Padomes 2013. gada 19. un 20. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 8. oktobra atzinumu par Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam (COM(2015)0366),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 3. decembra atzinumu par Eiropas Savienības makroreģionālo stratēģiju Alpu reģionam (CDR 2994/2014),

–  ņemot vērā 2012. gada 3. jūlija rezolūciju par ES makroreģionālo stratēģiju attīstību: pašreizējā prakse un nākotnes izredzes, it īpaši Vidusjūras reģionā(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. maija rezolūciju par Alpu makroreģionālo stratēģiju(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. maija ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par makroreģionālo stratēģiju pārvaldību (COM(2014)0284),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2011. gada 26. janvāra darba dokumentu „Reģionālā politika, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā līdz 2020. gadam” (COM(2011)0017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu,

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija),

–  ņemot vērā atklāšanas konferenci par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam, kura notika Brdo (Slovēnija) 2016. gada 25. un 26. janvārī,

–  ņemot vērā ieinteresēto personu konferenci par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam, kura notika Insbrukā 2014. gada 17. septembrī,

–  ņemot vērā ieinteresēto personu konferenci par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam, kura notika Milānā 2014. gada 1. un 2. decembrī,

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 26. februāra Lēmumu (96/191/EK) par Konvencijas par Alpu aizsardzību (Alpu konvencijas) slēgšanu,

–  ņemot vērā Komisijas kopsavilkuma ziņojumu par sabiedrisko apspriešanu saistībā ar Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam,

–  ņemot vērā ieinteresēto personu paustos viedokļus, kas iekļauti Politiskajā rezolūcijā Eiropas stratēģijas Alpu reģionam īstenošanai, kuru pieņēma Grenoblē 2013. gada 18. oktobrī,

–  ņemot vērā pētījumu „Jauna makroreģionu loma Eiropas teritoriālajā sadarbībā”, ko 2015. gada janvārī publicēja Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts (B departaments – struktūrpolitika un kohēzijas politika),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 1. aprīļa Balto grāmatu “Adaptācija klimata pārmaiņām: iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” (COM(2009)0147),

–  ņemot vērā Komisijas Inovācijas savienības rezultātu pārskatu par 2015. gadu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide” (COM(2013)0249),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par Eiropas teritoriālo sadarbību (ETS),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada vadlīnijas „Eiropas strukturālo un investīciju fondu, programmas „Apvārsnis 2020” un citu Savienības pētniecības, inovācijas un konkurences programmu sinerģijas veicināšana”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. septembra konferenci Insbrukā „Ceļā uz Eiropas stratēģiju Alpu reģionam”,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 3. decembra atzinumu par Eiropas Savienības makroreģionālo stratēģiju Alpu reģionam,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0226/2016),

A.  tā kā visā Eiropas Savienībā ir jāstiprina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, lai veicinātu vispārēju harmonisku attīstību;

B.  tā kā makroreģionālās stratēģijas ir spēkā esošs būtisks instruments, lai dotu ieguldījumu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanā; tā kā šīs stratēģijas tiek atbalstītas saskaņā ar tā saukto trīs „nē” principu, t. i., nepieņemt jaunus tiesību aktus, nepiešķirt jaunus līdzekļus un neveidot jaunas iestādes;

C.  tā kā, ņemot vērā Alpu reģiona unikālās īpašības un aktīvus, Alpu makroreģionālā stratēģija varētu palīdzēt novērst ekonomikas lejupslīdi, veicot ieguldījumus pētniecībā, inovācijā un uzņēmējdarbības atbalstā;

D.  tā kā makroreģionālo stratēģiju mērķim vajadzētu būt labāk sasniegt dažādu reģionu kopējos mērķus ar brīvprātīgu un koordinētu pieeju, neradot papildu regulējumu;

E.  tā kā klimata pārmaiņas Alpu reģionā notiek straujāk nekā vidēji pasaulē un aizvien biežāk izraisa dabas katastrofas, piemēram, lavīnas un plūdus;

F.  tā kā makroreģionālās stratēģijas mērķis ir apzināt resursus un izmantot reģionu kopīgās attīstības potenciālu;

G.  tā kā makroreģionālās stratēģijas ir daudzlīmeņu pārvaldības modelis, kurā stratēģiju sekmēm būtiska ir to ieinteresēto personu iesaistīšanās, kuras pārstāv vietējo, reģionālo un valsts līmeni; tā kā būtu jāveicina dažādu makroreģionu savstarpējā sadarbība, lai uzlabotu šo makroreģionu politikas virzienu saskaņotību atbilstoši Eiropas mērķiem;

H.  tā kā makroreģionālās stratēģijas var palīdzēt attīstīt pārrobežu stratēģijas projektus un starptautiskos projektus sadarbības tīklu izveidei, no kā labumu gūst reģions kopumā;

I.  tā kā Alpu reģiona reģionālajām identitātēm un kultūras mantojumam, jo īpaši tautas kultūrām un ieražām, ir vajadzīga īpaša aizsardzība;

J.  tā kā Alpu apgabala reģionu pieņemtās stingrās augšupējās pieejas rezultātā ir izstrādāta Eiropas Savienības stratēģija Alpu reģionam (EUSALP), kuras mērķis ir efektīvi risināt uzdevumus, kas kopīgi visam Alpu reģionam;

K.  tā kā Alpu reģionam ir liela nozīme dalībvalstu ekonomiskajā attīstībā un tas nodrošina daudzus ekosistēmas pakalpojumus blakus esošajiem pilsētu un piepilsētu apgabaliem;

L.  tā kā Alpu reģiona makrostratēģija ietekmēs aptuveni 80 miljonus cilvēku, kas dzīvo 48 reģionos septiņās valstīs, no kurām piecas ir ES dalībvalstis (Austrija, Francija, Itālija, Slovēnija un Vācija) un divas nav ES dalībvalstis (Lihtenšteina un Šveice);

M.  tā kā Alpu reģionam paredzētajā ES stratēģijā ir jāpanāk kompromiss starp vides ilgtspēju un ekonomikas attīstību dabas vides teritorijā, kas arī ir nozīmīgs tūrisma galamērķis;

N.  tā kā galvenā problēma ir apdzīvotības sarukšana dažos Alpu apgabalos un lielākā daļa Alpu reģiona iedzīvotāju nevar izdzīvot tikai no Alpu tūrisma un tāpēc ir jāturpina attīstīt lauksaimniecību, mežsaimniecību un citas videi draudzīgas ražošanas nozares un pakalpojumus;

O.  tā kā pastāv būtiskas atšķirības starp stratēģijā ietvertajiem reģioniem un tāpēc ir vajadzīga politiku un nozaru koordinēšana starp dažādiem reģioniem (horizontāli), kā arī pašos reģionos (vertikāli);

P.  tā kā Alpu reģionam ir unikālas ģeogrāfiskas un dabas īpatnības un tas ir savstarpēji saistīts makroreģions un tranzīta reģions, kuram ir ievērojams attīstības potenciāls; tā kā tomēr ir vajadzīgi īpaši risinājumi problēmām, ko rada vides, demogrāfiskie, transporta, tūrisma un enerģētikas jautājumi, sezonalitāte un daudzvirzienu darbība, un tā kā koordinēta teritoriālā plānošana varētu radīt labākus rezultātus un pievienoto vērtību Alpu kalnu un Alpu perifērijas apgabalu teritoriālajai kohēzijai;

Q.  tā kā Alpu reģions ir Eiropas „ūdenstornis” un Alpi piegādā pietiekami daudz ūdens, lai nodrošinātu līdz 90 % no priekškalnes apgabalu vajadzībām vasarā; tā kā ūdens ir svarīgs hidroenerģijas ieguvē, lauksaimniecības zemes apūdeņošanā, ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā, bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanā un dzeramā ūdens apgādē; tā kā būtiski ir saglabāt ūdeņu kvalitāti un zemu ūdens līmeni Alpu upēs un rast pienācīgu līdzsvaru starp vietējo iedzīvotāju interesēm un vides vajadzībām;

R.  tā kā Alpu reģionu caurvij robežas un šo barjeru radīto problēmu risināšana ir priekšnoteikums sadarbībai šajā teritorijā attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos, pakalpojumu, preču un kapitāla brīvu apriti un līdz ar to uz sadarbību ekonomikas, sociālajā un vides jomā; tā kā Alpu stratēģija sniedz arī iespēju stiprināt pārrobežu sadarbību, veidot saiknes un tīklus, kas savieno cilvēkus un saimniecisko darbību, un tādējādi likvidēt robežas un šķēršļus, kurus tās rada;

S.  tā kā Komisija savā paziņojumā par ES stratēģiju Alpu reģionam norāda gan uz vajadzību samazināt transporta ietekmi Alpos, lai tādējādi saglabātu Alpu vides mantojumu, gan arī uz to, cik svarīgi ir īstenot stratēģiju, lai radītu veselīgāku un labāk saglabātu dzīvojamo vidi vietējiem iedzīvotājiem;

T.  tā kā personu brīva pārvietošanās ir pamattiesības un priekšnoteikums — jo īpaši pierobežas rajonos —, lai sasniegtu ekonomiskās, sociālās, teritoriālās un vides kohēzijas, spēcīgas un ilgtspējīgas konkurētspējas mērķus un mērķi nodrošināt taisnīgu piekļuvi nodarbinātībai;

U.  tā kā EUSALP teritorijas aptver kalnu apvidus centrā un Alpu perifērijas apgabalus, tostarp lielpilsētu teritorijas, kuras ir saistītas ar ciešu mijiedarbību un funkcionālām attiecībām, kas viss ietekmē ekonomisko, sociālo un vides attīstību;

V.  tā kā šis reģions ar saglabātām ekosistēmām un to pakalpojumiem var nodrošināt pamatu daudzām saimnieciskām darbībām, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecībai, mežkopībai, tūrismam un enerģētikai, ņemot vērā reģiona kultūras un dabas mantojumu;

W.  tā kā Eiropas Savienības stratēģija Alpu reģionam kā pirmā makroreģionālā stratēģija, kas attiecas uz kalnu teritoriju, var būt paraugs un iedvesmas avots citām kalnu teritorijām Eiropas Savienībā;

X.  tā kā ES iepriekšējās makroreģionālās stratēģijas ir apliecinājušas, ka šāda veida vienošanās par sadarbību ir sekmīga, un ir sniegušas noderīgu pieredzi jaunu makroreģionālo stratēģiju izstrādei,

Vispārīgi apsvērumi un pārvaldība

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam un tam pievienoto rīcības plānu; uzskata, ka tas ir solis ceļā uz reģiona attīstību saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi; atzīmē, ka stratēģijai un rīcības plānam var būt nozīmīga loma centienos novērst apdzīvotības sarukšanu reģionā, jo īpaši jauniešu aizplūšanu;

2.  uzsver vērtīgo pieredzi, kas gūta, īstenojot Alpu konvenciju, kura līdzsvaro ekonomiskās, sociālās un vides intereses; aicina iesaistītās valstis ievērot panāktās vienošanās un uzturēt spēkā augsta līmeņa saistības attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un Alpu aizsardzību;

3.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) sniedz stratēģijai potenciāli nozīmīgus resursus un plašu instrumentu un iespēju klāstu; prasa panākt lielākas sinerģijas, lai veicinātu koordināciju un papildināmību starp ESI fondiem un citiem fondiem un instrumentiem, kas attiecas uz stratēģijas pīlāriem, jo īpaši programmu „Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, LIFE programmu, COSME programmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, Interreg Alpu reģiona programmu un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), attiecībā uz kuriem Komisijai būtu jāizpēta iespējamā pievienotā vērtība īpašiem priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumiem, kas pievērš uzmanību Alpu reģiona raksturīgajām problēmām;

4.  aicina Komisiju un valstu, reģionālās un vietējās struktūras, kas atbild par ESI fondu programmu sagatavošanu, pārvaldību un īstenošanu, uzsvērt, cik svarīgi ir makroreģionālie projekti un darbības; cer, ka līdzdarbību palielinās Alpiem svarīgo ES politikas virzienu, programmu un stratēģiju koordinācija, un aicina Komisiju izvērtēt attiecīgo programmu piemērošanu praksē, lai novērstu pārklāšanos un maksimāli palielinātu papildināmību un pievienoto vērtību; turklāt aicina Komisiju nodrošināt attiecīgo dokumentu vieglu pieejamību gan Eiropas iedzīvotājiem, gan dalībvalstu iestādēm, lai panāktu pilnīgu pārredzamību par procedūru, kas jāievēro;

5.  atkārtoti uzsver tā sauktā trīs „nē” principa nozīmi, ņemot vērā, ka makroreģioni ir satvari, kuru pamatā ir pievienotā vērtība, ko rada sadarbības iniciatīvas un dažādu ES finansēšanas instrumentu sinerģijas;

6.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes un iesaistītos reģionus, kur vien iespējams, saskaņot savus valsts un reģionālās politikas virzienus un finansēšanas mehānismus EUSALP darbībām un mērķiem un pielāgot savas pieņemtās darbības programmas, lai nodrošinātu, ka turpmākos EUSALP stratēģijas projektus īsteno ātri un ka pārvaldes iestādes pienācīgi ņem vērā EUSALP prioritātes, īstenojot darbības programmas (piemēram, izmantojot īpašus uzaicinājumus, bonusa punktus vai budžeta piešķīrumus); prasa uzlabot makroreģionālo pieeju, pirms tiek reformēta kohēzijas politika laikposmam pēc 2020. gada, un uzsver, ka liela nozīme ir integrētiem makroreģionāliem projektiem un pasākumiem;

7.  aicina EIB sadarbībā ar Komisiju izpētīt iespēju izveidot ieguldījumu platformu Alpu reģionam, kura ļautu izmantot finansējumu no publiskā un privātā sektora avotiem; prasa izstrādāt reģionam projektu plūsmu, kas piesaistītu ieguldītājus; šajā sakarībā mudina Komisiju, EIB un iesaistītās valstis pilnībā izmantot iespējas, kas pieejamas saskaņā ar ESIF, lai reģionā finansētu projektus nolūkā panākt ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi un veicināt nodarbinātību makroreģionālā līmenī;

8.  uzsver, ka ir nepieciešamas piemērotas informatīvas kampaņas par ES stratēģiju Alpu reģionam, un mudina dalībvalstis nodrošināt, ka stratēģija ir pietiekami pamanāma un ka tās mērķi un rezultāti tiek pienācīgi darīti zināmi visos līmeņos, tostarp pārrobežu un starptautiskā līmenī; prasa veicināt koordināciju un paraugprakses apmaiņu, īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas, jo īpaši dabas un kultūras mantojuma pārvaldības jomā, lai radītu ilgtspējīga tūrisma iespējas;

9.  prasa makroreģiona līmenī izveidot EUSALP pārvaldības struktūras atbalstošu īstenošanas struktūru, sadarbojoties un vienojoties ar Komisiju, dalībvalstīm un reģioniem; turklāt atzinīgi vērtē Parlamenta pārstāvību EUSALP pārvaldības struktūrās un uzskata, ka Parlaments būtu jāiesaista stratēģijas īstenošanas uzraudzībā;

10.  prasa piešķirt Komisijai aktīvu lomu EUSALP īstenošanas posmā; uzskata, ka, pamatojoties uz dalītu pārvaldību un saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, tā būtu līdz ar dalībvalstīm un reģioniem jāiesaista visos stratēģijai pakļauto projektu plānošanas un īstenošanas posmos, cita starpā lai nodrošinātu, ka vietējās un reģionālās ieinteresētās personas no valsts iestādēm, ekonomikas un sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību pārstāvošām organizācijām efektīvi piedalās makroreģiona jautājumu risināšanā un pienācīgā koordinācijā ar citām ES atbalstītām stratēģijām un finansēšanas mehānismiem;

11.  prasa, lai Komisija EUSALP īstenošanu novērtē ar objektīviem kritērijiem un izmērāmiem rādītājiem;

12.  atbalsta stratēģisko plānošanu gan Alpu reģiona urbānajos, gan lauku apgabalos, lai veicinātu sadarbību un kopējus mērķus saskaņotā, koordinētā un integrētā politikas satvarā (piemēram, ar atsauci uz atjaunojamo enerģiju, labklājību, loģistiku un uzņēmējdarbības un sociālo inovāciju); mudina apkopot paraugpraksi par, piemēram, ilgtspējīgu tūrismu starp reģioniem, kā arī attiecībā uz citām pašreizējām makroreģionālajām stratēģijām;

13.  uzstāj, ka lēmumu pieņemšanas procedūrās vietējām un reģionālām iestādēm partnerībā ar vietējo un reģionālo pilsonisko sabiedrību būtu jāuzņemas vadošā loma stratēģijas pārvaldības struktūrās un operatīvajās, tehniskajās un īstenošanas struktūrās, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu un daudzlīmeņu pārvaldības principu;

14.  uzskata, ka ieguldījumi būtu jānovirza veselības aprūpes un pirmās palīdzības vienību vienlīdzīgas un efektīvas pieejamības un ārkārtas palīdzības nodrošināšanai visiem reģiona iedzīvotājiem, jo īpaši lauku apgabalos, lai tādējādi novērstu apdzīvotības sarukšanu;

15.  aicina Komisiju ik pēc diviem gadiem iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei EUSALP īstenošanas ziņojumu, kura pamatā būtu objektīvi kritēriji un izmērāmi rādītāji, lai izvērtētu stratēģijas darbību un tās pievienoto vērtību attiecībā uz izaugsmi un darbvietām, atšķirību samazināšanu un ilgtspējīgu attīstību;

16.  aicina iesaistītās valstis turpināt centienus dažādot enerģijas piegādes avotus, ņemot vērā vidi; uzsver, ka attiecībā uz esošo hidroenerģētikas infrastruktūru, kas tika izstrādāta ļoti agrīnā posmā, ir nepieciešama ilgtspējība, konkurētspēja un modernizācija, tomēr ņemot vērā, ka hidroenerģētikas infrastruktūra ietekmē vidi un ģeoloģiju, kā arī veicinot nelielas hidroelektrostacijas (mini, mikro un piko); uzsver, ka integrētā ūdens resursu apsaimniekošana un aizsardzība ir viens no svarīgākajiem Alpu ilgtspējīgas attīstības faktoriem un ka tāpēc vietējiem iedzīvotājiem būtu jāspēj uzņemties saistības attiecībā uz hidroenerģiju un izmantot pievienoto vērtību, ko tā rada; aicina iesaistītās valstis sekmēt makroreģionā labi funkcionējošus tīklus, lai nodrošinātu apgādes drošību un izveidotu struktūras pārrobežu sadarbības paraugprakses apmaiņai;

17.  uzsver, ka nepieciešams vēl vairāk stiprināt sociālo dimensiju, lai nodrošinātu tāda izaugsmes modeļa īstenošanu, kurš spēj nodrošināt izaugsmes ilgtspēju, sociālo iekļaušanu un sociālo aizsardzību visiem, jo īpaši pierobežas apgabalos; šajā sakarībā uzsver, ka svarīgi ir noteikt prioritātes un veikt pasākumus jebkāda veida diskriminācijas novēršanai;

18.  atgādina, ka princips par vispārēju piekļuvi sabiedriskiem pakalpojumiem ir jāgarantē visās ES teritorijās, jo īpaši tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi un mobilitāte, un īpašu uzmanību pievēršot vajadzībām, kādas ir iedzīvotājiem ar invaliditāti; uzsver, ka iesaistītajām valstīm ir jāveicina alternatīvi un novatoriski sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas risinājumi Alpu reģionam, tostarp īpaši risinājumi, kas pielāgoti vietējām un reģionālajām vajadzībām; šajā sakarībā aicina iesaistītās valstis izstrādāt stimulus publiskā un privātā sektora partnerības attīstīšanai; tomēr atgādina par kvalitatīvu, visiem pieejamu sabiedrisko pakalpojumu cenu pieņemamības un pieejamības principiem;

19.  pauž bažas par ekosistēmu degradāciju un dabas katastrofu risku atsevišķās Alpu reģiona vietās; uzsver, ka nepieciešams piemērot stratēģijas par dabas katastrofu riska pilnīgu pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām; uzsver, ka nepieciešams izstrādāt un īstenot kopīgus ārkārtas situāciju plānus, reaģējot uz pārrobežu piesārņojumu; prasa izveidot kopīgas ātrās reaģēšanas komandas tūrisma apvidiem, kurus skar dabas katastrofas, piemēram, dubļu lavīnas, zemes nogruvumi un plūdi; šajā sakarībā norāda, ka nepieciešams uzlabot ES civilās aizsardzības mehānismu;

Darbvietas, ekonomikas izaugsme un inovācija

20.  aicina EIB sadarbībā ar Komisiju izpētīt iespēju izveidot ieguldījumu platformu Alpu reģionam, kura ļautu izmantot finansējumu no publiskā un privātā sektora avotiem; prasa izstrādāt reģionam investīciju projektu, kas piesaistītu ieguldītājus;

21.  atzīst, ka Alpu reģionos ir aizsargājams vides mantojums ar dabas ainavu plašo krājumu, kā arī ekosistēmu ārkārtīgi lielo dažādību, kura ietver gan augstienes, gan zemienes un pat Vidusjūras piekrasti, tādējādi radot saimniecisku teritoriju un biosfēru, kam pamatā ir dabas un cilvēku līdzāspastāvēšana; tāpēc uzsver, ka ir nepieciešama aktīva, sinerģiju veidojoša sadarbība starp lauksaimniecību un cita veida saimnieciskām darbībām aizsargājamās teritorijās (Natura 2000 teritorijās, nacionālajos parkos u. c.), lai izstrādātu integrētus tūrisma produktus, kā arī uzsver, ka svarīgi ir saglabāt un aizsargāt unikālās dzīvotnes kalnu reģionos;

22.  norāda uz attīstības iespējām, ko stratēģija paver reģiona darba tirgum, kuram ir dažādi ievērojami pārrobežu svārstmigrācijas līmeņi/kurā tādi ir izjūtami; uzskata, ka darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanai un jaunu darbvietu radīšanai zaļajā ekonomikā vajadzētu būt vienai no Alpu reģiona stratēģijas ieguldījumu prioritātēm; tomēr uzsver, ka MVU — bieži vien ģimenes uzņēmumi, piemēram, maza mēroga lauku saimniecības un mazu pārstrādes uzņēmumi — lauksaimniecības, tūrisma, tirdzniecības, amatniecības un ražošanas nozarēs integrētā un ilgtspējīgā veidā veido saimnieciskās darbības pamatu Alpu reģionā un tādējādi ir pamats dzīves, kultūras un dabas videi Alpos un nozīmīgs nodarbinātības avots; uzsver, ka ir nepieciešama turpmāka saimnieciskās darbības un nodarbinātības iespēju diversifikācija Alpu reģionā;

23.  uzsver, ka prioritāte jāpiešķir ieguldījumiem digitālajās infrastruktūrās un ka svarīgi ir nodrošināt ātru un efektīvu piekļuvi ātrgaitas internetam un līdz ar to digitāliem un tiešsaistes pakalpojumiem, piemēram, e-tirdzniecībai un digitālo tirgus kanālu un tāldarba izmantošanai, kā arī citas iespējas cilvēkiem, kas dzīvo no lielajiem urbānajiem centriem attālos apgabalos, vienlaikus, ja iespējams, veicinot alternatīvas reāliem braucieniem;

24.  uzskata, ka inovācija un jauno tehnoloģiju izmantošana izšķirošajās ekonomikas jomās, kam pamatā ir pārdomātas specializācijas stratēģijas un ko finansē no pašreizējiem ES finansējuma avotiem (piemēram, ERAF, ESF, COSME, programmām „Apvārsnis 2020” vai Erasmus +), varētu palīdzēt radīt kvalitatīvas darbvietas tādās stratēģiskās nozarēs kā dzīvības zinātnes, bioekonomika, enerģētika, bioloģiskie produkti, jauni materiāli vai e-pakalpojumi; atgādina, ka svarīgi ir nodrošināt spēcīgu atbalstu MVU, kas varētu palīdzēt novērst pašreizējo apdzīvotības sarukšanas tendenci dažos Alpu reģiona apgabalos un teritorijās;

25.  aicina Alpu reģiona dalībvalstu un reģionālās kompetentās iestādes sanākt kopā ar Komisiju, lai izskatītu iespēju nākamajā plānošanas periodā īstenot kopīgu programmu (pamatojoties uz LESD 185. pantu), ar kuru sekmēt pētniecības un inovācijas darbību integrāciju Alpu reģionā, ņemot vērā pārliecinošās Eiropas vērtību ķēdes, kas iestrādātas pārdomātas specializācijas stratēģijās;

26.  mudina valsts un privātos uzņēmumus, universitātes, pētniecības institūtus un citas attiecīgās ieinteresētās personas veidot kopas un sadarbību, lai veicinātu inovāciju un dotu iespēju gūt labumu no sinerģijas starp Alpu kalnu un Alpu perifērijas apgabaliem; uzskata, ka paredzēto pasākumu pamatā vajadzētu būt valsts un reģionālām pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai reģionālai specializācijai, lai nodrošinātu efektīvākus un lietderīgākus ieguldījumus;

27.  atzīst — lai EUSALP stratēģija būtu sekmīga, svarīgi ir izstrādāt projektus apvienībām, iestādēm, mikrouzņēmumiem un MVU, kuri darbojas kultūras un radošajās nozarēs, jo tie ietekmē ieguldījumus, izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību un arī tāpēc, ka tiem ir nozīmīga loma kultūras un valodu daudzveidības saglabāšanā un popularizēšanā;

28.  uzsver, ka Alpu makroreģionālajā stratēģijā būtu ne tikai jāparedz iespējas saglabāt, uzturēt un vajadzības gadījumā pielāgot tradicionālos saimnieciskās darbības veidus, piemēram, lauksaimniecību un mežsaimniecību, un uz amatniecību balstītas saimnieciskas darbības, bet arī jāsekmē inovācija un jaunu iniciatīvu attīstība šajā jomā, piemēram, izmantojot ES InnovFin instrumentu; norāda, ka, paturot prātā MVU nozīmi darbvietu radīšanā, maziem un vidējiem uzņēmumiem ir vajadzīga vieglāka piekļuve atbalstam un finansējumam;

29.  uzsver, ka reģionu sadarbība, galvenokārt pārrobežu sadarbība, ir būtiski svarīga turpmākai tūrisma attīstībai plašākā reģionā; mudina izstrādāt tūrisma stratēģijas, kas balstītas uz esošo dabas un kultūras mantojumu, ilgtspēju un inovāciju; uzsver dažādo Alpu tradīciju un paražu sociālos, kultūras un ekonomiskos aspektus, kas būtu jāveicina un jānostiprina visā to daudzveidībā;

30.  norāda, ka plēsīgo putnu un dzīvnieku pārvaldība un jauniemitināšana Alpu reģionos tiek īstenota valstu un vietējā mērogā, taču administratīvās robežas minētajām sugām neko nenozīmē un migrācijai jau dabiski ir pārrobežu raksturs; tomēr, lai novērstu ar šo jauniemitināšanu saistītus konfliktus, aicina dalībvalstis uzlabot koordināciju starp dažādām iestādēm, apmainoties ar informāciju, un pastiprināt paraugprakses, lai uzlabotu fermu un ganību dzīvnieku pārvaldību un aizsardzību kā daļu no Alpu stratēģijas saistībā ar Alpu konvencijas platformu „Lielie plēsēji, savvaļas nagaiņi un sabiedrība”;

31.  atbalsta tūrisma piedāvājuma dažādošanu, attīstot jaunas tūrisma iespējas, kas pielāgotas reģionālajām vajadzībām un izmanto reģionālos resursus, piemēram, tematiskos tūrisma parkus un maršrutus, pārtikas un vīna tūrismu, kultūras, veselības un izglītības tūrismu un sporta tūrismu, lai pagarinātu tūrisma sezonu, vienlaikus samazinot spiedienu uz infrastruktūru un panākot tūrisma ciklā nodarbinātību visu gadu, kā arī attīstot lauku tūrismu, lai piesaistītu apmeklētājus lauku un brīvdabas darbībām viesnīcās, kas atrodas ārpus ierastajiem maršrutiem un uzlabo tūrisma galamērķu konkurētspēju un ilgtspēju; atbalsta tādu jaunu tūrisma aktivitāšu veicināšanu, kuras ir labāk pielāgotas klimata pārmaiņām un vides aizsardzībai;

32.  atbalsta pasākumus, ar kuriem palīdzēt mazināt spiedienu uz transporta infrastruktūru, pielāgojoties skolas brīvdienām un attiecīgajiem brīvdienu laikposmiem, nosakot pārdomātu ceļa nodevu režīmu un paredzot tūrisma pakalpojumu sniedzējiem stimulus intensīvas satiksmes laikposmos un sastrēgumstundās;

33.  atgādina, ka ekonomiski svarīgi ir veicināt elastīgu un ilgtspējīgu tūrisma aktivitāšu attīstību visā Alpu reģionā, tostarp ezeru un ūdensdziedniecības pilsētās; arī mudina dalībvalstis izmantot riteņbraukšanu kopā ar ceļojumiem pa dzelzceļu vai intermodālus transporta pakalpojumus; pamatojoties uz paraugpraksi, vērš uzmanību uz tūrisma platformām, kas veidotas kā daļēji ES finansēti projekti;

34.  atzīmē, ka bieži vien vienai un tai pašai personai gada laikā ir nepieciešams veikt dažādas darbības, dažkārt pārrobežu mērogā; aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes rosināt sadarbību starp struktūrām, kas nodrošina sākotnējo profesionālo apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu; uzsver ieguvumus, ko varētu dot pārrobežu māceklībai veltīta Erasmus+ programma;

Mobilitāte un savienojamība

35.  uzsver, ka svarīgi ir uzlabot transporta un enerģētisko savienojamību starp iesaistītajām valstīm, tostarp vietējo, reģionālo un pārrobežu transportu un intermodālos savienojumus ar iekšzemi (tostarp ar lielajām aglomerācijām), kā arī uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un piesaistīt jaunus iedzīvotājus, lai sekmētu reģiona attīstību, vienlaikus novērtējot, vai spēkā esošos tīklus var atjaunot un/vai paplašināt ar mērķi labāk īstenot TEN-T tīklu projektus; uzsver, ka svarīgi ir veidot viedu infrastruktūru; uzskata, ka jaunradītām infrastruktūrām būtu jākļūst par īstiem “tehnoloģiskiem koridoriem”, kuros veidot visu atsevišķo infrastruktūru, proti, elektrolīnijas, telefona līnijas, platjoslas un ultraplatjoslas līnijas, gāzes vadus, optisko šķiedru tīklus, ūdensvadus utt.;

36.  prasa sagatavot holistisku pieeju Alpu transporta un vides politikas turpmākai izstrādei un īstenošanai; šajā sakarībā uzsver, ka par prioritāti ir jāizvirza transporta veidu maiņa, lai panāktu pāreju no autoceļiem uz dzelzceļu, jo īpaši kravu pārvadājumu jomā, un aicina Komisiju atbalstīt šādu pārkārtošanos; šajā sakarā prasa no autotransporta gūtos ieņēmumus izmantot, lai veicinātu efektīva un vidi saudzējoša pasažieru un kravu dzelzceļa transporta īstenošanu un attīstību un samazinātu troksni un vides piesārņojumu, kā arī norāda uz iespējamiem projektiem tādās jomās kā satiksmes pārvaldība, tehnoloģiskie jauninājumi, savstarpēja izmantojamība utt.; turklāt aicina Alpu reģionā paplašināt esošo infrastruktūru, tostarp kvalitatīvas intermodālas un sadarbspējīgas sistēmas; uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt savienojamību un pieejamību visiem reģiona iedzīvotājiem;

37.  uzsver, ka svarīgi ir transporta maršrutus savienot ar citām Eiropas daļām un nodrošināt savstarpējos savienojumus ar TEN-T koridoriem, vienlaikus optimāli izmantojot esošo infrastruktūru; norāda, ka kalnu reljefs joprojām ir šķērslis, kas kavē ES iedzīvotāju savstarpējo tuvināšanos, un ka ES ir apņēmusies palielināt finansējumu pārrobežu transporta infrastruktūrai; tāpēc aicina iesaistītās valstis savus pūliņus arī koncentrēt uz tādu papildu projektu īstenošanu un plānošanu, kuri ir ilgtspējīgi un iekļaujoši, tajā pašā laikā sasaistot un pilnveidojot pašreizējo TEN-T tīklu;

38.  vērš uzmanību uz to, ka trūkst efektīvu, nepiesārņojošu savienojumu kalnu apgabalos un starp kalnu apgabaliem un tiem tuvējiem apgabaliem; mudina Komisiju un dalībvalstis sekmēt tīrus, zemu oglekļa emisiju un labākus savienojumus, jo īpaši dzelzceļa tīkliem, reģionālā un vietējā līmenī, lai uzlabotu kohēziju un dzīves kvalitāti šajos rajonos; mudina apmesties uz dzīvi Alpu reģionā un atbalsta to;

39.  aicina valstis, kas piedalās makroreģionālā stratēģijā, ņemt vērā pārrobežu darba ņēmēju īpašos apstākļus un izstrādāt pārrobežu darba ņēmēju līgumus Alpu makroreģionam;

40.  atbalsta vietējā transporta inovatīvu veidu — pēc pieprasījuma — attīstību, tostarp pārdomātu transporta informāciju, satiksmes pārvaldību un telemātiku un multimodalitāti, ņemot vērā arī šīs jomas darbību starpreģionālās koplietošanas potenciālu;

41.  uzsver, ka trūkst efektīvu digitālu savienojumu ar kalnu apgabaliem; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt labākus savienojumus reģionālā un vietējā līmenī, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un veicinātu jaunu darbību attīstību un nodarbinātības iespēju radīšanu šajos apgabalos, kā arī sekmētu apmešanos uz dzīvi;

42.  uzsver valsts ieguldījumu nozīmi kalnu apgabalos, lai novērstu tirgus nespēju nodrošināt digitālo savienojamību šajos apgabalos; uzsver, ka liela nozīme ir pilnīgam un vispārējam platjoslas interneta pārklājumam, tostarp kalnu reģionos, lai nodrošinātu attālu apdzīvoto vietu un saimniecisko teritoriju ilgtermiņa dzīvotspēju; aicina Komisiju ierosināt konkrētus risinājumus šai problēmai;

Vide, bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas un enerģētika

43.  uzsver, ka svarīgi ir aizsargāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību Alpu reģionā; prasa apvienot centienus ieviest inovatīvus pasākumus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un saglabāšanai, vienlaikus prasot rūpīgi izvērtēt lielo plēsēju lomu un iespēju ieviest pielāgošanās pasākumus, kā arī pilnībā ievērot Savienības acquis par vides un bioloģiskās daudzveidības, augsnes un ūdens aizsardzību; uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt, lai būtu veikti visi iespējamie pasākumi, ar kuriem novērst dublēšanos ar jau esošajām likumdošanas iniciatīvām;

44.  norāda, ka Alpu makroreģions paver plašas iespējas novatoriskiem risinājumiem, kuri varētu padarīt to par unikālu aprites ekonomikas testēšanas laboratoriju; iesniegs 2017. gada budžeta procedūrā izmēģinājuma projektu, ar ko izpētīt šā apgabala potenciālu izstrādāt īpašas stratēģijas, kuras saistītas ar aprites ekonomiku, piemēram, ražošanas, patēriņa un atkritumu apsaimniekošanas jomās;

45.  uzsver, ka svarīgi ir reģionā veicināt enerģijas pašražošanu, uzlabot energoefektivitāti un atbalstīt efektīvākos atjaunojamos enerģijas avotus no hidroenerģijas līdz saules, vēja un ģeotermālai enerģijai, kā arī veicināt Alpu reģionam raksturīgu atjaunojamās enerģijas veidu attīstību; ņem vērā to, kā gaisa kvalitāti ietekmē dažādu degšanas veidu izmantošana siltumapgādes sektorā; atbalsta mežu koksnes ilgtspējīgu izmantošanu, nesamazinot pašreizējo mežu platību, kas ir svarīga kalnu ekosistēmas līdzsvaram un aizsardzībai pret lavīnām, zemes nogruvumiem un plūdiem;

46.  uzsver, ka steidzami jāizstrādā jaunas stratēģijas, lai novērstu gaisa piesārņojumu, kas rada bažas par sabiedrības veselību, kā arī klimata pārmaiņas, jo īpaši industrializētākās un apdzīvotākās makroreģiona teritorijās, vienlaikus arī noteiktu esošos piesārņojuma avotus un cieši uzraudzītu piesārņojuma emisijas; tādēļ aicina dalībvalstis ieviest ilgtspējīgu transporta politiku saskaņā ar Parīzes COP 21 mērķiem un atbalstītu ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanu un uzturēšanu visā Alpu makroreģionā;

47.  uzsver, ka svarīga ir enerģijas transportēšanas infrastruktūra, un atbalsta viedas enerģijas sadales, glabāšanas un pārvades sistēmas, kā arī ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā gan elektroenerģijas un gāzes ražošanai, gan transportēšanai saskaņā ar TEN-E tīklu un īstenojot konkrētos projektus, kuri minēti Enerģētikas kopienas interešu projektu (EKIP) sarakstā; uzsver, ka svarīgi ir izmantot vietējos, jo īpaši atjaunojamos, enerģijas avotus, lai samazinātu atkarību no importa; prasa veicināt decentralizētas/pašražotas enerģijas ražošanu un uzlabot energoefektivitāti visās nozarēs;

48.  mudina iesaistītās valstis kopīgus centienus veltīt tam, lai īstenotu teritoriālo plānošanu un integrētu teritoriālo pārvaldību, iesaistot dažādas reģiona ieinteresētās personas (valstu, reģionālās un vietējās iestādes, pētniecības aprindas, NVO utt.);

49.  prasa vēl vairāk stiprināt sadarbību un darbu, kas veikts saistībā ar pasaules ledāju monitoringa dienestu, ņemot vērā jaunākos lēmumus COP 21 konferencē Parīzē un stratēģiju, kas saistībā ar to jāīsteno;

50.  ir nobažījies par to, ka klimata pārmaiņas un temperatūras paaugstināšanās nopietni apdraud tādu sugu izdzīvošanu, kuras mīt lielos augstumos, un ka vēl viens iemesls bažām ir ledāju kušana, jo tā būtiski ietekmē gruntsūdens rezerves; prasa izstrādāt plaša mēroga transnacionālu plānu cīņai pret ledāju kušanu un klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanai visā Alpu reģionā;

51.  aicina iesaistītās valstis turpināt centienus dažādot enerģijas piegādes avotus un elektroenerģijas ražošanas struktūrā attīstīt pieejamos atjaunojamos enerģijas avotus, piemēram, saules un vēja enerģiju; uzsver hidroelektrostaciju ilgtspēju un konkurētspēju; aicina iesaistītās valstis dot ieguldījumu, lai makroreģionā izveidotu labi funkcionējošus elektroenerģijas infrastruktūras tīklus;

52.  uzsver, ka energoapgādes avotu dažādošana ne vien uzlabos makroreģiona energoapgādes drošību, bet arī palielinās konkurenci, kas rada nozīmīgus ieguvumus reģiona ekonomiskajai attīstībai;

53.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī EUSALP iesaistīto valstu (Francijas, Itālijas, Šveices, Lihtenšteinas, Austrijas, Vācijas un Slovēnijas) valdībām un valstu un reģionālajiem parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Alpu reģionu iniciatīvas rezultātā, kura tika ierosināta jau 2011. gada beigās, Eiropadome 2013. gada decembrī aicināja Komisiju iepazīstināt ar ES stratēģiju Alpu reģionam (EUSALP). Komisija uz to ir atbildējusi, 2015. gada jūlijā iesniedzot stratēģijas rīcības plānu.

Šī ir ceturtā ES makroreģionālā stratēģija un var izmantot pieredzi, kas gūta saistībā ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, Eiropas Savienības stratēģiju Donavas reģionam un Stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam.

Makroreģionālās stratēģijas līdz šim ir radušās starpvaldību iniciatīvu rezultātā, lai atsāktu institucionālo un ekonomisko sadarbību starp mūsu kontinenta apgabaliem, kuri karu un dzelzs aizkara dēļ ilgu laiku ir bijuši nošķirti.

Tomēr iespējamas šīs stratēģijas ir kļuvušas līdz ar teritoriālās kohēzijas mērķa iekļaušanu Lisabonas līgumā, un tāpēc tagad tās būtu vairāk jāintegrē Kopienas metodē, liekot lietā milzīgo potenciālu, kāds ir augšupējai stratēģiskai teritoriālajai plānošanai salīdzinājumā ar tradicionālo lejupējās pieejas praksi, ko īstenojusi Komisija, izmantojot tādus instrumentus kā ESPON.

Tādēļ būtu nepieciešams vairāk iesaistīt Eiropas Komisiju gan makroreģionālas stratēģijas sākšanas posmā, gan projektēšanas un plānošanas posmā un jo īpaši posmos, kad notiek īstenošana un koordinēšana ar citām stratēģijām un vispārējo Savienības teritoriālās kohēzijas politiku. Tāpat būtu nepieciešams Eiropas Parlamentam kā vienam no likumdevējiem oficiāli iesaistīties stratēģijas sākuma un apstiprināšanas posmos, kā arī panākto rezultātu uzraudzībā.

Patiešām grūti iedomāties, ka personas, kam ne tikai ir vēlētāju piešķirtā demokrātiskā leģitimitāte, bet kas arī ir demokrātiski pārskatatbildīgas par likumdošanas iniciatīvu un Savienības pārvaldību, nebūtu tieši saistītas ar nozīmīgām Savienības attīstības stratēģijām, kuras neizbēgami ir saistītas ar tās nākotni un pieejamo materiālo un plānošanas resursu izmantošanu un kuras pakāpeniski paplašinās, attiecoties uz lielu kontinenta daļu (papildus Baltijas jūras, Donavas, Adrijas jūras, Alpu reģioniem tiek attīstītas citas iniciatīvas, aptverot teritorijas no Atlantijas okeāna līdz Vidusjūrai un citus Eiropas kalnu reģionus).

Tāpēc procedūras, kas vajadzīgas turpmāko makroreģionālo stratēģiju sākšanai, apstiprināšanai un pēc tam īstenošanai, kā arī koordinēšanai ar citiem Savienības politikas virzieniem, būtu jādefinē citādi, izmantojot tiesību aktu, ar kuru tiktu noteikts arī satvars, kādā attīstīsies arī jau apstiprinātās stratēģijas.

Šajā tiesiskajā regulējumā, pamatojoties uz subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, vajadzētu arī labāk formulēt pašreizējo un turpmāko stratēģiju pārvaldības sistēmu, ierobežojot valsts un Kopienas iestāžu lomu līdz sākotnējam impulsam un koordinācijai, kā arī uzraudzības un atbalsta pienākumiem un ļaujot projektus pārvaldīt un īstenot vietējām un reģionālajām struktūrām, kurām jābūt galvenajām teritoriālās politikas nostādņu un attīstības augšupējās pieejas īstenotājām.

EUSALP stratēģija tiek izstrādāta apstākļos, ko raksturo dažādas pašreizējās sadarbības formas, piemēram, programma Alpu reģionam un Alpu Konvencija, arī vairākas Interreg pārrobežu programmas. EUSALP aptver 48 reģionus un 7 valstis, proti, 5 ES dalībvalstis (Itālija, Francija, Austrija, Vācija un Slovēnija) un divas valstis, kas nav ES dalībvalstis (Šveice un Lihtenšteina). Reģions, kurā dzīvo vairāk nekā 80 miljoni cilvēku, ir ļoti pievilcīgs no cilvēku, dabas, ekonomikas un kultūras viedokļa. Šīs teritorijas vēsturi raksturo gan sašķeltība un kari kalnu robežu dēļ, gan arī spēcīgu valstisku veidojumu rašanās un izaugsme tajās pašās Alpu kalnu robežās. Alpu līdzenums un kalnu apgabals ir dabas un cilvēka dzīves vides sistēmas nešķiramas daļas, kuru savstarpējā atkarība raksturo visu reģiona vēsturi. Līdzenuma rajonu ekonomiskā attīstība ir bijusi iespējama, pateicoties augstieņu ūdens un ģeoloģiskajiem resursiem, savukārt lielais tūrisma nozares uzplaukums plašos Alpu apgabalos ir noticis, pateicoties līdzenumu lielajām demogrāfiskajām rezervēm. Tomēr kalnu apgabalu attīstību bieži vien ir ietekmējušas savienojumu un ražošanas loģistikas grūtības. Taču mūsdienās Alpu makroreģiona teritoriju spēcīgi skar arī klimata pārmaiņu sekas. Publiskajām iestādēm, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, ir attiecīgi jāreaģē uz Alpu makroreģiona ekonomikas un vides problēmām.

J. C. Juncker vadītā Komisija ir nolēmusi orientēties uz jaunu ieguldījumu veicināšanu, izmantojot investīciju plānu un ar to saistīto Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Reģiona valstīm tā ir iespēja no jauna aktivizēt un papildināt kopējos ieguldījumus. EUSALP sniedz iespēju stratēģiskos ieguldījumus novirzīt visa reģiona labā. Alpu reģiona potenciāls ir ļoti plašs, un to var attīstīt, izmantojot Alpu reģiona valstu un reģionu kopēju spēju īstenot projektus ar vietējo pašvaldību un visu attiecīgās teritorijas publiskā un privātā sektora dalībnieku būtisku iesaistīšanos. Komisijai kopā ar EIB un citām starptautiskajām struktūrām būs īpaša loma, lai sniegtu nostādnes un atbalstu stratēģijas īstenošanā.

Šajā sakarā EUSALP ir iespēja reģiona valstīm investēt kopīgos projektos, kuri ietekmē ne tikai reģionus, bet arī Eiropu. Tiktu attīstītas arī jaunas daudzlīmeņu pārvaldības formas, pamatojoties uz reģioniem un izmantojot Eiropas iestāžu ieguldījumu.

Eiropas Parlamentam kā vienam no likumdevējiem attiecībā uz kohēzijas politiku ir svarīga nozīme stratēģijas izstrādē un īstenošanā.

Ņemot vērā, ka EUSALP aptvertajā teritorijā ir kalnu apgabali, kuros resursus izmanto nepietiekami (iekšējās teritorijās), un līdzenuma apgabali, kuros ir augsta ražošanas koncentrācija, nepieciešams īstenot integrētas ekonomiskās stratēģijas. Šādas stratēģijas atbilst ESI fondu plānošanas mērķiem laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam un jo īpaši inovācijas un pārdomātas specializācijas stratēģijas principiem.

EUSALP stratēģija nepārklātos ar pašreizējo starpreģionu un pārrobežu sadarbību, bet radītu tai pievienoto vērtību. Tas nozīmē censties panākt kopīgus mērķus visā reģionā saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” nozīmīgajiem Eiropas mēroga mērķiem ilgtspējīgā attīstībā, vides jomā, enerģētikā. Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāizstrādā un jāīsteno makroreģionālas dimensijas projekti.

Šajā sakarā EUSALP reģionālās iestādes ir institucionālie dalībnieki, kas var radīt augšupēju plānošanu atbilstoši teritoriju vajadzībām, turklāt panākt nepieciešamo Eiropas līmeņa koordināciju starp reģioniem, vienojoties ar Eiropas iestādēm.

Prioritātes un priekšlikumi

Pēc vairāku mēnešu ilgām diskusijām iesaistītajās valstīs ar stratēģijā ieinteresētajām personām ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī ir iezīmējušies turpmāk izklāstītās attīstības prioritātes, idejas un priekšlikumi.

I PĪLĀRS (uzlabot Alpu reģiona konkurētspēju, labklājību un kohēziju)

Attīstīt MVU inovācijas spēju Alpu reģionā, izmantojot attiecīgajās valstīs un reģionos pārdomātas izaugsmes stratēģijas, kas jāsaskaņo starp dalībvalstīm.

Izstrādāt uz konkrētu vietu balstītu pieeja Alpu reģionu attīstībai.

Attīstīt sadarbību starp makroreģiona publisko un privāto sektoru, jo īpaši stratēģijas galvenajās jomās.

Ilgtspējīgs un konkurētspējīgs tūrisms (dažādots tūrisma piedāvājums, ilgtspējīga un atbildīga tūrisma pārvaldība).

Piedāvājuma un tūrisma produktu dažādošana, lai novērstu sezonālo raksturu, — starpvalstu tematiskie maršruti, kultūras un dabas mantojuma popularizēšana ar tūrismu, jaunu tūrisma infrastruktūras objektu (piemēram, tematisko parku) būve, makroreģiona produktu un tūrisma pakalpojumu zīmološana, reģionu popularizēšana pasaules tirgos, īpašām mērķgrupām (piemēram, senioriem vai kongresiem un uzņēmējdarbības tūrismam) paredzēti veicināšanas pasākumi, reģiona kā daudzsezonu galamērķa pozicionēšana.

Augstāka kvalitāte un inovācija tūrismā — IKT, izglītība, tehnoloģiju nodošana, saite ar komerciālo sabiedrību tīkliem, kopām, labas prakses piemēru apmaiņa, saites starp vietējās lauksaimniecības, tūrisma un pārtikas piegādes nozarēm, inovatīvi reklāmas/tirgvedības pasākumi.

Popularizēt un aizsargāt unikālo ezeru sistēmu, kas atrodas Alpu un Alpu kalnu pakājes ielejās gan masīva ziemeļu, gan dienvidu daļā.

Makroreģiona lielo sporta infrastruktūru integrācija attīstībā, lai atvieglotu to kopīgu izmantošanu arī lieliem sporta pasākumiem.

Labāka tūrisma produktu un pakalpojumu pieejamība — uzlabot raksturīgās kompetences un pakalpojumus, personāla mācības, informācijas veicināšanu un pieejamību, sadarbību, kuras mērķis ir atvieglot tūristiem ceļošanu, tādas valstu statistikas saskaņošanu, ar kuru sekmē nozares plānošanas un perspektīvās plānošanas, kā arī politikas nostādņu izstrādes ietekmes izvērtēšanu.

Efektīvāka ES līdzekļu izmantošana — atvieglot finansējuma pieejamību inovatīviem un ilgtspējīgiem jaunuzņēmumiem un MVU, kuri pievēršas pētniecībai, kā arī gudras izaugsmes stratēģijai.

Ilgtspējīga tūrisma uzņēmumu un kopu tīkli.

Profesionālā izglītība un uzņēmējdarbības prasmju iegūšana tūrisma jomā — veicināt tūrisma piedāvājumu un produktu inovāciju un dažādošanu.

Nodrošināt EUSALP projektu integrāciju (iesakņošanu) reģionālajās un valstu darbības programmās, kuras finansē no ERAF, un pastiprināt ESI fondu reģionālo programmu integrēšanu ar tiešās piekļuves programmām, jo īpaši ar programmu “Apvārsnis 2020”, piemēram, aktivizējot instrumentus, kas līdzīgi „izcilības zīmogam” makroreģionālā līmenī.

Attīstīt publiskā un privātā sektora makroreģionālās pētniecības tīklus, kuru uzdevums būtu izstrādāt EUSALP stratēģijas projektus.

Atbalstīt makroreģionālo augstskolu apmaiņas projektus, izmantojot arī pašreizējo Eiropas programmu, piemēram, Erasmus, atbalsta līdzekļus.

II pīlārs — nodrošināt pieejamību un savienojumus visiem Alpu reģiona iedzīvotājiem (pārrobežu transports, intermodālie savienojumi ar pārējo valsts teritoriju).

Itālijas–Francijas un Itālijas–Austrijas koridoru izveidošana un pilnīga izmantošana, kā arī savienošana ar jau pabeigto koridoru Itālija–Šveice, lai radītu labāku saikni starp Ziemeļeiropu un Dienvideiropu. –

Sistemātiska transporta infrastruktūras nostiprināšana, modernizējot vai būvējot jaunas infrastruktūras savienojumiem ar galvenajām maģistrālēm, transporta pakalpojumu tirgus konkurētspējas palielināšana saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Inovatīvu sistēmu attīstība, lai atbalstītu sabiedrisko vai kolektīvo transportu un palielinātu sabiedriskā transporta pievilcīgumu visos transporta veidos.

Partnerību veidošana starp publisko un privāto sektoru pārvadājumu jomā.

Ilgtermiņa programmu plānošana attiecībā uz transporta drošību, jo īpaši autotransporta jomā.

Novatorisku un saskaņotu sistēmu izstrāde robežšķērsošanas vietu pārvaldībai.

Priekšizpēte par reģiona robežšķērsošanas vietu un transporta integrētas tarifikācijas sistēmām.

TEN-T tīkla jūras ostu un iekšzemes savienojumu uzlabošana un intermodālo pārvadājumu attīstības ieviešana Alpu reģionā.

Inovatīvu, ar loģistiku saistītu sistēmu attīstība, jo īpaši tādu, ar kurām attīstīt pārrobežu tirdzniecību.

Iekšzemes un attālo rajonu izolētības samazināšana, uzlabojot to piekļuvi enerģētikas un transporta pakalpojumiem.

Tīkla enerģētikas infrastruktūru attīstība.

IKT tīklu izveide, racionalizēšana un saskaņošana, jo īpaši pierobežas apgabalos.

Intermodālo un loģistikas darbību/pakalpojumu pārgrupēšana visā reģionā;

labākas piekļuves nodrošināšana kalnu apgabaliem ar inovatīvām sistēmām, kuru pamatā ir arī pārdomātas specializācijas stratēģijas apgabala valstīs un reģionos;

tādu lielu infrastruktūras starpsavienojumu projektu koordinēšana, kuri jau tiek īstenoti vai ir paredzēti reģionā.

III pīlārs — nodrošināt Alpu reģiona ilgtspēju: Alpu mantojuma saglabāšana un dabas un kultūras resursu (vide, transnacionālas sauszemes dzīvotnes un bioloģiskā daudzveidība) ilgtspējīgas izmantošanas veicināšana.

Klimata pārmaiņu radīto risku samazināšana ar ieguldījumiem ūdensapgādes nozarē (piemēram, tilpņu būvniecība).

Atbalsts kalnu lauksaimniecībai, ņemot vērā līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību.

Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšana un atjaunošana, nodrošinot pienācīgu monitoringa, informācijas un pārvaldības sistēmu un garantējot ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu.

Alpu ekonomikas ilgtspējīgas attīstības un Alpu resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšana un sasniegšana.

Labākas zināšanas par Alpu vidi — veicinot kopīgus pētījumus par Alpu bioloģiskās daudzveidības stāvokli.

Makroreģionālo aizsargājamo teritoriju izveide un nostiprināšana — radīt spējas, ar kurām nodrošināt ekosistēmu pieejamību un tādu zonu apzināšanu, kuras ir nozīmīgas sugu un dzīvotņu tipu saglabāšanai prioritārajās teritorijās, nosakot mērķi visas makroreģiona daudzās aizsargājamas teritorijas savienot ar ekoloģiskiem koridoriem.

Labākās prakses apmaiņa starp aizsargājamo Alpu teritoriju pārvaldības iestādēm.

Kopīga ārkārtas rīcības plāna izstrāde un īstenošana.

Valstu tiesību aktu par sauszemes dzīvotnēm un bioloģisko daudzveidību saskaņošana un īstenošana — pilsētvides plānošanas, dabas aizsardzības, vides un kultūras mantojuma tiesību aktu saskaņošana ar Eiropas ainavu konvenciju.

2.5.2016

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS

Reģionālās attīstības komitejai

par ES stratēģiju Alpu reģionam

(2015/2324(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jérôme Lavrilleux

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam (COM(2015)0366) un tam pievienoto rīcības plānu,

B.  tā kā Alpu reģions ir viens no dinamiskākajiem, novatoriskākajiem, ražīgākajiem un konkurētspējīgākajiem Eiropā, kuru raksturo atbilstīgi rūpniecības rajoni un daudzi izcilības centri, un tam ir unikālas ģeogrāfiskās, dabas un ekonomiskās īpašības, tostarp vietējie produkti, kā arī vēsturiski interesanti elementi, ainava un kultūra;

C.  tā kā makroreģionālās stratēģijas ideja radās no nepieciešamības pēc labākas sadarbības un koordinācijas dažās pārrobežu teritorijās, lai kopīgas problēmas risinātu efektīvāk un iedarbīgāk nekā to būtu iespējams sasniegt dalībniekiem individuāli, kā arī no nepieciešamības veicināt problēmu risināšanu salīdzinoši nelielā valstu un reģionu grupā, lai praksē sekmētu ciešāku iedzīvotāju kohēziju Eiropas Savienībā;

D.  tā kā pastāv būtiskas atšķirības starp dažāda veida Alpu reģiona apgabaliem, piemēram, kalnu apgabaliem un apgabaliem Alpu pakājē, lauku apvidiem un pilsētu teritorijām;

E.  tā kā ir nepieciešama īpaša rīcība, lai risinātu tādas dažādas Alpu reģiona problēmas kā globalizācija, nelabvēlīgas demogrāfiskās tendences, tostarp zems dzimstības līmenis un sabiedrības novecošana, zems iedzīvotāju blīvums, intelektuālā darbaspēka emigrācija, jaunas migrācijas tendences, ekonomikas krīze un ekonomiskās un demogrāfiskās atšķirības, klimata pārmaiņas, liela mēroga dabas radīti apdraudējumi, enerģētikas jomas problēmas, sezonālās nodarbinātības un ienākumu svārstības un nepieciešamība strādāt vairākos darbos, atkritumu samazināšana un vajadzība nodrošināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

F.  tā kā demogrāfiskās pārmaiņas, kuras jo īpaši ietekmē iedzīvotāju novecošana, zems dzimstības līmenis un emigrācija, kā arī zems iedzīvotāju blīvums kalnu apgabalos, ir lielas Alpu reģiona problēmas un tās ietekmē darba tirgus attīstību, investīcijas un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

G.  tā kā Alpu reģionā liela sociālā nozīme ir pakāpeniski izveidotai paaudžu kohēzijai, ciešām ģimenes saitēm un ģimenes uzņēmumiem;

H.  tā kā zems iedzīvotāju blīvums cita starpā ir saistīts ar pamatpakalpojumu nepietiekamību iedzīvotājiem; tā kā kalnu rajoni atrodas sliktākā situācijā sociālo pakalpojumu un medicīniskās aprūpes pieejamības ziņā;

I.  tā kā Alpu reģiona turpmākā attīstība ir saistīta ar lauku apvidiem, lauku attīstību, “ciemata nākotni” un lauksaimniecību;

J.  tā kā personu brīvas pārvietošanās pamattiesības ir priekšnoteikums, lai īpaši pierobežu reģionos sasniegtu ekonomiskās, sociālās, teritoriālās un vides kohēzijas mērķus, nodrošinātu spēcīgu un ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju un padarītu iespējamu vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai;

K.  tā kā Eiropas kalnu pakāju apvidi ir vieni no nabadzīgākajiem kalnu reģionos un tajos ir augsts bezdarba risks, kas noved pie iedzīvotāju skaita samazināšanās, jo tradicionālā rūpnieciskā ražošana tiek pārvietota un koncentrēta pilsētu teritorijās;

L.  tā kā Alpu reģiona stratēģijā vajadzētu ņemt par paraugu sekmīgās makroreģionālās stratēģijas, kas ir izstrādātas Baltijas jūras reģionam, Donavas reģionam un Adrijas un Jonijas jūras reģionam;

M.  tā kā kalnu apvidos, jo īpaši visattālākajos reģionos, bieži ir zemāks izglītības līmenis, kvalificēta darbaspēka trūkums, sabiedrisko pakalpojumu zemāka izplatība un platjoslas interneta pakalpojumu slikta pieejamība; tā kā vieglāk pieejamas teritorijas parasti var rēķināties ar aktīvāku ekonomiku un piesaistīt vairāk investīciju;

N.  tā kā stratēģijā Alpu reģionam par prioritārām vajadzētu noteikt jomas, kurās tā varētu sniegt reālu pievienoto vērtību un vairāk reģionālās konverģences;

O.  tā kā finanšu resursi būtu jākoncentrē uz konkrētām kalnu apvidu vajadzībām,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par stratēģiju Alpu reģionam un tam pievienoto rīcības plānu, taču uzsver nepieciešamību vēl vairāk stiprināt sociālo dimensiju, lai nodrošinātu tāda izaugsmes modeļa īstenošanu, kurš spēj nodrošināt izaugsmes ilgtspēju, sociālo iekļaušanu un sociālo aizsardzību visiem, jo īpaši pierobežas apgabalos; uzstāj, ka ir svarīgi atbalstīt sociālo infrastruktūru izveidi un veicināt sociālās investīcijas;

2.  uzsver, ka ir svarīgi celt tādu stratēģisku nozaru ekonomisko potenciālu kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, ilgtspējīgs un visām paaudzēm draudzīgs tūrisms, ilgtspējīga enerģētika, bioekonomika, bioprodukti, veselība un jaunākās tehnoloģijas, spēcīgi atbalstīt MVU, tostarp ģimenes uzņēmumus šajā kategorijā, un sadarbībā ar pētniecības centriem veicināt sociālo uzņēmējdarbību, lai veidotu starpreģionu tīklus un saites; uzsver nepieciešamību veicināt vietējo ražošanu un jaunas investīcijas, piemēram, atvieglojot jaunajiem uzņēmējiem piekļuvi kredītiem, un radīt ilgtspējīgas darbvietas, ievērojot ILO pienācīga darba nodrošināšanas programmu, kurā ņemtu vērā kolektīvās sarunas un koplīgumus, ja attiecīgajā jomā tādi eksistē;

3.  uzsver, cik svarīga ir pārrobežu un cita veida reģionālā identitāte;

4.  uzsver nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvus un cenas ziņā pieejamus sabiedriskos pakalpojumus visiem, jo īpaši tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi un mobilitāte; uzsver nepieciešamību attīstīt infrastruktūru un tehnoloģijas, kas nodrošina ilgtspējīgu un īpaši pielāgotu pakalpojumu pieejamību Alpu reģiona iedzīvotājiem; aicina attiecīgās dalībvalstis labāk ņemt vērā to iedzīvotāju vajadzības, kas dzīvo visattālākajos apgabalos;

5.  uzsver nepieciešamību ieviest efektīvus instrumentus, tostarp atbilstīgas pārbaudes un kontroles, lai nodrošinātu pienācīgus darba un dzīves apstākļus sezonas darbiniekiem Alpu reģionā un to, ka sezonas nodarbinātība netiek izmantota ļaunprātīgi; uzsver, ka ir nepieciešams ievērot nodarbinātības tiesības, darba standartus un augstas kvalitātes darba apstākļus kopumā;

6.  uzsver nepieciešamību stiprināt darbaspēka pielāgošanās spējas, izmantojot profesionālo pārkvalificēšanos, mūžizglītību un daudzvalodību, un atbalstīt plānus, lai uzlabotu darba apstākļus, sociālo nodrošinājumu, dzimumu līdztiesību un piekļuves iespējas personām ar invaliditāti;

7.  uzstāj uz to, ka ir jāizveido inovāciju un pētniecību veicinoša vide ar viedām specializācijas stratēģijām un stiprākām saitēm starp Alpu reģiona papildinošajām priekšrocībām un tā interesēm, kā arī uzsver nepieciešamību pēc reģionālo klasteru veidošanas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tīklu veidošanu starp pētniecību, zinātni un ekonomiku; uzsver, ka augsts sociālās labklājības līmenis, kvalificēts un izglītots darbaspēks, novatoriski uzņēmumi un unikālas ģeogrāfiskās īpašības ir Alpu reģiona konkurētspējas priekšrocības;

8.  atgādina, ka ir jāveicina daudzpusēju prasmju apgūšana un mācību kursi, kas atbilst ilgtspējīga darba tirgus un tā stratēģisko un uz nākotni orientēto nozaru vajadzībām, jo īpaši iesaistot specializētus mācību centrus un tiešsaistes daudzvalodu reģionālu nodarbinātības centru; uzskata, ka kvalitatīvai mācekļu apmācībai būtu jākoncentrējas uz darba tirgus vajadzībām un tai jānotiek atbilstoši šīm vajadzībām;

9.  uzsver, ka ilgtspējīgs tūrisms, vietējā ražošana un efektīvas sabiedriskā transporta sistēmas var palīdzēt novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos un nodrošināt stabilas darbvietas reģionā;

10.  norāda, ka apmācības centri ir savstarpēji konkurējoši un ka tāpēc tiem būtu jāsaņem īpaša palīdzība tikai tad, ja tie var apliecināt, ka tā ir absolūti nepieciešama kvalitātes un ekonomisku iemeslu dēļ;

11.  aicina stiprināt transporta savienojumu ilgtspēju un efektivitāti reģiona iekšienē un ar pārējo Eiropu un veicināt transporta sistēmu intermodalitāti, kas nāktu par labu reģiona attīstībai un iedzīvotāju labklājībai; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt saskaņotu starptautisku politiku un jaunas pieejas kopīgai atbildībai un vienlīdzīgai sadarbībai starp teritorijām, piemēram, vertikālās saiknes starp lielām pilsētām un lauku, kalnu un tūrisma apgabaliem;

12.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt piekļuvi ātrdarbīgam internetam un līdz ar to digitālajiem un tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī tāldarbam un citām iespējām cilvēkiem, kas dzīvo tālu no pilsētām, lai viņiem būtu iespēja piekļūt internetā publicētai informācijai par brīvām darbvietām, tostarp tai, kas publicēta interneta portālā EURES, kā arī nodrošināt piekļuvi daudziem citiem tiešsaistes pakalpojumiem, kuri atvieglo ikdienas dzīvi, veicina jaunu darbvietu izveidi, palielina darba ražīgumu un ienākumus, palīdz pārvarēt digitālo plaisu un veicina visu iedzīvotāju sociālo un ekonomisko iekļaušanu; uzsver vajadzību veidot labākus savienojumus skolām, universitātēm un pētniecības centriem un veicināt e-mācību programmas, inovāciju un kopu attīstību, pamatojoties uz reģionālo kompetenci un reģionāliem uzņēmumiem, kā arī visaptverošu “digitālo ciematu un reģionu” attīstību, nodrošinot ilgtspējīgu, apdzīvojamu un ģimenei draudzīgu vidi;

13.  uzsver kopējas Alpu reģiona stratēģijas sociālo dimensiju un aicina īstenot novatorisku sadarbību, piemēram, veicināt demogrāfisko attīstību, izmantojot sadarbības pasākumus, un nodrošināt drošus un visaptverošus dzemdniecības pakalpojumus Alpu reģiona lauku apgabalos;

14.  atgādina, ka vispārējas piekļuves sabiedriskiem pakalpojumiem princips ir jāīsteno visā ES teritorijā, un šajā sakarā uzsver vajadzību dalībvalstīm un reģioniem veicināt alternatīvus un novatoriskus risinājumus kalnu apgabalos, tostarp vajadzības gadījumā īpaši pielāgotus risinājumus, kuros tiktu ņemtas vērā vietējās un reģionālās vajadzības;

15.  uzsver nepieciešamību veicināt tādus ražošanas modeļus, kuru pamatā ir aprites ekonomikas pieeja, atbalstīt energoefektivitāti un “zaļās infrastruktūras” izveidi, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un dabas resursus un nodrošinātu jaunas iespējas tūrismam un kvalitatīvu darbvietu izveidei;

16.  mudina Komisiju ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas pasākumus horizontālā un vertikālā līmenī jebkurā politikas jomā un, lai novērstu jebkādu nelīdzsvarotību, finansēt īpaši kalnu reģionu sievietēm paredzētus integrējošus pasākumus;

17.  uzsver dažādo Alpu tradīciju un paražu sociālos, kultūras un ekonomiskos aspektus, kas būtu jāveicina un jānostiprina visā to daudzveidībā arī pārrobežu mērogā;

18.  aicina visās ES Alpu reģiona stratēģijas iniciatīvās tieši iesaistīt reģionus, pašvaldības un atsevišķas personas, jo tas ir būtiski panākumu nodrošināšanai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

4

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Jane Collins, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Kostadinka Kuneva, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Morten Løkkegaard, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Georges Bach, Rosa Estaràs Ferragut, Tania González Peñas, Krzysztof Hetman, Paloma López Bermejo, Evelyn Regner, Flavio Zanonato

19.4.2016

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS

Reģionālās attīstības komitejai

par ES stratēģiju Alpu reģionam

(2015/2324(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Renata Briano

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 11., 191. un 193. punktu Savienība ir pilnvarota rīkoties visās vides politikas jomās, piemēram, attiecībā uz gaisa un ūdens piesārņojumu, atkritumu apsaimniekošanu un klimata pārmaiņām;

B.  tā kā Direktīvas 2002/49/EK(6) 1. panta 1. punktā ir skaidri noteikts, ka Eiropas Savienībā būtu jāizstrādā kopēja pieeja, “lai prioritārās jomās nepieļautu, novērstu vai samazinātu kaitīgās sekas, ieskaitot kairinājumu, kas rodas, iedarbojoties vides troksnim”;

C.  tā kā Alpu reģiona valstis (Austrija, Francija, Itālija, Lihtenšteina, Monako, Slovēnija, Šveice un Vācija) un ES ir parakstījušas Alpu konvenciju, lai panāktu Alpu ilgtspējīgu attīstību un aizsardzību;

D.  tā kā vides politika ir transversāla un tā kā izraudzītajiem risinājumiem Alpu stratēģijas jomās ir jāsaskaņo vides ilgtspēja un ekonomikas attīstība; tā kā klimata pārmaiņu mazināšanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas politika ietver vajadzību nodrošināt ekosistēmu izturētspēju ar pietiekamu dzīvotņu savienojamību, lai nodrošinātu sugu migrāciju;

E.  tā kā Alpu reģions ir Eiropā otrais lielākais baseina bioloģiskās daudzveidības areāls un viens no svarīgākajiem Eiropas ūdensguves baseiniem; tā kā ūdens ir nozīmīgs resurss ne tikai hidroelektroenerģijas ieguvē, bet arī lauksaimniecības zemes apūdeņošanā, ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā, bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanā un dzeramā ūdens apgādē;

F.  tā kā lauksaimniecība un tūrisms Alpu reģionā būtiski ietekmē vides saglabāšanu, tradicionālās ainavas un bioloģisko daudzveidību;

G.  tā kā reģiona vēstures un kultūras mantojums ir viena no tā pamatvērtībām;

H.  tā kā Parlaments 2013. gada 23. maijā pieņēma rezolūciju par Alpu makroreģionālo stratēģiju(7),

1.  uzsver, ka Alpi veido dabisku vidi, kurā dzīvo un strādā gandrīz 14 miljoni cilvēku ar kopēju kultūru, kā arī tas ir tūrisma mērķis, kas piesaista aptuveni 120 miljonus apmeklētāju katru gadu;

2.  atzīmē panākumus, kas Alpu reģionā gūti ar dažiem lauksaimniecības modeļiem, kuri apvieno pārtikas ražošanu, mežsaimniecību, ainavu aizsardzību tūrismam un ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanu, piemēram, aizsardzību pret lavīnām; uzskata, ka šie modeļi, kuru mērķi ir dažādi un kuriem ir neliela ietekme uz vidi, attiecīgos gadījumos būtu jāpaplašina;

3.  atzīst, ka Alpu reģions ar tā plašajām dabisko ainavu rezervēm ir sociālekonomisks apgabals ar tūrisma potenciālu; atzīmē ekosistēmu neparasto dažādību, kura ietver gan kalnus, gan zemienes un pat Vidusjūras piekrasti un kurā ir ļoti jutīgas ūdens ekosistēmas, piemēram, ezeri, upes un strauti; norāda, ka reģionā ir ārkārtīgi bagātīga bioloģiskā daudzveidība, kā arī dabas resursi, piemēram, ūdens un kokmateriāli, un ka šī daudzveidība būtu jāsaglabā;

4.  atzinīgi vērtē to, ka apgabali ir cieši iesaistīti ES stratēģijā Alpu reģionam;

5.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai saglabātu mājvietas mazapdzīvotās reģiona teritorijās;

6.  norāda, ka Alpu reģionā līdzās pastāv lielā mērā cilvēku veidotas urbānas teritorijas un mazapdzīvotas kalnainas lauku teritorijas; uzskata, ka stratēģijā būtu jāietver saskaņoti pasākumi, kas attiecas uz visu teritoriju, taču pienācīgi jāņem vērā tajā esošās strukturālās atšķirības un galveno uzmanību jāpievērš Alpu kalnu reģioniem, jo tiem ir milzīgs potenciāls, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi; norāda, ka lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās ir faktors, kas dažos apgabalos nosaka hidroģeoloģisko nestabilitāti, kura varētu ietekmēt visu reģionu (plūdi, zemes nogruvumi); uzsver, ka sociālajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme ilgtspējīgā izaugsmē un kalnu apgabalu iedzīvotāju skaita sarukuma novēršanā, un norāda, ka nepieciešams uzlabot ES civilās aizsardzības mehānismu;

7.  norāda, ka lauksaimniecība kalnu apvidos ir ļoti svarīga, lai saglabātu Alpu ģeoloģisko stabilitāti; tomēr atzīmē, ka kalnu lauksaimniecība ir pakļauta ar klimatu saistītām dabas katastrofām, piemēram, plūdiem, lavīnām, zemes nogruvumiem; tāpēc aicina veicināt riska novēršanas pasākumus (piemēram, sistēmas aizsardzībai pret plūdiem);

8.  pauž bažas, ka klimata pārmaiņas rada nopietnus draudus hidroģeoloģiskai stabilitātei un bioloģiskai daudzveidībai; uzsver, ka temperatūras paaugstināšanās nopietni apdraud tādu sugu populāciju izdzīvošanu, kuras mīt lielos augstumos, un ka vēl viens iemesls bažām ir ledāju kušana, jo tā būtiski ietekmē gruntsūdens rezerves; tāpēc norāda, ka ir nepieciešama makroreģionāla politika par pielāgošanos klimata pārmaiņām un Alpu upju, ezeru un strautu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana;

9.  uzskata, ka svarīgi ir īstenot klimata pārmaiņu politiku, pamatojoties uz ražošanas un patēriņa modeļiem, kas atbilst aprites ekonomikas principiem un īsiem pārtikas aprites cikliem, un galveno uzmanību pievērst vietējo materiālu un dabas resursu, tostarp notekūdeņu un lauksaimniecības atkritumu, racionālai izmantošanai un otrreizējai izmantošanai, kā arī kopīgai pakalpojumu izmantošanai, ko atbalsta zaļais publiskais iepirkums, un ražotāju un patērētāju ciešu saikņu veicināšanai vietējā līmenī; atgādina, ka tādu risku pārvaldībā, kuri saistīti ar klimata pārmaiņām, vajadzētu ņemt vērā Alpu kopienu strukturālās un organizatoriskās nepilnības; uzsver, ka jāpastiprina paraugprakses apmaiņa un pārrobežu sadarbība attiecībā uz klimata riska pārvaldību, ņemot vērā visas teritoriālās problēmas;

10.  uzskata, ka Eiropas reģioniem, kas ir iesaistīti stratēģijā, Savienības līdzekļi jāizmanto atbilstoši kohēzijas politikai un jāveicina ar vidi saistīti ieguldījumi, kuriem mērķis ir klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām un hidroģeoloģiskās nestabilitātes novēršana, kā arī ilgtspējīga mežsaimniecība, tūrisms, lauksaimniecība (tostarp bioloģiskā lauksaimniecība) un ganāmpulki, proti, faktori, kam visiem ir liela nozīme zemes apsaimniekošanā;

11.  uzsver, ka nav darīts pietiekami daudz, lai sasniegtu Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK mērķus; aicina Komisiju, īstenojot Ūdens pamatdirektīvu 2000/60/EK, ievērot Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku ūdens resursu apsaimniekošanu; uzsver, ka, šādi rīkojoties, prioritārai jābūt sadarbībai, nevis regulējumam;

12.  uzskata, ka problēmu, ko rada reģionā palikušie mobilo sakaru pārklājuma „baltie laukumi”, var pārvērst par iespēju gan ekotūrismam, gan medicīniskiem pētījumiem;

13.  atgādina, ka ūdens resursu integrēta apsaimniekošana ir viens no galvenajiem Alpu ilgtspējīgas attīstības aspektiem; atgādina, ka dabas radītiem riskiem, tostarp ar ūdeni saistītiem riskiem, varētu būt plašāka ietekme uz zemienēm un apbūvētām teritorijām; tāpēc uzsver, ka starp valstu struktūrām, kas atbildīgas par ūdens resursu un upju baseinu apsaimniekošanu, ir jāpastiprina paraugprakses apmaiņa un pārrobežu sadarbība saistībā ar Alpu konvencijas Ūdens resursu apsaimniekošanas platformu, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās kopējās problēmas;

14.  uzskata, ka ieguldījumi būtu jānovirza vienlīdzīgas un efektīvas veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai visiem reģiona iedzīvotājiem;

15.  uzskata, ka, ņemot vērā tūrisma saimniecisko nozīmi visā Alpu reģionā, ir jāturpina atbalstīt sociālo tūrismu; pamatojoties uz paraugpraksi, piemēram, tūrisma platformu “Alpu pērlēm”, ko izveidoja kā daļu no ES finansēta Alpu mobilitātes projekta, norāda uz līdz šim sasniegto, kas būtu jāattīsta tālāk;

16.  uzskata, ka ir jānodrošina energoefektivitātes un taupības politikas nostādnes, kā arī politikas nostādnes, ar ko veicināt atjaunojamus un ilgtspējīgus alternatīvos enerģijas avotus, pareizi apsaimniekojot ūdens, mežsaimniecības un ainaviskos resursus; uzskata, ka svarīgi ir paplašināt decentralizētās un vietējās enerģijas ražošanas un piegādes modeli, izmantojot cita starpā tīkla integrāciju un enerģijas uzglabāšanu; tādēļ aicina šajā jomā ierosināt vairāk pētniecības iniciatīvu, kas būtu saistītas ar kalnu reģionu īpašajām vajadzībām; uzsver, ka svarīgi ir mudināt patērētājus, uzņēmumus un publiskās iestādes ieguldīt līdzekļus atjaunojamās enerģijas jomā, kas ir iespēja uzlabot energoapgādes drošību un novērst enerģētisko nabadzību; uzsver, ka hidroenerģētika ir svarīga kalnu reģionu energoapgādē, un aicina vietējās pašvaldības veicināt hidroenerģijas, kā arī citu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu iedzīvotāju vajadzībām;

17.  pauž nožēlu par to, ka lauksaimniecības zemes kļūst arvien mazāk, jo to izmanto nelauksaimnieciskiem mērķiem, piemēram, ceļu būvei, un padara par apbūves zemi; prasa izstrādāt praktiskas atbalsta shēmas un prasības, ar kurām nodrošināt zemes ilgtermiņa pieejamību lauksaimniecībai un mežsaimniecībai; uzsver, ka zemes izmantošanas jautājums ir ļoti kritisks urbanizētākos apgabalos; tāpēc mudina zemes izmantošanu un urbanizāciju, kas izlieto vērtīgos dabas resursus, veikt ilgtspējīgi;

18.  prasa piemērot holistisku pieeju Alpu transporta un vides politikas turpmākajā izstrādē un īstenošanā, lai kopējā mērķa sasniegšanu neapdraudētu arbitrāžas un pārvietošanas sekas;

19.  pauž nožēlu par saimniecisko teritoriju nepietiekamu pieejamību, kas apdraud kalnu lauksaimniecības efektivitāti Alpos un līdz ar to attiecīgo reģionu konkurētspēju; mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot atbilstošu infrastruktūras sistēmu, kurā būtu jāiekļauj piemērotu lauku saimniecību un meža ceļu, kā arī kalnu taku izveide un piekļuve ātrdarbīgam mobilo datu tīklam Alpu reģionos;

20.  vērš uzmanību uz to, ka svarīgs ir ilgtspējīgs tūrisms, kura pamatā ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un ekosistēmu saudzēšana, kā to liecina labais piemērs ar parkiem;

21.  uzsver, ka aizsargājamām teritorijām ir liela nozīme, lai stimulētu vides aizsardzības iniciatīvas, kā norādīts Alpu konvencijā; uzskata, ka nepieciešams izstrādāt politiku, ar ko nosaka, ka parki ir vietas, kurās jāveicina vides aizsardzības pasākumi; uzskata, ka aizsargājamās teritorijas ir īpaši jutīgas attiecībā uz cilvēku un vides līdzāspastāvēšanu; ir pārliecināts, ka tās var izmantot pārrobežu dimensiju attiecībā uz tādas paraugprakses attīstību un īstenošanu, kura apvieno dzīvotnes aizsardzību ar ilgtspējīgu ekonomiku (bioloģiska un kvalitatīva lauksaimniecība, vietējo produktu popularizēšana, sociālais tūrisms un mobilitāte, dzīvās dabas apsaimniekošana utt.) un ko var pārņemt visās Alpu reģiona daļās un ārpus tā;

22.  atzīmē, ka attiecībā uz transportu ir jāmeklē iespējas, kā, īstenojot ilgtspējīgu mobilitāti, nodrošināt pienācīgu piekļuvi nomaļākajiem apgabaliem, kuri aizvien biežāk tiek pamesti;

23.  uzskata, ka ir jāattīsta jaunu ilgtspējīgu transporta veidu infrastruktūra, jāīsteno preču un pakalpojumu koplietošanas politika un jāveicina savienojamība mazāk attīstītajos apgabalos, kā arī jāatbalsta tāldarba attīstība;

24.  norāda, ka plēsīgo putnu un dzīvnieku pārvaldība un jauniemitināšana Alpu reģionā tiek īstenota valstu un vietējā mērogā, taču administratīvās robežas minētajām sugām neko nenozīmē un migrācijai Alpu reģionā jau pēc būtības ir pārrobežu raksturs; uzskata, ka būtiski ir pastiprināt paraugprakses apmaiņu šajā jomā kā daļu no Alpu stratēģijas un saistībā ar Alpu konvencijas platformu “Lielie plēsēji, savvaļas nagaiņi un sabiedrība”;

25.  uzskata, ka vietējās kopienas, reģionālās iestādes un pilsoniskā sabiedrība, tostarp ekonomikas dalībnieki, piemēram, vietējā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ieinteresētās personas, būtu jāiesaista lēmumu pieņemšanā, atklātā, pārredzamā un ar informāciju nodrošinātā procesā;

26.  uzsver, ka svarīgi ir saskaņot Alpu stratēģiju ar sadarbības iniciatīvām, piemēram, Alpu konvenciju un attiecīgajiem tās protokoliem, kā arī ņemt vērā pašreizējo transnacionālo sadarbību un tīklu veidošanu šajā jomā, lai panāktu kopējas politiskās nostādnes un mērķus;

27.  norāda, ka aktīvai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā Alpu reģionā, vienlaikus sniedzot ievērojamu ieguldījumu citās nozarēs, piemēram, tūrismā;

28.  prasa dalībvalstīm un Eiropas Savienībai izstrādāt mērķtiecīgas finansēšanas pieejas saistībā ar makroreģionālām politikas nostādnēm kā daļu no Alpu stratēģijas;

29.  uzskata, ka ir jāpalielina vietējo un reģionālo pašvaldību loma ES politikas nostādņu īstenošanā un jānosaka, ka, plānojot un īstenojot Alpu stratēģiju, galvenais ir daudzlīmeņu pārvaldības princips;

30.  aicina Komisiju ieviest trokšņu emisiju robežvērtības kravas pārvadājumiem Alpos un spēcīgākas stimulu sistēmas, lai veicinātu ieguldījumus trokšņa samazināšanas pasākumos galvenajiem transporta ceļiem;

31.  prasa ieviest reālo izmaksu principu un principu par ārējo izmaksu internalizāciju attiecībā uz spēkā esošajiem un gaidāmajiem regulatīvajiem noteikumiem par nodokļiem, nodevām un infrastruktūras izmantošanas maksām, ņemot vērā visaptverošo Alpu reģiona stratēģiju un to, ka jānovērš turpmākas pārvietošanas un arbitrāžas sekas;

32.  prasa izstrādāt makroreģionālo Alpu stratēģiju, kas ļaus ilgtspējīgi izmantot zemi un dabu un līdz ar to saimniecisko teritoriju un biosfēru, pamatojoties uz dabas un cilvēku līdzāspastāvēšanu, lai tādējādi izvairītos no turpmākas iedzīvotāju aizplūšanas, kura varētu negatīvi ietekmēt dabas un ainavu aizsardzību.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

19.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

64

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Cristian-Silviu Buşoi, Nessa Childers, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Tibor Szanyi, Estefanía Torres Martínez, Dame Glenis Willmott, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Brannen, Mark Demesmaeker, Jacqueline Foster, Elena Gentile, Martin Häusling, Krzysztof Hetman, Merja Kyllönen, Mairead McGuinness, Gesine Meissner, Ulrike Müller, James Nicholson, Christel Schaldemose, Jasenko Selimovic, Bart Staes, Keith Taylor, Tom Vandenkendelaere, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angel Dzhambazki, Bronis Ropė, Marco Valli

25.5.2016

Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS

Reģionālās attīstības komitejai

par ES stratēģiju Alpu reģionam

(2015/2324(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Daniela Aiuto

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Alpu reģions, kā tas definēts Alpu konvencijā, līdzīgi citiem Eiropas kalnu apgabaliem, ir liels izaicinājums, kad jāattīsta tā loma Eiropas transporta tīklā, jo tam ir raksturīgs zems iedzīvotāju blīvums, ļoti īpatnēji savienojumu veidi un pakalpojumu pieejamība, kā arī atšķirīga vietējā ekonomika;

B.  tā kā makroreģiona īpašā ģeomorfoloģija nav jāuzskata par savienojamības šķērsli, bet drīzāk par iespēju izstrādāt ilgtspējīgus intermodālus transporta pakalpojumus, kuru pamatā ir reģiona paraugprakses modeļi un kuri cieši saistīti ar dabas, vides un kultūras mantojuma un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kā arī ar klimata pārmaiņu mazināšanu;

C.  tā kā finanšu resursi būtu galvenokārt jāpiešķir un jāiegulda sabiedriskā transporta savienojumu attīstībā Alpu apgabalos, pamatojoties uz kalnu apvidu īpašajiem apstākļiem piemērotiem rādītājiem, uzlabojot pašreizējos dzelzceļa, jo īpaši pārrobežu transporta, savienojumus, kā arī mazo pilsētu centru popularizēšanā, uzlabojot darba iespēju un ilgtspējīgu tūrisma objektu pieejamību, un veselības aprūpes, izglītības un bērnu aprūpes pamatpakalpojumu nodrošināšanā, atvieglojot jaunas kvalitatīvas nodarbinātības radīšanu un aizsargājot vides un dabas resursus, tostarp ūdens resursus;

D.  tā kā Alpu reģionu nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju aizplūšana no lauku apvidiem un iedzīvotāju novecošanās; tā kā efektīvi sabiedriskā transporta pakalpojumi, platjoslas interneta pieslēgums un ilgtspējīgs tūrisms visa gada garumā Alpu reģionu varētu padarīt pievilcīgāku jauniešiem un sekmētu nodarbinātības pieejamību;

E.  tā kā pieci no deviņiem TEN-T pamattīkla koridoriem, kas ir izšķirīgi Eiropas un reģionālajai attīstībai, kā arī Transporta baltās grāmatas mērķu sasniegšanai, stiepjas cauri Alpiem un tā kā to izveidei ir vajadzīga kopīga un saskaņota dalībvalstu finansiālā līdzdalība laikposmā līdz 2030. gadam;

F.  tā kā nolūkā īstenot Pamatkonvencijā noteiktos principus un ieviest praksē iniciatīvas ir pieņemti vairāki protokoli un saprašanās memorandi, nosakot īpašus pasākumus vairākās jomās, tostarp transportā, tūrismā, augsnes saglabāšanā, teritoriālajā plānošanā, ilgtspējīgā attīstībā, dabas aizsardzībā un ainavas saglabāšanā, lai īstenotu ar Eiropas transporta tīkliem saistītus kopīgus projektus, un tā kā dalībvalstis attiecīgi ir pievienojušās divpusējiem nolīgumiem ar mērķi izmantot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējumu kopā ar finansējumu no valstu pašu budžeta līdzekļiem;

G.  tā kā ar Komisijas makroreģionālo stratēģiju ir iecerēts nodrošināt ilgtspējīgākus instrumentus, kas stiprina reģionālo veiktspēju, jo īpaši atbalstot ilgtspējīgus transporta savienojumus, pasažieru un kravu pārvadājumu transporta intermodalitāti un sadarbspēju, lai pārvirzītu satiksmi no autoceļiem uz dzelzceļiem; tā kā atsevišķiem reģioniem, kas ietilpst citos kaimiņu makroreģionos (Adrijas jūras un Donavas reģionos), būtu jāizmanto kopīgās teritorijas, lai uzlabotu savienojamību, pieejamību un intermodalitāti;

H.  tā kā Komisija savā paziņojumā par ES stratēģiju Alpu reģionam norāda gan uz vajadzību samazināt transporta ietekmi Alpos, lai saglabātu Alpu vides mantojumu, gan arī uz to, cik svarīgi ir īstenot stratēģiju, lai radītu labākus vides nosacījumus iedzīvotājiem; tā kā jau desmitiem gadu par lielāko problēmu tiek uzskatīta līdzsvara atrašana starp transporta infrastruktūru un reģiona vides saglabāšanu; tā kā ikviena produktīva ieguldījuma pamatā vajadzētu būt aprites cikla izvērtējumam kopā ar ietekmes uz vidi novērtējumu, kas nepieciešams, lai novērstu lielus dabas katastrofu riskus ekoloģiski tik trauslā reģionā kā Alpu reģions,

1.  pieņem zināšanai teritoriālo iedalījumu saskaņā ar Alpu konvenciju un attiecīgos protokolus par transportu un tūrismu, kā arī Komisijas rīcības plānu, kura mērķis ir uzlabot transporta savienojamības ilgtspēju gan reģiona iekšienē, gan ar reģionu un sekmēt intermodālā transporta un mobilitātes sistēmu intermodalitāti, sadarbspēju un kvalitāti atbilstoši paraugprakses modeļiem;

2.  atzinīgi vērtē Gotharda pamattuneļa atklāšanu 2016. gada 1. jūnijā; aicina Komisiju un attiecīgās dalībvalstis Alpu reģionā, pirms tiek plānoti papildu pamattuneļi, vispirms izvērtēt, kā jauno tuneļu dēļ ir mainījušās transporta plūsmas un kravu pārvadājumu īpatsvars, piemēram, Brenneras maršrutā; prasa gar koridoriem vajadzības gadījumā izveidot pietiekami daudz dzelzceļa termināļu, lai sekmētu mērķa sasniegšanu, proti, pārvirzītu satiksmi no autoceļiem uz dzelzceļiem;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis transporta plānošanā stiprināt daudzlīmeņu pārvaldību un pārsvarā kalnainajā Alpu reģionā īstenot transporta infrastruktūras attīstības politiku, kas ir ilgtspējīga, iekļaujoša un reģionu saudzējoša, to aizsargājot un veicinot ekonomiski vājāko rajonu un teritoriju līdzsvarotu attīstību no tūrisma, sociālās kohēzijas, ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības viedokļa; uzsver, ka transporta infrastruktūras politikas plānošanā prioritātei jābūt negatīvās ietekmes — cita starpā ietekmes uz vidi — novērtēšanai un mazināšanai; prasa sniegt atbalstu, lai mudinātu no autotransporta pakāpeniski pāriet uz dzelzceļa transportu un tādu transportu, kura dzinējspēkam izmanto alternatīvus enerģijas avotus, un tādējādi samazināt piesārņojošo vielu emisijas;

4.  aicina Komisiju pievērst uzmanību arī pašreizējās infrastruktūras tīkla jaudas optimizācijai, ņemot vērā vispārējo mērķi labāk ieviest TEN-T tīklu; uzsver, ka nevajadzētu finansēt infrastruktūras projektus, kuru rezultātā varētu rasties novēršams vai nesamērīgs risks videi, dabas resursiem vai sabiedrības veselībai;

5.  uzsver, ka reģiona savienojamība un pieejamība visu diennakti un nedēļas nogalēs būtu jāuzlabo un jāveicina, nodrošinot vides saudzēšanu, ūdens un zemes resursu aizsardzību un vietējo iedzīvotāju iesaistīšanu, pilnībā iesaistot politiskos dalībniekus un lēmumu pieņēmējus visos līmeņos, jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī, kā arī pilsoniskās organizācijas (NVO) un arī veicinot sabiedriskas apspriešanas;

6.  uzskata, ka kalnu apvidu infrastruktūras uzlabošana un attīstīšana dotu iespēju attīstīties MVU un palielināt to pievilcību, kā arī atvieglotu tādu īpašu nozaru veidošanos šajos apvidos, kuras gūtu labumu no savas atrašanās vietas vides aspektu dēļ (temperatūra, tīrs gaiss) un kuras radītu jaunas darbvietas un sekmētu reģiona ilgtspējīgu attīstību; aicina dalībvalstis rekonstruēt un uzlabot vecās un nelietotās takas, tās modernizējot un no jauna nododot tūristiem izmantošanā, un tādējādi novērst to pamešanu un neļaut tām nonākt nolaistā un, iespējams, hidroģeoloģiski nestabilā stāvoklī;

7.  aicina dalībvalstis, kas veido daļu no Alpu reģiona, sadarboties, lai tranzīta nodevas būtu pēc iespējas vienotākas un atbilstu Eiropas standartiem, jo īpaši valstīs, kurās to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ var nokļūt, vienīgi šķērsojot citas valstis;

8.  uzskata, ka būtu jāpalielina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība un pieejamība, sniedzot pakalpojumus ātrāk un efektīvāk un, kur iespējams, atbalstot un veicinot alternatīvas fiziskai braukšanai uz darbu, piemēram, tāldarbu, lai samazinātu braucienu skaitu un ar tiem saistītās nelabvēlīgās ārējās sekas, piemēram, piesārņojošu vielu emisijas, un ļautu vieglāk līdzsvarot darba un privāto dzīvi;

9.  aicina attiecīgās valstis apzināt stratēģiskus infrastruktūras projektus, kas palīdzētu nostiprināt kohēziju un samazinātu ceļu sastrēgumus, izmantojot intermodālus transporta pakalpojumus, kas piemēroti tūrisma rajoniem un vietējās ekonomikas izaugsmei, tādējādi atbalstot darbvietu radīšanu; uzsver, ka Alpu reģiona pieejamībai un savienojamībai nozīmīgas ir reģionālās lidostas un ostas Alpu perifērijas/ Vidusjūras apgabalos; uzskata, ka svarīgi ir tās savienot ar autoceļu un dzelzceļa tīkliem;

10.  aicina dalībvalstis investēt vietējo darbvietu radīšanas programmās un tūrisma infrastruktūrā; prasa pieņemt stratēģisku pieeju, ar ko tiktu mazināts tūrisma sezonālais raksturs, un atvieglināt tūristu galamērķu, piemēram, slēpošanas kūrortu, ilgtspējīgu pieejamību ar sabiedrisko transportu, veicināt riteņbraukšanu kombinācijā ar ceļošanu vilcienā; uzsver, ka būtiski ir atbalstīt tīklošanu un paraugprakses piemēru publiskošanu ilgtspējīgu tūrisma iniciatīvu jomā, piemēram, struktūras, kas projektētas pasīvajai enerģijai, energoefektivitātei un ilgtspējīgu enerģijas avotu izmantošanai;

11.  norāda, ka klimata pārmaiņas īpaši ietekmē tādus reģionus kā Alpi, kuru morfoloģija un dabiskās dzīvotnes ir sevišķi neaizsargātas; uzsver, ka Alpu konvencijas transporta un tūrisma protokolus ir ratificējusi ES un Alpu reģiona dalībvalstis; aicina dalībvalstis rūpīgi uzraudzīt gaisa piesārņojuma robežvērtības un ieviest ilgtspējīga transporta politiku atbilstoši Parīzes COP 21 mērķiem; uzskata, ka ir jādara vairāk, lai iedrošinātu MVU investēt inovācijā un attīstībā saskaņā ar COP 21 mērķiem;

12.  aicina Komisiju gan Eiropas iedzīvotājiem, gan iestādēm nodrošināt vieglu un ērtu piekļuvi dokumentiem, lai panāktu pārredzamību par publisko līdzekļu izlietojumu, un uzskata, ka gadījumos, ja piekļuve dokumentiem tiek prasīta īpaši svarīgu iemeslu dēļ, arī tādiem, kas citu starpā attiecas uz sabiedrības veselību un vidi, tiem vienmēr būtu jādod prioritāte, nevis kādiem apsvērumiem, kas saistīti ar konkurenci vai komerciāliem mērķiem; atzīmē, ka dalībvalstīm pārredzamā veidā būs jāiegulda ES līdzekļi, kas piešķirti Alpu stratēģijas īstenošanai, ņemot vērā ierobežojumus, kuri minēti vides ietekmes pētījumos, un pastiprinot sadarbību un kopīgus pasākumus, lai tādējādi uzlabotu apmaiņu ar labu praksi; uzskata, ka ik gadu Parlamentam un Eiropas Revīzijas palātai būtu jāpārbauda īstenošanas efektivitāte, mērķu sasniegšana un resursu izlietojuma saimnieciskums;

13.  uzskata, ka ieņēmumi no ceļa nodevām un īpašajām nodevām Alpu reģionā būtu jāpiešķir Alpu reģiona transporta projektiem — pirmkārt, TEN-T Alpu koridoru attīstīšanai, otrkārt, reģionāliem piekļuves ceļiem un, treškārt, vietējas nozīmes ceļiem;

14.  aicina dalībvalstis un reģionus nodrošināt, ka piekļūt un sniegt neatliekamo palīdzību var arī grūtāk pieejamiem apvidiem un ka veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības struktūras ir nodrošinātas arī apvidos, kuros pastāv transporta problēmas, ņemot vērā šo apvidu attālumu no lielākajām slimnīcām.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.5.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

2

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Gabriele Preuß, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Knut Fleckenstein, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Werner Kuhn, Curzio Maltese, Jozo Radoš, Ulrike Rodust, Davor Škrlec, Evžen Tošenovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatrix von Storch

26.4.2016

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS

Reģionālās attīstības komitejai

ES stratēģija Alpu reģionam

(2015/2324(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Ulrike Müller

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, cik liela ir Alpu reģiona nozīme kā dabas videi un cilvēku dzīves, darba un atpūtas telpai, balstoties uz neaizstājamo ieguldījumu, ko sniedz šā reģiona lauksaimniecība un mežsaimniecība, ilgtspējīgs tūrisms visa gada garumā un amatniecība; uzsver minēto nozaru būtisko nozīmi reģiona ilgtspējīgā attīstībā un dabas resursu ilgtspējīgā pārvaldībā, jo tās ļauj nodrošināt apgādi ar augstvērtīgiem pārtikas produktiem, saglabāt apdzīvotību nomaļās teritorijās, kopt kultūrainavu un saglabāt ekosistēmas, pateicoties bioloģiskās daudzveidības, augsnes un ūdeņu aizsardzībai; atzinīgi vērtē ES stratēģiju Alpu reģionam kā integrētu sistēmu, kuras mērķis ir uzlabot un sekmēt šā reģiona ilgtspējīgu ekonomisko, vides, ar infrastruktūru saistīto un sociāldemogrāfisko attīstību; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā citu ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanā gūtās atziņas;

2.  uzsver, ka ir nepieciešamas iniciatīvas, lai uzlabotu mobilitāti, digitālo infrastruktūru, energoapgādi, sociālo migrāciju un demogrāfisko prognozi un vairotu sadarbību un koordināciju starp dažāda līmeņa iestādēm nolūkā kopīgos problēmjautājumus konkrētos pārrobežu apvidos risināt efektīvāk un iedarbīgāk nekā ar atsevišķiem pasākumiem; uzsver, ka ar stratēģiju būtu jārisina arī globalizācijas un deindustrializācijas radītās problēmas; uzsver, ka ir nepieciešams uzlabot piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūrai, lai palielinātu šādu reģionu pieejamību un pievilcību, kā arī mazinātu mazo lauksaimniecības uzņēmumu un ģimenes saimniecību, kas ir nozīmīgs reģiona ekonomiskais un sociālais balsts, darbības panīkumu; uzskata, ka, īstenojot stratēģiju, it īpaši jāsaglabā zemes izmantošanas, amatniecības un tūrisma tradicionālās īpatnības;

3.  uzsver, ka kalnu apgabalu lauksaimniecībai raksturīgās ekonomiskās, sabiedriskās un ekoloģiskās vērtības ir jāatbalsta ar atbilstošām politiskām stratēģijām, kas ļautu kompensēt trūkumus, ar ko saskaras lauksaimnieki kalnu apgabalos, un atzīt ieguldījumu lielas Eiropas teritorijas daļas vides un sociālajā ilgtspējā; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazajiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas parasti ir ģimenes saimniecības, un sieviešu nozīmei alpu reģionu lauksaimniecībā, jo viņas ir izaugsmes virzītājspēks un tādēļ viņām ir vajadzīgs lielāks atbalsts un atzinība; atkārtoti uzsver, ka ilgtspējīga attīstība kalnu apgabalos ir lauku apvidu iedzīvotāju labklājības, viņu paaudžu kohēzijas un ģimeņu apsaimniekotu saimniecību perspektīvu būtisks elements;

4.  apstiprina, ka Alpu reģiona turpmākās attīstības noteicošie faktori būs tieši lauku apvidi, lauku attīstība un "ciema nākotne", kā arī lauksaimniecība;

5.  ir nobažījies par ekosistēmu degradāciju Alpu teritorijās un ar to saistīto dabas katastrofu izcelšanās risku un prasa Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt un veicināt vietējiem apstākļiem pielāgotu un videi nekaitīgu zemes un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, īpašu uzmanību pievēršot augsnes veselībai, un veicinātu šādu attīstību, lai saglabātu reģiona kultūras un bioloģisko daudzveidību un nodrošinātu ekonomikas perspektīvas, ilgtermiņā aizsargājot dabas resursus; uzsver, cik svarīgi ir īstenot aprites ekonomikas un sinerģiju veidojoša sadarbības principus starp lauksaimniecisko darbību un citiem saimnieciskās darbības veidiem, kas tiek īstenoti aizsargājamās "Natura 2000" tīkla teritorijās, kā arī visās citās aizsargājamās teritorijās;

6.  pauž nožēlu par to, ka arvien palielinās aramzemes atstāšana atmatā un aizaugšana ar krūmājiem, kas negatīvi ietekmē ne tikai lauku ainavu un lauksaimniecības ražīgumu, jo īpaši tradicionālo praksi attiecībā uz maza mēroga lopkopību un zemkopību, bet arī ūdens resursu apsaimniekošanu un hidroģeoloģisko līdzsvaru, bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu enerģijas ieguvi;

7.  atgādina, ka Alpu reģions ir Eiropas "ūdenstornis" un ka Alpu nodrošinātais ūdens daudzums priekškalnes apgabalos vasarā var sasniegt pat 90 %; atgādina arī to, ka Alpi veido Eiropas galveno biomasas rezervi; uzsver ūdens resursu nozīmi hidroenerģijas ieguvē, lauksaimniecības zemes apūdeņošanā, ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā, bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanā un dzeramā ūdens apgādē, kam turpmākajos gados, ņemot vērā klimata pārmaiņas, būs vēl noteicošāka nozīme; tādēļ uzsver, ka ir jāpastiprina paraugprakses apmaiņa un pārrobežu sadarbība starp valstu struktūrām, kas atbildīgas par ūdens resursu un upju baseinu apsaimniekošanu, saistībā ar Alpu konvencijas Ūdens resursu apsaimniekošanas platformu;

8.  atgādina, ka Alpos jau ļoti agri tika uzsākta ūdens plūsmu izmantošana elektroenerģijas ražošanā, izmantojot hidroenerģijas resursus; uzskata, ka vajadzētu būt iespējai ar ES finansējumu atbalstīt labas prakses apmaiņu un struktūru modernizāciju, lai reaģētu uz augošo enerģijas pieprasījumu un tūristu pieplūdumu;

9.  pauž nožēlu par pašreizējām norisēm, kad pieaug zemes īpašumu netieša atsavināšana saistībā ar Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzības direktīvas 92/43/EEK un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanu; prasa Komisijai iestāties par īpašumtiesību saglabāšanu kā Alpu reģiona attīstības būtisku elementu;

10.  norāda, ka lielo plēsēju atgriešanās kaitē tradicionālajai lauksaimniecībai un ganību lopkopībai daudzās Alpu ielejās, jo plēsīgie zvēri arvien vairāk uzbrūk aitu, kazu un liellopu ganāmpulkiem; uzsver, ka plēsīgo putnu un dzīvnieku pārvaldība un reintrodukcija ir labāk jākoordinē dažādu iestāžu starpā un ka vienlaicīgi ir nepieciešams pastiprināt apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi, lai saistībā ar Alpu stratēģiju un Alpu konvencijas platformu "Lielie plēsēji, savvaļas nagaiņi un sabiedrība" tiktu uzlabota minēto sugu pārrobežu mēroga aizsardzība un pārvaldība;

11.  uzstāj, ka šai stratēģijai būtu jāpalīdz sasniegt COP21 izvirzītos mērķus un tajā būtu jāizklāsta, kā reģionā būtu jārisina klimata pārmaiņu problēmas, īpaši paturot prātā tā neaizsargātību un pakļautību dabas katastrofām (piemēram, dubļu lavīnām, mežu ugunsgrēkiem);

12.  norāda, ka atjaunojamo resursu izmantošana pēc kaskādes principa, ja tā tiks noteikta regulējumā un īstenota ar likumu, būs liels īpašumtiesību aizskārums un var kavēt inovāciju, jo īpaši MVU gadījumā;

13.  uzsver, ka tradicionāliem zemkopības un lopkopības veidiem kalnu apvidos jābūt iespējamiem arī turpmāk, lai šajos apgabalos saglabātu zemniecības struktūras un apdzīvotas vietas; prasa saskaņot, vienkāršot un samazināt kontroles procedūras un savstarpējās atbilstības prasības, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un kalnu apvidu lauksaimniekiem;

14.  uzskata, ka ir svarīgi radīt programmas, kas veicina lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu decentralizētas un makroreģionālas apstrādes un tirdzniecības struktūras (piemēram, kooperatīvās sabiedrības, ražotāju organizācijas), lai stiprinātu to pozīciju koka un pārtikas produktu vērtības radīšanas ķēdē, kā arī uzlabotu nodarbinātību reģionos, to apgādi ar pārtiku un inovācijas spēju; norāda uz priekšrocībām, kas tiktu gūtas, nodrošinot plašu tirgus iespēju spektru;

15.  prasa vairot lauksaimniecības produktu vērtību, rosinot iniciatīvas, kuru mērķis būtu plašāk izmantot un izvērst norādi "produkts no kalnu rajoniem", ieviešot to praksē, kā arī veicinot Alpu reģionā ražoto izstrādājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un izstrādājot jaunus kvalitatīvus izstrādājumus, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu un sniegtu viņiem informāciju par šo produktu ražošanas tradīcijām un to raksturīgajām īpašībām un kvalitāti; uzskata, ka nepieciešami iedarbīgāki aizsardzības pasākumi pret Alpu reģionā ražoto izstrādājumu un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes ražojumu atdarinātājiem un viltotājiem; turklāt aicina Komisiju ieviest īpašas darbības programmas kvalitatīviem kalnu apgabalos ražotiem produktiem nolūkā uzlabot reklāmas un komercializācijas pasākumus;

16.  uzsver piensaimniecības, it īpaši to augstvērtīgo piena produktu ražošanas svarīgo nozīmi Alpu reģiona kalnu teritorijās, kurus iegūst no šāda piena; norāda, ka piensaimniecība bieži vien nespēj konkurēt ar lauksaimnieciskajai darbībai vairāk piemērotām teritorijām; aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar KLP izstrādāt īpašus kompensācijas pasākumus ražotājiem, lai nodrošinātu lopkopības un piena produktu ražošanas finansiālo ilgtspēju kalnu apgabalos, it īpaši mazos un vidējos ģimenes uzņēmumos, kā arī atbalstītu pārstrādes uzņēmumus, kuros tiek ražoti augstvērtīgi produkti no Alpu kalnu izcelsmes piena;

17.  uzsver, ka ir svarīgi nostiprināt kalnu lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspēju, tostarp veicināt ražotāju organizāciju veidošanos, kā arī stimulēt vietējo ražotāju darbību, uzsākot publiskā iepirkuma procedūras; uzsver, ka kalnu reģionu lauksaimnieku iesaistīšanās tīklos un apvienībās var uzlabot viņu spēju aizstāvēt savas intereses, iesaistoties sarunās ar izplatītājiem, un var palīdzēt mazināt kalnu lauksaimniecības strukturālās nepilnības; pauž pārliecību, ka īsām piegādes ķēdēm un vietējiem tirgiem kalnu apgabalos ir būtiska nozīme, lai saglabātu lauksaimniecisko ražošanu mazajās lauku saimniecībās, kas atrodas šajos apgabalos;

18.  uzskata, ka lauksaimniecības produktu tirgvedību būtu iespējams uzlabot, iekļaujot tos attiecīgās ģeogrāfiskās teritorijas vispārējā tūrisma produktu klāstā;

19.  uzskata — lai vērstos pret lauku apvidu pamešanu Alpu reģionā, ir īpaši svarīgi radīt stabilas nākotnes izredzes jaunajiem lauksaimniekiem; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pārrobežu iniciatīvas uzņēmējdarbības, perspektīvu nozaru un darba tirgus atbalstam lauksaimniecībā un mežsaimniecībā; uzsver, cik svarīgi ir veidot labāku lauksaimniecības sasaisti ar vietējo tautsaimniecību, it īpaši tūrisma, amatniecības un MVU jomās, lai uzlabotu lauksaimnieku ienākumus un padarītu darbu lauksaimniecības nozarē pievilcīgāku jauniešiem;

20.  uzsver lauku tūrisma kā ienākumu avota svarīgo nozīmi mazām lauku saimniecībām (piemēram, atvaļinājuma pavadīšana zemnieku sētā); aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt programmas investīciju un uzņēmējdarbības atbalstam; uzskata, ka ir svarīgi veicināt lauku tūrismu, izvēršot īpašas tūrisma kampaņas;

21.  uzsver, ka Alpu reģiona klimata un topogrāfiskās īpatnības apgrūtina zemes un mežu apsaimniekošanas intensifikāciju; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pētniecību un attīstību zālāju izmantošanas, lopkopības un mežsaimniecības jomā, radot spēju uzlabot ražošanas efektivitāti, saglabāt tradicionālos lauksaimniecības veidus un mājdzīvnieku šķirnes, kā arī atbalstīt mežu pārveidošanu par tādiem jauktu koku mežiem, kas noturīgi pret klimata pārmaiņām;

22.  aicina Komisiju izvērst lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares strādājošiem paredzētas apmācības un konsultāciju struktūras (piemēram, apmācība par kalnu ganību specializētu konsultantu), izveidot makroreģionālu apmācību tīklu, kā arī pastiprināt izglītības, ekonomikas un zinātnes pārstāvju sadarbību un tīklu izveidi (piemēram, starpnozaru praktikantu apmācība un apmaiņas programmas), lai atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi kopīgo pārrobežu un starptautisku pētniecības programmu un projektu ietvaros; atgādina, ka kalnu apgabali allaž bijuši nozīmīgu inovāciju avots, galvenokārt nolūkā pārvarēt nelabvēlīgus dabas apstākļus; konstatē, ka Alpu iedzīvotājiem gada ritējumā bieži vien nākas izvērst visai dažādas darbības, dažkārt pat pārrobežu mērogā; aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās publiskā sektora iestādes rosināt sadarbību starp profesionālajā apmācībā — gan sākotnējā profesionālajā apmācībā, gan tālākizglītībā — iesaistītajiem dalībniekiem; uzskata, ka ir nepieciešams piedāvāt apmācību un informāciju par inovācijām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, lai palielinātu sīksaimniecību un ģimenes saimniecību konkurētspēju;

23.  uzsver lauksaimniecības un lauku resursu svarīgo nozīmi sociālo un pedagoģisko aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā īpaši neaizsargātiem cilvēkiem; aicina Komisiju veicināt sociālo lauksaimniecību, ņemot vērā, ka tā nodrošina jaunas alternatīvu pakalpojumu sniegšanas iespējas, it īpaši lauksaimniekiem kalnu apgabalos;

24.  norāda uz ātrdarbīga interneta un digitālo pakalpojumu pieejamības svarīgo nozīmi arī lauku apvidos un prasa papildus vienkāršai infrastruktūras attīstīšanai izstrādāt vispārēju koncepciju "digitāliem ciematiem un reģioniem" ar nākotnes perspektīvām, kuros būtu patīkami dzīvot un valdītu ģimenēm labvēlīgi dzīves apstākļi;

25.  konstatē, ka rodas administratīvas problēmas gadījumos, ja kalnu apvidu MVU pieprasa finanšu līdzekļus no ELFLA fonda; prasa Komisijai saskaņot atbilstošas atbalsta programmas, lai nodrošinātu labāku piekļuvi finanšu līdzekļiem, kā arī veiksmīgu īstenošanu, kas mazām pašvaldībām var dot lielāku ieguvumu;

26.  prasa saskaņot turpmāko un vienkāršot pastāvošo tiesisko regulējumu attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem visā Alpu teritorijā, it sevišķi KLP jomā; norāda, ka ir nepieciešams īpašs papildu atbalsts, kur vērā ņemami būtu tādi faktori kā augsnes novērtējums un nogāzes slīpums, lai darītu iespējamu stāvu nogāžu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

27.  atzinīgi vērtē makroreģionāla pārvaldības modeļa izveidi Alpu reģionam, kura mērķis ir veicināt pārrobežu sadarbību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā; uzskata, ka šajā sakarībā ir svarīgi starpvalstu mērogā uzlabot informācijas un pieredzes apmaiņu starp apvienībām un ražotāju organizācijām lopkopības, zemkopības un mežsaimniecības jomā, izveidojot specializētus, regulāri notiekošus forumus;

28.  uzsver, ka, izstrādājot jaunas iniciatīvas, ir nepieciešami reģionāli risinājumi un līdzdalību sekmējoša pieeja, tostarp jauno iniciatīvu saskaņošana ar jau pastāvošajām, lai tādējādi nodrošinātu optimālu ieguvumu Alpu kalnu lauksaimniecībai un mazinātu administratīvos šķēršļus; prasa, lai visos Alpu reģionam veltītās ES stratēģijas pasākumos būtu nepastarpināti iesaistīti reģioni, pašvaldības un iedzīvotāji, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru ieinteresētajām personām, kas būtu noteicoši Komisijas rīcības plāna īstenošanā reģionālā līmenī; norāda, ka jāņem vērā Alpu konvencija, ES kohēzijas politika, kā arī jau pastāvošās ES iniciatīvas;

29.  uzskata, ka ir svarīgi, lai ES stratēģija Alpu reģionam tiktu īstenota, izmantojot jau pastāvošos finanšu resursus, piemēram, struktūrfondus un investīciju fondus laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, nevis paredzot jaunu finansējumu; uzsver, ka fondi jāizmanto efektīvi, lai stratēģiju īstenotu ar labākas koordinācijas palīdzību;

30.  aicina Komisiju un dalībvalstis lauku apvidu attīstības programmas ietvaros izvērst mazajiem lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumiem paredzētas atbalsta programmas, kā, piemēram, INTERREG un LEADER, lai apmainītos ar informāciju un paraugprakses piemēriem, attīstītu sinerģiju starp šīm dažādajām programmām un koncentrētos uz ierobežotu un skaidri noteiktu prioritāšu kopumu; šajā sakarībā uzsver daudzfunkcionālas, daudzu mazu uzņēmumu veidotas lauksaimniecības struktūras nozīmi Alpu reģiona kalnu teritorijās;

31.  atgādina, ka kalnu reljefs joprojām ir viens no šķēršļiem, kas kavē Eiropas iedzīvotāju savstarpējo tuvināšanos, un ka ES pati ir apņēmusies palielināt finansējumu pārrobežu transporta infrastruktūrai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Paul Brannen, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Edouard Ferrand, Luke Ming Flanagan, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Jan Huitema, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Laurenţiu Rebega, Bronis Ropė, Jordi Sebastià, Jasenko Selimovic, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella, Janusz Wojciechowski, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Franc Bogovič, Jean-Paul Denanot, Jens Gieseke, Ivan Jakovčić, Anthea McIntyre, Sofia Ribeiro, Ramón Luis Valcárcel Siso

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.6.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

2

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Andrew Lewer, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Kerstin Westphal

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andor Deli, Tunne Kelam, Tonino Picula, Claude Rolin, Bronis Ropė, Claudia Schmidt, Remo Sernagiotto, Damiano Zoffoli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Martin, Vladimir Urutchev, Marco Valli

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(3)

OV L 347, 20.12.2013., 303. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0269.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0229.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību – Samierināšanas komitejā sniegtais Komisijas paziņojums attiecībā uz Direktīvu par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību, OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.

(7)

OV C 55, 12.2.2016., 117. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika