Procedūra : 2015/2284(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0227/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0227/2016

Debates :

PV 15/09/2016 - 7
CRE 15/09/2016 - 7

Balsojumi :

PV 15/09/2016 - 11.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0361

ZIŅOJUMS     
PDF 872kWORD 296k
5.7.2016
PE 578.543v02-00 A8-0227/2016

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbībām, ietekmi un pievienoto vērtību laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gadam

(2015/2284(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referente: Marian Harkin

Atzinumu sagatavoja (*):

Jean-Paul Denanot, Budžeta komiteja

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54.pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbībām, ietekmi un pievienoto vērtību laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gadam

(2015/2284(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi(3),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbību 2013. un 2014. gadā (COM(2015)0355),

–  ņemot vērā 2015. gada augusta galīgo ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) ex post novērtējumu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 7/2013 „Vai Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds ir nodrošinājis ES pievienoto vērtību atlaisto darba ņēmēju reintegrācijā?”,

–  ņemot vērā Eurofound ERM 2012. gada pārskatu “Pēc pārstrukturēšanas: darba tirgus, darba apstākļi un apmierinātība ar dzīvi”,

–  ņemot vērā Eurofound gadījumu pētījumu “Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda pievienotā vērtība: Vācijas un Somijas pieredzes salīdzinājums (2009)”,

–  ņemot vērā Eurofound ERM 2009. gada pārskatu “Pārstrukturēšana lejupslīdes laikā”,

–  ņemot vērā 2011. gada 29. septembra rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda nākotni(4),

–  ņemot vērā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda finansēšanu un darbību(5),

–  ņemot vērā kopš 2007. gada janvāra pieņemtās Parlamenta rezolūcijas par EGF izmantošanu, tostarp Nodarbinātības un sociālo lietu (EMPL) komitejas piezīmes par attiecīgajiem pieteikumiem,

–  ņemot vērā apspriedes, ko rīkojusi Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas īpašā darba grupa EGF jautājumos,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0227/2016),

A.  tā kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots ar mērķi sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba tādēļ, ka ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un solidarizēties ar šiem darba ņēmējiem; tā kā EGF mērķis ir sekmēt viedu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un veicināt ilgtspējīgu nodarbinātību, sagatavojot atlaistos darba ņēmējus jaunam darbam un sniedzot viņiem atbalstu; tā kā EGF tika izveidots, lai varētu ātri iesaistīties un sniegt īstermiņa atbalstu akūtu un neparedzētu darba tirgus grūtību gadījumos, kas ir saistīti ar vērienīgu darbinieku atlaišanu no darba, un tas atšķiras no Eiropas Sociālā fonda (ESF), kas arī sniedz atbalstu atlaistajiem darba ņēmējiem, tomēr ir paredzēts, lai risinātu ilgtermiņa strukturālo nelīdzsvarotību galvenokārt ar mūžizglītības programmu palīdzību; uzskata, ka nākamajā plānošanas periodā EGF būtu jāturpina darboties ārpus daudzgadu finanšu shēmas;

B.  tā kā pēdējo gadu laikā aizvien vairāk tiek izmantota pārstrukturizēšana, kas tiek pastiprināta dažās nozarēs un ieviesta citās; tā kā uzņēmumi ir atbildīgi par dažkārt neparedzētām sekām, ko šādi lēmumi atstāj uz attiecīgajām kopienām un dalībvalsts ekonomisko un sociālo struktūru; tā kā EGF palīdz mazināt šo pārstrukturēšanas lēmumu radītās nelabvēlīgās sekas; tā kā aizvien vairāk EGF pieteikumu ir saistīti ar lielu uzņēmumu un daudznacionālu korporāciju pārstrukturēšanas stratēģijām, kuras lielākajā daļā gadījumu ir izstrādātas, neiesaistot darbiniekus un viņu pārstāvjus; tā kā izplatītākie pārstrukturēšanas veidi ir pārcelšana, pārvietošana, slēgšana, apvienošana, iegāde, pārņemšana, ražošanas reorganizācija un ārpakalpojumu izmantošana;

C.  tā kā spēju pielāgoties un būt proaktīvam darbvietas vai nodarbošanās maiņas gadījumā tomēr var apdraudēt nedrošība, jo šāda pāreja rada bezdarba, zemākas algas un sociālās nedrošības risku; tā kā EGF palīdzības saņēmēju reintegrācija darba tirgū būs daudz veiksmīgāka, ja tās rezultātā darba ņēmēji iegūst kvalitatīvas darbvietas;

D.  tā kā kooperatīvi pārstrukturēšanu veic sociāli atbildīgā veidā un to kooperatīvu pārvaldības modeļa specifika — kopīgas īpašumtiesības, demokrātiska līdzdalība un kooperatīva biedru veikta kontrole, kā arī tas, ka kooperatīvi var paļauties uz saviem finanšu līdzekļiem un atbalsta tīkliem — ir skaidrojums tam, kāpēc kooperatīvi ir elastīgāki un novatoriskāki, veicot pārstrukturēšanu laika gaitā un radot jaunus uzņēmumus;

E.  tā kā Regulas (ES) Nr. 1309/2013 19. pantā ir noteikts, ka reizi divos gados Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei kvantitatīvu un kvalitatīvu ziņojumu par EGF pasākumiem, kas veikti iepriekšējos divos gados;

F.  tā kā nav Eiropas tiesiskā regulējuma par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību, lai varētu prognozēt izmaiņas un novērst darbvietu zudumu; tā kā Parlaments 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā(6) aicināja Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu pēc iespējas drīz un pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem iesniegt tiesību akta priekšlikumu par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību (ņemot vērā šīs rezolūcijas pielikumā norādītos sīki izstrādātos ieteikumus); tā kā dalībvalstu tiesību akti par darba devēju atbildību pret darbiniekiem pārstrukturēšanas procesā ir ļoti atšķirīgi; tā kā par šo jautājumu ir notikušas divas apspriešanās ar Eiropas sociālajiem partneriem, bet Komisija nav veikusi nekādas darbības; tā kā Komisija ir neapmierinoši reaģējusi uz Parlamenta rezolūcijām par informēšanu, uzklausīšanu un pārstrukturēšanu, kurās tika uzsvērta nepieciešamība šajā jomā veikt konkrētus pasākumus; tā kā ir ļoti svarīgi ieviest labi izstrādātas darba attiecību sistēmas, kurās darbiniekiem un viņu pārstāvjiem būtu piešķirtas tiesības attiecībā uz uzklausīšanu un informēšanu; tā kā stingrāka Informēšanas un uzklausīšanas direktīva varētu palīdzēt nodrošināt to, ka piemērota plāna apspriešana notiktu ar taisnīgiem nosacījumiem un laicīgi;

G.  tā kā minimālais atlaišanas slieksnis no 1000 atlaistiem darbiniekiem tika samazināts līdz 500 atlaistiem darbiniekiem, nodrošinot iespēju izskatīt EGF pieteikumu ārkārtas apstākļu vai neliela darba tirgus gadījumā, kad darbinieku atlaišana nopietni ietekmē gan nodarbinātību, gan arī vietējo, reģiona vai valsts ekonomiku;

H.  tā kā kopš 2014. gada 1. janvāra bijušās pašnodarbinātās personas arī var būt atbalsttiesīgie saņēmēji un saņemt palīdzību; tā kā Komisijai būtu jānodrošina, ka EGF nodrošina pašnodarbināto darba ņēmēju specifiskās vajadzības, ņemot vērā to, ka viņu skaits pastāvīgi palielinās; tā kā līdz 2017. gada 31 decembrim Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanas kritērijiem atbilstošajos reģionos EGF atbalstu var saņemt ne vien darba ņēmēji, kuriem tas paredzēts, bet arī vienlīdz liels skaits jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET);

I.  tā kā tagadējais EGF ir izveidots, ne vien lai atbalstītu atlaistos darba ņēmējus, bet arī lai solidarizētos ar viņiem;

J.  tā kā sākotnējais EGF budžets bija EUR 500 miljoni gadā; tā kā pašlaik EGF budžets ir EUR 150 miljoni gadā un kopš šā budžeta noteikšanas no tā katru gadu vidēji tiek iztērēti aptuveni EUR 70 miljoni;

K.  tā kā, lai gan sākotnēji līdzfinansējuma likme bija 50 %, laikposmam no 2009. līdz 2011. gadam tā tika palielināta līdz 65 %, atkal samazināta līdz 50 % laikposmam no 2012. līdz 2013. gadam, un tagad šī likme ir 60 %;

L.  tā kā 2007.–2014. gada laikposmā ir saņemti 134 pieteikumi no 20 dalībvalstīm attiecībā uz 122 121 darba ņēmēju, kuriem paredzēts sniegt atbalstu, un tā kā kopējā pieprasīto līdzekļu summa ir EUR 561,1 miljons; tā kā 2007.–2013. gada laikposmā budžeta izpildes līmenis bija tikai 55 %; tā kā 2007.–2014. gadā visvairāk pieteikumu bija ražošanas nozarē, it sevišķi autobūves nozarē, par 29 000 no 122 121 darba ņēmēja (23 % no kopīgā iesniegtajos pieteikumos minētā darba ņēmēju skaita); tā kā šobrīd ekonomikas krīzes sekas visvairāk ir skārušas mazos uzņēmumus, kuros strādā mazāk nekā 500 darbinieku;

M.  tā kā Revīzijas palāta iesaka Parlamentam, Komisijai un Padomei apsvērt ES finansējumu piešķiršanu tikai pasākumiem, kas var sniegt ES pievienoto vērtību, nevis saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu finansēt jau esošas nacionālās darba ņēmēju ienākumu atbalsta shēmas; tā kā ir konstatēts, ka EGF pasākumi nodrošina lielāko pievienoto vērtību tad, ja tie līdzfinansē atlaistajiem darbiniekiem paredzētus pakalpojumus, kas parasti netiek sniegti dalībvalstīs izveidotās bezdarbnieku pabalsta sistēmās, ja šie pakalpojumi koncentrējas uz apmācību, nevis pabalstiem, un ja tie ir individualizēti un papildina šādos gadījumos ierasto pasākumu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajām atlaisto darbinieku grupām; saistībā ar to norāda, ka ir jāiegulda bijušo darbinieku potenciālā un ka ir ārkārtīgi svarīgi arī pilnībā izvērtēt vietējā darba tirgus vajadzības un pieprasītās prasmes, jo uz to būtu jābalstās, plānojot apmācību un spēju veidošanu, lai sekmētu darba ņēmēju ātru reintegrāciju darba tirgū; atgādina, ka dalībvalstīm ir pienākums EGF budžetu izmantot efektīvi;

N.  tā kā EGF neatrisina ES bezdarba problēmu; tā kā, lai atrisinātu ES bezdarba krīzi, ES politikā ir jāizvirza prioritāte attiecībā uz darbvietu izveidi, aizsardzību un ilgtspējību; tā kā bezdarba līmenis ES dalībvalstīs, jo īpaši jauniešu un ilgtermiņa bezdarba līmenis, liecina par to, ka ir nepieciešami steidzami pasākumi, kas ļautu piedāvāt jaunas profesionālās izredzes;

O.  tā kā šajā ziņojumā EGF vērtēšanas pārskata periods ir 2007.–2014. gads; tā kā Komisija ir sagatavojusi ex post novērtējumu par 2007.–2013. gadu un Revīzijas palātas ziņojums attiecas uz 2007.–2012. gada laikposmu;

P.  tā kā EGF īstenošanā būtu jānodrošina un jāveicina dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principi, kas ir daļa no Savienības pamatvērtībām un iestrādāti stratēģijā “Eiropa 2020”;

Q.  tā kā sievietēm ir augstāki atkārtotas nodarbinātības rādītāji nekā vīriešiem, tomēr sieviešu atkārtotā nodarbinātība lielākoties ir nepastāvīga un nestabila, jo viņām paralēli darba meklējumiem un/vai dalībai pārkvalificēšanās kursos ir jārūpējas par citiem ģimenes locekļiem un trūkst finansiāli pieejamu un kvalitatīvu bērnu un slimnieku aprūpes iestāžu;

R.  tā kā krīze un taupības pasākumi nesamērīgi skar tieši sievietes,

1.  pieņem zināšanai EGF ex post novērtējumu un pirmo no ziņojumiem, kuri jāsagatavo reizi divos gados; atzīmē, ka Komisija pilda savu ziņošanas pienākumu; uzskata, ka ne šis, ne arī citi ziņojumi nav pietiekami, lai pilnībā nodrošinātu EGF pārredzamību un efektivitāti; aicina EGF atbalstu saņēmušās dalībvalstis publiskot visus lietu datus un novērtējumus un ziņojumos iekļaut arī ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu; stingri mudina visas dalībvalstis laicīgi publiskot pašreizējā regulējumā paredzētos pieteikumus un galīgos ziņojumus; uzskata, ka Komisija pilda savu ziņošanas pienākumu, tomēr tā varētu arī publiskot visus ar EGF lietām saistītos dokumentus, tostarp iekšējas lietošanas darba braucienu atskaites par izskatīšanā esošu pieteikumu uzraudzības vizītēm dalībvalstīs;

2.  atzinīgi vērtē finansēšanas termiņa pagarināšanu no viena uz diviem gadiem; atgādina, ka Eurofound pētījumā ir norādīts, ka 12 mēneši nebija pienācīgi ilgs laiks, lai palīdzētu visiem atlaistajiem darba ņēmējiem, jo īpaši visneaizsargātākajām grupām, piemēram, mazkvalificētiem darba ņēmējiem, gados vecākiem darba ņēmējiem, sievietēm un it sevišķi vientuļajiem vecākiem;

3.  atzīmē — EGF novērtējumi liecina, ka fonda intervences rezultātus ietekmē tādi faktori kā fonda atbalstu saņemošo darba ņēmēju izglītības un kvalifikācijas līmenis, kā arī attiecīgo darba tirgu absorbcijas spēja un saņēmējvalstu IKP; uzsver, ka minētos faktorus galvenokārt ietekmē ilgtermiņa pasākumi, kurus efektīvi var atbalstīt Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi); norāda, ka šie faktori un vietējā tirgus situācija ir jāņem vērā visos gadījumos, kad ir sniedzams atbalsts no EGF; atzīmē, ka lielāka sinerģija starp EGF un ESI fondiem ir būtiska, lai sasniegtu drīzākus un efektīvākus rezultātus; uzsver, ka ESI fondu intervence var tikt veikta? kā pēcpasākumi EGF atbalsta jomās, stimulējot ieguldījumus, kopējo izaugsmi un darbvietu radīšanu; uzsver, ka EGF intervencēm vajadzētu būt vērstām uz ieguldījumiem, kas sekmē izaugsmi, nodarbinātību, izglītību, prasmes un darba ņēmēju ģeogrāfisko mobilitāti un tās būtu jāsaskaņo ar pašreizējām ES programmām, lai palīdzētu cilvēkiem atrast darbu un veicinātu uzņēmējdarbību, jo īpaši reģionos un nozarēs, kas jau cieš no nelabvēlīgām globalizācijas vai ekonomikas restrukturizācijas sekām; uzsver, ka priekšroka būtu jādod integrētām pieejām, kuru pamatā ir vairākfondu plānošana, lai darba ņēmēju atlaišanas un bezdarba problēmu risinātu ilgtspējīgā veidā, efektīvi piešķirot līdzekļus un panākot ciešāku koordināciju un sinerģiju, jo īpaši starp ESF un ERAF; ir pārliecināts, ka integrēta vairākfondu plānošanas stratēģija mazinātu pārcelšanas risku un radītu labvēlīgus apstākļus tam, lai Eiropas Savienībā atsāktos rūpnieciskā ražošana;

4.  uzskata, ka regulējuma reformas ir uzlabojušas EGF darbību; ņem vērā, ka panāktie uzlabojumi ir vienkāršojuši procedūras attiecībā uz dalībvalstu piekļuvi EGF un ka tā rezultātā dalībvalstis varētu izmantot šo fondu plašākā apmērā; aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai likvidētu jebkādus administratīvās kapacitātes šķēršļus dalībai EGF; uzskata, ka EGF nevajadzētu piešķirt makroekonomiskās stabilizācijas funkciju;

5.  atzīmē, ka EGF atvēlēto ikgadējā budžeta apropriāciju samazinātais apjoms līdz šim ir bijis pietiekams, lai sniegtu svarīgo un vajadzīgo palīdzību un atbalstu personām, kas ir zaudējušas darbu; taču uzsver, ka kopš 2014. gada EGF darbības joma ir atkal paplašināta, tajā iekļaujot NEET un krīzes kritēriju, un ka gadījumā, ja pieteikumu skaits būtiski palielinās vai ja tiek piešķirtas jaunas prerogatīvas, apropriāciju apjoms var nebūt pietiekams un būtu jāpalielina, lai nodrošinātu efektīvu EGF darbību;

6.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt spēcīgu sociālo dialogu, kura pamatā ir abpusēja uzticēšanās un kopēja atbildība, jo tas ir vislabākais instruments kopēju vienprātīgu risinājumu un perspektīvu meklēšanā attiecībā uz pārstrukturēšanas procesu paredzēšanu, novēršanu un vadību; uzsver, ka tas palīdzētu novērst darbvietu zudumu un līdz ar to arī EGF pieteikumu iesniegšanu;

7.  konstatē, ka 2009.–2011. gadā, kad tika piemērota atkāpe un pieņemti pieteikumi, kuru pamatā bija ar krīzi saistīti kritēriji, pieteikumu skaits ievērojami palielinājās un ka šī darbības joma tika vēl vairāk paplašināta, 2014.–2020. gada laikposmā pastāvīgi iekļaujot krīzes kritēriju un pašnodarbinātās personas; atzinīgi vērtē šīs atkāpes piemērošanu arī pēc 2013. gada; norāda, ka vairāk nekā puse no visiem 2007.–2014. gada projektiem bija saistīti ar krīzi; uzsver arī to, ka dažas dalībvalstis joprojām cieš no ekonomikas krīzes negatīvajām sekām;

8.  norāda, ka no 2007. gada līdz 2014. gadam 20 dalībvalstis ir iesniegušas 131 finansējuma pieteikumu, kurā tās ir lūgušas atbalstu EUR 542,4 miljonu apmērā, kas ir bijis paredzēts 121 380 darba ņēmējiem;

9.  konstatē, ka Komisija ir uzlabojusi EGF datu bāzi, kurā statistikas vajadzībām tiek reģistrēti kvantitatīvi dati par EGF pieteikumiem, atvieglojot dalībvalstīm pieteikumu iesniegšanu un dodot iespēju Komisijai vieglāk analizēt un salīdzināt ar EGF pieteikumiem saistītos skaitļus; norāda arī to, ka Komisija EGF iekļāva dalītas līdzekļu pārvaldības kopējā sistēmā, kā rezultātā iesniegtajiem pieteikumiem vajadzētu būt pareizāk un pilnīgāk noformētiem un vajadzētu vēl vairāk samazināties laikam, kas nepieciešams, lai dalībvalsts iesniegtu pieteikumu; norāda, ka šī sistēma ļauj vienkāršot dalībvalstu pieteikumu iesniegšanu, un mudina Komisiju paātrināt pieteikumu izskatīšanu, lai finansējumu varētu piešķirt ātri un lai tas tādējādi sniegtu maksimālu labumu;

10.  aicina Komisiju pilnībā prognozēt tirdzniecības politikas jomā pieņemto lēmumu ietekmi uz ES darba tirgu, arī ņemot vērā EGF pieteikumos konstatēto uz pierādījumiem balstīto informāciju par šo ietekmi; aicina Komisiju veikt visaptverošus ex ante un ex post ietekmes novērtējumus, tostarp sociālās ietekmes novērtējumus, kuros izskatītu arī iespējamo ietekmi uz nodarbinātību, konkurētspēju un ekonomiku, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vienlaicīgi nodrošinot efektīvu ex ante koordināciju starp Tirdzniecības ĢD un Nodarbinātības ĢD; aicina Parlamentu regulāri rīkot kopīgas Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas uzklausīšanas, lai palīdzētu uzlabot koordināciju starp tirdzniecības politiku un EGF un tā uzraudzību; uzskata, ka ir jāpastiprina EGF izmantošana gadījumos, kas saistīti ar uzņēmumu pārcelšanu, kā arī lai reaģētu uz nozaru krīzēm, kuru pamatā ir vispārējā pieprasījuma svārstības; stingri iebilst pret jebkādu ierosinājumu uzskatīt tagadējo EGF (ar pašreizējo budžetu) par intervences instrumentu gadījumos, kad darbvietas Eiropas Savienībā ir zaudētas ES līmenī pieņemtu tirdzniecības stratēģiju, tostarp gaidāmo vai jau spēkā esošo tirdzniecības nolīgumu, dēļ; uzsver, ka ir ievērojami jāsaskaņo tirdzniecības un rūpniecības politika un jāmodernizē ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti;

11.  aicina Komisiju piešķirt tirgus ekonomikas statusu vienīgi tiem tirdzniecības partneriem, kas atbilst tās noteiktajiem pieciem kritērijiem; šajā sakarībā aicina Komisiju pieņemt tādu skaidru un efektīvu stratēģiju attiecībā uz tirgus ekonomikas statusa piešķiršanu trešām valstīm, kuras mērķis būtu saglabāt ES uzņēmumu konkurētspēju un turpināt darbu pie visu veidu negodīgas konkurences apkarošanas;

12.  uzsver, ka viens no galvenajiem EGF mērķiem ir palīdzēt darba ņēmējiem, kas ir zaudējuši darbu tādēļ, ka ir notikušas būtiskas izmaiņas Savienības preču vai pakalpojumu tirdzniecībā, kā paredzēts Regulas 2. panta a) punktā; uzskata, ka nozīmīgs EGF uzdevums ir nodrošināt atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti tirdzniecības strīdu radītu negatīvu seku rezultātā; līdz ar to aicina Komisiju precizēt, ka EGF darbības jomā pilnībā ietilpst darbvietas zaudēšana saistībā ar tirdzniecības strīdu radītajām sekām, kas ir izraisījušas būtiskas izmaiņas Savienības preču vai pakalpojumu tirdzniecībā;

13.  uzsver, ka ar EGF nekādā gadījumā nevar aizstāt rūpīgi pārdomātu pārstrukturēšanas novēršanas un paredzēšanas politiku; uzstāj, ka liela nozīme ir tādai patiesai ES mēroga rūpniecības politikai, kura nodrošina ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

14.  prasa Komisijai veikt pētījumus par globalizācijas ietekmi uz katru atsevišķu nozari un uz to pamata iesniegt priekšlikumus, kas mudinātu uzņēmumus laicīgi paredzēt nozarēs notiekošās pārmaiņas un sagatavot savus darbiniekus šīm pārmaiņām, pirms tiek sākta atlaišana;

15.  uzsver, ka dažas dalībvalstis ir devušas priekšroku ESF, nevis EGF izmantošanai, jo ESF ir lielākas līdzfinansējuma likmes un ESF pasākumi tiek īstenoti ātrāk, turklāt EGF nenodrošina priekšfinansējumu un tam ir ilga apstiprināšanas procedūra; tomēr uzskata, ka jaunajā regulējumā paredzētā lielākā līdzfinansējuma likme un savlaicīgāks pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas process ir palīdzējuši atrisināt dažus no šiem problemātiskajiem jautājumiem; pauž nožēlu, ka EGF atbalsts vēl nav sniegts atlaistajiem darba ņēmējiem visās dalībvalstīs, un aicina dalībvalstis izmantot šo atbalstu masveida atlaišanas gadījumos;

16.  vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu EGF pieteikuma apstiprināšanas procedūras vidējais ilgums ir 41 nedēļa; prasa darīt visu iespējamo, lai paātrinātu šīs procedūras; atzinīgi vērtē Komisijas centienus mazināt kavēšanos un racionalizēt pieteikumu izskatīšanas procesu; uzsver, ka šajā ziņā noteikti ir jānostiprina dalībvalstu veiktspēja, un stingri iesaka visām dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk uzsākt šo pasākumu īstenošanu; norāda, ka daudzas dalībvalstis to jau dara;

17.  konstatē, ka EGF cieš no tā, ka dažas dalībvalstis, sociālie partneri un uzņēmumi nav pietiekami informēti par šo fondu; aicina Komisiju pastiprināt saziņu ar dalībvalstīm, valsts un vietējā līmeņa arodbiedrību tīkliem, kā arī ar sabiedrību kopumā; aicina dalībvalstis veicināt darba ņēmēju un viņu pārstāvju informētību par EGF, turklāt darīt to laikus, lai nodrošinātu, ka par EGF pasākumiem tiek informēti un no tiem gūst labumu pēc iespējas lielāks skaits potenciālo saņēmēju, kā arī, pamatojoties uz EGF panāktajiem rezultātiem, popularizēt pieejamo atbalstu;

18.  atgādina, cik svarīgi ir aizsardzības pasākumi, kas uz noteiktu laiku aizliedz uzņēmumiem, kuri gūst labumu no ES finansējuma, īstenot pārvietošanu, kuras rezultātā notikušo atlaišanu dēļ varētu rasties nepieciešamība pēc papildu atbalsta shēmām;

EGF atbalsta saņēmēji

19.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus, ka gandrīz visi EGF atbalstu saņemošie darba ņēmēji varēja izmantot viņu individuālajām vajadzībām pieskaņotus personalizētus un labi koordinētus pasākumus un ka darbā ir atgriezušies gandrīz 50 % no darba ņēmējiem, kas saņēma finanšu palīdzību; norāda, ka dažās dalībvalstīs EGF programmas nav īstenotas laicīgi un efektīvi, un šā iemesla dēļ līdzekļi ir tikuši nepilnīgi izlietoti; uzskata, ka saņēmējiem labvēlīga rezultāta nodrošināšanas nolūkā būtiska nozīme ir tam, lai sākotnējā vērtēšanas un pieteikuma iesniegšanas procesā būtu iesaistīti darba ņēmēji, kuriem atbalsts ir paredzēts, vai viņu pārstāvji, sociālie partneri, vietējās nodarbinātības aģentūras un citas attiecīgās ieinteresētās personas; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis inovatīvu pasākumu un programmu izstrādē un savos pārskatos novērtēt to, cik labi saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir prognozējis turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un cik lielā mērā tas ir bijis saderīgs ar pāreju uz resursefektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku; aicina dalībvalstis saskaņā ar pašreizējās regulas 7. pantu veikt turpmākus pasākumus, lai izstrādātu saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, kas būtu pielāgots resursefektīvai un ilgtspējīgai ekonomikai; norāda, ka inovācija, lietpratīga specializācija un resursefektivitāte ir galvenie priekšnoteikumi rūpniecības atdzimšanai un ekonomikas dažādošanai;

20.  atzīmē, ka 73 projektos, kuri analizēti Komisijas ex post novērtējuma ziņojumā, to saņēmēju vidējais īpatsvars, kas nav jaunāki par 55 gadiem, bija 15 % un ka saņēmēju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem bija 5 %; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka jaunajā regulējumā uzsvars ir likts uz vecākiem un jaunākiem darba ņēmējiem un iespēju dažos pieteikumos iekļaut jauniešus, , kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET); atzīmē, ka vidēji 33 % no atbalsta saņēmējiem bija sievietes un 67 % — vīrieši; norāda, ka šie dati ataino darbinieku dzimuma sadalījumu, kas var atšķirties atkarībā no iesaistītās nozares; tādēļ aicina Komisiju visos EGF pieteikumos nodrošināt līdzvērtīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem un aicina dalībvalstis ievākt datus sadalījumā pa dzimumiem, lai redzētu, kā tas ietekmē atbalstu saņēmušo sieviešu atkārtotas nodarbinātības rādītājus; turklāt atzīmē, ka atsevišķos EGF pieteikumos faktisko saņēmēju skaits ir pārāk mazs salīdzinājumā ar kopējo atbalsttiesīgo saņēmēju skaitu, kā rezultātā ieguldīto līdzekļu pozitīva ietekme vietējā vai reģionālā mērogā var nebūt optimāla;

21.  uzskata, ka NEET iekļaušanai EGF pieteikumos bieži vajadzīgi atšķirīgi intervences pasākumi, un norāda, ka katras programmas īstenošanas fāzē vajadzētu būt pārstāvētiem visiem attiecīgajiem dalībniekiem, tostarp sociālajiem partneriem, vietējo kopienu grupām un jaunatnes organizācijām, un viņiem būtu jāveicina pasākumi, kas vajadzīgi pēc iespējas lielākas NEET līdzdalības nodrošināšanai; šajā sakarībā mudina dalībvalstis izveidot spēcīgu centrālo aģentūru, kas koordinētu programmas īstenošanu, nodrošinātu specializētu un pastāvīgu atbalstu, lai NEET palīdzētu pabeigt programmu un arī lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku programmas līdzekļu izmaksu; uzskata, ka šāda paraugprakse tiktu konstatēta neatkarīgā pārskatā, kurā īpaša uzmanība tiktu veltīta NEET līdzdalības jautājumam; ir stingri pārliecināts, ka atkāpe attiecībā uz NEET iekļaušanu būtu jāsaglabā līdz plānošanas perioda beigām 2020. gada decembrī;

22.  aicina Komisiju iekļaut EGF vidusposma novērtējumā konkrētu kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi par EGF atbalstu jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), jo īpaši ņemot vērā garantijas jauniešiem īstenošanu un nepieciešamo sinerģiju starp valstu budžetiem, ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (YEI);

23.  atzīmē, ka ex post novērtējumā ir norādīts — visos 73 pārbaudītajos gadījumos faktiskais atbalstu saņēmušo darba ņēmēju vidējais īpatsvars bija 78 %, turklāt 20 no šiem gadījumiem faktiskais atbalstu saņēmušo darba ņēmēju īpatsvars bija vismaz 100 %; tomēr uzstāj, ka maksimālais atbalstu saņēmušo īpatsvars jebkurā gadījumā ir 100 % un ka tāpēc par 100 lielāku skaitļu norādīšana izkropļo datus, vedinot domāt, ka atbalstu saņēmušo īpatsvars ir krietni lielāks par faktisko rādītāju; norāda, ka tas attiecas arī uz budžeta izpildes līmeni; aicina Komisiju labot savus skaitļus, lai precīzāk būtu norādīts faktiskais atbalstu saņēmušo darba ņēmēju īpatsvars un budžeta izpildes līmenis;

24.  atzinīgi vērtē to, ka atbalsta saņēmēji ar EGF palīdzību vispirmām kārtām varēja atrast jaunu darbu, pateicoties personalizētam atbalstam darba meklēšanā, atjaunināt savu kompetenci, piedaloties apmācības programmās, un saņemt mobilitātes pabalstu; atzinīgi vērtē arī to, ka EGF vairākiem darba ņēmējiem radīja iespēju pievērsties uzņēmējdarbībai, pateicoties atbalstam uzņēmumu izveidei vai to pārņemšanai; tādēļ uzsver, ka pēc ziņotā EGF var ievērojami uzlabot pašvērtējumu, neatkarības izjūtu un motivāciju; uzsver, ka EGF palīdzība ir palielinājusi sociālo kohēziju, ļaujot cilvēkiem atgriezties darba tirgū un izvairīties no tā sauktajām bezdarba lamatām, kas ir nevēlama parādība;

25.  norāda, ka saskaņā ar ex post ziņojuma datiem EGF atbalsta saņēmēju izglītības līmenis parasti ir zemāks par vidējo un tāpēc viņiem ir mazāk pārņemamu prasmju, kas normālos apstākļos samazina viņu darba iespējas un palielina viņu neaizsargātību darba tirgū; uzskata, ka vislielāko ES pievienoto vērtību EGF var sniegt, atbalstot tādām apmācības un pārkvalifikācijas shēmām darba ņēmējiem — it īpaši neaizsargātām mazkvalificētu darba ņēmēju grupām —, kurās prioritāte piešķirta darba tirgū un uzņēmējdarbībā vajadzīgajām prasmēm;

26.  norāda, ka ex post novērtējuma procesā veiktā pētījuma rezultāti nav viennozīmīgi, jo 35 % ir apgalvojuši, ka kvalitatīvi jaunais darbs ir labāks vai krietni labāks, 24 % — ka tas ir tāds pats kā iepriekšējais un 41 % — ka tas ir sliktāks vai krietni sliktāks; tomēr, tā kā nav sistemātisku datu, uz kuriem pamatot šādu vērtējumu, iesaka Komisijai ievākt sīkāku informāciju par EGF intervenču ietekmi un kvalitāti, lai vēlāk vajadzības gadījumā veiktu korektīvus pasākumus;

EGF izmaksu lietderība un pievienotā vērtība

27.  aicina Komisiju un dalībvalstis elastīgāk un efektīvāk veikt EGF budžeta izpildi, lielāko uzmanību pievēršot rezultātiem, ietekmei un pievienotajai vērtībai un nevājinot līdzekļu atbilstošu un pārredzamu izlietošanu un atbilstību noteikumiem; uzskata, ka pieteikumu izskatīšanas process būtu jāpaātrina, lai padarītu fonda darbību efektīvāku, palīdzot atlaistajiem darba ņēmējiem; pauž bažas par atšķirību starp līdzekļiem, kas pieprasīti no EGF, un summām, ko dalībvalstis ir atmaksājušas, vidējam budžeta izpildes rādītājam sasniedzot tikai 45 %; tādēļ aicina Komisiju rūpīgi izskatīt zemo izpildes rādītāju iemeslus un ierosināt pasākumus, ar kuriem novērst pašreizējo kavēšanos un nodrošināt fonda optimālu izmantošanu; norāda, ka atkārtotas nodarbinātības rādītājs EGF palīdzības perioda beigās būtiski svārstās no 4 % līdz 86 %, un tādēļ uzsver aktīvu un iekļaujošu darba tirgus pasākumu nozīmi; norāda, ka EGF līdzekļi dažās dalībvalstīs konsekventi tiek izlietoti labāk nekā citās; ierosina Komisijai turpināt norādījumu sniegšanu un radīt dalībvalstīm iespēju apmainīties ar paraugpraksi EGF līdzekļu izmantošanā, lai nodrošinātu maksimāli lielu atkārtotas nodarbinātības rādītāja un katra izdotā euro attiecību;

28.  uzskata, ka 60 % lielais līdzfinansēšanas rādītājs nebūtu jāpalielina;

29.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas ex post novērtējumu vidēji tikai 6 % no EGF līdzekļiem ir tērēti administratīvo un pārvaldības izmaksu segšanai;

30.  atzīmē, ka apspriešanās ar ieinteresētajām personām liecina — nozīmīgākais izmaksu lietderības aspekts ir to darba ņēmēju skaits, kuri ir atgriezušies darba tirgū un tagad maksā nodokļus un sociālā nodrošinājuma iemaksas, nevis saņem bezdarbnieka vai citus sociālos pabalstus;

31.  norāda, ka vairākās EGF lietās saskaņā ar EGF regulas 7. panta 4. punktu veikto darbību augstākās izmaksas vājina kopējo EGF ieguldījumu ietekmi; aicina Komisiju risināt šādu izmaksu problēmu, nosakot maksimālos apmērus;

32.  atzīmē, ka ex post novērtējumā ir ierosināts hipotētisku ietekmes novērtējumu uzskatīt par EGF pievienotās vērtības izpratnei svarīgu elementu; pauž nožēlu, ka šāds hipotētisks novērtējums vēl nav ieviests;

33.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu par to, ka EGF nodrošinājis patiesu ES līmeņa pievienoto vērtību, ja to izmanto, lai līdzfinansētu pakalpojumus no darba atlaistajiem darba ņēmējiem vai lai līdzfinansētu pabalstus, kuri dalībvalstīs izveidotajās bezdarbnieka pabalstu sistēmās parasti neietilpst, jo tas veicina Eiropas sociālo kohēziju; uzsver, ka dažās dalībvalstīs trūkst sociālo aizsardzības sistēmu, kas spētu apmierināt darbu zaudējušo darba ņēmēju vajadzības;

34.  pauž nožēlu, ka saskaņā ar Revīzijas palātas datiem viena trešdaļa no EGF finansējuma kompensē nacionālās darba ņēmēju ienākumu atbalsta shēmas, nesniedzot nekādu ES pievienoto vērtību; norāda, ka jaunajā EGF regulā izmaksas, kas saistītas ar īpašiem pasākumiem, tādiem kā darba meklēšanas pabalsts un darba devējiem paredzēti darbā pieņemšanas stimuli, ir ierobežotas līdz 35 % no kopējām saskaņotā kopuma izmaksām un ka EGF atbalstītie pasākumi nav paredzēti tam, lai aizstātu pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus, kurus dalībvalstis nodrošina savās nacionālajās sistēmās; uzstāj, ka EGF nevar izmantot, lai aizstātu uzņēmumu pienākumus attiecībā pret darba ņēmējiem; turklāt aicina Komisiju nākamajā EGF regulas pārskatīšanā precizēt, ka EGF nevar izmantot, lai aizstātu dalībvalstu pienākumus pret atlaistajiem darba ņēmējiem;

35.  pauž nožēlu, ka budžeta izpildes līmenis svārstās robežās no 3 % līdz 110 % un vidējais izpildes līmenis ir 55 %; uzskata, ka šāda situācija dažkārt liecina par plānošanas vai īstenošanas posma trūkumiem un ka tā būtu jāuzlabo, veiksmīgāk izstrādājot un īstenojot projektus;

36.  pauž nožēlu par EGF finansējuma samazināšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis papildus atbalstīt EGF, lai apmierinātu tā vajadzības; aicina Komisiju nodrošināt slodzei atbilstošu un liekas kavēšanās novēršanai pietiekamu darbaspēku;

37.  uzskata, ka nolūkā rast gan konkrētus īstermiņa risinājumus, gan vispārīgākus ilgtermiņa risinājumus EGF un ESF pasākumi būtu jāizmanto tā, lai tie cits citu papildinātu; norāda uz secinājumu, ka dažas dalībvalstis EGF pasākumus ir efektīvi saskaņojušas ar ESF un attiecīgajiem valsts darba tirgus pasākumiem un ka revīzijas laikā Revīzijas palāta nav konstatējusi nevienu pārklāšanās vai personu divkāršas finansēšanas gadījumu;

38.  ir gandarīts par to, ka Komisijas ziņojumā par EGF darbībām 2013. un 2014. gadā ir secināts, ka 2013. un 2014. gadā Komisijai nav ziņots par EGF regulas noteikumu pārkāpumiem un 2013. un 2014. gadā nav izskatīts neviens ar EGF saistīts pārkāpums;

Ietekme uz MVU

39.  atzīmē, ka MVU ir 99 % no visiem ES uzņēmumiem un nodarbina lielāko daļu ES darba ņēmēju; šajā sakarībā pauž bažas, ka EGF ietekme uz MVU ir bijusi ļoti niecīga, lai gan EGF darbības joma nepārprotami ļauj to izmantot arī MVU, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem; pieņem zināšanai Komisijas skaidrojumu, ka attiecīgie piegādes uzņēmumu darbinieki nekad nav izslēgti ar nodomu, tomēr aicina Komisiju turpmāk pārorientēt EGF uz MVU, kas ir galvenie Eiropas ekonomikas dalībnieki, piemēram, lielāku uzmanību pievēršot 8. panta d) punkta noteikumam par to, ka nepieciešama to uzņēmumu, kuros atlaiž darba ņēmējus, piegādes vai pakārtotās ražošanas uzņēmumu identifikācija, vai rīkoties atbilstoši iepriekšējiem gadījumiem, kad EGF atbalsts piešķirts MVU, sociālajiem uzņēmumiem un kooperatīviem, lai veicinātu paraugpraksi; uzsver, ka ir labāk jāņem vērā attiecība starp darba ņēmējiem no MVU un no lielajiem uzņēmumiem;

40.  uzskata, ka būtu plašāk jāizmanto atkāpe no atbilstības robežvērtības, jo īpaši, lai radītu labvēlīgus apstākļus MVU; uzsver, ka pašreizējās regulas 4. panta 2. punktā paredzētais mehānisms ir svarīgs MVU, jo tas ļauj krīzes vai globalizācijas skartās ekonomikas nozares pārstrukturēt reģionālā mērogā, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi; atzīst problēmas, ar kurām nākas saskarties saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegtajiem pieteikumiem, un aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm risināt šos traucēkļus, lai EGF būtu praktisks risinājums atlaisto darba ņēmēju atbalstam; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis plānošanas un piemērošanas posmos ievērot principu “vispirms domāt par mazākajiem uzņēmumiem”;

41.  norāda, ka īpaši daudz pieteikumu ir ražošanas un būvniecības nozarēs, it sevišķi autobūves un aviācijas rūpniecībā, kur palīdzību galvenokārt saņem lieli uzņēmumi; aicina dalībvalstis, kā arī reģionālās iestādes, kurām ir ekskluzīva kompetence, no darba atlaistos MVU, kooperatīvu un sociālo uzņēmumu darbiniekus atbalstīt proaktīvi, izmantojot pašreizējās regulas 4. panta 2. punktā paredzētos elastības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz MVU iesniegtajiem grupveida pieteikumiem, un citus instrumentus, kas veicina lielāku atbalstu un plašāku pieejamību MVU; aicina arī informēt MVU par EGF piedāvātajām iespējām; uzsver, ka šajos gadījumos mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniegtā palīdzība būtu jāuzskata par EGF pievienoto vērtību;

42.  pauž gandarījumu par Komisijas ex post īstenošanas ziņojuma konstatējumu, ka pastāv pozitīva saikne starp uzņēmējdarbības veicināšanai izmantotajiem resursiem un pašnodarbinātības līmeni pasākumu darbības beigās; tomēr norāda, ka vidējais pašnodarbinātības rādītājs visos EGF pieteikumos ir zems, proti, 5 %, un ir jāizmanto pasākumi ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbību, piemēram, uzņēmējdarbības sākšanas dotācijas un citus stimulus; uzsver, ka šajā sakarībā ir svarīga mūžizglītība, darbaudzināšana un vienādranga tīkli; uzskata, ka var uzlabot EGF izlietojumu (atsevišķi vai kopā ar citiem fondiem, piemēram, ESI fondiem), lai atbalstītu uzņēmējdarbību un jaunu uzņēmumu izveidi, tomēr uzsver, ka uzņēmējdarbības atbalstam būtu jābalstās uz ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības plāniem; aicina dalībvalstis uzsvērt sieviešu un meiteņu iekļaušanu uzņēmējdarbības programmās;

43.  atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu centienus vairāk izmantot pasākumus, kas paredzēti uzņēmējdarbības un sociālās ekonomikas atbalstam, uzņēmējdarbības sākšanas dotāciju veidā, kā arī pasākumus, kuri paredzēti uzņēmējdarbības un sociālo kooperatīvu popularizēšanai, un pakalpojumus jauniem uzņēmējiem;

Datu prasības

44.  uzskata: ņemot vērā to, cik daudzi faktori rada sarežģījumus, piemēram, iespējamā datu noklusēšana, reģionu un valstu specifika, atšķirīgi makro- un mikroekonomikas apstākļi, maza lieluma paraugi un daži nepieciešami pieņēmumi, Komisijas metodiskajai pieejai ir jābūt stingrai un pārredzamai un tai jāveic pasākumi, lai novērstu trūkumus, kas apgrūtina šīs pieejas izmantošanu;

45.  uzsver Revīzijas palātas ziņojumā pausto secinājumu, ka dažas dalībvalstis nav noteikušas kvantitatīvus reintegrācijas mērķus un ka, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, nevar izvērtēt to, cik lielā mērā īstenotie pasākumi ir nodrošinājuši darba ņēmējiem iespējas atgūt darbu; pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, ka EGF regula neietver kvantitatīvus reintegrācijas mērķus un ka dažādos EGF pasākumus var novērtēt ar citiem līdzekļiem; tāpēc iesaka dalībvalstīm noteikt kvantitatīvus reintegrācijas mērķus un EGF pasākumus sistemātiski nošķirt no ESF un citiem valsts pasākumiem, kas paredzēti tieši darba ņēmējiem, kurus skārusi darbinieku masveida atlaišana no darba; turklāt aicina Komisiju sniegt informāciju par tā darba veidu un kvalitāti, kuru atraduši darba tirgū reintegrētie cilvēki, un par vidēja termiņa tendencēm attiecībā uz integrācijas rādītājiem, kas sasniegti ar EGF intervencēm; dalībvalstīm būtu arī jānodala divi galvenie EGF pasākumu veidi, t. i., aktīvi darba tirgus pasākumi un ienākumu atbalsta izmaksa darba ņēmējiem, un tām būtu jāsniedz sīkāka informācija par pasākumiem, kurus izmantojuši atsevišķi dalībnieki, jo tas ļautu precīzāk veikt dažādu pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi; aicina Komisiju arī sniegt informāciju par Komisijas līmenī neapstiprinātajiem EGF pieteikumiem un šādu lēmumu iemesliem;

46.  atgādina dalībvalstīm, ka dati par reintegrācijas īpatsvaru tām ir jāsniedz 12 mēnešu laikā pēc pasākumu īstenošanas, lai garantētu nepieciešamo EGF efektivitātes un lietderības uzraudzību;

47.  uzsver, ka valstu līmenī ir jāoptimizē revīzijas procedūras, lai nodrošinātu saskaņotību un efektivitāti un izvairītos no liekas atkārtošanās starp struktūrām, kas veic kontroli atšķirīgos līmeņos;

48.  iesaka nostiprināt valsts kontaktpersonas un reģionālo vai vietējo īstenošanas partneru savstarpējo informācijas plūsmu un veiktos atbalsta pasākumus;

49.  iesaka regulārāk īstenot salīdzinošu izvērtēšanu, starpvalstu pieredzes apmaiņu vai jaunos EGF pieteikumus piesaistīt iepriekšējiem EGF pieteikumiem, un tā nodrošināt labas prakses un īstenošanas pieredzes apmaiņu; tāpēc iesaka izveidot paraugprakses platformu, kas būtu viegli pieejama un ļautu labāk apmainīties ar integrētiem risinājumiem;

50.  ņem vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta paustās bažas attiecībā uz metodiku EGF sniegtā labuma aprēķināšanai; uzsver, ka izpildes rādītājiem ir jāpiemēro papildu prasības;

51.  aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt pašreizējā EGF regulā iekļautos noteikumus par pabalstu aprūpētājiem; šajā sakarībā aicina dalībvalstis izstrādāt elastīgus darba un apmācības pasākumus un tos pēc iespējas īstenot vietējo kopienu līmenī, jo daudzām atlaistajām darba ņēmējām var būt mazāka ģeogrāfiskā mobilitāte ģimenes pienākumu dēļ;

52.  aicina reģionālās un vietējās kompetentās iestādes, sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas koordinēt pasākumus starp darba tirgus dalībniekiem, lai turpmāko atlaišanu gadījumā nodrošinātu labāku piekļuvi EGF finansiālajai palīdzībai; turklāt aicina sociālos partnerus vairāk piedalīties fonda uzraudzības un novērtēšanas darbībās un jo īpaši iedrošināt ieinteresēto sieviešu pārstāves, lai nodrošinātu lielāku uzmanību dzimumu līdztiesības aspektiem;

53.  aicina Komisiju apsvērt iespēju deleģēt regulas 20. pantā paredzēto EGF novērtēšanu Eurofound; uzskata, ka, īstenojot šādu priekšlikumu, Komisija varētu piešķirt Eurofound nepieciešamos finanšu līdzekļus, kas atbilstu pašreizējiem EGF novērtējuma iepirkuma izdevumiem un cilvēkresursu izmaksām; turklāt, tā kā galvenais šķērslis labākiem novērtējumiem ir pienācīgu datu trūkums, Komisija varētu izvirzīt dalībvalstīm prasību iesniegt Eurofound šādus datus;

º

º  º

54.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(2)

OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.

(3)

OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0431.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0303.

(6)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0005.


PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

Sākotnēji EGF ar Regulu (EK) Nr. 1927/2006 tika izveidots, lai solidarizētos ar darba ņēmējiem, kuri zaudējuši darbu, jo globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos un tādēļ ir notikusi vērienīga darbinieku atlaišana no darba, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmē reģiona vai vietējo ekonomiku.

No 2007. līdz 2009. gadam intervences kritērijs bija vismaz 1000 atlaistu darbinieku kādā no dalībvalstīm četru mēnešu laikā vai deviņu mēnešu laikā, jo īpaši MVU gadījumā, vienā no uzņēmumiem, kas darbojas kādā no NACE 2 red. nozarēm vienā vai divos kaimiņu NUTS 2. līmeņa reģionos. Šo slieksni 2009. gadā samazināja līdz 500 darbiniekiem. Kopš EGF izveides dalībvalstīm ir bijusi arī iespēja izmantot šo fondu ārkārtas apstākļu vai neliela darba tirgus gadījumā, kad intervences kritērijs nebija sasniegts, taču attiecīgā darbinieku atlaišana nopietni ietekmēja nodarbinātību un vietējo ekonomiku.

Fonda darbības joma tika paplašināta laikā no 2009. līdz 2011. gadam un pēc tam no 2013. gada, attiecinot EGF atbalstu arī uz tiem darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ. Turklāt kopš 2013. gada EGF darbības jomā ir iekļautas pašnodarbinātas personas un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanas kritērijiem atbilstošajos reģionos EGF atbalstu var saņemt ne vien darba ņēmēji, kuriem tas paredzēts, bet arī vienlīdz liels skaits jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET).

Darbības, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu

Sākumā sniedza finansiālu ieguldījumu „aktīvos darba tirgus pasākumos, kas ir daļa no saskaņotās individualizēto pakalpojumu paketes attiecīgo atlaisto darbinieku reintegrēšanai darba tirgū“(1). Ar 2013. gada regulu joma kļuva plašāka, aptverot „jo īpaši neizdevīgākā situācijā esošu, gados vecāku un jaunu bezdarbnieku, atkaliekļaušanos darba tirgū vai pašnodarbinātībā“(2).

Darbības, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, cita starpā ir: individuāli pielāgota apmācība un pārkvalifikācija, palīdzība darba meklēšanā, darbaudzināšana, uzņēmējdarbības veicināšana un atbalsts pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai un darba ņēmēju īstenotai pārņemšanai, kā arī mobilitātes un uzturēšanās vai apmācības pabalsti.

Finansējumu darbībām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, piešķir atkarībā no tā, vai darba ņēmēji, kuriem atbalsts ir paredzēts, aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos. Turklāt netiek finansētas darbības, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir jāveic uzņēmumiem, un netiek finansēti arī pasīvi sociālās aizsardzības pasākumi.

Finansējums

EGF ir ārkārtas instruments un nav iekļauts daudzgadu finanšu shēmā. Ir izveidots rezerves fonds, no kura EGF var saņemt savas gada apropriācijas. ES budžetā EGF atvēlētais gada apropriāciju apjoms no EUR 500 miljoniem 2007. gadā ir samazināts līdz EUR 150 miljoniem saskaņā ar spēkā esošo regulējumu. Vidējais piešķirtā finansējuma apjoms 8 gadu laikā no 2007. līdz 2014. gadam bija EUR 70 miljoni gadā. Sākumā līdzfinansējuma likme bija 50 %, laikposmam no 2009. līdz 2011. gadam tā tika palielināta līdz 65 %, atkal samazināta līdz 50 % laikposmam no 2012. līdz 2013. gadam, un ar 2013. gada regulu palielināta līdz 60 % laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

Tiklīdz Parlaments un Padome ir apstiprinājuši EGF pieteikumu, Komisija maksā finansiālo ieguldījumu attiecīgajai dalībvalstij, principā 15 dienu laikā veicot vienu 100 % priekšfinansējuma maksājumu. Iesākumā dalībvalstīm EGF finansējums bija jāizlieto 12 mēnešu laikā, taču ar 2009. gada regulu šis periods tika pagarināts līdz 24 mēnešiem, un tas ir palicis spēkā arī 2013. gada regulā. Saskaņā ar sākotnējo regulu Komisija tehniskās palīdzības vajadzībām varēja izmantot 0,35 %, bet 2013. gada regulā attiecīgais īpatsvars ir palielināts līdz 0,5 %.

Termiņi un ziņošana

Ar jauno regulu ir stingrāk noteikti termiņi gan dalībvalstīm, gan Komisijai. Tagad dalībvalstīm pieteikums ir jāiesniedz 12 nedēļu laikā pēc tam, kad ir notikusi darbinieku atlaišana, un vēl 6 nedēļas tām ir atvēlētas, lai atbildētu uz iespējamiem papildu informācijas pieprasījumiem. Tad Komisijai 12 nedēļu laikā pieteikums ir jāizvērtē. Pēc tam Komisija iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam priekšlikumu par katru atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošu pieteikumu, un Komisijai ir jāsaņem abu minēto iestāžu piekrišana, pirms tā apstiprināto summu izmaksā attiecīgajai dalībvalstij.

Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir beigusies EGF programmas īstenošana, dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai galīgais ziņojums par EGF izmantošanu. Tas, kāda informācija jāsniedz galīgajā ziņojumā, sīkāk ir izklāstīts 2013. gada regulā. Saskaņā ar sākotnējo regulu Komisijai ziņojums bija jāpublicē katru gadu, turpretim jaunajā regulā ir noteikts, ka šāds ziņojums ir jāsagatavo reizi divos gados. Konkrēti, jauna ir prasība šādā ziņojumā, kas iesniedzams reizi divos gados, iekļaut statistikas datus par to darba ņēmēju skaitu, kuri pēc atbalsta saņemšanas ir atgriezušies darba tirgū. Turklāt Komisijai sadarbībā ar ārējiem ekspertiem ir jāsagatavo vidusposma pārskats par sasniegto rezultātu efektivitāti un ilgtspēju, kā arī ex post novērtējums, lai noteiktu, kāda ir EGF ietekme un pievienotā vērtība.

Dalībvalstu pienākums vispirms ir nodrošināt EGF pasākumu īstenošanas pārvaldību un šādu pasākumu finanšu kontroli. Komisijai ir jādara viss nepieciešamais, lai pārliecinātos, ka finansēto pasākumu īstenošana atbilst pareizas un efektīvas pārvaldības principiem. Komisijas ierēdņi var veikt pārbaudes uz vietas, brīdinot par to vismaz dienu iepriekš. Ja faktiskās EGF pasākumu izmaksas būs mazākas par lēsto summu, Komisija prasīs, lai attiecīgās dalībvalstis atmaksātu atlikušo daļu no finansiālā ieguldījuma summas, kuru tās sākotnēji saņēmušas.

Atbalsta saņēmēji

Kopumā EGF ir nodrošinājis, ka tiek veikti individualizēti un labi saskaņoti pasākumi darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba. Ļoti liela nozīme ir tam, lai pieteikuma sagatavošanā patiešām iesaistītos darba ņēmēji vai viņu pārstāvji, sociālie partneri un citas attiecīgās ieinteresētās personas. EGF ir elastības instruments, tāpēc to var izmantot novatoriskai rīcībai un īpaši pielāgotiem intervences pasākumiem. Tā kā EGF mērķis ir veicināt ilgtspējīgu nodarbinātību, ārkārtīgi svarīgi ir noteikt to, cik daudzi atbalsta saņēmēji atgriežas darba tirgū.

Saskaņā ar EGF ex post novērtējumu darbu atguvušo darba ņēmēju īpatsvars bija robežās no 4 % līdz 98 % un vidēji šis rādītājs bija 49 %. Darbu atguvušo darba ņēmēju īpatsvars ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no iegūtās izglītības, atbalsta saņēmēja vecuma, bezdarba līmeņa attiecīgajā reģionā vai valstī, reģionu urbanizācijas, darba ņēmēju prasmju profila, reģionālās izaugsmes ietekmes u. c. EGF politikas pasākumu kopuma ietekme uz darbu atguvušo darba ņēmēju īpatsvaru tika analizēta saistībā ar diviem EGF pasākumiem: individuālu personas lietu pārvaldību un apmācību/pārkvalificēšanos. Abos minētajos gadījumos konstatēta pozitīva saikne ar darbu atguvušo darba ņēmēju īpatsvaru, taču par statistiski nozīmīgu rezultāts atzīts tikai individuālu personas lietu pārvaldības gadījumā.

Fakti liecina, ka īpaši pielāgots, individualizēts un intensīvs atbalsts no darba atlaistiem darba ņēmējiem bieži vien sniedz veiksmīgu rezultātu. Vienlīdz svarīga ir arī iespēja īstenot pasākumus, kas papildina attiecīgos valsts pasākumus, kā arī pašam instrumentam raksturīgā elastība. Rezultāts ir atbalsta saņēmējiem pozitīvs cita starpā arī labvēlīgas psiholoģiskās ietekmes, lielākas pielāgošanās spējas un darba tirgus elastības ziņā. Turklāt pierādījumi liecina, ka EGF ir veicinājis sociālo kohēziju, palīdzot ļoti daudziem cilvēkiem, kuriem steidzami vajadzīgs atbalsts. Tam bijusi labvēlīga ietekme arī plašākā mērogā, jo ieguvējas ir bijušas atbalsta saņēmēju ģimenes un vietējā sabiedrība kopumā.

Spriežot pēc analīzes datiem, kopējā izdevumu summa vienam EGF atbalsta saņēmējam (73 gadījumos, kas pārbaudīti ex post novērtējumā) liecina, ka darba atgūšanas ziņā sasniegtajiem rezultātiem nav konsekventas lineāras attīstības tendences un ka darbu atguvušo darba ņēmēju īpatsvars vienlīdz lielā mērā ir bijis atkarīgs gan no piedāvājuma, gan pieprasījuma, gan politikas pasākumu kopuma faktoriem. Ir konstatēts, ka dažādiem pasākumu veidiem ir atšķirīgs darbu atguvušo darba ņēmēju īpatsvars, taču nav identificēta izteikta, pastāvīga tendence, kas ļautu apgalvot, ka dārgāki pasākumi nodrošina lielākus darba atgūšanas rādītājus.

Izteikta lineāra attīstības tendence nav konstatēta, arī salīdzinot EGF pieteikumu īstenošanas rezultātus un izmaksas ar citiem līdzīgiem reintegrācijas projektiem, kuru īstenošanai EGF finansējums nav pieejams. Šajā sakarībā jānorāda, ka ex post novērtējumā ir ierosināts par darba tirgū veikto intervences pasākumu ietekmes un pievienotās vērtības izpratnei svarīgu elementu uzskatīt intervences pasākumu ietekmes novērtējumu, kas iegūts salīdzinājumā ar uzticamu kontroles mehānismu vai veicot salīdzināšanu ar hipotētiska ietekmes novērtējuma grupas starpniecību. Tas palīdz saprast, cik lielā mērā novērotās pārmaiņas patiešām ir saistītas ar vērtējamo intervences pasākumu.

Turklāt minētajā dokumentā tiek apgalvots, ka palielinās ES finansēto programmu koncentrācija. Komisija savās novērtēšanas plānu vadlīnijās 2014.–2020. gada plānošanas periodam ir izklāstījusi prasības attiecībā uz to, kādam jābūt hipotētiskam ietekmes novērtējumam, lai tas būtu efektīvs, turklāt pati norādījusi, ka visi šie nosacījumi ir vieglāk izpildāmi tad, ja pienācīga plānošana tiek veikta jau no paša sākuma. Referentei ir radies iespaids, ka līdz šim hipotētisks ietekmes novērtējums EGF pieteikumu izvērtēšanai nav izmantots, un viņa uzskata, ka Komisijai šajā jautājumā vārdi ir jāpārvērš darbos.

Pašnodarbinātības līmenis svārstījās robežās no 44 % līdz 0 %, un vidēji šis rādītājs bija 5 %. Pašnodarbināto īpatsvars bija atkarīgs no tā, cik daudzi no sākotnējā EGF pasākumu kopuma bija paredzēti uzņēmējdarbības atbalstam.

Eiropas pievienotā vērtība

Eiropas pievienoto vērtību var definēt kā atšķirību, kas veidojas, ja EGF izmantošanas rezultātu salīdzina ar dalībvalsts īstenoto intervences pasākumu rezultātu. Ir svarīgi noteikt šo pievienoto vērtību, jo tas palīdz pamatot vai arī apstrīdēt tādus ES vadībā īstenojamus politikas pasākumus kā EGF.

Eiropas pievienoto vērtību var noteikt četros veidos. Pirmkārt, ietekme apjoma ziņā, kas parāda, kā EGF papildina pasākumus, kuri jau tiek īstenoti — padara intensīvākus vai vērienīgākus vai paplašina, atbalsta vai nostiprina aktīvus darba tirgus pasākumus vai valsts nodarbinātības politiku. Izvērtējot daudzu EGF pieteikumu īstenošanas rezultātus, konstatēts, ka EGF ir bijusi būtiska ietekme apjoma ziņā.

Otrkārt, EGF finansētie pasākumi ir paplašinājuši sniegtā atbalsta saņēmēju loku, ļaujot saņemt atbalstu arī tādām grupām un tādās politikas jomās, kas citādi to nebūtu saņēmušas un kas cita starpā ir, piemēram, darbspējīgā pamatvecuma darba ņēmēji, darbu vēl nezaudējušas personas un migrantu izcelsmes personas. Treškārt, ar EGF finansējumu ir atbalstītas vietēja/reģionāla mēroga inovācijas, kas apstiprinātas valsts līmeni, kā arī valsts mēroga inovācijas, kuras pēcāk kļuvušas par ierastiem pasākumiem.

Ceturtkārt, pieejamie fakti liecina, ka iesaistītās organizācijas ir guvušas pozitīvu mācību pieredzi. Cita starpā tas nozīmē spēju veidošanu, nodrošinot pasākumu efektīvu pārvaldību un iedibinot partnerattiecības EGF pasākumu īstenošanas nolūkā.

EGF reformas

Kopš 2006. gada ir veiktas vairākas EGF reformas. Viena no tām ir intervences kritērija samazināšana no 1000 atlaistiem darbiniekiem līdz 500 atlaistiem darbiniekiem. Tas nozīmē, ka EGF ir vieglāk pieejams reģioniem un mazākām dalībvalstīm. Ir bijuši ierosinājumi atlaisto darbinieku skaita kritēriju samazināt vēl vairāk, taču pret to ir nopietni iebilsts. Tomēr referente uzskata, ka dalībvalstīm būtu biežāk jāizmanto spēkā esošās regulas 4. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru pieteikumu var iesniegt arī tad, ja nav sasniegts 500 atlaistu darbinieku slieksnis. Atsaucoties uz minēto pantu, vairāki pieteikumi jau ir apstiprināti.

Intervences periods ir pagarināts no 12 līdz 24 mēnešiem. Tas ļāvis daudziem atbalsta saņēmējiem piedalīties ilgākās apmācības vai izglītības programmās. Iepriekšējais 12 mēnešu periods bija diezgan ierobežojošs, un jo īpaši gadījumos, kad EGF pasākumu īstenošana dalībvalstīs bija aizkavējusies, tas nozīmēja, ka dažu pasākumu pieejamība atbalsta saņēmējiem bija ierobežota.

Tagad EGF ir pieejams pašnodarbinātām personām. Šo referente uzskata par svarīgu reformu, jo dažās dalībvalstīs pašnodarbinātām personām ir mazāka sociālā aizsardzība nekā citiem darba ņēmējiem. Tas var atturēt cilvēkus no darbvietu radīšanas, pat ja viņi vēlas to darīt, un EGF vismaz var sniegt viņiem tādu pašu drošības sistēmu, kāda ir pieejama citiem darba ņēmējiem.

Ar jauno regulu darbības joma ir attiecināta arī uz jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET). Tas paplašina EGF atbalsta saņēmēju loku, un fakti liecina, ka, maksimāli palielinot dalībnieku skaitu, var iegūt apjomradītus ietaupījumus. Turklāt tas ir solidaritātes apliecinājums gados jaunajiem bezdarbniekiem reģionos, kuros ir augsts bezdarba līmenis.

Dažām valstīm problemātiska ir līdzfinansējuma likme, tāpēc tās izvēlas izmantot, piemēram, ESF, jo tam līdzfinansējuma likme ir lielāka. Attiecīgā rādītāja palielināšana no 50 % līdz 60 % ir vērā ņemams solis, lai pārliecinātu šīs dalībvalstis apsvērt EGF izmantošanas iespēju.

Attiecībā uz krīzes kritērija iekļaušanu ir vērts atzīmēt, ka laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam, kad tika piemērota ar krīzi saistītā atkāpe, EGF pieteikumu skaits ievērojami palielinājās. Ņemot vērā spēkā esošo regulējumu, tas ļauj secināt, ka 2007. gada krīzes ietekme dažās nozarēs/valstīs joprojām ir jūtama un ka turklāt būtu jānodrošina EGF spēja reaģēt uz jaunu pasaules finanšu vai ekonomikas krīzi, ja tāda rastos.

Revīzijas palātas ziņojums

Revīzijas palātas ziņojumā ir 6 secinājumi un 3 ieteikumi. Vairums no tiem jau ir analizēti šajā ziņojumā, taču dažus punktus ir vērts uzsvērt vēlreiz. Tas jo īpaši attiecas uz prasību, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jānosaka kvantitatīvi reintegrācijas mērķi, jānošķir EGF pasākumi no citiem pasākumiem un arī jānodala divi galvenie EGF atbalsta veidi. Viens no aspektiem, par ko EGF tiek kritizēts, ir tas, ka dažas dalībvalstis ir izlietojušas iespaidīgas EGF naudas summas, lai kompensētu nacionālās darba ņēmēju ienākumu atbalsta shēmas. Revīzijas palāta uzskata, ka, šādi izmantojot ES finansējumu, netiek nodrošināta nekāda pievienotā vērtība, un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis izvērtētu tieši šī konkrētā atbalsta veida pievienoto vērtību.

Ziņojumā arī kritizēta ilgā EGF apstiprināšanas procedūra, taču jaunāko reformu rezultātā ir ieviesta savlaicīgāka procedūra un daudzas dalībvalstis pasākumus sāk īstenot, tiklīdz ir nosūtījušas Komisijai savu pieteikumu.

Viens no Revīzijas palātas ieteikumiem ir ierosinājums ES iestādēm kā alternatīvu EGF apsvērt iespēju pielāgot ESF shēmu. Tomēr vairums apsvērumu, kas pamato šo argumentu, ir ņemti vērā jaunajā regulējumā (piemēram, termiņi).

(1)

Regula (ES) Nr. 1927/2006, 3. pants.

(2)

7. panta 1. punkts.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (25.5.2016)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbībām, ietekmi un pievienoto vērtību laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gadam

(2015/2284(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jean-Paul Denanot

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka ar EGF līdzekļiem var atbalstīt vai papildināt dalībvalstu darbības nodarbinātības un sociālās politikas jomā, bet ar to nevar aizstāt valsts iestāžu primāro darbību un atbildību, tādēļ ar EGF līdzekļiem nebūtu jākompensē valstu darba ņēmēju ienākumu shēmas; atgādina arī par to, ka dalībvalstīm ir pienākums līdzfinansēt EGF darbības saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto kārtību un efektīvi izmantot EGF budžetu;

2.  pauž pārliecību par to, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) ir vērtīgs instruments, ar kuru ES sniedz atbalstu darba ņēmējiem un pauž solidaritāti ar viņiem, kā arī palīdz bezdarbniekiem atkal atrast darbu un kura mērķis ir veicināt gudru, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi un sekmēt Eiropā ilgtspējīgu nodarbinātību; tomēr pauž viedokli, ka EGF varētu būtiski uzlabot; jo īpaši uzskata, ka EGF varētu nodrošināt līdzekļu lietderīgāku izlietojumu un varētu būt vairāk vērsts uz rezultātiem; uzskata, ka nākamajā plānošanas periodā EGF būtu jāturpina darboties ārpus daudzgadu finanšu shēmas;

3.  uzskata, ka 60 % lielais līdzfinansēšanas rādītājs nebūtu jāpalielina;

4.  norāda, ka laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gadam 20 dalībvalstis ir lūgušas atbalstu EUR 542,4 miljonu apmērā saistībā ar 131 finansējuma pieteikumu, kas ir bijis paredzēts 121 380 darba ņēmējiem;

5.  norāda, ka EGF ir paredzēts kā mehānisms, kas sniedz īstermiņa atbalstu gadījumos, kad nepieciešams ātri reaģēt; pauž nožēlu par to, ka vidējais EGF atbalsta apstiprināšanas ilgums laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam bija 303 dienas; atzinīgi vērtē Komisijas centienus racionalizēt pieteikumu izskatīšanas procesu; uzskata, ka, samazinot to oficiālo valodu skaitu, kurās lēmuma projekts ir jātulko, laika ziņā var ietaupīt vismaz divas nedēļas; uzsver, ka jebkādus pieprasītus papildu tulkojumus Komisija varētu nodrošināt vēlāk;

6.  norāda, ka laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gadam pieejamo EGF atbalstu neizmantoja astoņas dalībvalstis; aicina Komisiju izskatīt visus gadījumus, kad regulatīvas vai administratīvās spējas vai citi šķēršļi ir kavējuši izmantot EGF atbalstu, un ierosināt darbības šādu šķēršļu novēršanai;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis elastīgāk un efektīvāk veikt EGF budžeta izpildi, lielāko uzmanību pievēršot rezultātiem, ietekmei un pievienotajai vērtībai un nevājinot līdzekļu atbilstošu un pārredzamu izlietošanu un atbilstību noteikumiem; uzskata, ka pieteikumu izskatīšanas process būtu jāpaātrina, lai padarītu fonda darbību efektīvāku, palīdzot atlaistajiem darba ņēmējiem; pauž bažas par atšķirību starp līdzekļiem, kas pieprasīti no EGF, un summām, ko dalībvalstis ir atmaksājušas, vidējam budžeta izpildes rādītājam sasniedzot tikai 45 %; tādēļ aicina Komisiju rūpīgi izskatīt zemo izpildes rādītāju iemeslus un ierosināt pasākumus, ar kuriem novērst pašreizējo kavēšanos un nodrošināt fonda optimālu izmantošanu; norāda, ka jauna darba rādītājs EGF palīdzības perioda beigās būtiski svārstās no 4 % līdz 86 %, un tādēļ uzsver aktīvu un iekļaujošu darba tirgus pasākumu nozīmi; norāda, ka EGF līdzekļi dažās dalībvalstīs konsekventi tiek izlietoti labāk nekā citās; ierosina Komisijai turpināt norādījumu sniegšanu un radīt dalībvalstīm iespēju apmainīties ar paraugpraksi EGF līdzekļu izmantošanā, lai nodrošinātu maksimāli lielu atkārtotas nodarbinātības rādītāja un katra izdotā euro attiecību;

8.  norāda, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta informāciju EGF līdzekļi sniedz labāko ES pievienoto vērtību tad, ja tos izlieto, lai līdzfinansētu atlaistajiem darba ņēmējiem pakalpojumus, kurus nepiedāvā dalībvalstu valsts nodarbinātības dienesti, un ja šie līdzekļi tiek tērēti apmācībai un pārkvalificēšanās pasākumiem, nevis pabalstiem;

9.  atzinīgi vērtē to, ka gandrīz 50 % no darba ņēmējiem, kas palīdzību saņēma saistībā ar 2013.–2014. gadā noslēgtajiem pieteikumiem, ir atraduši jaunu darbu; tomēr uzsver, ka EGF būtu jāsniedz finansējums nozarēm, kurās turpmāk gaidāmas problēmas, lai nodrošinātu attiecīgo darba ņēmēju jaunā darba ilgtspējību perspektīvajās nozarēs;

10.  norāda, ka EGF piedāvā īstermiņa palīdzību, un uzsver nepieciešamību panākt lielāku sinerģiju, papildināmību un koordināciju ar ESF, ERAF un reģionālā un valsts līmenī finansētiem pasākumiem, lai arī pārejas posmā, kad tiek radītas darbvietas, būtu līdzās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem; šajā nolūkā ierosina, ka saskaņā ar dalībvalstu tradīcijām un paražām pieteikumus EGF palīdzības saņemšanai varētu iesniegt katras dalībvalsts struktūrfondu pārvaldības iestādes ar nosacījumu, ka reģionālajām pārvaldības iestādēm ir pietiekami administratīvie un finanšu resursi, lai to nodrošinātu; ierosina darīt publiski pieejamus pieteikumus EGF līdzekļu saņemšanai;

11.  norāda, ka vairākās EGF lietās saskaņā ar EGF regulas 7. panta 4. punktu veikto darbību augstākās izmaksas vājina kopējo EGF ieguldījumu ietekmi; aicina Komisiju risināt šādu izmaksu problēmu, nosakot maksimālos apmērus;

12.  uzskata, ka, lai maksimāli ierobežotu EGF budžeta sagrozītu izmantošanu, katrā atsevišķā gadījumā būtu rūpīgi jāizvērtē aizvien plašāk izmantotā atkāpe no atbilstības robežvērtības, jo īpaši, lai radītu labvēlīgus apstākļus MVU, pārskata perioda pagarināšana, kā arī iespēja, ka darba ņēmēji, kas sniedz ar pieteikumā norādīto uzņēmumu saistītus pakalpojumus un tiek atlaisti, tiek klasificēti kā darba ņēmēji, kas atlaisti no darba uzņēmumā, kurš iesniedzis pieteikumu;

13.  mudina Komisiju uzlabot pastāvošo tehnisko palīdzību dalībvalstīm un pastiprināt saziņu ar tām par EGF piedāvātajām palīdzības iespējām, lai palielinātu šī fonda izmantošanu, un prasa publiskot Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē dalībvalstu iesniegtos pieteikumus finansiālā atbalsta saņemšanai no EGF un visus ar to saistītos dokumentus;

14.  uzskata, ka ex post sociālā intervence, kas bieži vien ir saistīta ar dalībvalstu sniegtā finansējuma atmaksāšanu, padara neredzamu Eiropas Savienības darbu atlaisto darba ņēmēju atbalstam; aicina Komisiju pastiprināt saziņu ar valstu un vietējiem arodbiedrību tīkliem, kā arī ar plašu sabiedrību, lai plašāk popularizētu ES pasākumus sociālajā jomā;

15.  aicina Komisiju iekļaut EGF vidusposma novērtējumā konkrētu kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi par EGF atbalstu jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), jo īpaši ņemot vērā garantijas jauniešiem īstenošanu un nepieciešamo sinerģiju starp valstu budžetiem, ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (YEI); uzskata, ka pēc šādas analīzes veikšanas atkāpe attiecībā uz NEET būtu jāpagarina uz laikposmu pēc 2017. gada;

16.  prasa Komisijai veikt pētījumus par globalizācijas ietekmi uz katru atsevišķu nozari un, pamatojoties uz tiem, iesniegt priekšlikumus, kas mudinātu uzņēmumus laicīgi paredzēt nozarēs notiekošās pārmaiņas un sagatavot savus darbiniekus šīm pārmaiņām, pirms tiek sākta atlaišana;

17.  uzskata, ka var uzlabot EGF izlietojumu projektiem, lai atbalstītu uzņēmējdarbību un jaunu uzņēmumu izveidi; aicina Komisiju to izpētīt sīkāk;

18.  ņem vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta paustās bažas attiecībā uz metodiku EGF sniegtā labuma aprēķināšanai; uzsver, ka izpildes rādītājiem ir jāpiemēro papildu prasības.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.5.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, José Manuel Fernandes, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Sophie Montel, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Urmas Paet, Paul Rübig, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Daniele Viotti, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anneli Jäätteenmäki, Georgios Kyrtsos, Andrej Plenković, Ivan Štefanec, Nils Torvalds

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Rainer Wieland


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (25.4.2016)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbībām, ietekmi un pievienoto vērtību laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gadam

(2015/2284(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Agnes Jongerius

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  aicina Komisiju visiem tirdzniecības nolīgumiem un attiecīgajām likumdošanas iniciatīvām regulāri veikt visaptverošus ex ante un ex post ietekmes novērtējumus, kuros izskatītu arī iespējamo ietekmi uz nodarbinātību, konkurētspēju un ekonomiku, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vienlaicīgi nodrošinot efektīvu ex ante koordināciju starp Tirdzniecības ĢD un Nodarbinātības ĢD; uzskata, ka būtu cieši jāuzrauga visas par jutīgām atzītās nozares un vajadzības gadījumā tām jāpiemēro attiecīgi īpaši pasākumi un ka būtu pienācīgi jāinformē augsta riska nozarēs iesaistītie sociālie partneri, tostarp uzņēmumu un arodbiedrību pārstāvji, un dalībvalstis un jāsniedz tiem palīdzība pieteikumu procesā;

2.  norāda, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai atbalstītu darba ņēmējus, kas atlaisti no darba tādēļ, ka ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, piemēram, globalizācija vai finanšu un ekonomikas krīzes; tādēļ uzsver, ka ir jānodrošina stingra tirdzniecības un rūpniecības politikas saskaņotība, jo tirdzniecības nolīgumi var pakļaut Eiropas uzņēmumus lielākai konkurencei, kas savukārt var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz nodarbinātību, un ka ir jāizstrādā kopēja rūpniecības stratēģija;

3.  atgādina par Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497), kurā tā ir atzinusi, ka tirdzniecības nolīgumi var kaitēt dažiem reģioniem un darba ņēmējiem, ja to radītā konkurence kļūst pārāk intensīva, tomēr arī norādot, ka EGF ir būtisks instruments, kas sniedz ievērojamu atbalstu kopienām, kuras saskaras ar darbvietu zudumu, piemēram, gadījumā, kad ES uzņēmumu slēdz starptautiskās konkurences dēļ;

4.  ņemot vērā to, ka EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot jaunas nozares, aicina dalībvalstis balstīties uz šiem ietekmes novērtējumiem un kopā ar sociālajiem partneriem, tostarp uzņēmumu un arodbiedrību pārstāvjiem, izstrādāt stratēģijas, lai sagatavotos prognozētajām darba tirgus izmaiņām; tādēļ uzskata, ka ir jāizvērtē EGF finansēšana, publicitāte un lēmumu pieņemšanas procesa vienkāršības līmenis, kā arī koordinācija ar pārējiem ES fondiem, lai nodrošinātu šo stratēģiju radītās iespējamās vajadzības;

5.  aicina Komisiju stiprināt Informēšanas un uzklausīšanas direktīvu; uzsver, ka darba ņēmēju pārstāvji un arodbiedrības būtu laicīgi jāinformē par jebkādiem plāniem tirdzniecības radīto seku dēļ pārstrukturēt uzņēmumus vai slēgt rūpnīcas, lai pienācīga sociālā plāna apspriešana varētu notikt ar godīgiem nosacījumiem un vienlīdzīgi pieejamu informāciju; uzskata, ka šādā veidā būtu jānodrošina, ka uzņēmumi uzņemas pilnu atbildību;

6.  aicina Parlamentu regulāri rīkot kopīgas Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas uzklausīšanas, lai palīdzētu uzlabot koordināciju starp tirdzniecības politiku un EGF un tā uzraudzību;

7.  aicina Komisiju pazemināt EGF atbilstības robežvērtību, kas pašreiz ir 500 atlaisti darbinieki un nozīmē to, ka praktiski palīdzību ir tiesīgas saņemt tikai lielās korporācijas, kuras bieži vien pasaules mērogā gūst peļņu; uzskata: lai nodrošinātu, ka tiek sniegta palīdzība to mazāko uzņēmumu darbiniekiem, kuri tieši saskaras ar globalizācijas sekām, robežvērtība būtu jāsamazina līdz 100 atlaistiem darbiniekiem; aicina Komisiju atbalstīt ne tikai to uzņēmumu darbiniekus, kurus skar atlaišanas plāni, bet arī visu skarto nozaru pārstāvjus, tostarp apakšuzņēmējus; aicina Komisiju attiecībā uz EGF būt elastīgākai un reaģēt aktīvāk; pauž nožēlu, ka dalībvalstīm pārāk bieži ir avansā jāpiešķir fondā paredzētās summas;

8.  prasa Komisijai EGF palīdzību pārorientēt uz MVU, kas ir būtisks Eiropas ekonomikas dinamikas nodrošināšanas elements;

9.  aicina Padomi un Komisiju atsākt darbu pie regulām, kas paredz modernizēt tirdzniecības aizsardzības instrumentus (TDI), lai tos padarītu ātrākus, efektīvākus, lietderīgākus un pieejamākus, tostarp arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; uzskata, ka efektīvi un reformēti TDI mazinātu to gadījumu skaitu, kad EGF palīdzība ir vajadzīga citu valstu veikta sociālā, ekoloģiskā vai cenu dempinga dēļ;

10.  aicina Komisiju vienlaikus īstenot kopējas rūpniecības un ieguldījumu politikas atbalsta stratēģiju un pastiprināt ES TDI;

11.  aicina Komisiju piešķirt tirgus ekonomikas statusu vienīgi tiem tirdzniecības partneriem, kas atbilst tās noteiktajiem pieciem kritērijiem; šajā sakarībā aicina Komisiju pieņemt tādu skaidru un efektīvu stratēģiju attiecībā uz tirgus ekonomikas statusa piešķiršanu trešām valstīm, kuras mērķis būtu saglabāt mūsu uzņēmumu konkurētspēju un turpināt mūsu darbu pie visa veida negodīgas konkurences apkarošanas;

12.  aicina Komisiju pagarināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai piemēroto izņēmumu arī pēc 2017. gada;

13.  piekrīt Komisijai, ka EGF būtība ir palīdzēt cilvēkiem, kas ir zaudējuši darbu atvērtākas tirdzniecības dēļ; uzskata, ka svarīgs EGF uzdevums ir mazināt tirdzniecības strīdu radītās sekas un nodrošināt, ka smagie uzdevumi, kas izriet no ES līmenī kopīgi pieņemtiem politiskiem lēmumiem, tiek sadalīti starp ES dalībvalstīm; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt atbalstu darbiniekiem un uzņēmumiem, kurus skāruši tirdzniecības konflikti; ierosina arī izveidot paātrinātu procedūru ar tirdzniecības strīdiem saistītu pieteikumu izskatīšanai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, Marine Le Pen, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Hannu Takkula

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Buchner, Danuta Maria Hübner, Agnes Jongerius, Sander Loones, Bolesław G. Piecha, Frédérique Ries, Fernando Ruas, Lola Sánchez Caldentey, Judith Sargentini, József Szájer, Marita Ulvskog, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Rosa D’Amato, Emilian Pavel, Maurice Ponga, Marco Valli, Axel Voss


Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (28.4.2016)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbībām, ietekmi un pievienoto vērtību laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gadam

(2015/2284(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Marco Valli

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

−  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (EGF regula)(1),

−  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (jaunā EGF regula)(2),

−  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 22. jūlija ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbību 2013. un 2014. gadā (COM(2015)0355),

−  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 7/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu un Komisijas atbildes(3) (Revīzijas palātas ziņojums),

A.  tā kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba tādēļ, ka ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos;

B.  tā kā Regulas (ES) Nr. 1309/2013 19. pantā ir noteikts, ka reizi divos gados Komisijai ir jāiesniedz Parlamentam un Padomei kvantitatīvs un kvalitatīvs ziņojums par EGF pasākumiem, kas veikti iepriekšējos divos gados;

C.  tā kā EGF tika veidots tā, lai varētu risināt īstermiņa un ad hoc ārkārtas situācijas, atšķirībā no Eiropas Sociālā fonda (ESF), kas arī sniedz atbalstu atlaistiem darbiniekiem, bet kura uzdevums ir risināt ilgtermiņa strukturālas nelīdzsvarotības problēmas, galvenokārt izmantojot mūžizglītības programmas,

1.  norāda, ka kopējais no EGF apstiprinātās palīdzības apmērs laikposmā no pirmā pieteikuma līdz 2015. gada septembrim saistībā ar kopumā 139 apstiprinātiem dalībvalstu pieteikumiem sasniedza aptuveni EUR 545 miljonus no Savienības budžeta un aptuveni EUR 390 miljonus no dalībvalstu budžeta;

2.  uzskata, ka ir jāpastiprina EGF izmantošana, lai novērstu uzņēmumu pārcelšanu un risinātu ar to saistītus jautājumus, kā arī lai reaģētu uz nozaru krīzēm, kuru pamatā ir cenu un vispārējā pieprasījuma svārstības;

3.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas ziņojumā sniegto informāciju, ka gandrīz visi atbalsttiesīgie darbinieki spēja izmantot inividualizētus EGF pasākumus; konstatē, ka potenciālajiem saņēmējiem piedāvātie pakalpojumi visā visumā bija pielāgoti viņu vajadzībām un līdz ar to tiem bija lielas iespējas panākt rezultātu; norāda arī to, ka EGF atbalsts kopumā bija labi saskaņots ar ESF un valstu darba tirgus pasākumiem tādā ziņā, ka jau eksistējoši pasākumi tika papildināti ar EGF pasākumiem, kuri bija īpaši izstrādāti, ņemot vērā darbinieku vajadzības;

4.  aicina Komisiju nodrošināt, ka EGF pasākumi atbilst pašnodarbinātu personu īpašajām vajadzībām; norāda, ka pārcelšana un citas globalizācijas sekas, tādas kā sadarbīgais patēriņš un robotikas izmantošana, skar Eiropas ekonomikai svarīgas nozares, kurās aizvien pieaug pašnodarbinātu personu skaits;

5.  norāda, ka dažos gadījumos uz atlaistajiem darbiniekiem, kurus pirms tam bija nodarbinājuši skartā uzņēmuma piegādes uzņēmumi, netika attiecināts EGF atbalsts; pieņem zināšanai Komisijas skaidrojumu, ka attiecīgie piegādes uzņēmumu darbinieki nekad nav izslēgti ar nodomu, jo Komisija kopā ar dalībvalstīm cenšas panākt saprātīgu līdzsvaru starp visaptverošu segumu un laiku, kas nepieciešams pieteikuma sagatavošanai un iesniegšanai; norāda, ka Komisijai vajadzētu precīzāk norādīt nozares, kurās darbiniekiem bija lielākas iespējas atrast darbu, un to, vai piedāvātā apmācība atbilda turpmākajām ekonomikas perspektīvām un darba tirgus vajadzībām reģionos, kuros notikusi atlaišana;

6.  aicina Komisiju pazemināt EGF atbilstības robežvērtības, kas pašreiz ir 500 darbinieku atlaišanas gadījumu, līdz 100 darbinieku atlaišanas gadījumiem vidēji lielos uzņēmumos un 50 darbinieku atlaišanas gadījumiem mazos uzņēmumos, lai nodrošinātu to, ka palīdzību saņem MVU darbinieki, jo MVU parasti visvairāk skar globalizācijas ietekme;

7.  norāda — lai gan ESF nav paredzēts neparedzētu situāciju risināšanai, visus pasākumus, ko īsteno saskaņā ar EGF regulu, var īstenot arī no ESF; konstatē, ka dažas dalībvalstis dod priekšroku ESF, nevis EGF, izmantošanai galvenokārt tādēļ, ka ESF ir lielākas līdzfinansējuma likmes un ESF pasākumi tiek īstenoti ātrāk, EGF nenodrošina priekšfinansējumu, EGF apstiprināšanas procedūra ir ilga un EGF izmantošanas nosacījumi ir stingrāki;

8.  norāda, ka daudzos gadījumos dalībvalstis saskaras ar vēl citām grūtībām, kad ir jāpierāda, ka masveida atlaišana atbilst EGF intervences kritērijiem — šis uzdevums vēl grūtāks ir tad, kad ir skarti vairāki MVU; tādēļ aicina Komisiju novērst iepriekš minētos trūkumus, lai EGF kļūtu par risinājumu, kas darbojas atlaisto darbinieku labā;

9.  secina, ka reintegrācijas datu kvalitāti un pieejamību negatīvi ietekmēja vairāki atšķirīgi faktori; norāda, ka dalībvalstis parasti nenoteica kvantitatīvus reintegrācijas mērķus un ka atsevišķos gadījumos publiskie vai privātie nodarbinātības dienesti, vācot datus par reintegrāciju, sistemātiski nenošķīra EGF, ESF un citus valsts pasākumus; aicina Komisiju katru gadu nodrošināt katrā EGF intervencē gūto rezultātu pilnīgu novērtējumu un sniegt informāciju par Komisijas līmenī neapstiprinātajiem EGF pieteikumiem un šāda lēmuma iemesliem;

10.  uzsver, ka dalībvalstu iestādēm netika prasīts nošķirt aktīvus darba tirgus pasākumus, tādus kā apmācība un atbalsts pašnodarbinātībai, un ienākumu atbalstu attiecīgiem darbiniekiem; norāda arī to, ka trūkst konkrētas informācijas, kas ļautu noteikt tos ESF līdzfinansētos projektus, kuri faktiski varētu būt atbilduši EGF intervences kritērijiem — šāda informācija būtu palīdzējusi noteikt EGF ietekmes apmēru; aicina Komisiju izskatīt šo jautājumu un sagatavot ziņojumu par to ESF projektu skaitu un darbības jomu, kuri atbilst EGF intervences kritērijiem;

11.  norāda, ka Komisija ir uzlabojusi EGF datu bāzi, kurā statistikas vajadzībām tiek reģistrēti kvantitatīvi dati par EGF pieteikumiem, atvieglojot dalībvalstīm pieteikumu iesniegšanu un dodot iespēju Komisijai vieglāk analizēt un salīdzināt ar EGF pieteikumiem saistītos skaitļus; norāda arī to, ka Komisija iekļāva EGF dalītas līdzekļu pārvaldības kopējā sistēmā, kā rezultātā iesniegtajiem pieteikumiem vajadzētu būt pareizāk un pilnīgāk noformētiem un vajadzētu samazināties laikam, kas nepieciešams, lai Parlaments un Padome pieņemtu dalībvalsts iesniegtu pieteikumu; norāda, ka pārredzamības un demokrātiskas pārskatatbildības nolūkā Komisijai būtu vajadzējis nodrošināt visu ar EGF pieteikumiem saistīto dokumentu publisku pieejamību;

12.  norāda, ka EGF pieteikumu veidlapās nav informācijas par uzņēmumiem, kuru darbiniekiem ir piemēroti ar EGF saistīti pasākumi; aicina Komisiju veikt izvērtējumu un sniegt sīkāku informāciju par to, vai slēgšanu un/vai atlaišanu ir izraisījuši uzņēmumi, kas pārceļ ražošanu uz trešajām valstīm vai uz citām dalībvalstīm ar agresīvu nodokļu politiku, kuras mērķis ir piesaistīt investīcijas; aicina Komisiju apsvērt tāda instrumenta ieviešanu, kas uzliktu par pienākumu uzņēmumiem, kuri pārceļ ražošanu ārpus ES, dot ieguldījumu atlaisto darbinieku atgriešanā darba tirgū;

13.  uzskata, ka EGF vajadzētu spēt ātri sniegt finansiālu ieguldījumu, lai tā ietekme būtu pēc iespējas lielāka un skartie darbinieki varētu gūt labumu no finansētajiem pasākumiem pēc iespējas drīzāk pēc atlaišanas; vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu EGF pieteikuma apstiprināšanas procedūras vidējais ilgums ir 41 nedēļa; pieņem zināšanai, ka Komisija cenšas pēc iespējas samazināt kavējumus; turklāt norāda, ka saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem atsevišķus procedūras posmus nav iespējams saīsināt; aicina Komisiju ziņot par to, vai izmaiņas e-pieteikumos un veidlapās ir palīdzējušas saīsināt EGF procedūru;

14.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, ka EGF regula neietver kvantitatīvus reintegrācijas mērķus un ka dažādos EGF pasākumus var novērtēt ar citiem līdzekļiem; uzsver, ka ir bijis grūti skaidri novērtēt šī instrumenta veiksmīgumu un tā kā atsevišķa instrumenta faktisko ieguldījumu darbinieku reintegrācijā; norāda, ka no EGF līdzfinansētais individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums būtu jāsaskaņo ar citiem pasākumiem un tam būtu jāpapildina šie pasākumi, lai nodrošinātu ES pievienoto vērtību, sniedzot skaidrus un uzskatāmus ieguvumus Savienībai un tās pilsoņiem;

15.  atgādina, ka EGF finansiālie ieguldījumi galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus pasākumiem, lai atbalsta saņēmēji ātri atkal atrastu noturīgu darbu vai nu sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā nozarē; norāda, ka visos Revīzijas palātas ziņojumā norādītajos pārbaudītajos gadījumos tika konstatēti darbiniekiem paredzēta ienākumu atbalsta nodrošināšanas pasākumi un ka šie atbalsta pasākumi veidoja 33 % no izmaksām, kas atlīdzinātas saistībā ar visiem EGF pieteikumiem; norāda, ka jaunā EGF regula izmaksas, kas saistītas ar īpašiem laikā ierobežotiem pasākumiem, tādiem kā darba meklēšanas pabalsts un darba devējiem paredzēti darbā pieņemšanas stimuli, ierobežo līdz 35 % no kopējām saskaņotā kopuma izmaksām un ka EGF atbalstītie pasākumi nav paredzēti tam, lai aizstātu pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus, kurus dalībvalstis nodrošina savās nacionālajās sistēmās.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Dennis de Jong, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Bogusław Liberadzki, Verónica Lope Fontagné, Dan Nica, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Michael Theurer, Marco Valli, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Caterina Chinnici, Cătălin Sorin Ivan, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Marian-Jean Marinescu, Markus Pieper, Julia Pitera, Miroslav Poche, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georg Mayer

(1)

OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(3)

OV C 182, 27.6.2013., 3. lpp.


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (20.4.2016)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbībām, ietekmi un pievienoto vērtību laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gadam

(2015/2284(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Tamás Deutsch

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīmē — Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) novērtējumi liecina, ka Fonda intervences rezultātus ietekmē tādi faktori kā darba ņēmēju, kuri pretendē uz Fonda atbalstu, izglītības un kvalifikācijas līmenis, kā arī attiecīgo darba tirgu absorbcijas spēja un saņēmējvalstu IKP; uzsver, ka minētos faktorus galvenokārt ietekmē ilgtermiņa pasākumi, kurus efektīvi var atbalstīt Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi); norāda, ka šie faktori un vietējā tirgus situācija ir jāņem vērā visos gadījumos, kas ir sniedzams atbalsts no EGF, vienlaikus nodrošinot, ka pēc pieteikšanās Fonda atbalstam tas tiek sniegts pēc iespējas drīz; pauž nožēlu par novēloto īstenošanu un sastrēgumiem, ko rada atsevišķu EGF pasākumu neelastīgums un valsts tiesību aktu neesība atsevišķās dalībvalstīs, un uzsver, ka finansēšana no EGF ir jāpadara elastīgāka;

2.  atzīmē — lai gan ESI fondu (jo īpaši ESF) un EGF tematiskais tvērums un intervences jomas bieži vien ir līdzīgas, EGF tika izveidots, lai strauji reaģētu uz iespējamu situāciju rašanos, savukārt ESI fondiem piemēro daudzgadu plānošanas ciklu; atzīmē, ka lielāka sinerģija starp EGF un ESI fondiem ir būtiska, lai sasniegtu drīzākus un efektīvākus rezultātus; uzsver, ka ESI fondu intervencei būtu jādarbojas kā pēcpasākumiem EGF atbalsta jomās, stimulējat ieguldījumus, kopējo izaugsmi un darbvietu radīšanu; uzsver, ka EGF intervences būtu jākoordinē ar pašreizējām ES programmām, tādām kā jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, nacionālās programmas un stratēģijas, kā arī privātie resursi, lai palīdzētu cilvēkiem atrast darbu un veicinātu uzņēmējdarbību, jo īpaši reģionos un nozarēs, kas jau cieš no nelabvēlīgām globalizācijas sekām vai ekonomikas restrukturizācijas; pauž bažas par to, ka nav novērtēta EGF efektivitāte un rezultativitāte, un prasa atsevišķu dalībvalstu gadījumos sagatavot rūpīgāku pārskatu par finansējumu un tā izlietojumu;

3.  aicina Komisiju EGF īstenošanas procesā, tostarp tās nākamajā ziņojumā, kā arī turpmākajos priekšlikumos, sniegt informāciju par to darbu veidu un kvalitāti, kurus atraduši darba tirgū reintegrētie cilvēki, un par vidēja termiņa un ilgtermiņa tendencēm attiecībā uz reintegrācijas rādītājiem, kas sasniegti ar EGF intervencēm; prasa saistībā ar Fonda labumguvēju nodarbinātības un profesionālās pārkvalificēšanās ziņā veikto EGF darbības izvērtēšanu sniegt precīzākus rādītājus par nozarēm, kurās darba ņēmēji varētu atrast darbu, un par to, vai piedāvātā apmācība ir piemērota ekonomiskajai situācijai un darba tirgus vajadzībām reģionos, kuros darbinieki atlaisti; līdz ar to aicina Komisiju, kad tā nosaka, kuri pasākumi ir jāatbalsta no EGF, apsvērt turpmākās darba tirgus perspektīvas, jo īpaši uz nākotni orientētajās nozarēs, un apzināt, kuras prasmes patiešām ir vajadzīgas, kā arī turpmākajos ziņojumos un novērtējumos sniegt sīku analīzi par šīs prasības izpildi; prasa rūpīgi izvērtēt, ko tieši sagaida dalībvalstis, kas iesniedz pieteikumu EGF atbalstam, kādi ir cēloņi tam, ka dalībvalstis pieteikumu neiesniedz, lai gan pastāv vajadzība pēc Fonda atbalsta, un kādas ir iespējas pielāgot atbilstības sliekšņus;

4.  atzīmē, cik svarīgi ir, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un reģionālajām iestādēm, sagatavot darba ņēmējiem paredzētu individualizēto pakalpojumu kopumu;

5.  tāpēc uzskata, ka līdzekļu novirzīšana ieguldījumiem, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību, izglītību, prasmes, darba ņēmēju ģeogrāfisko mobilitāti un uzlabo darba tirgus apstākļus, ir ārkārtīgi būtiska, lai turpinātu konsolidēt pasākumus krīzes seku pārvarēšanai; šajā kontekstā atzinīgi vērtē to, ka pētniecība un inovācija ir joma, kurai pašreizējā plānošanas periodā ir piešķirti vislielākie Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi;

6.  uzsver, ka ir jāpalielina EGF izmantojums, veicinot pieprasījumu no dalībvalstīm, kā rezultātā būs jāpalielina Fonda finansējums un ES līdzfinansējums, un aicina Komisiju apsvērt iespēju palielināt no EGF sniegtā atbalsta maksimālo apmēru, lai tas no 60 % pieaugtu līdz 85 % reģionos, kuros kopējais bezdarba līmenis ir ievērojami augstāks par vidējo rādītāju valstī; pauž nožēlu, ka Komisija savos EGF novērtējumos nav sniegusi labumguvēju reģionālu analīzi, kas varētu atspoguļot EGF izmantojumu reģionos, kuros atbalstāmajā nozarē jau ir ievērojams bezdarba līmenis vai augsts strukturālais bezdarbs; tāpat arī mudina dalībvalstis procesā, kurā notiek pieteikšanās uz finansējumu, piešķirt lielāku lomu reģioniem;

7.  atgādina, ka ESI fondi būtiski ir veicinājuši krīzes ekonomisko un sociālo seku novēršanu, mazinājuši globalizācijas nelabvēlīgās sekas un sekmējuši ilgtspējīgas nodarbinātības un izaugsmes mērķu sasniegšanu; uzsver, ka priekšroka būtu jādod integrētām pieejām, kuru pamatā ir vairākfondu plānošana, lai darba ņēmēju atlaišanas un bezdarba problēmu risinātu ilgtspējīgā veidā, efektīvi piešķirot līdzekļus un panākot ciešāku koordināciju un sinerģiju, jo īpaši starp ESF un ERAF; ir pārliecināts, ka integrēta vairākfondu plānošanas stratēģija mazinātu relokalizācijas risku un radītu labvēlīgus apstākļus tam, lai Eiropas Savienībā atsāktos rūpnieciskā ražošana;

8.  uzskata, ka efektīva līdzekļu piešķiršana nozīmē subsidiaritātes principa ievērošanu un nevis tāda atbalsta dublēšanu, ko labāk spētu sniegt dalībvalstis; šajā ziņā aicina Komisiju nodrošināt, lai tiešie naudas maksājumi no EGF nedz aizstātu, nedz papildinātu dalībvalstu bezdarbnieku pabalstus, un aicina padziļināti apsvērt Eiropas Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma Nr. 7 (2013) 2. ieteikumu;

9.  aicina Komisiju nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejami visi ar EGF lietām saistītie dokumenti, lai panāktu lēmumu pieņemšanas un visa finansēšanas procesa lielāku pārredzamību;

10.  atzīmē, ka inovācija un resursefektivitāte ir priekšnoteikums rūpniecības atdzimšanai un ekonomikas dažādošanai, kas savukārt ir būtisks instruments, ar ko stāties pretī strukturālajām izmaiņām reģionos un nozarēs, kuras visvairāk cietušas no globalizācijas vai ekonomiskās un finanšu krīzes, un šajā kontekstā atgādina par lomu, kāda ir lietpratīgas specializācijas stratēģijām;

11.  tomēr ir nobažījies par to, ka, no vienas puses, inovācija reģionos notiek lēni un rezultāti ir ļoti atšķirīgi un, no otras puses, dalībvalstīs ir konstatētas nepilnības saistībā ar lietpratīgas specializācijas stratēģiju īstenošanu; šajā ziņā atzīmē Komisijas iniciatīvas, tādas kā tematiskās lietpratīgas specializācijas platformas un Eiropas stratēģisko kopu partnerības lietpratīgai specializācijai, un prasa Komisijai regulāri informēt Parlamentu par šo iniciatīvu īstenošanu;

12.  pauž nožēlu, ka vidējais pašnodarbinātības rādītājs visos gadījumos, kad saņemts atbalsts no EGF, ir tikai 5 % no kopējā reintegrācijas darbā rādītāja; šajā ziņā atgādina, ka ESI fondu atbalsts ir jāizmanto un jāplāno tā, lai pašnodarbinātības, uzņēmējdarbības un uzņēmumu izveides iespējas tiktu uztvertas aizvien labvēlīgāk, galveno uzmanību pievēršot jaunu pakalpojumu radīšanai, jo īpaši laiku apvidos, ņemot vērā, ka pašlaik šajā ziņā šie apvidi atpaliek no pilsētām;

13.  atzīmē — lai pieteiktos pašreizējam EGF finansējumam, no viena uzņēmuma ir jābūt atlaistiem 500 darbiniekiem, taču mazākām dalībvalstīm ir grūtāk nekā lielākajām sasniegt šo robežrādītāju, un tāpēc pašreizējam minimālajam slieksnim būtu jāatbilst valsts nodarbinātības rādītājiem un nevis jābūt ierobežotam līdz kvotai;

14.  atzīmē, ka atsevišķās EGF lietās faktisko labumguvēju skaits ir pārāk mazs salīdzinājumā ar kopējo atbalsttiesīgo labumguvēju skaitu, kā rezultātā ieguldīto līdzekļu pozitīva ietekme vietējā vai reģionālā mērogā nav optimāla;

15.  lai palielinātu EGF intervenču efektivitāti un palīdzētu atlaistos darbiniekus strauji reintegrēt darba tirgū, aicina ES iestādes, kā arī valsts un reģionālās/vietējās iestādes vienkāršot un paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu, lai EGF maksājumi laikus tiktu izmaksāti labumguvējiem, jo vidējais EGF pieteikumu apstiprināšanas periods, kas ir 303 dienas — t. i., aptuveni 10 mēneši — steidzami ir jāsaīsina, lai panāktu pēc iespējas lielāku vēlamo ietekmi; uzsver, ka šajā ziņā noteikti ir jānostiprina dalībvalstu veiktspēja, lai pieteikumus varētu apstrādāt straujāk un efektīvāk;

16.  atzinīgi vērtē uzņēmējdarbību veicinošus pasākumus, ko īsteno kā dotācijas jaunuzņēmumiem, uzņēmējdarbības stimulus un pakalpojumus jauniem uzņēmējiem; uzskata, ka šādi pasākumi būs lietderīgāki tad, ja tos attiecīgajiem dalībniekiem piedāvās kombinētā veidā;

17.  atzīmē, ka EGF ir bijis sekmīgs attiecībā uz labumguvējiem, kuri jaunāki par 25 gadiem; norāda uz EGF neveiksmi attiecībā uz labumguvējiem, kuri vecāki par 55 gadiem; prasa uzlabot metodes, ko EGF ietvaros piemēro vecākiem labumguvējiem, un mudina izmantot EGF, lai jauniešus reintegrētu darba tirgū;

18.  pauž nožēlu, ka atsevišķās EGF lietās Regulas (ES) Nr. 1309/2013 7. panta 4. punktā minētās darbības — sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumi — paņem salīdzinoši lielu daļu no kopējām izmaksām, kā rezultātā ES ieguldījumus tērē administratīvām procedūrām, nevis tos piešķir lielākam labumguvēju skaitam;

19.  konstatē, ka vairākos īstenoto EGF pasākumu gadījumos Regulas (ES) Nr. 1309/2013 4. panta 1. un 2. punktā minētos intervences kritērijus varētu uzskatīt par pārāk elastīgiem, kā rezultātā vietējā un reģionālā mērogā tiek kompromitēti finansēšanas instrumenta skaidrie mērķi;

20.  iesaka Komisijai un dalībvalstīm vākt statistiku par iespējamiem darba zaudēšanas gadījumiem vīriešu un sieviešu vidū, lai apzinātu vislabāko finansējuma izlietošanas veidu;

21.  aicina Komisiju pārskatīt finansētās darbības, paturot prātā vajadzību nodrošināt, lai visneaizsargātākie labumguvēji netiktu atstāti bez līdzekļiem un lai līdzekļi tiktu izmantoti visefektīvākajā veidā;

22.  iesaka Komisijai atbalstīt dalībvalstis inovatīvu pasākumu un programmu izstrādē, kas palīdzēs dalībvalstīm labāk izmantot EGF atbalstu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

19.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Bill Etheridge, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Julia Reid, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Salvatore Cicu, Viorica Dăncilă, Andor Deli, Ivana Maletić, Maurice Ponga, Davor Škrlec


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (25.4.2016)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbībām, ietekmi un pievienoto vērtību laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gadam

(2015/2284(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Vilija Blinkevičiūtė

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) darbībā būtu jānodrošina un jāveicina dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principi, kas ir daļa no Savienības pamatvērtībām un iestrādāti stratēģijā “Eiropa 2020”;

B.  tā kā sievietēm ir augstāki atkārtotas nodarbinātības rādītāji nekā vīriešiem, tomēr sieviešu atkārtotajai nodarbinātībai lielākoties ir nepastāvīgs un nestabils raksturs, jo viņām paralēli darba meklējumiem un/vai dalībai pārkvalificēšanās kursos ir jārūpējas par citiem ģimenes locekļiem un trūkst finansiāli pieejamu un kvalitatīvu bērnu un slimnieku aprūpes iestāžu;

C.  tā kā krīze un taupības pasākumi nesamērīgi skar sievietes,

1.  konstatē zināmas atšķirības Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļu saņēmēju dzimumu profilā, saskaņā ar kuru vidēji 33 % no līdzekļu saņēmējiem ir sievietes un 67 % — vīrieši, atkarībā no nozares un tā, vai šajā nozarē pārsvarā darbojas vīrieši vai sievietes(1);

2.  aicina Komisiju ņemt vērā sieviešu īpašo situāciju un iespēju robežās nodrošināt, ka EGF palīdzība tiek līdzvērtīgi sniegta kā sievietēm, tā vīriešiem;

3.  aicina Komisiju un Padomi apsvērt iespēju pašreizējā EGF regulā saglabāt noteikumus par pabalstu aprūpētājiem, lai sniegtu lielāku atbalstu sievietēm ar aprūpes pienākumiem(2); norāda, ka šie pasākumi nedrīkst aizstāt dalībvalstu saistības; uzsver, ka dalībvalstīm un darba devējiem ir jāizstrādā elastīgi darba un apmācības nosacījumi, kas ļautu sadalīt aprūpes un vecāku pienākumus starp abu dzimumu pārstāvjiem;

4.  aicina Komisiju ievākt datus par to, cik liela daļa EGF atbalsta ir piešķirta kā pabalsts aprūpētājiem, kas paredzēts spēkā esošās EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un kā tas ietekmē to saņēmušo sieviešu atkārtotas nodarbinātības rādītājus;

5.  aicina dalībvalstis īstenot atkārtotas nodarbinātības pasākumus vietējās kopienās, kurās ir notikušas vērienīgas atlaišanas, lai šiem cilvēkiem nebūtu jāaizbrauc un jāpamet ģimene un/vai bērni; šajā sakarībā norāda, ka tas ir īpaši svarīgi atlaistajām sievietēm, kurām var nebūt tik liela ģeogrāfiskā elastība ģimenes aprūpes pienākumu dēļ;

6.  konstatē, ka vidējais pašnodarbinātības rādītājs visos EGF pieteikumos ir 5 %, un aicina Komisiju kā daļu no EGF darbībām paredzēt pasākumus ar mērķi veicināt un sekmēt uzņēmējdarbību un jo īpaši sekmēt sieviešu uzņēmējdarbību un sociālo uzņēmējdarbību; uzsver, ka šajā sakarībā ir svarīga izglītība uzņēmējdarbības jomā un mūžizglītība un jo īpaši darbaudzināšana un vienādranga tīkli; atkārtoti norāda uz sociālās uzņēmējdarbības, kooperatīvu, pašpalīdzības fondu un alternatīvu uzņēmējdarbības modeļu potenciālu attiecībā uz sieviešu iespēju sekmēšanu un sociālās iekļautības veicināšanu; atgādina, ka EGF ir jāpiešķir prioritāte programmām, kas palīdz sievietēm un meitenēm pievērsties tādām tradicionāli vīriešu dominētajām jomām kā IKT, zinātne, matemātika, inženierzinātnes un tehnoloģija (STEM), un ka sinerģijai starp STEM nozarēm un mākslu un radošajām nozarēm (STEAM) ir liels potenciāls attiecībā uz inovāciju un lielāku sieviešu pārstāvību; aicina dalībvalstis, Komisiju un darba devējus pievērst uzmanību sieviešu un meiteņu, jo īpaši apmācībā neiesaistītu jauniešu, iekļaušanai EGF STEM un STEAM programmās;

7.  uzsver, ka EGF palīdzība ir sniegusi pozitīvu ieguldījumu, lai varētu risināt ievērojamas sociālās un darba tirgus problēmas, palielināt sociālo kohēziju un ļaut cilvēkiem atgriezties darba tirgū un tādējādi papildināt ģimenes budžetu vai aktīvi meklēt darbu un izvairīties no tā sauktajām bezdarba lamatām, kas ir nevēlama parādība; turklāt norāda, ka atkārtota nodarbinātība novērš darbaspēka aizplūšanu un piespiedu mobilitāti; uzsver, ka EGF palīdzībai būtu jāveicina arī ilgtspējīgu un pienācīgu darbvietu izveide; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunām sievietēm;

8.  pauž nožēlu, ka EGF īstenošanas gadījumu novērtēšanā dalībvalstu līmenī nav pieejami pēc dzimuma iedalīti dati, un tādēļ aicina dalībvalstis vākt datus, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu;

9.  aicina Komisiju uzraudzīt un novērtēt EGF budžetu, lai varētu izvērtēt ilgtermiņa ietekmi uz EGF līdzekļu saņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz dzimumu profilu;

10.  aicina reģionālās un vietējās kompetentās iestādes, sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas koordinēt pasākumus starp darba tirgus dalībniekiem, lai turpmāko atlaišanu gadījumā nodrošinātu labāku piekļuvi EFG finansiālajai palīdzībai; turklāt aicina sociālos partnerus vairāk piedalīties Fonda uzraudzības un novērtēšanas darbībās un jo īpaši iedrošināt ieinteresēto sieviešu pārstāves, lai nodrošinātu lielāku uzmanību dzimumu līdztiesības aspektiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

19.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Catherine Bearder, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Elisabeth Köstinger, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Angelika Mlinar, Maria Noichl, Marijana Petir, Pina Picierno, João Pimenta Lopes, Terry Reintke, Jordi Sebastià, Michaela Šojdrová, Ernest Urtasun, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa Estaràs Ferragut, Kostadinka Kuneva, Constance Le Grip, Evelyn Regner, Marc Tarabella

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Julia Reid, Marco Zanni

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) ex post novērtējums — galīgais ziņojums, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts, Eiropas Komisija, 2015. gada augusts.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.).


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.6.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Danuta Jazłowiecka, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Javi López, Morten Løkkegaard, Thomas Mann, Dominique Martin, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Romana Tomc, Yana Toom, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Georges Bach, Lynn Boylan, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Joachim Schuster, Csaba Sógor, Neoklis Sylikiotis, Flavio Zanonato, Gabriele Zimmer

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Tang


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

48

+

PPE Group

 

S&D Group

ECR Group

ALDE Group

GUE/NGL Group

Verts/ALE Group

EFDD Group

ENF Group

NI

Georges Bach, David Casa, Danuta Jazłowiecka, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Ádám Kósa, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Csaba Sógor, Romana Tomc

Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Elena Gentile, Jan Keller, Javi López, Edouard Martin, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Joachim Schuster, Paul Tang, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato

Arne Gericke, Czesław Hoc

Enrique Calvet Chambon, Martina Dlabajová, Marian Harkin, Morten Løkkegaard, Yana Toom, Renate Weber

Lynn Boylan, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis, Gabriele Zimmer

Terry Reintke, Tatjana Ždanoka

Laura Agea, Daniela Aiuto, Tiziana Beghin

Mara Bizzotto, Dominique Martin

Lampros Fountoulis

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika