ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām

19.7.2016 - (COM(2013)0884 – C8-0033/2014 – 2013/0432(COD)) - ***I

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Kaja Kallas

Grozījumi

Procedūra : 2013/0432(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0239/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0239/2016

Debates :

PV 24/10/2016 - 14
CRE 24/10/2016 - 14

Balsojumi :

PV 25/10/2016 - 5.10
CRE 25/10/2016 - 5.10
Balsojumu skaidrojumi
PV 05/07/2017 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0400
P8_TA(2017)0300

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Juridiskās komitejas atzinums par ierosināto juridisko pamatu
Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām

(COM(2013)0884 – C8-0033/2014 – 2013/0432(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0884),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 33. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0033/2014),

– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā argumentētos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Lietuvas parlaments un Zviedrijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

– pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

– ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0239/2016),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. un 114. pantu,

Pamatojums

Šīs direktīvas juridiskajā pamatā būtu jāiekļauj LESD 114. pants par iekšējā tirgus izveidi un darbību, kā arī daļa no Savienības Muitas kodeksa juridiskā pamata.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) Šai direktīvai vajadzētu būt saskaņotai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013¹.

___________________

¹Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

Pamatojums

Šajā grozījumā ir atkārtoti uzsvērts, ka šai direktīvai jābūt saskaņotai ar Savienības Muitas kodeksa noteikumiem.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Attiecīgi muitas noteikumu pārkāpumus un sankcijas reglamentē 28 atšķirīgi tiesiskie regulējumi. Tā rezultātā Savienības tiesību aktu muitas jomā pārkāpumi netiek vienādi vērtēti visā Savienībā un sankcijas, ko var piemērot katrā atsevišķā gadījumā atšķiras pēc būtības un smaguma pakāpes atkarībā no tā, kāda dalībvalsts nosaka sankciju.

(2) Muitas noteikumu pārkāpumus un sankcijas reglamentē 28 atšķirīgi tiesiskie regulējumi. Tā rezultātā Savienības tiesību aktu muitas jomā pārkāpumi netiek vienādi vērtēti visā Savienībā un sankcijas, ko var piemērot katrā atsevišķā gadījumā atšķiras pēc būtības un smaguma pakāpes atkarībā no tā, kāda dalībvalsts nosaka sankciju, tādēļ dalībvalstīm var rasties ieņēmumu zaudējumi un tirdzniecības traucējumi.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Šī dalībvalstu tiesību sistēmu atšķirība ietekmē ne tikai muitas savienības optimālu pārvaldību, bet arī liek šķēršļus līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai uzņēmējiem muitas savienībā, jo tā ietekmē arī muitas vienkāršojumu un atvieglojumu pieejamību uzņēmējiem.

(3) Šī dalībvalstu tiesību sistēmu atšķirība ne tikai ietekmē muitas savienības optimālu pārvaldību un pārredzamību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību attiecībā uz to, kā dažādi muitas dienesti izskata dažādus pārkāpumus, bet arī neļauj muitas savienībā nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem, kuriem jau tā ir jāievēro Savienībā pastāvošais atšķirīgais regulējums, jo minētā atšķirība arī ietekmē viņu piekļuvi muitas vienkāršojumiem un atvieglojumiem.

Pamatojums

Atšķirības dalībvalstu tiesību sistēmās rada pārredzamības trūkumu attiecībā uz to, kādas sankcijas par pārkāpumiem tiek piespriestas vai nepiespriestas, tādējādi apdraudot iekšējā tirgus darbību.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Būtu jāizveido tādu uzvedības veidu saraksts, kas uzskatāmas par Savienības tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem un kas izraisa sankcijas. Šie muitas noteikumu pārkāpumi būtu pilnībā jābalsta uz pienākumiem, kas izriet no tiesību aktiem muitas jomā un kas ir ar tiešām atsaucēm uz kodeksu. Šajā direktīvā netiek noteikts, vai dalībvalstīm būtu jāpiemēro administratīvās vai krimināltiesību sankcijas attiecībā uz šiem muitas noteikumu pārkāpumiem.

(6) Ar šo direktīvu būtu jāizveido tādu uzvedības veidu saraksts, kas uzskatāmas par Savienības tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem un kas izraisa sankcijas. Šie muitas noteikumu pārkāpumi būtu pilnībā jābalsta uz pienākumiem, kas izriet no tiesību aktiem muitas jomā un kas ir ar tiešām atsaucēm uz kodeksu. Šajā direktīvā ir paredzēts, ka dalībvalstīm būtu jāpiemēro nekriminālas sankcijas attiecībā uz minētajiem muitas noteikumu pārkāpumiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai nekriminālu sankciju vietā paredzēt kriminālu sankciju piemērošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un Savienības tiesību aktiem, ja to prasa konkrētā pārkāpuma būtība un smagums, lai piemērotā sankcija būtu preventīva, iedarbīga un samērīga.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Uzvedības veidu pirmajā kategorijā būtu jāietver tādi muitas noteikumu pārkāpumi, kuru pamatā ir atbildība neatkarīgi no vainas un saistībā ar kuriem nav nepieciešami vainas elementi, ievērojot saistīto pienākumu objektīvo būtību un faktu, ka par šo pienākumu izpildi atbildīgās personas nevar ignorēt to esību un saistošās iezīmes.

svītrots

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Uzvedības veidu otrajā un trešajā kategorijā būtu jāietver muitas noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti nolaidības dēļ vai bez nodoma, proti, ja šis subjektīvais elements jānosaka, lai iestātos atbildība.

svītrots

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, būtu jāparedz, ka jebkādu darbību vai bezdarbību, ko izraisīja muitas dienestu kļūda, nevajadzētu uzskatīt par muitas noteikumu pārkāpumu.

(10) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, būtu jāparedz, ka jebkādu darbību vai bezdarbību, ko izraisīja muitas dienestu kļūda, kā tas minēts kodeksā, nevajadzētu uzskatīt par muitas noteikumu pārkāpumu.

Pamatojums

Savienības Muitas kodeksa 119. pantā ir definēts, kas ir muitas dienestu pieļauta kļūda.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai tuvinātu dalībvalstu sankciju sistēmas, būtu jāparedz sankciju skalas, kas atspoguļo muitas noteikumu pārkāpumu dažādas kategorijas un to smaguma pakāpi. Lai paredzētu efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka to kompetentie dienesti, nosakot piemērojamo sankciju veidu un pakāpi, ņem vērā konkrētus atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus.

(12) Lai tuvinātu dalībvalstu sankciju sistēmas, būtu jāparedz sankciju skalas, kas atspoguļo muitas noteikumu pārkāpumu smaguma pakāpi. Lai paredzētu efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka to kompetentie dienesti, nosakot piemērojamo sankciju veidu un pakāpi, ņem vērā konkrētus atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a) Tikai gadījumos, kad smagi pārkāpumi ir saistīti nevis ar nenomaksātajiem muitas nodokļiem, bet ar attiecīgo preču vērtību, piemēram, gadījumos, kad tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, vai kad pārkāpumi ir saistīti ar aizliegtām vai ierobežotām precēm, muitas iestādēm vajadzētu piemērot sankciju, pamatojoties uz šo preču vērtību.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem būtu jānosaka procesu četru gadu noilguma termiņš no dienas, kurā izdarīts muitas noteikumu pārkāpums, vai, ja pārkāpums turpinās vai izdarīts atkārtoti, no dienas, kurā uzvedība, kas ir šis pārkāpums, ir izbeigta. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka noilguma termiņu pārtrauc ar izmeklēšanas vai tiesvedības darbību attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumu. Dalībvalstis var paredzēt gadījumus, kuros minētais termiņš tiek atlikts. Minēto procesu sākšana vai turpināšana būtu jāliedz pēc astoņu gadu beigu termiņa, savukārt sankcijas izpildes noilguma termiņam būtu jābūt trim gadiem.

(13) Attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem būtu jānosaka procesu četru gadu noilguma termiņš no dienas, kurā izdarīts muitas noteikumu pārkāpums, vai, ja pārkāpums turpinās vai izdarīts atkārtoti, no dienas, kurā uzvedība, kas ir šis pārkāpums, ir izbeigta. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka noilguma termiņu pārtrauc ar izmeklēšanas vai tiesvedības darbību attiecībā uz to pašu muitas noteikumu pārkāpumu vai ar darbību, ko veic par šo pārkāpumu atbildīgā persona. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt gadījumus, kuros šis termiņš tiek pārtraukts. Visiem šādiem procesiem vajadzētu būt ierobežotiem laikā, neatkarīgi no jebkādas noilguma termiņa pārtraukšanas, un beigties pēc astoņu gadiem, savukārt sankcijas izpildes noilguma termiņam būtu jābūt trim gadiem.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Būtu jāparedz administratīvo procesu atlikšana par muitas noteikumu pārkāpumiem, ja saistībā ar tiem pašiem faktiem pret to pašu personu ir ierosināts kriminālprocess. Administratīvā procesa turpināšanai pēc kriminālprocesa pabeigšanas būtu jābūt iespējamai tikai stingri saskaņā ar ne bis in idem principu.

Pamatojums

Šis grozījums nostiprina atsauci uz tiesisko principu, ka neviena persona nebūtu jāsoda divas reizes par viena un tā paša pārkāpuma izdarīšanu.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15a) Šīs direktīvas vispārējais mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību aktu muitas jomā efektīvu īstenošanu. Tomēr šajā direktīvā paredzētais tiesiskais regulējums neļauj īstenot integrētu pieeju tās izpildei, tostarp uzraudzībai, kontrolei un izmeklēšanai. Tāpēc būtu jāpieprasa, lai Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šiem aspektiem, tostarp par vienotas riska pārvaldības sistēmas ieviešanu ar mērķi novērtēt, vai ir nepieciešami papildu tiesību akti.

Pamatojums

Lai nodrošinātu integrētas pieejas ieviešanu attiecībā uz izpildi, Komisijai būtu jāvērtē visi elementi, kas nepieciešami, lai sasniegtu šo mērķi, proti, muitas tiesību aktu vienotu piemērošanu un jo īpaši to, cik saskaņoti visā Savienībā tiek veikta kontrole.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a) Šīs direktīvas mērķis ir stiprināt muitas iestāžu sadarbību, tuvinot valstu tiesību aktus muitas sankciju jomā. Tā kā dalībvalstu juridiskās tradīcijas pašreiz būtiski atšķiras, absolūta saskaņošana šai jomā ir neiespējama.

Pamatojums

Apsvērumā atkārtoti direktīvas priekšlikuma juridiskajos pamatos minētie mērķi.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar šo direktīvu izveido satvaru attiecībā uz Savienības tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem un paredz sankcijas par minētajiem pārkāpumiem.

1. Šīs direktīvas mērķis ir veicināt labu iekšējā tirgus darbību, noteikt satvaru attiecībā uz Savienības tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem un paredzēt nekriminālu sankciju piemērošanu par minētajiem pārkāpumiem, tuvinot dalībvalstu leģislatīvos, reglamentējošos un administratīvos noteikumus.

Pamatojums

Direktīvā 114. panta pievienošana juridiskajam pamatam liek attiecīgi mainīt 1. panta redakciju.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šī direktīva attiecas uz dalībvalstu pienākumiem pret ES tirdzniecības partneriem, kā arī pret Pasaules Tirdzniecības organizāciju un Pasaules Muitas organizāciju, lai izveidotu vienotu un efektīvu iekšējo tirgu, vienlaikus veicinot tirdzniecību un garantējot drošību.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

Muitas noteikumu pārkāpumi un sankcijas

Vispārīgie principi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem, kas izklāstīti 3.–6. pantā.

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem, kas izklāstīti 3. un 6. pantā, nodrošinot stingru atbilstību ne bis in idem principam.

Dalībvalstis nodrošina to, ka darbības vai bezdarbība, kā noteikts šīs direktīvas 3. un 6. pantā, ir muitas noteikumu pārkāpumi, ja tie izdarīti aiz neuzmanības vai ar nodomu.

Dalībvalstis nekriminālu sankciju vietā var paredzēt kriminālu sankciju piemērošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un Savienības tiesību aktiem, ja to prasa konkrētā pārkāpuma būtība un smagums, lai piemērotā sankcija būtu preventīva, iedarbīga un samērīga.

2. Šajā direktīvā:

(a) muitas dienesti nosaka, vai pārkāpums izdarīts aiz neuzmanības, tas nozīmē, ka atbildīgā persona nav pietiekami rūpīgi kontrolējusi savas darbības, vai arī veiktie pasākumi ir acīmredzami nepietiekami, lai novērstu tādu apstākļu rašanos, kuru dēļ noticis šis pārkāpums, ja šāda pārkāpuma notikšanas risks ir saprātīgi paredzams;

(b) muitas dienesti nosaka, vai pārkāpums tika izdarīts ar nodomu, tas nozīmē, ka atbildīgā persona ir rīkojusies apzinoties, ka veic darbību vai bezdarbību, kas ir pārkāpums, vai arī rīkojusies ar tīšu un apzinātu mērķi pārkāpt muitas tiesību aktus;

(c) pārrakstīšanās kļūdas vai kļūdas nav muitas noteikumu pārkāpums, izņemot gadījumus, kad visi apstākļi skaidri liecina, ka tās tika pieļautas nolaidības vai tīšas rīcības rezultātā.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a pants

Tirdzniecības atvieglojumi

Lai ievērotu Savienības saistības, kas tai noteiktas saskaņā ar PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, dalībvalstis kopā izstrādā sadarbības sistēmu, tajā iekļaujot visas dalībvalstis. Šīs sistēmas mērķis ir koordinēt galvenos muitas sankciju darbības rādītājus (pārsūdzību skaita izvērtēšana, pārkāpumu atkārtošanās līmenis utt.); muitas dienestiem izplatīt labāko praksi (kontroļu un sankciju efektivitāte, administratīvo izmaksu samazināšana utt.); nodot ekonomikas dalībnieku pieredzi un veidot saiknes starp tiem; uzraudzīt to, kā muitas dienesti veic savas darbības; un apkopot statistiskas datus par pārkāpumiem, kurus izdarījuši trešo valstu uzņēmumi. Sadarbības sistēmā visas dalībvalstis bez kavēšanās saņem informāciju par izmeklēšanām, kas sāktas saistībā ar pārkāpumiem muitas jomā, un par konstatētajiem pārkāpumiem tādā veidā, lai veicinātu tirdzniecību, nepieļautu nelegālu preču ievešanu iekšējā tirgū un uzlabotu pārbaužu efektivitāti.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

Muitas noteikumu pārkāpumi ar atbildību neatkarīgi no vainas

Muitas noteikumu pārkāpumi

Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk norādītās darbības vai bezdarbība ir muitas noteikumu pārkāpumi neatkarīgi no vainas elementa:

Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk norādītās darbības vai bezdarbība ir muitas noteikumu pārkāpumi:

(a) persona, kas iesniedz muitas deklarāciju, pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, reeksporta deklarāciju vai reeksporta paziņojumu, nenodrošina deklarācijā, paziņojumā vai pieteikumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu saskaņā ar kodeksa 15. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

(b) persona, kas iesniedz muitas deklarāciju, pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, reeksporta deklarāciju vai reeksporta paziņojumu, nenodrošina visu pavaddokumentu īstumu, pareizību un spēkā esību saskaņā ar 15. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

(c) persona neiesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju saskaņā ar kodeksa 127. pantu, paziņojumu par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos saskaņā ar kodeksa 133. pantu, pagaidu uzglabāšanas deklarāciju saskaņā ar kodeksa 145. pantu, muitas deklarāciju saskaņā ar kodeksa 158. pantu, paziņojumu par darbībām brīvajās zonās saskaņā ar kodeksa 244. panta 2. punktu, pirmsizvešanas deklarāciju saskaņā ar kodeksa 263. pantu, reeksporta deklarāciju saskaņā ar kodeksa 270. pantu, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju saskaņā ar kodeksa 271. pantu vai reeksporta paziņojumu saskaņā ar kodeksa 274. pantu;

(d) uzņēmējs neglabā dokumentus un informāciju, kas saistīta ar muitas formalitāšu kārtošanu, izmantojot pieejamus līdzekļus, tādā termiņā, kas ir paredzēts tiesību aktos muitas jomā saskaņā ar kodeksa 51. pantu;

(e) preces, kas ievestas Savienības muitas teritorijā, bez muitas dienestu atļaujas izņemtas no muitas uzraudzības pretēji kodeksa 134. panta 1. punkta pirmajai un otrajai daļai;

(f) preces izņemtas no muitas uzraudzības pretēji kodeksa 134. panta 1. punkta ceturtajai daļai, 158. panta 3. punktam un 242. pantam;

(g) persona, kas ieved preces Savienības muitas teritorijā, neizpilda pienākumus saistībā ar preču nogādāšanu piemērotā vietā saskaņā ar kodeksa 135. panta 1. punktu vai, ja pienākumus nevar izpildīt, neinformē muitas dienestus saskaņā ar kodeksa 137. panta 1. un 2. punktu;

(g) persona, kas ieved preces Savienības muitas teritorijā, neizpilda pienākumus saistībā ar preču nogādāšanu piemērotā vietā saskaņā ar kodeksa 135. panta 1. punktu vai, ja pienākumus nevar izpildīt, nekavējoties neinformē muitas dienestus saskaņā ar kodeksa 137. panta 1. un 2. punktu, kā arī neinformē par preču atrašanās vietu;

(h) persona, kas ieved preces brīvajā zonā, ja brīvā zona piekļaujas dalībvalsts sauszemes robežai ar trešo valsti, neieved šīs preces brīvajā zonā tieši, nešķērsojot citu Savienības muitas teritorijas daļu saskaņā ar kodeksa 135. panta 2. punktu;

(i) pagaidu uzglabāšanas vai muitas procedūras deklarētājs nesniedz pavaddokumentus muitas dienestiem, ja Savienības tiesību akti to prasa vai ja tas vajadzīgs muitas kontrolei saskaņā ar kodeksa 145. panta 2. punktu un 163. panta 2. punktu;

(j) uzņēmējs, kas ir atbildīgs par ārpussavienības precēm, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, nepiemēro muitas procedūru vai nereeksportē tās termiņā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 149. pantu;

(j) pagaidu uzglabāšanas deklarētājs vai persona, kas glabā preces, gadījumos, kad šīs preces tiek glabātas vietās, ko nav norādījuši vai apstiprinājuši muitas dienesti, un kas ir atbildīgi par ārpussavienības precēm, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, nepiemēro muitas procedūru vai nereeksportē tās termiņā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 149. pantu;

(k) muitas deklarācijas vai papildu deklarācijas iesniegšanas brīdī muitas procedūras deklarētāja īpašumā nav pavaddokumentu, kas vajadzīgi, lai varētu piemērot attiecīgo procedūru, un tie nav nodoti muitas dienestu rīcībā saskaņā ar kodeksa 163. panta 1. punktu un 167. panta 1. punkta otro daļu;

(l) muitas procedūras deklarētājs, ja ir sniegta vienkāršota deklarācija saskaņā ar kodeksa 166. pantu vai veikts ieraksts deklarētāja reģistros saskaņā ar kodeksa 182. pantu, konkrētā termiņā kompetentajā muitas iestādē neiesniedz papildu deklarāciju saskaņā ar kodeksa 167. panta 1. punktu;

(m) precēm, iesaiņojumiem vai transportlīdzekļiem piestiprinātie identifikācijas līdzekļi noņemti vai iznīcināti bez iepriekšējas muitas dienestu atļaujas saskaņā ar kodeksa 192. panta 2. punktu;

(n) ievešanas pārstrādei procedūras izmantotājs nepabeidz muitas procedūru termiņā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 257. pantu;

(o) izvešanas pārstrādei procedūras izmantotājs neeksportē preces ar trūkumiem termiņā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 262. pantu;

(p) ēkas celtniecība brīvajā zonā nav iepriekš saskaņota ar muitas dienestiem saskaņā ar kodeksa 244. panta 1. punktu;

(q) persona, kurai jāmaksā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi, nesamaksā tos laikposmā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 108. pantu.

(qa) uzņēmējs pēc muitas dienestu pieprasījuma nesniedz muitas dienestiem vajadzīgos dokumentus un informāciju atbilstošā veidā un samērīgā laikposmā un nesniedz visu vajadzīgo palīdzību, lai varētu pabeigt muitas formalitātes vai pārbaudes saskaņā ar kodeksa 15. panta 1. punktu;

(qb) tāda lēmuma turētājs, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, neizpilda pienākumus, kas izriet no šāda lēmuma saskaņā ar kodeksa 23. panta 1. punktu;

(qc) tāda lēmuma turētājs, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, tūlīt neinformē muitas dienestus par jebkādiem apstākļiem, kas radušies pēc šo iestāžu minētā lēmuma pieņemšanas un kas var ietekmēt tā turpmāko derīgumu vai saturu saskaņā ar kodeksa 23. panta 2. punktu;

(qd) Savienības tranzīta principāls neveic preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas birojā termiņā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 233. pantu 1. punkta a) apakšpunktu;

(qe) preces izkrautas vai pārkrautas no transportlīdzekļa, ar kuru tās tiek vestas, bez muitas dienestu atļaujas vietās, ko šie dienesti ir norādījuši vai apstiprinājuši saskaņā ar kodeksa 140. pantu;

(qf) preču glabāšana pagaidu uzglabāšanas vietās vai muitas noliktavās bez muitas iestāžu oficiālas atļaujas, kā noteikts kodeksa 147. un 148. punktā;

(qg) atļaujas turētājs vai procedūras izmantotājs neizpilda pienākumus, kas izriet no preču uzglabāšanas atbilstoši muitas noliktavas procedūrai saskaņā ar kodeksa 242. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu.

(qh) muitas dienestiem sniedz nepatiesu informāciju vai dokumentus, kas vajadzīgi minētajiem dienestiem saskaņā ar kodeksa 15. vai 163. pantu;

(qi) uzņēmējs sniedz nepareizu vai nepilnīgu informāciju vai viltotus, nepareizus vai nederīgus dokumentus, lai no muitas dienestiem saņemtu atļauju, lai:

(i) kļūtu par atzīto uzņēmēju saskaņā ar kodeksa 38. pantu,

(ii) izmantotu vienkāršotu deklarāciju saskaņā ar kodeksa 166. pantu,

(iii) izmantotu citus muitas vienkāršojumus saskaņā ar kodeksa 177., 179., 182. un 185. pantu; vai

(iv) precēm piemērotu īpašas procedūras saskaņā ar kodeksa 211. pantu,

(qj) preču ievešana Savienības muitas teritorijā vai izvešana no tās, preces neuzrādot muitas dienestiem, kā tas paredzēts kodeksa 139. pantā, 245. pantā vai 267. panta 2. punktā;

(qk) preču pārstrāde muitas noliktavā bez muitas dienestu saskaņā ar kodeksa 241. pantu sniegtas atļaujas;

(ql) tādu preču iegūšana vai to turēšana, kas saistītas ar kādu no muitas noteikumu pārkāpumiem, kuri paredzēti šā panta (qd) un (qj) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

svītrots

Muitas noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti nolaidības dēļ

Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk norādītās darbības vai bezdarbība ir muitas noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti nolaidības dēļ:

(a) uzņēmējs, kas ir atbildīgs par ārpussavienības precēm, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, nepiemēro muitas procedūru vai nereeksportē tās termiņā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 149. pantu;

(b) uzņēmējs nesniedz muitas dienestiem visu vajadzīgo palīdzību, lai varētu pabeigt muitas formalitātes vai kontroli saskaņā ar kodeksa 15. panta 1. punktu;

(c) tāda lēmuma turētājs, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, neizpilda pienākumus, kas izriet no šāda lēmuma saskaņā ar kodeksa 23. panta 1. punktu;

(d) tāda lēmuma turētājs, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, tūlīt neinformē muitas dienestus par jebkādiem apstākļiem, kas radušies pēc lēmuma pieņemšanas un kas var ietekmēt tā turpmāko derīgumu vai saturu saskaņā ar kodeksa 23. panta 2. punktu;

(e) uzņēmējs neuzrāda Savienības muitas teritorijā ievestās preces muitas dienestam saskaņā ar kodeksa 139. pantu;

(f) Savienības tranzīta principāls neveic preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē termiņā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 233. pantu 1. punkta a) apakšpunktu;

(g) uzņēmējs neuzrāda brīvajā zonā ievestās preces muitai saskaņā ar kodeksa 245. pantu;

(h) uzņēmējs neuzrāda preces, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, muitai saskaņā ar kodeksa 267. panta 2. punktu;

(i) preces izkrautas vai pārkrautas no transportlīdzekļa, ar kuru tās tiek vestas, bez muitas dienestu atļaujas vai šo dienestu nenorādītās vai neapstiprinātās vietās saskaņā ar kodeksa 140. pantu;

(j) preču uzglabāšana pagaidu uzglabāšanas vietās vai muitas noliktavās bez muitas dienestu atļaujas saskaņā ar kodeksa 147. un 148. pantu;

(k) atļaujas turētājs vai procedūras izmantotājs neizpilda pienākumus, kas izriet no preču uzglabāšanas atbilstoši muitas noliktavas procedūrai saskaņā ar kodeksa 242. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu.

Pamatojums

Visi pārkāpumi var tikt veikti vai nu nolaidības dēļ, vai ar nolūku. Tādēļ šis pants ir jāsvītro, un pārkāpumi, kas iepriekš bija iekļauts šajā pantā dotajā sarakstā, tiek klasificēti pēc to smaguma.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

svītrots

Muitas noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti ar nodomu

Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk norādītās darbības vai bezdarbība ir muitas noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti ar nodomu:

(a) muitas dienestiem sniedz nepatiesu informāciju vai dokumentus, kas vajadzīgi minētajiem dienestiem saskaņā ar kodeksa 15. vai 163. pantu;

(i) kļūtu par atzīto uzņēmēju saskaņā ar kodeksa 38. pantu,

(ii) izmantotu vienkāršotu deklarāciju saskaņā ar kodeksa 166. pantu,

(iii) izmantotu vienkāršotu deklarāciju saskaņā ar kodeksa 177., 179., 182. un 185. pantu,

(iv) precēm piemērotu īpašas procedūras saskaņā ar kodeksa 211. pantu;

(c) preču ievešana Savienības muitas teritorijā vai izvešana no tās, preces neuzrādot muitas dienestiem saskaņā ar kodeksa 139. pantu, 245. pantu vai 267. panta 2. punktu;

(d) tāda lēmuma turētājs, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, neizpilda pienākumus, kas izriet no šāda lēmuma saskaņā ar kodeksa 23. panta 1. punktu;

(e) tāda lēmuma turētājs, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, tūlīt neinformē muitas dienestus par jebkādiem apstākļiem, kas radušies pēc lēmuma pieņemšanas un kas var ietekmēt tā turpmāko derīgumu vai saturu saskaņā ar kodeksa 23. panta 2. punktu;

(f) preču pārstrāde muitas noliktavā bez muitas dienestu atļaujas saskaņā ar kodeksa 241. pantu;

(g) tādu preču iegūšana vai to turēšana, kas saistītas ar muitas noteikumu pārkāpumiem, kuri paredzēti 4. panta f) apakšpunktā un šā panta c) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

Kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība un mēģinājums

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 5. pantā minētās darbības vai bezdarbības kūdīšana vai atbalstīšana un līdzdalība tajā ir muitas noteikumu pārkāpums.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 8.b. panta 2. punktā minētās darbības vai bezdarbības kūdīšana vai atbalstīšana un līdzdalība tajā ir muitas noteikumu pārkāpums.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 5. panta b) un c) apakšpunktā minētās darbības vai bezdarbības mēģinājums ir muitas noteikumu pārkāpums.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 3. panta qi) un qj) apakšpunktā minētās darbības vai bezdarbības mēģinājums ir muitas noteikumu pārkāpums.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

Muitas dienestu kļūda

Darbības vai bezdarbība, kas minēta 3.–6. pantā, nav muitas noteikumu pārkāpumi, ja tie notiek muitas dienestu kļūdas dēļ.

Darbības vai bezdarbība, kas minēta 3. un 6. pantā, saskaņā ar kodeksa 119. pantu nav muitas noteikumu pārkāpumi, ja tie notiek muitas dienestu kļūdas dēļ, un muitas dienesti ir atbildīgi gadījumā, ja šīs kļūdas nodara kaitējumu.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par muitas noteikumu pārkāpumiem, ja tos juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkura persona, kura rīkojusies individuāli vai kā dalībnieks juridiskas personas struktūrā un kura bijusi vadošā pozīcijā juridiskajā personā, pamatojoties uz:

1. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par muitas noteikumu, kas minēti 3.un 6. pantā, pārkāpumiem, ja tos juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkura persona, kura rīkojusies individuāli vai kā dalībnieks juridiskas personas struktūrā un kura bijusi vadošā pozīcijā juridiskajā personā, pamatojoties uz:

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis arī nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās personas uzraudzības vai kontroles trūkuma dēļ ir bijis iespējams izdarīt tādu muitas noteikumu pārkāpumu šīs juridiskās personas labā, ko ir pieļāvusi persona, kas ir 1. punktā minētās personas pakļautībā.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Šīs direktīvas nolūkos „juridiska persona” ir jebkāda struktūra, kurai saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem ir piešķirts juridiskas personas statuss, izņemot valstis vai publiskās struktūras, kuras īsteno valsts iestāžu pilnvaras, un publiskās starptautiskās organizācijas.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.a pants

Vērā ņemamie faktori, lai novērtētu, vai pārkāpums ir nenozīmīgs

1. Dalībvalstis nodrošina, ka jau pašā procesa sākumā, t. i., lemjot, vai ir izdarīts muitas noteikumu pārkāpums, kompetentās iestādes nosakot, vai pārkāpums saskaņā ar 3. pantu ir nenozīmīgs, ņem vērā visus attiecīgos piemērojamos apstākļus, tostarp ka:

(a) pārkāpums ir izdarīts nolaidības dēļ;

(b) attiecīgajām precēm nav piemērojami kodeksa 134. panta 1. punkta otrajā teikumā un 267. panta 3. punkta e) apakšpunktā minētie aizliegumi vai ierobežojumi;

(d) par pārkāpumu atbildīgā persona patiesi sadarbojas ar kompetento iestādi lietas izskatīšanas laikā;

(e) par pārkāpumu atbildīgā persona brīvprātīgi atzīstas pārkāpuma izdarīšanā laikā, kad par attiecīgo pārkāpumu vēl netiek veikta nekāda veida izmeklēšana, par ko persona, kura ir atbildīga par minēto pārkāpumu, būtu informēta;

(f) par pārkāpumu atbildīgā persona var pierādīt, ka viņš pieliek ievērojamas pūles, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem muitas jomā, apliecinot augstu savas darbības kontroles līmeni, ko, piemēram, nodrošina atbilstības sistēma;

(g) par pārkāpumu atbildīgā persona ir mazs vai vidējs uzņēmums, kuram nav iepriekšējas pieredzes ar muitu saistītos jautājumos.

2. Kompetentā iestāde uzskata, ka pārkāpums ir nenozīmīgs tikai tad, ja attiecībā uz konkrēto pārkāpumu nepastāv atbildību pastiprinošs apstāklis, kā tas minēts 8.b pantā.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

8.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.b pants

Vērā ņemamie faktori, lai novērtētu, vai pārkāpums ir smags

1. Dalībvalstis nodrošina, ka jau pašā procesa sākumā, t. i., nosakot, vai ir izdarīts muitas noteikumu pārkāpums, kompetentās iestādes, lemjot par to, vai pārkāpums saskaņā ar 3. vai 6. pantu ir smags, ņem vērā visus attiecīgos piemērojamos apstākļus, tostarp faktu, ka:

(a) pārkāpums ir izdarīts ar nodomu;

(b) pārkāpums tika izdarīts ilgākā laika posmā, kas liecina par nodomu turpināt tā īstenošanu;

(c) līdzīga vai saistīta pārkāpuma izdarīšana tiek turpināta vai atkārtota, t. i., tas tiek izdarīts vairāk nekā vienu reizi;

(d) pārkāpumam ir būtiska ietekme uz nesamaksāto ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu summu;

(e) attiecīgajām precēm ir piemērojami kodeksa 134. panta 1. punkta otrajā teikumā un 267. panta 3. punkta e) apakšpunktā minētie aizliegumi vai ierobežojumi;

(f) par pārkāpumu atbildīgā persona atsakās sadarboties ar kompetento iestādi vai sadarbojas tikai daļēji;

(g) par pārkāpumu atbildīgā persona jau iepriekš ir izdarījusi pārkāpumus.

2. Direktīvas 3. panta f), g), p) qi) un qj) punktā minētie pārkāpumi pēc savas būtības ir nopietni pārkāpumi.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

Sankcijas par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3. pantā

Nekriminālas sankcijas par nenozīmīgiem muitas noteikumu pārkāpumiem

nodrošina, ka par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3. pantā, šādās robežās tiek uzliktas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas:

1. Dalībvalstis nodrošina, ka par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3. pantā un kas saskaņā ar 8.a pantu ir uzskatāmi par nenozīmīgiem, līdz ar nesamaksāto nodokļu iekasēšanu šādās robežās tiek uzliktas efektīvas, samērīgas, preventīvas un nekriminālas sankcijas:

(a) naudas sods no 1 % līdz 5 % no preču vērtības, ja muitas noteikumu pārkāpums attiecas uz konkrētām precēm;

(a) naudas sods līdz 70 % no nesamaksātajiem nodokļiem, ja muitas noteikumu pārkāpums ir saistīts ar nesamaksātajiem nodokļiem;

(b) naudas sods no EUR 150 līdz EUR 7 500, ja muitas noteikumu pārkāpums neattiecas uz konkrētām precēm.

(b) naudas sods līdz EUR 7500, ja muitas noteikumu pārkāpums nav saistīts ar nesamaksātajiem nodokļiem.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot sankciju līmeni atbilstīgi šā panta 1. punktā noteiktajām robežvērtībām, ņem vērā visus 8.a pantā minētos attiecīgos apstākļus.

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

svītrots

Sankcijas par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 4. pantā

Dalībvalstis nodrošina, ka par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 4. pantā, šādās robežās tiek uzliktas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas:

(a) naudas sods līdz 15 % no preču vērtības, ja muitas noteikumu pārkāpums attiecas uz konkrētām precēm;

(b) naudas sods līdz EUR 22 500, ja muitas noteikumu pārkāpums neattiecas uz konkrētām precēm.

Pamatojums

Šis pants ir svītrots atbilstoši 4. panta svītrojumam.

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

Sankcijas par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 5. un 6. pantā

Nekriminālas sankcijas par smagiem muitas noteikumu pārkāpumiem

Dalībvalstis nodrošina, ka par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 5. un 6. pantā, šādās robežās tiek uzliktas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas:

1. Dalībvalstis nodrošina, ka par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3. un 6. pantā un kas saskaņā ar 8.b pantu ir uzskatāmi par smagiem, līdz ar nesamaksāto nodokļu iekasēšanu šādās robežās tiek uzliktas efektīvas, samērīgas, preventīvas un nekriminālas sankcijas:

(a) naudas sods līdz 30 % no preču vērtības, ja muitas noteikumu pārkāpums attiecas uz konkrētām precēm;

(a) naudas sods no 70 % līdz 140 % no nesamaksātajiem nodokļiem, ja muitas noteikumu pārkāpums ir saistīts ar nesamaksātajiem nodokļiem;

(aa) naudas sods no 15% līdz 30 % no preču vērtības, ja muitas noteikumu pārkāpums ir saistīts nevis ar nesamaksātajiem nodokļiem, bet preču vērtību;

(b) naudas sods līdz EUR 45 000, ja muitas noteikumu pārkāpums neattiecas uz konkrētām precēm.

(b) naudas sods no EUR 7500 līdz EUR 45 000 , ja muitas noteikumu pārkāpums nav saistīts ne ar nesamaksātajiem nodokļiem, ne ar preču vērtību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot sankciju līmeni atbilstīgi šā panta 1. punktā noteiktajām robežvērtībām, ņem vērā visus 8.a pantā minētos attiecīgos apstākļus, kas minēti 8.a pantā un 8.b panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.a pants

Citas nekriminālas sankcijas par smagiem pārkāpumiem

1. Gadījumos, kad ir izdarīts smags pārkāpums, papildus sankcijām, kas noteiktas 11. pantā, un saskaņā ar kodeksu dalībvalstis var piemērot šādas ar naudas sodu nesaistītas sankcijas:

(a) preču neatgriezeniska vai pagaidu konfiskācija;

(b) jau piešķirtās atļaujas apturēšana.

2. Saskaņā ar kodeksu dalībvalstis nodrošina, ka tiek atsaukts lēmums par atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanu gadījumā, ja ir izdarīts smags vai atkārtots muitas noteikumu pārkāpums.

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

11.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.b pants

Pārskatīšana

1. Piecus gadus pēc … [direktīvas spēkā stāšanās diena] Komisija kopā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm pārskata saskaņā ar 9. un 11. pantu piemērojamo naudas sodu apmērus. Pārskatīšanas procedūras mērķis ir vienādot muitas savienībā piemēroto naudas sodu apmērus, lai tādā veidā saskaņotu to piemērošanu.

2. Komisija katru gadu publicē informāciju par sankcijām, ko dalībvalstis nosaka par pārkāpumiem muitas jomā, kuri minēti 3. un 6. pantā.

3. Dalībvalstis nodrošina muitas tiesību aktu ievērošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 2. punkta un Regulas (ES) Nr. 978/2012 nozīmē¹.

_______________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

11.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.c pants

Izlīgums

Dalībvalstis nodrošina, ka ir iespēja panākt strīdu izšķiršanu, izmantojot procedūru, kas ļauj kompetentajām iestādēm panākt vienošanos ar personu, kura ir atbildīga par pārkāpumu, lai atrisinātu jautājumu par muitas noteikumu pārkāpumu kā alternatīvu tiesvedības ierosināšanai vai īstenošanai, ja šī persona piekrīt atteikties no kriminālvajāšanas apmaiņā pret tūlītēji izpildāmu sankciju.

Tomēr, ja ir uzsākta tiesvedība, kompetentās iestādes drīkst izmantot strīdu izšķiršanu tikai ar tiesu iestādes piekrišanu.

Komisija sniedz norādījumus par strīdu izšķiršanas procedūrām, lai nodrošinātu, ka personai, kura ir atbildīga par pārkāpumu, tiek dota iespēja atrisināt šo jautājumu pārskatāmi un atbilstīgi vienlīdzīgas attieksmes principam un ka katrā panāktajā vienošanā ir iekļauts noteikums par šīs procedūras rezultāta publicēšanu.

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12. pants

svītrots

Efektīva sankciju piemērošana un kompetento dienestu sankciju noteikšanas pilnvaru īstenošana

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, nosakot sankciju veidu un pakāpi par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3.–6. pantā, ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

(a) pārkāpuma smagumu un ilgumu;

faktu, ka persona, kas ir atbildīga par pārkāpumu, ir atzīts uzņēmējs;

nesamaksātā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu;

faktu, ka uz saistītajām precēm attiecas aizliegumi vai ierobežojumi saskaņā ar kodeksa 134. panta 1. punkta otro teikumu un kodeksa 267. panta 3. punkta e) apakšpunktu vai ka tās rada sabiedrības drošības apdraudējumu;

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi;

par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus.

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.a pants

Atbilstība

Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētajām personām ir ērti pieejamas, saprotamas un atjauninātas pamatnostādnes un publikācijas par to, kā panākt atbilstību Savienības tiesību aktiem muitas jomā un arī turpmāk tos ievērot.

Pamatojums

Šajā grozījumā tiek vispārīgi noteikts, kādām vajadzētu būt pamatnostādnēm un publikācijām. Tajā arī ir norādīts, ka pamatnostādnes un publikācijas ir jādara pieejamas ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

Ierobežojumi

13. pants

Ierobežojumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka procesu noilguma termiņš attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3.–6. pantā, ir četri gadi, un ka tas sākas no dienas, kad izdarīts muitas noteikumu pārkāpums.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka procesu sākšanas noilguma termiņš attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3. un 6. pantā, ir trīs gadi, un ka tas sākas no dienas, kad izdarīts muitas noteikumu pārkāpums.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja muitas noteikumu pārkāpums turpinās vai izdarīts atkārtoti, noilguma termiņš sākas no dienas, kurā darbība vai bezdarbība, kas ir muitas noteikumu pārkāpums, ir izbeigta.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka noilguma termiņu pārtrauc ar jebkādu kompetentās iestādes izmeklēšanas vai tiesvedības darbību, kas paziņota attiecīgajai personai, attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumu. Noilguma termiņš sākas no dienas, kad notiek pārtraukuma darbība.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka noilguma termiņu pārtrauc ar izmeklēšanas vai tiesvedības darbību attiecībā uz to pašu muitas noteikumu pārkāpumu vai ar darbību, ko veic par šo pārkāpumu atbildīgā persona. Noilguma termiņš turpinās dienā, kad tiek pabeigta pārtraukuma darbība.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkādu procesu sākšana vai turpināšana attiecībā uz 3.–6. pantā minētajiem muitas noteikumu pārkāpumiem ir liegta, ja ir beidzies astoņu gadu termiņš, sākot no dienas, kas minēta 1. vai 2. punktā.

4. Dalībvalstis, neskarot 14. panta 2. punktu, nodrošina, ka visiem procesiem saistībā ar 3. vai 6. pantā minētajiem muitas noteikumu pārkāpumiem ir noteikts laika ierobežojums, neatkarīgo no jebkāda šā panta 3. punktā minētā jebkādas noilguma termiņa pārtraukšanas, ja ir beidzies astoņu gadu termiņš, sākot no dienas, kas minēta šā panta 1. vai 2. punktā.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka noilguma termiņš tāda lēmuma izpildei, ar ko uzliek sankciju, ir trīs gadi. Šis termiņš sākas no dienas, kad minētais lēmums stājies likumīgā spēkā.

6. Dalībvalstis paredz gadījumus, kuros 1., 4. un 5. punktā minētie noilguma termiņi tiek atlikti.

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis sadarbojas un apmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga procesos attiecībā uz darbību vai bezdarbību, kas ir muitas noteikumu pārkāpums, kas minēts 3. un 6. pantā, jo īpaši gadījumos, kad vairāk nekā viena dalībvalsts ir sākusi procesus pret to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem. Dalībvalstu sadarbības mērķis ir uzlabot muitā veikto preču pārbaužu efektivitāti un saskaņot Savienībā piemērotās procedūru.

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija uzrauga sadarbību starp dalībvalstīm, lai izveidotu galvenos darbības rādītājus, kas attiecas uz muitas pārbaudēm un sankcijām, paraugprakses izplatīšanu un muitas darbinieku apmācības koordināciju.

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17. pants

Aizturēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajiem dienestiem ir iespēja uz laiku aizturēt jebkādas preces, transportlīdzekļus vai jebkādus citus līdzekļus, ko izmanto 3.–6. pantā minēto muitas noteikumu pārkāpumu izdarīšanai.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajiem dienestiem ir iespēja uz laiku aizturēt jebkādas preces, transportlīdzekļus vai jebkādus citus līdzekļus, ko izmanto 3. un 6. pantā minēto muitas noteikumu pārkāpumu izdarīšanai. Ja pēc sankcijas piemērošanas dalībvalsts neatgriezeniski konfiscē šādas preces, tā var šīs preces pēc vajadzības iznīcināt, atkārtoti izmantot vai pārstrādāt.

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā tiek izpildīti citi Savienības tiesību aktu muitas jomā elementi, piemēram, uzraudzība, kontrole un izmeklēšana, vajadzības gadījumā šim ziņojumam pievienojot tiesību akta priekšlikumu, lai papildinātu šo direktīvu.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek paskaidrots, ka muitas tiesību aktos ir ietvertas ne tikai sankcijas, bet arī citi elementi, piemēram, kontrole, uzraudzība un izmeklēšana, kas arī būtu labāk jāsaskaņo, lai īstenotu vispārējo mērķi — Savienības tiesību aktu muitas jomā vienādu izpildi un piemērošanu.

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18.a pants

Dalībvalstu ziņojumu sniegšana

Dalībvalstis nosūta Komisijai statistiku par pārkāpumiem un informāciju par sankcijām, kas tikušas piemērotas par šiem pārkāpumiem, lai Komisija varētu novērtēt šīs direktīvas piemērošanu. Tādējādi šī informācija tiks sniegta katru gadu pēc tam, kad šī direktīva būs stājusies spēkā. Komisija šos datus var izmantot, pārskatot šo direktīvu, lai labāk tuvinātu valstu sankciju sistēmas.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Komisija 2013. gada 13. decembrī nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām.

Lai gan Muitas savienību uzskata par vienu no Eiropas Savienības pamatiem un vienotā tirgus mugurkaulu, joprojām nav integrētas pieejas attiecībā uz muitas tiesību aktu, tostarp sankciju piemērošanu. Tas nozīmē, ka noteikumi ir vienādi, bet gadījumos, kad tie tiek pārkāpti, piemērotās sankcijas būtiski atšķiras.

Muitas savienība un tirdzniecības politika ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, tāpēc tikai ES var izstrādāt kopēju pieeju muitas tiesību aktu piemērošanai. Dalībvalstis ir apņēmušās īstenot divus mērķus, proti: padarīt muitas pārvaldes dienestu sadarbību un darba rezultātus tik efektīvus, it kā tiem būtu viens dienests, nodrošinot kontroli ar līdzvērtīgiem rezultātiem un atbalstu likumīgai uzņēmējdarbībai, kā arī Savienības finanšu interesēm nepieciešamo aizsardzību. Tomēr ir skaidrs, ka bez integrētas pieejas izpildei, tostarp sankcijām, nav iespējams, ka dalībvalstu muitas pārvaldes dienesti darbosies kā viens dienests, jo īpaši ņemot vērā ievērojamās atšķirības dalībvalstu sankciju sistēmās, kā norādīts projekta grupas 2010. gada ziņojumā par sodiem muitas jomā.

Šīs atšķirības rada savstarpējās uzticēšanās trūkumu starp iestādēm, lai gan muitas dienestu savstarpējā uzticība un sadarbību ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu Muitas savienības labu pārvaldību un Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību. Minētās atšķirības arī traucē Eiropas Savienībā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem. Atšķirības muitas sankcijās ir izskatījusi Eiropas Savienības Tiesa kā kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgas iedarbības pasākumus. Riski saistībā ar tirgus traucējumiem un vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkumu varētu palielināties līdz ar jaunajiem noteikumiem par atzītā uzņēmēja (AEO) statusu, atbilstīgi kuriem nopietnu un atkārtotu noteikumu pārkāpumu gadījumā šo statusu var zaudēt (Savienības Muitas kodeksa 39. pants), un tāpēc saista tirdzniecības veicināšanas pasākumu ar informāciju, kā tiek ievēroti ES tiesību akti muitas jomā.

Ja atšķirības starp dalībvalstu sankciju sistēmām saglabāsies, tas galu galā nozīmēs to, ka vienā valstī par kādu pārkāpumu uzņēmums varētu zaudēt atzītā AU statusu, bet par to pašu pārkāpumu cits uzņēmums, kas darbojas citā dalībvalstī, šo statusu nezaudētu. Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, ņemot vērā e-komercijas pieaugumu, jo īpaši saistībā ar mikrouzņēmumiem un personām, kam nepieciešama lielāka juridiskā noteiktība attiecībā uz tiesību aktu ievērošanas sistēmām un lielāka pārredzamība saistībā ar to, kā pārkāpumi tiek izskatīti dažādos muitas dienestos.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — konverģence starp sankciju sistēmām ir vajadzīga, lai ES varētu izpildīt tās ārējās saistības saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT).

1994. gada GATT X.3 panta a) punktā ir noteikts, ka:

Katra Līgumslēdzēja puse vienoti, objektīvi un saprātīgi pārvalda visus savus tiesību aktus, noteikumus, lēmumus un nolēmumus, kas aprakstīta šā panta 1. punktā.

Savienības muitas kodeksa prasības

Savienības Muitas kodekss pieprasa, lai dalībvalstīs darbotos iedarbīgas, samērīgas un atturošas muitas sankciju sistēmas. Tādēļ ar šo direktīvu būtu jātiecas vienādot dalībvalstu pieeju, ieviešot ES muitas tiesību aktus, pamatojoties uz LESD 114. pantu par iekšējā tirgus izveidi un darbību un LESD 33. pantu par muitas iestāžu sadarbību un saskaņā ar modernizētā Muitas kodeksa īstenošanu un elektroniskās muitas sistēmas izstrādi.

Atvieglojot tirdzniecību un uzlabojot tiesību aktu ievērošanu

Šajā direktīvā būtu jāatzīst, ka lielākā daļa uzņēmēju, kas iesaistīti muitas darbībās, ir likumpaklausīgi uzņēmumi un to mērķis ir ievērot tiesību aktus muitas jomā. Ar muitu saistītās darbībās uzņēmēji ir jāuzskata par partneriem, un tas pamato nepieciešamību pārkāpumu gadījumos piemērot nevis kriminālās sankcijas, bet galvenokārt cita veida sankcijas, kas ir efektīvs līdzeklis tiesību aktu ievērošanas nodrošināšanai.

Šajā ziņojumā ir precizēta direktīvas darbības joma, lai nodrošinātu, ka tikai tādi pārkāpumi, kas izdarīti nolaidības dēļ vai netīšām, ir pārkāpumi, tādējādi atceļot stingro atbildības elementu, kas neprasa vainas pakāpi. Šajā direktīvā nolaidīgas rīcības definīcija ir būtiska, jo direktīvā tiek saskaņotas nekriminālās sankcijas, jo par neuzmanību nebūtu jāsoda tā kā par noziedzīgu nodarījumu pat tad, ja pastāv objektīvi apstākļi, piemēram, nopietnas finansiālas sekas. Ja ir konstatēts, ka persona nav bijusi nolaidīga, un tā nezināja par faktiem un nevarēja paredzēt, ka šāds notikums varētu notikt, pat ja šī persona ievēroja pienācīgu rūpību, tā nebūtu jāsoda. Turklāt par kļūdu nebūtu jāsoda, izņemot gadījumos, ja tā ir daļa no nolaidīgas vai apzinātas darbības. Par pārkāpumiem, kas izdarīti ar nodomu, ja ir pārsniegta konkrētā robežvērtība, var sodīt saskaņā ar krimināltiesībām, lai dalībvalstis varētu piemērot pasākumus, kas ir pietiekami preventīvi nolūkā novērst turpmāku krāpniecisku rīcību.

Lai nodrošinātu, ka sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas, ir svarīgi, lai muitas dienestiem būtu iespējas pietiekami izvērtēt attiecīgos apstākļus un, pamatojoties uz to, lemt par piemērotāko sankciju, jo tas ir izrādījies efektīvs līdzeklis, kā samazinātu tiesību aktu neievērošanu. Tomēr ar šo direktīvu būtu jāizveido sistēma, lai nodrošinātu dalībvalstīs vienotu izpratni par šiem vainu mīkstinošajiem un pastiprinošajiem apstākļiem, sākot no brīvprātīgas paziņošanas kā vainu mīkstinoša apstākļa līdz atteikšanai sadarboties kā vainu pastiprinošam apstāklim. Stingras atbildības noteikumi ir pretrunā šai pieejai, turklāt tā liek apšaubīt dažus tiesiskos pamatprincipus, piemēram, nevainības prezumpciju, jo atbilstoši šai pieejai sankciju piemērošanai nav nepieciešams vainas elements. Stingras atbildības normas varētu apdraudēt izaugsmi un likumīgo tirdzniecību un diez vai tās būs efektīvas un uzlabos tiesību aktu ievērošanu.

Tomēr būtu jāievieš tāda pārkāpumu kvalifikācija, kuros pārkāpumi tiktu iedalīti nenozīmīgos un nopietnos pārkāpumos, jo īpaši ņemot vērā iespēju, ka AU varētu zaudē savu statusu, ja tas izdara nopietnus vai atkārtotus pārkāpumus, un Savienības Muitas kodeksā nebūtu dota nopietna pārkāpuma definīcija. Sākotnējie Eiropas Komisijas apsvērumi par pārkāpumu klasifikāciju ir saglabāti dažādajās to pārkāpumu kategorijās un sarakstos, ko dalībvalstis uzskata par nenozīmīgiem pārkāpumiem, piemēram, nespēja ievērot termiņus.

Proporcionalitāte

Lai nodrošinātu, ka ir ieviesta proporcionāla sankciju sistēma, naudas soda apmēru nevar pamatot ar preču vērtību. Sankcijas būtu jānosaka, pamatojoties uz nenomaksāto muitas nodokļu apjomu, kā arī tās ir jāsaista ar attiecīgā pārkāpuma finansiālajām sekām. Sankcijas, kas pamatojas uz preču vērtību, varētu izraisīt nesamērīgu sistēmu, saskaņā ar kuru nenozīmīgs pārkāpums saistībā ar augstas vērtības preci varētu radīt uzņēmumam katastrofālas sekas. Lai nodrošinātu zināmu elastību gadījumos, kad precei nav noteikta muitas nodokļu likme vai pārkāpums nav saistīts ar konkrētu preci, ir jānosaka fiksēta summa. Lai gan ir jāizveido saskaņota sistēma, ir jānosaka virkne maksimālo robežu, lai muitas dienestiem nodrošinātu rīcības brīvību un tie varētu noteikt naudas soda apjomu atkarībā no vainu mīkstinošiem vai pastiprinošiem apstākļiem. Vajadzētu būt iespējai piemērot arī citas sankcijas, kas nav naudas sodi, piemēram, AEO statusa atcelšanu, kā tas paredzēts Savienības Muitas kodeksā, un preču konfiskāciju.

Muitas dienestiem būtu jāņem vērā arī tiesvedības izmaksas, jo īpaši maziem uzņēmumiem, un tādējādi jāparedz izlīguma procedūra, kas būtu precīzi jādefinē, lai nodrošinātu konsekvenci visā ES.

Robežšķirtne starp kriminālām un nekriminālām sankcijām

Ar šo direktīvu vajadzētu saskaņot nekriminālās sankcijas gadījumā, kad tiek pārkāpti tiesību akti muitas jomā, jo tās ir vispiemērotākais līdzeklis, lai uzlabotu tiesību aktu ievērošanu un samazinātu pārkāpumu skaitu. Ja pārkāpums ir izdarīts ar nolūku veikt krāpšanu, dalībvalstis saskaņā ar direktīvu par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, gadījumos, kad ir pārsniegta konkrēta robežvērtība, atbilstīgi krimināltiesībām var noteikt kriminālās sankcijas (PIF direktīva), un tas dalībvalstīm dod iespēju piemērot nekriminālās sankcijas gadījumos, kad konkrētā robežvērtība nav pārkāpta. Šī saikne starp abām direktīvām atbilst lielākajā daļā dalībvalstu īstenotajai praksei, kurā piemēro gan kriminālās, gan nekriminālās sankcijas, lai nodrošinātu tiesību aktu muitas jomā ievērošanu. Tomēr ar PIF direktīvu vien nepietiek, jo nav Eiropas tiesību aktu, kas paredzētu sankcijas par pārkāpumiem, kuri izdarīti nolaidības dēļ, jo šādi pārkāpumi tomēr ir lielākā daļa no šajā jomā veiktajiem pārkāpumiem.

Daži noteikumi, piemēram, kūdīšana, palīdzēšana, atbalstīšana un mēģinājums dažās dalībvalstīs ir krimināltiesību termini, bet septiņās dalībvalstīs par tiem ir paredzēta atbildība saskaņā ar citiem tiesību aktiem. Būtu jāprecizē, ka šīs darbības ir izdarītas ar nodomu un tādēļ šīs direktīvas darbības jomā par tām var piemērot nekriminālās sankcijas vai kriminālās sankcijas, ja pārkāpums neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

Nepieciešamība pāriet no ex-post uz ex-ante tiesību aktu ievērošanu

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka personas, kuru darbība ir saistīta ar muitu un tirdzniecību, tiek aktīvi informētas par to, kā ievērot tiesību aktus muitas jomā un kā nodrošināt šo ievērošanu. Tādēļ dalībvalstu administratīvo sankciju sistēmām vajadzētu būt galējam līdzeklim, ar ko sodīt par nolaidīgu rīcību, ņemot vērā to, ko par konkrēto pārkāpumu atbildīgajai personai būtu vajadzējis zināt un ko tai būtu vajadzējis darīt, lai novērstu šādu pārkāpumu veikšanu. Jautājumam par to, vai persona ir bijusi nolaidīga, vajadzētu kļūt par sankciju sistēmas piemērošanas centrālo daļu.

IKT rīku izmantošanai būtu jārada iespēja reāllaikā uzraudzīt noteikumu ievērošanu, un tādēļ ir nepieciešama cieša sadarbība ar uzņēmējiem, lai nodrošinātu pilnīgu tiesību aktu ievērošanu, kā arī dalībvalstīm jāievieš Savienības Muitas kodeksā paredzētie noteikumi par elektroniskajām sistēmām. Turklāt dalībvalstis apņēmās arī saskaņā ar Savienības Muitas kodeksā izklāstītajām prasībām piedalīties kopējā riska pārvaldības sistēmā, kas būtu jāizstrādā Eiropas Komisijai. Šis ir viens no kopējās pieejas pīlāriem attiecībā uz izpildi un tas papildina vienotas sankciju sistēmas izveidi.

Juridiskās komitejas atzinums par ierosināto juridisko pamatu

Vicky Ford

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas

priekšsēdētājai

BRISELĒ

Temats: Atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām (COM(2013)0884 – C8-0033/2014 – 2013/0432(COD))

Cienījamā priekšsēdētāja!

Ar 2016. gada 29. februāra vēstuli Jūs saskaņā ar Reglamenta 39. panta 2. punktu vērsāties pie Juridiskās komitejas, prasot izvērtēt iepriekš minētā priekšlikuma juridiskā pamata atbilstību.

Komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja 2016. gada 21. aprīļa sanāksmē.

I. Situācijas raksturojums

Ar 2016. gada 29. februāra vēstuli Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (IMCO) saskaņā ar Reglamenta 39. panta 2. punktu vērsās pie Juridiskās komitejas, prasot izvērtēt iepriekš minētā priekšlikuma juridiskā pamata atbilstību.

Komisijas priekšlikuma pamatā ir LESD 33. pants, kas attiecas uz sadarbību muitas jomā un pilnvaro Savienību veikt pasākumus šajā jomā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Priekšlikuma referente IMCO komitejā uzskata, ka priekšlikuma mērķiem labāk atbilstu LESD 114. pants, kas attiecas uz tiesību aktu tuvināšanu iekšējā tirgus izveides un darbības nolūkā, un ka tas priekšlikumu saskaņotu ar Savienības Muitas kodeksu[1], kura pamatā arī ir LESD 114. pants.

II. Priekšlikums

Lai gan tiesību akti muitas jomā ir saskaņoti un ietilpst ES kompetencē, iespēja pieņemt tiesību aktus par sankcijām un muitas noteikumu pārkāpumu procedūrām ir dalībvalstu ziņā.

Rīkodamās saskaņā ar programmu „Muita 2013”, Komisija ir novērtējusi 23 dalībvalstu nacionālās muitas noteikumu pārkāpumu procedūru un sankciju sistēmas.[2] Komisija konstatēja, ka starp režīmiem pastāv daudz atšķirību, un atzina, ka šīm atšķirībām ir nelabvēlīga ietekme. Sekas var būt jūtamas ne vien starptautiskā līmenī, bet arī Eiropā, jo atšķirīga muitas tiesību aktu izpilde var apgrūtināt efektīvu muitas savienības pārvaldību. Turklāt noteikumu atšķirības ietekmē arī ekonomikas dalībniekus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas ir iekšējā tirgus pamats. Komisija priekšlikuma paskaidrojuma raksta 1.1. punktā un 3. apsvērumā norāda, ka šīs atšķirības pamato šā tiesību akta nepieciešamību.

Paskaidrojuma raksta sadaļā par tiesiskā pamata izvēli (3.1. punkts) Komisija norāda: „Arī konkrētu atvieglojumu un vienkāršojumu ieviešana Savienības tiesību aktos muitas jomā un to pieejamība atzītajiem komersantiem (AEO) ir pārliecinošs pamatojums turpmākai sadarbības stiprināšanai starp dalībvalstīm.”

Priekšlikumā iekļauts kopējs tādu darbību un bezdarbību saraksts, kas būtu jāuzskata par Savienības Muitas kodeksa un citu muitas tiesību aktu pārkāpumiem, nosakot pārkāpumus ar atbildību neatkarīgi no vainas un ar nodomu vai nolaidības dēļ izdarītus pārkāpumus (priekšlikuma 1.–5. pants). 6. pantā tuvāk apskatīta kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība un mēģinājums attiecībā uz darbībām, kas iepriekš tekstā atzītas par pārkāpumiem. Priekšlikuma 7. pants attiecas uz muitas dienestu kļūdām, bet 8. pants — uz juridisko personu atbildību. 9.–12. pantā noteikti sankciju materiālie ierobežojumi un principi, kas būtu jāņem vērā tā piemērošanā. 13. un 14. pants paredz procedūras noteikumus, skatot tādus jautājumus kā noilguma termiņi un administratīvās procedūras atlikšana. 15. pantā noteikts, kur būtu jārealizē jurisdikcija. 16. pants attiecas uz dalībvalstu sadarbību un nosaka dalībvalstīm pienākumu apmainīties ar informāciju un piemērot principu ne bis in idem, garantējot, ka pret to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem nevajadzētu sākt procesu vairāk nekā vienā dalībvalstī. 17. pantā dalībvalstīm noteikts pienākums dot kompetentajiem dienestiem iespēju aizturēt jebkādus līdzekļus, ko izmanto muitas noteikumu pārkāpumu izdarīšanai. Visbeidzot, priekšlikumā ietverti noteikumi par ziņojumu sniegšanu, atbilstības novērtēšanu un direktīvas transponēšanu (18.–21. pants).

III. Ierosinātais juridiskais pamats

Šā priekšlikuma ierosinātais juridiskais pamats ir LESD 33. pants, kas ir šāds:

„2. NODAĻA

SADARBĪBA MUITAS JOMĀ

33. pants

(bijušais EKL 135. pants)

Līgumu piemērošanas jomā Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru veic pasākumus, lai stiprinātu sadarbību starp dalībvalstu muitām, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju.”

Juridisko pamatu ierosināts papildināt ar LESD 114. pantu, kas ir šāds (pievienoti izcēlumi):

„3. NODAĻA

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

114. pants

(bijušais EKL 95. pants)

1. Ja vien Līgumi neparedz ko citu, turpmāk norādītos noteikumus piemēro, lai sasniegtu 26. pantā noteiktos mērķus. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību. (..)”

IV. Judikatūra

Saskaņā ar Tiesas judikatūru „Kopienas tiesību akta juridiskā pamata izvēlei jābūt balstītai uz objektīviem elementiem, kurus var pārbaudīt tiesā, un šie elementi jo īpaši ietver tiesību akta mērķi un saturu”[3]. Tādēļ nepareiza juridiskā pamata izvēle var būt attiecīgā akta atcelšanas pamats.

Principā tiesību akts jābalsta tikai uz vienu juridisko pamatu. Divkāršu juridisko pamatu var izmantot tikai tad, ja tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai vairāki saistīti komponenti, no kuriem neviens nav otršķirīgs un netieši saistīts ar otru[4], ar nosacījumu, ka procedūras, kas noteiktas katram juridiskajam pamatam, nav nesaderīgas.[5]

V. Analīze

LESD 33. pants ir izmantots par juridisko pamatu citiem tiesību aktiem attiecībā uz sadarbību muitas jomā, piemēram, Savienības Muitas kodeksam un regulai „Muita 2020”.[6] Skaidras jēdziena „sadarbība muitas jomā” definīcijas nav, bet, tā kā tas ir atrodams LESD II sadaļas „Brīva preču aprite” 2. nodaļā „Sadarbība muitas jomā”, muitas savienības sakarā tas ir izmantots daudz, piemēram, attiecībā uz muitas nodokļiem, krāpšanas novēršanu un ES muitas teritorijā ievesto preču pārbaudēm.[7] Tāpēc, veidojot muitas dienestu sadarbības satvaru, LESD 33. pants ir pareizais juridiskais pamats.

LESD 114. pants ir juridiskais pamats saskaņošanas pasākumiem, kas attiecas uz iekšējo tirgu. Priekšnosacījums uz šo pantu balstītiem saskaņošanas pasākumiem ir tādas atšķirības dalībvalstu tiesību aktos šajā jomā, kas varētu radīt tirdzniecības traucējumus iekšējā tirgū. Šo pantu var izmantot, kad šādu dalībvalstu tiesību aktu atšķirības ir ļoti iespējamas, bet šāda varbūtība nedrīkst būt vienkārši hipotētiska. Tiesa šo formulu vairākkārt izmantojusi savā judikatūrā, taču jēdzienu „varbūtība” nav definējusi. Tomēr Tiesa LESD 114. pantu nekad nav pieņēmusi par tiesību akta juridisko pamatu, ja ir konstatējusi, ka dalībvalstu tiesību aktu atšķirību nav un to rašanās varbūtība ir zema.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru LESD 114. pantā minētie pasākumi ir paredzēti, lai uzlabotu iekšējā tirgus izveides un darbības apstākļus, un tiem patiešām jābūt ar šādu mērķi un patiešām jāveicina preču brīvas aprites vai pakalpojumu sniegšanas brīvības šķēršļu likvidēšana vai konkurences kropļojumu novēršana.[8]

Komisijas priekšlikuma mērķis ir novērst problēmas, ko rada muitas noteikumu pārkāpumu procedūru un attiecīgo sankciju režīmu atšķirības Eiropas tirgū. Kā norādīts priekšlikuma preambulā un paskaidrojuma rakstā, šīs atšķirības vērojamas trīs aspektos: pirmkārt, starptautiskā līmenī, kur ES jāgarantē atbilstība starptautiskajām saistībām, kas tai ir saistošas; otrkārt, muitas savienībā, tiecoties uz efektīvāku muitas savienības pārvaldību; treškārt, iekšējā tirgus līmenī, kura sakarā Komisija atzīst, ka pašreizējais status quo nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un kur ekonomikas dalībniekiem nepiemēro vienādus nosacījumus un noteikumus. Tāpēc priekšlikuma mērķis ir ne vien nostiprināt sadarbību muitas jomā, bet arī novērst iekšējā tirgus kropļojumus, izmantojot vienādus noteikumus, kas piemērojami visās 28 dalībvalstīs.

Lielākā daļa priekšlikuma noteikumu patiešām ir paredzēti, lai izveidotu vienotu sarakstu, kurā norādītas administratīvās sankcijas par pārkāpumiem un tas, kādas darbības un bezdarbības būtu jāuzskata par pārkāpumiem. Lai gan daļa noteikumu attiecas tikai uz sadarbības jautājumiem (15. panta 2. punkts un 16. pants), piemēram, informācijas apmaiņu, lielākā daļa noteikumu paredzēta dalībvalstu noteikumu tuvināšanai.

Ka atzinusi Tiesa, gadījumos, kad divi noteikumi ir cieši saistīti ar tiesību aktu, tam var būt divkāršs juridiskais pamats. Šajā gadījumā, ņemot vērā ierosinātās direktīvas mērķi un saturu, mērķus panākt efektīvāku muitas savienības pārvaldību, vienlaikus nodrošinot vienu un to pašu noteikumu piemērošanu ekonomikas dalībniekiem un neradot priekšrocības mazāk ierobežojošās dalībvalstīs, nav iespējams nodalīt.

Šis priekšlikums neattiecas vien uz dalībvalstu sadarbības muitas jomā nostiprināšanu — tas aktīvi mēģina novērst iekšējā tirgus kropļojumus, ko rada dalībvalstu režīmu atšķirības. Tāpēc LESD 33. pants būtu jāpapildina ar LESD 114. pantu. Abi noteikumi ir cieši saistīti, un neviens no tiem nav otršķirīgs attiecībā pret otru.

Jāpiezīmē, saskaņā ar LESD 114. pantā paredzēto procedūru ir obligāti jāapspriežas ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.

VI. Secinājums un ieteikums

LESD 33. un 114. pants ir šā priekšlikuma pareizais juridiskais pamats.

Juridiskā komiteja 2016. gada 21. aprīļa sanāksmē ar 17 balsīm „par”, 3 balsīm „pret” un nevienam neatturoties[9] nolēma Jums ieteikt, ka par pareizo juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām būtu jāuzskata LESD 33. un 114. pants.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (pārstrādāta versija), OV L 269, 10.10.2013., 1.–101. lpp.).
[2] Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.
[3] Lieta C-45/86 Komisija/ Padome (Vispārējās tarifu preferences), Recueil, 1987, 1439. lpp., 5. punkts; lieta C-440/05 Komisija/ Padome, Krājums-CDL 2007, I-9097. lpp.; lieta C-411/06 Komisija/ Parlaments un Padome, Krājums-CDL 2009, I-7585. lpp.
[4] Lieta C-411/06 Komisija/ Eiropas Parlaments un Padome, Krājums-CDL 2009, I-07585. lpp., 47. punkts.
[5] Lieta C-300/89 Komisija/Padome („Titanium Dioxide”), Recueil 1991, I-2867. lpp., 17.–25. punkts.
[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1294/2013, ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK, OV L 347, 20.12.2013., 209.–220. lpp.
[7] Eiropas Savienības Padome, Padomes secinājumi par muitas savienības attīstības stratēģijas virzību, Brisele, 2012. gada 10. un 11. decembris, pieejami šeit: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52013XG0319(01).
[8] Lieta C-491/01 British American Tobacco (Investments) Ltd and Imperial Tobacco Ltd, Recueil FP 2002, I-11453. lpp., 60. punkts.
[9] Galīgajā balsošanā piedalījās: Jean-Marie Cavada, Mady Delvaux, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Axel Voss (priekšsēdētāja vietnieki), Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Angel Dzhambazki, Rosa Estaràs Ferragut, Enrico Gasbarra, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, Dietmar Köster, Emil Radev, József Szájer, Cecilia Wikström un Josef Weidenholzer (saskaņā ar Reglamenta 200. panta 2. punktu).

Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums (25.5.2016)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām
(COM(2013)0884 – C8-0033/2014 – 2013/0432(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Franck Proust

ĪSS PAMATOJUMS

Paskaidrojums

Vispārīga informācija

Eiropas Savienības Muitas kodekss paredz saskaņošanu. Tomēr tā izpildi, nodrošinot muitas noteikumu ievērošanu un sankciju likumīgu noteikšanu, regulē dalībvalstu tiesību akti.

Tādēļ muitas tiesību aktu izpilde notiek saskaņā ar 28 atšķirīgiem tiesiskajiem regulējumiem un atšķirīgām administratīvajām un juridiskajām tradīcijām. Pastāv ļoti lielas atšķirības dalībvalstīs noteikto definīciju un pārkāpumu smaguma pakāpes ziņā.

Pārskatu par dalībvalstu muitas sistēmām muitas noteikumu pārkāpumu un sankciju jomā ir izstrādājusi projekta grupa, ko saskaņā ar programmu “Muita 2013” brīvprātīgi izveidoja Komisija un 24 dalībvalstis.

Referenta nostāja

Referenta pieeja ir vērsta uz trim aspektiem: šīs direktīvas priekšlikuma struktūra, saturs un forma.

1) Šīs direktīvas struktūra rada reālus ierobežojumus. Jau direktīvas nosaukumā atsevišķi termini (pārkāpumi, sankcijas) ir saistīti ar subsidiaritātes principu.

Lai tiktu ievērots un pilnībā ņemts vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums, referents ir izvēlējies pieeju, kas saistīta ar starptautisko tirdzniecību.

2) Programmas "Muita 2013" rezultāti liecina par atšķirīgiem pārkāpumu sliekšņiem vai laiku, un tas rada neuzticību mūsu muitas savienībai un tās darbībai, nostādot mūs neērtā situācijā attiecībā pret saviem tirdzniecības partneriem.

Tādēļ ir nepieciešama pārredzamība un skaidrība, un tam vajadzētu dot arī ietaupījumus. Ir jāievēro mūsu starptautiskās saistības saskaņā ar PTO, lai aizsargātu mūsu tirgu kopumā. Amerikas Savienotās Valstis ir jau vērsušas PTO uzmanību uz ES iekšējā tirgus neatbilstībām.

Pirmkārt, referents vēlas apsvērt direktīvas priekšlikumu saistībā ar Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu. Aģentūra vai struktūra varētu veikt novērtēšanas un koordinācijas funkcijas, neskarot subsidiaritāti. Informācijas apmaiņa, sākot no kontroles līdz sankciju piemērošanai, ir nepieciešama Eiropas Savienības un trešo valstu ekonomikas dalībniekiem.

Konsekvenci varētu panākt, nodrošinot spēju vienkāršot sankciju un pārkāpumu noteikšanas sistēmu. Tātad, dalībvalstīm ir konsekventi jāpiemēro sankcijas, nosakot sankciju diapazonus, nevis robežvērtības. Tas nav pieņemami, ka ekonomikas dalībnieki iekšējā tirgū var izvairīties no sankcijām vai ka šajā jomā joprojām pastāv milzīgas atšķirības.

Visbeidzot, referents ierosina atbalstīt pārkāpumu teritoriālo iedalījumu kā galveno jurisdikcijas izvēles kritēriju, lai cīnītos pret labvēlīgākās tiesas izvēli (forum shopping) un pastiprinātu preču reģistrāciju muitas iestādē antidempinga izmeklēšanas gadījumā, tā novēršot sankciju uzkrājumu veidošanos nesamaksāto nodokļu veidā.

3) Attiecībā uz formu referents vēlas, lai ierosinātajai direktīvai būtu iedarbīga un skaidra forma un atbildīgajai komitejai varētu iesniegt tālejošus priekšlikumus, vienlaikus parādot situācijas aktualitāti, pirms tiek pārkāptas mūsu starptautiskās saistības, un ņemot vērā mūsu ekonomikas dalībnieku vajadzības.

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Šādas dalībvalstu tiesību sistēmu atšķirības ietekmē ne tikai muitas savienības optimālu pārvaldību, bet arī liek šķēršļus līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai uzņēmējiem muitas savienībā, kuriem jau ir jāievēro atšķirīgs regulējums visā Savienībā, jo šādas atšķirības ietekmē arī muitas vienkāršojumu un atvieglojumu pieejamību uzņēmējiem.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Lai atvieglotu muitas noteikumu pārkāpumu izmeklēšanu, kompetentajiem dienestiem būtu jāatļauj uz laiku aizturēt jebkādas preces, transportlīdzekļus vai jebkādus citus līdzekļus, kas izmantoti pārkāpuma izdarīšanai, un izmantot agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai paziņotu citām dalībvalstu kompetentajām iestādēm par pārkāpumu.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo direktīvu izveido satvaru attiecībā uz Savienības tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem un paredz sankcijas par minētajiem pārkāpumiem.	1. Ar šo direktīvu izveido satvaru attiecībā uz Savienības tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem un par minētajiem pārkāpumiem paredz sankciju diapazonu.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šī direktīva attiecas uz dalībvalstu pienākumiem pret ES tirdzniecības partneriem, kā arī pret Pasaules Tirdzniecības organizāciju un Pasaules Muitas organizāciju, lai izveidotu vienotu un efektīvu iekšējo tirgu, vienlaikus veicinot tirdzniecību un garantējot drošību.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a pants

Tirdzniecības atvieglojumi

Lai ievērotu Savienības saistības, kas tai noteiktas saskaņā ar PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, dalībvalstis kopā izstrādā sadarbības sistēmu, tajā iekļaujot visas dalībvalstis. Šīs sistēmas mērķis ir koordinēt galvenos muitas sankciju rādītājus (pārsūdzību skaita izvērtēšana, pārkāpumu atkārtošanās līmenis utt.); muitas dienestiem izplatīt labāko praksi (kontroļu un sankciju efektivitāte, administratīvo izmaksu samazināšana utt.); nodot ekonomikas dalībnieku pieredzi un veidot saikni starp tiem; uzraudzīt to, kā muitas dienesti veic savas darbības; un apkopot statistiskas datus par pārkāpumiem, kurus izdarījuši trešo valstu uzņēmumi. Sadarbības sistēmā visas dalībvalstis bez kavēšanās saņem informāciju par izmeklēšanām, kas sāktas saistībā ar pārkāpumiem muitas jomā, un par konstatētajiem pārkāpumiem tādā veidā, lai veicinātu tirdzniecību, nepieļautu nelegālu preču ievešanu iekšējā tirgū un uzlabotu pārbaužu efektivitāti.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

5.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	Dalībvalstu importa reģistrs
	Dalībvalstis nodrošina, ka to muitas iestādes veic atbilstošus pasākumus importa precu reģistrēšanai, negaidot Komisijas pieprasījumu, lai pasākumus, kas saistīti ar atbilstību Padomes Regulai (EK) Nr. 1225/2009^1apēc tam varētu piemērot minētajām importa precēm no to reģistrācijas dienas. Uz attiecīgo preču importu var attiecināt reģistrāciju, ja no kāda Eiropas Savienības uzņēmuma ir saņemts pieprasījums, norādot pietiekamus pierādījumus, kas pamato šādu rīcību.
	______________
	^1aPadomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

10. pants – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) naudas sods līdz 15 % no preču vērtības, ja muitas noteikumu pārkāpums attiecas uz konkrētām precēm;

(a) naudas sods 5–15 % apmērā no preču vērtības vai nenomaksāto nodevu summas, ja muitas noteikumu pārkāpums attiecas uz konkrētām precēm;

Pamatojums

Tādu kravu gadījumā, kurām ir augsta pievienotā vērtība (piemēram, nafta vai izejvielas), naudas sodi, kas aprēķināti, pamatojoties uz preču vērtību, var būt milzīgi. Tādēļ dalībvalstīm būtu jādod iespēja naudas sodus noteikt, pamatojoties vai nu uz attiecīgo preču vērtību, vai arī uz muitas nodevu summu, kura attiecīgā gadījumā bija jāsamaksā.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

10. pants – b punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) naudas sods līdz EUR 22 500, ja muitas noteikumu pārkāpums neattiecas uz konkrētām precēm.	(b) naudas sods EUR 7500–22 500 apmērā, ja muitas noteikumu pārkāpums neattiecas uz konkrētām precēm.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

11. pants – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) naudas sods līdz 30 % no preču vērtības, ja muitas noteikumu pārkāpums attiecas uz konkrētām precēm;

(a) naudas sods 10–30 % apmērā no preču vērtības vai nenomaksāto nodevu summas, ja muitas noteikumu pārkāpums attiecas uz konkrētām precēm;

Pamatojums

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

11. pants – b punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) naudas sods līdz EUR 45 000, ja muitas noteikumu pārkāpums neattiecas uz konkrētām precēm.	(b) naudas sods EUR 15 000–45 000 apmērā, ja muitas noteikumu pārkāpums neattiecas uz konkrētām precēm.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.a pants

1. Piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija kopā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu pārskata piemērojamo naudas sodu apmērus. Pārskatīšanas procedūras mērķis ir vienādot muitas savienībā noteikto naudas sodu apmērus, lai tādā viedā saskaņotu to piemērošanu.

2. Komisija katru gadu publicē informāciju par sankcijām, ko dalībvalstis nosaka par pārkāpumiem muitas jomā, kuri minēti 3. līdz 6. pantā.

3. Dalībvalstis nodrošina muitas tiesību aktu ievērošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 2. punkta un Regulas (ES) Nr. 978/2012 nozīmē^1a.

_______________

^1aEiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To, ka attiecīgajām precēm piemēro aizliegumus, kvantitatīvos ierobežojumus vai uzraudzības pasākumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības apsvērumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2015/478^1a 24. panta 2. punktu, uzskata par atbildību pastiprinošu apstākli.

_______________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regula (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.).

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tās realizē jurisdikciju par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3.–6. pantā, saskaņā ar kādu no turpmāk minētajiem kritērijiem:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka tās realizē jurisdikciju par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3.–6. pantā, saskaņā ar turpmāk minētajiem kritērijiem un prioritārā kārtībā:
(a) muitas noteikumu pārkāpums ir pilnīgi vai daļēji izdarīts attiecīgās dalībvalsts teritorijā;	(a) muitas noteikumu pārkāpums ir pilnīgi vai daļēji izdarīts attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
(b) persona, kura izdarījusi muitas noteikumu pārkāpumu, ir šīs dalībvalsts valstspiederīgais;	(b) preces, kas ir saistītas ar muitas noteikumu pārkāpumu, atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
(c) preces, kas ir saistītas ar muitas noteikumu pārkāpumu, atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.	(c) persona, kura izdarījusi muitas noteikumu pārkāpumu, ir šīs dalībvalsts valstspiederīgais.

(b) un c) apakšpunkta pārcēlums.)

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja vairāk nekā viena dalībvalsts pieprasa jurisdikciju par to pašu muitas noteikumu pārkāpumu, jurisdikciju realizē dalībvalsts, kurā notiek kriminālprocess pret to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem. Ja jurisdikciju nevar noteikt saskaņā ar pirmo daļu, dalībvalstis nodrošina, ka jurisdikciju realizē dalībvalsts, kuras kompetentā iestāde pirmā sāk procesus attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumu pret to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad vairāk nekā viena dalībvalsts pieprasa jurisdikciju par to pašu muitas noteikumu pārkāpumu, jurisdikciju realizē dalībvalsts, kurā notiek kriminālprocess pret to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis sadarbojas un apmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga procesos attiecībā uz darbību vai bezdarbību, kas ir muitas noteikumu pārkāpums, kas minēts 3.–6. pantā, jo īpaši gadījumos, kad vairāk nekā viena dalībvalsts ir sākusi procesus pret to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem. Dalībvalstu sadarbības mērķis ir uzlabot muitā veikto preču pārbaužu efektivitāti un saskaņot Savienībā piemērotās procedūras.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

18. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz [2019. gada 1. maijam] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, kurā novērtē, kādā mērā dalībvalstis ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Ziņojumā iekļauj izpildes kritērijus, kas uzskatāmi parāda muitas savienības un konverģences procedūru stiprināšanā panākto progresu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām
Atsauces	COM(2013)0884 – C8-0033/2014 – 2013/0432(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 13.1.2014
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 13.1.2014
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Franck Proust 3.9.2014
Izskatīšana komitejā	16.2.2016	15.3.2016
Pieņemšanas datums	24.5.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 9 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Arena, Tiziana Beghin, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Marielle de Sarnez, Santiago Fisas Ayxelà, Karoline Graswander-Hainz, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, Alexander Graf Lambsdorff, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Reimer Böge, Edouard Ferrand, Sander Loones, Georg Mayer, Lola Sánchez Caldentey, Judith Sargentini, Jarosław Wałęsa
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Dominique Bilde

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām
Atsauces	COM(2013)0884 – C8-0033/2014 – 2013/0432(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	13.12.2013
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 13.1.2014
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 13.1.2014	CONT 13.1.2014	ECON 13.1.2014	JURI 13.1.2014
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	CONT 11.6.2014	ECON 22.7.2014	JURI 3.9.2014
Referenti Iecelšanas datums	Kaja Kallas 17.7.2014
Juridiskā pamata apstrīdēšana JURI komitejas atzinuma datums	JURI 21.4.2016
Izskatīšana komitejā	22.1.2015	14.1.2016	22.2.2016	23.5.2016
	13.6.2016
Pieņemšanas datums	14.7.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 4 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Jiří Maštálka, Eva Paunova, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Richard Sulík, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Pascal Arimont, Kaja Kallas, Julia Reda, Ulrike Trebesius, Lambert van Nistelrooij, Kerstin Westphal
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gesine Meissner, Lieve Wierinck
Iesniegšanas datums	19.7.2016

Juridisks paziņojums - Privātuma politika