Procedūra : 2016/0005(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0242/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0242/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 14/09/2016 - 9.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0342

IETEIKUMS     ***
PDF 629kWORD 136k
19.7.2016
PE 583.875v02-00 A8-0242/2016

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses

(10107/2016 – C8-0243/2016 – 2016/0005(NLE))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: Alexander Graf Lambsdorff

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ĪSS PAMATOJUMS
 Attīstības komitejas atzinums
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses

(10107/2016 – C8-0243/2016 – 2016/0005(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10107/2016),

–  ņemot vērā projektu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (05730/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. un 4. punktu, 209. panta 2. punktu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0243/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0242/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu un DAK EPN valstu (Botsvānas, Dienvidāfrikas, Lesoto, Mozambikas, Namībijas un Svazilendas) valdībām un parlamentiem.


ĪSS PAMATOJUMS

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu vēsture

Kad 2000. gadā tika noslēgts Kotonū Partnerattiecību nolīgums, tajā tika aicināts būtiski mainīt vienpusējās tirdzniecības preferences, kuras bija spēkā jau ilgu laiku un kuras gandrīz 40 gadus reglamentēja Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas (ĀKK) un Eiropas Savienības ekonomiskās un politiskās attiecības. Galvenais iemesls bija tas, ka šo vienpusējo preferenču ietekme nebija apmierinoša. Pirmkārt, ĀKK tirdzniecības apjomi ES tirgū pastāvīgi samazinājās, un lielākā daļa valstu nespēja izmantot šīs preferences, lai dažādotu savu ekonomikas struktūru. Otrkārt, preferences bija pretrunā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, jo ar tām tika diskriminētas jaunattīstības valstis, kas nav ĀKK valstis.

ES un ĀKK vienojās rīkot sarunas par savstarpējiem asimetriska rakstura tirdzniecības nolīgumiem, kas pazīstami kā ekonomisko partnerattiecību nolīgumi. ĀKK valstis pašas izlēma, kurai reģionālajai grupai tās vēlas sarunās pievienoties. Sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) sākās 2002. gadā, un tika paredzēts, ka tās tiks pabeigtas līdz 2007. gada beigām, kad beidzas PTO atbrīvojuma termiņš. EPN bija paredzēti arī tam, lai nodrošinātu, ka ĀKK produktiem ir garantēta, neierobežota beznodokļu un bezkvotu piekļuve ES tirgum, bet tie galvenokārt bija domāti kā attīstības instruments, kas ĀKK valstīm ļautu padziļināt reģionālās integrācijas dinamiku un atvieglot to integrāciju globālajā ekonomikā.

Pašlaik visām valstīm, ar kurām nav noslēgts EPN, ES piemēro vispārējo tarifa preferenču shēmu (VPS) vai iniciatīvas “Viss, izņemot ieročus” regulējumu. Tomēr, lai novērstu tirgus traucējumus un nodrošinātu pietiekami daudz laika nolīguma parakstīšanai un ratificēšanai, attiecībā uz tām valstīm, kuras 2007. gadā noslēdza pagaidu EPN, ES pieņēma Tirgus pieejamības regulu (TPR), proti, Padomes Regulu (EK) Nr. 1528/2007, kas stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī un ļāva EPN piemērot jau agrāk. Vēlāk tika nolemts, ka TPR režīma [brīva piekļuve ES] darbība beigsies 2014. gada 1. oktobrī tām valstīm, kuras nav noslēgušas reģionālu nolīgumu vai nav veikušas nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu savus pagaidu EPN. Botsvāna, Namībija un Svazilenda bija starp tām TPR režīma valstīm, kuras noslēdza reģionālu EPN pirms 2014. gada 1. oktobra, un Komisija attiecīgi pieņēma deleģētos aktus, kas paredzēja tām arī turpmāk piemērot TPR režīmu, vienlaikus norādot, ka tām apņemšanās ir jāpilda un nolīgums jāratificē līdz 2016. gada 1. oktobrim.

ES un Dienvidāfrikas attīstības kopienas (DAK) EPN

Dienvidāfrikas attīstības kopienu (DAK) veido 15 valstis. Septiņas no tām sāka sarunas ar ES par EPN kā DAK EPN grupa, kurā bija Angola, Botsvāna, Lesoto, Mozambika, Namībija, Svazilenda un Dienvidāfrika. Dienvidāfrika sākotnēji piedalījās kā novērotāja atbalstošā lomā, bet oficiāli pievienojās sarunām 2007. gadā.

ES un DAK EPN grupas pamatā ir Dienvidāfrikas Muitas savienība (DMS), kas ir vecākā muitas savienība pasaulē. Pievienojoties šai konfigurācijai, Mozambika un Angola plānoja uzlabot to jau tā ciešās ekonomiskās un tirdzniecības saites ar DMS. Pārējās astoņas DAK dalībvalstis (Kongo Demokrātiskā Republika, Madagaskara, Malāvija, Maurīcija, Seišelas, Tanzānija, Zambija un Zimbabve) ir citās reģionālās EPN konfigurācijās.

2007. gada beigās Botsvāna, Lesoto, Svazilenda, Mozambika un Namībija vienojās par pagaidu starpreģionu EPN ar ES. Pagaidu EPN ir ietverta klauzula, kas dod iespēju Angolai un/vai Dienvidāfrikai pievienoties ātrāk, ja tās to vēlas. Tikmēr Angola, kas ir viena no vismazāk attīstītajām valstīm, saglabā beznodokļu un bezkvotu piekļuvi ES tirgum saskaņā ar iniciatīvu „Viss, izņemot ieročus”, savukārt uz ES un Dienvidāfrikas tirdzniecību attiecas tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums, kas parakstīts 1999. gadā.

Botsvāna, Lesoto, Svazilenda un Mozambika parakstīja pagaidu EPN 2009. gada jūnijā. Lai gan Namībija parafēja nolīgumu pirms vairāk nekā deviņiem gadiem, tā nolēma to neparakstīt.

Abas puses vienojās turpināt sarunas par visaptverošu reģionālo EPN, kas attiektos uz pakalpojumiem, investīcijām un noteikumiem saistībā ar tirdzniecību. 2010. gadā valstis, kuras bija parakstījušas pagaidu EPN, apturēja nolīguma ratifikācijas procesu, gaidot, kad būs beigušās visaptverošas reģionālās sarunas.

2014. gada 15. jūlijā ES pabeidza sarunas ar sešām Dienvidāfrikas attīstības kopienas (DAK) EPN grupas valstīm: Botsvānu, Lesoto, Mozambiku, Namībiju, Dienvidāfriku un Svazilendu. Angola visbeidzot nolēma nolīgumu neparafēt, bet tā var nolīgumam pievienoties nākotnē saskaņā ar īpašu pievienošanās klauzulu.

Reģionālā integrācija un sarežģītie jautājumi

DAK EPN grupa ir ļoti dažāda. Iedzīvotāju skaits DAK EPN grupas sešās valstīs kopā ir aptuveni 100 miljoni iedzīvotāju, no kuriem puse dzīvo Dienvidāfrikā. To IKP saskaņā ar skaitļiem, ko sniegusi Pasaules Banka 2014. gadā, bija 410 miljardi eiro, no kuriem 85 % bija Dienvidāfrikā.

Grupā ir divas vismazāk attīstītās valstis (Lesoto un Mozambika), kā arī viena BRICS valsts (Dienvidāfrika), kas 1999. gadā ar ES noslēdza tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu. Bez EPN, ņemot vērā šo valstu IKP, Svazilenda nonāktu VPS statusā, bet Botsvāna un Namībija varētu saņemt vislielākās labvēlības tarifa statusu.

Piecas no DAK EPN grupas valstīm ir Dienvidāfrikas Muitas savienībā (DMS). To izveidoja 1910. gadā, un tā ir vecākā muitas savienība pasaulē. Tai ir arī kopējs ārējais tarifs. Mozambika nav Dienvidāfrikas Muitas savienībā, bet tai ir jau sen izveidotas tirdzniecības un investīciju saiknes ar šo muitas savienību.

2013. gadā ES no DAK EPN grupas importēja preces 31 miljarda eiro vērtībā, savukārt eksportēja uz DAK preces 33 miljardu eiro vērtībā. DAK eksportē uz ES naftu (no Angolas, 23 % no eksporta kopapjoma), dimantus (no Botsvānas, 11 %), akmeņogles (12 %), dārgakmeņus, metālus un zivis (no Namībijas), kā arī cukuru (no Svazilendas).

EP 2009. gada rezolūcija par DAK EPN

2009. gada martā Eiropas Parlaments nobalsoja par rezolūciju par DAK un ES pagaidu EPN un aicināja cita starpā:

•  noslēgt tādu EPN, kas atbilstu PTO noteikumiem;

•  nodrošināt beznodokļu un bezkvotu piekļuvi ES tirgum;

•  atbalstīt notiekošo reģionālo integrāciju (Dienvidāfrikas Muitas savienībā (DMS));

•  pakāpeniski atcelt ES lauksaimniecības eksporta subsīdijas;

•  ES izrādīt lielāku elastību attiecībā uz izvedmuitas nodokļiem, lielākās labvēlības režīma klauzulu un jauno rūpniecības nozaru aizsardzību;

•  paredzēt vienkāršākus un uzlabotus izcelsmes noteikumus, kas veicinātu reģionālo kumulāciju;

•  iekļaut nodaļu par sadarbību attīstības jomā, paredzot lielāku un pienācīgu palīdzību;

•  ievērot SDO konvencijas, kas ir svarīgi;

•  uzraudzīt īstenošanu, ko koordinē attiecīgā parlamentārā komiteja.

Jānorāda, ka nolīgums nekad nestājās spēkā, jo to parakstīja, bet tā arī neratificēja.

Galvenie EPN noteikumi

Lai gan šis reģionālais tirdzniecības nolīgums, kas ir orientēts uz attīstību, pašlaik attiecas tikai uz preču tirdzniecību, sadarbību attīstības jomā, kā arī tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumiem, tas paver arī iespējas risināt sarunas par papildu noteikumiem attiecībā uz pakalpojumiem, investīcijām, intelektuālo īpašumu, publisko iepirkumu un stingrākiem noteikumiem par ilgtspējīgu attīstību.

Ar nolīguma asimetrisko raksturu tiek panākta “pozitīva diskriminācija” attiecībā pret DAK EPN partneriem, nodrošinot beznodokļu piekļuvi ES tirgum, vienlaikus savstarpēji novēršot šķēršļus “būtībā visai tirdzniecībai”, un tiek nodrošināta atbilstība PTO noteikumiem, veicinot reģionālo integrāciju, ekonomisko sadarbību un labu pārvaldību. ES, grozot TPR režīmu, piedāvās beznodokļu un bezkvotu režīmu piecām DAK valstīm, turpinot pašreizējo praksi, bet neizjaucot to. Tā vietā, lai piedāvātu vienpusējas preferences, DAK EPN valstu un ES tirdzniecības attiecības ir noteiktas ar līgumisku vienošanos. Saskaņā ar noteikumiem par pakāpenisku tirgus atvēršanu DAK EPN valstis 10 gadu laikā liberalizēs 86 % tirdzniecības apjoma ar ES (Mozambika — 74 %), izņemot sensitīvus lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus.

Reģionālās integrācijas veicināšana

Grozot TPR režīmu, EPN ne tikai novērsa vecākās pasaulē pastāvošās muitas savienības izjukšanu, bet tā vietā nostiprināja SACU, pielāgojot Dienvidāfriku SACU, un pietuvināja Mozambiku SACU. ES un Dienvidāfrikas tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums de facto tika piemērots visai SACU kā vienai juridiskai personai. Tā tirdzniecības noteikumi tiks aizstāti ar nolīgumu, par kuru ir notikušas sarunas ar visām valstīm. Importam no ES piemēros vienotu ārējo tarifu.

EPN arī stiprina reģionālo integrāciju dažādos citos veidos, tostarp ar izcelsmes noteikumu reģionālās kumulācijas iespējām, atvērtību iespējai, ka EPN pievienosies citas DAK valstis (Angola), un DMS institucionālās bāzes nostiprināšanu. EPN strīdu izšķiršanas mehānisms balstās uz digitālā vienotā tirgus noteikumiem no tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīguma, un tas tiks piemērots visām DAK EPN valstīm. Turklāt kopīgi noteikumi par tirdzniecības pārvaldību (piemēram, aizsardzības pasākumi) un kopīgas lēmumu pieņemšanas struktūras vēl vairāk pastiprinās reģionālās integrācijas procesu.

Turklāt noteikumi par reģionālajām preferencēm izslēdz iespēju, ka DAK EPN valstis produktiem, kuru izcelsme ir citās DAK EPN valstīs, paredzēs mazāk labvēlīgu režīmu nekā tiem produktiem, kas importēti no ES.

Puses apņemas atvieglot reģionālo tirdzniecību, pastiprinot sadarbību muitas jomā un īstenojot reformas, jo īpaši saskaņojot un vienkāršojot procedūras un noteikumus DAK reģionā, atvieglojot tranzītu un cīnoties pret krāpšanu.

Tirdzniecības un attīstības veicināšana

Ir paredzēti vairāki aizsardzības pasākumi: daudzpusējie aizsardzības pasākumi, divpusējie aizsardzības pasākumi, lauksaimniecības aizsardzības pasākumi, kā arī pārejas aizsardzības pasākumu klauzula attiecībā uz virkni ražojumu, kuru izcelsme ir Botsvānā, Lesoto, Namībijā un Svazilendā (BLNS), lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi šajās valstīs.

Tā kā, EPN stājoties spēkā, vairs nebūs atļauts izmantot lauksaimniecības eksporta subsīdijas, tika izpildīta vēl viena svarīga DAK EPN valstu prasība.

Pakāpeniska tarifu atcelšana starpproduktiem un resursiem, piemēram, mēslošanas līdzekļiem un tehnikai, vēl vairāk stimulēs pievienotās vērtības radīšanas procesu.

Attiecībā uz pakalpojumiem EPN ir iekļauta pārskatīšanas klauzula. Sarunas par pakalpojumiem turpināsies ar nelielu skaitu DAK valstu. Pārskatīšanas klauzula dod iespēju īstenot noteikumus par pakalpojumiem vēlākā posmā, tāpat kā arī publiskā iepirkuma un intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

Ir iekļauts svarīgs protokols par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ko parakstījušas Dienvidāfrika un ES, un tā bija svarīga ES prasība. Kopumā protokols attiecas uz 105 Dienvidāfrikas produktiem (102 vīna produktiem) un 251 citu produktu. ES aizsargās Dienvidāfrikas nosaukumus, piemēram, Rooibos, un daudzus vīnu nosaukumus, piemēram, Stellenbosch un Paarl.

Detalizētajā nodaļā par sadarbību attīstības jomā ir noteiktas ar tirdzniecību saistītās jomas, kurās varētu saņemt ES finansiālo atbalstu. Tomēr atšķirībā no EPN ar ECOWAS, kas paredz ievērojamu finansējumu, šajā posmā nav finansiālu apņemšanos. Tomēr saistībā ar EPN sagatavošanu un īstenošanu ir plānots finansēt konkrētas programmas no valsts un reģionālajām indikatīvajām programmām attiecībā uz attīstības sadarbības instrumentu (ASI) un 11. EAF.

Politiskā rīcības brīvība

Ar EPN ES izrādījusi elastību, atļaujot DAK EPN valstīm paturēt esošās izvedmuitas nodevas un ieviest jaunus izvedmuitas nodokļus ārkārtas apstākļos, ja ir konkrētas vajadzības pēc ieņēmumiem vai ja tas nepieciešams jauno nozaru sekmēšanai vai vides aizsardzībai. Kopumā BLNS valstīm ir nodrošināts vairāk iespēju, bet ir arī dažas ierobežotas iespējas Dienvidāfrikai ierobežotam produktu skaitam (8), ja tā to var pamatot ar rūpniecības attīstības vajadzībām, uz laiku, kas nepārsniedz 12 gadus. Nolīguma redakcija ļauj DAK valstīm gūt labumu no izejvielām.

Tika iekļauta lielākās labvēlības režīma klauzula, bet preferenču sistēma netiks automātiski attiecināta arī uz ES. Tas vispirms tiks izskatīts un tiks piemērots tikai nolīgumiem ar lielākajām tirdzniecības valstīm. Lielākās labvēlības režīma klauzula attiecas tikai uz muitas nodevām un maksājumiem, un izcelsmes noteikumi tajā nav iekļauti.

Kā aprakstīts iepriekš, ir paredzēti arī daudzi aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu jaunās nozares. Turklāt DAK bija iespēja paredzēt, ka liberalizācija neattiecas uz sensitīviem produktiem.

Vērtību respektēšana un nolīguma īstenošanas uzraudzība

Nolīgumā ir iekļauta neizpildes klauzula (110. panta 2. punkts), kas paredz pamatu atbilstošu pasākumu veikšanai saskaņā ar spēkā esošo Kotonū nolīgumu, ja viena puse nepilda savas saistības attiecībā uz nolīguma 2. pantā minēto pamatprincipu ievērošanu. Viens no šādiem pasākumiem ir tirdzniecības priekšrocību apturēšana, pat ja tā tiks uzskatīta par galējas nepieciešamības rīcību.

EPN pirmā daļa ir veltīta ilgtspējīgai attīstībai, un tas uzsver, cik šie noteikumi ir svarīgi. Puses atkārtoti apstiprina savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp SDO konvencijām, un apņemas neatkāpties no saviem vides un darba tiesību aktiem. Ar EPN tiek izveidota arī apspriežu procedūra vides vai darba jautājumos. Dialogā par šādiem jautājumiem var iekļaut attiecīgās iestādes un ieinteresētās personas. Nolīgums nosaka visaptverošu to jomu sarakstu, kurās partneri sadarbosies, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Referents uzskata, ka ir svarīgi pastiprināt nolīguma uzraudzības noteikumus. Nolīguma 4. pantā puses vienojas pastāvīgi uzraudzīt nolīguma darbību un ietekmi “to attiecīgajos dalības procesos”, lai nodrošinātu, ka cilvēki no tā gūst iespējami lielas priekšrocības. Arī nolīguma pārskatīšana notiks ik pēc pieciem gadiem (116. pants). Tomēr ir jāpastiprina praktiski instrumenti šādai uzraudzībai. Gaidot iepriekš minētā ilgtspējīgas attīstības dialoga izveidi un attiecīgos dalības procesus saistībā ar uzraudzību, varētu būt jūtams, ka trūkst apvienotas parlamentārās komitejas un apvienotas konsultatīvās komitejas (kuras ir Cariforum EPN, bet nav no DAK EPN tekstā), bet varbūt var izmantot esošās struktūras (reģionālās Apvienotās parlamentārās asamblejas sanāksmes, ES un Dienvidāfrikas parlamentāro komiteju utt.). Ir jāpauž nožēla par šiem trūkumiem, un būs jāatrod pragmatiski risinājumi to novēršanai.

Secinājums

Referents iesaka sniegt piekrišanu DAK un ES ekonomisko partnerattiecību nolīgumam. EPN ir potenciāls radīt pozitīvas fundamentālas pārmaiņas un sekmēt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kā arī plašāku reģionālo tirdzniecību un integrāciju.

Tomēr tirdzniecības un partnerattiecību nolīgums var būt tikai neliela daļa no plašākas stratēģijas. DAK valstīm vajadzētu veikt tirdzniecību un attīstību veicinošus politiskos pasākumus un turpināt strukturālas reformas. Tiesiskais regulējums, kas piesaista investīcijas, ir vēl viens svarīgs uzdevums. Šīm valstīm būtu jāapsver arī iespēja izmantot EPN potenciālu, koncentrējoties ne tikai uz preču tirdzniecību, bet nākotnē pievēršoties arī pakalpojumiem. ES būtu jāsniedz palīdzība spēju veidošanai un ar tirdzniecību saistīta palīdzība. Eiropas Parlamentam būs jāuzrauga īstenošana un attiecīgā gadījumā būs jānorāda uz problēmām. Būs jāizveido atbilstošas uzraudzības struktūras, lai nolīguma ietekmi maksimāli palielinātu.


Attīstības komitejas atzinums (12.7.2016)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses

(10107/2016 – C8-0243/2016 – 2016/0005(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: Pedro Silva Pereira

ĪSS PAMATOJUMS

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN), kas ir Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu un Eiropas Savienības valstu tirdzniecības un attīstības partnerības, ir paredzēti, lai atbalstītu tirdzniecību, reģionālo integrāciju un ĀKK valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, vienlaikus sekmējot to ilgtspējīgu attīstību.

ES 2014. gada 15. jūlijā noslēdza sarunas par EPN, panākot nolīgumu, kas paredzēts tikai preču tirdzniecībai, ar 6 no 15 Dienvidāfrikas attīstības kopienas (DAK) valstīm: Botsvānu, Lesoto, Mozambiku, Namībiju, Svazilendu (BLMNS) un Dienvidāfriku. DAK EPN partneri ir daudzveidīga valstu grupa, sākot no vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) līdz valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem. ES ir šo valstu lielākais reģionālais tirdzniecības partneris. BLMNS valstīm EPN nodrošinās vienotu piekļuves režīmu, proti, beznodokļu un bezkvotu piekļuvi ES. Dienvidāfrikai EPN aizstās attiecīgos tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīguma (TASN) noteikumus un nodrošinās papildu piekļuvi tirgum. EPN pieļauj vēlāku Angolas pievienošanos, kura kā VAV arī ir iesaistījusies sarunās.

DAK EPN ir paredzēti vairāki uz attīstību orientēti elementi. Tā asimetriskais raksturs ļauj EPN partnervalstīm aizsargāt jutīgos sektorus no Eiropas konkurentiem. EPN valstis saglabās noteiktu politisko telpu ar vairākiem aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti vietējo nozaru, lauksaimniecības tirgu un pārtikas nodrošinājuma aizsardzībai. Nolīgumā ir likvidēta lauksaimniecības eksporta subsīdiju izmantošana un produktiem, uz kuriem neattiecas liberalizācijas režīms, nepastāv nogaidīšanas klauzula. Turklāt izcelsmes noteikumi ir diezgan elastīgi un ārkārtas situācijās var piemērot eksporta nodokļus. Tomēr īstenošanas laikā būs svarīgi cieši uzraudzīt reālos notikumus un EPN institūcijām spēt ātri reaģēt uz grūtībām.

Turklāt noteikumos par sadarbību attīstības jomā ir noteikts, ka spējas un citas ar tirdzniecību saistītas jomas varētu gūt labumu no ES finansiālā atbalsta. Lai īstenotu nolīgumu, būs nepieciešami pienācīgi finanšu līdzekļi, un papildus Eiropas Attīstības fondam (EAF) un palīdzībai tirdzniecībai, DAK valstīm var būt nepieciešami papildu līdzekļi EPN pielāgošanas izmaksu, piemēram, ieņēmumu samazināšanās, segšanai. Referents uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt ideju par EPN fondu, kas ir paredzēts nolīgumā, un ka DAK EPN valstu liberalizācijas saistību grafikam ir jābūt saskaņotam ar palīdzības attīstības jomā grafiku. Tāpat ir nepieciešams ES atbalsts fiskālajām reformām un labai pārvaldībai nodokļu jomā.

Šajā EPN ir iekļauta ilgtspējīgas attīstības sadaļa, kurā apstiprināta pušu apņemšanās atbilst starptautiski atzītiem standartiem un saistības īstenot darba un vides tiesību aktus. Apspriežu procedūrā par ilgtspējīgu attīstību var iesaistīt attiecīgās iestādes un ieinteresētās personas. Tomēr referents pauž bažas par ierobežoto pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos sarunās un uzsver, ka īstenošanas fāzē ir stingri jāsekmē pilsoniskās sabiedrības dalība.

Diemžēl DAK EPN nav iekļauta atsevišķa cilvēktiesību klauzula, taču ir atsauce uz Kotonū nolīgumu, saskaņā ar kuru puses var pieņemt atbilstīgus pasākumus smagu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā. Šajā sakarībā ir svarīgi nodrošināt saiknes klauzulas šajos un citos EPN un nepazaudēt to efektivitāti tad, kad 2020. gadā beigsies Kotonū nolīguma darbības termiņš.

DAK EPN tika izveidots, lai tas būtu saderīgs ar Dienvidāfrikas Muitas savienības (DMS) darbību. Referents uzskata, ka EPN var būt pakāpiens uz tālāku reģionālu integrāciju ar noteikumu, ka tiek īstenoti nepieciešamie tālākie pasākumi, proti, tehnisko spēju veicināšana, piemēram, attiecībā uz izcelsmes noteikumiem un tirdzniecības atvieglošanu.

Protams, lai pilnībā baudītu jaunu tirgus piekļuves iespēju augļus, ir nepieciešama efektīva īstenošana. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka tiek ieviestas paredzētās struktūras un mehānismi, kā arī garantēt to darbības pārredzamību. Būs arī svarīgi arī sekmēt padziļinātas uzņēmumu saiknes, īpaši, lai atbalstītu Āfrikas privāto sektoru. Referents pievērš uzmanību tam, ka DAK EPN ir efektīvi jāpārrauga un uzsver, ka obligāti ir jāiesaistās partnerattiecības ar pilsonisko sabiedrību. Šajā sakarībā būs svarīgi piešķirt līdzekļus, lai sekmētu pilsoniskās sabiedrības dalību uzraudzības procesā. Jo īpaši svarīgi būs uzraudzīt EPN ieguldījumu ilgtspējīgā un taisnīgā tirdzniecībā un, visbeidzot — ilgtspējīgā attīstībā un nabadzības mazināšanā.

Turklāt referents aicina Apvienoto padomi iesniegt progresa ziņojumus, kurus ir jāapspriež Eiropas Parlamentam, Āfrikas parlamentiem un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, lai novērtētu šīs partnerības ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.

Visbeidzot, referents uzskata, ka nolīgumam raksturīgais elastīgums un aizsardzības pasākumi, īpaši attiecībā uz tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, var palīdzēt sasniegt savstarpēji labvēlīgu vienošanos, kas sekmē attīstību, un tādējādi nodrošina politikas saskaņotību attīstībai, ar noteikumu, ka tiek garantēta efektīva īstenošana un uzraudzība.

******

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu Padomes lēmuma projektam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp ES un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas attīstības kopienas ekonomisko partnerattiecību nolīguma (DAK EPN) valstīm, no otras puses

Atsauces

10107/2016 – C8-0243/2016 – COM(2016)00182016/0005(NLE)

Atbildīgā komiteja

 

INTA

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

7.7.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Pedro Silva Pereira

28.4.2016

Izskatīšana komitejā

23.5.2016

20.6.2016

 

 

Pieņemšanas datums

12.7.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

6

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Ignazio Corrao, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Maria Heubuch, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleni Theocharous, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Seb Dance, Jordi Sebastià, Adam Szejnfeld, Joachim Zeller

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Petras Auštrevičius


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp ES un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas attīstības kopienas ekonomisko partnerattiecību nolīguma (DAK EPN) valstīm, no otras puses

Atsauces

10107/2016 – C8-0243/2016 – COM(2016)00182016/0005(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

29.6.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

7.7.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

7.7.2016

ENVI

7.7.2016

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ENVI

17.2.2016

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Alexander Graf Lambsdorff

15.2.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

24.5.2016

15.6.2016

 

 

Pieņemšanas datums

14.7.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

10

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Karoline Graswander-Hainz, Yannick Jadot, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, Alexander Graf Lambsdorff, Bernd Lange, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reimer Böge, Victor Boştinaru, Klaus Buchner, Seán Kelly, Gabriel Mato, Bolesław G. Piecha, Pedro Silva Pereira, Ramon Tremosa i Balcells, Wim van de Camp, Jarosław Wałęsa, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mara Bizzotto, Jozo Radoš, Dariusz Rosati, Paul Rübig, Mylène Troszczynski

Iesniegšanas datums

19.7.2016

Juridisks paziņojums - Privātuma politika