ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1064kWORD 639k
8.8.2016
PE 576.958v03-00 A8-0244/2016

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai nolūkā un ar ko groza Direktīvu 2013/32/ES

(COM(2015)0452 – C8-0270/2015 – 2015/0211(COD))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Sylvie Guillaume

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai nolūkā un ar ko groza Direktīvu 2013/32/ES

(COM(2015)0452 – C8-0270/2015 – 2015/0211(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0452),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 78. panta 2. punkta d apakšpunktu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0270/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, kā arī Attīstības komitejas atzinumus (A8-0244/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Direktīvā 2013/32/ES ir noteikti kopēji kritēriji, lai valstu līmenī norādītu trešās valstis kā drošas izcelsmes valstis. Tomēr tikai dažas dalībvalstis savos tiesību aktos ir norādījušas drošas izcelsmes valstis, kas nozīmē, ka ne visas dalībvalstis pašreiz var izmantot attiecīgās Direktīvā 2013/32/ES paredzētās procesuālās iespējas. Turklāt, ņemot vērā pastāvošās atšķirības starp dalībvalstu pieņemtajiem drošu izcelsmes valstu sarakstiem, ko varētu būt radījuši atšķirīgi konkrētu trešo valstu drošības novērtējumi vai arī atšķirīgas trešo valstu valstspiederīgo plūsmas, ar ko tās saskaras, dalībvalstis Direktīvā 2013/32/ES definēto drošas izcelsmes valsts koncepciju pašlaik ne vienmēr piemēro attiecībā uz tām pašām trešām valstīm.

(2) Direktīvā 2013/32/ES ir noteikti kopēji kritēriji, lai valstu līmenī norādītu trešās valstis kā drošas izcelsmes valstis. Tomēr tikai dažas dalībvalstis savos tiesību aktos ir norādījušas drošas izcelsmes valstis, kas nozīmē, ka ne visas dalībvalstis pašreiz var izmantot attiecīgās Direktīvā 2013/32/ES paredzētās procesuālās modalitātes. Turklāt, ņemot vērā pastāvošās atšķirības starp dalībvalstu pieņemtajiem drošu izcelsmes valstu sarakstiem, ko varētu būt radījuši atšķirīgi konkrētu trešo valstu drošības novērtējumi vai arī atšķirīgas trešo valstu valstspiederīgo plūsmas, ar ko tās saskaras, dalībvalstis Direktīvā 2013/32/ES definēto drošas izcelsmes valsts koncepciju pašlaik ne vienmēr piemēro attiecībā uz tām pašām trešām valstīm.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Ņemot vērā kopš 2014. gada piedzīvoto starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaita ļoti straujo pieaugumu Savienībā un izrietošo nepieredzēto spiedienu uz dalībvalstu patvēruma sistēmām, Savienība atzina vajadzību stiprināt Direktīvas 2013/32/ES drošas izcelsmes valsts noteikumu piemērošanu kā būtisku rīku ātrai tādu pieteikumu apstrādei, kas, iespējams, ir nepamatoti. Konkrēti attiecībā uz nepieciešamību paātrināt patvēruma pieteikumu izskatīšanu Eiropadome savos 2015. gada 25. un 26. jūnija secinājumos atsaucās uz Komisijas ieceri, kas pausta tās paziņojumā par Eiropas programmu migrācijas jomā, stiprināt šos noteikumus, tostarp iespēju izveidot ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu. Turklāt Tieslietu un iekšlietu padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumos par drošām izcelsmes valstīm tika atzinīgi novērtēta Komisijas iecere stiprināt Direktīvas 2013/32/ES drošas izcelsmes valsts noteikumus, tostarp iespēju izveidot ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu.

(3)  Ņemot vērā kopš 2014. gada piedzīvoto starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaita ļoti straujo pieaugumu Savienībā un izrietošo nepieredzēto spiedienu uz dalībvalstu patvēruma sistēmām, Savienība atzina vajadzību stiprināt Direktīvas 2013/32/ES drošas izcelsmes valsts noteikumu piemērošanu kā būtisku rīku ātrai tādu pieteikumu apstrādei, kas, iespējams, ir nepamatoti. Konkrēti attiecībā uz nepieciešamību paātrināt patvēruma pieteikumu izskatīšanu Eiropadome savos 2015. gada 25. un 26. jūnija secinājumos atsaucās uz Komisijas ieceri, kas pausta tās 2015. gada 13maija paziņojumā "Eiropas programma migrācijas jomā", stiprināt šos noteikumus, tostarp iespēju izveidot Savienības kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu.

__________________

 

8 COM (2015) 240 final du 13.5.2015.

 

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  ES kopējais drošu izcelsmes valstu saraksts būtu jāveido, pamatojoties uz Direktīvā 2013/32/ES noteiktajiem kopējiem kritērijiem, jo tas veicinās ar drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošanu saistīto procedūru izmantošanu visās dalībvalstīs un tādējādi palielinās šo valstu patvēruma sistēmu vispārējo efektivitāti attiecībā uz, iespējams, nepamatotiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem. ES kopējā saraksta izveide palīdzēs risināt arī dažas no esošajām atšķirībām starp dalībvalstu drošu izcelsmes valstu sarakstiem, kā dēļ uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem no vienas un tās pašas trešās valsts dalībvalstīs ne vienmēr attiecas tās pašas procedūras. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības piemērot vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj valsts līmenī norādīt kā drošas izcelsmes valstis trešās valstis, kuras nav minētas ES kopējā sarakstā, tomēr šāda kopēja saraksta izveide nodrošinās, ka visās dalībvalstīs attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem, kuru izcelsmes valstis ir minētajā sarakstā, koncepcija tiek piemērota vienādi. Tādējādi tiks sekmēta procedūru piemērošanas konverģence un arī novērsta starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju tālāka pārvietošanās. Šajā kontekstā pēc trīs gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, būtu jāapsver iespēja turpmāk veikt papildu saskaņošanas pasākumus, kas varētu novērst nepieciešamību pēc drošu izcelsmes valstu valsts līmeņa sarakstiem.

(4)  ES kopējais drošu izcelsmes valstu saraksts būtu jāveido, pamatojoties uz Direktīvā 2013/32/ES noteiktajiem kopējiem kritērijiem, jo tas veicinātu ar drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošanu saistīto procedūru izmantošanu visās dalībvalstīs un tādējādi palielinās šo valstu patvēruma sistēmu vispārējo efektivitāti attiecībā uz, iespējams, nepamatotiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem. Paātrināta patvēruma pieteikumu izskatīšana no drošu izcelsmes valstu valstspiederīgajiem dotu iespēju dalībvalstīm ātrāk koncentrēties uz starptautiskās aizsardzības piešķiršanu tiem, kam tā visvairāk vajadzīga. ES kopējā saraksta izveide ir paredzēta, lai risinātu arī dažas no esošajām atšķirībām starp dalībvalstu drošu izcelsmes valstu sarakstiem, kā dēļ uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem no vienas un tās pašas trešās valsts dalībvalstīs ne vienmēr attiecas tās pašas procedūras. Šādas atšķirības ir pretrunā ES kopējās patvēruma sistēmas mērķiem un var izraisīt patvēruma meklētāju tālāku pārvietošanos. Dalībvalstīm būtu uz laiku jāsaglabā tiesības piemērot vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj valsts līmenī norādīt kā drošas izcelsmes valstis trešās valstis, kuras nav minētas ES kopējā sarakstā, tomēr šāda kopēja saraksta izveide nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem, kuru izcelsmes valstis ir minētajā sarakstā, koncepcija tiek piemērota vienādi. Tādējādi tiktu sekmēta procedūru piemērošanas konverģence un arī novērsta starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju tālāka pārvietošanās. Šajā kontekstā pēc trīs gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ņemot vērā papildu saskaņošanas pasākumus, drošu izcelsmes valstu valsts līmeņa sarakstiem būtu jāzaudē spēks. Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Savienības kopēja drošu izcelsmes valstu saraksta izveide un drošu izcelsmes valstu valsts līmeņa sarakstu likvidēšana var novest pie patvēruma procedūru pilnīgas konverģences ES, ja šos pasākumus papildinās procedūras posmu un termiņu saskaņošana, jo īpaši attiecībā uz paātrināto procedūru. Būtu jāapsver iespēja turpmāk veikt papildu saskaņošanas pasākumus saistībā ar Direktīvu 2013/32/ES.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņotība starp Savienības kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu un valsts līmeņa sarakstiem. Par drošu izcelsmes valsti dalībvalsts līmenī nebūtu jāuzskata valsts, kuras statuss ES kopējā drošu valstu sarakstā tiek apturēts vai kura svītrota no šā saraksta.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4c)  Komisijai būtu regulāri jāpārbauda situācija trešās valstīs un iespēja ierosināt to pievienošanu ES kopējam drošu izcelsmes valstu sarakstam, pamatojoties uz virkni tās rīcībā esošu informācijas avotu, jo īpaši uz EĀDD ziņojumiem un dalībvalstu, EASO, UNHCR, Eiropas Padomes un citu attiecīgo starptautisko organizāciju, kā arī valstu un starptautisko nevalstisko organizāciju sniegto informāciju. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jānāk klajā ar priekšlikumu paplašināt ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

4.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4d)  Lai saskaņotu valstu līmeņa drošu izcelsmes valstu sarakstus, trīs gadu pārejas perioda laikā, sākot no šīs regulas stāšanās spēkā, dalībvalstīm būtu jāspēj nosūtīt Komisijai priekšlikumus par valstīm, kuras jāiekļauj kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Komisijai būtu jāizskata šie priekšlikumi 6 mēnešu laikā pēc to iesniegšanas, pamatojoties uz virkni informācijas avotu, kas ir tās rīcībā, jo īpaši EĀDD izstrādātajiem ziņojumiem un dalībvalstu, EASO, UNHCR, Eiropas Padomes un citu attiecīgo starptautisko organizāciju, kā arī valstu un starptautisko nevalstisko organizāciju sniegto informāciju. Ja Komisija secina, ka šo trešo valsti var iekļaut šajā sarakstā, Komisija nāk klajā ar priekšlikumu, lai paplašinātu ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

4.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4e)  Komisijai būtu jānodrošina, ka trešās valsts statusu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā papildina efektīva Eiropas atgriešanas politika ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, kuru pilnīgai izpildei vajadzētu būt priekšnosacījumam ES atbalsta piešķiršanai šīm valstīm.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Direktīvas 2013/32/ES noteikumi par drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošanu būtu jāpiemēro trešām valstīm, kas ietvertas ar šo regulu noteiktajā ES kopējā sarakstā. Tas jo īpaši nozīmē, ka apstāklis, ka trešā valsts ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, nav absolūta garantija minētās valsts valstspiederīgo drošībai un tādējādi neatbrīvo no uzdevuma veikt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja atbilstošu, individuālu pārbaudi. Turklāt jāņem vērā, ka, ja pieteikuma iesniedzējs norāda nopietnus iemeslus, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā nav droša, attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju minētā valsts vairs nav uzskatāma par drošu.

(5)  Direktīvas 2013/32/ES noteikumi par drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošanu būtu jāpiemēro trešām valstīm, kas ietvertas ar šo regulu noteiktajā ES kopējā sarakstā. Tas jo īpaši nozīmē, ka apstāklis, ka trešā valsts ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, nav absolūta garantija minētās valsts valstspiederīgo drošībai un tādējādi neatbrīvo no uzdevuma saskaņā ar Direktīvā 2013/32/ES noteiktajām procedurālajām garantijām veikt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja atbilstošu, individuālu pārbaudi. Tas ietver individuālas intervijas iespēju, saņemot juridisko palīdzību un pārstāvību, kā arī piekļuvi efektīvai tiesiskajai aizsardzībai. Turklāt jāņem vērā, ka, ja pieteikuma iesniedzējs norāda nopietnus iemeslus, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā nav droša, attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju minētā valsts vairs nav uzskatāma par drošu. Dalībvalstīm nebūtu jāpiemēro drošas izcelsmes valsts koncepcija attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuri pieder minoritātei vai grupai, kuras joprojām pakļautas riskam, ņemot vērā to situāciju attiecīgajā izcelsmes valstī, par kuru ziņo 2. panta 2. punktā minētie informācijas avoti. Saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 46. pantu dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visiem pieteikumu iesniedzējiem ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību tiesā negatīva lēmuma gadījumā, ja viņu starptautiskās aizsardzības pieteikums ir noraidīts. Pieteikuma iesniedzējiem jāpiešķir arī tiesības palikt teritorijā noteiktu laiku, kamēr beidzas viņu iespējas izmantot tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, un, ja šādas tiesības ir izmantotas noteiktu laiku līdz pārsūdzības izskatīšanas rezultātu saņemšanai.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Saistībā ar Savienības kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu nevajadzētu uzstādīt mērķi ierobežot patvēruma meklētāju skaitu no valstīm, kurām ir vienlaikus raksturīgs ievērojams pieteikumu skaits un zems apmierināto patvēruma pieprasījumu līmenis. Trešās valsts atzīšanai par drošu izcelsmes valsti būtu jābalstās tikai uz atbilstības pārbaudi attiecībā uz to, kā minētajās valstīs tiek ievēroti Direktīvā 2013/32/ES paredzētie kopējie kritēriji, saskaņā ar kuriem nosaka drošas izcelsmes valstis.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5.b)  Saskaņā ar 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību aizsardzības konvenciju, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju dalībvalstu galvenajam apsvērumam, piemērojot šo regulu, vajadzētu būt bērna interesēm un ģimenes dzīves neaizskaramībai. Turklāt īpaša uzmanība būtu jāvelta neaizsargātām personām Direktīvas 2011/95/ES 20. panta 3. punkta nozīmē, kā arī personām, kas pieder pie etniskajām minoritātēm, un LGBTI personām.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5.c)  Kamēr tiek izskatīts patvēruma pieteikums, Direktīvas 2013/33/ES noteikumi, kas paredz standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai būtu jāpiemēro attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nāk no ES kopējā sarakstā iekļautajām valstīm, kurš izveidots ar šo regulu.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Komisijai būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā.

ES kopējā sarakstā iekļautās trešās valsts situācijas straujas pasliktināšanās gadījumā pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz šādas trešās valsts statusa apturēšanu ES kopējā sarakstā uz vienu gadu, ja tā, balstoties uz pamatotu novērtējumu, uzskata, ka Direktīvā 2013/32/ES paredzētie noteikumi attiecībā uz trešās valsts uzskatīšanu par drošu izcelsmes valsti vairs nav ievēroti.

Minētā pamatotā novērtējuma nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā virkne tās rīcībā esošu informācijas avotu, jo īpaši tās gada progresa ziņojumi par trešām valstīm, kuras Eiropadome atzinusi par kandidātvalstīm, regulārie ziņojumi no Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un informācija no dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR), Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām.

Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt kādas trešās valsts statusu ES kopējā sarakstā uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja tā ir ierosinājusi grozīt šo regulu, lai svītrotu šo trešo valsti no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(6)  Komisijai būtu nepārtraukti jāpārskata situācija trešās valstīs, kas ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā.

Ja ES kopējā sarakstā iekļautajā trešajā valstī situācija strauji pasliktinās, kas varētu izraisīt to, ka netiek izpildīti Direktīvā 2013/32/ES noteiktie nosacījumi valsts noteikšanai par drošu izcelsmes valsti, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz šādas trešās valsts statusa apturēšanu ES kopējā sarakstā uz vienu gadu, ja tā, balstoties uz pamatotu novērtējumu, uzskata, ka Direktīvā 2013/32/ES paredzētie noteikumi attiecībā uz trešās valsts uzskatīšanu par drošu izcelsmes valsti vairs nav ievēroti.

Minētā pamatotā novērtējuma nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā virkne tās rīcībā esošu informācijas avotu, jo īpaši tās gada progresa ziņojumi par trešām valstīm, kuras Eiropadome atzinusi par kandidātvalstīm, regulārie ziņojumi no Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un informācija no dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR), Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, kā arī ar valstu vai starptautiskām nevalstiskām organizācijām.

ES delegācijām šajās valstīs būtu jāuztic uzdevums veikt uzraudzību attiecībā uz izraidīšanas gadījumiem un nekavējoties ziņot par ikvienu šādu gadījumu. Komisijai iespējami īsā laikā pēc tam, kad tā uzzina par situācijas izmaiņām un jebkurā gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par trešās valsts iekļaušanas ES kopējā sarakstā apturēšanu, būtu jāinformē dalībvalstis un jāieteic tām nepiemērot šai trešai valstij drošas izcelsmes valsts statusu valsts līmenī.

Ja šajā apturēšanas laikposmāno pieejamās informācijas kļūst skaidrs, ka situācija attiecīgajā trešā valstī atkal atbilst Direktīvas 2013/32/ES I pielikumā minētajiem kritērijiem, Komisija ne agrāk kā sešus mēnešus pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas saskaņā ar LESD 290. pantu pieņem lēmumu atcelt šādas valsts statusa apturēšanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā.

Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt kādas trešās valsts statusu ES kopējā sarakstā uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja tā ir ierosinājusi grozīt šo regulu, lai svītrotu šo trešo valsti no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6.a)  Komisijai būtu jāspēj iepazīties ar daudziem dažādiem informācijas avotiem un piekļūt ekspertu ieteikumiem. Šajā sakarībā Komisijai būtu jāspēj pieprasīt palīdzību, kad tā pārskata ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu, jo īpaši no EASO, ņemot vērā tā pieredzi. Komisijai būtu arī jāspēj apspriesties ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši UNHCR, attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un personām ar atzītu pieredzi attiecīgo trešo valstu un cilvēktiesību jomā.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

 

(7)  Ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes secinājumus par drošām izcelsmes valstīm 2015. gada 20. jūlija sanāksmē, kur dalībvalstis vienojās, ka prioritāte būtu jāpiešķir visu dalībvalstu novērtējumam par Rietumbalkānu drošību, EASO 2015. gada 2. septembrī organizēja ekspertu sanāksmi ar dalībvalstīm, kuras gaitā tika panākta plaša vienprātība par to, ka Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova*, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija būtu jāuzskata par drošām izcelsmes valstīm Direktīvas 2013/32/ES nozīmē.

svītrots

__________________

 

9 * Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/99 un Starptautiskās tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

 

 

 

 

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Pamatojoties uz virkni informācijas avotu, tostarp jo īpaši ziņojumiem no EĀDD un informāciju no dalībvalstīm, EASO, UNHCR, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, tiek uzskatīts, ka vairākas trešās valstis klasificējas kā drošas izcelsmes valstis.

(9)  Pamatojoties uz virkni informācijas avotu, tostarp jo īpaši ziņojumiem no EĀDD un informāciju no dalībvalstīm, EASO, UNHCR, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, kā arī valstu vai starptautiskām nevalstiskām organizācijām, tiek uzskatīts, ka vairākas trešās valstis klasificējas kā drošas izcelsmes valstis.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Attiecībā uz Albāniju — juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus četros no 150 pieteikumiem. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 7,8 % (1040) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Albānijas pilsoņi. Vismaz astoņas dalībvalstis Albāniju ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Albāniju ir atzinusi par kandidātvalsti. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu Albānija atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Albānijai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

svītrots

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu — tās Konstitūcija nodrošina pamatu pilnvaru sadalei starp valsts vēsturiskajām tautām. Juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus piecos no 1196 pieteikumiem. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 4,6 % (330) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Bosniju un Hercegovinu ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti.

svītrots

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku — juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina galvenie materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus sešos no 502 pieteikumiem. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 0,9 % (70) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi. Vismaz septiņas dalībvalstis bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir atzinusi par kandidātvalsti. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

svītrots

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Attiecībā uz Kosovu*— juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti. Kosovas* nepievienošanās attiecīgajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, piemēram, ECTK, ir saistīta ar starptautiskas vienprātības trūkumu attiecībā uz tās kā suverēnas valsts statusu. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 6,3 % (830) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Kosovas* pilsoņi. Vismaz sešas dalībvalstis Kosovu* ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti.

svītrots

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Attiecībā uz Melnkalni — juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus 1 no 447 pieteikumiem. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 3,0 % (40) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Melnkalnes pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Melnkalni ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Melnkalni ir atzinusi par kandidātvalsti, un ir sāktas sarunas. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu Melnkalne atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Melnkalnei saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

svītrots

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Attiecībā uz Serbiju — Konstitūcija nodrošina pamatu minoritāšu grupu pašpārvaldei tādās jomās kā izglītība, valodas lietojums, informācija un kultūra. Juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus 16 no 11 490 pieteikumiem. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 1,8 % (400) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Serbijas pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Serbiju ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Serbiju ir atzinusi par kandidātvalsti, un ir sāktas sarunas. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu Serbija atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Serbijai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

svītrots

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Attiecībā uz Turciju — juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus 94 no 2 899 pieteikumiem. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 23,1 % (310) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Turcijas pilsoņi. Viena dalībvalstis Turciju ir norādījusi kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Turciju ir atzinusi par kandidātvalsti, un ir sāktas sarunas. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu Serbija atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Serbijai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

svītrots

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti hartā.

(18)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un hartā atzītie principi, tostarp patvēruma tiesības un aizsardzība pret izraidīšanu, kas paredzētas hartas 18. un 19. pantā.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ar šo regulu izveido ES kopējo trešo valstu sarakstu, kuras ir uzskatāmas par drošām izcelsmes valstīm Direktīvas 2013/32/ES nozīmē.

1.  Ar šo regulu izveido ES kopējo trešo valstu sarakstu, kuras ir uzskatāmas par drošām izcelsmes valstīm Direktīvas 2013/32/ES nozīmē. To trešo valstu valstspiederīgajiem, kuras ir iekļautas ar šo regulu izveidotajā ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, tiek garantēta piekļuve starptautiskās aizsardzības procedūrām un viņi izmanto visas procedurālās garantijas un drošības pasākumus, kas paredzēti Direktīvā 2013/32/ES.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Trešās valstis, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā, ir drošas izcelsmes valstis.

1.  Trešās valstis, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā, tiek noteiktas par drošām izcelsmes valstīm.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija regulāri pārskata situāciju trešās valstīs, kas ietvertas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, pamatojoties uz virkni informācijas avotu, tostarp jo īpaši regulārajiem ziņojumiem no EĀDD un informāciju no dalībvalstīm, EASO, UNHCR, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām.

2.  Komisijai nepārtraukti pārskata situāciju trešās valstīs, kas ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā vai kuru statuss šajā sarakstā ir apturēts saskaņā ar 3. pantu. Turklāt tā nepārtraukti pārskata šādu trešo valstu atbilstību Direktīvas 2013/32/ES I pielikumā paredzētajiem nosacījumiem valsts noteikšanai par drošu izcelsmes valsti, pamatojoties uz virkni informācijas avotu, tostarp jo īpaši regulārajiem ziņojumiem no EĀDD, Savienības delegācijām šajās valstīs, kā arī informāciju no dalībvalstīm, EASO, UNHCR, FRA, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, kā arī valstu vai starptautiskām nevalstiskām organizācijām. Tā pastāvīgi, savlaicīgi un pienācīgi informē Eiropas Parlamentu.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Grozījumus ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā veic saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

3.  Grozījumus ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā veic saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Šim nolūkam:

 

(a)  Komisija regulāri pārskata situāciju trešās valstīs un ierosina iespēju tās iekļaut ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā.

 

Attiecīgos gadījumos Komisija izstrādā priekšlikumu, lai paplašinātu kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu, pirms tam rūpīgi izvērtējot to, vai valstis, kas jāpievieno sarakstam atbilst Direktīvas 2013/32/ES I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

 

Vērtējumi par to, vai valsts ir droša izcelsmes valsts saskaņā ar šo pantu, balstās uz dažādiem informācijas avotiem, tostarp jo īpaši ziņojumiem no EĀDD un informāciju no dalībvalstīm, EASO, UNHCR, Eiropas Padomes un citām atbilstīgām starptautiskajām organizācijām, kā arī valstu un starptautiskām nevalstiskām organizācijām.

 

(b)  Lai saskaņotu valstu līmeņa drošu izcelsmes valstu sarakstus trīs gadu pārejas perioda laikā, sākot no šīs regulas stāšanās spēkā, dalībvalstis var ierosināt pievienot trešās valstis ES kopējam drošu izcelsmes valstu sarakstam. Šādā gadījumā Komisijai būtu jāpārbauda šādi priekšlikumi 6 mēnešu laikā pēc to iesniegšanas, pamatojoties uz virkni informācijas avotu, kas ir tās rīcībā, jo īpaši EĀDD izstrādātajiem ziņojumiem un dalībvalstu, EASO, UNHCR, Eiropas Padomes un citu attiecīgo starptautisko organizāciju, kā arī valstu un starptautisko nevalstisko organizāciju sniegto informāciju. Ja Komisija secina, ka šo trešo valsti var iekļaut, Komisija nāk klajā ar priekšlikumu paplašinātu ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

2. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Ja rodas pēkšņas situācijas izmaiņas kādā trešā valstī, kura iekļauta ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, un ja tas nepieciešams nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, 3.a pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Trešās valsts svītrošana no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta strauju situācijas izmaiņu gadījumā

Trešās valsts drošas izcelsmes valsts statusa apturēšana un svītrošana no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta strauju situācijas izmaiņu gadījumā

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Strauju situācijas izmaiņu gadījumā trešā valstī, kas ietverta ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, Komisija veic pamatotu novērtējumu par to, kā minētā valsts ir izpildījusi Direktīvas 2013/32/ES I pielikumā paredzētos nosacījumus, un, ja šie nosacījumi vairs nav izpildīti, saskaņā ar LESD 290. pantu pieņem lēmumu apturēt minētās trešās valsts statusu ES kopējā sarakstā uz vienu gadu.

2.  Ja ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā iekļautajā trešā valstī situācija strauji mainās, kas varētu izraisīt to, ka netiek izpildīti Direktīvā 2013/32/ES noteiktie nosacījumi valsts noteikšanai par drošu izcelsmes valsti, Komisija nekavējoties un ātri veic pamatotu novērtējumu par šīs valsts atbilstību šādiem nosacījumiem, un, ja tie vairs nav izpildīti, iespējami drīz saskaņā ar LESD 290. pantu pieņem lēmumu apturēt minētās trešās valsts statusu ES kopējā sarakstā uz vienu gadu.

 

Komisija iespējami īsā laikā pēc tam, kad tā uzzina par situācijas izmaiņām un jebkurā gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par trešās valsts iekļaušanas ES kopējā sarakstā apturēšanu, informē dalībvalstis un ieteic tām nepiemērot šai trešai valstij drošas izcelsmes valsts statusu valsts līmenī.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja šajā apturēšanas laikposmā, pamatojoties uz pieejamiem informācijas avotiem, kļūst skaidrs, ka situācija attiecīgajā trešā valstī atkal atbilst Direktīvas 2013/32/ES I pielikumā minētajiem kritērijiem, Komisija ne agrāk kā sešus mēnešus pēc šā panta 2. punktā minētā lēmuma pieņemšanas saskaņā ar LESD 290. pantu pieņem lēmumu atcelt šādas valsts statusa apturēšanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a pants

 

Steidzamības procedūra

 

1.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

 

2.  Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 3. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

3.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b pants

 

Apspriešanās ar trešām pusēm

 

1.  Veicot regulārus situācijas pārskatus trešās valstīs, kuras ir iekļautas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, tostarp tajās, kuru statuss šajā sarakstā ir apturēts, Komisija apspriežas ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju ("Aģentūru"). Komisija var pieprasīt, lai Aģentūra veic situācijas pārskatīšanu jebkurā šādā trešā valstī, lai novērtētu, vai ir nodrošināta atbilstība Direktīvas 2013/32/ES I pielikumā minētajiem kritērijiem.

 

2.  Pārskatot ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu, Komisija apspriežas ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši UNHCR un attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un personām ar atzītu pieredzi attiecīgo trešo valstu un cilvēktiesību jomā.

 

3.  UNHCR, nevalstiskas organizācijas un individuāli eksperti ar atzītu pieredzi attiecīgo trešo valstu un cilvēktiesību jomā var pieprasīt, lai Komisija aptur kādas trešās valsts statusu ES kopējā drošu valstu sarakstā vai svītro kādu trešo valsti no šā saraksta. Šādā pieprasījumā iekļauj detalizētu un aktualizētu aprakstu par cilvēktiesību stāvokli un par pastāvīgiem un nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem attiecīgajā valstī. Tajā tiek arī precizēta neatbilstība Direktīvas 2013/32/ES I pantā noteiktajiem kritērijiem, kura pamato šādas valsts statusa apturēšanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā vai tās svītrošanu no saraksta. Izņemot gadījumus, kad Komisija uzskata, ka pieprasījumi ir nepieņemami, nepamatoti vai daudzkārtēji, tā novērtē šādos pieprasījumos sniegto informāciju.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Direktīva 2013/32/ES

25. pants – 2. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts – i punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-1) Direktīvas 25. panta 6. punkta a) apakšpunktu groza šādi:

(i)  pieteikuma iesniedzējs nāk no valsts, kura atbilst kritērijiem, lai to uzskatītu par drošu izcelsmes valsti šīs direktīvas nozīmē; vai

“(i)  pieteikuma iesniedzējs nāk no valsts, kura atbilst kritērijiem, lai to uzskatītu par drošu izcelsmes valsti šīs direktīvas nozīmē, un saistībā ar šādu procedūru var sniegt pienācīgu atbalstu saskaņā ar 24. panta 3. punktu; vai”

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns)

Direktīva 2013/32/ES

25. pants – 2. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts – i punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-1a) Direktīvas 25. panta 6. punkta b) apakšpunkta i) punktu groza šādi:

(i)  pieteikuma iesniedzējs nāk no valsts, kura atbilst kritērijiem, lai to uzskatītu par drošu izcelsmes valsti šīs direktīvas nozīmē; vai

“(i)  pieteikuma iesniedzējs nāk no valsts, kura atbilst kritērijiem, lai to uzskatītu par drošu izcelsmes valsti šīs direktīvas nozīmē, un saistībā ar šādu procedūru var sniegt pienācīgu atbalstu saskaņā ar 24. panta 3. punktu; vai”

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2013/32/ES

36. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Trešā valsts, kas norādīta kā droša izcelsmes valsts saskaņā ar šo direktīvu valsts tiesību aktos vai kas ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXXX/2015* [šī regula], var pēc individuālas pieteikuma izskatīšanas tikt uzskatīta par drošu izcelsmes valsti konkrētajam pieteikuma iesniedzējam tikai tad, ja:

1.  Trešā valsts, kas norādīta kā droša izcelsmes valsts saskaņā ar šo direktīvu valsts tiesību aktos vai kas ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXXX/2015* [šī regula], pēc individuālas pieteikuma izskatīšanas, tostarp individuālas intervijas un juridisku palīdzību saskaņā ar 14. un 22. pantu, var tikt uzskatīta par drošu izcelsmes valsti konkrētajam pieteikuma iesniedzējam tikai tad, ja:

 

 

 

 

 

 

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2013/32/ES

36. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Dalībvalstis nepiemēro drošas izcelsmes valsts koncepciju tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri pieder minoritātei vai grupai, kuras joprojām pakļautas riskam, ņemot vērā to situāciju attiecīgajā izcelsmes valstī, par kuru ziņo Regulas (ES) Nr. XXXX/2015 2. panta 2. punktā uzskaitītie informācijas avoti.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2013/32/ES

36. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b No ... [trīs gadus no šīs regulas stāšanās spēkā] par drošu izcelsmes valsti šīs direktīvas nozīmē uzskata tikai tādu valsti, kas ir iekļauta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXXX/2015* izveidotajā ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. .

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2013/32/ES

36.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Iekļauj šādu pantu:

 

“36.a pants

 

Drošu izcelsmes valstu norādīšana 36. panta un 37. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.

 

Valsts tiek uzskatīta par drošu izcelsmes valsti, ja, pamatojoties uz tiesisko situāciju, tiesību aktu piemērošanu demokrātiskā sistēmā un uz vispārējiem politiskajiem apstākļiem, var pierādīt, ka kopumā un konsekventi nepastāv vajāšanaDirektīvas 2011/95/ES 9. panta izpratnē, spīdzināšana vai necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai sodīšana, kā arī nepastāv vardarbības draudi starptautiska vai iekšzemes bruņota konflikta situācijās.

 

Izdarot šādu vērtējumu, inter alia tiek ņemts vērā apjoms, kādā aizsardzību pret vajāšanu vai sliktu apiešanos nodrošina:

 

(a)  attiecīgie valsts normatīvie akti un veids, kādā tos piemēro;

 

(b)  to tiesību un brīvību ievērošana, kas noteiktas Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā un/vai Starptautiskajā paktā par civilajām un politiskajām tiesībām, un/vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret spīdzināšanu, jo īpaši tās tiesības, no kuru ievērošanas nevar atkāpties saskaņā ar minētās Eiropas konvencijas 15. panta 2. punktu;

 

(c)  neizraidīšanas principa ievērošana saskaņā ar Ženēvas konvenciju;

 

(d)  efektīva tiesiskās aizsardzības sistēma pret minēto tiesību un brīvību pārkāpšanu.”

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/32/ES

37. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest tiesību aktus, kas starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanas nolūkā ļauj saskaņā ar I pielikumu valsts līmenī norādīt kā drošas izcelsmes valstis tās valstis, kuras nav minētas ES kopējā drošas izcelsmes valstu sarakstā, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. XXXX/2015 [šī regula].

1.  Līdz ...[trīs gadus pēc Regulas (ES) Nr. xxx/2015 stāšanās spēkā] dalībvalstis var saglabāt vai ieviest tiesību aktus, kas starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanas nolūkā ļauj saskaņā ar I pielikumu valsts līmenī norādīt kā drošas izcelsmes valstis tās valstis, kuras nav minētas ES kopējā drošas izcelsmes valstu sarakstā, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. xxx /2015 [šī regula], lai izvērtētu starptautiskās aizsardzības pieteikumus.

 

Šā perioda laikā tās ir atbildīgas par saskaņotības nodrošināšanu starp valsts līmeņa drošu izcelsmes valstu sarakstiem un ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu. Tas paredz šādas prasības:

 

a)  Dalībvalstis informē Komisija par jebkādām izmaiņām savā valsts līmeņa sarakstā.

 

b)  Dalībvalstis var iesniegt priekšlikumus Komisijai trešās valsts iekļaušanai ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Šādā gadījumā Komisijai būtu jāpārbauda šādi priekšlikumi 6 mēnešu laikā pēc to iesniegšanas, pamatojoties uz virkni informācijas avotu, kas ir tā rīcībā, jo īpaši EĀDD izstrādātajiem ziņojumiem un dalībvalstu, EASO, UNHCR, Eiropas Padomes un citu attiecīgo starptautisko organizāciju, kā arī valstu un starptautisko nevalstisko organizāciju sniegto informāciju. Ja Komisija secina, ka šo trešo valsti var iekļaut, Komisija nāk klajā ar priekšlikumu paplašināt ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu.

 

c)  Ja kādas trešās valsts statuss ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu ir apturēts, dalībvalstis valsts līmenī neuzskata šo valsti par drošu izcelsmes valsti.

 

d)  Ja kādu trešo valsti svītro no ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā saskaņā ar 2. panta 3. punktu, jebkura dalībvalsts var paziņot Komisijai, ja tā uzskata, ka pēc situācijas izmaiņas šādā trešā valstī tā atkal atbilst šīs direktīvas I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, lai to iekļautu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā.

 

Komisija pārbauda ikvienu šādu dalībvalsts paziņojumu un vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgi grozīt ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu.

 

Ja Komisija nolemj neiesniegt šādu priekšlikumu, dalībvalstis valsts līmenī neuzskata šo valsti par drošu izcelsmes valsti.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2013/32/ES

46. pants – 6. punkts – a apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2.a  46. panta 6. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

(a)  uzskatīt pieteikumu par acīmredzami nepamatotu saskaņā ar 32. panta 2. punktu vai nepamatotu pēc izvērtēšanas saskaņā ar 31. panta 8. punktu, izņemot gadījumus, kad šie lēmumi ir balstīti uz 31. panta 8. punkta h) apakšpunktā minētajiem apstākļiem;

“(a)  uzskatīt pieteikumu par acīmredzami nepamatotu saskaņā ar 32. panta 2. punktu vai nepamatotu pēc izvērtēšanas saskaņā ar 31. panta 8. punktu, izņemot gadījumus, kad šie lēmumi ir balstīti uz 31. panta 8. punkta b) un h) apakšpunktā minētajiem apstākļiem;”

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

Pārraudzība un izvērtēšana

 

Līdz ... [divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu un vajadzības gadījumā ierosina nepieciešamos grozījumus. Līdz ... [18 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis nosūta Komisija visu pienācīgo informāciju šāda ziņojuma sagatavošanai. Pēc ziņojuma iesniegšanas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

 

Daļu no šā ziņojuma veido Komisijas informācija par metodiku, kuru tā ir izmantojusi, lai novērtētu situāciju trešās valstīs, kas iekļautas ES kopējā sarakstā vai kuras paredzēts šajā sarakstā iekļaut, vai lai, iespējams, apturētu trešo valstu statusu šajā sarakstā. Tā ziņo arī par procedurālajām garantijām patvēruma meklētājiem, kas cēlušies no kādas valsts, kas iekļauta ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ES kopējais drošu izcelsmes valstu saraksts, kas minēts 2. pantā

ES kopējais drošu izcelsmes valstu saraksts, kas minēts 2. pantā

Albānija,

 

Bosnija un Hercegovina,

 

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika,

 

Kosova*11 ,

 

Melnkalne,

 

Serbija,

 

Turcija.

 

__________________

 

11 * Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/99 un Starptautiskās tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

 


PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikums: principi un mērķi

Eiropas Komisija 2015. gada 13. maijā nāca klajā ar Eiropas programmu migrācijas jomā, kurā izklāstīti gan tūlītēji pasākumi, gan arī citas iniciatīvas, kas jāveic, lai rastu strukturālus risinājumus migrācijas labākai pārvaldībai. Saskaņā ar paredzētajām strukturālajām iniciatīvām Komisija jo īpaši ir uzsvērusi nepieciešamību pastiprināt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un pieņemt efektīvāku pieeju ļaunprātīgai izmantošanai. Šajā sakarībā tā pagājušā gada 9. septembrī ierosināja pastiprināt noteikumus par drošām izcelsmes valstīm (turpmāk tekstā — DIV), kuras ir noteiktas Direktīvā 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (turpmāk tekstā — Procedūru direktīva).

Papildus atbalstam DIV saraksta principam priekšlikums šajā posmā jau paredz šajā sarakstā ietvert vairākas valstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Kosova, Melnkalne, Serbija un Turcija). Komisija norāda, ka šim priekšlikumam ir trīskāršs mērķis: 1) palielināt patvēruma sistēmu vispārējo efektivitāti; 2) novērst kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas mēģinājumus un turpretī nodrošināt, ka dalībvalstis vairāk resursu velta personām, kam vajadzīga aizsardzība; 3) samazināt atšķirības starp dalībvalstu DIV sarakstiem un tādējādi sekmēt procedūru konverģenci.

Vispārīgas piezīmes par pašu DIV jēdzienu un tā piemērošanu

Pirmkārt, referente vēlētos kliedēt virkni neskaidrību un nepareizu pieņēmumu par pašu DIV jēdzienu.

Vispirms, ja pieteikuma iesniedzējs ir no valsts, ko uzskata par DIV, tas nenozīmē, ka viņa pieteikums netiks izskatīts vai ka tas tiks uzreiz noraidīts. Tas šim pieteikuma iesniedzējam nesniedz nekādu absolūtu drošības garantiju un tādējādi neatbrīvo pieteikuma atbilstošas individuālas izskatīšanas saskaņā ar Procedūru direktīvas noteikumiem un attiecīgajām procesuālajām garantijām.

Turklāt “drošu izcelsmes valstu” jēdzienu nedrīkst sajaukt ar “drošu trešo valstu” jēdzienu. Les deux notions s'appliquent à des groupes distincts (dans le premier cas, les ressortissants du pays désigné comme POS, alors que dans le second cas, les ressortissants d'autres pays que celui désigné comme pays tiers sûr conformément aux conditions fixées à l'article 38 de la directive Procédures) et suivent des règles et des garanties de procédure différentes.

Visbeidzot, lai gan Eiropas saraksts varētu atvieglot DIV jēdziena izmantošanu visās dalībvalstīs, tās jau var izmantot šo procedūras instrumentu saskaņā ar Procedūru direktīvu. Tādējādi tās jau var paātrināti izskatīt DIV valstspiederīgo pieteikumus vai izskatīt pamatotus pieteikumus uz robežas. Turklāt, nenoliedzot šā instrumenta nozīmi kopīgu risinājumu rašanā, nevajadzētu pārvērtēt šā priekšlikuma potenciālu saistībā ar pašreizējo migrācijas krīzi. Eiropas DIV saraksta pievienotā vērtība būtu jāizvērtē saistībā ar ES patvēruma sistēmu kopēju un efektīvu pārvaldību un kopējās Eiropas patvēruma sistēmas noteikumu pilnīgu īstenošanu.

Jautājumi un atrunas attiecībā uz Komisijas priekšlikumu

Virzībā uz kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidi ir atzinīgi jāvērtē Komisijas saskaņojošā pieeja. Tomēr referente uzdod vairākus jautājumus un pauž dažas iebildes:

1) par šā priekšlikuma saskaņojošo ietekmi

Kopēja DIV saraksta pieņemšana automātiski nenodrošina lielāku saskaņotību, jo pieļauj ES saraksta līdzāspastāvēšanu ar dalībvalstu sarakstiem. Ja Komisija tomēr apsver iespēju veikt turpmākus papildu saskaņošanas pasākumus, kas varētu novest pie tā, ka dalībvalstīm nav nepieciešamības izveidot savus sarakstus, tas priekšlikumā nav konkrēti noteikts. Tajā nav skaidri definēta saikne starp dalībvalstu sarakstiem un kopējo sarakstu. Visbeidzot, tajā nav ierosināti pielāgojumi, lai novērstu pastāvošās atšķirības starp dalībvalstu sarakstiem.

  2) par izmantoto metodoloģiju, lai noteiktu drošu izcelsmes valsti

Metodoloģijas jautājums ir ārkārtīgi svarīgs. Pirmkārt, kā to pieprasa Eiropas Savienības Tiesa, abām Eiropas Savienības likumdevējām iestādēm ir jāapliecina, ka tās ir pienācīgi līdzsvarojušas attiecīgās regulas mērķus, no vienas puses, un ES Pamattiesību hartā nostiprinātās pamattiesības, no otras puses. Turklāt, kā norādīts priekšlikumā, šis 7 valstu saraksts ir tikai pirmais solis, jo Komisija ierosina vēlāk iekļaut arī citas trešās valstis. Tomēr šķiet, ka priekšlikumā nav ierosināta skaidra un stingri noteikta metodoloģija, lai novērtētu stāvokli trešās valstīs gan saistībā ar saraksta pieņemšanas, gan pārskatīšanas procesu. Tas arī neparedz izsvērtu novērtējumu par stāvokli attiecīgajās 7 valstīs, lai pamatotu to iekļaušanu kopējā sarakstā.

  3) par pieņemšanas un pārskatīšanas procesu

Priekšlikumā nav oficiāli komentēts, kā izmaiņas Eiropas sarakstā varētu ietekmēt dalībvalstu procedūras attiecībā uz pagaidu vai galīgas izslēgšanas procesu no minētā saraksta. Šādu tiesiskās noteiktības trūkumu papildina elastības trūkums 3. pantā noteiktajā izslēgšanas procesā.

Informācijas vākšana par šajā sarakstā iekļautajām valstīm un tā struktūras uzlabošana

Pamatojoties uz šiem dažādajiem novērojumiem, referente ierosina pieeju, kas ļauj gan veikt tik nepieciešamo informācijas ieguves darbu par sarakstā iekļautajām valstīm, gan nostiprināt paša saraksta struktūru.

  1) Īpaši nepieciešamais informācijas vākšanas un izmeklēšanas darbs

Lai pienācīgi novērtētu pielikumā ietvertās valstīs, Parlaments un Padome oficiāli lūdza Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO) sniegt papildu un atjauninātu informāciju par stāvokli Rietumbalkānu valstīs un Turcijā. Parlaments vēlējās papildināt šo informācijas vākšanas darbu, arī lūdzot ES Pamattiesību aģentūru (FRA) norādīt uz jebkādu priekšlikuma ietekmi uz pamattiesībām.

  2) Daļēja nostāja uz laiku izslēgt valstis no saraksta

Gaidot EASO ieguldījumu, abas likumdevējas iestādes nevar paust savu nostāju par daļām, kas konkrēti attiecas uz septiņām trešām valstīm, kuras ir iekļautas Komisijas priekšlikumā kā DIV. Tādēļ referente šajā posmā nav sniegusi nekādu vērtējumu par pielikumu un attiecīgajiem apsvērumiem. Šādu pašu nostāju īsteno arī Padome. Šo divu posmu pieeja ļaus abām likumdevējām iestādēm sākt iestāžu sarunas par citām teksta daļām un, tiklīdz būs saņemts EASO ieguldījums, padarīt daļējo nostāju par pilnīgu nostāju.

  3) Saraksta struktūras uzlabošana

Referentes ierosinātie grozījumi loģiski ierosina ņemt vērā iepriekš formulētās piezīmes. Ir runa par to, lai konkrēti:

    a) precizētu saikni starp Eiropas sarakstu un dalībvalstu sarakstiem

Lai nodrošinātu optimālu saskaņojošu ietekmi, referente ierosina cita starpā atcelt valstu sarakstus trīs gadu laikā un šajā periodā paredzēt skaidri noteiktas procedūras pagaidu vai galīgas izslēgšanas gadījumā no kopējā saraksta.

    b) pastiprināt trešo valstu novērtēšanas metodoloģiju saistībā ar pieņemšanas un pārskatīšanas procesu

Kā to prasa judikatūra, avoti, kas minēti regulas projektā, ir jāpapildina ar nozares pārskatiem un nevalstisko organizāciju sniegto informāciju. Turklāt metodoloģija būtu jāpastiprina, lai paredzētu skaidri noteiktu procedūru gadījumā, ja sarakstā tiek izdarīti grozījumi: ir svarīgi pamatot un attaisnot jebkādus grozījumus sarakstā, ņemot vērā informāciju, ko sniegušas dažādās iesaistītās puses. Šajā sakarībā jo īpaši tiek plānots dibināt informatīvu padomdevēju komiteju par DIV. Šajā komitejā ir paredzēts darboties pastāvīgiem locekļiem, tostarp EASO un ANO Bēgļu aģentūras pārstāvjiem, kā arī pagaidu locekļiem, kuri tiks izraudzīti, pamatojoties uz atzītu viņu pieredzi attiecīgo trešo valstu un/vai cilvēktiesību jomā. Šīs komitejas uzdevumi tiks noteikti katrā izraudzīšanas vai šā saraksta pārskatīšanas posmā. Šī padomdevēja komiteja ļaus labāk novērtēt DIV jēdziena piemērojamību konkrētai trešai valstij.

    c) nodrošināt ātrāku un elastīgāku saraksta pārskatīšanas mehānismu

Referentes mērķis ir konkrēti nodrošināt lielāku saraksta pārskatīšanas elastību “strauju situācijas izmaiņu gadījumā” un tādējādi izvairīties no pārmērīgi ilga reaģēšanas laika un valsts neatbilstīgas iekļaušanas drošu izcelsmes valstu sarakstā.

    d) atkārtoti apstiprināt procesuālo regulējumu, kas noteikts Direktīvā 2013/32/ES

Kopēja saraksta izveidošana ir saistīta ne tikai ar pienācīgi pamatotu un uz informāciju balstītu novērtējumu par stāvokli attiecīgajās trešās valstīs, bet arī Procedūru direktīvas noteikumu un jo īpaši attiecīgo procesuālo garantiju pilnīgu īstenošanu. Tādēļ referente ierosina atkārtoti apstiprināt procesuālo regulējumu un nepieciešamību to īstenot visās dalībvalstīs. Divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai jāizstrādā uzraudzības ziņojums un novērtējums par Procedūru direktīvā paredzētajām procesuālajām garantijām attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem, kuri ir kopējā sarakstā iekļautas DIV valsts valstspiederīgie. Attiecībā uz pašu DIV jēdzienu ir lietderīgi atgādināt, ka valsts iekļaušana kopējā sarakstā būtu jābalsta tikai uz valsts stāvokļa atbilstības pārbaudi Procedūru direktīvā noteiktajiem kritērijiem.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (15.6.2016)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai nolūkā un ar ko groza Direktīvu 2013/32/ES

(COM(2015)0452 – C8-0270/2015 – 2015/0211(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jozo Radoš

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija ir iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu, kura mērķis ir izveidot šādu ES drošu izcelsmes valstu kopējo sarakstu, pamatojoties uz Direktīvā 2013/32/ES noteiktajiem kopējiem kritērijiem. Balstoties uz Eiropas Ārējās darbības dienesta, dalībvalstu, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja, Eiropas Padomes, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos un citu attiecīgo starptautisko organizāciju sniegto informāciju, šajā posmā tiek ierosināts, ka sarakstā iekļauj sešas Rietumbalkānu valstis un Turciju.

Referents atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, kuram būtu jāpalīdz ātri apstrādāt patvēruma pieteikumus no personām, kas nāk no šādām valstīm, un samazināt atšķirības starp spēkā esošajiem dalībvalstu sarakstiem. Priekšlikumā ir iekļauti noteikumi par to, ka regulāri tiek pārskatīta situācija valstīs, kas iekļautas kopējā sarakstā, un par to, ka valsts tiek svītrota no saraksta, ja stāvoklis pēkšņi izmainās.

Ir svarīgi uzsvērt, ka valsts iekļaušana sarakstā, nav absolūta garantija minētās valsts valstspiederīgo drošībai un tādējādi neatbrīvo no uzdevuma veikt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja atbilstošu individuālu pārbaudi.

Referents norāda, ka Turcijas gadījumā ES dalībvalstu izskatīto to patvēruma pieteikumu skaits, kas atzīti par pamatotiem, ir relatīvi liels, tieši liecinot par to, ka pie neaizsargātām grupām piederošu personu diskriminācija un viņu cilvēktiesību pārkāpumi šeit joprojām notiek. Kaut gan referents piekrīt Komisijas secinājumam, ka Turcija ir droša izcelsmes valsts Direktīvas 2013/32/ES nozīmē, viņš uzskata — ir īpaši svarīgi nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērots pienākums individuāli pārbaudīt katru patvēruma pieteikumu.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Saskaņā ar 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību aizsardzības konvenciju, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju dalībvalstu galvenajam apsvērumam, piemērojot šo regulu, vajadzētu būt bērna interesēm un ģimenes dzīves neaizskaramībai. Turklāt īpaša uzmanība būtu jāvelta neaizsargātām personām Direktīvas 2011/95/ES 20. panta 3. punkta nozīmē, kā arī personām, kas pieder pie etniskajām minoritātēm, un LGBTI personām.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Komisijai būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. ES kopējā sarakstā iekļautās trešās valsts situācijas straujas pasliktināšanās gadījumā pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz šādas trešās valsts statusa apturēšanu ES kopējā sarakstā uz vienu gadu, ja tā, balstoties uz pamatotu novērtējumu, uzskata, ka Direktīvā 2013/32/ES paredzētie noteikumi attiecībā uz trešās valsts uzskatīšanu par drošu izcelsmes valsti vairs nav ievēroti. Minētā pamatotā novērtējuma nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā virkne tās rīcībā esošu informācijas avotu, jo īpaši tās gada progresa ziņojumi par trešām valstīm, kuras Eiropadome atzinusi par kandidātvalstīm, regulārie ziņojumi no Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un informācija no dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR), Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām. Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt kādas trešās valsts statusu ES kopējā sarakstā uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja tā ir ierosinājusi grozīt šo regulu, lai svītrotu šo trešo valsti no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(6)  Komisijai būtu pastāvīgi jāuzrauga situācija trešās valstīs, kas ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, un jāsagatavo par to pārskati vismaz ik pēc sešiem mēnešiem. ES kopējā sarakstā iekļautās trešās valsts situācijas straujas pasliktināšanās gadījumā pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz šādas trešās valsts statusa apturēšanu ES kopējā sarakstā uz vienu gadu, ja tā, balstoties uz pamatotu novērtējumu, uzskata, ka Direktīvā 2013/32/ES paredzētie noteikumi attiecībā uz trešās valsts uzskatīšanu par drošu izcelsmes valsti vairs nav ievēroti. Minētā pamatotā novērtējuma nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā virkne tās rīcībā esošu informācijas avotu, jo īpaši tās gada progresa ziņojumi par trešām valstīm, kuras Eiropadome atzinusi par kandidātvalstīm, regulārie ziņojumi no Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un informācija no dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR), Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām. ES delegācijām šajās valstīs būtu jāuztic uzdevums veikt uzraudzību attiecībā uz izraidīšanas gadījumiem un nekavējoties ziņot par ikvienu šādu gadījumu. Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt kādas trešās valsts statusu ES kopējā sarakstā uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja tā ir ierosinājusi grozīt šo regulu, lai svītrotu šo trešo valsti no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Attiecībā uz Albāniju — juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus četros no 150 pieteikumiem. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 7,8 % (1040) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Albānijas pilsoņi. Vismaz astoņas dalībvalstis Albāniju ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Albāniju ir atzinusi par kandidātvalsti. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu Albānija atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Albānijai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

(10)  Attiecībā uz Albāniju — juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus četros gadījumos. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 7,8 % (1040) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Albānijas pilsoņi. Vismaz astoņas dalībvalstis Albāniju ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Albāniju ir atzinusi par kandidātvalsti. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu Albānija atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Albānijai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

Pamatojums

Tas, ka spriedumu skaits, kuros konstatēti pārkāpumi, ir salīdzinoši mazs salīdzinājumā ar kopējo pieteikumu skaitu gadā, nav nozīmīgs rādītājs un var būt maldinošs, jo lielāko daļu pieteikumu neizskata rūpīgi pēc to būtības, par daļu no tiem tiek panākts mierizlīgums un daļa no tiem vēl nav izskatīti līdz galam.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu — tās Konstitūcija nodrošina pamatu pilnvaru sadalei starp valsts vēsturiskajām tautām. Juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus piecos no 1196 pieteikumiem. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 4,6 % (330) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Bosniju un Hercegovinu ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti.

(11)  Attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu — tās Konstitūcija nodrošina pamatu pilnvaru sadalei starp valsts vēsturiskajām tautām. Juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus piecos gadījumos. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 4,6 % (330) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Bosniju un Hercegovinu ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti.

Pamatojums

Tas, ka spriedumu skaits, kuros konstatēti pārkāpumi, ir salīdzinoši mazs salīdzinājumā ar kopējo pieteikumu skaitu gadā, nav nozīmīgs rādītājs un var būt maldinošs, jo lielāko daļu pieteikumu neizskata rūpīgi pēc to būtības, par daļu no tiem tiek panākts mierizlīgums un daļa no tiem vēl nav izskatīti līdz galam.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku — juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina galvenie materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus sešos no 502 pieteikumiem. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 0,9 % (70) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi. Vismaz septiņas dalībvalstis bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir atzinusi par kandidātvalsti. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

(12)  Attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku — juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina galvenie materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus sešos gadījumos. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 0,9 % (70) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi. Vismaz septiņas dalībvalstis bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir atzinusi par kandidātvalsti. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

Pamatojums

Tas, ka spriedumu skaits, kuros konstatēti pārkāpumi, ir salīdzinoši mazs salīdzinājumā ar kopējo pieteikumu skaitu gadā, nav nozīmīgs rādītājs un var būt maldinošs, jo lielāko daļu pieteikumu neizskata rūpīgi pēc to būtības, par daļu no tiem tiek panākts mierizlīgums un daļa no tiem vēl nav izskatīti līdz galam.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Attiecībā uz Melnkalni — juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus 1 no 447 pieteikumiem. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 3,0 % (40) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Melnkalnes pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Melnkalni ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Melnkalni ir atzinusi par kandidātvalsti, un ir sāktas sarunas. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu Melnkalne atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Melnkalnei saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

(14)  Attiecībā uz Melnkalni — juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus vienā gadījumā. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 3,0 % (40) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Melnkalnes pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Melnkalni ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Melnkalni ir atzinusi par kandidātvalsti, un ir sāktas sarunas. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu Melnkalne atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Melnkalnei saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

Pamatojums

Tas, ka spriedumu skaits, kuros konstatēti pārkāpumi, ir salīdzinoši mazs salīdzinājumā ar kopējo pieteikumu skaitu gadā, nav nozīmīgs rādītājs un var būt maldinošs, jo lielāko daļu pieteikumu neizskata rūpīgi pēc to būtības, par daļu no tiem tiek panākts mierizlīgums un daļa no tiem vēl nav izskatīti līdz galam.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Attiecībā uz Serbiju — Konstitūcija nodrošina pamatu minoritāšu grupu pašpārvaldei tādās jomās kā izglītība, valodas lietojums, informācija un kultūra. Juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus 16 no 11 490 pieteikumiem. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 1,8 % (400) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Serbijas pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Serbiju ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Serbiju ir atzinusi par kandidātvalsti, un ir sāktas sarunas. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu Serbija atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Serbijai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

(15)  Attiecībā uz Serbiju — Konstitūcija nodrošina pamatu minoritāšu grupu pašpārvaldei tādās jomās kā izglītība, valodas lietojums, informācija un kultūra. Juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus 16 gadījumos. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 1,8 % (400) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Serbijas pilsoņi. Vismaz deviņas dalībvalstis Serbiju ir norādījušas kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Serbiju ir atzinusi par kandidātvalsti, un ir sāktas sarunas. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu Serbija atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Serbijai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

Pamatojums

Tas, ka spriedumu skaits, kuros konstatēti pārkāpumi, ir salīdzinoši mazs salīdzinājumā ar kopējo pieteikumu skaitu gadā, nav nozīmīgs rādītājs un var būt maldinošs, jo lielāko daļu pieteikumu neizskata rūpīgi pēc to būtības, par daļu no tiem tiek panākts mierizlīgums un daļa no tiem vēl nav izskatīti līdz galam.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Attiecībā uz Turciju — juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus 94 no 2 899 pieteikumiem. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 23,1 % (310) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Turcijas pilsoņi. Viena dalībvalstis Turciju ir norādījusi kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Turciju ir atzinusi par kandidātvalsti, un ir sāktas sarunas. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu Turcija atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Turcijai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci.

(16)  Attiecībā uz Turciju — juridisko pamatu aizsardzībai pret vajāšanu un sliktu apiešanos pienācīgi nodrošina materiālie un procesuālie cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību akti, tostarp dalība visos galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gadā konstatēja pārkāpumus 94 gadījumos. Nav norāžu par jebkādiem savu pilsoņu izraidīšanas gadījumiem. Tomēr dalībvalstis 2014. gadā par pienācīgi pamatotiem uzskatīja 23,1 % (310) patvēruma pieteikumu, ko iesnieguši Turcijas pilsoņi. Tikai viena dalībvalsts Turciju ir norādījusi kā drošu izcelsmes valsti. Eiropadome Turciju ir atzinusi par kandidātvalsti, un ir sāktas sarunas. Saskaņā ar tā brīža novērtējumu Turcija atbilda kritērijiem, ko 1993. gada 21. un 22. jūnijā noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, un Turcijai saskaņā ar gada progresa ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs jāturpina nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem, lai kļūtu par dalībnieci. Ņemot vērā gan daudzus vārda brīvības pārkāpumus, par kuriem ziņots, gan Turcijas austrumu un dienvidaustrumu reģionos notiekošo bruņoto konfliktu, kurā iesaistīta kurdu minoritāte, Turcijas pašreizējās atbilstības novērtēšana kritērijiem, kas noteikti Direktīvā 2013/32/ES, būtu jāveic ar piesardzību. Lēmums noteikt Turciju par drošu izcelsmes valsti būtu jāīsteno, pievēršot pienācīgu uzmanību direktīvas noteikumiem par nepieciešamību veikt pienācīgu katra starptautiskās aizsardzības pieteikuma individuālu pārbaudi un pilnībā respektējot šajā direktīvā noteikto pienākumu attiecībā uz personisku interviju veikšanu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija regulāri pārskata situāciju trešās valstīs, kas ietvertas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, pamatojoties uz virkni informācijas avotu, tostarp jo īpaši regulārajiem ziņojumiem no EĀDD un informāciju no dalībvalstīm, EASO, UNHCR, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām.

2.  Komisija divreiz gadā pārskata situāciju trešās valstīs, kas ietvertas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, pamatojoties uz virkni informācijas avotu, tostarp jo īpaši regulārajiem ziņojumiem no EĀDD un Savienības delegācijām šajās valstīs, kā arī informāciju no dalībvalstīm, EASO, UNHCR, FRA, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām. Tā pastāvīgi, savlaicīgi un pienācīgi informē Eiropas Parlamentu.

Pamatojums

Ir jāizskata visi attiecīgie informācijas avoti, un Eiropas Parlamentam kā vienam no likumdevējiem jāsaņem aktuālā informācija pienācīgi un savlaicīgi.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 3. pantu, lai apturētu trešās valsts statusu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 3. pantu, lai nekavējoties apturētu trešās valsts statusu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Triju mēnešu laikā pēc apturēšanas Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumu regulas grozīšanai, lai trešo valsti svītrotu no ES kopīgā saraksta. Lai attiecīgo valsti varētu iekļaut no jauna, nepieciešams pieņemt grozījumu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Pamatojums

Nepieciešams sīkāk noteikt procedūru valsts statusa apturēšanai un iekļaušanai no jauna ES kopējā sarakstā. Deleģētais akts kalpo tam, lai nekavējoties rīkotos attiecībā uz apturēšanu, bet tas nedrīkstētu kaitēt Parlamenta kā viena no likumdevējiem tiesībām un tā iespējai noteikt / ietekmēt galīgo lēmumu.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

2. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Eiropas Parlaments un/vai Padome var aicināt Komisiju iesniegt priekšlikumu kādas valsts iekļaušanai drošu izcelsmes valstu ES kopīgajā sarakstā vai svītrošanai no tā.

Pamatojums

Neskarot Eiropas Komisijas primāro lomu tiesību aktu ierosināšanā, Eiropas Parlamentam vajadzētu būt iespējai ierosināt Komisijai pildīt šo lomu saskaņā ar LESD 225. pantu.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Strauju situācijas izmaiņu gadījumā trešā valstī, kas ietverta ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, Komisija veic pamatotu novērtējumu par to, kā minētā valsts ir izpildījusi Direktīvas 2013/32/ES I pielikumā paredzētos nosacījumus, un, ja šie nosacījumi vairs nav izpildīti, saskaņā ar LESD 290. pantu pieņem lēmumu apturēt minētās trešās valsts statusu ES kopējā sarakstā uz vienu gadu.

2.  Strauju situācijas izmaiņu gadījumā trešā valstī, kas ietverta ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, Komisija veic pamatotu novērtējumu par to, kā minētā valsts ir izpildījusi Direktīvas 2013/32/ES I pielikumā paredzētos nosacījumus. Ja šie nosacījumi vairs nav izpildīti, tā saprātīgā laikposmā, kas atbilst situācijas steidzamībai uz vietas, saskaņā ar LESD 290. pantu pieņem lēmumu apturēt minētās trešās valsts statusu ES kopējā sarakstā uz vienu gadu.

Pamatojums

Komisijai atvēlētajam termiņam šā pamatotā novērtējuma veikšanai vajadzētu atbilst situācijas steidzamībai uz vietas.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta izveidošana saistībā ar kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai

Atsauces

COM(2015)0452 – C8-0270/2015 – 2015/0211(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

16.9.2015

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

16.9.2015

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jozo Radoš

19.11.2015

Izskatīšana komitejā

18.4.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

14.6.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

11

18

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Goffredo Maria Bettini, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Jaromír Štětina, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brando Benifei, Ana Gomes, Takis Hadjigeorgiou, Liisa Jaakonsaari, Javi López, Antonio López-Istúriz White, Norica Nicolai, Urmas Paet, Igor Šoltes, Renate Sommer, Dubravka Šuica, Eleni Theocharous, Ernest Urtasun, Janusz Zemke

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heidi Hautala, Hans-Olaf Henkel


Attīstības komitejaS ATZINUMS (22.4.2016)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai nolūkā un ar ko groza Direktīvu 2013/32/ES

(COM(2015)0452 – C8-0270/2015 – 2015/0211(COD))

Referents: Seb Dance

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija ir iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu, kura mērķis ir izveidot ES drošu izcelsmes valstu jeb "DIV" kopējo sarakstu, pamatojoties uz Direktīvā 2013/32/ES noteiktajiem kopējiem kritērijiem. Balstoties uz Eiropas Ārējās darbības dienesta, dalībvalstu, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO), Eiropas Padomes, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos un citu attiecīgo starptautisko organizāciju sniegto informāciju, šajā posmā tiek ierosināts sarakstā iekļaut sešas Rietumbalkānu valstis (četras kandidātvalstis — Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni un Serbiju — un divas iespējamas kandidātvalstis — Bosniju un Hercegovinu un Kosovu, kā arī Turciju, kurai ir kandidtvalsts statuss).

Referents pauž bažas par priekšlikumu, tostarp novērtējumu, ko Komisija izmantojusi, lai iekļautu minētās valstis, kā arī par izmantoto metodoloģiju. Priekšlikums rada arī bažas par iespējamu tā saskaņojošo ietekmi, kā arī par veidu, kādā saraksts jāpieņem un jāpārskata.

Referents uzskata, ka pašlaik priekšroka būtu dodama daļējam Parlamenta piešķirtam pilnvarojumam, izslēdzot nostāju par ierosinātajām DIV. Par jautājumu atbildīgā LIBE komiteja ir oficiāli pieprasījusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai un EASO attiecīgu eksperta atzinumu, un Eiropas Parlaments rīkotos pareizi, ja sagaidītu šos atzinumu rezultātus.

Referents uzskata, ka šis priekšlikums ļauj brīvi iekļaut papildu trešās valstis ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, kuru tas cenšas izveidot. Referents šajā sakarībā ar bažām norāda, ka priekšlikumā jau minētas dažas jaunattīstības valstis, kuras varētu iekļaut ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā kādā no nākamajām saraksta atjaunināšanas reizēm. Referents pauž dziļas bažas,par Komisijas paskaidrojuma rakstā iekļauto teikumu, kurā norādīts, ka "prioritāte tiks piešķirta tām trešām valstīm, no kurām nāk ievērojams skaits personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību ES, piemēram, Bangladešai, Pakistānai un Senegālai". Viņš pauž nožēlu par to, ka šāda iespējama iekļaušana var kalpot tikai ES iekšējās migrācijas nolūkiem un varētu kaitēt ES attīstības politikai ar attiecīgajām valstīm, kā arī negatīvi ietekmēt principu nodrošināt politikas saskaņotību attīstībai visā ES darbā.

Lai gan referents atbalsta efektīvu patvēruma pieteikumu apstrādi, Komisija nevar neņemt vērā iespēju, ka DIV izraudzīšana var nesamērīgi ietekmēt visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas. Var būt iemesls bažīties, ka neizraidīšanas principu nevarētu ievērot attiecībā uz minoritātēm, jo šī regula varētu paredzēt, ka personām jāpierāda sava piederība minoritātei, lai piekļūtu individuālu patvēruma pieteikumu pilnīgākai pārbaudei. Referents atgādina, ka kolektīva izraidīšana ir aizliegta. Viņš uzsver, ka šīs dažas absolūtās tiesības, nepieļaujot nekādus ierobežojumus — neizraidīšana un kolektīvas izraidīšanas aizliegums —, var izrādīties jo īpaši nepieciešamas attiecībā uz to bērnu stāvokli, kuriem vajadzīga starptautiska aizsardzība un kuri ir aizbēguši no konfliktu skartajām jaunattīstības valstīm, un to lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu stāvokli, kuras apgalvo, ka bēg no vajāšanas dažās jaunattīstības valstīs.

Komisijai, veicot novērtēšanas procedūru, ir regulāri jāsazinās ar pilsoniskās sabiedrības grupām, lai novērtētu reālo īstenošanu un faktisko piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret to tiesību un brīvību pārkāpumiem, kas noteiktas Eiropas Konvencijā par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ņemot vērā kopš 2014. gada piedzīvoto starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaita ļoti straujo pieaugumu Savienībā un izrietošo nepieredzēto spiedienu uz dalībvalstu patvēruma sistēmām, Savienība atzina vajadzību stiprināt Direktīvas 2013/32/ES drošas izcelsmes valsts noteikumu piemērošanu kā būtisku rīku ātrai tādu pieteikumu apstrādei, kas, iespējams, ir nepamatoti. Konkrēti attiecībā uz nepieciešamību paātrināt patvēruma pieteikumu izskatīšanu Eiropadome savos 2015. gada 25. un 26. jūnija secinājumos atsaucās uz Komisijas ieceri, kas pausta tās paziņojumā par Eiropas programmu migrācijas jomā8, stiprināt šos noteikumus, tostarp iespēju izveidot ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu. Turklāt Tieslietu un iekšlietu padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumos par drošām izcelsmes valstīm tika atzinīgi novērtēta Komisijas iecere stiprināt Direktīvas 2013/32/ES drošas izcelsmes valsts noteikumus, tostarp iespēju izveidot ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu.

(3) Ņemot vērā kopš 2014. gada piedzīvoto starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaita ļoti straujo pieaugumu Savienībā un izrietošo nepieredzēto spiedienu uz dalībvalstu patvēruma sistēmām, Savienība atzina vajadzību stiprināt Direktīvas 2013/32/ES drošas izcelsmes valsts noteikumu piemērošanu kā būtisku rīku ātrai tādu pieteikumu apstrādei, kas var būt nepamatoti. Konkrēti attiecībā uz nepieciešamību paātrināt patvēruma dažu pieteikumu izskatīšanu Eiropadome savos 2015. gada 25. un 26. jūnija secinājumos atsaucās uz Komisijas ieceri, kas pausta tās paziņojumā par Eiropas programmu migrācijas jomā, stiprināt šos noteikumus, tostarp iespēju izveidot ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu. Turklāt Tieslietu un iekšlietu padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumos par drošām izcelsmes valstīm tika atzinīgi novērtēta Komisijas iecere stiprināt Direktīvas 2013/32/ES drošas izcelsmes valsts noteikumus, tostarp iespēju izveidot ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu.

________________

________________

8 COM(2015) 240 final, 13.5.2015.

8 COM(2015) 240 final, 13.5.2015.

Pamatojums

Ir svarīgi atzīt, ka valstīm, kuras bija paredzētas iespējamā sarakstā, var joprojām būt neatrisināti jautājumi attiecībā uz minoritāšu situāciju cilvēktiesību aspektā. Vispārējs pamats patvēruma pieteikuma iesniegšanai ir izvairīšanās no vajāšanas, tālab visi patvēruma pieteikumi ne vienmēr ir "iespējams" nepamatoti, un šī frāze nozīmē jau zināmu ievirzi lēmuma pieņemšanā attiecībā uz pieteikumu rezultātiem.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Direktīvas 2013/32/ES noteikumi par drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošanu būtu jāpiemēro trešām valstīm, kas ietvertas ar šo regulu noteiktajā ES kopējā sarakstā. Tas jo īpaši nozīmē, ka apstāklis, ka trešā valsts ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, nav absolūta garantija minētās valsts valstspiederīgo drošībai un tādējādi neatbrīvo no uzdevuma veikt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja atbilstošu, individuālu pārbaudi. Turklāt jāņem vērā, ka, ja pieteikuma iesniedzējs norāda nopietnus iemeslus, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā nav droša, attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju minētā valsts vairs nav uzskatāma par drošu.

(5) Direktīvas 2013/32/ES noteikumi par drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošanu būtu jāpiemēro trešām valstīm, kas ietvertas ar šo regulu noteiktajā ES kopējā sarakstā. Tas jo īpaši nozīmē, ka apstāklis, ka trešā valsts ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, nevar būt nedz ekskluzīvs kritērijs, nedz arī sistemātiska un absolūta garantija minētās valsts valstspiederīgo drošībai un tādēļ šim apstāklim nevajadzētu nozīmēt, ka dalībvalstu iestādes var atbrīvot no pienākuma veikt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja atbilstošu un rūpīgu individuālu pārbaudi. Turklāt būtu jāatgādina, ka, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja individuālo situāciju, ir nopietni iemesli uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā nav droša, attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju minētā valsts vairs nav uzskatāma par drošu. Dalībvalstīm jāapzinās, ka attiecībā uz dažām minoritāšu grupām, piemēram, lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem (LGBTI), apgalvojums par piederību šai minoritātei patvēruma procesa gaitā pats par sevi var būt pietiekams, lai šīs personas būtu apdraudētas viņu izcelsmes valstī. Tāpēc nevajadzētu noteikt pieteikuma iesniedzējiem pierādīšanas pienākumu parādīt vai sniegt pierādījumus tam, ka viņi pieder pie neaizsargātas vai minoritāšu grupas, jo īpaši gadījumos, kad šādas pierādīšana aizskar cilvēka cieņu. Būtu jāgarantē pieteikuma iesniedzēju tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem negatīva lēmuma gadījumā.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Komisijai būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. ES kopējā sarakstā iekļautās trešās valsts situācijas straujas pasliktināšanās gadījumā pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz šādas trešās valsts statusa apturēšanu ES kopējā sarakstā uz vienu gadu, ja tā, balstoties uz pamatotu novērtējumu, uzskata, ka Direktīvā 2013/32/ES paredzētie noteikumi attiecībā uz trešās valsts uzskatīšanu par drošu izcelsmes valsti vairs nav ievēroti. Minētā pamatotā novērtējuma nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā virkne tās rīcībā esošu informācijas avotu, jo īpaši tās gada progresa ziņojumi par trešām valstīm, kuras Eiropadome atzinusi par kandidātvalstīm, regulārie ziņojumi no Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un informācija no dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR), Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām. Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt kādas trešās valsts statusu ES kopējā sarakstā uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja tā ir ierosinājusi grozīt šo regulu, lai svītrotu šo trešo valsti no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(6) Komisijai būtu regulāri jāpārskata situācija trešās valstīs, kas ir ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. ES kopējā sarakstā iekļautās trešās valsts situācijas straujas pasliktināšanās gadījumā pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz šādas trešās valsts statusa apturēšanu ES kopējā sarakstā uz vienu gadu, ja tā, balstoties uz pamatotu novērtējumu, uzskata, ka Direktīvā 2013/32/ES paredzētie noteikumi attiecībā uz trešās valsts uzskatīšanu par drošu izcelsmes valsti vairs nav ievēroti. Minētā pamatotā novērtējuma nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā virkne tās rīcībā esošu informācijas avotu, jo īpaši tās gada progresa ziņojumi par trešām valstīm, kuras Eiropadome atzinusi par kandidātvalstīm, regulārie ziņojumi no Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un informācija no dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR), Eiropas Padomes, pilsoniskās sabiedrības grupām un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām. Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt kādas trešās valsts statusu ES kopējā sarakstā uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja tā ir ierosinājusi grozīt šo regulu, lai svītrotu šo trešo valsti no ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz humanitārajām krīzēm, ievērojot Savienības saistības pret trešām valstīm un bēgļiem.

Pamatojums

Nedrīkst būt nekādas atšķirības starp plaša mēroga humānās krīzes periodu, kas rodas trešā valstī, un pilnīga patvēruma pieprasīšanas procesa piedāvāšanu attiecīgajiem cilvēkiem saskaņā ar 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Saskaņā ar Direktīvu 2013/32/ES valsts tiek uzskatīta par drošu izcelsmes valsti, ja, pamatojoties uz tiesisko situāciju, tiesību aktu piemērošanu demokrātiskā sistēmā un uz vispārējiem politiskajiem apstākļiem, var pierādīt, ka kopumā un konsekventi nepastāv vajāšana, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES10 9. pantā, spīdzināšana vai necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai sodīšana, kā arī nepastāv vardarbības draudi starptautiska vai iekšzemes bruņota konflikta situācijās.

(8) Saskaņā ar Direktīvu 2013/32/ES valsts tiek uzskatīta par drošu izcelsmes valsti, ja, pamatojoties uz tiesisko situāciju, tiesību aktu faktisku piemērošanu un tiesas pieejamību demokrātiskā sistēmā un uz vispārējiem politiskajiem apstākļiem, var pierādīt, ka kopumā un konsekventi nepastāv visu iedzīvotāju, neaizsargātu cilvēku, etnisko minoritāšu, LGBTI pārstāvju vai personu, kuras pieder jebkurai minoritātes grupai, vajāšana, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES10 9. pantā, spīdzināšana vai necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai sodīšana, kā arī nepastāv vardarbības draudi starptautiska vai iekšzemes bruņota konflikta situācijās.

____________

____________

10 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).

10 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).

Pamatojums

Vērtējot trešo valstu drošību, būtu jāapsver ne tikai to tiesību akti un paražas, bet arī tas, kā tos piemēro. Komisija pati ir atzinusi, ka katrā no minētajām valstīm ir neatrisināti jautājumi attiecībā uz noteiktām minoritātēm. Priekšlikumā būtu jāņem vērā dažu minoritāšu sistemātiskas vajāšanas paraža un jāparedz sadarbība ar pilsonisko sabiedrību, lai novērtētu šo valstu pilsoņu faktisko piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Pilsoniskās sabiedrības grupas, kas atrodas trešās valstīs vai cieši sadarbojas ar tām, bieži vien vislabāk var sniegt atsauksmes par minoritāšu pieredzi ar paražām uz vietas, kas ir tā dēvētie nepārbaudītie dati, kuri nav iekļauti citos empīriskos novērtējumos.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Trešās valstis, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā, ir drošas izcelsmes valstis.

1. Trešās valstis, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā, ir drošas izcelsmes valstis atkarībā no pieteikuma iesniedzēja individuālajiem apstākļiem.

Pamatojums

Šajā regulā būtu jāievēro attīstības politikas saskaņotības principi un jānodrošina, ka tiek pienācīgi novērtēta potenciālā ietekme, jo īpaši attiecībā uz valstu pievienošanu sarakstam.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija regulāri pārskata situāciju trešās valstīs, kas ietvertas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, pamatojoties uz virkni informācijas avotu, tostarp jo īpaši regulārajiem ziņojumiem no EĀDD un informāciju no dalībvalstīm, EASO, UNHCR, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām.

2. Komisija sistemātiski pārskata regulas ietekmi uz ES attīstības politiku, ņemot vērā principu par politikas saskaņotību attīstības jautājumos. Turklāt Komisija regulāri pārskata situāciju trešās valstīs, kas ietvertas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, pamatojoties uz virkni informācijas avotu, tostarp jo īpaši regulārajiem ziņojumiem no EĀDD un informāciju no dalībvalstīm, EASO, UNHCR, Eiropas Padomes, pilsoniskās sabiedrības grupām un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām.

Pamatojums

Šajā regulā būtu jāievēro attīstības politikas saskaņotības principi un jānodrošina, ka tiek pienācīgi novērtēta potenciālā ietekme, jo īpaši attiecībā uz valstu pievienošanu sarakstam.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta izveidošana saistībā ar kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai

Atsauces

COM(2015)0452 – C8-0270/2015 – 2015/0211(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

16.9.2015

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

10.3.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Seb Dance

4.3.2016

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

Seb Dance

Izskatīšana komitejā

15.3.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

14

2

9

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Charles Goerens, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira, Davor Ivo Stier, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Brian Hayes, Paul Rübig, Patrizia Toia

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amjad Bashir, Tiziana Beghin, Miroslav Poche


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

ES kopējā drošu izcelsmes valstu saraksta izveidošana saistībā ar kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai

Atsauces

COM(2015)0452 – C8-0270/2015 – 2015/0211(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

8.9.2015

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

16.9.2015

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

16.9.2015

DEVE

10.3.2016

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Sylvie Guillaume

1.10.2015

 

 

 

Izskatīšana komitejā

22.9.2015

14.1.2016

28.4.2016

30.5.2016

 

27.6.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

27.6.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

10

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Heinz K. Becker, Michał Boni, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Monika Flašíková Beňová, Lorenzo Fontana, Mariya Gabriel, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Filiz Hyusmenova, Iliana Iotova, Eva Joly, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Barbara Kudrycka, Marju Lauristin, Monica Macovei, Barbara Matera, Roberta Metsola, Louis Michel, Claude Moraes, József Nagy, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Kristina Winberg

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anna Maria Corazza Bildt, Dennis de Jong, Gérard Deprez, Anna Hedh, Petr Ježek, Petra Kammerevert, Jean Lambert, Gilles Lebreton, Andrejs Mamikins, Salvatore Domenico Pogliese, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Barbara Spinelli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georg Mayer

Iesniegšanas datums

20.7.2016


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

36

+

ALDE

Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Petr Ježek, Louis Michel

ECR

Monica Macovei,

PPE

Heinz K. Becker, Michał Boni, Anna Maria Corazza Bildt, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Mariya Gabriel, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Barbara Kudrycka, Barbara Matera, Roberta Metsola, József Nagy, Salvatore Domenico Pogliese, Csaba Sógor, Traian Ungureanu

S&D

Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Ana Gomes, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Iliana Iotova, Petra Kammerevert, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Marju Lauristin, Andrejs Mamikins, Claude Moraes, Christine Revault D'Allonnes Bonnefoy, Birgit Sippel

10

-

EFDD

Kristina Winberg

ENF

Lorenzo Fontana, Gilles Lebreton

GUE/NGL

Cornelia Ernst, Barbara Spinelli, Dennis de Jong

VERTS/ALE

Jan Philipp Albrecht, Eva Joly, Jean Lambert, Judith Sargentini

3

0

ECR

Jussi Halla-aho

EFDD

Laura Ferrara

ENF

Georg Mayer

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika