ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību

19.7.2016 - (COM(2015)0583 – C8-0375/2015 – 2015/0268(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Petr Ježek

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību

(COM(2015)0583 – C8-0375/2015 – 2015/0268(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0583),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0375/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 16. marta atzinumu[1],

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 17. marta atzinumu[2],

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0238/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI^[3]*

attiecībā uz Komisijas priekšlikumu

---------------------------------------------------------

2015/0268 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[5], kas sniegts pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Šī regula ir būtisks solis ceļā uz kapitāla tirgu savienības izveidi, kā izklāstīts Komisijas 2015. gada 30. septembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”. Kapitāla tirgu savienības mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem izmantot daudzveidīgākus kapitāla avotus no jebkuras vietas Eiropas Savienībā (turpmāk “Savienība”), palielināt tirgu darbības efektivitāti un piedāvāt ieguldītājiem un noguldītājiem papildu iespējas ieguldīt savu naudu, lai sekmētu izaugsmi un radītu darbvietas.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/71/EK[6] ir izklāstīti saskaņoti principi un noteikumi prospektam, kas jāsagatavo, jāapstiprina un jāpublicē, vērtspapīrus publiski piedāvājot vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū. Ņemot vērā izmaiņas likumdošanā un tirgū kopš tās stāšanās spēkā, minētā direktīva būtu jāaizstāj.

(3)  Informācijas atklāšana gadījumos, kad vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, ir būtiska, lai aizsargātu ieguldītājus, likvidējot informācijas neatbilstības starp tiem un emitentiem. Šādas atklāšanas saskaņošana ļauj izveidot pārrobežu pases mehānismu, kas veicina iekšējā tirgus efektīvu darbību attiecībā uz plašu vērtspapīru klāstu.

(4)  Atšķirīgas pieejas sadrumstalotu iekšējo tirgu, jo emitentiem, piedāvātājiem un personām, kas lūdz piekļuvi, dažādās dalībvalstīs būtu jāievēro dažādi noteikumi un vienā dalībvalstī apstiprinātus prospektus nebūtu iespējams izmantot citās dalībvalstīs. Bez saskaņota regulējuma, kas Savienībā nodrošinātu vienveidīgu informācijas atklāšanu un pases darbību, pastāv iespēja, ka atšķirības dalībvalstu tiesību aktos radītu šķēršļus iekšējā vērtspapīru tirgus vienmērīgai darbībai. Tādēļ, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību un uzlabotu tā darbības apstākļus, jo īpaši attiecībā uz kapitāla tirgiem, un patērētājiem un ieguldītājiem garantētu augstu aizsardzības līmeni, ir lietderīgi Savienības līmenī prospektiem izveidot tiesisko regulējumu.

(5)  Ir lietderīgi un nepieciešams attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem, kad vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai ir atļauja veikt to tirdzniecību regulētā tirgū, izmantot tiesību aktu regulas veidā, lai nodrošinātu, ka tie noteikumi, kuri tiešā veidā uzliek pienākumus personām, kas iesaistītas vērtspapīru publiskā piedāvāšanā un vērtspapīru pielaidē tirdzniecībai regulētā tirgu, tiek piemēroti vienādi visā Savienībā. Tā kā prospektu noteikumu tiesiskais regulējums obligāti ietver pasākumus, kuri konkrēti precizē prasības attiecībā uz visiem dažādajiem aspektiem, kas piemīt prospektiem, pat nelielas atšķirības izmantotajā pieejā attiecībā uz vienu no šiem aspektiem var radīt būtiskus šķēršļus vērtspapīru pārrobežu piedāvājumiem, iekļaušanai vairākos sarakstos regulētos tirgos un ES patērētāju aizsardzības noteikumiem. Tādēļ, izmantojot regulu, ko var piemērot tiešā veidā bez valstu tiesību aktu izveides, būtu jāsamazina iespēja, ka valsts līmenī tiek izmantoti atšķirīgi pasākumi, un būtu jānodrošina konsekventa pieeja, lielāka juridiskā noteiktība un jānovērš būtisku šķēršļu rašanās pārrobežu piedāvājumiem un iekļaušanai vairākos sarakstos. Regulas izmantošana arī Savienībā vairos uzticību tirgu pārredzamībai un mazinās regulējuma sarežģītību, kā arī meklēšanas un atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/73/ES[7] novērtēšanā tika atklāts, ka ar minēto direktīvu ieviestās konkrētās izmaiņas nav sasniegušas to sākotnējos mērķus un prospekta režīmam Savienībā ir nepieciešami turpmāki grozījumi, lai vienkāršotu un uzlabotu tā piemērošanu, palielinātu tā efektivitāti un pastiprinātu Savienības starptautisko konkurētspēju, tādējādi palīdzot samazināt administratīvos slogus.

(7)  Šīs regulas mērķis ir nodrošināt ieguldītāju aizsardzību un tirgus efektivitāti, vienlaikus uzlabojot vienoto kapitāla tirgu. Informācijas sniegšana, kas atbilstīgi emitenta un vērtspapīru īpašībām ir nepieciešama, lai ieguldītāji varētu pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumu, kopā ar uzņēmējdarbības noteikumiem nodrošina ieguldītāju aizsardzību. Turklāt tāda informācija ir efektīvs līdzeklis, lai vairotu vērtspapīru uzticamību, un līdz ar to sekmētu vērtspapīru tirgu pienācīgu darbību un attīstību. Pienācīgs veids tādas informācijas publiskošanai ir prospekta publicēšana.

(8)  Šajā regulā norādītās informācijas atklāšanas prasības neattur dalībvalsti vai kompetento iestādi, vai biržu ar tās noteikumu kopumu piemērot citas konkrētas prasības saistībā ar vērtspapīru pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū (jo īpaši attiecībā uz korporatīvo pārvaldību). Tādas prasības nedrīkst tieši vai netieši ierobežot kompetentās iestādes apstiprināta prospekta sagatavošanu, tajā ietverto informāciju un tā izplatīšanu.

(9)  Šo regulu nevajadzētu piemērot tādiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kurus izsniegusi dalībvalsts vai kāda no dalībvalsts reģionālajām vai vietējām iestādēm, starptautiska sabiedriskā organizācija, kurā piedalās viena vai vairākas dalībvalstis, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalstu centrālās bankas, un tādējādi šai regulai nevajadzētu tos ietekmēt.

(10)  Lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, prospekta prasības darbības jomā būtu jāietver gan pašu kapitāla vērtspapīri, gan tādi vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, kuri tiek publiski piedāvāti vai ir saņemta atļauja to tirdzniecībai regulētos tirgos. Daži no vērtspapīriem, uz kuriem attiecas šī regula, ļauj to turētājam iegādāties pārvedamus vērtspapīrus vai saņemt naudas summu, norēķinoties skaidrā naudā ar atsauci uz citiem instrumentiem, jo īpaši pārvedamiem vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīguma likmēm, precēm vai citiem indeksiem vai pasākumiem. Šī regula jo īpaši attiecas uz garantijām, segtām garantijām, sertifikātiem, depozitāriem sertifikātiem un konvertējamiem vērtspapīriem, piemēram, vērtspapīriem, kas konvertējami pēc ieguldītāja izvēles.

(11)  Lai nodrošinātu prospektu apstiprināšanu un pases piešķiršanu tiem, kā arī pārraudzītu atbilstību šai regulai, jo īpaši attiecībā uz reklamēšanas darbībām, katram prospektam jānorāda konkrēta kompetentā iestāde. Tādējādi šajā regulā būtu skaidri jānosaka, kura izcelsmes dalībvalsts ir visatbilstošākā, lai apstiprinātu prospektu.

(12)  Attiecībā uz vērtspapīru publiskiem piedāvājumiem, kuru kopējā samaksa Savienībā nepārsniedz EUR 1 000 000, prospekta izstrādes izmaksas saskaņā ar šo regulu, visticamāk, nebūs samērīgas ar paredzēto piedāvājuma peļņu. Tādēļ ir lietderīgi attiecībā uz tik neliela apjoma piedāvājumiem nepiemērot prasību par prospekta sagatavošanu saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstīm nevajadzētu paplašināt šajā regulā paredzēto prasību par prospekta sagatavošanu tiem vērtspapīru piedāvājumiem, kuru kopējā samaksa ir zemāka nekā minētā robežvērtība. Turklāt dalībvalstīm būtu jāatturas no citu tādu informācijas atklāšanas prasību piemērošanas valsts līmenī, kuras varētu radīt nesamērīgu vai nevajadzīgu slogu saistībā ar tādiem piedāvājumiem un līdz ar to pastiprinātu iekšējā tirgus sadrumstalotību. Ja dalībvalstis valsts līmenī ievieš šādas informācijas atklāšanas prasības, tām par piemērojamajiem noteikumiem būtu jāinformē Komisija un EVTI.

(12a)  Komisijai būtu jāanalizē šādas valsts līmenī noteiktas informācijas atklāšanas prasības un analīzes rezultāti būtu jāiekļauj ar kolektīvo finansēšanu saistītajā darbā, ņemot vērā nepieciešamību novērst iekšējā tirgus sadrumstalotību. Ir svarīgi, lai regulatīvā vide Savienības līmenī uzņēmumiem nodrošinātu pietiekami daudz iespēju piesaistīt kapitālu. Tādēļ, lai nodrošinātu atbilstību kapitāla tirgu savienībai un lai veicinātu ieguldījumus, Komisijai būtu jāierosina regulējuma iniciatīva, lai reglamentētu un saskaņotu kolektīvās finansēšanas praksi Savienībā.

(13)  Turklāt, ņemot vērā Savienībā pastāvošo finanšu tirgu atšķirīgos apjomus, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm izlemt par tādu vērtspapīru publisko piedāvājumu atbrīvošanu no šajā regulā paredzētā prospekta sagatavošanas pienākuma, kuri nepārsniedz EUR 5 000 000. Konkrēti, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savos valsts tiesību aktos noteikt robežvērtību no EUR 1 000 000 līdz EUR 5 000 000, kas norādīta kā piedāvājuma kopējā samaksa Savienībā 12 mēnešu periodā, sākot no kuras būtu jāpiemēro minētais atbrīvojums, ņemot vērā vietējo ieguldītāju aizsardzības līmeni, ko tās uzskata par pienācīgu. Dalībvalstīm vajadzētu informēt Komisiju un EVTI par izvēlēto robežvērtību. Vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, kam piemēro šādu atbrīvojumu, nebūtu jāgūst labums no šajā regulā paredzētā pases piešķiršanas režīma. Turklāt šādos piedāvājumos būtu skaidri jānorāda, ka tas nav pārrobežu publiskais piedāvājums, un tos nevajadzētu aktīvi piedāvāt citu dalībvalstu ieguldītājiem.

(13a)  Ja dalībvalsts nolemj piemērot atbrīvojumu vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, kuru kopējā samaksa nepārsniedz EUR 5 000 000, nekam šajā regulā nebūtu jāliedz šai dalībvalstij ieviest valsts līmeņa noteikumus, kas ļauj daudzpusējām tirdzniecības sistēmām noteikt saturu pielaides dokumentam, kas emitentam ir jāiesniedz, lai saņemtu sākotnējo pielaidi tirgot savus vērtspapīrus. Šādā gadījumā būtu atbilstīgi, ka šīs daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieks nosaka, kā ir jāpārbauda tirdzniecības atļaujas dokuments, kuram varētu arī nebūt vajadzīgs kompetentās iestādes vai arī daudzpusējas tirdzniecības sistēmas izsniegts oficiāls apstiprinājums.

(14)  Ja vērtspapīru piedāvājums ir adresēts vienīgi ierobežotam ieguldītāju lokam, kuri nav kvalificēti ieguldītāji vai citi ieguldītāji, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 345/2013 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, prospekta sagatavošana rada nesamērīgu slogu, ņemot vērā to personu nelielo skaitu, kurām tiek izteikts piedāvājums, līdz ar to prospektu nevajadzētu pieprasīt. Tam būtu jāattiecas, piemēram, uz uzņēmuma vadītāju radiniekiem vai paziņām adresētu piedāvājumu.

(15)  Direktoru un darbinieku mudināšana turēt sava uzņēmuma vērtspapīrus var pozitīvi ietekmēt uzņēmuma pārvaldību un palīdzēt radīt ilgtermiņa vērtību, sekmējot darbinieku uzticību un līdzdalības sajūtu, saskaņojot attiecīgās akcionāru un darbinieku intereses un sniedzot darbiniekiem iespējas veikt ieguldījumu. Darbinieku iesaistīšanās savā uzņēmumā kā līdzīpašniekiem ir īpaši svarīga mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU), kuros katram darbiniekam var būt svarīga loma uzņēmuma panākumu nodrošināšanā. Tādēļ prasību par prospekta sagatavošanu nevajadzētu piemērot tiem piedāvājumiem, kuri sniegti saskaņā ar darbiniekiem piešķirto vērtspapīru shēmu Savienībā, ja vien dokuments ir publiskots un tajā ietverta informācija par vērtspapīru skaitu un veidu un norādīti piedāvājuma iemesli un informācija par to, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību. Lai visiem direktoriem un darbiniekiem nodrošinātu vienādu piekļuvi darbiniekiem piešķirto vērtspapīru shēmām neatkarīgi no tā, vai viņu darba devējs veic uzņēmējdarbību Savienībā vai ārpus tās, vairs nevajadzētu pieņemt līdzvērtības lēmumu par trešo valstu tirgiem, ja vien iepriekš minētais dokuments tiek publiskots. Tādējādi visi darbiniekiem piešķirto vērtspapīru shēmu dalībnieki gūs labumu no vienādas attieksmes un informācijas.

(16)  Peļņu mazinošas akciju vai vērtspapīru emisijas, kas sniedz piekļuvi akcijām, bieži vien norāda uz darījumiem, kuriem ir būtiska ietekme uz emitenta kapitāla struktūru, perspektīvu un finansiālo stāvokli, par ko prospektā nepieciešams iekļaut informāciju. Savukārt, ja emitenta akcijas jau ir pielaistas tirdzniecībai regulētā tirgū, prospekts nebūtu vajadzīgs nevienai turpmākai tādu pašu akciju pielaidei tajā pašā regulētajā tirgū, tostarp gadījumos, kad tādas akcijas radušās citu vērtspapīru konvertēšanas vai maiņas, vai citu vērtspapīru piešķirto tiesību izpildes rezultātā, ja pielaistās jaunās akcijas veido ierobežotu daļu attiecībā uz tās pašas kategorijas akcijām, kuras jau emitētas tajā pašā regulētajā tirgū, ja vien tāda pielaide nav apvienota ar publisku piedāvājumu, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Tas pats princips būtu vispārīgāk jāpiemēro vērtspapīriem, kurus var aizvietot ar tādiem vērtspapīriem, kas jau ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū.

(17)  Piemērojot “publiska vērtspapīru piedāvājuma” definīciju, izšķirošam kritērijam vajadzētu būt ieguldītāja spējai pieņemt individuālu lēmumu par vērtspapīru pirkšanu vai parakstīšanos uz tiem. Tādēļ, ja vērtspapīri tiek piedāvāti, saņēmējam nesniedzot individuālas izvēles iespēju, ieskaitot visus vērtspapīru piešķīrumus gadījumos, kad nav tiesību piešķīrumu noraidīt, tādiem darījumiem nebūtu jāietilpst šajā regulā paredzētajā “publiska vērtspapīru piedāvājuma” definīcijā.

(18)  Emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kas lūdz atļaujai tirdzniecībai regulētā tādu vērtspapīru tirgū, kuriem nepiemēro pienākumu publicēt prospektu, vajadzētu būt tiesībām brīvprātīgi sagatavot pilnu prospektu vai attiecīgā gadījumā — ES izaugsmes prospektu atbilstīgi šai regulai. Tādēļ tiem vajadzētu būt iespējai izmantot vienotās pases sniegtās priekšrocības, ja viņi brīvprātīgi izvēlas ievērot šo regulu.

(19)  Prospektam nepieciešamās informācijas atklāšanu nevajadzētu pieprasīt piedāvājumiem, kuri paredzēti tikai kvalificētiem ieguldītājiem. Savukārt par jebkuru publisku tālākpārdošanu vai publisku tirgošanu, izmantojot pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, jāpublicē prospekts.

(20)  Derīgs prospekts, ko sagatavojis emitents vai par prospekta sagatavošanu atbildīgā persona un kas ir publiski pieejams brīdī, kad vērtspapīri tiek galīgi izvietoti ar finanšu starpnieku palīdzību vai jebkurā vērtspapīru tālākā pārdošanā, sniedz pietiekamu informāciju ieguldītājiem, lai tie varētu pieņemt apzinātus ieguldījumu lēmumus. Tādēļ finanšu starpniekiem, kuri izvieto vai pēc tam tālāk pārdod vērtspapīrus, būtu jāpiešķir tiesības balstīties uz emitenta vai par prospekta sagatavošanu atbildīgās personas publicēto sākotnējo prospektu, ja vien tas ir derīgs un pienācīgi papildināts un emitents vai par prospekta sagatavošanu atbildīgā persona piekrīt tā izmantošanai. Emitentam vai par prospekta sagatavošanu atbildīgajai personai būtu jāļauj pievienot nosacījumus savai piekrišanai. Piekrišana izmantot prospektu, tostarp jebkādi tam pievienotie nosacījumi, būtu jānorāda rakstiskā nolīgumā, kas attiecīgajām pusēm ļauj novērtēt vērtspapīru tālākas pārdošanas vai galīgas izvietošanas atbilstību nolīgumam. Gadījumā, ja ir sniegta piekrišana prospekta izmantošanai, emitentam vai par sākotnējā prospekta sagatavošanu atbildīgajai personai vajadzētu būt atbildīgai par tajā norādīto informāciju un pamatprospekta gadījumā — par galīgo nosacījumu nodrošināšanu un iesniegšanu, un nebūtu jāpieprasa sagatavot vēl vienu prospektu. Tomēr gadījumā, kad emitents vai par šāda sākotnējā prospekta sagatavošanu atbildīgā persona nepiekrīt tā izmantošanai, finanšu starpniekam būtu jāpublicē jauns prospekts. Tādā gadījumā finanšu starpniekam vajadzētu būt atbildīgam par prospektā norādīto informāciju, tostarp par visu ar norādi iekļauto informāciju, un pamatprospekta gadījumā — par galīgajiem nosacījumiem.

(21)  Saskaņotai prospektā ietvertajai informācijai būtu jānodrošina vienāda ieguldītāju aizsardzība Savienības līmenī. Lai ieguldītajiem ļautu pieņemt pamatotu ieguldījumu lēmumu, saskaņā ar šo regulu sagatavotā prospektā būtu jāiekļauj ar ieguldījumu saistīta būtiska un nepieciešama informācija, kas ieguldītājam būtu pamatoti nepieciešama, lai varētu pamatoti novērtēt emitenta un jebkura garantijas devēja aktīvus un saistības, finansiālo situāciju, peļņu un zaudējumus un izredzes, kā arī no vērtspapīriem izrietošās tiesības. Šāda informācija būtu jāsagatavo un jāsniedz viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā un jāpielāgo konkrētajam prospekta veidam, kas sagatavots saskaņā ar šo regulu, tostarp tiem prospektiem, kuros tiek ievērots vienkāršotais informācijas atklāšanas režīms par sekundārām emisijām un ES izaugsmes prospekta režīms. Prospektā nebūtu jāietver informācija, kas nav būtiska vai raksturīga attiecīgajam emitentam un vērtspapīriem, jo tādējādi netiktu sniegta tā informācija, kas ir svarīga ieguldītājiem, līdz ar to mazinot ieguldītāja aizsardzību. Tādēļ informācijai, ko iekļauj prospektā, vajadzētu būt pielāgotai, lai tā parādītu emitenta veidu un situāciju, vērtspapīru veidu, tā ieguldītāja veidu, kuram paredzēts piedāvājums, vai atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū, kā arī šādu ieguldītāju iespējamās zināšanas un informāciju, kas ir tiem pieejama, jo ir tikusi publicēta saskaņā ar citām juridiskām vai regulatīvām prasībām.

(22)  Prospekta kopsavilkumam vajadzētu būt noderīgam informācijas avotam ieguldītājiem, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem. Tam vajadzētu būt prospekta pastāvīgai daļai un būtu jākoncentrējas uz pamatinformācijas sniegšanu, kas ieguldītājiem nepieciešama, lai būtu iespējams izlemt par to, kurus vērtspapīru piedāvājumus un pielaides tirdzniecībai tie vēlas padziļināti izpētīt, pārbaudot prospektu kopumā, lai pieņemtu pamatotu ieguldījuma lēmumu. Iepriekš minētais nozīmē to, ka kopsavilkumā sniegtā informācija neatkārtojas prospekta pamattekstā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Tādai pamatinformācijai būtu jāparāda būtiskās īpašības un saistītie riski, kas piemīt emitentam, jebkuram galvotājam un vērtspapīriem, kuri tiek piedāvāti vai ir atļauts veikt tirdzniecību regulētā tirgū, tostarp unikālie identifikatori, piemēram, piedāvājumā iesaistīto dalībnieku juridiskās personas identifikators (LEI) un starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN). Tajā būtu jāietver arī piedāvājuma vispārīgie noteikumi. Konkrēti, riska faktoru izklāstam kopsavilkumā būtu jāsastāv no konkrētiem atlasītiem riskiem, kurus emitents uzskata par visbūtiskākajiem ieguldītājam, kad tas pieņem ieguldījuma lēmumu. Riska faktoru aprakstam kopsavilkumā būtu jāattiecas uz konkrēto piedāvājumu, un tas jāsagatavo vienīgi ieguldītāju interesēs, nevis lai sniegtu vispārīgas ziņas par ieguldījuma risku vai lai ierobežotu emitenta, piedāvātāja vai jebkādu personu, kas darbojas viņa vārdā, atbildību.

(22a)  Kopsavilkumā būtu jāiekļauj skaidrs brīdinājums, norādot riskus, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem, tādu vērtspapīru gadījumā, kurus emitējušas bankas, kurām veic iekšējo rekapitalizāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva)[8].

(23)  Prospekta kopsavilkumam vajadzētu būt īsam, vienkāršam, skaidram un ieguldītājiem viegli saprotamam. Tas būtu jāsagatavo skaidrā, vienkāršā valodā, sniedzot informāciju viegli pieejamā veidā. Tam nevajadzētu sastāvēt tikai no prospekta izvilkumiem vien. Ir lietderīgi kopsavilkumam noteikt maksimālo garumu, lai nodrošinātu, ka ieguldītāji netiek atturēti no tā lasīšanas, un mudinātu emitentus atlasīt to informāciju, kas ir svarīga ieguldītājiem. Izņēmuma gadījumos kompetentajai iestādei tomēr vajadzētu būt iespējai ļaut emitentam sagatavot garāku kopsavilkumu, kas nepārsniedz 10 drukātas A4 formāta lapas, ja tas ir nepieciešams emitenta uzņēmējdarbības sarežģītības, emisijas veida vai emitēto vērtspapīru veida dēļ un ja ieguldītājs varētu tikt maldināts, ja šī papildu informācija kopsavilkumā netiktu sniegta.

(24)  Lai prospekta kopsavilkumam nodrošinātu viendabīgu struktūru, būtu jāizveido vispārīgas iedaļas un apakšvirsraksti ar indikatīvu saturu, ko emitents aizpildītu ar īsiem, aprakstošiem skaidrojumiem un attiecīgā gadījumā arī ar skaitļiem. Ja emitenti sniedz informāciju godīgā un līdzsvarotā veidā, tiem būtu jāļauj pašiem izvēlēties to informāciju, kuru viņi uzskata par būtisku un nozīmīgu.

(25)  Prospekta kopsavilkums, cik vien iespējams, būtu jāveido pēc tā pamatinformācijas dokumenta parauga, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1286/2014[9]. Ja vērtspapīri ietilpst gan šīs regulas, gan Regulas (ES) Nr. 1286/2014 darbības jomā, būtu jāatļauj kopsavilkumā pilnībā atkārtoti izmantot pamatinformācijas dokumentā iekļauto informāciju, lai emitentiem līdz minimumam samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvo slogu. Tomēr prasību izstrādāt kopsavilkumu nevajadzētu atcelt gadījumā, kad ir nepieciešams pamatinformācijas dokuments, jo tajā nav iekļauta pamatinformācija par emitentu un attiecīgo vērtspapīru publisko piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai.

(26)  Civiltiesisko atbildību nevajadzētu piemērot nevienai personai, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu, tostarp arī tulkojumu, ja vien tas nav maldinošs, neprecīzs vai pretrunā ar attiecīgajām prospekta daļām. Kopsavilkumā par to būtu jāietver skaidrs brīdinājums.

(27)  Emitentiem, kuri atkārtoti piesaista finansējumu kapitāla tirgos, būtu jāpiedāvā konkrēti reģistrācijas dokumentu un prospektu formāti, kā arī konkrētas procedūras to iesniegšanai un apstiprināšanai, lai tiem nodrošinātu lielāku elastīgumu un ļautu izmantot tirgus sniegtās iespējas. Jebkurā gadījumā šiem formātiem un procedūrām vajadzētu būt fakultatīviem atbilstīgi emitentu lēmumam.

(28)  Attiecībā uz visiem tiem vērtspapīriem, kuri nav pašu kapitāla vērtspapīri, tostarp gadījumos, kad tie tiek pastāvīgi vai atkārtoti emitēti vai veido daļu no piedāvājuma programmas, emitentiem būtu jāļauj sagatavot prospektu pamatprospekta veidā. Pamatprospektā un tā galīgajos nosacījumos būtu jāietver tāda pati informācija kā prospektā.

(29)  Ir lietderīgi precizēt, ka pamatprospekta galīgajos nosacījumos būtu jāiekļauj tikai konkrētajai emisijai raksturīgo vērtspapīru apraksta informācija, ko iespējams noteikt tikai konkrētās emisijas brīdī. Šo informāciju var veidot, piemēram, vērtspapīriem piešķirtais starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs, emisijas cena, dzēšanas termiņš, kupons, izmantošanas datums, izmantošanas cena, izpirkšanas cena un citi nosacījumi, kuri nav bijuši zināmi pamatprospekta sagatavošanas brīdī. Ja pamatprospektā nav iekļauti galīgie nosacījumi, kompetentajai iestādei tie nav jāapstiprina, taču būtu tikai jāiesniedz ar to. Pārējā jaunā informācija, kas varētu ietekmēt vērtējumu par emitentu un vērtspapīriem, būtu jāiekļauj pamatprospekta papildinājumā. Nedz galīgos nosacījumus, nedz arī papildinājumu nevajadzētu izmantot, lai iekļautu tādu vērtspapīru veidu, kas pamatprospektā jau nav aprakstīts.

(30)  Saskaņā ar pamatprospektu emitentam kopsavilkums būtu jāsagatavo tikai par katru piedāvāto emisiju atsevišķi, lai samazinātu ieguldītāju administratīvos slogus un uzlabotu salasāmību. Tāds īpašs kopsavilkums būtu jāpievieno galīgajiem nosacījumiem un jāapstiprina kompetentajai iestādei tikai tad, ja galīgie nosacījumi ir iekļauti pamatprospektā vai tā papildinājumā.

(31)  Lai palielinātu pamatprospekta elastīgumu un rentabilitāti, emitentam būtu jāļauj sagatavot pamatprospektu kā atsevišķus dokumentus un izmantot vispārējo reģistrācijas dokumentu kā minētā pamatprospekta neatņemamu daļu, ja emitents ir biežs emitents.

(32)  Biežie emitenti būtu jāmudina sagatavot savus prospektus kā atsevišķus dokumentus, jo tādējādi ir iespējams samazināt to izmaksas attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu šai regulai un ļaut tiem ātri reaģēt uz tirgus sniegtajām iespējām. Tādējādi emitentiem, kuru vērtspapīri ir pielaisti tirdzniecībai regulētos tirgos vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, vajadzētu būt iespējai, bet ne pienākumam, katrā finanšu gadā sagatavot un publicēt vispārēju reģistrācijas dokumentu, kurā iekļauta juridiskā, uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības un akcionāru informācija un sniegts apraksts par emitentu attiecīgajā finanšu gadā. Līdz ar to emitentam būtu iespējams nodrošināt informācijas aktualitāti un sagatavot prospektu, kad tirgus apstākļi kļūst labvēlīgi piedāvājuma sniegšanai vai pielaides gūšanai, pievienojot vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu. Vispārējam reģistrācijas dokumentam vajadzētu būt daudzfunkcionālam, proti, tajā vajadzētu iekļaut tādu pašu informāciju neatkarīgi no tā, vai emitents to pēcāk izmanto, lai piedāvātu kapitālu, parādu vērtspapīrus vai atvasinātos instrumentus vai iegūtu pielaidi tirdzniecībai. Tam būtu jākalpo par avotu atsaucei uz emitentu, sniedzot ieguldītājiem un analītiķiem nepieciešamo minimālo informāciju, lai tie varētu pieņemt apzinātu vērtējumu par uzņēmuma uzņēmējdarbību, finansiālo stāvokli, peļņu un perspektīvām, pārvaldību un akcionāriem.

(33)  Emitentu, kurš ir iesniedzis vispārējo reģistrācijas dokumentu un saņēmis tā apstiprinājumu divus gadus pēc kārtas, var uzskatīt par kompetentajai iestādei labi zināmu. Tādēļ visus turpmākos vispārējos reģistrācijas dokumentus un jebkādus tajos izdarītos grozījumus būtu jāļauj iesniegt bez iepriekšēja apstiprinājuma un tie būtu jāpārskata, balstoties uz kompetentās iestādes ex post novērtējumu, ja minētā kompetentā iestāde to uzskata par nepieciešamu, izņemot gadījumus, kad šie grozījumi attiecas uz izlaidumu, būtisku kļūdu vai neprecizitāti, kas, visticamāk, maldinās sabiedrību attiecībā uz faktiem un apstākļiem, kuri ir svarīgi, lai emitents varētu veikt pamatotu novērtējumu. Katrai kompetentajai iestādei būtu jālemj par tādas pārskatīšanas biežumu, ņemot vērā, piemēram, tās vērtējumu par emitenta riskiem, iepriekš atspoguļotās informācijas kvalitāti vai laiku, kas pagājis kopš iesniegtā vispārējā reģistrācijas dokumenta pēdējās pārskatīšanas.

(34)  Emitentam būtu jāsniedz iespēja brīvprātīgi grozīt vispārējo reģistrācijas dokumentu, ja vien tas nav kļuvis par apstiprinātā prospekta neatņemamu daļu un, piemēram, ja emitenta organizācijā vai finanšu situācijā notikušas svarīgas izmaiņas, vai kompetentā iestāde ir pieprasījusi pārskatīšanu pēc tā iesniegšanas, ja nav tikuši ievēroti pilnīguma, saprotamības un konsekvences standarti. Tādi grozījumi būtu jāpublicē saskaņā ar tādiem pašiem režīmiem, kuri attiecas uz vispārējo reģistrācijas dokumentu. Konkrēti, kad kompetentā iestāde konstatē izlaidumu vai būtisku kļūdu, vai neatbilstību, emitentam būtu jāgroza savs vispārējais reģistrācijas dokuments un bez liekas kavēšanās šis grozījums jāpublisko. Tā kā netiek sniegts ne publisks piedāvājums, ne pielaide vērtspapīru tirdzniecībai, vispārējā reģistrācijas dokumenta grozīšanas procedūrai vajadzētu būt atšķirīgai no prospekta papildināšanas procedūras, kas būtu jāpiemēro tikai pēc prospekta apstiprināšanas.

(35)  Ja emitents sagatavo prospektu, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, būtu jāapstiprina visas prospekta sastāvdaļas, tostarp vispārējais reģistrācijas dokuments un attiecīgā gadījumā tā grozījumi, ja tie pirms tam bija iesniegti kompetentajā iestādē, bet nebija apstiprināti. Attiecībā uz biežu emitentu pirms vispārējā reģistrācijas dokumenta publicēšanas nebūtu jāapstiprina nekādi tajā izdarītie grozījumi, bet vajadzētu paredzēt iespēju, ka tos ex post veidā pārbauda kompetentā iestāde.

(36)  Lai paātrinātu prospekta sagatavošanas procesu un sekmētu piekļuvi kapitāla tirgiem rentablā veidā, biežiem emitentiem, kuri izstrādā vispārējo reģistrācijas dokumentu, būtu jāpiešķir priekšrocība izmantot paātrinātu apstiprināšanas procesu, jo prospekta galvenā sastāvdaļa jau ir tikusi apstiprināta vai ir jau pieejama pārskatīšanai kompetentajā iestādē. Līdz ar to būtu jāsamazina prospekta apstiprināšanai nepieciešamais laiks, ja reģistrācijas dokuments ir sagatavots kā vispārējs reģistrācijas dokuments.

(37)  Pieņemot, ka emitents ievēro regulētās informācijas iesniegšanas, izplatīšanas un glabāšanas procedūras un termiņus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. pantā, tam būtu jāļauj publicēt Direktīvā 2004/109/EK[10] paredzētos gada un pusgada finanšu pārskatus kā daļu no vispārējā reģistrācijas dokumenta, ja vien emitenta izcelsmes dalībvalstis neatšķiras no šīs regulas un Direktīvas 2004/109/EK mērķiem un ja vien attiecībā uz valodas lietojumu vispārējā reģistrācijas dokumentā nav izpildīti Direktīvas 2004/109/EK 20. panta nosacījumi. Tādējādi būtu jāsamazina administratīvais slogs, ko rada vairākkārtējas iesniegšanas, neietekmējot publiski pieejamo informāciju vai šo pārskatu pārraudzību saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK.

(38)  Būtu jānosaka skaidrs prospekta derīguma termiņš, lai izvairītos no tādu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas, kas ir balstīti uz novecojušu informāciju. Lai uzlabotu juridisko noteiktību, prospekta derīguma termiņam būtu jāsākas no tā apstiprināšanas brīža, turklāt šo brīdi kompetentajai iestādei ir viegli pārbaudīt. Vērtspapīru publisks piedāvājums saskaņā ar pamatprospektu drīkstētu pārsniegt pamatprospekta derīguma termiņu tikai tad, ja nākamais pamatprospekts tiek apstiprināts pirms tāda derīguma termiņa beigām un aptver nākamo piedāvājumu.

(39)  Pēc būtības informācija par nodokļiem, kurus piemēro ienākumiem no vērtspapīriem, prospektā var būt tikai vispārīga, kas atsevišķam ieguldītājam sniedz nelielas vērtības informāciju. Tā kā tādā informācijā jānorāda ne tikai tā valsts, kurā atrodas emitenta juridiskā adrese, bet arī tās valstis, kurās tiek sniegts piedāvājums vai lūgta pielaide tirdzniecībai, un kurās prospektam ir izsniegta pase, tādas informācijas sniegšana ir dārga un var aizkavēt pārrobežu piedāvājumus. Tādēļ prospektā būtu jāietver tikai brīdinājums par to, ka ieguldītāja dalībvalsts un emitenta reģistrācijas dalībvalsts nodokļu tiesību akti var ietekmēt no vērtspapīriem gūto ienākumu apmēru. Tomēr prospektā joprojām būtu jāiekļauj atbilstīgā informācija par nodokļu sistēmu, ja ierosinātais ieguldījums ietver konkrētu nodokļu režīmu, piemēram, gadījumā, kad ieguldīšana vērtspapīros ieguldītājiem piešķir labvēlīgu nodokļa režīmu.

(40)  Līdzko vērtspapīru kategorija ir pielaista tirdzniecībai regulētā tirgū, emitents ieguldītājiem atklāj attiecīgo informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 596/2004[11] un Direktīvu 2004/109/EK. Tāpēc par turpmākajiem šāda emitenta publiskajiem piedāvājumiem vai pielaidēm tirdzniecībai pilnīgs prospekts vairs nav tik steidzami jāsastāda. Tādēļ sekundāru emisiju gadījumā vajadzētu būt pieejamam atsevišķam vienkāršotam prospektam, un tā saturs būtu jāvienkāršo salīdzinājumā ar ierasto režīmu, ņemot vērā informāciju, kas jau ir atklāta. Tomēr ieguldītājiem būtu jāsaņem konsolidēta un labi strukturēta informācija par tādiem elementiem kā piedāvājuma nosacījumi un tā konteksts ▌. Tādēļ sekundārai emisijai paredzētajā vienkāršotajā prospektā būtu jāiekļauj attiecīgā samazinātā informācija, kas ieguldītājiem būtu pamatoti nepieciešama, lai saprastu emitenta un jebkura garantijas devēja prospektus, no vērtspapīriem izrietošās tiesības, kā arī emisijas iemeslus un tās ietekmi uz emitentu, jo īpaši apgrozāmā kapitāla pārskatu, informācijas atklāšānu par kapitalizāciju un parādsaistībām, ietekmi uz vispārējo kapitāla struktūru un kodolīgu tās attiecīgās informācijas kopsavilkumu, kura atklāta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 596/2014 kopš iepriekšējās emisijas dienas.

(41)  Vienkāršotais sekundāro emisiju informācijas atklāšanas režīms būtu jāattiecina uz vērtspapīriem, kas tiek tirgoti MVU izaugsmes tirgos, jo to dalībniekiem saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES ir paredzēts izstrādāt un piemērot noteikumus, kas nodrošina, ka emitenti, kuru vērtspapīri tiek tirgoti tādās vietās, pastāvīgi atklāj atbilstīgu informāciju. Šis režīms būtu jāpiemēro arī daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, kas nav MVU izaugsmes tirgus, ja šīm daudzpusējas tirdzniecības sistēmām piemēro informācijas atklāšanas prasības, kas līdzvērtīgas prasībām, kuras saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES ir paredzētas MVU izaugsmes tirgiem.

(42)  Vienkāršotajam sekundāro emisiju informācijas atklāšanas režīmam vajadzētu būt pieejamam izmantošanai tikai pēc tam, kad ir beidzies minimālais periods pēc emitenta vērtspapīru kategorijas sākotnējās pielaides tirdzniecībai. 18 mēnešu ilgam nogaidīšanas periodam vajadzētu nodrošināt, ka emitents vismaz vienreiz ir izpildījis savu pienākumu publicēt ikgadējo finanšu pārskatu saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK vai saskaņā ar MVU izaugsmes tirgus dalībnieka noteikumiem, vai arī ar daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, kurai ir līdzvērtīgas informācijas atklāšanas prasības.

(43)  Viens no kapitāla tirgu savienības galvenajiem mērķiem ir sekmēt MVU piekļuvi finansējumam Savienības kapitāla tirgos. Tā kā tādiem uzņēmumiem parasti jāpiesaista salīdzinoši mazāki apjomi nekā citiem emitentiem, pilna prospekta sagatavošanas izmaksas var būt nesamērīgi augstas un līdz ar to var atturēt MVU no savu vērtspapīru publiskas piedāvāšanas. Tajā pašā laikā MVU, pateicoties to lielumam un darbības rezultātiem īsākā laika posmā, var būt pakļauti konkrētam ieguldījuma riskam, kas neskar lielākus emitentus, un tiem būtu jāatklāj pietiekami daudz informācijas ieguldītājiem, lai tie varētu pieņemt ieguldījumu lēmumu. Turklāt, lai veicinātu MVU izmanto kapitāla tirgus finansējumu, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka īpaša vērība tiek pievērsta MVU izaugsmes tirgiem. MVU izaugsmes tirgi ir daudzsološs instruments, lai mazāki uzņēmumi, kas attīstās, varētu piesaistīt kapitālu. Tomēr šādu tirgu panākumi ir atkarīgi no to pievilcības konkrēta lieluma uzņēmumiem. Tāpat emitenti, kas publiski piedāvā vērtspapīrus, kuru kopējā samaksa Savienībā nepārsniedz EUR 20 000 000, gūtu labumu no vieglākas piekļuves kapitāla tirgu finansējumam, lai tie varētu attīstīties un pilnībā realizēt savu potenciālu, un tiem vajadzētu spēt piesaistīt līdzekļus par izmaksām, kas nav nesamērīgi augstas. Tādēļ ir atbilstīgi, ka ar šo regulu tiek izveidots konkrēts proporcionāls ES izaugsmes prospekta režīms, kas ir pieejams MVU, emitentiem, kuri publiski piedāvā vērtspapīrus, kurus atļaus tirgot regulētā MVU izaugsmes tirgū, un emitentiem, kas publiski piedāvā vērtspapīrus, kuru kopējā samaksa Savienībā nepārsniedz EUR 20 000 000. Tādēļ būtu jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp rentablu piekļuvi finanšu tirgiem un ieguldītāju aizsardzību, kalibrējot to ES izaugsmes prospektā iekļauto informāciju, kas attiecas uz MVU, un, lai sasniegtu minēto mērķi, būtu jāizstrādā konkrēts MVU informācijas atklāšanas režīms. Pēc apstiprināšanas ES izaugsmes prospektiem būtu jāpiemēro šajā regulā paredzētais pases piešķiršanas režīms un tādēļ tiem vajadzētu būt derīgiem attiecība uz jebkuru visā Savienībā veiktu publisku vērtspapīru piedāvājumu.

(44)  Samazinātā informācija, kas jāatklāj ES izaugsmes prospektos, būtu jākalibrē tā, lai, veicot ieguldījumu emitētajos vērtspapīros, koncentrētos uz attiecīgā lieluma uzņēmumiem un to ieguldītājiem būtisko un saistošo informāciju un tai būtu jānodrošina samērīgums starp uzņēmuma lielumu un tā līdzekļu piesaistes vajadzībām, no vienas puses, un prospekta izstrādes izmaksām, no otras puses. Lai nodrošinātu, ka šādi uzņēmumi var sagatavot prospektus bez izmaksām, kas ir nesamērīgas ar šo uzņēmumu lielumu un līdz ar to līdzekļu piesaistes apmēru, ES izaugsmes prospekta režīmam vajadzētu būt elastīgākam nekā režīmam, ko piemēro uzņēmumiem regulētos tirgos, tādā mērā, kas ir saderīgs ar ieguldītājiem nepieciešamās atklātās pamatinformācijas nodrošināšanu.

(45)  Proporcionālo informācijas atklāšanas režīmu ES izaugsmes prospektiem nevajadzētu ļaut piemērot gadījumos, kad vērtspapīrus paredzēts atļaut tirdzniecībai regulētā tirgū, jo ieguldītājiem regulētos tirgos būtu jājūtas drošiem par to, ka emitentiem, kuru vērtspapīrus viņi iegulda, piemēro tikai vienu informācijas atklāšanas noteikumu kopumu. Tādēļ regulētos tirgos nevajadzētu pastāvēt tādam divu līmeņu atklāšanas standartam attiecībā uz atļaujas sniegšanu vērtspapīru tirdzniecībai, kurš ir atkarīgs no emitenta lieluma.

(46)  ES izaugsmes prospektam vajadzētu būt standartizētam dokumentam, ko emitentam ir viegli aizpildīt, un tajā būtu jāiekļauj informācija par emitentu, vērtspapīriem un piedāvājumu. Komisijai vajadzētu izstrādāt deleģētos aktus, lai norādītu standartizētā ES izaugsmes prospekta samazināto saturu un formātu. Nosakot sīkas ziņas par proporcionālo informācijas atklāšanas režīmu ES izaugsmes prospektiem, Komisijai būtu jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt, ka ES izaugsmes prospekts ir ievērojami un patiesi vieglāk sagatavojams nekā pilnais prospekts gan administratīvā sloga un izdošanas izmaksu ziņā, nepieciešamība atvieglot MVU piekļuvi kapitāla tirgiem, vienlaikus nodrošinot ieguldītāju pārliecību, ka ieguldījumi šādos uzņēmumos ir droši, kā arī būtu jāņem vērā nepieciešamība līdz minimumam samazināt izmaksas un slogu MVU, nepieciešamība noskaidrot konkrētus informācijas veidus, kas ir īpaši būtiski MVU, emitenta lielumu un to, cik ilgi tas darbojas, dažādos piedāvājumu veidus un šo piedāvājumu īpašības, kā arī tās informācijas dažādos veidus, kas ieguldītājiem nepieciešama saistībā ar dažādu veidu vērtspapīriem.

▌

(48)  Primārais mērķis riska faktoru iekļaušanai prospektā ir nodrošināt, ka ieguldītāji tādus riskus pienācīgi novērtē un līdz ar to pieņem ieguldījuma lēmumus, pilnībā pārzinot faktus. Tādēļ riska faktoros būtu jānorāda tikai tādi riski, kas ir būtiski un attiecas uz konkrēto emitentu un tā vērtspapīriem un kas tiek apstiprināti prospekta saturā. Prospektā nebūtu jāietver riska faktori, kas ir vispārīgi un kuri kalpo tikai kā saistību atruna, jo tie var novērst uzmanību no specifiskākiem riska faktoriem, par kuriem ieguldītājiem būtu jāzina, tādējādi neļaujot prospektā sniegt informāciju viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā. EVTI būtu jāizstrādā pamatnostādnes, kā novērtēt riska faktoru specifiku un nozīmīgumu, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm veikt riska faktoru pārbaudi tādā veidā, kas veicina to, ka emitenti atbilstoši un mērķtiecīgi informē par riska faktoriem.

(49)  Noteiktos gadījumos būtu jāatļauj prospektā neiekļaut sensitīvu informāciju, piemērojot atbrīvojumu, ko piešķir kompetentā iestāde, lai novērstu tādas situācijas, kuras kaitē emitentam.

(50)  Dalībvalstis publicē apjomīgu informāciju par savu finansiālo situāciju, un šāda informācija parasti ir pieejama publiskajā apritē. Tādējādi, ja kāda dalībvalsts garantē vērtspapīru piedāvājumu, šāda informācija prospektā nebūtu jāsniedz.

(51)  Atļaujot emitentiem prospektā ar norādi iekļaut tādus dokumentus, kuri satur prospektā vai pamatprospektā atklājamo informāciju, ar noteikumu, ka ar norādi iekļautie dokumenti ir iepriekš publicēti elektroniskā veidā, būtu jāveicina prospektu sastādīšanas procedūra un jāsamazina emitentu izdevumi, neapdraudot ieguldītāju aizsardzību. Tomēr šo prospekta vienkāršošanas un izstrādes izmaksu samazināšanas mērķi nevajadzētu īstenot, ja tiek kaitēts citām interesēm, kuras prospektam ir paredzēts aizsargāt, tostarp attiecībā uz informācijas pieejamību. Attiecībā uz valodu, kas izmantota ar norādi iekļautajā informācijā, būtu jāievēro uz prospektiem attiecināmā valodas režīma prasības. Ar norādi iekļautā informācija var attiekties uz vēsturiskiem datiem, taču, ja šī informācija būtisku izmaiņu dēļ vairs nav svarīga, tas būtu skaidri jānorāda prospektā un būtu arī jāsniedz atjauninātā informācija. Turklāt biežiem emitentiem vajadzētu būt iespējai pēc saviem ieskatiem iekļaut vispārējā reģistrācijas dokumentā jebkādas izmaiņas, izdarot prospektā dinamisku atsauci. Šāda dinamiska atsauce nodrošinātu, ka lasītājam vienmēr tiek dota norāde uz jaunāko vispārējā reģistrācijas dokumenta versiju, tādējādi iztiekot bez papildinājuma. Dinamiskās atsauces izmantošanai papildinājuma vietā nevajadzētu ietekmēt ieguldītāja atteikšanās tiesības.

(52)  Būtu jāpastāv iespējai prospektā ar norādi iekļaut jebkuru regulēto informāciju ▌. Emitentiem, kuru vērtspapīri tiek tirgoti daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, un emitentiem, kuri ir atbrīvoti no ikgadējo un pusgada finanšu pārskatu publicēšanas saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, arī jārada iespēja prospektā ar norādi iekļaut visu vai daļu no to gada vai starpposma finanšu informācijas, revīzijas ziņojumiem, finanšu pārskatiem, vadības ziņojumiem vai paziņojumiem par korporatīvo pārvaldību pēc to elektroniskas publicēšanas.

(53)  Ne visiem emitentiem ir pieejama adekvāta informācija un norādes par kontroles un apstiprinājuma procesu un soļiem, kuri jāievēro, lai apstiprinātu prospektu, jo dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir dažādas pieejas. Ar šo regulu būtu jālikvidē minētās atšķirības, saskaņojot noteikumus, kurus piemēro kontroles un apstiprināšanas procesam, un racionalizējot apstiprināšanu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, lai nodrošinātu, ka visas kompetentās iestādes izmanto konverģentu pieeju, kad tās pārbauda prospektā iekļautās informācijas pilnīgumu, konsekvenci un saprotamību. Norādījumiem par to, kā lūgt prospekta apstiprināšanu, vajadzētu būt publiski pieejamiem kompetento iestāžu tīmekļa vietnēs. EVTI būtu jāpiešķir galvenā loma uzraudzības konverģences veicināšanā šajā jomā, izmantojot savas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010[12]. Konkrēti, EVTI saskaņā ar šo regulu un pienācīgā laika periodā, pirms tiek veikta šīs regulas pārskatīšana, un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 būtu jāveic kompetento iestāžu darbību salīdzinoša izvērtēšana. EVTI būtu jāizstrādā centrāla darbplūsmas sistēma, kas aptvertu prospekta apstiprināšanas procesu, sākot no ierosināšanas līdz pat apstiprinājumam, ļaujot kompetentajām iestādēm, EVTI un emitentiem pārvaldīt un uzraudzīt apstiprinājuma pieprasījumus tiešsaitē. Šāda sistēma sniegtu pamatinformāciju un ļautu EVTI un kompetentajām iestādēm visā Savienībā veicināt prospektu apstiprināšanas procesu un procedūru konverģenci un nodrošināt, ka turpmāk prospekti visā Savienības teritorijā tiek apstiprināti vienādi.

(53a)   EVTI kopā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē centrālās darbplūsmas sistēmas struktūra, finansēšana un darbība kapitāla tirgu savienības kontekstā.

(54)  Lai sekmētu piekļuvi dalībvalstu tirgiem, ir svarīgi, lai maksa, ko kompetentās iestādes iekasē par prospektu un ar to saistīto dokumentu apstiprināšanu un iesniegšanu, ir pamatota un tiek atklāta. Nosakot maksu, ko iekasē no emitentiem, kuru veic uzņēmējdarbību trešā valstī, būtu jāatspoguļo šādas emitēšanas radītais slogs.

(55)  Tā kā internets nodrošina vieglu piekļuvi informācijai, apstiprinātais prospekts vienmēr būtu jāpublicē elektroniskā veidā, lai ieguldītājiem nodrošinātu vieglāku piekļuvi. Prospekts būtu jāpublicē tam veltītā iedaļā emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi, tīmekļa vietnē vai attiecīgā gadījumā to finanšu starpnieku tīmekļa vietnē, kas izvieto vai pārdod vērtspapīrus, tostarp maksājuma pārstāvjiem, vai tā regulētā tirgus tīmekļa vietnē, kurā ir vēlme gūt piekļuvi tirdzniecībai, vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas dalībnieka tīmekļa vietnē, un kompetentajai iestādei tas jāpārsūta EVTI kopā ar attiecīgajiem datiem, kas ļauj to klasificēt. EVTI būtu jānodrošina centralizēts prospektu glabāšanas mehānisms, kas sabiedrībai ļautu tam piekļūt bez maksas un izmantot attiecīgos meklēšanas rīkus. Lai nodrošinātu ieguldītājiem piekļuvi ticamiem datiem, ko var savlaicīgi un efektīvi izmantot un analizēt, prospektos iekļautajai pamatinformācijai, piemēram, vērtspapīru ISIN un emitentu, piedāvātāju un galvotāju LEI, vajadzētu būt mašīnlasāmai, tostarp arī metadatu izmantošanas gadījumā. Prospektiem vajadzētu būt publiski pieejamiem vismaz 10 gadus pēc to publicēšanas, lai nodrošinātu, ka to publiskošanas derīguma termiņš saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK sakrīt ar gada un pusgada finanšu pārskatu termiņu. Tomēr prospektiem vienmēr vajadzētu būt pēc ieguldītāju pieprasījuma pieejamiem pastāvīgā informācijas nesējā ▌bez maksas.

(56)  Vēl ir arī nepieciešams saskaņot reklāmas, lai novērstu sabiedrības uzticības mazināšanos un neradītu aizspriedumus par finanšu tirgu pienācīgu darbību. Reklāmu godīgums un precizitāte, kā arī to saskanība ar prospekta saturu ir ārkārtīgi svarīga, lai aizsargātu ieguldītājus, tostarp privātos ieguldītājus. Neskarot šajā regulā paredzēto pases piešķiršanas režīmu, šāda pārraudzība ir neatņemama kompetento iestāžu pienākuma daļa. Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā reklāmas tiek izplatītas, vajadzētu būt pilnvarām kontrolēt tādu reklāmas darbību, kas attiecas uz vērtspapīru publisko piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, atbilstību šajā regulā minētajiem principiem. Vajadzības gadījumā izcelsmes dalībvalstij būtu jāpalīdz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā reklāmas tiek izplatītas, novērtēt reklāmas atbilstību prospektā norādītajai informācijai. Neskarot 30. panta 1. punktā noteiktās pilnvaras, rūpīgajām pārbaudēm, ko kompetentās iestādes veic attiecībā uz reklāmu, nevajadzētu būt priekšnosacījumam vērtspapīru publiskam piedāvājumam vai atļaujai tirdzniecībai kādā uzņēmējā dalībvalstī.

(57)  Ieguldītājiem būtu pienācīgi jāizvērtē jebkāds svarīgs jauns faktors, būtiska kļūda vai neprecizitāte, kas varētu ietekmēt ieguldījuma vērtējumu pēc prospekta publicēšanas, bet pirms piedāvājuma slēgšanas vai tirdzniecības uzsākšanas regulētā tirgū, un tādēļ bez liekas kavēšanās jāapstiprina un jāizplata prospekta papildinājums.

(58)  Lai uzlabotu juridisko noteiktību, būtu skaidri jānorāda attiecīgie termiņi, kuru laikā emitentam jāpublicē prospekta papildinājums, un ieguldītājiem pēc papildinājuma publicēšanas ir tiesības atsaukt savu piekrišanu piedāvājumam. No vienas puses, pienākums papildināt prospektu būtu jāpiemēro līdz piedāvājuma perioda galīgajai slēgšanai vai laikam, kad sākas tādu vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk. No otras puses, tiesības atsaukt piekrišanu būtu jāpiemēro tikai tad, ja prospekts attiecas uz vērtspapīru publisku piedāvājumu un jaunais faktors, kļūda vai neprecizitāte radās pirms piedāvājuma galīgās slēgšanas un vērtspapīru piegādes. Tādējādi atsaukšanas tiesības būtu jāsaista ar jaunā faktora, kļūdas vai neprecizitātes laiku, kas ir par iemeslu papildinājuma izveidei, un būtu jāpieņem, ka tāds būtisks notikums ir radies piedāvājuma darbības laikā un pirms vērtspapīru piegādes. Lai uzlabotu juridisko noteiktību, prospekta papildinājumā būtu jānorāda konkrēts atteikuma tiesību beigu termiņš. Finanšu starpniekiem būtu jāveicina procedūras gadījumos, kad ieguldītāji izmanto tiesības atsaukt savu piekrišanu.

(59)  Emitenta pienākums tulkot pilnu prospekta tekstu visās attiecīgajās oficiālajās valodās mazina pārrobežu piedāvājumus vai daudznacionālas pārrunas. Lai veicinātu tādus pārrobežu piedāvājumus, kuros prospekti ir sagatavoti valodā, kas ir pieņemta starptautisko finanšu jomā, tikai kopsavilkums būtu jātulko uzņēmējas vai izcelsmes dalībvalsts(-u) oficiālajā(-s) valodā(-s) vai kādā no oficiālajām valodām, ko lieto tajā dalībvalsts daļā, kurā ieguldījumu produktu izplata.

(60)  EVTI un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei vajadzētu būt tiesīgām no izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes saņemt sertifikātu, kurā norādīts, ka prospekts vai atsevišķais vispārējais reģistrācijas dokuments – gadījumos, kad ir apstiprināts tikai šāds dokuments –, ir sagatavots saskaņā ar šo regulu. Izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu arī jāinformē emitents vai par prospekta vai attiecīgā gadījumā vispārējā reģistrācijas dokumenta sagatavošanu atbildīgā persona par uzņēmējas dalībvalsts iestādei adresētu prospekta apstiprinājuma sertifikātu, lai emitentam vai par prospekta vai attiecīgā gadījumā vispārējā reģistrācijas dokumenta sagatavošanu atbildīgajai personai sniegtu pārliecību par paziņojuma sniegšanas statusu un laiku.

(61)  Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu pilnīgu sasniegšanu, tās darbības jomā jāietver vērtspapīri, ko emitē emitenti, uz kuriem attiecas trešo valstu tiesību akti. ▌Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un sadarbību ar trešo valstu iestādēm saistībā ar šīs regulas efektīvu izpildi, kompetentajām iestādēm būtu jānoslēdz sadarbības līgums ar saviem trešo valstu darījuma partneriem. Jebkādai personas datu nodošanai, pamatojoties uz minētajiem līgumiem, būtu jāatbilst Direktīvas 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 prasībām.

(62)  Dažādas dalībvalstu kompetentās iestādes, kurām ir atšķirīgas kompetences, var radīt nevajadzīgas izmaksas un kompetences pārklāšanos, kas neradīs nekādu papildu labumu. Katrā dalībvalstī būtu jāizraugās viena kompetentā iestāde, kas apstiprinātu prospektus un uzņemtos atbildību veikt uzraudzību par atbilstību šai regulai. Šāda kompetentā iestāde būtu jāizveido kā administratīva iestāde un tādā veidā, lai garantētu to neatkarību no tirgus dalībniekiem un novērstu interešu konfliktus. Izraugoties kompetento iestādi prospektu apstiprināšanai, nevajadzētu izslēgt sadarbības iespēju starp šo iestādi un citām vienībām, piemēram, banku un apdrošināšanas regulatoriem vai reģistrēšanas iestādēm, lai garantētu prospektu efektīvu pārbaudi un apstiprināšanu emitentu, ieguldītāju, tirgus dalībnieku un līdzīgu tirgu interesēs. Kompetentajai iestādei ir atļauts deleģēt uzdevumus citai vienībai tikai tad, ja tas ir saistīts ar apstiprināto prospektu publicēšanu.

(63)  Uzraudzības efektivitāti nodrošina iedarbīgu instrumentu, pilnvaru un resursu kopums, kas ir dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā. Tādēļ šai regulai jo īpaši būtu jānosaka minimālais uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru kopums, kāds būtu jāpiešķir dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno, vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs, ja tā noteikts valsts tiesību aktos. Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm un EVTI būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi un būtu jāsaglabā neatkarība lēmumu pieņemšanā.

(64)  Lai konstatētu šīs regulas pārkāpumus, kompetentajām iestādēm ir nepieciešams piekļūt citām vietām, kuras nav fizisko personu privātās dzīvesvietas, lai konfiscētu dokumentus. Piekļuve tādām telpām ir nepieciešama, kad ir radušās pamatotas aizdomas par to, ka pastāv dokumenti un citi ar inspekcijas vai izmeklēšanas priekšmetu saistīti dati, kuri varētu būt svarīgi, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu. Turklāt piekļuve šādām telpām ir nepieciešama, ja: persona, kas jau ir saņēmusi informācijas sniegšanas pieprasījumu, to neizpilda; vai ja ir pamats uzskatīt, ka, ja pieprasījums tiktu veikts, to neizpildītu, vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas sniegšanas pieprasījums, tiktu pārvietota, manipulēta vai iznīcināta.

(65)  Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē un, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto prasību izpildi, ir svarīgi, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu administratīvo sodu un pasākumu piemērošanu par šīs regulas pārkāpumiem. Minētajiem sodiem un administratīvajiem pasākumiem vajadzētu būt efektīviem, samērīgiem un atturošiem un būtu jānodrošina kopīga pieeja dalībvalstīs un preventīva ietekme. Šai regulai nevajadzētu ierobežot dalībvalstu tiesības piemērot lielākas administratīvās sankcijas.

(66)  Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu lēmumiem ir preventīva ietekme uz plašu sabiedrību, parasti tie būtu jāpublicē, ja vien kompetentā iestāde saskaņā ar šo regulu neuzskata par nepieciešamu sankcijas publicēt anonīmi, aizkavēt to publicēšanu vai nepublicēt vispār.

(67)  Lai gan dalībvalstīm ir atļauts paredzēt administratīvo sodu un kriminālsodu noteikumus par vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt prasību paredzēt administratīvo sodu noteikumus par tādiem šīs regulas pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības, līdz [ierakstīt šīs regulas piemērošanas datumu]. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm nav pienākuma par vienu un to pašu pārkāpumu piemērot gan administratīvus sodus, gan kriminālsodus, taču tām vajadzētu būt iespējai to darīt, ja valsts tiesību akti to pieļauj. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai par šīs regulas pārkāpumiem tā vietā, lai piemērotu administratīvus sodus, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties, piekļūt informācijai un laikus apmainīties ar informāciju ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm šīs regulas piemērošanas nolūkos, tostarp pēc ikviena attiecīga pārkāpuma nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanas nolūkam.

(68)  Ziņotāji kompetentajām iestādēm var sniegt jaunu informāciju, kas tām palīdz konstatēt un piemērot sankcijas šīs regulas pārkāpumu gadījumos. Tādēļ šai regulai būtu jānodrošina adekvāti spēkā esoši režīmi, lai ziņotājiem dotu iespēju brīdināt kompetentās iestādes par faktiskiem un iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem, un pasargātu tos no atriebības.

(69)  Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz minimālās informācijas apjomu dokumentos, kas minēts 1. panta 3. punkta f) un g) apakšpunktā un 1. panta 4. punkta d) un e) apakšpunktā, 2. pantā sniegto definīciju pielāgošanu, ▌uz prospekta formātu, pamatprospektu un galīgajiem nosacījumiem, un konkrēto informāciju, kas jāiekļauj prospektā, vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļauto minimālo informāciju, vienkāršotajā prospektā iekļauto samazināto informācijas apjomu ▌sekundāru emisiju un MVU veiktu emisiju gadījumā, šajā regulā paredzētā ES izaugsmes prospekta konkrēto samazināto saturu un formātu, ▌to vērtspapīru reklāmām, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, un vispārīgiem līdzvērtības kritērijiem trešo valstu emitentu sagatavotiem prospektiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu līdzvērtīgu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(70)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz trešo valstu prospekta tiesību aktu līdzvērtību, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai tā varētu pieņemt lēmumu par tādu līdzvērtību. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011[13].

(71)  Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem visā Savienībā būtu jānodrošina ieguldītāju un patērētāju pienācīga aizsardzība. EVTI kā struktūrai, kuras rīcībā ir ļoti specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt tādu Komisijai iesniedzamo regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādi, kuri nav saistīti ar politikas izvēli.

(72)  Komisijai būtu jāpieņem EVTI izstrādātie regulatīvo tehnisko standartu projekti attiecībā uz kopsavilkumā iekļaujamās vēsturiskās finanšu pamatinformācijas saturu un pasniegšanas veidu, vispārējā reģistrācijas dokumenta rūpīgu pārbaudi, apstiprināšanu, iesniegšanu un pārskatīšanu, kā arī nosacījumiem tā grozīšanai vai atjaunināšanai un nosacījumiem gadījumos, kad pastāv iespēja zaudēt bieža emitenta statusu, informāciju, kas iekļaujama ar norādi, un Savienības tiesību aktos prasītajiem pārējiem dokumentu veidiem, prospekta rūpīgas pārbaudes un apstiprināšanas procedūrām, prospekta publicēšanu, datiem, kas nepieciešami prospektu klasificēšanai EVTI pārvaldītajā glabāšanas mehānismā, noteikumiem par reklāmu, situācijām, kurās pēc svarīga jauna faktora, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes konstatēšanas saistībā ar prospektā iekļauto informāciju jāpapildina publicējamais prospekts, informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un EVTI saistībā ar pienākumu sadarboties un sadarbības nolīgumu ar trešo valstu pārraudzības iestādēm minimālo saturu. Minētais regulatīvo tehnisko standartu projekts Komisijai būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi LESD 290. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

(73)  Vēl Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras ar īstenošanas aktiem pieņemt īstenošanas tehniskos standartus atbilstīgi LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic izstrādāt un iesniegt Komisijai īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz standarta formātiem, veidnēm un procedūrām apstiprinājuma sertifikāta paziņojumam, prospektam, prospekta papildinājumam un prospekta un/vai kopsavilkuma tulkojumam, un standarta formātiem, veidnēm un procedūrām sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm, un procedūrām un formātiem informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un EVTI.

(74)  Īstenojot deleģētās un īstenošanas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jāievēro šādi principi:

–  jānodrošina privāto ieguldītāju un MVU uzticība finanšu tirgiem, sekmējot augstus pārredzamības standartus finanšu tirgos,

–  jānodrošina prospekta informācijas atklāšanas prasību kalibrēšana, ņemot vērā emitenta lielumu un informāciju, kas emitentam jau ir jāatklāj saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK un Regulu (ES) Nr. 596/2014,

–  jānodrošina MVU vieglāka piekļuve kapitāla tirgiem, vienlaikus nodrošinot ieguldītāju uzticību ieguldījumiem tādos uzņēmumos,

–  jānodrošina ieguldītājiem plašs konkurējošu ieguldīšanas iespēju klāsts, kā arī viņu stāvoklim piemērota informācija un aizsardzība,

–  jānodrošina, ka neatkarīgās pārvaldes iestādes konsekventi īsteno noteikumus, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret darbinieku noziegumiem,

–  jānodrošina augsta līmeņa pārredzamība un apspriešanās ar visiem tirgus dalībniekiem, kā arī ar Eiropas Parlamentu un Padomi,

–  jāveicina jauninājumi finanšu tirgos, lai nodrošinātu, ka šie tirgi ir dinamiski un efektīvi,

–  jānodrošina finanšu sistēmas sistēmiskā stabilitāte, cieši un aktīvi uzraugot finanšu jauninājumus,

–  jāsamazina kapitāla izmaksas un jāuzlabo kapitāla pieejamība,

–  ilgākā laika posmā jāpanāk līdzsvars starp visu tirgus dalībnieku izmaksām un ieguvumiem, ko rada īstenošanas pasākumi,

–  jāsekmē Savienības finanšu tirgu starptautiskā konkurētspēja, neskarot vajadzīgo starptautiskās sadarbības paplašināšanu,

–  jānodrošina līdzvērtīgi konkurences nosacījumi visiem tirgus dalībniekiem ikreiz, kad tas ir lietderīgi, ieviešot Savienības tiesību aktus,

–  jānodrošina saskaņotība ar citiem Savienības tiesību aktiem šajā jomā, jo informācijas traucējumi un pārredzamības trūkums var apdraudēt tirgu darbību un jo īpaši — kaitēt patērētājiem un mazajiem ieguldītājiem.

(75)  Jebkurai personas datu apstrādei, kas tiek veikta saskaņā ar šo regulu, piemēram, apmaiņai ar personas datiem vai šo datu nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK[14], un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic EVTI, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001[15].

(76)  Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāpārskata šīs regulas piemērošana un jo īpaši jānovērtē, vai sekundāro emisiju un MVU informācijas atklāšanas režīmi, vispārējais reģistrācijas dokuments un prospekta kopsavilkums joprojām ir atbilstošs, lai izpildītu šajā regulā paredzētos mērķus.

(77)  Šīs regulas prasību piemērošana būtu jāatliek, lai sniegtu iespēju pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus un tirgus dalībniekiem ļautu pielāgoties un plānot jauno pasākumu piemērošanu.

(78)  Tā kā dalībvalstis nespēj pietiekami sekmīgi īstenot šīs regulas mērķus, proti, pastiprināt ieguldītāju aizsardzību un tirgus efektivitāti, vienlaikus izveidojot kapitāla tirgu savienību, bet šos mērķus, ņemot vērā to radīto ietekmi, iespējams veiksmīgāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir nepieciešami, lai sasniegtu minētos mērķus.

(79)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādēļ šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(80)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju ▌.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un darbības joma

1.  Šīs regulas mērķis ir noteikt prasības attiecībā uz tā prospekta sagatavošanu, apstiprināšanu un izplatīšanu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību dalībvalstī izveidotā regulētā tirgū.

2.  Šī regula, izņemot tās 4. pantu, neattiecas uz šādu veidu vērtspapīriem:

(a)  ieguldījumu apliecības, ko emitē kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi ▌;

(b)  vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un ko emitē dalībvalsts vai kāda dalībvalsts reģiona vai vietējās pašvaldības iestāde, starptautiskas sabiedriskas organizācijas, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir dalībnieces, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalstu centrālās bankas;

(c)  daļas dalībvalstu centrālo banku kapitālā;

(d)  vērtspapīri, ko pilnībā, bez nosacījumiem un neatsaucami garantējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts reģiona vai vietējās pašvaldības iestāde;

(e)  vērtspapīri, ko emitē dalībvalsts atzītas asociācijas ar juridisko statusu vai bezpeļņas organizācijas, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus savu bezpeļņas mērķu sasniegšanai;

▌

(g)  neatvietojamas kapitāla daļas, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt turētājam tiesības apmesties dzīvoklī vai cita veida nekustamā īpašumā vai tā daļā, ja minētās daļas nav iespējams pārdot, neatsakoties no šīm tiesībām;

▌

(i)  vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kurus pastāvīgi vai atkārtoti emitē kredītiestādes, ja piedāvājuma kopējā aprēķinātā samaksa vienai kredītiestādei Savienībā par 12 mēnešiem ir mazāka nekā EUR 75 000 000, ar noteikumu, ka šie vērtspapīri:

i)  nav subordinēti, konvertējami vai aizvietojami;

ii)  nedod tiesības parakstīties uz citu veidu vērtspapīriem vai iegūt tos, un tie nav saistīti ar atvasinātiem instrumentiem.

3.  Šo regulu, izņemot tās 4. pantu, nepiemēro nevienam no šādiem vērtspapīru publisku piedāvājumu veidiem:

(a)  ▌, attiecas tikai uz kvalificētiem ieguldītājiem;

(b)  ▌, katrā dalībvalstī attiecas uz mazāk nekā 350 fiziskām vai juridiskām personām, bet kopumā ne vairāk kā 4000 fiziskām vai juridiskām personām visā Savienībā, kuras nav kvalificēti ieguldītāji vai citi ieguldītāji, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 345/2013 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem;

(c)  ▌, attiecas uz ieguldītājiem, kuri katrs ikvienā atsevišķā piedāvājumā iegūst vērtspapīrus par kopējo samaksu vismaz EUR 100 000 apmērā;

(d)  ▌, piedāvājuma kopējā aprēķinātā samaksa Savienībā par 12 mēnešiem ir mazāka nekā EUR 1 000 000;

(e)  akcijas, kas emitētas, lai aizstātu iepriekš emitētas tādas pašas kategorijas akcijas, ja tādu jaunu akciju emisija nepalielina emitēto akciju kapitālu;

(f)  vērtspapīri, kurus piedāvā saistībā ar pārņemšanu, ko īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ar noteikumu, ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kurā aprakstīts darījums un tā ietekme uz emitentu;

(g)  vērtspapīri, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos vai nodalīšanu, ar noteikumu, ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kurā aprakstīts darījums un tā ietekme uz emitentu;

(h)  dividendes, ko esošajiem akcionāriem izmaksā tās pašas kategorijas akcijās, par kurām šīs dividendes tiek izmaksātas, ar noteikumu, ka ir pieejams dokuments, kurā iekļauta informācija par akciju skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem, kā arī sīkas ziņas par piedāvājumu;

(i)  vērtspapīri, ko darba devējs vai saistītais uzņēmums, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas Savienībā, vai nē, piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt pašreizējiem vai bijušajiem direktoriem vai darbiniekiem, ja ir pieejams dokuments, kurā iekļauta informācija par vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma vai piešķīruma iemesliem, kā arī sīkas ziņas par piedāvājumu vai piešķīrumu.

Dalībvalstis neattiecina prasību sagatavot prospektu saskaņā ar šo regulu uz vērtspapīru piedāvājumiem, kas minēti pirmās daļas d) punktā. Turklāt dalībvalstis attiecībā uz šādiem vērtspapīru piedāvājumu veidiem, atturas valsts līmenī noteikt citas informācijas atklāšanas prasības kas varētu radīt nesamērīgu vai nevajadzīgu slogu. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā paziņo Komisijai un EVTI par valsts līmenī piemērotām informācijas atklāšanas prasībām, ja tādas ir, tostarp arī dara zināmu attiecīgo noteikumu tekstu.

4.  Šī regula neattiecas uz šādu elementu pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū:

(a)  vērtspapīri, kuri ir atvietojami ar tajā pašā regulētajā tirgū tirdzniecībai pielaistiem vērtspapīriem, ar noteikumu, ka 12 mēnešu laikā tie veido mazāk nekā 20 procentus no tajā pašā regulētajā tirgū tirdzniecībai jau pielaisto vērtspapīru skaita;

(b)  akcijas, kas rodas pēc citu vērtspapīru konversijas, apmaiņas vai to tiesību izmantošanas, ko piešķir citi vērtspapīri, ja minētās akcijas ir no tās pašas kategorijas kā tajā pašā regulētā tirgū tirdzniecībai pielaistās akcijas, ar noteikumu, ka 12 mēnešu laikā iegūtās akcijas veido mazāk nekā 20 procentus no tajā pašā regulētajā tirgū tirdzniecībai jau pielaisto tādas pašas kategorijas akciju skaita. Ja prospekts tika sagatavots saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 2003/71/EK, kad vērtspapīri tika publiski piedāvāti vai tika lūgta to pielaide tirdzniecībai, kas nodrošinātu piekļuvi akcijām, vai tādi vērtspapīri, kas nodrošina piekļuvi akcijām, tika emitēti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, šo regulu neattiecina uz rezultātā esošo akciju pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū neatkarīgi no to īpatsvara saistībā ar tādas pašas kategorijas akciju skaitu, kas jau ir pielaistas tirdzniecībai tajā pašā regulētajā tirgū;

(c)  akcijas, ko emitē, lai aizstātu tādas pašas kategorijas akcijas, kuras jau pielaistas tirdzniecībai tajā pašā regulētajā tirgū, ja šādu akciju emisija nepalielina emitēto akciju kapitālu;

(d)  vērtspapīri, kurus piedāvā saistībā ar pārņemšanu, ko īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ar noteikumu, ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kurā aprakstīts darījums un tā ietekme uz emitentu;

(e)  vērtspapīri, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos vai nodalīšanu, ar noteikumu, ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kurā aprakstīts darījums un tā ietekme uz emitentu;

(f)  akcijas, kas bez maksas piedāvātas, piešķirtas vai piešķiramas pašreizējiem akcionāriem, un dividendes, ko izmaksā tādas pašas kategorijas akcijās kā akcijas, par kurām šādas dividendes tiek izmaksātas, ar noteikumu, ka minētās akcijas ir tādas pašas kategorijas kā akcijas, kas jau pielaistas tirdzniecībai tajā pašā regulētajā tirgū, un ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un informāciju par piedāvājumu vai piešķīrumu;

(g)  vērtspapīri, kurus pašreizējiem vai bijušajiem direktoriem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs vai saistītais uzņēmums, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas Savienībā, vai nē, ar noteikumu, ka minētie vērtspapīri ir tādas pašas kategorijas kā vērtspapīri, kas jau pielaisti tirdzniecībai tajā pašā regulētajā tirgū, un ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma vai piešķīruma iemesliem un informāciju par piedāvājumu vai piešķīrumu;

(h)  vērtspapīri, kas jau pielaisti tirdzniecībai citā regulētā tirgū, ar šādiem nosacījumiem:

i)  šie vērtspapīri vai tādas pašas kategorijas vērtspapīri jau ilgāk nekā 18 mēnešus ir pielaisti tirdzniecībai minētajā citā regulētajā tirgū;

ii)  attiecībā uz vērtspapīriem, kas pirmo reizi pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū pēc 2005. gada 1. jūlija, pielaide tirdzniecībai minētajā citā regulētajā tirgū notika saskaņā ar prospektu, kas apstiprināts un publiskots atbilstīgi Direktīvai 2003/71/EK;

iii)  izņemot gadījumus, kuriem piemēro ii) apakšpunktu, vērtspapīriem, kas pirmo reizi iekļauti biržas sarakstos pēc 1983. gada 30. jūnija, iekļaušana biržas sarakstos tika apstiprināta saskaņā ar Padomes Direktīvas 80/390/EEK[16] vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/34/EK prasībām[17];

iv)  ir izpildītas saistības attiecībā uz tirdzniecību minētajā citā regulētajā tirgū; kā arī

v)  persona, kas lūdz vērtspapīra pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū saskaņā ar šo atbrīvojumu, publisko dokumentu tā regulētā tirgus dalībvalstī, kurā 20. panta 2. punktā noteiktajā veidā ir lūgta pielaide tirdzniecībai, un dokumenta saturs atbilst 7. panta prasībām un dokuments ir sagatavots valodā, ko par pieņemamu noteikusi tā regulētā tirgus dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir lūgta pielaide. Dokumentā norāda, kur iespējams iegūt jaunāko prospektu un kur ir pieejama finanšu informācija, ko publicējis emitents saskaņā ar tam saistošajiem informācijas atklāšanas pienākumiem.

▌

6.  Komisija saskaņā ar 42. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros izklāstītas prasības attiecībā uz minimālo informācijas apjomu šā panta 3. punkta f) un g) apakšpunktā un 4. punkta d) un e) apakšpunktā norādītajiem dokumentiem.  

2. pants

Definīcijas

1.  Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)  “vērtspapīri” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā definētie pārvedamie vērtspapīri, izņemot Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 17. apakšpunktā definētos naudas tirgus instrumentus, kuru termiņš ir īsāks nekā 12 mēneši;

(b)  “pašu kapitāla vērtspapīri” ir akcijas vai citi pārvedami vērtspapīri, kas ir līdzvērtīgi uzņēmumu akcijām, kā arī jebkura cita veida pārvedami vērtspapīri, kas to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegūt jebkurus iepriekšminētos vērtspapīrus ar noteikumu, ka pēdējos minētos vērtspapīrus ir emitējis pamatā esošo akciju emitents vai vienība, kas pieder minētā emitenta uzņēmumu grupai;

(c)  “vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri” ir visi vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri;

(d)  “vērtspapīru publisks piedāvājums” ir jebkura veida un ar jebkuriem līdzekļiem izdarīts paziņojums personām, ar kuru sniedz pietiekamu informāciju par piedāvājuma noteikumiem un piedāvājamajiem vērtspapīriem, lai ļautu ieguldītājiem lemt par šo vērtspapīru iegādi vai parakstīšanos uz tiem. Šī definīcija ir arī piemērojama vērtspapīru izvietošanai ar finanšu starpnieku palīdzību;

(e)  “kvalificēti ieguldītāji” ir personas vai struktūras, kuras aprakstītas Direktīvas 2004/65/ES II pielikuma I iedaļas 1.–4. punktā vai kuras saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 30. pantu atzītas par tiesīgiem darījumu partneriem, izņemot gadījumus, kad tās pieprasījušas, lai pret tām izturētos kā pret neprofesionāliem klientiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes savu klasifikāciju pēc pieprasījuma dara zināmu emitentam, neskarot attiecīgos tiesību aktus datu aizsardzības jomā;

(f)  "mazie un vidēji uzņēmumi" ("MVU") ir vai nu

–  uzņēmējsabiedrības, kas saskaņā ar to jaunākajiem gada vai konsolidētajiem pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem: vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā ir mazāks par 250, kopsavilkuma bilance nepārsniedz EUR 43 000 000, un gada neto apgrozījums nepārsniedz EUR 50 000 000, vai

–  Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā definētie mazie un vidējie uzņēmumi.

(g)  “kredītiestāde” ir uzņēmums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā[18];

(h)  “emitents” ir juridiska persona, kas emitē vērtspapīrus vai ierosina to emisiju;

(i)  “piedāvātājs” ir juridiska persona vai privātpersona, kas publiski piedāvā vērtspapīrus;

(j)  “regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā tas definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;

(k)  “reklāma” ir paziņojumi:

–  par konkrētu vērtspapīru publisko piedāvājumu vai par atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū;

–  ko publicē emitents, piedāvātājs, persona, kas lūdz atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū, vai galvotājs vai ko publicē minēto personu vārdā; kā arī

–  kuru mērķis ir veicināt tieši parakstīšanos uz vērtspapīriem vai to iegūšanu;

(l)  „regulētā informācija” ir visa veida informācija, kas emitentam vai jebkurai citai personai, kura lūdz atļauju vērtspapīru tirdzniecībai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, jāatklāj saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK vai saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, noteikumiem vai administratīvajiem noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta 1. punkta k) apakšpunktu un Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. un 19. pantu;

(m)  “izcelsmes dalībvalsts” ir:

i)  attiecībā uz visiem Savienībā reģistrētiem vērtspapīru emitentiem, kas nav minēti ii) daļā, dalībvalsts, kurā ir reģistrēta emitenta juridiskā adrese;

ii)  attiecībā uz visām to vērtspapīru emisijām, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 1000, un attiecībā uz visām to vērtspapīru emisijām, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuri konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā piešķir tiesības iegūt jebkādus pārvedamus vērtspapīrus vai saņemt naudas summu, ja to vērtspapīru emitents, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, nav pamatā esošo vērtspapīru emitents vai vienība, kas pieder pie pēdējā minētā emitenta uzņēmumu grupas, dalībvalsts, kurā ir reģistrēta emitenta juridiskā adrese, vai kurā ir vai tiks atļauta vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, vai kurā vērtspapīri ir publiski piedāvāti, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pielaidi. Tas pats attiecas uz vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, valūtā, kas nav euro, ja to mazākā nominālvērtība ir līdzvērtīga apmēram EUR 1000;

iii)  attiecībā uz visiem trešā valstī reģistrētiem vērtspapīru emitentiem, kas nav minēti ii) daļā, dalībvalsts, kurā vērtspapīrus ir paredzēts publiski piedāvāt pirmo reizi vai kurā tika iesniegts pirmais pieteikums pielaidei tirdzniecībai regulētā tirgū, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pielaidi, ievērojot trešā valstī reģistrēta emitenta izvēli jebkurā no turpmāk norādītajiem gadījumiem:

–  ja izcelsmes dalībvalsts netika noteikta pēc minēto emitentu izvēles,

saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta i) apakšpunkta iii) daļu;

(n)  “uzņēmēja dalībvalsts” ir tā dalībvalsts, kurā vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai tiek lūgta atļauja tirdzniecībai regulētā tirgū, ja tā nav izcelsmes dalībvalsts;

(na)  “kompetentā iestāde” ir iestāde, ko katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar 29. pantu, ja vien šajā regulā nav teikts citādi;

(o)  „kolektīvo ieguldījumu uzņēmums ▌” ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), kam izsniegta atļauja atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK 5. pantam, un alternatīvo ieguldījumu fonds (AIF) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

(p)  “kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļas” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu emitēti vērtspapīri, kuros nostiprinātas šādu uzņēmumu dalībnieku tiesības uz tā aktīviem;

(q)  “apstiprinājums” ir pozitīvs akts pārbaudes rezultātā, ko sniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, attiecībā uz prospektā sniegtās informācijas pilnīgumu, atbilstību un saprotamību;

(r)  “pamatprospekts” ir prospekts, kas atbilst šīs regulas 8. panta prasībām un, ja emitents tā nolemj, piedāvājuma galīgajiem nosacījumiem;

(s)  “darba dienas” šajā regulā ir attiecīgās kompetentās iestādes darba dienas, izņemot sestdienas, svētdienas un valsts svētku dienas, kas šai kompetentajai iestādei noteiktas piemērojamajos valsts tiesību aktos;

(t)  “daudzpusēja tirdzniecības sistēma” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā definētā daudzpusējā sistēma;

(u)  “MVU izaugsmes tirgus” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 12. apakšpunktā definētais MVU izaugsmes tirgus;

(v)  “trešās valsts emitents” ir trešā valstī reģistrēts emitents;

(va)  “pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas:

i)  klientam ļauj uzglabāt viņam personīgi adresētu informāciju tā, lai šī informācija minētajam klientam būtu pieejama turpmākai izmantošanai, un tādā laikposmā, kas ir atbilstošs šīs informācijas izmantošanas nolūkam; kā arī

ii)  ļauj nemainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju.

2.  Lai ņemtu vērā tehniskās izmaiņas finanšu tirgos, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, lai šā panta 1. punktā noteiktajās definīcijās precizētu dažus tehniskus elementus, izņemot 1. punkta f) apakšpunktā noteikto “mazo un vidējo uzņēmumu” (MVU) ▌definīciju, ņemot vērā stāvokli dažādu valstu tirgos, ▌Savienības tiesību aktus ▌, kā arī norises ekonomikā.

3. pants

Pienākums publicēt prospektu un atbrīvojums no šā pienākuma

1.  Vērtspapīrus Savienībā publiski piedāvā tikai tad, ja pirms tam ir publicēts prospekts atbilstīgi šīs regulas noteikumiem.

2.  Neskarot 15. pantu, dalībvalsts var pieņemt lēmumu atbrīvot vērtspapīru publisku piedāvājumu no 1. punktā norādītās prasības par prospekta publicēšanu ar noteikumu, ka ▌piedāvājuma kopējā samaksa Savienībā, kas aprēķināta par 12 mēnešiem, nepārsniedz EUR 5 000 000.

Uz publiskajiem piedāvājumiem kas veikti, izmantojot pirmajā daļā noteikto atbrīvojumu, attiecina šādus nosacījumus:

  (a)   tiem nepiemēro šajā regulā paredzēto pases piešķiršanas režīmu un līdz ar to uz tiem regulas 23. un 24. pantu;

  (b)   tajos jābūt skaidrai norādei, ka tas nav pārrobežu publiskais piedāvājums, kā arī

  (c)   tos aktīvi nepiedāvā ieguldītājiem ārpus pirmajā daļā minētās dalībvalsts.

Dalībvalstis informē Komisiju un EVTI par ikvienu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar pirmās daļas noteikumiem, un par tajā norādīto kopējai samaksai izvēlēto robežvērtību.

3.  Vērtspapīrus atļauj tirgot Savienībā izveidotā regulētā tirgū tikai pēc prospekta iepriekšējas publicēšanas.

3.a  Lai ņemtu vērā valūtu kursa svārstības, tostarp inflāciju un tādu valūtu kursa svārstības, kas nav euro, Komisija ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 42. pantu var pieņem pasākumus, lai precizētu šā panta 2. apakšpunktā noteikto robežvērtību.

4. pants

Brīvprātīgi sagatavots prospekts

Ja vērtspapīru publisks piedāvājums vai atļauja vērtspapīru tirdzniecībai regulētā tirgū neietilpst šīs regulas darbības jomā, kas norādīta 1. pantā, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū, ir tiesīga brīvprātīgi sagatavot prospektu vai attiecīgā gadījumā ES izaugsmes prospektu saskaņā ar šo regulu.

Uz šādu brīvprātīgi sagatavotu prospektu, ko apstiprinājusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas noteikta saskaņā ar 2. panta 1. punkta m) apakšpunktu, attiecas visas tiesības un pienākumi, ko prospektam paredzēts ▌piemērot saskaņā ar šo regulu, un tam piemēro visus šīs regulas noteikumus minētās kompetentās iestādes uzraudzībā.

5. pants

Vērtspapīru turpmāka tālākpārdošana

Jebkāda tādu vērtspapīru turpmāka tālākpārdošana, kuri iepriekš bija viena vai vairāku vērtspapīru piedāvājumu veidu priekšmets un uz kuriem saskaņā ar 1. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktu šīs regulas darbības joma neattiecas, tiek uzskatīta par atsevišķu piedāvājumu, kam piemēro 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādīto definīciju, lai noteiktu, vai minētā tālākā pārdošana ir vērtspapīru publisks piedāvājums. Par vērtspapīru izvietošanu ar finanšu starpnieku palīdzību sagatavo publicēšanai paredzētu prospektu, ja attiecībā uz galīgo izvietošanu netiek ievērots neviens no 1. panta 3. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitītajiem nosacījumiem.

Papildu prospekts nav jāsagatavo gadījumā, kad vērtspapīri tiek pārdoti tālāk vai galīgi izvietoti ar finanšu starpnieku palīdzību, ja vien saskaņā ar 12. pantu ir pieejams derīgs prospekts un emitents vai par tāda prospekta sagatavošanu atbildīgā persona ar rakstisku piekrišanu piekrīt tā izmantošanai.

II NODAĻA

PROSPEKTA SAGATAVOŠANA

6. pants

Prospekts

1.  Neskarot 14. panta 2. punktu un 17. panta 2. punktu, prospektā ietver atbilstīgo un nepieciešamo informāciju, ko ieguldītājs pamatoti pieprasītu, lai varētu apzināti novērtēt:

(a)   emitenta un jebkura galvotāja aktīvus un pasīvus, finansiālo stāvokli, peļņu un zaudējumus, perspektīvas; kā arī

(b)  no šādiem vērtspapīriem izrietošās tiesības.

Informācija tiek sagatavota un sniegta viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā, un tā var atšķirties, atkarībā no:

(a)  emitenta veida;

(b)  vērtspapīru veida;

(c)  emitenta apstākļus;

(d)  attiecīgā gadījumā to ieguldītāju veida, kuriem paredzēti piedāvātie vai tirdzniecībai atļautie vērtspapīri, šāda veida ieguldītāju iespējamajām zināšanām, kā arī tirgu, kurā tiks atļauts šos vērtspapīrus tirgot;

(e)  jebkuras informācijas, ko dara pieejamu ieguldītājiem saistībā ar prasībām, kuras noteiktas vērtspapīru emitentam saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem vai saskaņā ar jebkuras kompetentās iestādes vai tādas tirdzniecības vietas noteikumiem, kurā emitenta vērtspapīri ir kotēti vai pielaisti tirdzniecībai un kurai var piekļūt, izmantojot oficiāli noteiktu sistēmu, kas minēta Direktīvas 2004/109/EK 21. pantā.

(f)  jebkura 14. un 15. pantā norādītā vienkāršotās vai proporcionālas informācijas atklāšanas režīma piemērojamības;

2.  Emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, var sastādīt prospektu kā vienu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus.

Prospektā, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, vajadzīgo informāciju sadala šādi: reģistrācijas dokuments, vērtspapīru apraksts un kopsavilkums, neskarot 8. panta 7. punktu un 7. panta 1. punkta otro daļu. Reģistrācijas dokumentā ietver informāciju, kas attiecas uz emitentu. Vērtspapīru aprakstā ietver informāciju par vērtspapīriem, kas publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū.

7. pants

Prospekta kopsavilkums

1.  Prospektā ietver kopsavilkumu, kurā sniegta pamatinformācija, kas ieguldītājiem nepieciešama, lai izprastu piedāvāto vai regulētā tirgū tirdzniecībai pielaisto vērtspapīru un to emitentu un galvotāju būtību un ar tiem saistītos riskus, un kuru lasa kopā ar pārējām prospekta daļām, lai palīdzētu ieguldītājiem izprast, vai ieguldīt minētajos vērtspapīros.

  Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja prospekts attiecas uz tādu vērtspapīru atļauju tirdzniecībai regulētajā tirgū, kuri nav pašu kapitāla vērtspapīri un kurus piedāvā tikai kvalificētiem ieguldītājiem, kopsavilkumu nesniedz.

2.  Kopsavilkuma saturs ir precīzs, taisnīgs, skaidrs un nav maldinošs. To lasa kā prospekta ievadu, un tas ir saskanīgs ar citām prospekta daļām.

3.  Kopsavilkumu sagatavo kā īsu dokumentu, kas rakstīts kodolīgā veidā un kura garums nepārsniedz sešas drukātas A4 formāta lapas.

Tomēr tikai izņēmuma gadījumos kompetentā iestāde var ļaut emitentam sagatavot garāku kopsavilkumu, kas nepārsniedz 10 drukātas A4 formāta lapas, ja tas ir nepieciešams emitenta uzņēmējdarbības sarežģītības, emisijas veida vai emitēto vērtspapīru veida dēļ un ja ieguldītājs varētu tikt maldināts, ja šī papildu informācija kopsavilkumā netiktu sniegta.

Kopsavilkums ir:

(a)  noformēts un izkārtots tā, lai tas būtu viegli lasāms, izmantojot salasāma lieluma zīmes;

(b)  rakstīts, izmantojot tādu valodu un stilu, kas palīdz izprast šo informāciju, jo īpaši valodā, kas attiecīgā veida ieguldītājiem ir skaidra, kodolīga, saprotama un nav tehniska.

4.  Kopsavilkums sastāv no šādām četrām iedaļām:

(a)  ievads, kurā ietverti vispārīgi un konkrēti brīdinājumi, tostarp apmērs, kādā ieguldītāji varētu zaudēt savus ieguldījumus sliktākā scenārija gadījumā;

(b)  pamatinformācija par emitentu, piedāvātāju vai personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū;

(c)  pamatinformācija par vērtspapīriem;

(d)  pamatinformācija par pašu piedāvājumu un/vai pielaidi tirdzniecībai.

5.  Kopsavilkuma ievadā ir norādīti :

(a)   vērtspapīru nosaukums un starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN);

(b)  emitenta identitāte un kontaktinformācija, kā arī tā juridiskās personas identifikators (LEI);

(c)  piedāvātāja identitāte un kontaktinformācija, tostarp, ja tas ir juridiska persona, arī tā LEI, vai personas, kas lūdz atļauju, identitāte un kontaktinformācija;

(d)  izcelsmes valsts kompetentās iestādes identitāte un kontaktinformācija, un dokumenta datums.

Pirmās daļas d) punkta nozīmē, ja prospekts sastāv no atsevišķiem dokumentiem, ko ir apstiprinājušas dažādas kompetentās iestādes, kopsavilkuma ievadā norāda visas šīs kompetentās iestādes un sniedz to kontaktinformāciju.

Tajā ietver šādus brīdinājumus:

(a)  kopsavilkums ir lasāms kā prospekta ievads;

(b)  jebkurš lēmums ieguldīt vērtspapīros būtu jābalsta uz ieguldītāja vērtējumu par visu prospektu;

(c)  ja tiesā ir celta prasība par prospektā ietverto informāciju, ieguldītājam prasītājam saskaņā ar dalībvalstu valsts tiesību aktiem var nākties segt prospekta tulkošanas izmaksas pirms tiesvedības sākšanas;

(d)  civiltiesisku atbildību uzņemas tikai tās personas, kas iesniegušas kopsavilkumu, tostarp veikušas tā tulkošanu, bet tikai tādā gadījumā, ja kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai, lasot kopā ar pārējām prospekta daļām, pretrunīgs, vai, ja, lasot kopā ar pārējām prospekta daļām, nav sniegta pamatinformācija, lai palīdzētu ieguldītājiem izprast, vai ieguldīt minētajos vērtspapīros.

6.  Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā norādītajā iedaļā ietver šādu informāciju:

(a)  apakšiedaļā “Vērtspapīru emitents” ietver īsu aprakstu par vērtspapīru emitentu, tostarp vismaz šādu informāciju:

–  tā juridisko adresi un juridisko formu, tā LEI, tiesību aktus, saskaņā ar kuriem tas veic darbību, un tā dibināšanas valsti,

–  tā galvenās darbības jomas,

–  tā lielākos akcionārus, tostarp norāda, vai emitentam ir tiešs vai netiešs īpašnieks vai kontrole, un to, kas ir šis īpašnieks vai kā kontrolē tas ir,

–  tā galveno izpilddirektoru un valdes locekļu identitāti;

–  apstiprināto revidentu identitāti;

(b)  apakšiedaļā “Emitenta finanšu pamatinformācija” ietver atlasītu vēsturisko finanšu pamatinformāciju, tostarp attiecīgā gadījumā pro forma informāciju par katru finanšu gadu periodā, ko aptver vēsturiskā finanšu informācija, un jebkādu turpmāku starpposma finanšu periodu, kam pievienoti salīdzināmie dati par to pašu periodu iepriekšējā finanšu gadā. Prasību par salīdzināmu bilances informāciju izpilda, sniedzot datus no gada beigu bilances;

(c)  apakšiedaļā “Emitentam raksturīgie būtiskākie riski” ietver 10 nozīmīgāko riska faktoru, kas raksturīgi emitentam un kas iekļauti šajā prospektā, tostarp jo īpaši darbības un ieguldījumu risku, īsu aprakstu;

7.  Šā panta 4. punkta c) apakšpunktā norādītajā iedaļā ietver šādu informāciju:

(a)  apakšiedaļā “Vērtspapīru galvenās iezīmes” ietver īsu aprakstu par vērtspapīriem, kuri tiek piedāvāti un/vai pielaisti tirdzniecībai, tostarp vismaz šādu informāciju:

–  to veids un kategorija, ISIN, valūta, nosaukums, paritāte, emitēto vērtspapīru skaits, vērtspapīru termiņš;

–  tiesības, ko dod vērtspapīri,

–  relatīvā vērtspapīru prioritātes hierarhijas pakāpe emitenta kapitāla struktūrā emitenta maksātnespējas gadījumā, tostarp attiecīgā gadījumā informācija par vērtspapīru pakārtotības līmeni un to apstrādāšanas kārtību, ja tiek ieviests Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā paredzētais noregulējuma režīms;

–  jebkādi ierobežojumi vērtspapīru brīvai pārnesamībai,

–  attiecīgā gadījumā dividenžu jeb izmaksas politika;

(b)  apakšiedaļā “Vērtspapīru tirdzniecības vieta” sniedz norādi par to, vai piedāvātie vērtspapīri tiek vai tiks iekļauti lūgumā par pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū vai tirdzniecībai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, un norāda visus tirgus, kuros vērtspapīri tiek vai tiks tirgoti;

(c)  apakšiedaļā “Vērtspapīriem pievienotā garantija” sniedz īsu aprakstu par garantijas būtību un apmēru, ja tāda ir, kā arī īsu aprakstu par garantijas sniedzēju, tostarp tā LEI;

(d)  apakšiedaļā “Vērtspapīriem raksturīgie galvenie riski” sniedz īsu aprakstu par ne vairāk kā 10 nozīmīgākajiem riska faktoriem, kas raksturīgi prospektā ietvertajiem vērtspapīriem.

Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014[19] ir jāsniedz pamatinformācijas dokuments, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi, var aizstāt šajā punktā paredzēto informāciju ar Regulas (ES) Nr. 1286/2014 8. panta 3. punkta b) līdz i) apakšpunktā izklāstīto informāciju. Tādā gadījumā un, ja vienā kopsavilkumā ir aptverti vairāki vērtspapīri, kuri atšķiras tikai ar ļoti nelieliem elementiem, piemēram, ar emisijas cenu vai dzēšanas termiņu, saskaņā ar 8. panta 8.punkta pēdējo apakšpunktu prospekta maksimālais lappušu skaits, kas norādīts 3. punktā, tiek pagarināts par 3 papildu A4 formāta lapām attiecībā uz katru papildu vērtspapīru.

8.  Šā panta 4. panta d) punktā norādītajā iedaļā ietver šādu informāciju:

(a)  apakšiedaļā “Nosacījumi un termiņi ieguldījumiem konkrētajā vērtspapīrā” attiecīgā gadījumā norāda piedāvājuma vispārīgos noteikumus un paredzamo termiņu, sīkāku informāciju par pielaidi tirdzniecībai, izplatīšanas plānu, no piedāvājuma tieši izrietošās vērtības samazināšanās apjomu un procentus un aplēses par emisijas un/vai piedāvājuma kopējām izmaksām, tostarp to izmaksu aplēses, ko emitents vai piedāvātājs iekasēs no ieguldītāja;

(b)  iedaļā “Prospekta sagatavošanas iemesls” norāda īsu aprakstu par piedāvājuma vai pielaides tirdzniecībai iemesliem, kā arī peļņas izlietojumu un paredzamo tīro ieņēmumu summu.

9.  Ja nepieciešams, emitents 6., 7. un 8. punktā aprakstītajām iedaļām var pievienot apakšvirsrakstus.

10.  Kopsavilkumā neietver savstarpējas norādes uz citām prospekta daļām vai neiekļauj informāciju ar norādi.

11.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai norādītu konkrētu saturu un formātu vēsturiskās finanšu pamatinformācijas attēlošanai, kā norādīts saskaņā ar 6. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā vērtspapīru un emitentu dažādos veidus un nodrošinot, ka sagatavotā informācija ir īsa, kodolīga un saprotama.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

8. pants

Pamatprospekts

1.  Attiecībā uz vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, prospekts pēc emitenta, piedāvātāja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, var sastāvēt no pamatprospekta, kas satur visu attiecīgo informāciju par emitentu un vērtspapīriem, kuri tiek piedāvāti publiski vai kuri pielaižami tirdzniecībai regulētā tirgū.

2.  Pamatprospektā ietver šādu informāciju:

(a)  tās informācijas sarakstu, kas tiks iekļauta piedāvājuma galīgajos noteikumos;

(b)  paraugu ar nosaukumu “galīgo noteikumu veidlapa”, kas jāaizpilda par katru konkrēto emisiju;

(c)  tās tīmekļa vietnes adresi, kurā tiks publicēti galīgie noteikumi.

3.  Galīgos noteikumus pasniedz kā atsevišķu dokumentu vai arī iekļauj pamatprospektā vai tā papildinājumā. Galīgos noteikumus sagatavo viegli analizējamā un saprotamā veidā.

Galīgajos noteikumos ietver tikai to informāciju, kas attiecas uz vērtspapīru aprakstu, un tos neizmanto kā pamatprospekta papildinājumu. Tādos gadījumos piemēro 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

4.  Ja galīgie noteikumi nav iekļauti nedz pamatprospektā, nedz arī papildinājumā, emitents tos publisko saskaņā ar 20. pantu un iesniedz tos izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē, tiklīdz tas ir iespējams pirms publiskā piedāvājuma sākšanās vai pielaides tirdzniecībai.

Galīgajos noteikumos ietver skaidru un saredzamu paziņojumu, norādot, ka:

(a)  galīgie noteikumi ir sagatavoti šīs regulas nolūkā un jālasa kopā ar pamatprospektu un tā papildinājumu(-iem), lai iegūtu visu attiecīgo informāciju;

(b)  pamatprospektu un tā papildinājumu(-s) publicē saskaņā ar 20. pantu;

(c)  galīgo noteikumu pielikumā ir pievienots konkrētās emisijas kopsavilkums.

5.  Pamatprospektu var sagatavot kā vienotu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus.

Ja emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, ir iepriekš iesniegusi reģistrācijas dokumentu par konkrētu tāda vērtspapīra veidu, kas nav pašu kapitāla vērtspapīrs, vai vispārējo reģistrācijas dokumentu, kā noteikts 9. pantā, un vēlāk vēlas sagatavot pamatprospektu, tādā pamatprospektā ietver:

(a)  reģistrācijas dokumentā vai vispārējā reģistrācijas dokumentā ietverto informāciju;

(b)  informāciju, kas citādi būtu ietverta attiecīgajā vērtspapīru aprakstā, izņemot galīgos noteikumus, ja galīgie noteikumi nav ietverti pamatprospektā.

6.  Konkrētā informācija par katru pamatprospektā iekļauto atšķirīgo vērtspapīru ir skaidri jānošķir.

7.  Kopsavilkumu sagatavo tikai tad, kad galīgie noteikumi ir iekļauti pamatprospektā saskaņā ar 3. punktu vai iesniegti, un katrai konkrētajai emisijai sagatavo šādu atsevišķu kopsavilkumu.

8.  Konkrētās emisijas kopsavilkumam piemēro tādas pašas prasības kā galīgajiem noteikumiem, kā izklāstīts šajā pantā, un to pievieno galīgajiem noteikumiem.

Uz konkrētās emisijas kopsavilkumu attiecas 7. panta prasības, un tajā tiek sniegta pamatprospekta un galīgo noteikumu pamatinformācija. Tajā ietver:

(a)  pamatprospekta informāciju, kas attiecas tikai uz konkrēto emisiju, tostarp būtiskāko informāciju par emitentu;

(b)  pamatprospektā iekļautos risinājumus, kas attiecas tikai uz konkrēto emisiju, kā paredzēts galīgajos noteikumos;

(c)  galīgajos noteikumos sniegto attiecīgo informāciju, kas pamatprospektā iepriekš netika aizpildīta.

Ja galīgie noteikumi attiecas uz vairākiem vērtspapīriem, kuriem ir tikai ļoti nelielas atšķirības, piemēram, emisijas cena vai termiņš, visiem tādiem vērtspapīriem var pievienot vienoto konkrētas emisijas kopsavilkumu, ar noteikumu, ka ir skaidri nošķirta informācija, kas attiecas uz atšķirīgajiem vērtspapīriem.

9.  Pamatprospektā ietverto informāciju saskaņā ar 22. pantu vajadzības gadījumā papildina ar aktualizētu informāciju par emitentu un vērtspapīru publisku piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū.

10.  Publisks piedāvājums var turpināties pēc pamatprospekta termiņa beigām, saskaņā ar kuru tas tika uzsākts, ar noteikumu, ka nākamais pamatprospekts ir apstiprināts ne vēlāk kā iepriekšējā pamatprospekta derīguma termiņa pēdējā dienā. Tāda piedāvājuma galīgo noteikumu pirmajā lappusē izvieto labi saredzamu brīdinājumu, kurā norādīta iepriekšējā pamatprospekta derīguma termiņa pēdējā diena un nākamā pamatprospekta publicēšanas vieta. Nākamajā pamatprospektā iekļauj vai ar norādi ietver sākotnējā pamatprospekta galīgo noteikumu formātu un ievieto atsauci uz galīgajiem noteikumiem, kuri attiecas uz spēkā esošo piedāvājumu.

Saskaņā ar 22. panta 2. punktu piešķirtās atteikuma tiesības attiecas arī uz ieguldītājiem, kuri ir piekrituši iegādāties vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem iepriekšējā pamatprospekta derīguma termiņa laikā, ja vien vērtspapīri viņiem jau nav piegādāti.

9. pants

Vispārējais reģistrācijas dokuments

1.  Ikviens emitents, kura reģistrētais birojs atrodas kādā no dalībvalstīm un kura vērtspapīri ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, katrā finanšu gadā drīkst sagatavot reģistrācijas dokumentu vispārēja reģistrācijas dokumenta veidā, kurā aprakstīta uzņēmuma organizācija, uzņēmējdarbība, finansiālais stāvoklis, peļņa un perspektīvas, vadība un akcionāru struktūra.

2.  Ikviens emitents, kurš nolemj sagatavot vispārējo reģistrācijas dokumentu, katrā finanšu gadā to iesniedz apstiprināšanai savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar 19. panta 2., 4. un 5. punktā izklāstīto procedūru.

Pēc tam, kad emitenta vispārējais reģistrācijas dokuments katrā finanšu gadā divus gadus pēc kārtas ticis apstiprināts kompetentajā iestādē, nākamos vispārējos reģistrācijas dokumentus vai grozījumus šādos vispārējos reģistrācijas dokumentos drīkst iesniegt kompetentajā iestādē bez iepriekšēja apstiprinājuma, izņemot gadījumus, kad šādi grozījumi ir saistīti ar izlaidumu, būtisku kļūdu vai neprecizitāti, kas, visticamāk, maldinās sabiedrību attiecībā uz faktiem un apstākļiem, kuri ir svarīgi, lai emitents varētu veikt pamatotu novērtējumu.

Ja pēc tam emitents vienā finanšu gadā neiesniedz vispārējo reģistrācijas dokumentu, šī priekšrocība iesniegt bez apstiprinājuma tiek zaudēta, un visus nākamos vispārējos reģistrācijas dokumentus iesniedz apstiprināšanai kompetentajā iestādē, līdz atkal ir izpildīts otrajā daļā paredzētais nosacījums.

3.  Emitenti, kuri pirms šīs regulas piemērošanas datuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 809/2004[20] I vai XI pielikumu bija sagatavojuši reģistrācijas dokumentu, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi vismaz divus gadus pēc kārtas, un pēc tam saskaņā ar Direktīvas 2003/71/EK 12. panta 3. punktu ir iesnieguši tādu reģistrācijas dokumentu vai guvuši tā apstiprinājumu katru gadu, drīkst iesniegt vispārējo reģistrācijas dokumentu bez iepriekšēja apstiprinājuma saskaņā ar 2. punkta otro daļu no šīs regulas piemērošanas dienas.

4.  Līdzko vispārējais reģistrācijas dokuments, kā arī 7. un 9. punktā norādītie grozījumi, ir apstiprināts vai iesniegts bez apstiprinājuma, to bez liekas kavēšanās un saskaņā ar 20. pantā paredzēto kārtību publisko.

5.  Vispārējam reģistrācijas dokumentam piemēro 25. pantā paredzētās valodas prasības.

6.  Vispārējā reģistrācijas dokumentā var iekļaut informāciju ar norādi saskaņā ar 18. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

7.  Pēc vispārējā reģistrācijas dokumenta iesniegšanas vai apstiprināšanas emitents jebkurā laikā var atjaunināt tajā ietverto informāciju, iesniedzot kompetentajā iestādē vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumu.

8.  Kompetentā iestāde jebkurā laikā var pārskatīt jebkura bez iepriekšēja apstiprinājuma iesniegtā vispārējā reģistrācijas dokumenta saturu, kā arī tā grozījumu saturu.

Kompetentās iestādes veiktā pārskatīšana ietver vispārējā reģistrācijas dokumentā un tā grozījumos ietvertās informācijas pilnīguma, konsekvences un saprotamības rūpīgu pārbaudi.

9.  Ja kompetentā iestāde pārskatīšanas laikā konstatē, ka vispārējais reģistrācijas dokuments neatbilst pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartiem un/vai ir nepieciešams veikt grozījumus vai sniegt papildinošu informāciju, tā attiecīgi informē emitentu.

Kompetentās iestādes lūgums veikt grozījumus vai sniegt papildinošu informāciju emitentam jāņem vērā, tikai iesniedzot nākamo vispārējo reģistrācijas dokumentu par nākamo finanšu gadu, izņemot gadījumu, kad emitents vēlas izmantot vispārējo reģistrācijas dokumentu kā neatņemamu daļu no apstiprināšanai iesniegtā prospekta. Tādā gadījumā emitents iesniedz vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumu ne vēlāk kā 19. panta 5. punktā norādītajā pieteikuma iesniegšanas dienā.

Atkāpjoties no otrās daļas, ja kompetentā iestāde informē emitentu, ka tās grozījuma pieprasījums attiecas uz izlaidumu vai būtisku kļūdu, vai neprecizitāti, kas, visticamāk, maldinās sabiedrību attiecībā uz faktiem un apstākļiem, kas ir svarīgi, lai emitents varētu veikt apzinātu novērtējumu, emitents bez liekas kavēšanās iesniedz vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumu.

10.  Šā panta 7. un 9. punkta noteikumus piemēro tikai tad, ja vispārējais reģistrācijas dokuments netiek izmantots kā prospekta neatņemama daļa. Ikreiz, kad vispārējais reģistrācijas dokuments tiek izmantots kā prospekta neatņemama daļa, prospekta papildināšanai piemēro vienīgi 22. pantā paredzētos noteikumus laika posmā no prospekta apstiprināšanas brīža līdz publiskā piedāvājuma termiņa beigām vai attiecīgi brīdim, kad sākas tirdzniecība regulētā tirgū, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk.

11.  Emitentam, kurš izpilda 2. punkta pirmajā un otrajā daļā vai 3. punktā aprakstītos nosacījumus, ir bieža emitenta statuss un viņš izmanto 19. panta 5. punktā aprakstīto paātrinātās apstiprināšanas procesu ar noteikumu, ka:

(a)  iesniedzot katru vispārējo reģistrācijas dokumentu vai iesniedzot to apstiprināšanai, emitents sniedz kompetentajai iestādei rakstisku apstiprinājumu, ka visa regulētā informācija, kas tam attiecīgā gadījumā jāatklāj saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK un Regulu (ES) Nr. 596/2014, ir iesniegta un publicēta saskaņā ar minētajos tiesību aktos paredzētajām prasībām; kā arī

(b)  ja kompetentā iestāde veic 8. punktā norādīto pārskatīšanu, emitents groza savu vispārējo reģistrācijas dokumentu saskaņā ar 9. punktā paredzēto kārtību.

Ja emitents neizpilda kādu no iepriekš minētajiem nosacījumiem, viņš zaudē bieža emitenta statusu.

12.  Ja kompetentajai iestādei iesniegts vai tās apstiprināts vispārējais reģistrācijas dokuments tiek publiskots ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc finanšu gada beigām un ietver informāciju, ko nepieciešams atklāt gada finanšu pārskatā, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 4. pantā[21], tiek uzskatīts, ka emitents ir izpildījis savu pienākumu publicēt gada finanšu pārskatu, kā paredzēts minētajā pantā.

Ja vispārējais reģistrācijas dokuments vai tā grozījums ir iesniegts vai apstiprināts kompetentajā iestādē un tiek publiskots ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc finanšu gada pirmo sešu mēnešu beigām, un ietver informāciju, ko nepieciešams atklāt Direktīvas 2004/109/EK 5. pantā norādītajā pusgada finanšu pārskatā, tiek uzskatīts, ka emitents ir izpildījis savu pienākumu publicēt pusgada finanšu pārskatu, kā paredzēts minētajā pantā.

Pirmajā un otrajā daļā aprakstītajos gadījumos emitents:

(a)  vispārējā reģistrācijas dokumentā ietver savstarpēju norāžu sarakstu, kurā norādīts, kur vispārējā reģistrācijas dokumentā ir atrodams katrs gada un pusgada finanšu pārskatos nepieciešamais elements;

(b)  iesniedz vispārējo reģistrācijas dokumentu saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 19. panta 1. punktu un dara to pieejamu oficiāli noteiktai sistēmai, kas norādīta Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā;

(c)  vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļauj paziņojumu par atbildību Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajos termiņos.

13.  Šā panta 12. punktu piemēro tikai tad, ja emitenta izcelsmes dalībvalsts šīs regulas nolūkā ir arī izcelsmes dalībvalsts Direktīvas 2004/109/EK nolūkā un ja vispārējā reģistrācijas dokumentā izmantotā valoda izpilda Direktīvas 2004/109/EK 20. panta nosacījumus.

14.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu konkrētu procedūru vispārējā reģistrācijas dokumenta kontrolei, apstiprināšanai, iesniegšanai un pārskatīšanai, kā arī tā grozīšanas nosacījumus un nosacījumus gadījumā, kad pastāv iespēja zaudēt bieža emitenta statusu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai ne vēlāk kā [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

10. pants

Prospekti, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

1.  Emitents, kura reģistrācijas dokumentu kompetentā iestāde jau ir apstiprinājusi, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū. Tādā gadījumā vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu apstiprina atsevišķi.

Ja kopš reģistrācijas dokumenta apstiprināšanas ir radies jauns svarīgs faktors, būtiska kļūda vai neprecizitāte saistībā ar informāciju, kas iekļauta reģistrācijas dokumentā un kas var ietekmēt vērtspapīru novērtējumu, reģistrācijas dokumenta papildinājumu iesniedz apstiprināšanai vienlaikus ar vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu. Tiesības atsaukt piekrišanu saskaņā ar 22. panta 2. punktu tādā gadījumā nepiemēro.

Reģistrācijas dokuments un tā papildinājums, kam attiecīgā gadījumā pievieno vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, veido prospektu, līdzko to apstiprina kompetentā iestāde.

2.  Emitents, kura vispārējo reģistrācijas dokumentu kompetentā iestāde jau ir apstiprinājusi vai kurš ir iesniedzis vispārējo reģistrācijas dokumentu bez apstiprināšanas saskaņā ar 9. panta 2. punkta otro daļu, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū. Tādā gadījumā vērtspapīru apraksts, kopsavilkums un visi vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumi, kas iesniegti pēc vispārējā reģistrācijas dokumenta apstiprināšanas vai iesniegšanas, izņemot grozījumus vai papildinājumus, kuri tiek izdarīti biežā emitenta vispārējā reģistrācijas dokumentā atbilstīgi 19. panta 5. punktam, tiek apstiprināti atsevišķi.

Ja emitents ir iesniedzis neapstiprinātu vispārēju reģistrācijas dokumentu, veic visas dokumentācijas, tostarp vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumu, apstiprināšanu neatkarīgi no tā, vai šie dokumenti ir atsevišķi.

Vispārējais reģistrācijas dokuments, kas grozīts saskaņā ar 9. panta 7. vai 9. punktu un kam pievienots vērtspapīru apraksts un kopsavilkums, veido prospektu, līdzko tas tiek apstiprināts kompetentajā iestādē.

11. pants

Ar prospektu saistītā atbildība

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildība par informāciju, kas sniegta prospektā, attiecīgi gulstas vismaz uz emitentu vai tā pārvaldes, vadības vai uzraudzības institūcijām, piedāvātāju, personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, vai galvotāju. Prospektā tiek skaidri norādītas atbildīgās personas, norādot to vārdus, uzvārdus un funkcijas vai, juridisku personu gadījumā, to nosaukumus un juridiskās adreses, kā arī sniedzot šo personu deklarācijas, ka, cik tām zināms, prospektā ietvertā informācija atbilst faktiem un ka prospektā nav izlaists nekas, kas var ietekmēt tā nozīmi.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvie un administratīvie akti par civiltiesisko atbildību attiecas uz personām, kas atbildīgas par prospektā sniegto informāciju.

Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka ne uz vienu personu negulstas civiltiesiskā atbildība, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vien, tostarp tā tulkojumu, izņemot gadījumus, ja kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai pretrunīgs, lasot to kopā ar pārējām prospekta daļām, vai ja tas, lasot kopā ar pārējām prospekta daļām, nesniedz pamatinformāciju, kas palīdzētu ieguldītājiem izprast, vai ieguldīt šajos vērtspapīros. Kopsavilkumā iekļauj skaidru brīdinājumu par to.

3.  Atbildība par vispārējā reģistrācijas dokumentā sniegto informāciju gulstas uz 1. punktā norādītajām personām tikai gadījumos, kad vispārējais reģistrācijas dokuments tiek izmantots kā apstiprināta prospekta neatņemama daļa. To piemēro, neskarot Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. pantu, ja informācija saskaņā ar minētajiem pantiem ir iekļauta vispārējā reģistrācijas dokumentā.

12. pants

Prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

1.  Prospekts vai pamatprospekts, kas sagatavots kā vienots dokuments vai sastāv no vairākiem dokumentiem, ir derīgs 12 mēnešus pēc tā apstiprināšanas attiecībā uz publiskiem piedāvājumiem vai pielaidēm tirdzniecībai regulētā tirgū, ja prospektam ir pievienoti papildinājumi, kas vajadzīgi saskaņā ar 22. pantu.

Ja prospekts vai pamatprospekts sastāv no atsevišķiem dokumentiem, tā derīguma termiņš sākas vērtspapīru apraksta apstiprināšanas dienā.

2.  Iepriekš iesniegts vai apstiprināts reģistrācijas dokuments, tostarp vispārējais reģistrācijas dokuments, kā norādīts 9. pantā, ir derīgs izmantošanai kā prospekta neatņemama daļa 12 mēnešus pēc tā iesniegšanas vai apstiprināšanas.

Šāda reģistrācijas dokumenta derīguma termiņa beigas neietekmē tā prospekta derīgumu, kura neatņemama daļa tas ir.

III NODAĻA

PROSPEKTA SATURS UN FORMĀTS

13. pants

Informācijas minimums un formāts

1.  Komisija saskaņā ar 42. pantu pieņem deleģētos aktus par prospekta, pamatprospekta un galīgo noteikumu formātu un plānus, ar ko tiek noteikta prospektā iekļaujamā konkrētā informācija, izvairoties no informācijas atkārtošanās gadījumā, kad prospektu veido atsevišķi dokumenti.

Konkrēti, gatavojot dažādos prospekta plānus, ņem vērā:

(a)  tās informācijas daudzveidību, kas vajadzīga ieguldītājiem attiecībā uz pašu kapitāla vērtspapīriem salīdzinājumā ar vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri; ievēro konsekventu pieeju attiecībā uz informāciju, kas vajadzīga prospektā saistībā ar vērtspapīriem, kam ir līdzīgs ekonomiskais pamatojums, īpaši saistībā ar atvasinātiem vērtspapīriem;

(b)  dažādos veidus un īpašības, kas piemīt tādu vērtspapīru piedāvājumiem un pielaidēm tirdzniecībai regulētā tirgū, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri;

(c)  izmantoto formātu un informāciju, kas vajadzīga pamatprospektos attiecībā uz vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, tostarp jebkura veida garantijas vērtspapīriem;

(d)  attiecīgā gadījumā emitenta publisko statusu;

(e)  attiecīgā gadījumā emitenta darbību īpašo raksturu.

Jo īpaši Komisija sagatavo divus atsevišķu un būtiski atšķirīgu prospektu sarakstus, kuros izklāstītas informācijas prasības attiecībā uz vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kas pielāgoti atšķirīgām ieguldītāju — kvalificētu vai nekvalificētu — kategorijām, kurām šis piedāvājums ir adresēts, ņemot vērā šiem ieguldītājiem nepieciešamo atšķirīgo informāciju.

2.  Komisija saskaņā ar 42. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros norādīts plāns vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļaujamā informācijas minimuma noteikšanai, kā arī īpašs plāns kredītiestāžu vispārējam reģistrācijas dokumentam.

Šāds plāns nodrošina, ka vispārējais reģistrācijas dokuments ietver visu nepieciešamo informāciju par emitentu, lai to pašu vispārējo reģistrācijas dokumentu būtu iespējams tāpat izmantot nākamajam pašu kapitāla, parāda vērtspapīru vai atvasināto instrumentu publiskam piedāvājumam vai pielaidei tirdzniecībai. Attiecībā uz finanšu informāciju, darbības un finanšu pārskatu un perspektīvām, un korporatīvo vadību, šādu informāciju pēc iespējas salāgo ar Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. pantā norādīto gada un pusgada finanšu pārskatos, tostarp vadības ziņojumos un korporatīvās vadības paziņojumos, atklājamo informāciju.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā norādītajiem deleģētajiem aktiem par pamatu izmanto finanšu un nefinanšu informācijas jomas standartus, ko izklāstījušas starptautiskas vērtspapīru komisijas organizācijas, jo īpaši IOSCO, un šīs regulas I, II un III pielikumu. Minētos deleģētos aktus pieņem līdz [6 mēneši pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

14. pants

Vienkāršots informācijas atklāšanas režīms sekundārām emisijām

1.  Turpmāk norādītās personas drīkst izlemt par vienkāršota prospekta sagatavošanu saskaņā ar vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu sekundārām emisijām, ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai ir atļauta to tirdzniecība regulētā tirgū:

(a)  emitenti, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, MVU izaugsmes tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kas nav MVU izaugsmes tirgus, ar informācijas atklāšanas prasībām, kuras ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas paredzētas MVU izaugsmes tirgum, kā norādīts Finanšu instrumentu tirgu direktīvas 33. panta 3. punkta d), e), f) un g) apakšpunktā, vismaz 18 mēnešus un kuri emitē vairākus tās pašas kategorijas vērtspapīrus;

(b)  emitenti, kuru pašu kapitāla vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, MVU izaugsmes tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kas nav MVU izaugsmes tirgus, ar informācijas atklāšanas prasībām, kuras ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas paredzētas MVU izaugsmes tirgum, kā norādīts Finanšu instrumentu tirgu direktīvas 33. panta 3. punkta d), e), f) un g) apakšpunktā, vismaz 18 mēnešus un kuri emitē vērtspapīrus, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri;

(c)  tādas kategorijas vērtspapīru piedāvātāji, kurus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, MVU izaugsmes tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kas nav MVU izaugsmes tirgus, ar informācijas atklāšanas prasībām, kuras ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas paredzētas MVU izaugsmes tirgum, kā norādīts Finanšu instrumentu tirgu direktīvas 33. panta 3. punkta d), e), f) un g) apakšpunktā, vismaz 18 mēnešus.

Šā punkta pirmajā daļā minētais vienkāršotais prospekts ietver 7. pantā minēto kopsavilkumu, konkrētu reģistrācijas dokumentu, kuru var izmantot a), b) un c) apakšpunktā norādītās personas, un konkrētu vērtspapīru aprakstu, kuru var izmantot a) un c) apakšpunktā norādītās personas.

Šā punkta pirmās daļas a), b) un c) punkta nolūkā EVTI publicē un regulāri atjaunina tādu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu sarakstu, kas nav MVU izaugsmes tirgi, ar informācijas atklāšanas prasībām, kuras ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas paredzētas MVU izaugsmes tirgum, kā norādīts Finanšu instrumentu tirgu direktīvas 33. panta 3. punkta d), e), f) un g) apakšpunktā.

2.  Saskaņā ar 6. panta 1. punktā minētajiem principiem un neskarot 17. panta 2. punktu, 1. punktā minētajā vienkāršotajā prospektā ietver attiecīgo samazināto informāciju, kas ieguldītājam būtu pamatoti nepieciešama saistībā ar sekundāru emisiju, lai, balstoties uz to, novērtētu:

(a)  emitenta un jebkura garantijas devēja prospektu, pamatojoties uz finanšu informāciju ▌, kas prospektā ietverta vai iekļauta ar norādi un aptver tikai iepriekšējo finanšu gadu,

(b)  no vērtspapīriem izrietošās tiesības,

(c)  emisijas iemeslus un tās ietekmi uz emitentu, jo īpaši apgrozāmā kapitāla pārskatu, informāciju par kapitalizāciju un parādsaistībām, ietekmi uz vispārējo kapitāla struktūru un kodolīgu tās attiecīgās informācijas kopsavilkumu, kas atklājama saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 596/2014 kopš iepriekšējās emisija dienas.

Kopsavilkumā sniedz tikai attiecīgo informāciju, kas nepieciešama saskaņā ar vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu sekundārām emisijām.

Vienkāršotajā prospektā, kas minēts šā panta 1. punktā, ietverto informāciju sagatavo un sniedz viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā, un tā ļauj ieguldītājiem pieņemt pārdomātu ieguldījuma lēmumu.

3.  Komisija saskaņā ar 42. pantu pieņem deleģētos aktus, lai precizētu 2. punktā minētās samazinātās informācijas apjomu, kas jāiekļauj plānos, ko piemēro saskaņā ar 1. punktā minēto vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu.

Precizējot samazināto informāciju, kas jāiekļauj plānos, kuri piemērojami saskaņā ar vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu, Komisija ņem vērā vajadzību atvieglot piekļuvi kapitāla tirgiem, nepieciešamību samazināt ar kapitāla izmaksas un uzlabot pieeju tam un informāciju, kura emitentam attiecīgā gadījumā jau ir jāsniedz saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK un Regulu (ES) Nr. 596/2014. Lai novērstu lieku slogu emitentiem, Komisija kalibrē prasības tā, lai tās galvenokārt attiektos uz informāciju, kas ir būtiska sekundārām emisijām, un lai tās būtu samērīgas.

Minētos deleģētos aktus pieņem līdz [6 mēneši pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

15. pants

ES izaugsmes prospekts

1.  Šādas turpmāk minētās struktūras ir tiesīgas sagatavot ES izaugsmes prospektu saskaņā ar šajā pantā paredzēto proporcionālās informācijas atklāšanas režīmu vērtspapīru publiska piedāvājuma gadījumā, izņemot gadījumus, kad to vērtspapīrus v tiks ļauts tirgot regulētā tirgū:

(a)  MVU;

(b)  emitenti, kuri nav MVU, ja tie publiski piedāvā vērtspapīrus, kurus atļaus tirgot MVU izaugsmes tirgū;

(c)  emitenti, izņemot a) un b) punktā minētos emitentus, ja publiskā piedāvājuma kopējā samaksa Savienībā, kas aprēķināta par 12 mēnešiem, nepārsniedz EUR 20 000 000.

ES izaugsmes prospekts, kas apstiprinātas saskaņā ar šo pantu, ir derīgs jebkuram vērtspapīru publiskam piedāvājumam jebkurā skaitā uzņēmēju dalībvalstu, ja ir ievēroti 23., 24. un 25 pantā izklāstītie nosacījumi.

ES izaugsmes prospekts saskaņā ar 1. daļā norādīto proporcionālās informācijas atklāšanas režīmu ir standartizēts dokuments, ko emitentiem ir viegli aizpildīt.

1.a  ES izaugsmes prospektā iekļauj šādus trīs galvenos elementus:

(a)  pamatinformāciju par emitentu, piemēram,

i)  emitenta nosaukumu un par prospektu atbildīgo personu vārdus;

ii)  uzņēmējdarbības pārskatu, pašreizējos tirdzniecības plānus un emitenta perspektīvas;

iii)  ar emitentu saistītos riska faktorus;

iv)  finanšu informāciju, kura var tikt iekļauta ar atsauci,

(b)  pamatinformāciju par emitentu, piemēram:

i)  to vērtspapīru skaitu un veidu, kuri ir iekļauti piedāvājumā;

ii)  vērtspapīru noteikumus un no tiem izrietošo tiesību aprakstu;

iii)  ar vērtspapīriem saistītos riska faktorus,

(c)  pamatinformāciju par piedāvājumu, piemēram:

i)  piedāvājuma noteikumus, tostarp emisijas cenu;

ii)  piedāvājuma iemeslus un gūto neto ieņēmumu paredzēto izmantošanu.

▌

3.  Komisija saskaņā ar 42. pantu pieņem deleģētos aktus, lai konkrēti norādītu 1. un 1.a punktā minētajam standartizētajam ES izaugsmes prospektam raksturīgo samazināto saturu un konkrēto formātu. Šajos aktos ir iekļauta prospekta plānos pieprasītā informācija, kas sniegta vienkāršā valodā, attiecīgā gadījumā izmantojot informācijas iekļaušanu ar norādi.

Nosakot standartizētā ES izaugsmes prospekta konkrēto samazināto saturu un formātu, Komisija kalibrē prasības tā, lai tās koncentrētos uz:

(a)  informāciju, kas ir būtiska un atbilstīga, veicot ieguldījumu vērtspapīros, kas emitēti ieguldītājiem;

(b)  vajadzību nodrošināt samērīgumu starp uzņēmuma lielumu un tā līdzekļu piesaistīšanas vajadzībām; kā arī

(c)  prospekta sagatavošanas izmaksām.

To darot, Komisija ņem vērā:

–   nepieciešamību nodrošināt, ka ES izaugsmes prospekts ir emitentiem būtiski un patiesi vieglāks nekā pilnais prospekts gan administratīvā sloga, gan izmaksu ziņā;

–   nepieciešamību nodrošināt MVU vieglāku piekļuvi kapitāla tirgiem, vienlaikus nodrošinot ieguldītāju uzticību ieguldījumiem šādos uzņēmumos;

–   nepieciešamību samazināt MVU izmaksas un slogu;

–   nepieciešamību noskaidrot konkrētu veidu informāciju, kas īpaši svarīga MVU;

–  emitenta lielumu un to, cik ilgi tas jau darbojas;

–   dažādos piedāvājumu veidus un īpašības;

–   tās informācijas dažādos veidus, kura nepieciešama ieguldītājiem attiecībā uz dažādiem vērtspapīru veidiem.

Minētos deleģētos aktus pieņem līdz [6 mēneši pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

▌

16. pants

Riska faktori

1.  Prospektā attiecībā uz riska faktoriem norāda tikai tādus riskus, kuri attiecas uz konkrēto emitentu un/vai vērtspapīriem un ir būtiski, lai pieņemtu apzinātu ieguldījuma lēmumu, kā apstiprināts reģistrācijas dokumenta un vērtspapīru apraksta saturā. ▌

1.a  Riska faktoros iekļauj arī tos, ko rada vērtspapīra subordinācijas līmenis un ietekme uz paredzamo maksājumu vērtspapīru turētājiem apmēru vai maksājuma izdarīšanas laiku bankrota vai citu līdzīgu procedūru gadījumā, tostarp attiecīgā gadījumā saistībā ar kredītiestādes maksātnespēju vai tas noregulēšanu vai pārstrukturizēšanu, saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva).

2.  EVTI izstrādā pamatnostādnes attiecībā uz ▌riska faktoru specifikas un būtiskuma novērtējumu un riska faktoru iedalījumu ▌. Turklāt EVTI izstrādā pamatnostādnes, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm veikt riska faktoru pārskatīšanu tādā veidā, kas veicina to, ka emitenti atbilstoši un mērķtiecīgi informē par riska faktoriem.

17. pants

Informācijas nesniegšana

1.  Ja prospektā nav iespējams iekļaut informāciju par publiski piedāvājamo vērtspapīru galīgo piedāvājuma cenu un/vai daudzumu:

(a)  prospektā atspoguļo kritērijus un/vai nosacījumus, saskaņā ar kuriem nosaka iepriekš minētos lielumus, vai, attiecībā uz cenu, maksimālo cenu; vai

(b)  vērtspapīru iegādes vai parakstīšanās akcepti var tikt izņemti vismaz divas darbdienas pēc tam, kad ir reģistrēta galīgā piedāvājuma cena un/vai to vērtspapīru daudzums, kas tiks publiski piedāvāti.

Galīgā piedāvājuma cenu un vērtspapīru daudzumu reģistrē izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē un publicē saskaņā ar 20. panta 2. punktu.

2.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut prospektā nenorādīt atsevišķu prospektā iekļaujamu informāciju, ja tā uzskata, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)  šādas informācijas atklāšana būtu pretrunā sabiedrības interesēm;

(b)  šādas informācijas atklāšana radītu nopietnu kaitējumu emitentam, ar noteikumu, ka šādas informācijas nenorādīšana nevarētu maldināt sabiedrību attiecībā uz faktiem un apstākļiem, kas ir būtiski, lai izdarītu pienācīgu novērtējumu par emitentu, piedāvātāju vai galvotāju, ja tāds ir, un par tiesībām, ko piešķir vērtspapīri, uz kuriem attiecas prospekts;

(c)  šāda informācija nav tik svarīga attiecībā uz konkrēto piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū un neietekmētu emitenta, piedāvātāja vai galvotāja finansiālā stāvokļa un perspektīvu novērtējumu.

Kompetentā iestāde ik gadu iesniedz EVTI ziņojumu par to informāciju, kuru tā atļāvusi nenorādīt.

3.  Neskarot ieguldītāju sniegto pienācīgo informāciju, ja izņēmuma kārtā konkrēta informācija, kas jāiekļauj prospektā, nav atbilstoša emitenta darbības jomai vai emitenta juridiskajai formai, vai vērtspapīriem, uz kuriem attiecas prospekts, prospektā ietver informāciju, kas ir līdzvērtīga vajadzīgajai informācijai, ja vien šāda informācija pastāv.

4.  Ja vērtspapīrus garantē dalībvalsts, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūgusi pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, sagatavojot prospektu saskaņā ar 4. pantu, var neiekļaut informāciju par minēto dalībvalsti.

5.  EVTI var izstrādāt pamatnostādņu projektu, lai konkrēti noteiktu gadījumus, kuros informāciju var nenorādīt saskaņā ar 2. punktu, ņemot vērā kompetento iestāžu ziņojumus EVTI, kā minēts 2. punktā.

18. pants

Iekļaušana ar atsauci

1.  Informāciju prospektā vai pamatprospektā var iekļaut ar atsauci, ja tā ir iepriekš vai vienlaikus publicēta elektroniskā veidā, sagatavota valodā, kas atbilst 25. panta prasībām, un iesniegta saistībā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām vai saskaņā ar tirdzniecības vietas vai MVU izaugsmes tirgus notikumiem:

(a)  dokumenti, ko apstiprinājusi ▌ kompetentā iestāde vai kas tai iesniegti saskaņā ar šo regulu;

(b)  šīs regulas 1. panta 3. punkta f) un g) apakšpunktā un 1. panta 4. punkta d) un e) apakšpunktā norādītie dokumenti;

(c)  šīs regulas 2. panta 1. punkta l) apakšpunktā definētā regulētā informācija;

(d)  gada un starpposma finanšu informācija;

(e)  gada pārskati un finanšu pārskati;

(f)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 19. pantā definētie vadības ziņojumi[22];

(g)  Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā definētie paziņojumi par korporatīvo pārvaldību;

(h)  [[pārskatītās Akcionāru tiesību direktīvas] [X]. pantā definētie atalgojuma ziņojumi[23]];

(ha)  gada pārskati vai cita atklājama informācija saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 22. un 23. pantu;

(i)  dibināšanas līgums un statūti.

Emitentam jābūt pieejamai aktuālākajai informācijai.

Ja ar norādi ir iekļautas tikai konkrētas dokumenta daļas, prospektā iekļauj paziņojumu par to, ka neiekļautās daļas uz ieguldītāju neattiecas vai arī ir apskatītas citā prospekta daļā.

2.  Iekļaujot informāciju ar norādi, emitenti, piedāvātāji vai personas, kuras lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, nodrošina informācijas pieejamību. Konkrēti, prospektā iekļauj savstarpējo norāžu sarakstu, lai ieguldītājiem ļautu viegli atrast konkrētus informācijas elementus, un prospektā ietver hipersaites uz visiem dokumentiem, kuros ietverta ar norādi iekļautā informācija.

3.  Ja ir iespējams, iesniedzot prospekta pirmo projektu kompetentajai iestādei un jebkurā gadījumā — prospekta pārskatīšanas procesā — emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, iesniedz elektroniskā formātā ar meklēšanas iespēju visu informāciju, kas ar atsauci iekļauta prospektā, ja vien šāda informācija jau nav apstiprināta vai iesniegta tajā kompetentajā iestādē, kura apstiprina prospektu.

4.  ▌EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai aktualizētu 1. punktā norādīto dokumentu sarakstu, iekļaujot papildu dokumentu veidus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un kas jāiesniedz vai jāapstiprina valsts iestādē.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

IV NODAĻA

PROSPEKTA APSTIPRINĀŠANAS UN PUBLICĒŠANAS KĀRTĪBA

19. pants

Prospekta rūpīga pārbaude un apstiprināšana

1.  Prospektu nepublicē, pirms to vai visas tā daļas nav apstiprinājusi izcelsmes dalībvalsts attiecīgā kompetentā iestāde.

2.  Kompetentā iestāde 10 darbdienu laikā pēc prospekta projekta iesniegšanas paziņo emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, savu lēmumu saistībā ar prospekta apstiprināšanu.

▌Kompetentā iestāde informē EVTI par prospekta un jebkura tā papildinājuma apstiprināšanu vienlaikus, kad par to tiek informēts emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū.

3.  Termiņu, kas minēts 2. punktā, pagarina līdz 20 darbdienām, ja publiskais piedāvājums ir saistīts ar vērtspapīriem, ko emitē emitents, kuram nav neviena tirdzniecībai regulētā tirgū pielaista vērtspapīra un kurš iepriekš nav publiski piedāvājis vērtspapīrus.

20 darbdienu termiņu piemēro tikai sākotnēji iesniegtam prospekta projektam. Ja saskaņā ar 4. punktu nepieciešams iesniegt papildu informāciju, piemēro 2. punktā paredzēto termiņu.

4.  Ja kompetentā iestāde konstatē, ka prospekta projekts neatbilst pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartiem, kas nepieciešami, lai to apstiprinātu, un/vai ir nepieciešami grozījumi vai papildu informācija:

(a)  tā 10 darbdienu laikā no prospekta projekta un/vai papildu informācijas iesniegšanas dienas informē emitentu, piedāvātāju vai personu, kas lūdz atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū, un norāda detalizētus šā lēmuma pieņemšanas iemeslus; un

(b)  tādā gadījumā 2. un 3. punktā norādītos termiņus piemēro tikai no tā datuma, kurā kompetentajai iestādei tiek iesniegts grozītais prospekta projekts un/vai pieprasītā papildu informācija.

5.  Atkāpjoties no 2. un 4. punkta, minētajos punktos norādīto termiņu samazina līdz 5 darbdienām 9. panta 11. punktā norādītajiem biežajiem emitentiem. Biežais emitents informē kompetento iestādi vismaz 5 darbdienas pirms dienas, kad pieteikumu paredzēts iesniegt apstiprināšanai.

Biežais emitents iesniedz kompetentajai iestādei pieteikumu, kurā ietverti visi grozījumi, kurus nepieciešams veikt vispārējā reģistrācijas dokumentā un attiecīgā gadījumā apstiprināšanai iesniegtajā vērtspapīru aprakstā un kopsavilkumā.

Biežajam emitentam nav nepieciešams saņemt apstiprinājumu vispārējā reģistrācijas dokumentā izdarītiem grozījumiem, ja vien šie grozījumi neattiecas uz izlaidumu, būtisku kļūdu, vai neprecizitāti, kas, visticamāk, maldinās sabiedrību attiecībā uz faktiem un apstākļiem, kuri ir svarīgi, lai emitents varētu veikt pamatotu novērtējumu.

6.  Kompetentās iestādes savās tīmekļa vietnēs sniedz norādes par pārbaudes un apstiprināšanas procesu, lai sekmētu prospektu efektīvu un savlaicīgu apstiprināšanu. Minētajās norādēs ietver kontaktpunktus attiecībā uz apstiprinājumiem. Emitentam vai par prospekta sagatavošanu atbildīgajai personai ir iespēja tiešā veidā sazināties un komunicēt ar kompetentās iestādes darbiniekiem visā prospekta apstiprināšanas procesa laikā.

▌

9.  Samaksa, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iekasē par prospektu, reģistrācijas dokumentu, tostarp vispārējo reģistrācijas dokumentu, papildinājumu un grozījumu apstiprināšanu, kā arī par vispārējo reģistrācijas dokumentu, to grozījumu un galīgo noteikumu iesniegšanu, ir pamatota un proporcionāla un to publisko vismaz kompetentās iestādes tīmekļa vietnē.

10.  EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu prospekta pilnīguma, saprotamības un konsekvences pārbaudes un apstiprināšanas procedūras.

  Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

11.  EVTI izmanto savas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 piešķirtās pilnvaras, lai veicinātu uzraudzības konverģenci saistībā ar kompetento iestāžu pārbaudes un apstiprināšanas procesiem, novērtējot prospektā ietvertās informācijas pilnīgumu, konsekvenci un saprotamību. Konkrēti EVTI sekmē konverģenci attiecībā uz tās pārbaudes efektivitāti, metodēm un laiku, ko kompetentās iestādes veic par prospektā sniegto informāciju, atbilstošā gadījumā izmantojot salīdzinošo izvērtēšanu.

11.a  EVTI izstrādā centrālu darbplūsmas sistēmu, kas aptver prospekta apstiprināšanas procesu, sākot no ierosināšanas līdz pat apstiprinājumam, ļaujot kompetentajām iestādēm, EVTI un emitentiem Savienības teritorijā pārvaldīt un uzraudzīt apstiprinājuma pieprasījumus tiešsaitē.

12.  Neskarot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu, EVTI rīko un veic vismaz vienu salīdzinošo izvērtēšanu saistībā ar kompetento iestāžu pārbaudes un apstiprināšanas procedūrām, tostarp apstiprināšanas paziņojumiem starp kompetentajām iestādēm. Salīdzinošajā izvērtēšanā novērtē arī ietekmi, ko dažādas pieejas saistībā ar kompetento iestāžu pārbaudi un apstiprināšanu rada uz emitentu spēju piesaistīt kapitālu Eiropas Savienībā. Ziņojumu par šo salīdzinošo izvērtēšanu publicē ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Saistībā ar šo salīdzinošo izvērtēšanu EVTI ņem vērā Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantā minētās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas konsultāciju.

20. pants

Prospekta publicēšana

1.  Līdzko prospekts ir apstiprināts, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, to savlaicīgi publisko pirms publiskā piedāvājuma vai attiecīgo vērtspapīru pielaides tirdzniecībai un, vēlākais, šo notikumu sākumā.

Ja sākotnēji publiski tiek piedāvātas tādas kategorijas akcijas, kuras pielaiž tirdzniecībai regulētā tirgū pirmo reizi, prospektam jābūt pieejamam vismaz sešas darbdienas pirms piedāvājuma beigām.

2.  Prospektu — vienu dokumentu vai atsevišķu dokumentu kopumu — uzskata par publiskotu, kad tas ir publicēts elektroniskā veidā kādā no šādām tīmekļa vietnēm:

(a)  emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, tīmekļa vietne;

  (b)  finanšu starpnieku, kas izvieto vai pārdod vērtspapīrus, tostarp pilnvaroto maksātāju, tīmekļa vietne;

  (c)  regulētā tirgus, kurā tiek lūgta pielaide tirdzniecībai, vai attiecīgā gadījumā daudzpusējas tirdzniecības sistēmas dalībnieka tīmekļa vietne.

3.  Prospektu publicē tam veltītā tīmekļa vietnes iedaļā, kas ir viegli pieejama, apmeklējot tīmekļa vietni. To ir iespējams lejupielādēt un izdrukāt, un tas ir elektroniskā formā ar meklēšanas iespēju un bez iespējas to pārveidot.

Dokumenti, kuri ietver prospektā ar atsauci iekļautu informāciju, un ar prospektu saistīti papildinājumi un/vai galīgie noteikumi ir pieejami tajā pašā iedaļā, kur prospekts, tostarp vajadzības gadījumā arī izmantojot hipersaites.

Neskarot 22. panta 2. punktā minētās atteikuma tiesības, regulas 9. panta 11. punktā minētie biežie emitenti tā vietā, lai prospektā ietvertajā vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļautu papildinājumu, var izvēlēties tajā iekļaut jebkādas izmaiņas, izmantojot dinamisku atsauci uz vispārējā reģistrācijas dokumenta visjaunāko redakciju.

4.  Attiecībā uz piekļuvi prospektam nepiemēro reģistrācijas pabeigšanas procesu, saistību atrunu, ar kuru ierobežo juridisko atbildību, vai maksu.

5.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē visus apstiprinātos prospektus vai vismaz apstiprināto prospektu sarakstu, tostarp hipersaiti uz attiecīgajām 3. punktā minētajām tīmekļa vietņu iedaļām, kā arī identificē to(tās) izcelsmes dalībvalsti(s), kurām prospekti ir darīti zināmi saskaņā ar 24. pantu. Publicēto sarakstu, tostarp hipersaites, uztur atjauninātu, un katru elementu tīmekļa vietnē saglabā 7. punktā norādītajā termiņā.

Laikā, kad kompetentā iestāde paziņo EVTI par prospekta vai jebkura tā papildinājuma apstiprinājumu, kompetentā iestāde vienlaikus iesniedz EVTI prospekta vai jebkura tā papildinājuma elektronisku kopiju, kā arī tos datus, kas EVTI nepieciešami, lai veiktu klasifikāciju 6. punktā norādītajā glabāšanas mehānismā, un attiecībā uz 45. pantā norādīto pārskatu.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par visiem paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 24. pantu.

6.  Ne vēlāk kā no dienas, kad tiek sākts attiecīgo vērtspapīru publisks piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai, EVTI savā tīmekļa vietnē publicē visus no kompetentajām iestādēm saņemtos prospektus, tostarp jebkādus to papildinājumus, galīgos noteikumus un attiecīgā gadījumā to tulkojumus, kā arī informāciju par to(tām) izcelsmes dalībvalsti(-īm), kurai(-ām) prospekti tika paziņoti saskaņā ar 24. pantu. Publicēšanu nodrošina glabāšanas mehānisms, kas sabiedrībai pieejams bez maksas un ar meklēšanas funkcijām. Prospektos iekļautā pamatinformācija, tāda kā vērtspapīru ISIN un emitentu, piedāvātāju un galvotāju LEI, ir mašīnlasāma, arī tad, ja tiek izmantoti metadati.

7.  Visi apstiprinātie prospekti ir publiski pieejami digitālā formātā vismaz 10 gadus pēc to publicēšanas 2. un 6. punktā norādītajās tīmekļa vietnēs.

8.  Ja prospekts sastāv no vairākiem dokumentiem un/vai ietver informāciju ar atsauci, dokumentus un informāciju, kas veido prospektu, var publicēt un izplatīt atsevišķi ar noteikumu, ka minētie dokumenti ir publiskoti saskaņā ar 2. punktu. Katrā prospektu veidojošajā dokumentā norāda, kur iegūstami citi dokumenti, kurus jau apstiprinājusi kompetentā iestāde un/vai kuri tajā iesniegti.

9.  Publiskotā prospekta teksts un formāts, un/vai prospekta papildinājumi vienmēr ir identiski ar izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprināto oriģinālu.

10.  Prospekta kopiju pastāvīgā informācijas nesējā pēc jebkuras fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma un bez maksas piegādā emitents, piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai finanšu starpnieki, kas vērtspapīrus izvieto vai pārdod. Piegādi veic tikai tajā jurisdikcijā, kurā tiek sniegts publiskais piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai saskaņā ar šo regulu.

11.  Lai nodrošinātu šajā pantā izklāstīto procedūru pastāvīgu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai konkrētāk precizētu prasības attiecībā uz prospekta publicēšanu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.līdz 14. pantu.

12.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu 5. punktā norādīto prospektu klasifikācijai nepieciešamos datus.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai ne vēlāk kā [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

21. pants

Reklāma

1.  Jebkura veida reklāmā, kas attiecas uz vērtspapīru publisku piedāvājumu vai atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū, ievēro principus, kas ietverti šajā pantā.

2.  Reklāmā norāda to, ka prospekts ir vai tiks publicēts un kur ieguldītāji var vai varēs to iegūt.

3.  Reklāma ir skaidri atpazīstama. Informācija, kas ietverta reklāmā, nevar būt neprecīza vai maldinoša. Reklāmā ietvertai informācijai ir jābūt saskaņā ar informāciju, kas ietverta prospektā, ja tas jau publicēts, vai ar informāciju, kas noteikti jāiekļauj prospektā, ja prospektu publicē vēlāk.

4.  Visai informācijai, kas attiecas uz vērtspapīru publisko piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, atklāta mutiski vai rakstiski, jāsaskan ar to, kas ietverta prospektā.

  Ja emitents vai piedāvātājs atklāj būtisku informāciju un mutiski vai rakstiski sniedz to vienam vai vairākiem izraudzītiem ieguldītājiem, šādu informāciju dara zināmu visiem pārējiem ieguldītājiem, kuriem ir adresēts šis piedāvājums, neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar šo regulu prospekts ir prasīts vai nav. Ja ir prasība prospektu publicēt, šādu informāciju ietver prospektā vai tā papildinājumā saskaņā ar 22. panta 1. punktu.

5.  ▌Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā reklāmas tiek izplatītas, ir pilnvaras īstenot kontroli attiecībā uz reklāmas darbības, kas attiecas uz vērtspapīru publisko piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, atbilstību principiem, kas minēti 2.–4. punktā.

  Vajadzības gadījumā izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde palīdz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā reklāmas tiek izplatītas, novērtēt reklāmas atbilstību prospektā iekļautajai informācijai.

Neskarot 30. panta 1. punktā noteiktās pilnvaras, rūpīga pārbaude, ko kompetentā iestāde veic attiecībā uz reklāmu, nav priekšnosacījums tam, lai vērtspapīrus publiski piedāvātu vai ļautu tirgot regulētā tirgū kādā uzņēmējā dalībvalstī.

5.b   Saskaņā ar šo pantu kompetentā iestāde minēto rūpīgo reklāmas kontroli veic bez maksas.

5.c  Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā reklāmas tiek izplatītas, var vienoties ar izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, ja tā ir atšķirīga kompetentā iestāde, ka šai izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pilnvaras īstenot kontroli attiecībā uz minētās reklāmas darbības atbilstību saskaņā ar 5. punktu. Ja ir panākta šāda vienošanās, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde par to nekavējoties paziņo emitentam un EVTI.

6.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu noteikumus par šīs regulas 2. līdz 4. un 5.a punktā izklāstītajām reklāmām, tostarp lai precizētu noteikumus par reklāmu izplatīšanu un noteiktu procedūras sadarbībai starp izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm un tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā šīs reklāmas tiek izplatītas.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai ne vēlāk kā [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

22. pants

Prospekta papildinājumi

1.  Katru svarīgu jaunu faktoru, būtisku kļūdu vai neprecizitāti saistībā ar prospektā ietverto informāciju, kas var ietekmēt vērtspapīru novērtējumu un kas rodas vai pamanītas laikā no prospekta apstiprināšanas līdz publiskā piedāvājuma beigām vai attiecīgi brīdim, kad sākas tirdzniecība regulētā tirgū, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk, bez liekas kavēšanās piemin prospekta papildinājumā.

Šādu papildinājumu apstiprina tādā pašā veidā kā prospektu ne ilgāk kā piecu darbdienu laikā un publicē, ievērojot vismaz tādus pašus pasākumus, kas tika piemēroti brīdī, kad saskaņā ar 20. pantu tika publicēts sākotnējais prospekts. Kopsavilkumu un visus tā tulkojumus arī papildina, ja nepieciešams, lai ņemtu vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumā.

2.  Ja prospekts attiecas uz vērtspapīru publisku piedāvājumu, ieguldītājiem, kuri jau pirms papildinājuma publicēšanas piekrituši pirkt vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, ir tiesības, kas izmantojamas piecu darbdienu laikā pēc papildinājuma publicēšanas, atsaukt savu piekrišanu ar noteikumu, ka 1. punktā minētais jaunais faktors, kļūda vai neprecizitāte ir radusies pirms publiskā piedāvājuma termiņa beigām vai vērtspapīru piegādes atkarībā no tā, kas notiek vispirms. Emitents vai piedāvātājs var pagarināt minēto termiņu. Atsaukšanas tiesību izmantošanas galīgo termiņu norāda papildinājumā.

  Ja emitents izlemj vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļaut jebkādas izmaiņas, izmantojot dinamisku atsauci uz vispārējā reģistrācijas dokumenta visjaunāko redakciju, nevis veicot papildinājumu saskaņā ar 20. panta 3. punktu, tas neietekmē ieguldītāja atteikuma tiesības, kas minētas pirmajā daļā.

3.  Ja emitents sagatavo papildinājumu attiecībā uz informāciju pamatprospektā, kas attiecas tikai uz vienu vai vairākām atsevišķām emisijām, ieguldītāju tiesības atsaukt savu piekrišanu saskaņā ar 2. punktu attiecas tikai uz konkrēto(-ām) emisiju(-ām), nevis citām vērtspapīru emisijām saskaņā ar pamatprospektu.

4.  Ja 1. punktā norādītais svarīgais jaunais faktors, būtiskā kļūda vai neprecizitāte attiecas tikai uz to informāciju, kas ietverta reģistrācijas dokumentā vai vispārējā reģistrācijas dokumentā, un ja minētais reģistrācijas dokuments vai vispārējais reģistrācijas dokuments tiek vienlaikus izmantots kā vairāku prospektu neatņemama daļa, sagatavo un apstiprina tikai vienu papildinājumu. Tādā gadījumā papildinājumā norāda visus prospektus, uz kuriem tas attiecas.

5.  Veicot papildinājuma rūpīgu pārbaudi pirms tā apstiprināšanas un neskarot 20. panta 3. punkta 2.a daļu, kompetentā iestāde var pieprasīt, lai papildinājuma pielikumā būtu ietverta papildinātā prospekta konsolidētā versija, ja ir nepieciešams nodrošināt prospektā sniegtās informācijas saprotamību. Šāds prasījums uzskatāms par papildinošas informācijas pieprasījumu saskaņā ar 19. panta 4. punktu.

6.  Lai nodrošinātu šā panta pastāvīgu saskaņošanu un ņemtu vērā tehniskās izmaiņas finanšu tirgos, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu situācijas, kurās svarīgs jauns faktors, būtiska kļūda vai neprecizitāte saistībā ar prospektā iekļauto informāciju rada nepieciešamību publicēt prospekta papildinājumu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā izklāstīto procedūru.

V NODAĻA

PĀRROBEŽU PIEDĀVĀJUMI UN ATĻAUJA TIRDZNIECĪBAI, UN VALODU LIETOJUMS

23. pants

Prospektu un vispārējo reģistrācijas dokumentu apstiprinājuma darbības joma Savienībā

1.  Neskarot 35. pantu, ja publisks piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū ir paredzēta vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, izcelsmes dalībvalsts apstiprināts prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi publiskam piedāvājumam vai pielaidei tirdzniecībai regulētā tirgū neierobežotā skaitā uzņēmēju dalībvalstu, ja EVTI un katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir informētas saskaņā ar 24. pantu. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes neuzsāk nekādas apstiprināšanas vai administratīvās procedūras attiecībā uz prospektiem.

  Šā panta 1. punktā pirmajā daļā minētie nosacījumi mutatis mutandis attiecas uz vispārējiem reģistrācijas dokumentiem, kas ir jau apstiprināti.

Ja prospekts iesniegts apstiprināšanai vienā vai vairākās dalībvalstīs un tajā ir iekļauts vispārējais reģistrācijas dokuments, kas jau ir apstiprināts citā dalībvalstī, kompetentā iestāde, kura izskata pieteikumu prospekta apstiprināšanai, vispārējo reģistrācijas dokumentu vēlreiz nepārbauda, bet atzīst tā iepriekšējo apstiprinājumu.

2.  Ja kopš prospekta apstiprināšanas ir konstatēti svarīgi jauni faktori, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas 22. pantā, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa, lai papildinājuma publikāciju apstiprinātu atbilstoši 19. panta 1. punktam. EVTI un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var informēt izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi par nepieciešamību sniegt jaunu informāciju.

24. pants

Paziņošana

1.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde trīs darbdienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas atbildīga par prospekta sastādīšanu, vai vienas darbdienas laikā pēc prospekta apstiprināšanas, ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar prospekta projektu, iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņojumu par apstiprinājuma sertifikātu, ar ko apliecina, ka prospekts ir sastādīts saskaņā ar šo regulu, un arī minētā prospekta elektronisko kopiju. EVTI izveido portālu, kurā katra dalībvalsts kompetentā iestāde ievada šādu informāciju.

Attiecīgā gadījumā pirmajā daļā norādītajam paziņojumam pievieno prospekta un/vai kopsavilkuma tulkojumu, kas sagatavots emitenta vai tās personas pārziņā, kas atbildīga par prospekta sastādīšanu.

Ja vispārējais reģistrācijas dokuments ir apstiprināts saskaņā ar 9. pantu, šā punkta pirmo un otro daļu piemēro mutatis mutandis.

Emitents vai persona, kas ir atbildīga par prospekta vai attiecīgā gadījumā vispārējā reģistrācijas dokumenta sagatavošanu, tiek informēta par apstiprinājuma sertifikātu vienlaikus ar uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

2.  Šīs regulas 17. panta 2. un 3. punkta noteikumu piemērošanu norāda sertifikātā, kā arī tā pamatojumā.

3.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde informē EVTI par prospekta apstiprinājuma sertifikātu vienlaikus ar uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

4.  Ja iepriekš paziņotie pamatprospekta galīgie noteikumi pamatprospektā vai papildinājumā nav iekļauti, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, cik vien drīz iespējams pēc to iesniegšanas, par tiem elektroniskā veidā paziņo uzņēmējas(-u) dalībvalsts(-u) kompetentajai iestādei un EVTI.

5.  Kompetentās iestādes nepiemēro maksu par paziņojuma sniegšanu, paziņojuma, prospektu un to papildinājumu vai attiecīgā gadījumā vispārējā reģistrācijas dokumenta saņemšanu, vai jebkādām saistītām uzraudzības darbībām izcelsmes dalībvalstī vai uzņēmējā(-s) dalībvalstī(-s).

6.  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas piemērošanai un ņemtu vērā tehniskās izmaiņas finanšu tirgū, EVTI ir atļauts izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai izveidotu standarta formātus, veidnes un procedūras attiecībā uz apstiprinājuma sertifikāta, prospekta un tā papildinājuma vai vispārējā reģistrācijas dokumenta paziņošanu, kā arī prospekta un/vai kopsavilkuma tulkošanu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

25. pants

Valodu lietojums

1.  Ja publiskais piedāvājums izdarīts vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū lūgta vienīgi izcelsmes dalībvalstī, prospektu sastāda valodā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir atzinusi par pieņemamu, vai vienā no oficiālajām valodām, ko lieto tajā dalībvalsts daļā, kurā izplata šo ieguldījumu produktu.

2.  Ja publiskais piedāvājums izdarīts vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot izcelsmes dalībvalsti, prospektu sastāda valodā, ko šo dalībvalstu kompetentās iestādes atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kas lūdz pielaidi.

Katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt, lai 7. pantā norādītais kopsavilkums tiktu pārtulkots tās oficiālajā(s) valodā(s) vai vienā no oficiālajām valodām, ko lieto tajā dalībvalsts daļā, kurā izplata šo ieguldījumu produktu, bet tā nepieprasa nevienas citas prospekta daļas tulkojumu.

Lai izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde veiktu pārbaudi un apstiprinājumu, prospektu sastāda valodā, ko šī iestāde atzinusi par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai.

3.  Ja publiskais piedāvājums izdarīts vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū lūgta vairāk nekā vienā dalībvalstī, tostarp izcelsmes dalībvalstī, prospektu sastāda valodā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde atzinusi par pieņemamu, un to dara pieejamu arī valodā, ko katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir atzinušas par pieņemamām, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai.

Katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt, lai 7. pantā norādītais kopsavilkums tiktu pārtulkots tās oficiālajā(-s) valodā(-s), bet tā nevar pieprasīt tulkojumu nevienai citai prospekta daļai.

4.  Individuālas emisijas galīgos noteikumus un kopsavilkumu sagatavo tajā pašā valodā, kādā sagatavots apstiprinātais pamatprospekts.

Ja galīgie noteikumi tiek paziņoti uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei vai ja ir vairāk nekā viena uzņēmēja dalībvalsts, uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm, individuālās emisijas galīgajiem noteikumiem un tiem pievienotajam kopsavilkumam piemēro šajā pantā izklāstītās valodas prasības.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI EMITENTIEM, KAS VEIC UZŅĒMĒJDARBĪBU TREŠĀS VALSTĪS REĢISTRĒTIEM

26. pants

Vērtspapīru piedāvājums vai atļauja tirdzniecībai saskaņā ar prospektu, kas sagatavots atbilstīgi šai regulai

1.  Ja trešās valsts emitents vēlas Savienībā publiski piedāvāt vērtspapīrus vai lūgt piekļuvi vērtspapīru tirdzniecībai Savienībā izveidotā regulētā tirgū saskaņā ar atbilstīgi šai regulai sagatavotu prospektu, tas saņem sava prospekta apstiprinājumu saskaņā ar 19. pantu no savas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes.

Tiklīdz prospekts ir apstiprināts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, tas ietver visas saskaņā ar šo regulu prospektam paredzētās tiesības un pienākumus, un šim prospektam un trešās valsts emitentam piemēro visus minētās regulas noteikumus izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes uzraudzībā.

▌

27. pants

Vērtspapīru piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai saskaņā ar prospektu, kas sagatavots atbilstīgi trešās valsts tiesību aktiem

1.  Trešās valsts emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var apstiprināt tādu prospektu attiecībā uz publisku piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, kas sagatavots saskaņā ar trešās valsts emitenta valsts tiesību aktiem un kam piemēro šos aktus, ar nosacījumu, ka:

(a)  informācijai piemērotās prasības minētās trešās valsts tiesību aktos ir tādas pašas kā šīs regulas prasības; kā arī

(b)  izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir noslēgusi sadarbības nolīgumus ar attiecīgajām trešās valsts emitenta valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar 28. pantu.

2.  Ja publiski tiek piedāvāti vai tirdzniecībai regulētā tirgū tiek pielaisti trešās valsts emitenta emitēti vērtspapīri, dalībvalstīs, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro 23., 24. un 25. pantā izklāstītās prasības.

  Attiecībā uz šādiem emitentiem izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei ir tiesības prasīt papildu samaksu, kas atspoguļotu šādas emisijas radīto slogu.

3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, nosakot vispārējus līdzvērtības kritērijus, pamatojoties uz 6., 7., 8. un 13. pantā izklāstītajām prasībām.

Pamatojoties uz iepriekš norādītajiem kritērijiem, Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu, kas nosaka, ka informācijas sniegšanas prasības, kas paredzētas kādas trešās valsts tiesību aktos, ir līdzvērtīgas šīs regulas prasībām. Šādu īstenošanas lēmumu pieņem saskaņā ar 43. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

28. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

1.  Šīs regulas 27. panta nolūkā un nepieciešamības gadījumā 26. panta nolūkā dalībvalstu kompetentās iestādes noslēdz sadarbības nolīgumus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm un par tādu pienākumu izpildi trešās valstīs, kuri izriet no šīs regulas, ja vien šī trešā valsts nav iekļauta Komisijas izveidotajā to valstu sarakstā, kuras nesadarbojas. Ar minētajiem sadarbības nolīgumiem vismaz nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj kompetentajām iestādēm veikt to pienākumus saskaņā ar šo regulu.

Kompetentā iestāde informē EVTI un citas kompetentās iestādes par ierosinājumu noslēgt tādu nolīgumu.

2.  Šīs regulas 27. panta nolūkā un nepieciešamības gadījumā 26. panta nolūkā EVTI veicina un koordinē sadarbības mehānismu izstrādi starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajām trešo valstu uzraudzības iestādēm.

▌

EVTI arī nepieciešamības gadījumā veicina un koordinē tās informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas iegūta no trešo valstu uzraudzības iestādēm un kas varētu būt svarīga, veicot pasākumus saskaņā ar 36. un 37. pantu.

3.  Kompetentās iestādes noslēdz sadarbības mehānismus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm vienīgi tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 33. pantā. Tāda informācijas apmaiņa jāparedz minēto kompetento iestāžu uzdevumu izpildē.

3.a  EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. punktā minēto sadarbības nolīgumu minimālo saturu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

3.b  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu paraugu sadarbības nolīgumiem, kas ir jāizmanto dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

VII NODAĻA

EVTI UN KOMPETENTĀS IESTĀDES

29. pants

Kompetentās iestādes

1.  Katra dalībvalsts izraugās vienu kompetento administratīvo iestādi, kas atbild par šajā regulā paredzēto pienākumu izpildi un par to, lai tiktu nodrošināta tādu noteikumu piemērošana, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis attiecīgi informē Komisiju, EVTI un pārējās citu dalībvalstu kompetentās iestādes.

Kompetentā iestāde ir ▌neatkarīga no ▌tirgus dalībniekiem.

2.  Dalībvalstīm ir atļauts savai kompetentajai iestādei deleģēt apstiprināto prospektu tiešsaistes publicēšanas uzdevumus.

Jebkuri uzdevumi struktūrām tiks deleģēti ar īpašu lēmumu, kurā norādīti veicamie uzdevumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem tie jāveic, un iekļauta klauzula, ar ko attiecīgai iestādei tiek uzlikts pienākums rīkoties un būt organizētai tā, lai novērstu interešu konfliktu un lai informācija, kas iegūta, pildot deleģētos uzdevumus, netiktu izmantota negodīgi vai konkurences aizkavēšanai. Tādā lēmumā precizē visus pasākumus, kas noslēgti starp kompetento iestādi un vienību, kurai uzdevumi ir deleģēti.

Galīgā atbildība par to, lai tiktu uzraudzīta atbilstība šai regulai, un par prospekta apstiprināšanu gulstas uz kompetento iestādi, kas izraudzīta saskaņā ar 1. punktu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai, EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm 2. daļā norādīto lēmumu, tostarp precīzus nosacījumus attiecībā uz šā deleģējuma pārvaldību.

3.  Šā panta 1. un 2. punkts neskar dalībvalsts iespēju veikt atsevišķus juridiskus vai administratīvus pasākumus attiecībā uz tām Eiropas aizjūras teritorijām, kuru ārlietas ir minētās dalībvalsts atbildībā.

30. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.  Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:

(a)  pieprasīt emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas vajadzīgs ieguldītāju aizsardzībai;

(b)  pieprasīt emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kuras lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, un personām, kuras kontrolē tos vai kuras tie kontrolē, sniegt informāciju un dokumentus;

(c)  pieprasīt tā emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti izdarīt publisko piedāvājumu vai lūgt pielaidi tirdzniecībai, sniegt informāciju;

(d)  apturēt publisko piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai, ilgākais, uz 25 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja tai ir pamats aizdomām, ka pārkāpti šīs regulas noteikumi;

(e)  aizliegt vai apturēt reklāmas vai lūgt emitentus, piedāvātājus vai personas, kas lūdz piekļuvi tirdzniecībai regulētā tirgū, vai attiecīgajiem finanšu starpniekiem pārtraukt vai apturēt reklāmas, ilgākais, uz 10 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja tai ir pamats uzskatīt, ka pārkāpti šīs regulas noteikumi;

(f)  aizliegt publisko piedāvājumu, ja tā konstatē, ka pārkāpti šīs regulas noteikumi, vai ja tai ir pamats aizdomām, ka tie varētu tikt pārkāpti;

(g)  apturēt vai lūgt attiecīgos regulētos tirgus apturēt tirdzniecību regulētā tirgū, ilgākais, uz 10 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja tai ir pamats uzskatīt, ka pārkāpti šīs regulas noteikumi;

(h)  aizliegt tirdzniecību regulētā tirgū, ja tā konstatē, ka pārkāpti šīs regulas noteikumi;

(i)  darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz piekļuvi tirdzniecībai, nepilda savus pienākumus;

(j)  apturēt apstiprināšanai iesniegtā prospekta pārbaudi vai apturēt publisko piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai, ja kompetentā iestāde izmanto pilnvaras piemērot aizliegumu vai ierobežojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 42. pantu[24] līdz tāda aizlieguma vai ierobežojuma atcelšanai;

(k)  noraidīt jebkura tāda prospekta apstiprināšanu, ko sagatavojis konkrēts emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, ne ilgāk kā uz 5 gadiem, ja minētais emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, atkārtoti un nopietni pārkāpis šīs regulas noteikumus;

(l)  atklāt vai lūgt emitentu atklāt visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt tirdzniecībai regulētā tirgū pielaisto vērtspapīru novērtējumu, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un tirgus vienmērīgu darbību;

(m)  apturēt vai lūgt attiecīgo regulēto tirgu apturēt vērtspapīru tirdzniecību, ja tā uzskata, ka emitenta situācijas rezultātā tirdzniecība negatīvi ietekmētu ieguldītāju intereses;

(n)  veikt inspekcijas vai izmeklēšanas vietās, kas nav fizisko personu privātā dzīvesvieta, un šim nolūkam iekļūt telpās, lai piekļūtu dokumentiem vai citai informācijai jebkādā formātā, ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka dokumenti vai citi ar inspekcijas vai izmeklēšanas priekšmetu saistīti dati var būt svarīgi, lai pierādītu šīs regulas pārkāpšanas faktu.

Nepieciešamības gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentā iestāde var lūgt attiecīgo tiesu iestādi nolemt par pirmajā daļā norādīto pilnvaru izmantošanu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu EVTI ir tiesīga piedalīties n) apakšpunktā norādītajās pārbaudēs uz vietas, ja tās tiek veiktas kopā ar divām vai vairākām kompetentajām iestādēm.

2.  Kompetentās iestādes savas 1. punktā norādītās funkcijas un pilnvaras īsteno pilnā apmērā, kas vajadzīgs, lai pildītu tām noteiktos pienākumu uzraudzīt šīs regulas ievērošanu un prospekta apstiprināšanu kādā no šādiem veidiem:

(a)  tieši;

(b)  sadarbībā ar citām iestādēm;

(c)  uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm;

(d)  izmantojot kompetentās tiesu iestādes.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu veikšanai.

4.  Ja persona kompetentajai iestādei dara pieejamu informāciju saskaņā ar šo regulu, netiek uzskatīts, ka tā pārkāpusi kādu informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas paredzēts līgumā vai kādā normatīvo vai administratīvo aktu noteikumā, un attiecīgo personu saistībā ar šādu paziņošanu nesauc ne pie kāda veida atbildības.

5.  Šā panta 1. līdz 3. punkts neskar iespēju, ko kāda dalībvalsts var izmantot, lai veiktu atsevišķus juridiskus vai administratīvus pasākumus attiecībā uz tām Eiropas aizjūras teritorijām, kuru ārlietas ir minētās dalībvalsts atbildībā.

31. pants

Sadarbība starp kompetentajām iestādēm

1.  Kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu un ar EVTI, ja tas ir vajadzīgs šīs regulas nolūkiem. Tās bez nepamatotas kavēšanās veic informācijas apmaiņu un sadarbojas izmeklēšanas, uzraudzības un izpildes darbībās.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 36. pantu paredz kriminālsodus par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, tās nodrošina, ka atbilstīgi pasākumi tiek ieviesti tā, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sadarbībai ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu specifisku informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procedūrām, kas sāktas attiecībā uz šīs regulas iespējamajiem pārkāpumiem, un, izpildot pienākumu šīs regulas nolūkiem sadarboties savā starpā un ar EVTI, šo informāciju nodot citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

2.  Kompetentā iestāde var atteikties atbildēt uz informācijas pieprasījumu vai lūgumu sadarboties ar izmeklēšanu vienīgi šādos ārkārtas apstākļos, proti, ja:

(a)  pieprasījuma ievērošana varētu kaitēt kompetentās iestādes pašas veiktajai izmeklēšanai, izpildes pasākumiem vai kriminālizmeklēšanai;

(b)  pirms pieprasījuma saņemšanas dalībvalsts iestādes jau ir sākušas tiesvedību saistībā ar tām pašām darbībām un pret tām pašām personām;

(c)  pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī jau ir pasludināts galīgais spriedums attiecībā uz šādām personām un saistībā ar tām pašām darbībām.

3.  Pēc pieprasījuma kompetentās iestādes tūlīt sniedz jebkuru informāciju, kas nepieciešama šīs regulas mērķiem.

4.  Vienas dalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt palīdzību citas dalībvalsts kompetentajai iestādei saistībā ar inspekcijām vai izmeklēšanām uz vietas.

Kompetentā iestāde, kas iesniedz pieprasījumu, informē EVTI par ikvienu pirmajā daļā minēto pieprasījumu. Ja izmeklēšanai vai inspekcijai ir pārrobežu ietekme, EVTI pēc vienas no kompetentajām iestādēm pieprasījuma koordinē šo izmeklēšanu vai inspekciju.

Ja kompetentā iestāde saņem citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas, tā var rīkoties kādā no turpmāk minētajiem veidiem:

(a)  pati veic inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

(b)  ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, piedalīties inspekcijā vai izmeklēšanā uz vietas;

(c)  ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, pašai veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

(d)  ieceļ revidentus vai ekspertus inspekcijas vai izmeklēšanas veikšanai uz vietas; un/vai

(e)  kopīgi ar citām kompetentajām iestādēm veic konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar uzraudzības darbībām.

5.  Kompetentās iestādes var vērsties pie EVTI gadījumos, kad sadarbības lūgums, jo īpaši informācijas apmaiņa, ir noraidīta vai pieņemamā termiņā nav tikusi sniegta atbilde. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantu, EVTI pirmajā teikumā norādītajos gadījumos var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

6.  EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm saskaņā ar 1. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

7.  EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai izveidotu standarta formātus, veidnes un procedūras sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt trešajā daļā norādītos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

32. pants

Sadarbība ar EVTI

1.  Kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI šīs regulas nolūkā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.  Kompetentās iestādes bez kavēšanās sniedz EVTI visu informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu izpildei, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu.

3.  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 2. punktā minētās informācijas apmaiņas procedūras un formātus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

33. pants

Dienesta noslēpums

1.  Visu informāciju, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas skar uzņēmējdarbību vai darbības apstākļus, vai citus ekonomisko vai personisko attiecību jautājumus, uzskata par konfidenciālu, un uz to attiecas prasības par dienesta noslēpumu, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde informācijas paziņošanas laikā dara zināmu, ka informāciju drīkst izpaust, vai kad šāda izpaušana nepieciešama tiesvedībai.

2.  Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajā iestādē vai jebkurā iestādē, kurai kompetentā iestāde ir deleģējusi savas pilnvaras. Informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums, nedrīkst izpaust nevienai citai personai vai iestādei citādi, nekā ir paredzēts Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumos.

34. pants

Datu aizsardzība

Attiecībā uz personas datu apstrādi šīs regulas ietvaros kompetentās iestādes šīs regulas nolūkiem savus pienākumus izpilda saskaņā ar valstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK.

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno EVTI šīs regulas ietvaros, EVTI ievēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus.

35. pants

Drošības pasākumi

1.  Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, ir izdarījusi pārkāpumu vai finanšu iestādes, kas atbild par publisko piedāvājumu, nav izpildījušas pienākumus, ko uzliek šī regula, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI.

2.  Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko pieņēmusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai finanšu iestādes, kas ir atbildīgas par publisko piedāvājumu, turpina pārkāpt attiecīgos šīs regulas noteikumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI veic visus attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, un nekavējoties par šiem pasākumiem paziņo Komisijai EVTI.

3.  EVTI otrajā punktā norādītajās situācijās var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta piešķirtajām pilnvarām.

VIII NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE PASĀKUMI UN SANKCIJAS

36. pants

Administratīvie pasākumi un sankcijas

1.  Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar 30. pantu un dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem kompetentajām iestādēm piešķir pilnvaras piemērot atbilstīgus administratīvus pasākumus un piemērot administratīvas sankcijas, kas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Minētie administratīvie pasākumi un sankcijas attiecas vismaz uz šādiem pārkāpumiem:

(a)  šīs regulas 3. panta, 5. panta, 6. panta, 7. panta 1.–10. punkta, 8. panta, 9. panta 1.–13. punkta, 10. panta, 11. panta 1. un 3. punkta, 12. panta, 14. panta 2. punkta, 15. panta 1. un 2. punkta, 16. panta 1. punkta, 17. panta 1. un 3. punkta, 18. panta 1.–3. punkta, 19. panta 1. punkta, 20. panta 1.–4. punkta un 7.–10. punkta, 21. panta 2.–4. punkta, 22. panta 1., 2. un 4. punkta un 25. panta pārkāpumi;

(b)  nesadarbošanās vai nepakļaušanās izmeklēšanai vai inspekcijai, vai pieprasījumam, kā norādīts 30. pantā.

Dalībvalstis līdz [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas ] var pieņemt lēmumu neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem, kā minēts pirmajā daļā, ja par pārkāpumiem, kas minēti attiecīgās daļas a) vai b) apakšpunktā, to valsts tiesību aktos jau ir paredzēti kriminālsodi. Ja dalībvalstis pieņem šādu lēmumu, tās detalizēti paziņo Komisijai un EVTI attiecīgās daļas to krimināllikumā.

Līdz [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis detalizēti paziņo Komisijai un EVTI pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. Tās nekavējoties informē Komisiju un EVTI par jebkādiem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

2.  Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem piemērot vismaz šādus administratīvus sodus un veikt vismaz šādus administratīvus pasākumus:

(a)  publisks paziņojums, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība saskaņā ar 40. pantu;

(b)  rīkojums, ar ko par pārkāpumu atbildīgajai fiziskai vai juridiskai personai prasa pārtraukt šādu rīcību, kas veido pārkāpumu;

(c)  ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto peļņu vai novērstos zaudējumus, — maksimālais administratīvais naudas sods vismaz divkāršā šīs peļņas vai zaudējumu apmērā;

(d)  juridiskām personām maksimālie administratīvie naudas sodi vismaz EUR 5 000 000 apmērā vai – dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā [šīs regulas spēkā stāšanās diena], vai 3 % no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu.

ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam prasīts sagatavot konsolidēto finanšu pārskatu atbilstīgi Direktīvai 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā saskaņā ar jaunāko pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto pārskatu;

(e)  attiecībā uz fizisku personu – maksimālo administratīvo naudas sodu, kas ir vismaz EUR 5 000 000, vai dalībvalstī, kuras valūta nav euro, atbilstošo summu attiecīgajā valūtā [diena, kad šī regula stājas spēkā];

3.  Dalībvalstis var noteikt papildu sankcijas vai pasākumus un augstākus administratīvo sodu līmeņus, nekā paredzēti šajā regulā.

37. pants

Uzraudzības pilnvaru un sankciju piemērošanas pilnvaru īstenošana

1.  Kompetentās iestādes, nosakot administratīvo sodu un pasākumu veidu un līmeni, ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp atbilstīgā gadījumā:

(a)  pārkāpuma smagumu un ilgumu;

(b)  par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

(c)  par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, ko īpaši norāda, piemēram, atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

(d)  pārkāpuma ietekmi uz privāto ieguldītāju interesēm;

(e)  par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru, vai pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu trešām personām, ciktāl to var noteikt;

(f)  par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt šīs personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

(g)  par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus;

(h)  par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

2.  Īstenojot 36. pantā noteiktās pilnvaras piemērot administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošana un administratīvie sodi un pasākumi, ko tās piemēro, ir efektīvi un atbilstīgi saskaņā ar šo regulu. Tās koordinē savas darbības, lai izvairītos no dublēšanās un pārklāšanās, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un piemērojot administratīvos sodus un pasākumus saistībā ar pārrobežu gadījumiem.

38. pants

Pārsūdzības tiesības

Dalībvalstis nodrošina tiesības apstrīdēt tiesā pienācīgi pamatotus lēmumus, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.

39. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.  Kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai mudinātu un sniegtu iespēju ziņot tām par faktiskiem vai iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem.

2.  Pie šā panta 1. punktā minētajiem mehānismiem pieder vismaz:

(a)  konkrētas procedūras ziņojumu saņemšanai par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem un turpmākai rīcībai, tostarp drošu sakaru kanālu izveidošana šādiem ziņojumiem;

(b)  atbilstīga aizsardzība darbiniekiem, kuri strādā saskaņā ar darba līgumu un kuri ziņo par pārkāpumiem, vismaz pret atriebību, diskrimināciju vai citiem negodīgas attieksmes veidiem no darba devēja vai trešo personu puses;

(c)  identitātes un personas datu aizsardzība personai, kura ziņo par pārkāpumu, un fiziskai personai, par kuru ir aizdomas, ka tā ir izdarījusi pārkāpumu, visos procedūras posmos, neskarot gadījumus, kad informācijas atklāšana paredzēta valstu tiesību aktu noteikumos sakarā ar izmeklēšanu vai tai sekojošu tiesvedību.

3.  Dalībvalstis var paredzēt finansiālus stimulus personām, kas sniedz būtisku informāciju par šīs regulas faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem; šos stimulus var piešķirt saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ja šādām personām nav citu iepriekšēju juridisku vai līgumisku pienākumu paziņot šādu informāciju, un ar noteikumu, ka šī informācija ir jauna un ka tās rezultātā piemēro administratīvo sodu vai kriminālsodu vai veic citu administratīvu pasākumu par šīs regulas pārkāpumu.

4.  Dalībvalstis nosaka prasību darba devējiem, kuri veic darbības, ko reglamentē finanšu pakalpojumu sniegšanas nolūkā, ieviest atbilstošas iekšējas procedūras darbiniekiem ziņošanai par šīs regulas faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, izmantojot konkrētu, neatkarīgu un autonomu kanālu.

40. pants

Lēmumu publicēšana

1.  Kompetentās iestādes publicē jebkuru lēmumu piemērot administratīvu sodu vai pasākumu par šīs regulas pārkāpumiem savā oficiālajā tīmekļa vietnē uzreiz pēc tam, kad persona, kuru soda, ir par minēto lēmumu informēta. Šādā publikācijā ietver informāciju vismaz par minētā pārkāpuma veidu un raksturu un atbildīgās personas identitāti. Minētais pienākums neattiecas uz lēmumiem, ar kuriem piemēro pasākumus, kuriem piemīt izmeklēšanas raksturs.

2.  Ja kompetentā iestāde uzskata, ka juridiskās personas identitātes vai fiziskās personas identitātes vai personas datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana apdraudētu patlaban notiekošu izmeklēšanu vai finanšu tirgu stabilitāti, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes:

(a)  atliek lēmuma par sankcijas vai pasākuma piemērošanu publicēšanu līdz brīdim, kad beidz pastāvēt nepublicēšanas iemesli;

(b)  publicē lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu anonīmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja tāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību. Ja tiek pieņemts lēmums publicēt sankcijas vai pasākuma piemērošanu anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atcelt uz saprātīgu laika posmu, ja tiek paredzēts, ka šajā periodā anonīmas publicēšanas iemesli beidz pastāvēt;

(c)  nepublicē lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu, ja uzskata, ka iespējas saskaņā ar a) un b) apakšpunktu būs nepietiekamas, lai nodrošinātu:

i)  ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte;

ii)  šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kas uzskatāmi par vieglāka rakstura.

3.  Ja lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu var pārsūdzēt valsts tiesu vai citā iestādē, kompetentās iestādes arī nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšējo lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu.

4.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkurš lēmums, kas publicēts saskaņā ar šo pantu, ir pieejams to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Šādās publikācijās ietvertos personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tik ilgi, cik tas nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

41. pants

Sankciju paziņošana EVTI

1.  Kompetentā iestāde ik gadu EVTI sniedz apkopotu informāciju par visām administratīvajām sankcijām un pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 36. pantu. EVTI šo informāciju publicē gada pārskatā.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 36. panta 1. punktu ir nolēmušas noteikt kriminālsodus par 36. panta 1. punktā norādīto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes ik gadu EVTI iesniedz anonimizētus un apkopotus datus par visām veiktajām kriminālizmeklēšanām un piemērotajiem kriminālsodiem. Datus par piemērotajiem kriminālsodiem EVTI publicē gada pārskatā.

2.  Ja kompetentā iestāde ir publiskojusi informāciju par administratīvajiem sodiem vai kriminālsodiem, vai citiem administratīvajiem pasākumiem, tā vienlaikus dara zināmas EVTI šīs administratīvas sankcijas vai pasākumus.

3.  Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem vai pasākumiem, kas tika piemēroti, bet par kuriem informācija nav publicēta atbilstīgi 40. panta 2. punkta c) apakšpunktam, tostarp arī par jebkādu ar konkrētu sankciju saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu saistībā ar jebkuru piemēroto kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EVTI uztur tai paziņoto sodu centrālo datubāzi vienīgi nolūkā apmainīties ar informāciju starp kompetentajām iestādēm. Šī datubāze ir pieejama vienīgi kompetentajām iestādēm un tiks atjaunināta, pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju.

IX NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

42. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 1. panta ▌6. punktā, 2. panta 2. punktā, ▌13. panta 1. un 2. punktā, 14. panta 3. punktā, 15. panta 3. punktā ▌un 27. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas norādīta 1. panta ▌6. punktā, 2. panta 2. punktā, 13. panta 1. un 2. punktā, 14. panta 3. punktā, 15. panta 3. punktā ▌un 27. panta 3. punktā. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 1. panta ▌6. punktu, 2. panta 2. punktu, 13. panta 1. un 2. punktu, 14. panta 3. punktu, 15. panta 3. punktu ▌ un 27. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome trīs mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

43. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK.[25] Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. pants

Atcelšana

1.  Direktīvu 2003/71/EK atceļ no [diena, kad sāk piemērot šo regulu].

2.  Atsauces uz Direktīvu 2003/71/EK uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta šīs regulas IV pielikumā.

▌

4.  Prospektus, kuri apstiprināti saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2003/71/EK, pirms [diena, kad sāk piemērot šo regulu] attiecīgie valsts tiesību akti turpina reglamentēt līdz to beigu termiņam vai līdz ir pagājuši divpadsmit mēneši pēc [diena, kad sāk piemērot šo regulu], atkarībā no tā, kas notiek vispirms.

45. pants

EVTI ziņojums par prospektiem

1.  Pamatojoties uz dokumentiem, kas publiskoti, izmantojot 20. panta 6. punktā norādīto mehānismu, EVTI ik gadu publicē ziņojumu, kurā ietverti statistikas dati par Savienībā apstiprinātajiem un paziņotajiem prospektiem, un analīzi par tendencēm, ņemot vērā emitentu veidus, jo īpaši MVU un emisiju veidus, jo īpaši piedāvājuma samaksu, pārvedamo vērtspapīru veidu, tirdzniecības vietas veidu un nominālvērtību.

2.  Minētajā ziņojumā jo īpaši ietver:

(a)  analīzi par apmēru, kādā 14. un 15. pantā norādītie informācijas atklāšanas režīmi un 9. pantā norādītais vispārējais reģistrācijas dokuments tiek izmantots visā Savienībā;

(b)  statistiku par pamatprospektiem un galīgajiem noteikumiem, un par prospektiem, kuri sagatavoti kā atsevišķi dokumenti vai kā viens dokuments;

(c)  statistiku par vidējām un kopējām summām, kas piesaistītas ar vērtspapīru publisku piedāvājumu saskaņā ar šo regulu, par sarakstā neiekļautiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri tiek tirgoti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, tostarp MVU izaugsmes tirgos, un par uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir pielaisti tirdzniecībai regulētos tirgos. Attiecīgā gadījumā tāda statistika sniedz sākotnējo publisko piedāvājumu un nākamo piedāvājumu sadalījumu, un pašu kapitāla vērtspapīrus atdala no tādiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri;

(ca)  statistikas datus par prospektu sagatavošanas izmaksām, kuri iedalīti vismaz pēc dažādu emitentu kategorijas, emisijas lieluma un vietas, kā arī emitentiem noteikto maksu un nodevu kategorijas un to pakalpojumu sniedzēju kategorijām, kuri tās iekasējuši; statistikas datiem pievieno analīzi par to, cik efektīva ir konkurence starp pakalpojumu sniedzējiem, kas iesaistīti prospektu sagatavošanā, un ieteikumus par to, kā samazināt izmaksas.

46. pants

Izvērtēšana

Pirms [pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievienots tiesību akta priekšlikums.

Minētajā ziņojumā cita starpā tiks vērtēts, vai prospekta kopsavilkums, 14. un 15. pantā izklāstītie informācijas atklāšanas režīmi un 9. pantā izklāstītais vispārējais reģistrācijas dokuments joprojām atbilst to paredzētajam mērķim. Ziņojumā ņem vērā 19. panta 12. punktā minētās salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus.

47. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  To piemēro no [24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

2.a  Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var izvēlēties piemērot robežvērtības, kas noteiktas, lai varētu piemērot šīs regulas 1. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu vai 3. panta 2. punktā paredzēto izvēles iespēju.

3.  Dalībvalstis [24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu 11. panta, 19. panta 8. punkta, 29. panta, 30. panta, 36. panta, 37. panta, 38. panta, 39. panta, 40. panta un 41. panta prasības.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

PROSPEKTS

I.  Kopsavilkums

II.  Direktoru, augstākās vadības, padomdevēju un revidentu identitāte

Mērķis ir noteikt uzņēmuma pārstāvjus un citas privātpersonas, kas saistītas ar uzņēmuma piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai; šīs ir personas, kas ir atbildīgas par prospekta sastādīšanu, un tās, kas ir atbildīgas par finanšu pārskatu revīziju.

III.  Piedāvājuma statistika un paredzētais laika grafiks

Mērķis ir sniegt būtisku informāciju attiecībā uz piedāvājuma īstenošanu un to nozīmīgo datumu noteikšanu, kas saistīti ar šo piedāvājumu.

A. Piedāvājuma statistika

B. Paņēmiens un paredzētais laika grafiks

IV.  Būtiska informācija

Mērķis ir apkopot būtisku informāciju par uzņēmuma finanšu stāvokli, kapitalizāciju un riska faktoriem. Ja finanšu pārskati, kas ietverti dokumentā, ir koriģēti, lai atspoguļotu būtiskas pārmaiņas uzņēmuma grupas struktūrā vai grāmatvedības politikā, izraudzītajiem finanšu datiem arī jābūt koriģētiem.

A. Atlasīti finanšu dati

B. Kapitalizācija un parādsaistības

C. Piedāvājuma iemesli un ieņēmumu izlietojums

D. Riska faktori

V.  Informācija par uzņēmumu

Mērķis ir sniegt informāciju par uzņēmuma saimniecisko darbību, produkciju, ko tas ražo, vai pakalpojumiem, ko tas sniedz, un faktoriem, kas ietekmē uzņēmējdarbību. Paredzēts ir arī sniegt informāciju par uzņēmuma pamatlīdzekļu pietiekamību un piemērotību, kā arī tā nākotnes plāniem attiecībā uz jaudas palielināšanu vai samazināšanu.

A. Uzņēmuma attīstības vēsture

B. Uzņēmējdarbības pārskats

C. Organizācijas struktūra

D. Pamatlīdzekļi

VI.  Darbības un finanšu pārskats un perspektīvas

Mērķis ir sniegt vadības paskaidrojumu par faktoriem, kas ir ietekmējuši uzņēmuma finanšu stāvokli un darbības rezultātus iepriekšējos laika posmos, uz kuru attiecas finanšu pārskati, un vadības novērtējumu par riskiem un tendencēm, kas, paredzams, būtiski ietekmēs uzņēmuma finanšu stāvokli un darbības rezultātus turpmākajos laika posmos.

A. Darbības rezultāti

B. Likviditāte un kapitāla resursi

C. Pētniecība un attīstība, patenti un licences, utt.

D. Tendences

VII.  Direktori, augstākā vadība un darbinieki

Mērķis ir sniegt informāciju, kas attiecas uz uzņēmuma direktoriem un vadītājiem un kas ļaus ieguldītājiem novērtēt to pieredzi, kvalifikācijas un atlīdzības līmeņus, kā arī to saistību ar uzņēmumu.

A. Direktori un augstākie vadītāji

B. Atlīdzība

C. Padomes prakse

D. Darbinieki

E. Akciju īpašuma tiesības

VIII.  Lielākie akcionāri un saistīto pušu darījumi

Mērķis ir sniegt informāciju par lielākajiem akcionāriem un citiem akcionāriem, kuri var kontrolēt uzņēmumu vai kuriem ir ietekme uz to. Uzņēmums arī sniedz informāciju par darījumiem, kurus uzņēmums ir noslēdzis ar personām, kas saistītas ar uzņēmumu, un par to, vai šo darījumu noteikumi ir taisnīgi attiecībā uz uzņēmumu.

A. Lielākie akcionāri

B. Saistīto pušu darījumi

C. Ekspertu un padomdevēju intereses.

IX.  Finanšu informācija

Mērķis ir norādīt, kuri finanšu pārskati jāiekļauj dokumentā, kā arī apskatāmos laika posmus, finanšu pārskatu vecumu un citu finansiāla rakstura informāciju. Grāmatvedības un revīzijas principus, kas tiks pieņemti, lai tos izmantotu finanšu pārskatu sagatavošanā un revīzijā, nosaka saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības un revīzijas standartiem.

A. Konsolidēti pārskati un cita finanšu informācija

B. Būtiskas izmaiņas

X.  Sīkāka informācija par piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai

Mērķis ir sniegt informāciju par vērtspapīru piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai, vērtspapīru izplatīšanas plānu un saistītiem jautājumiem.

A. Piedāvājums un pielaide tirdzniecībai

B. Izplatīšanas plāns

C. Tirgi

D. Vērtspapīru turētāji, kas tos pārdod

E. Sadalījums (tikai par kapitāla vērtspapīriem)

F. Emisijas izdevumi

XI.  Papildu informācija

Mērķis ir sniegt informāciju, kuras lielākā daļa ir tiesību aktos paredzēta un kura nav atspoguļota citur prospektā.

A. Akciju kapitāls

B. Dibināšanas līgums un statūti

C. Būtiski līgumi

D. Valūtas maiņas kontrole

E. Brīdinājums par nodokļu sekām

F. Dividendes un pilnvarotais maksātājs

G. Ekspertu paziņojums

H. Sabiedrībai pieejamie dokumenti

I. Papildu informācija

II PIELIKUMS

REĢISTRĀCIJAS DOKUMENTS

I.  Direktoru, augstākās vadības, padomdevēju un revidentu identitāte

Mērķis ir noteikt uzņēmuma pārstāvjus un citas privātpersonas, kas saistītas ar uzņēmuma piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai; šīs ir personas, kas ir atbildīgas par prospekta sastādīšanu, un tās, kas ir atbildīgas par finanšu pārskatu revīziju.

II.  Būtiska informācija par emitentu

Mērķis ir apkopot būtisku informāciju par uzņēmuma finanšu stāvokli, kapitalizāciju un riska faktoriem. Ja finanšu pārskati, kas ietverti dokumentā, ir koriģēti, lai atspoguļotu būtiskas pārmaiņas uzņēmuma grupas struktūrā vai grāmatvedības politikā, izraudzītajiem finanšu datiem arī jābūt koriģētiem.

A. Atlasīti finanšu dati

B. Kapitalizācija un parādsaistības

C. Riska faktori

III.  Informācija par uzņēmumu

Mērķis ir sniegt informāciju par uzņēmuma saimniecisko darbību, produkciju, ko tas ražo, vai pakalpojumiem, ko tas sniedz, un faktoriem, kas ietekmē uzņēmējdarbību. Paredzēts ir arī sniegt informāciju par uzņēmuma pamatlīdzekļu pietiekamību un piemērotību, kā arī tā nākotnes plāniem attiecībā uz jaudas palielināšanu vai samazināšanu.

A. Uzņēmuma attīstības vēsture

B. Uzņēmējdarbības pārskats

C. Organizācijas struktūra

D. Pamatlīdzekļi

IV.  Darbības un finanšu pārskats un perspektīvas

Mērķis ir sniegt vadības paskaidrojumu par faktoriem, kas ir ietekmējuši uzņēmuma finanšu stāvokli un darbības rezultātus iepriekšējos laika posmos, uz kuru attiecas finanšu pārskati, un vadības novērtējumu par riskiem un tendencēm, kas, paredzams, būtiski ietekmēs uzņēmuma finanšu stāvokli un darbības rezultātus turpmākajos laika posmos.

A. Darbības rezultāti

B. Likviditāte un kapitāla resursi

C. Pētniecība un attīstība, patenti un licences, utt.

D. Tendences

V.  Direktori, augstākā vadība un darbinieki

Mērķis ir sniegt informāciju, kas attiecas uz uzņēmuma direktoriem un vadītājiem un kas ļaus ieguldītājiem novērtēt to pieredzi, kvalifikācijas un atlīdzības līmeņus, kā arī to saistību ar uzņēmumu.

A. Direktori un augstākie vadītāji

B. Atlīdzība

C. Padomes prakse

D. Darbinieki

E. Akciju īpašuma tiesības

VI.  Lielākie akcionāri un saistīto pušu darījumi

Mērķis ir sniegt informāciju par lielākajiem akcionāriem un citiem akcionāriem, kuri var kontrolēt uzņēmumu vai kuriem ir ietekme uz to. Uzņēmums arī sniedz informāciju par darījumiem, kurus uzņēmums ir noslēdzis ar personām, kas saistītas ar uzņēmumu, un par to, vai šo darījumu noteikumi ir taisnīgi attiecībā uz uzņēmumu.

A. Lielākie akcionāri

B. Saistīto pušu darījumi

C. Ekspertu un padomdevēju intereses.

VII.  Finanšu informācija

Mērķis ir norādīt, kuri finanšu pārskati jāiekļauj dokumentā, kā arī apskatāmos laika posmus, finanšu pārskatu vecumu un citu finansiāla rakstura informāciju. Grāmatvedības un revīzijas principus, kas tiks pieņemti, lai tos izmantotu finanšu pārskatu sagatavošanā un revīzijā, nosaka saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības un revīzijas standartiem.

A. Konsolidēti pārskati un cita finanšu informācija

B. Būtiskas izmaiņas

VIII.  Papildu informācija

Mērķis ir sniegt informāciju, kuras lielākā daļa ir tiesību aktos paredzēta un kura nav atspoguļota citur prospektā.

A. Akciju kapitāls

B. Dibināšanas līgums un statūti

C. Būtiski līgumi

D. Ekspertu paziņojums

E. Sabiedrībai pieejamie dokumenti

F. Papildu informācija

III PIELIKUMS

VĒRTSPAPĪRU APRAKSTS

I.  Direktoru, augstākās vadības, padomdevēju un revidentu identitāte

Mērķis ir noteikt uzņēmuma pārstāvjus un citas privātpersonas, kas saistītas ar uzņēmuma piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai; šīs ir personas, kas ir atbildīgas par prospekta sastādīšanu, un tās, kas ir atbildīgas par finanšu pārskatu revīziju.

II.  Piedāvājuma statistika un paredzētais laika grafiks

Mērķis ir sniegt būtisku informāciju attiecībā uz piedāvājuma īstenošanu un to nozīmīgo datumu noteikšanu, kas saistīti ar šo piedāvājumu.

A. Piedāvājuma statistika

B. Paņēmiens un paredzētais laika grafiks

III.  Būtiska informācija par emitentu

Mērķis ir apkopot būtisku informāciju par uzņēmuma finanšu stāvokli, kapitalizāciju un riska faktoriem. Ja finanšu pārskati, kas ietverti dokumentā, ir koriģēti, lai atspoguļotu būtiskas pārmaiņas uzņēmuma grupas struktūrā vai grāmatvedības politikā, izraudzītajiem finanšu datiem arī jābūt koriģētiem.

A. Kapitalizācija un parādsaistības

B. Piedāvājuma iemesli un ieņēmumu izlietojums

C. Riska faktori

IV.  Ekspertu intereses

Mērķis ir sniegt informāciju par darījumiem, kurus uzņēmums noslēdzis ar ekspertiem vai padomdevējiem, kas nav nodarbināti pastāvīgi.

V.  Sīkāka informācija par piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai

Mērķis ir sniegt informāciju par vērtspapīru piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai, vērtspapīru izplatīšanas plānu un saistītiem jautājumiem.

A. Piedāvājums un pielaide tirdzniecībai

B. Izplatīšanas plāns

C. Tirgi

D. Akcionāri, kas pārdod savas akcijas

E. Sadalījums (tikai par kapitāla vērtspapīriem)

F. Emisijas izdevumi

VI.  Papildu informācija

Mērķis ir sniegt informāciju, kuras lielākā daļa ir tiesību aktos paredzēta un kura nav atspoguļota citur prospektā.

A. Valūtas maiņas kontrole

B. Brīdinājums par nodokļu sekām

C. Dividendes un pilnvarotais maksātājs

D. Ekspertu paziņojums

E. Sabiedrībai pieejamie dokumenti

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

(minēta 44. pantā)

Direktīva 2003/71/EK	Šī regula
1. panta 1. punkts	1. panta 1. punkts
1. panta 2. punkts, izņemot 1. panta 2. punkta h) apakšpunktu	1. panta 2. punkts
1. panta 2. punkta h) apakšpunkts	1. panta 3. punkta d) apakšpunkts:
1. panta 3. punkts	4. pants
1. panta 4. punkts	1. panta 5. punkta a) un b) apakšpunkts
2. panta 1. punkts	2. panta 1. punkts
2. panta 4. punkts	2. panta 2. punkts
3. panta 1. punkts	3. panta 1. punkts
3. panta 2. punkta a) apakšpunkts	1. panta 3. punkta a) apakšpunkts
3. panta 2. punkta b) apakšpunkts	1. panta 3. punkta b) apakšpunkts
3. panta 2. punkta c) apakšpunkts	1. panta 3. punkta c) apakšpunkts
3. panta 2. punkta d) apakšpunkts:	-
3. panta 2. punkta e) apakšpunkts	-
3. panta 2. punkta 2. un 3. daļa	5. pants
3. panta 3. punkts	3. panta 3. punkts
3. panta 4. punkts	1. panta 5. punkta b) apakšpunkts
4. panta 1. punkta a) apakšpunkts	1. panta 3. punkta e) apakšpunkts
4. panta 1. punkta b) apakšpunkts	1. panta 3. punkta f) apakšpunkts
4. panta 1. punkta c) apakšpunkts	1. panta 3. punkta g) apakšpunkts
4. panta 1. punkta d) apakšpunkts:	1. panta 3. punkta h) apakšpunkts
4. panta 1. punkta e) apakšpunkts	1. panta 3. punkta i) apakšpunkts
4. panta 1. punkta 2. līdz 5. daļa	-
4. panta 2. punkta a) apakšpunkts	1. panta 4. punkta a) apakšpunkts
4. panta 2. punkta b) apakšpunkts	1. panta 4. punkta c) apakšpunkts
4. panta 2. punkta c) apakšpunkts	1. panta 4. punkta d) apakšpunkts:
4. panta 2. punkta d) apakšpunkts:	1. panta 4. punkta e) apakšpunkts
4. panta 2. punkta e) apakšpunkts	1. panta 4. punkta f) apakšpunkts
4. panta 2. punkta f) apakšpunkts	1. panta 4. punkta g) apakšpunkts
4. panta 2. punkta g) apakšpunkts	1. panta 4. punkta b) apakšpunkts
4. panta 2. punkta h) apakšpunkts	1. panta 4. punkta h) apakšpunkts
4. panta 3. punkts	1. panta 6. punkts
5. panta 1. punkts	6. panta 1. punkts
5. panta 2. punkts	7. pants
5. panta 3. punkts	6. panta 2. punkts
5. panta 4. punkta 1. daļa	8. panta 1. punkts
5. panta 4. punkta 2. daļa	8. panta 9. punkts
5. panta 4. punkta 3. daļa	8. panta 4. punkts un 24. panta 4. punkts
5. panta 5. punkts	13. panta 1. punkts
6. panta 1. punkts	11. panta 1. punkts
6. panta 2. punkts	11. panta 2. punkts
7. panta 1. punkts	13. panta 1. punkta 1. daļa
7. panta 2. punkta a) apakšpunkts	13. panta 1. punkta 2. daļa, a) apakšpunkts
7. panta 2. punkta b) apakšpunkts	13. panta 2. punkta 2. daļa, b) apakšpunkts
7. panta 2. punkta c) apakšpunkts	13. panta 2. punkta 2. daļa, c) apakšpunkts
7. panta 2. punkta d) apakšpunkts:	13. panta 2. punkta 2. daļa, c) apakšpunkts
7. panta 2. punkta e) apakšpunkts	15. pants
7. panta 2. punkta f) apakšpunkts	13. panta 2. punkta 2. daļa, d) apakšpunkts
7. panta 2. punkta g) apakšpunkts	14. pants
7. panta 3. punkts	13. panta 3. punkts
7. panta 4. punkts	-
8. panta 1. punkts	17. panta 1. punkts
8. panta 2. punkts	17. panta 2. punkts
8. panta 3. punkts	17. panta 3. punkts
8. panta 3.a punkts	17. panta 4. punkts
8. panta 4. punkts	17. panta 5. punkts
8. panta 5. punkts	-
9. panta 1. punkts	12. panta 1. punkts
9. panta 2. punkts	12. panta 1. punkts
9. panta 3. punkts	12. panta 1. punkts
9. panta 4. punkts	12. panta 2. punkts
11. panta 1. punkts	18. panta 1. punkts
11. panta 2. punkts	18. panta 2. punkts
11. panta 3. punkts	18. panta 4. punkts
12. panta 1. punkts	10. panta 1. punkta 1. daļa
12. panta 2. punkts	10. panta 1. punkta 2. daļa
12. panta 3. punkts	-
13. panta 1. punkts	19. panta 1. punkts
13. panta 2. punkts	19. panta 2. punkts
13. panta 3. punkts	19. panta 3. punkts
13. panta 4. punkts	19. panta 4. punkts
13. panta 5. punkts	19. panta 7. punkts
13. panta 6. punkts	19. panta 8. punkts
13. panta 7. punkts	19. panta 10. punkts
14. panta 1. punkts	20. panta 1. punkts
14. panta 2. punkts	20. panta 2. punkts
14. panta 3. punkts	-
14. panta 4. punkts	20. panta 5. punkts
14. panta 4.a punkts	20. panta 6. punkts
14. panta 5. punkts	20. panta 8. punkts
14. panta 6. punkts	20. panta 9. punkts
14. panta 7. punkts	20. panta 10. punkts
14. panta 8. punkts	20. panta 11. punkts
15. panta 1. punkts	21. panta 1. punkts
15. panta 2. punkts	21. panta 2. punkts
15. panta 3. punkts	21. panta 3. punkts
15. panta 4. punkts	21. panta 4. punkts
15. panta 5. punkts	-
15. panta 6. punkts	21. panta 5. punkts
15. panta 7. punkts	21. panta 6. punkts
16. panta 1. punkts	22. panta 1. punkts
16. panta 2. punkts	22. panta 2. punkts
16. panta 3. punkts	22. panta 6. punkts
17. panta 1. punkts	23. panta 1. punkts
17. panta 2. punkts	23. panta 2. punkts
18. panta 1. punkts	24. panta 1. punkts
18. panta 2. punkts	24. panta 2. punkts
18. panta 3. punkta 1. daļa	24. panta 3. punkts
18. panta 3. punkta 2. daļa	20. panta 5. punkta trešā daļa un 20. panta 6. punkts
18. panta 4. punkts	24. panta 6. punkts
19. panta 1. punkts	25. panta 1. punkts
19. panta 2. punkts	25. panta 2. punkts
19. panta 3. punkts	25. panta 3. punkts
19. panta 4. punkts	-
20. panta 1. punkts	27. panta 1. punkts
20. panta 2. punkts	27. panta 2. punkts
20. panta 3. punkts	27. panta 3. punkts
21. panta 1. punkts	29. panta 1. punkts
21. panta 1.a punkts	32. panta 1. punkts
21. panta 1.b punkts	32. panta 2. punkts
21. panta 2. punkts	29. panta 2. punkts
21. panta 3. punkta a) apakšpunkts	30. panta 1. punkta a) apakšpunkts
21. panta 3. punkta b) apakšpunkts	30. panta 1. punkta b) apakšpunkts
21. panta 3. punkta c) apakšpunkts	30. panta 1. punkta c) apakšpunkts
21. panta 3. punkta d) apakšpunkts:	30. panta 1. punkta d) apakšpunkts:
21. panta 3. punkta e) apakšpunkts	30. panta 1. punkta e) apakšpunkts
21. panta 3. punkta f) apakšpunkts	30. panta 1. punkta f) apakšpunkts
21. panta 3. punkta g) apakšpunkts	30. panta 1. punkta g) apakšpunkts
21. panta 3. punkta h) apakšpunkts	30. panta 1. punkta h) apakšpunkts
21. panta 3. punkta i) apakšpunkts	30. panta 1. punkta i) apakšpunkts
21. panta 3. punkta 2. daļa	30. panta 1. punkta 2. daļa
21. panta 4. punkta a) apakšpunkts	30. panta l. punkta 1) apakšpunkts
21. panta 4. punkta b) apakšpunkts	30. panta 1. punkta m) apakšpunkts
21. panta 4. punkta c) apakšpunkts	-
21. panta 4. punkta d) apakšpunkts:	30. panta 1. punkta n) apakšpunkts
21. panta 4. punkta 2. daļa	30. panta 1. punkta 3. daļa
21. panta 5. punkts	29. panta 3. punkts un 30. panta 5. punkts
22. panta 1. punkts	33. panta 2. punkts
22. panta 2. punkta 1. daļa	31. panta 1. punkts
22. panta 2. punkta 2. daļa	-
22. panta 2. punkta 3. daļa	31. panta 5. punkts
22. panta 3. punkts	-
22. panta 4. punkts	31. panta 6. un 7. punkts
23. panta 1. punkts	35. panta 1. punkts
23. panta 2. punkts	35. panta 2. punkts
24. pants	43. pants
24.a panta 1. punkts	42. panta 2. punkts
24.a panta 2. punkts	42. panta 4. punkts
24.a panta 3. punkts	42. panta 1. punkts
24.b pants	42. panta 3. punkts
24.c pants	42. panta 5. punkts
25. panta 1. punkts	36. panta 1. punkts
25. panta 2. punkts	40. pants
26. pants	38. pants
27. pants	-
28. pants	-
29. pants	-
30. pants	-
31. pants	46. pants
32. pants	47. pants
33. pants	47. pants

• [1]  OV C 177, 18.5.2016., 9. lpp.
• [2]  OV C 195, 2.6.2016., 1. lpp.
• [3] ^*   Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
• [4]    OV C 177, 18.5.2016., 9. lpp.
• [5]    OV C 195, 2.6.2016., 1. lpp.
• [6]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).
• [7]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/73/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētajā tirgū (OV L 327, 11.12.2010., 1. lpp.).
• [8]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
• [9]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp).
• [10]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
• [11]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).
• [12]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
• [13]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp).
• [14]    Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
• [15]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
• [16]    Padomes 1980. gada 17. marta Direktīva 80/390/EEK, ar ko koordinē prasības par to, kā sastāda, pārbauda un izplata datus, kas jāpublicē pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai biržas oficiālajā sarakstā (OV L 100, 17.4.1980., 1. lpp.).
• [17]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 28. maija Direktīva 2001/34/EK par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.).
• [18]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
• [19]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp.).
• [20]    Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (OV L 149, 30.4.2004., 3. lpp).
• [21]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
• [22]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
• [23]    OV C […], […], […] lpp.
• [24]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
• [25]    Komisijas 2001. gada 6. jūnija Lēmums 2001/528/EK, ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums (29.6.2016)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību
(COM(2015)0583 – C8-0375/2015 – 2015/0268(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Vicky Ford

ĪSS PAMATOJUMS

Pamatinformācija

Patlaban spēkā esošā Prospekta direktīva 2003/71/EK saskaņo noteikumus saistībā ap prospektu publicēšanu, kad uzņēmumi cenšas piesaistīt kapitālu vai nu iekļaujot biržas sarakstā akcijas vai arī piedāvājot sabiedrībai ieguldījumu iespējas. Prospektā jābūt ietvertai informācijai, kas nepieciešama, lai ieguldītāji varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldījumu.

Saistībā ar kapitāla tirgu savienību Komisija ir ierosinājusi pārskatīt Prospekta direktīvu, lai uzņēmumi, it īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, varētu vieglāk un lētāk piesaistīt kapitālu, un lai sniegtu skaidru informāciju potenciālajiem ieguldītājiem, tostarp privātajiem ieguldītājiem.

IMCO komiteja ir atbildīga par patērētāju interešu tiesisko pārraudzību daudzās dažādās nozarēs, tostarp finanšu pakalpojumu nozarē, kā arī par konkurētspējas veicināšanu vienotajā tirgū. Ir svarīgi, ka privātajiem ieguldītājiem ir pieejama atbilstīga informācija, lai viņi varētu pieņemt informētu lēmumu.

Kopsavilkums

Atzinuma sagatavotāja ierosina pārdēvēt terminu “kopsavilkums” par “sākotnējais kopsavilkums”, lai precīzāk atspoguļotu tā mērķi. Atzinuma sagatavotāja iesaka, ka kopsavilkumam vajadzētu būt obligātam tikai tad, ja vērtspapīri tiek piedāvāti privātajiem ieguldītājiem. Tam vajadzētu būt īsam un kodolīgam dokumentam, ko var viegli salīdzināt.

Tomēr viņa uzskata, ka Komisijas ierosinātais kopsavilkuma režīms atsevišķos gadījumos ir pārāk preskriptīvs, piemēram, nosakot maksimālo apjomu ne vairāk kā sešas lappuses un vērā ņemamo riska faktoru skaitu ne vairāk kā pieci. Viņa aicina izteikt komentārus par šo izvēli.

Valoda

Atzinuma sagatavotāja atbalsta domu, ka ieguldītājam vajadzētu būt iespējai lasīt prospekta kopsavilkumu vienā no savas izcelsmes dalībvalsts oficiālajām valodām, un ierosina, ka prospekta kopsavilkums vajadzības gadījumā būtu jātulko, lietojot to pašu valodu režīmu, kāds noteikts KPIAIP regulā.

Vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri

Atzinuma sagatavotāja atbalsta vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, tirgus atvēršanu privātiem ieguldītājiem un atbrīvojuma atcelšanu attiecībā uz obligācijām, kuru nominālvērtība ir lielāka par EUR 100 000, tomēr uzskata, ka ir nepieciešams arī turpmāk saistībā ar informācijas izpaušanu diferencēt kvalificētus un nekvalificētus ieguldītājus.

Robežvērtības

ECON komitejas referents ir ierosinājis palielināt un samazināt konkrētas robežvērtības, lai palīdzētu MVU, kuri vēlas piekļūt kapitāla tirgiem. IMCO komitejas atzinuma sagatavotāja uzskata, ka no atvieglotas piekļuves finansējumam labumu gūs ne tikai MVU, bet arī patērētāji varētu gūt labumu no plašākām iespējām veikt ieguldījumus. Ņemot vērā patērētāju kategorijas, kuri varētu veikt ieguldījumus šajos piedāvājumus, IMCO komitejas atzinuma sagatavotāja uzskata, ka robežvērtību izmaiņas diez vai būtiski ietekmēs patērētāju aizsardzību. Tomēr viņa ierosina, ka IMCO komitejai tās būtu jāpārskata, un līdz ar to ir atkārtoti iesniegusi šos grozījumus balsošanai IMCO komitejā.

Sekundārā emisija

Komisijas priekšlikumā ir ierosināts sekundārajām emisijām piemērot minimālās informācijas atklāšanas režīmu. Tas ievērojami samazinās administratīvās izmaksas apmēram 70 % emisiju. IMCO komitejas atzinuma sagatavotāja atbalsta šo ierosinājumu ar noteikumu, ka šajā jomā nav notikušas būtiskas izmaiņas, un tādēļ ir iesniegusi attiecīgu grozījumu.

Kolektīvā finansēšana

Atzinuma sagatavotāja ir informēta, ka Komisija patlaban apsver kolektīvās finansēšanas variantu, un uzskata, ka privātie ieguldītāji ir skaidri sapratuši kolektīvās finansēšanas iespējas. Viņa ir pārliecināta, ka platformām būtu jāpiedāvā pienācīgs patērētāju aizsardzības līmenis, un šajā sakarībā ir iesniegusi grozījumu.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (1)  Šī regula ir būtisks solis ceļā uz kapitāla tirgu savienības izveidi, kā izklāstīts Komisijas 2015. gada 30. septembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”. Kapitāla tirgu savienības mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem izmantot daudzveidīgākus kapitāla avotus no jebkuras vietas Eiropas Savienībā (turpmāk “Savienība”), palielināt tirgu darbības efektivitāti un piedāvāt ieguldītājiem un noguldītājiem papildu iespējas ieguldīt savu naudu, lai sekmētu izaugsmi un radītu darbvietas. (1)  Šī regula ir būtisks solis ceļā uz kapitāla tirgu savienības izveidi, kā izklāstīts Komisijas 2015. gada 30. septembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”. Kapitāla tirgu savienības mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem izmantot daudzveidīgākus kapitāla avotus no jebkuras vietas Eiropas Savienībā (turpmāk “Savienība”), palielināt tirgu darbības efektivitāti un piedāvāt ieguldītājiem un noguldītājiem papildu iespējas ieguldīt savu naudu, lai sekmētu izaugsmi un radītu darbvietas, jo īpaši attiecībā uz MVU.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  Informācijas atklāšana gadījumos, kad vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, ir būtiska, lai aizsargātu ieguldītājus, likvidējot informācijas neatbilstības starp tiem un emitentiem. Šādas atklāšanas saskaņošana ļauj izveidot pārrobežu pases mehānismu, kas veicina iekšējā tirgus efektīvu darbību attiecībā uz plašu vērtspapīru klāstu.	(3)  Informācijas atklāšana gadījumos, kad vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, ir būtiska, lai aizsargātu ieguldītājus, samazinot informācijas neatbilstības starp tiem un emitentiem. Šādas atklāšanas saskaņošana ļauj izveidot pārrobežu pases mehānismu, kas veicina iekšējā tirgus efektīvu darbību attiecībā uz plašu vērtspapīru klāstu.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7)  Šīs regulas mērķis ir nodrošināt ieguldītāju aizsardzību un tirgus efektivitāti, vienlaikus uzlabojot vienoto kapitāla tirgu. Informācijas sniegšana, kas atbilstīgi emitenta un vērtspapīru īpašībām ir nepieciešama, lai ieguldītāji varētu pieņemt apzinātu lēmumu par ieguldījumu, kopā ar uzņēmējdarbības noteikumiem nodrošina ieguldītāju aizsardzību. Turklāt tāda informācija ir efektīvs līdzeklis, lai vairotu vērtspapīru uzticamību, un līdz ar to sekmētu vērtspapīru tirgu pienācīgu darbību un attīstību. Pienācīgs veids tādas informācijas publiskošanai ir prospekta publicēšana.	(7)  Šīs regulas mērķis ir nodrošināt ieguldītāju aizsardzību un tirgus efektivitāti, vienlaikus uzlabojot vienoto kapitāla tirgu un sekmējot MVU piekļuvi tam. Informācijas sniegšana, kas atbilstīgi emitenta un vērtspapīru īpašībām ir nepieciešama, lai ieguldītāji varētu pieņemt apzinātu lēmumu par ieguldījumu, kopā ar uzņēmējdarbības noteikumiem nodrošina ieguldītāju aizsardzību. Turklāt tāda informācija ir efektīvs līdzeklis, lai vairotu vērtspapīru uzticamību, un līdz ar to sekmētu vērtspapīru tirgu pienācīgu darbību un attīstību. Pienācīgs veids tādas informācijas publiskošanai ir prospekta publicēšana.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12)  Attiecībā uz tādu vērtspapīru publisku piedāvāšanu, kuru samaksa nepārsniedz EUR 500 000, prospekta izstrādes izmaksas saskaņā ar šo regulu, visticamāk, nebūs samērīgas ar paredzēto piedāvājuma peļņu. Tādēļ ir lietderīgi attiecībā uz tik neliela apjoma piedāvājumiem nepiemērot prasību par prospekta sagatavošanu saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstīm būtu jāatturas no tādu informācijas atklāšanas prasību piemērošanas valsts līmenī, kas radītu nesamērīgu vai nevajadzīgu slogu saistībā ar tādiem piedāvājumiem un līdz ar to pastiprinātu iekšējā tirgus sadrumstalotību.	(12)  Attiecībā uz tādu vērtspapīru publisku piedāvāšanu, kuru kopējā samaksa Savienībā nepārsniedz EUR 1 000 000, prospekta izstrādes izmaksas saskaņā ar šo regulu, visticamāk, nebūs samērīgas ar paredzēto piedāvājuma peļņu. Tādēļ ir lietderīgi attiecībā uz tik neliela apjoma piedāvājumiem nepiemērot prasību par prospekta sagatavošanu saskaņā ar šo regulu. Tomēr dalībvalstīm būtu jāatturas no tādu informācijas atklāšanas prasību piemērošanas valsts līmenī, kas radītu nesamērīgu vai nevajadzīgu slogu saistībā ar tādiem piedāvājumiem un līdz ar to pastiprinātu iekšējā tirgus sadrumstalotību.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (12a)  Lai gan varētu būt samērīgi izslēgt no šīs regulas darbības jomas vērtspapīru publiskos piedāvājumus, kuru kopējā samaksa Savienībā nepārsniedz EUR 1 000 000, joprojām būtu jāievēro obligātie patērētāju aizsardzības standarti tādās jomās kā kolektīvā finansēšana. Šāda aizsardzība cita starpā varētu ietvert skaidri redzamus brīdinājumus par risku, informācijas atklāšanas un organizatoriskās pamatprasības, atteikuma tiesības un ieguldījumu apjoma ierobežojumus.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (13)  Ja vērtspapīru publiski piedāvājumi ir adresēti tikai vienas dalībvalsts vietējiem ieguldītājiem un līdz ar to nerada pārrobežu ietekmi, un ja tādu piedāvājumu kopējā samaksa nepārsniedz EUR 10 000 000, pases piešķiršanas mehānisms saskaņā ar šo regulu nav nepieciešams, un prospekta sagatavošana var radīt nesamērīgas izmaksas. Tādēļ ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm izlemt par tādu piedāvājumu atbrīvošanu no šajā regulā paredzētā prospekta sagatavošanas pienākuma, ņemot vērā vietējo ieguldītāju aizsardzības līmeni, ko tās uzskata par pienācīgu. Konkrēti, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savos valsts tiesību aktos noteikt robežvērtību no EUR 500 000 līdz EUR 10 000 000, kas norādīta kā piedāvājuma kopējā samaksa 12 mēnešu periodā, no kuras būtu jāpiemēro minētais atbrīvojums. (13)   Ja vērtspapīru publiski piedāvājumi ir adresēti tikai vienas dalībvalsts vietējiem ieguldītājiem un līdz ar to nerada pārrobežu ietekmi, un ja tādu piedāvājumu kopējā samaksa nepārsniedz EUR 10 000 000, kas norādīta kā piedāvājuma kopējā samaksa 12 mēnešu periodā, pases piešķiršanas mehānisms saskaņā ar šo regulu nav nepieciešams, un prospekta sagatavošana var radīt nesamērīgas izmaksas. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu tādus piedāvājumus atbrīvot no šajā regulā paredzētā informācijas atklāšanas pienākuma.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22)  Prospekta kopsavilkumam vajadzētu būt noderīgam informācijas avotam ieguldītājiem, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem. Tam vajadzētu būt prospekta pastāvīgai daļai un būtu jākoncentrējas uz pamatinformācijas sniegšanu, kas ieguldītājiem nepieciešama, lai būtu iespējams izlemt par to, kurus vērtspapīru piedāvājumus un pielaides tirdzniecībai turpināt izskatīt. Tādai pamatinformācijai būtu jāparāda būtiskās īpašības un saistītie riski, kas piemīt emitentam, jebkuram galvotājam un vērtspapīriem, kuri tiek piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū. Tajā būtu jāietver arī piedāvājuma vispārīgie noteikumi. Konkrēti, riska faktoru izklāstam kopsavilkumā būtu jāsastāv no konkrētiem atlasītiem riskiem, kurus emitents uzskata par visbūtiskākajiem.	(22)  Prospekta kopsavilkumam vajadzētu būt noderīgam informācijas avotam ieguldītājiem, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem un MVU. Tam vajadzētu būt prospekta pastāvīgai daļai un būtu jākoncentrējas uz pamatinformācijas sniegšanu, kas ieguldītājiem nepieciešama, lai būtu iespējams izlemt par to, kurus vērtspapīru piedāvājumus un pielaides tirdzniecībai turpināt izskatīt. Tādai pamatinformācijai būtu jāparāda būtiskās īpašības un saistītie riski, kas piemīt emitentam, jebkuram galvotājam un vērtspapīriem, kuri tiek piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū. Tajā būtu jāietver arī piedāvājuma vispārīgie noteikumi. Konkrēti, riska faktoru izklāstam kopsavilkumā būtu jāsastāv no konkrētiem atlasītiem riskiem, kurus emitents uzskata par visbūtiskākajiem.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 43. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43)  Viens no kapitāla tirgu savienības galvenajiem mērķiem ir sekmēt MVU piekļuvi finansējumam Savienības kapitāla tirgos. Tā kā tādiem uzņēmumiem parasti jāpiesaista salīdzinoši mazāki apjomi nekā citiem emitentiem, prospekta sagatavošanas izmaksas var būt nesamērīgi augstas un līdz ar to var atturēt MVU no savu vērtspapīru publiskas piedāvāšanas. Tajā pašā laikā MVU, pateicoties to izmēram un darbības rezultātiem īsākā laika posmā, var būt pakļauti lielākam ieguldījuma riskam nekā lielie emitenti, un tiem būtu jāatklāj pietiekami daudz informācijas ieguldītājiem, lai tie varētu pieņemt ieguldījumu lēmumu. Tādēļ būtu jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp rentablu piekļuvi finanšu tirgiem un ieguldītāju aizsardzību, kalibrējot to prospektā iekļauto informāciju, kas attiecas uz MVU, un, lai sasniegtu minēto mērķi, būtu jāizstrādā konkrēts MVU informācijas atklāšanas režīms.	(43)  Viens no kapitāla tirgu savienības galvenajiem mērķiem ir sekmēt MVU piekļuvi finansējumam Savienības kapitāla tirgos, jo MVU ir galvenais ES ekonomikas virzītājspēks. Tā kā tādiem uzņēmumiem parasti jāpiesaista salīdzinoši mazāki apjomi nekā citiem emitentiem, prospekta sagatavošanas izmaksas var būt nesamērīgi augstas, un līdz ar to sarežģītas administratīvās procedūras var atturēt MVU no savu vērtspapīru publiskas piedāvāšanas. Tajā pašā laikā MVU, pateicoties to izmēram un darbības rezultātiem īsākā laika posmā, var būt pakļauti lielākam ieguldījuma riskam nekā lielie emitenti, un tiem būtu jāatklāj pietiekami daudz informācijas ieguldītājiem, lai tie varētu pieņemt ieguldījumu lēmumu. Tādēļ būtu jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp rentablu piekļuvi finanšu tirgiem un ieguldītāju aizsardzību, kalibrējot to prospektā iekļauto informāciju, kas attiecas uz MVU, un, lai sasniegtu minēto mērķi, būtu jāizstrādā konkrēts MVU informācijas atklāšanas režīms.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 44. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44)  Minimālā informācija, kas MVU jāatklāj saskaņā ar konkrēto informācijas atklāšanas režīmu, būtu jākalibrē tā, lai koncentrētos uz attiecīgā lieluma uzņēmumiem un to ieguldītājiem būtisko un saistošo informāciju, un būtu jācenšas nodrošināt samērīgumu starp uzņēmuma lielumu un tā līdzekļu piesaistes vajadzībām, no vienas puses, un prospekta izstrādes izmaksām, no otras puses. Lai MVU nodrošinātu iespēju sagatavot prospektus, bet neradot tiem izmaksas, kas nav samērīgas ar to lielumu un līdz ar to līdzekļu piesaistes apmēru, konkrētajam MVU informācijas atklāšanas režīmam vajadzētu būt elastīgākam nekā tam, ko piemēro uzņēmumiem regulētos tirgos, tādā mērā, kas ir saderīgs ar ieguldītājiem nepieciešamās atklātās pamatinformācijas nodrošināšanu.	(44)  Ierobežotā informācija, kas MVU jāatklāj saskaņā ar konkrēto informācijas atklāšanas režīmu, būtu jākoncentrē uz attiecīgā lieluma uzņēmumiem un to ieguldītājiem būtisko un saistošo informāciju. Tai būtu jānodrošina samērīgums starp uzņēmuma lielumu un tā līdzekļu piesaistes vajadzībām, no vienas puses, un prospekta izstrādes izmaksām, no otras puses. Lai MVU nodrošinātu iespēju sagatavot prospektus, bet neradot tiem izmaksas, kas nav samērīgas ar to lielumu un līdz ar to līdzekļu piesaistes apmēru, konkrētajam MVU informācijas atklāšanas režīmam vajadzētu būt elastīgākam nekā tam, ko piemēro uzņēmumiem regulētos tirgos, tādā mērā, kas ir saderīgs ar ieguldītājiem nepieciešamās atklātās pamatinformācijas nodrošināšanu.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 47. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (47)  Labvēlīgā attieksme pret tādu vērtspapīru emisiju, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuru vienības nominālvērtība pārsniedz EUR 100 000, var izkropļot vērtspapīru tirgu struktūru, radīt šķēršļus portfeļu pienācīgai dažādošanai un elektronisko tirdzniecības platformu attīstībai, tādējādi samazinot sekundārā tirgus likviditāti, un vēl tā var samazināt privātajiem ieguldītājiem pieejamo ieguldījumu klāstu, liedzot iespēju iegūt investīciju kategorijas korporatīvās obligācijas. Tādēļ ir lietderīgi likvidēt prospekta atkāpes tādu vērtspapīru piedāvājumiem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuru vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000, un samazināt atklāšanas standartu, kas sākotnēji bija iekļauts Direktīvā 2003/71/EK un ko piemēro prospektiem attiecībā uz tādiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri. Konkrēti ir lietderīgi vienādot minimālās informācijas prasības tādu vērtspapīru prospektiem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, tādējādi aizstājot divkāršo informācijas atklāšanas standartu, kas pastāv starp emisijām, kuru mērķis ir vienīgi kvalificēti ieguldītāji, un emisijām, kuru mērķis ir nekvalificēti ieguldītāji. svītrots
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 49. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49)  Noteiktos gadījumos būtu jāatļauj prospektā neiekļaut sensitīvu informāciju, piemērojot atbrīvojumu, ko piešķir kompetentā iestāde, lai novērstu tādas situācijas, kuras kaitē emitentam.	(49)  Noteiktos gadījumos būtu jāatļauj prospektā neiekļaut sensitīvu informāciju, piemērojot atbrīvojumu, ko piešķir kompetentā iestāde, lai novērstu tādas situācijas, kuras kaitē emitentam, ar noteikumu, ka šādas informācijas neiekļaušana nevarētu maldināt sabiedrību attiecībā uz faktiem un apstākļiem, kas ir būtiski, lai emitents, piedāvātājs vai galvotājs varētu izdarīt pienācīgu novērtējumu.
Pamatojums
Apsvērums būtu jāsaskaņo ar attiecīgā priekšlikuma panta normām (17. panta 2. punkta b) apakšpunkts).
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b)  vērtspapīru piedāvājums, kas katrā dalībvalstī attiecas uz mazāk nekā 150 fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav kvalificēti ieguldītāji; (b)  vērtspapīru piedāvājums, kas katrā dalībvalstī attiecas uz mazāk nekā 500 fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav kvalificēti ieguldītāji; aprēķinot to personu skaitu, uz kurām attiecas šis piedāvājums, neiekļauj esošos akcionārus un darbiniekus;
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca)  tādu vērtspapīru piedāvājums, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000;
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (d)  vērtspapīru piedāvājums, ja piedāvājuma kopējā aprēķinātā samaksa Savienībā par 12 mēnešiem ir mazāka nekā EUR 500 000; (d)  vērtspapīru piedāvājums, ja piedāvājuma kopējā aprēķinātā samaksa Savienībā par 12 mēnešiem ir mazāka nekā EUR 1 000 000;
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – va apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (va)  “privātais ieguldītājs” ir individuālais ieguldītājs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1286/2014 4. panta 6. punktā.
Pamatojums
Ar šo tiek ieviesta “privātā ieguldītāja” definīcija, kas iekļauta PRIIP regulā.
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.  Dalībvalsts var atbrīvot vērtspapīru publisku piedāvājumu no 1. punktā norādītās prasības par prospekta publicēšanu ar noteikumu, ka: 2.  vērtspapīru publiskus piedāvājumus atbrīvo no 1. punktā norādītās prasības par prospekta publicēšanu ar noteikumu, ka: (a)   piedāvājums tiek iesniegts tikai konkrētajā dalībvalstī; un (a)   saskaņā ar 24. pantu paziņojums uz piedāvājumu neattiecas ; un (b)   vērtspapīru piedāvājuma kopējā samaksa ir mazāka nekā naudas summa, kas aprēķināta par 12 mēnešiem un nepārsniedz EUR 10 000 000. (b)   vērtspapīru piedāvājuma kopējā samaksa ir mazāka nekā naudas summa, kas aprēķināta par 12 mēnešiem un nepārsniedz EUR 10 000 000. Dalībvalstis informē Komisiju un EVTI par šā risinājuma izpildi saskaņā ar šo punktu, tostarp par izvēlēto piedāvājuma samaksas maksimālo summu, līdz kurai vietējiem piedāvājumiem piemēro atbrīvojumu. Dalībvalstis nenosaka vai nesaglabā informācijas atklāšanas prasības piedāvājumiem, kam saskaņā ar šo punktu ir piešķirts atbrīvojums.
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja prospekts attiecas uz tādu vērtspapīru pielaidi tirdzniecībai regulētajā tirgū, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un ko piedāvā tikai kvalificētiem ieguldītājiem vai kuru nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000, kopsavilkums nav jāsniedz.
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Kopsavilkuma saturs ir precīzs, taisnīgs, skaidrs un nav maldinošs. Tas ir saskanīgs ar citām prospekta daļām.	2.  Kopsavilkuma saturs ir precīzs, taisnīgs, skaidrs un nav maldinošs un satur visu būtisko informāciju. Tas ir saskanīgs ar citām prospekta daļām.
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Kopsavilkumu sagatavo kā īsu dokumentu, kas rakstīts kodolīgā veidā un kura garums nepārsniedz sešas drukātas A4 formāta lapas. Tas: Kopsavilkumu sagatavo kā īsu dokumentu, kas rakstīts kodolīgā veidā un kura garums nepārsniedz sešas drukātas A4 formāta lapas, bet vajadzības gadījumā to var paplašināt līdz ne vairāk kā 10 lapām. Tas:
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b)  rakstīts, izmantojot tādu valodu un stilu, kas palīdz izprast šo informāciju, jo īpaši valodā, kas ir skaidra, kodolīga, saprotama un nav tehniska. (b)  rakstīts, izmantojot tādu valodu un stilu, kas palīdz izprast šo informāciju, jo īpaši valodā, kas attiecīgajai ieguldītāju kategorijai ir skaidra, kodolīga, saprotama un nav tehniska.
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a)   ievads, kurā ietverti brīdinājumi; (a)  ievads, kurā ietverti brīdinājumi, tostarp arī apjoms, kādā ieguldītāji var zaudēt savus ieguldījumus sliktākā iznākuma gadījumā;
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 7. pants – 5. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Kopsavilkuma ievadā ietver vērtspapīru nosaukumu, emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi, identitāti un kontaktinformāciju, izcelsmes kompetentās iestādes identitāti un kontaktinformāciju, un dokumenta datumu. Tajā ietver šādus brīdinājumus:	5.  Šā panta 4. punkta a. apakšpunktā minētā apakšiedaļā ietver vērtspapīru nosaukumu, emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi, identitāti un kontaktinformāciju, izcelsmes kompetentās iestādes identitāti un kontaktinformāciju, un dokumenta datumu. Tajā ietver šādus brīdinājumus:
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 7. pants – 6. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (c)  apakšiedaļā “Emitentam raksturīgie būtiskākie riski” ietver īsu aprakstu ar ne vairāk kā pieciem visbūtiskākajiem riska faktoriem, kas raksturīgi emitentam un kas iekļauti visbūtiskāko risku kategorijā saskaņā ar 16. pantu. (c)  apakšiedaļā “Emitentam raksturīgie būtiskākie riski” ietver īsu un skaidru aprakstu ar ne vairāk kā pieciem visbūtiskākajiem riska faktoriem, kas raksturīgi emitentam un kas iekļauti visbūtiskāko risku kategorijā saskaņā ar 16. pantu; riska faktoru skaitu vajadzības gadījumā var palielināt līdz astoņiem.
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 7. pants – 7. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (d)  apakšiedaļā “Vērtspapīriem raksturīgie galvenie riski” sniedz īsu aprakstu par ne vairāk kā pieciem visbūtiskākajiem riska faktoriem, kas raksturīgi vērtspapīriem un kas iekļauti visbūtiskāko risku kategorijā saskaņā ar 16. pantu. (d)  apakšiedaļā “Vērtspapīriem raksturīgie galvenie riski” sniedz īsu un skaidru aprakstu par ne vairāk kā pieciem visbūtiskākajiem riska faktoriem, kas raksturīgi vērtspapīriem un kas iekļauti visbūtiskāko risku kategorijā saskaņā ar 16. pantu; riska faktoru skaitu vajadzības gadījumā var palielināt līdz astoņiem.
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Gadījumos, kad nav veiktas būtiskas izmaiņas informācijā, kas iekļauta reģistrācijas dokumentā, kuru iesniedz kā sākotnējā prospekta daļu, sekundārai emisijai nepieciešamajam konkrētajam reģistrācijas dokumentam pirms tā publicēšanas nav vajadzīgs kompetentās iestādes apstiprinājums.
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums MVU drīkst izlemt par prospekta sagatavošanu saskaņā ar minimālās informācijas atklāšanas režīmu MVU vērtspapīru publiska piedāvājuma gadījumā ar noteikumu, ka to vērtspapīri nav pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū. Emitenti drīkst izlemt par prospekta sagatavošanu saskaņā ar šajā pantā paredzēto proporcionālo informācijas atklāšanas režīmu ar noteikumu, ka to vērtspapīri nav pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū un ka tie vai nu:   (a)   izdara tādu vērtspapīru publisku piedāvājumu, kura kopējā samaksa Savienībā ir mazāka nekā naudas summa, kas aprēķināta par 12 mēnešiem un nepārsniedz EUR 10 000 000, un par kuru ir paziņots saskaņā ar 24. pantu; vai   (b)   MVU izdara vērtspapīru publisku piedāvājumu vismaz vienā dalībvalstī.   (Grozījums no ""minimālās" uz "proporcionālo" informācijas atklāšanas režīmu" ir horizontāls un tādēļ ir jāizdara atbilstīgi grozījumi virā tekstā.)
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Prospektā attiecībā uz riska faktoriem norāda tikai tādus riskus, kuri attiecas uz konkrēto emitentu un/vai vērtspapīriem un ir būtiski, lai pieņemtu apzinātu ieguldījuma lēmumu, kā apstiprināts reģistrācijas dokumenta un vērtspapīru apraksta saturā. Tos iedala ne vairāk kā trīs atšķirīgās kategorijās, kuras atšķiras ar attiecīgo būtiskuma pakāpi, pamatojoties uz emitenta veiktu novērtējumu par to rašanās iespējamību un to negatīvās ietekmes paredzamo apmēru.	1.  Prospektā attiecībā uz riska faktoriem norāda tikai tādus riskus, kuri attiecas uz konkrēto emitentu un/vai vērtspapīriem un ir būtiski, lai pieņemtu apzinātu ieguldījuma lēmumu, kā apstiprināts reģistrācijas dokumenta un vērtspapīru apraksta saturā.
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  EVTI izstrādā pamatnostādnes kompetento iestāžu veiktam riska faktoru specifikas un būtiskuma novērtējumam un riska faktoru iedalījumam kategorijās.	2.  EVTI izstrādā pamatnostādnes riska faktoru specifikas un būtiskuma novērtējuma veikšanai. Turklāt EVTI izstrādā pamatnostādnes, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm veikt riska faktoru pārskatīšanu tādā veidā, kas veicina atbilstošu un mērķtiecīgu emitentu riska faktoru atklāšanu.
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 19. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9.  Samaksu, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iekasē par prospektu, reģistrācijas dokumentu, tostarp vispārējo reģistrācijas dokumentu, papildinājumu un grozījumu apstiprināšanu, kā arī par vispārējo reģistrācijas dokumentu, to grozījumu un galīgo noteikumu iesniegšanu publisko vismaz kompetentās iestādes tīmekļa vietnē.	9.  Samaksa, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iekasē par prospektu, reģistrācijas dokumentu, tostarp vispārējo reģistrācijas dokumentu, papildinājumu un grozījumu apstiprināšanu, kā arī par vispārējo reģistrācijas dokumentu, to grozījumu un galīgo noteikumu iesniegšanu ir proporcionāla, un to publisko vismaz kompetentās iestādes tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 19. pants – 12. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12.  Neskarot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu, EVTI rīko un veic vismaz vienu salīdzinošo izvērtēšanu saistībā ar kompetento iestāžu pārbaudes un apstiprināšanas procedūrām, tostarp apstiprināšanas paziņojumiem starp kompetentajām iestādēm. Salīdzinošajā izvērtēšanā novērtē arī ietekmi, ko dažādas pieejas saistībā ar kompetento iestāžu pārbaudi un apstiprināšanu rada uz emitentu spēju piesaistīt kapitālu Eiropas Savienībā. Ziņojumu par šo salīdzinošo izvērtēšanu publicē ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Saistībā ar šo salīdzinošo izvērtēšanu EVTI attiecīgā gadījumā lūdz Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantā minētās Vērtspapīru un tirgu ieinteresēto personu grupas atzinumu vai konsultāciju.	12.  Neskarot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu, EVTI arī rīko un veic vismaz vienu salīdzinošo izvērtēšanu saistībā ar kompetento iestāžu pārbaudes un apstiprināšanas procedūrām, tostarp apstiprināšanas paziņojumiem starp kompetentajām iestādēm. Salīdzinošajā izvērtēšanā novērtē arī ietekmi, ko dažādas pieejas saistībā ar kompetento iestāžu pārbaudi un apstiprināšanu rada uz emitentu spēju piesaistīt kapitālu Eiropas Savienībā. Ziņojumu par šo salīdzinošo izvērtēšanu publicē ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Šis ziņojums ir pieejams arī tiešsaistē. Saistībā ar šo salīdzinošo izvērtēšanu EVTI attiecīgā gadījumā lūdz Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantā minētās Vērtspapīru un tirgu ieinteresēto personu grupas atzinumu vai konsultāciju.
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 21. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a  Samaksa, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iekasē par reklāmas kontroli, kas veikta saskaņā ar šo pantu, ir samērīgā līmenī.
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt, lai 7. pantā norādītais kopsavilkums tiktu pārtulkots tās oficiālajā(-s) valodā(-s), bet tā nevar pieprasīt tulkojumu nevienai citai prospekta daļai. Katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa, lai 7. pantā norādītais kopsavilkums tiktu sagatavots tās dalībvalsts oficiālajās valodās vai vienā no oficiālajām valodām, ko lieto tajā minētās dalībvalsts daļā, kur šis vērtspapīrs tiek piedāvāts, vai citā valodā, ko atzinušas par pieņemamu minētās dalībvalsts kompetentās iestādes, vai, ja tas ir sagatavots citā valodā, to tulko vienā no minētajām valodām.   Tulkojumā patiesi un precīzi atspoguļo oriģinālā kopsavilkuma saturu.   Katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nepieprasa tulkojumu nevienai citai prospekta daļai.   Ja vērtspapīrs tiek piedāvāts dalībvalstī, izmantojot tirgvedības dokumentus, kas sagatavoti vienā vai vairākās minētās dalībvalsts oficiālajās valodās, sākotnējo kopsavilkumu sagatavo vismaz attiecīgajās oficiālajās valodās.
Pamatojums
Šā grozījuma pamatā ir PRIIP regulas 7. pants.
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt, lai 7. pantā norādītais kopsavilkums tiktu pārtulkots tās oficiālajā(-s) valodā(-s), bet tā nevar pieprasīt tulkojumu nevienai citai prospekta daļai. Katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa, lai 7. pantā norādītais sākotnējais kopsavilkums tiktu sagatavots tās dalībvalsts oficiālajās valodās vai vienā no oficiālajām valodām, ko lieto tajā minētās dalībvalsts daļā, kur šis vērtspapīrs tiek piedāvāts, vai citā valodā, ko atzinušas par pieņemamu minētās dalībvalsts kompetentās iestādes, vai, ja tas ir sagatavots citā valodā, to tulko vienā no minētajām valodām.   Tulkojumā patiesi un precīzi atspoguļo oriģinālā kopsavilkuma saturu.   Katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nepieprasa tulkojumu nevienai citai prospekta daļai.   Ja vērtspapīrs tiek piedāvāts dalībvalstī, izmantojot tirgvedības dokumentus, kas sagatavoti vienā vai vairākās minētās dalībvalsts oficiālajās valodās, sākotnējo kopsavilkumu sagatavo vismaz attiecīgajās oficiālajās valodās.
Pamatojums
Šā grozījuma pamatā ir PRIIP regulas 7. pants.
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šīs regulas 27. panta nolūkā un nepieciešamības gadījumā 26. panta nolūkā dalībvalstu kompetentās iestādes noslēdz sadarbības nolīgumus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm un par tādu pienākumu izpildi trešās valstīs, kuri izriet no šīs regulas. Ar minētajiem sadarbības nolīgumiem vismaz nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj kompetentajām iestādēm veikt to pienākumus saskaņā ar šo regulu.	Šīs regulas 27. panta nolūkā un nepieciešamības gadījumā 26. panta nolūkā dalībvalstu kompetentās iestādes noslēdz uzraudzības sadarbības nolīgumus ar trešo valstu kompetentajām iestādēm par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm un par tādu pienākumu izpildi trešās valstīs, kuri izriet no šīs regulas. Ar minētajiem uzraudzības sadarbības nolīgumiem nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj kompetentajām iestādēm veikt to pienākumus saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 39. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a  Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu optimālas ziņošanas procedūras par šīs regulas pārkāpumiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Prospekts, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību
Atsauces	COM(2015)0583 – C8-0375/2015 – 2015/0268(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 18.1.2016
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 18.1.2016
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Vicky Ford 2.2.2016
Izskatīšana komitejā	20.4.2016	23.5.2016
Pieņemšanas datums	14.6.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 15 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Pascal Durand, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Mylène Troszczynski, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lucy Anderson, Pascal Arimont, Biljana Borzan, Edward Czesak, Jussi Halla-aho, Morten Løkkegaard, Roberta Metsola, Dariusz Rosati, Marc Tarabella, Sabine Verheyen
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniela Aiuto

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Prospekts, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību
Atsauces	COM(2015)0583 – C8-0375/2015 – 2015/0268(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	24.11.2015
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 18.1.2016
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 18.1.2016	JURI 18.1.2016	LIBE 18.1.2016
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	JURI 24.5.2016	LIBE 14.12.2015
Referenti Iecelšanas datums	Petr Ježek 26.11.2015
Aizstātie referenti	Philippe De Backer
Izskatīšana komitejā	15.2.2016	7.4.2016	13.7.2016
Pieņemšanas datums	13.7.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	45 7 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Esther de Lange, Fabio De Masi, Jonás Fernández, Sven Giegold, Neena Gill, Sylvie Goulard, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Petr Ježek, Barbara Kappel, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Marisa Matias, Costas Mavrides, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Renato Soru, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Michael Theurer, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Cora van Nieuwenhuizen, Miguel Viegas, Beatrix von Storch, Jakob von Weizsäcker, Pablo Zalba Bidegain, Marco Zanni, Sotirios Zarianopoulos
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	David Coburn, Ashley Fox, Doru-Claudian Frunzulică, Syed Kamall, Thomas Mann, Eva Paunova, Michel Reimon, Siôn Simon
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Bas Eickhout, Joachim Starbatty, Harald Vilimsky
Iesniegšanas datums	19.7.2016