STARPPOSMA ZIŅOJUMS par izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē
20.7.2016 - (2016/2090(INI))
Izmeklēšanas komiteja saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē
Referenti: Pablo Zalba Bidegain, Gerben-Jan Gerbrandy
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 226. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK par sīki izstrādātiem Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanas noteikumiem[1],
– ņemot vērā savu 2015. gada 17. decembra lēmumu par Izmeklēšanas komitejas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu[2],
– ņemot vērā Reglamenta 198. pantu,
– ņemot vērā starpposma ziņojumu, ko sagatavojusi Izmeklēšanas komiteja saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (EMIS komiteja) (A8-0246/2016),
A. tā kā LESD 226. pants ir juridiskais pamats, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments var izveidot pagaidu Izmeklēšanas komiteju, lai — neskarot dalībvalstu vai Savienības tiesu iestāžu jurisdikciju, — izskatītu pārkāpumus vai administratīvas kļūmes, kas varētu būt pieļautas, īstenojot Savienības tiesību aktus, un tā kā tas ir svarīgs Parlamenta uzraudzības pilnvaru elements;
B. tā kā pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments 2015. gada 17. decembrī nolēma izveidot Izmeklēšanas komiteju, lai izskatītu gadījumus, kuros, iespējams, nav ievēroti Savienības tiesību akti saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē, un tā kā komiteja sniegs savus ieteikumus, ja uzskatīs, ka tie šajā sakarībā ir vajadzīgi;
C. tā kā Izmeklēšanas komiteja strādā saskaņā ar darba plānu, kas ietver:
– programmu, kura izstrādāta uzaicināto liecinieku un ekspertu uzklausīšanai, lai iegūtu būtiskas mutiskās liecības;
– pieprasījumus lieciniekiem un ekspertiem, kas aicināti uz uzklausīšanu, sniegt rakstiskas liecības;
– pieprasījumus iesniegt dokumentus, lai iegūtu būtiskus rakstiskus pierādījumus no Komisijas, dalībvalstu iestādēm un citām iesaistītajām personām;
– divus braucienus informācijas vākšanai uz vietas;
– informatīvas piezīmes un pētījumus, kas pasūtīti, izmantojot ekspertīzēm atvēlēto budžetu;
– Parlamenta Juridiskā dienesta oficiālu rakstisku atzinumu par to personu uzaicināšanu, kurām var nākties liecināt tiesā;
D. tā kā Izmeklēšanas komiteja ir nosūtījusi dalībvalstīm, Savienības iestādēm un citām struktūrām dažādas anketas un savā tīmekļa vietnē publicējusi atklātu aicinājumu sniegt liecības;
E. tā kā pašlaik notiekošās izmeklēšanas rezultātā Savienība varētu pilnveidot savu tipa apstiprināšanas regulējumu;
F. tā kā 2015. gada 17. decembra lēmumā Parlaments pieprasīja, lai Izmeklēšanas komiteja iesniegtu starpposma ziņojumu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad sākusi darbu;
G. tā kā, ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas darba specifiku, tā nedrīkst nākt klajā ar galīgajiem secinājumiem, pie kuriem tā nonākusi izmeklēšanas gaitā, ja komiteja uzskata, ka savu pilnvarojumu vēl nav pilnībā īstenojusi; tā kā tādēļ komitejai šajā starpposma ziņojumā ir pāragri izklāstīt novērojumus par dažādiem sava pilnvarojuma aspektiem;
H. tā kā mutiskās liecības un rakstiskie pierādījumi, kurus komiteja līdz šim ir ieguvusi un izvērtējusi, apliecina nepieciešamību sīkāk izvērtēt visus komitejas pilnvarojumā iekļautos punktus,
1. mudina Izmeklēšanas komiteju turpināt darbu un pilnībā īstenot tai ar Parlamenta 2015. gada 17. decembra lēmumu piešķirto pilnvarojumu un atbalsta ikvienu pasākumu un iniciatīvu, kas nodrošina šā pilnvarojuma īstenošanu;
2. prasa Priekšsēdētāju konferencei un Prezidijam atbalstīt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai Izmeklēšanas komiteja varētu pilnībā īstenot savu pilnvarojumu, šajā sakarībā jo īpaši nodrošinot atļauju rīkot uzklausīšanas un ārkārtas sanāksmes, ekspertu un liecinieku izdevumu kompensēšanu, braucienus un jebkādus citus pienācīgi pamatotus tehniskos līdzekļus;
3. prasa Komisijai garantēt tūlītēju atbalstu un pilnīgu pārredzamību, tā palīdzot Izmeklēšanas komitejai darīt savu darbu, un pilnīgā saskaņā ar lojālas sadarbības principu nodrošināt komitejai visu iespējamo tehnisko un politisko atbalstu, jo īpaši komitejas pieprasīto dokumentu raitāku iesniegšanu; sagaida, ka attiecīgie pašlaik amatā esošie komisāri, kā arī Komisijas ģenerāldirektorāti un bijušās amatpersonas pilnībā sadarbosies ar Izmeklēšanas komiteju; prasa dalībvalstīm pilnīgā saskaņā ar lojālas sadarbības principu sniegt Izmeklēšanas komitejai visu vajadzīgo tehnisko un politisko atbalstu, šajā nolūkā jo īpaši nodrošinot Komisijai iespēju raitāk iesniegt komitejas pieprasītos dokumentus un gadījumos, kad dokumentu iesniegšanai ir vajadzīga dalībvalstu piekrišana, ātrāk īstenojot savas iekšējās procedūras, kas ļauj tām dot šādu piekrišanu;
4. prasa, lai dalībvalstu valdības, parlamenti un kompetentās iestādes pilnīgā saskaņā ar Savienības tiesību aktos iedibināto lojālas sadarbības principu palīdzētu Izmeklēšanas komitejai pildīt savus pienākumus;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
Šis paskaidrojums EMIS komitejas starpposma ziņojuma projektam ir pievienots, lai īsumā sniegtu pārskatu par EMIS komitejas darbību kopš 2016. gada 2. marta, kad komiteja tika izveidota, un arī lai sniegtu ieskatu topošajā darba plānā, kas aptver EMIS komitejas pilnvaru termiņa pirmo pusi[1].
EMIS komitejas pilnvarojums
Eiropas Parlaments 2015. gada 17. decembrī nolēma izveidot Izmeklēšanas komiteju, kuras sastāvā būtu 45 deputāti, lai — neskarot dalībvalstu vai Savienības tiesu iestāžu jurisdikciju, — izskatītu pārkāpumus vai administratīvas kļūmes, kas varētu būt pieļautas, īstenojot Savienības tiesību aktus saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē.
Ar attiecīgu pilnvarojumu, LESD 226. pantu un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas lēmumu par Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu ir noteikta ierobežota izmeklēšanas joma.
Saskaņā ar pilnvarojumu izmeklēšana komitejai ir jāveic, lai pārliecinātos, ka Komisija un dalībvalstu iestādes pilda pienākumus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 715/2007, jo īpaši tās 5. panta 2. un 3. punktā, 13. panta 1. un 2. punktā un 14. panta 3. punktā noteiktos pienākumus.
Turklāt EMIS komitejai ir jāvāc un jāanalizē informācija, lai konstatētu, vai Komisijai un dalībvalstīm bija zināmi fakti, kas liecināja par pārveidošanas ierīču lietošanu, un arī jāvāc un jāanalizē informācija par to, kā dalībvalstis īsteno Direktīvu 2007/46/EK.
Visbeidzot, komitejai ir jāsniedz savi ieteikumi, ja tā uzskata, ka tie šajā sakarībā ir vajadzīgi.
Komitejas sastāvs
EMIS komitejas pirmā (dibināšanas) sanāksme notika 2016. gada 2. martā. Šajā sanāksmē EMIS komiteja ar aklamāciju ievēlēja prezidiju:
priekšsēdētāja Kathleen Van Brempt (S&D),
priekšsēdētājas pirmais vietnieks Ivo Belet (PPE),
priekšsēdētājas otrais vietnieks Mark Demesmaeker (ECR),
priekšsēdētājas trešā vietniece Kateřina Konečná (GUE/NGL),
priekšsēdētājas ceturtā vietniece Karima Delli (Verts/ALE).
Savā 2016. gada 10. marta sanāksmē EMIS komitejas koordinatori iecēla referentus:
Pablo Zalba Bidegain (PPE),
Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE).
Politiskās grupas iecēla ēnu referentus:
Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy (S&D),
Hans-Olaf Henkel (ECR),
Neoklis Sylikiotis (GUE/NGL),
Eleonora Evi (EFDD),
Marcus Pretzell (ENF).
Grafiks
EMIS komitejas pilnvarojumā ir paredzēts, ka pēc tam, kad Izmeklēšanas komiteja ir sākusi darbu, tā 6 mēnešu laikā iesniedz starpposma ziņojumu un 12 mēnešu laikā — galīgo ziņojumu.
EMIS komiteja tika izveidota 2016. gada 2. martā, tātad līdz 2016. gada 2. septembrim tai ir jāiesniedz plenārsēdei starpposma ziņojums un ne vēlāk kā līdz 2017. gada 2. martam — galīgais ziņojums.
Ņemot vērā šos termiņus, EMIS komitejas koordinatori 2016. gada 10. marta sanāksmē pieņēma EMIS komitejas sanāksmju grafiku 2016. gadam, un tajā ir ņemts vērā, ka komitejas sanāksmēm būtu pēc iespējas mazāk jāpārklājas ar galveno iesaistīto pastāvīgo komiteju darba grafiku. Sanāksmju grafiks 2017. gadam tiks pieņemts, tiklīdz būs pieejams EP nākamā gada darbu kalendārs.
Turklāt koordinatori vienojās, ka vajadzības gadījumā ir iespēja rīkot papildu sanāksmes Briselē (galvenokārt uzklausīšanai) un/vai Strasbūrā (lielākoties EMIS komitejas locekļu viedokļu apmaiņai).
Attiecībā uz starpposma ziņojumu koordinatori vienojās par šādu orientējošu grafiku.
|
Starpposma ziņojuma projekts angļu valodā |
2016. gada 2. jūnijā |
|
|
Starpposma ziņojuma projekta izskatīšana |
2016. gada 21. jūnijā |
|
|
Grozījumu iesniegšanas termiņš |
2016. gada 22. jūnijā plkst. 12.00 |
|
|
Balsošana par starpposma ziņojumu EMIS komitejā |
2016. gada 13. un 14. jūlijā |
|
|
Debates/ balsošana plenārsēdē |
2016. gada septembrī |
|
EMIS komitejas darba metodes
Ņemot vērā koordinatoru priekšlikumus, EMIS komitejas locekļi šā gada 7. aprīlī apspriedās par komitejas darba metodēm un par orientējošo darba plānu pilnvaru termiņa pirmajai pusei, kā arī par iespējamo rīcības stratēģiju komitejas pilnvarojumā nosprausto mērķu sasniegšanai.
Galvenokārt tika diskutēts tieši par to, kā rīkot liecinieku un ekspertu uzklausīšanu, jo tas ir šīs izmeklēšanas komitejas pamatuzdevums[2]. Komitejas locekļi vienojās, ka uzklausīšanas rīkos ad hoc kārtībā.
Parasti pēc priekšsēdētāja ievadvārdiem liecinieku vai ekspertu uzklausīšana sākas ar to, ka viņi sniedz īsu mutisku paziņojumu, un pēc tam EMIS komitejas locekļi uzdod viņiem jautājumus pēc tā dēvētā pingponga principa (uz katru jautājumu ir uzreiz jāatbild).
Lai varētu izsekot ekspertu un liecinieku sniegtajām liecībām un galīgajā ziņojumā ņemt vērā visu būtisko informāciju, pēc katras uzklausīšanas EMIS komitejas locekļiem ir pieejama sanāksmes stenogramma angļu valodā, kas tiek publicēta arī EMIS komitejas tīmekļa vietnē.
Pirms katras uzklausīšanas viesi saņem anketu, kas sagatavota, pamatojoties uz politisko grupu iesniegtajiem priekšlikumiem. Atbildes uzaicinātajām personām ir jāsniedz rakstveidā pirms uzklausīšanas, papildus informācijai, kas pēcāk tiek sniegta sanāksmē.
EMIS komitejas sanāksmes
1. Viedokļu apmaiņa ar Komisijas ierēdņiem
EMIS komiteja uzsāka darbu 2016. gada 7. aprīlī, noturot viedokļu apmaiņu ar šādiem Eiropas Komisijas pārstāvjiem:
Antti Peltomäki (GROW ĢD ģenerāldirektora vietnieku);
Daniel Calleja Crespo (ENV ĢD ģenerāldirektoru);
Artur Runge-Metzger (C direktorāta direktors — Klimata stratēģija, pārvaldība un emisijas no netirdzniecības nozarēm, CLIMA ĢD).
Šīs viedokļu apmaiņas mērķis bija apspriest galvenos elementus, kas saistīti ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē, tostarp notikumu grafiku, ar nolūku sagatavot ceļu turpmākajam komitejas darbam.
2. Liecinieku liecību un ekspertu uzklausīšana
Mutisku liecību sniegšanai komitejā tika uzaicināti šādi viesi:
2016. gada 19. aprīlī
Delilah Al-Khudhairy (direktore) un Alois Krasenbrink (Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Ilgtspējīga transporta nodaļas vadītājs),
Vicente Franco (Starptautiskās Tīra transporta padomes (ICCT) vecākais pētnieks).
2016. gada 28. aprīlī
Dirk Bosteels (Asociācijas par emisiju ierobežošanu ar katalizatoru (AECC) izpilddirektors),
Udo Lambrecht (Enerģijas un vides pētniecības institūta (IFEU) Transporta un vides nodaļas vadītājs).
2016. gada 24. maijā
Richard Smokers (galvenais padomnieks) un Rob Cuelenaere (Nīderlandes Lietišķo zinātņu pētniecības organizācijas (TNO), ilgtspējīga transporta un loģistikas vecākais konsultants),
Paul McAleavey (Gaisa un klimata pārmaiņu programmas vadītājs) un Martin Adams (Eiropas Vides aģentūras (EEA) „Gaisa piesārņojuma, transporta un trokšņa“ grupas vadītājs).
2016. gada 16. jūnijā
Dorothee Saar (Deutsche Umwelthilfe (DUH) Transporta un gaisa kvalitātes nodaļas vadītāja),
Pascoe Sabido un Olivier Hoedeman (Corporate Europe Observatory izpilddirektors),
Kai Borgeest (Ašafenburgas Tehniskās universitātes profesors),
Daniel Lange (Faster IT izpilddirektors, IKT inženieris no autobūves nozares).
2016. gada 20. jūnijā
Nick Molden (izpilddirektors, emisiju analītiķis),
Christoph Gauss (Allgemeiner Deutscher Automobil-Club (ADAC) Transportlīdzekļu testa un emisiju laboratorijas vadītājs).
2016. gada 21. jūnijā
Reinhard Schulte-Braucks (GROW ĢD Autobūves nodaļas bijušais vadītājs (līdz 2007. gada decembrim),
Philippe Jean (GROW ĢD Autobūves nodaļas bijušais vadītājs (no 2008. gada janvāra līdz 2015. gada maijam),
Joanna Szychowska (GROW ĢD Autobūves nodaļas vadītāja (sākot no 2015. gada jūnija),
Gwenole Cozigou (GROW ĢD Industriālās politikas un ekonomikas analīzes direktors — sākot no 2015. gada jūnija).
Šā dokumenta sagatavošanas laikā vēl tiek plānots to viesu saraksts, kuri tiks uzaicināti uz noklausīšanām līdz vasaras pauzei, tomēr ir zināms, ka viesu saraksta sastādīšanā ir jādod priekšroka liecībai, ko sniedz autorūpniecības piegādātāju, autobūves nozares pārstāvji, kā arī pašreizējie un bijušie Eiropas Komisijas komisāri, kas atbildīgi par rūpniecības, uzņēmējdarbības un vides jomu.
Tika pieprasīts arī Parlamenta Juridiskā dienesta oficiāls rakstisks atzinums par to personu uzaicināšanu, kurām var nākties liecināt tiesā.
Faktu vākšanas misijas
EMIS komitejas koordinatori principā vienojās ierobežot komitejas misijas līdz nepieciešamajam minimumam.
Līdz šim tiek plānotas divas misijas:
Kopīgais pētniecības centra Enerģētikas un transporta institūts (JRC-IET) un tā Transportlīdzekļu emisiju laboratorija (VELA) Isprā, Itālijā (29. nedēļa). Šīs misijas mērķis ir apmeklēt JRC-IET un VELA uz vietas un tikties ar abu organizāciju amatpersonām un pētniekiem, kā arī būt klāt testu demonstrācijā, kas tiks veikti ar pārnēsājamu emisiju mērīšanas sistēmu.
Tikšanās ar Luksemburgas tipa apstiprināšanas iestādēm, apvienojot to ar transportlīdzekļu testēšanas iestādes apmeklējumu Lambshaimā, Vācijā (38. nedēļa). Šīs misijas mērķis būs iepazīšanās ar pilnu transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas ķēdi, kurā iekļauta praktiska veiktās kontroles demonstrācija.
Pētījumi, informatīvi paziņojumi un dienesta vēstules
Sākotnēji komisija pieprasīja padziļinātu pētījumu par juridiskajām saistībām attiecībā uz emisiju mērījumiem ES autobūves nozarē un tiek sagaidīts, ka šis pētījums būs pabeigts 2016. gada jūnijā. Koordinatori nolēma arī pieprasīt:
no Politikas departamenta — salīdzinošu pētījumu par atšķirībām starp ES un ASV tiesību aktiem par emisijām;
no EP Juridiskā dienesta — dienesta vēstuli par to, kas tiek iekļauts jēdziena „nepareiza pārvaldība” interpretācijā;
no EPRS ĢD — informatīvu paziņojumu par pašreizējām zināmajām un notiekošajām tiesas prāvām EMIS komitejas kompetences jomā.
Dokumentu pieprasījums, anketas un aicinājums sniegt liecības
Izmeklēšanas nolūkiem pastāv trīs veidi, kā savākt rakstisku informāciju, proti dokumentu pieprasījums, anketas un aicinājums sniegt liecības:[3]
EMIS komitejas koordinatori 2016. gada 7. aprīlī apstiprināja tādu dokumentu sarakstu, kurus ir jāpieprasa no Kopīgā pētniecības centra visiem dokumentiem, kuri ir saistīti ar darbu un pētījumiem, ko Kopīgā pētniecības centra Enerģētikas un transporta institūts ir īstenojis kopš 2005. gada par transportlīdzekļu emisiju mērījumiem, īpaši tiem, kuri pievērsās atšķirībām NOx emisiju mērījumos, kā arī par pārveidošanas ierīcēm, tostarp:
• pamatojuma dokumentus, datus par transportlīdzekļu emisijām (tostarp zīmoliem un modeļiem), oficiālas piezīmes un neoficiālas piezīmes, sanāksmju sarakstus, oficiālus un neoficiālus protokolus, uzstāšanās materiālus;
• jebkurus saziņas dokumentus, tostarp vēstules un e-pasta vēstules par šo jautājumu starp JRC darbiniekiem un starp JRC un Komisijas GROW ĢD (iepriekš Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts), ENV ĢD, dalībvalstu valsts iestādēm un tipa apstiprināšanas iestādēm; un ekspertiem, ražotājiem un citām organizācijām.
turklāt EMIS komitejas koordinatori 2016. gada 14. aprīlī apstiprināja Eiropas Komisijas pieprasījumu iesniegt EMIS komitejai visus dokumentus, kas ir saistīti ar dažādu ekspertu grupu, piemēram, Mehānisko transportlīdzekļu tehniskās komitejas (TCMV), darba grupas par viegldarba transportlīdzekļu emisijām reālos braukšanas apstākļos (RDE-LDV), Tipa apstiprinātāju iestāžu ekspertu grupas (TAAEG) un augsta līmeņa grupas CARS 21 par Eiropas Savienības autobūves nozares konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi, darbībām, kā arī Komisijas un Eiropas Autoražotāju asociācijas (ACEA) oficiālu un neoficiālu saraksti;
dalībvalstīm ar pastāvīgo pārstāvniecību palīdzību 2016. gada aprīlī tika sastādīta un nosūtīta anketa, kuras aizpildīšanas termiņš bija šā gada 15. jūnijs;
aicinājums sniegt liecības, kurā tika iekļauta šim jautājumam paredzēta e-pasta adrese (emis-evidence@ep.europa.eu), 2016. gada 2. maijā tika publicēts EMIS komitejas tīmekļa vietnē, ar kuras palīdzību var komitejai nosūtīt informāciju, kas tiek uzskatīta par svarīgu tās darbam.
Tīmekļa vietne un plašsaziņas līdzekļi
Kopš 2016. gada marta ir izveidota EMIS komitejai paredzēta tīmekļa vietne (http://www.europarl.europa.eu/committees/lv/emis/home.html). Deputāti un sabiedrība tajā var atrast visu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar komitejas darbu. Šīs tīmekļa vietnes mērķis ir padarīt komitejas darbu pēc iespējas pārredzamāku sabiedrībai, vajadzības gadījumā saglabājot konfidencialitāti.
EMIS komitejas sekretariāts regulāri atjaunina tīmekļa vietni, lai nodrošinātu, ka tiek augšuplādēti visi attiecīgie dokumenti (mutiskie un rakstiskie pierādījumi, pamatojuma dokumenti, darba kārtības utt.). Tīmekļa vietnē ir pieejama arī ikviena komitejas uzklausīšanas stenogramma angļu valodā.
Papildus šajā tīmekļa vietnē sniegtajai informācijai pirms ikvienas EMIS komitejas sanāksmes tiek publicēts biļetens, kurā ir ietverta informācija par iepriekšējām un gaidāmajām sanāksmēm, kā arī jaunākās ziņas par komitejas pilnvarām.
Visbeidzot 2016. gada 27. aprīlī tika organizēta pirmā kopējā EMIS komitejas priekšsēdētāja un referentu preses konference, kurā sabiedrība tika iepazīstināta ar gaidāmajām komitejas darbībām, tostarp tās darba plāna projektu, kas attiecas uz laiku līdz vasarai, un aicinājumu sniegt liecības. (http://www.europarl.europa.eu/ep-live/en/other-events/video?event=20160427-1100-SPECIAL-UNKN).
Turpmākie soļi
Šā dokumenta sagatavošanas laikā tiek pabeigta EMIS komitejas uzklausīšanu programma, kas attiecas uz komitejas pilnvaru otro daļu. Uzklausīšanas, kuru mērķis ir liecību apkopošana, turpināsies vismaz līdz 2016. gada rudenim, pēc kura uzmanības centrā nonāks Izmeklēšanas komitejas galīgā ziņojuma sagatavošana.
- [1] Minētais dokuments atspoguļo aktuālo situāciju EMIS komitejas izmeklēšanas darbā, sākot no 2016. gada maija.
- [2] Saskaņā ar EP Reglamenta 198. panta 7. punktu ikviena izmeklēšanas komiteja var uzaicināt ES iestādi vai struktūru, dalībvalsts valdību vai jebkuru citu personu sniegt tai liecību.
- [3] Saskaņā ar EP Reglamenta 198. panta 7. punktu EMIS komiteja var sazināties ar struktūru vai personām, lai iegūtu dokumentus izmeklēšanas veikšanai.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
13.7.2016 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
41 0 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Nikos Androulakis, José Blanco López, Seb Dance, Mark Demesmaeker, Bas Eickhout, Ismail Ertug, Eleonora Evi, Fredrick Federley, Ildikó Gáll-Pelcz, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Jean-François Jalkh, Krišjānis Kariņš, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen, Marian-Jean Marinescu, Marcus Pretzell, Franck Proust, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Olga Sehnalová, Neoklis Sylikiotis, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Kathleen Van Brempt, Wim van de Camp, Pablo Zalba Bidegain, Carlos Zorrinho, Kosma Złotowski |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Lucy Anderson, Pilar Ayuso, Nicola Danti, Pavel Poc, Nils Torvalds, Claude Turmes, Martina Werner |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
41 |
+ |
|
|
ALDE |
Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Dominique Riquet, Nils Torvalds |
|
|
ECR |
Mark Demesmaeker, Julie Girling, Hans-Olaf Henkel, Kosma Złotowski |
|
|
EFDD |
Eleonora Evi |
|
|
ENF |
Jean-François Jalkh, Marcus Pretzell |
|
|
GUE/NGL |
Kateřina Konečná, Merja Kyllönen, Neoklis Sylikiotis |
|
|
PPE |
Pilar Ayuso, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Ildikó Gáll-Pelcz, Krišjānis Kariņš, Marian-Jean Marinescu, Franck Proust, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Pablo Zalba Bidegain, Wim van de Camp |
|
|
S&D |
Lucy Anderson, Nikos Androulakis, José Blanco López, Seb Dance, Nicola Danti, Ismail Ertug, Pavel Poc, Christine Revault D'Allonnes Bonnefoy, Olga Sehnalová, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Carlos Zorrinho |
|
|
Verts/ALE |
Bas Eickhout, Rebecca Harms, Claude Turmes |
|
|
0 |
- |
|
|
|
|
|
|
0 |
0 |
|
|
|
|
|
Izmantoto simbolu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas