Procedūra : 2016/0806(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0257/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0257/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 13/09/2016 - 4.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0330

ZIŅOJUMS     
PDF 707kWORD 70k
8.9.2016
PE 583.924v02-00 A8-0257/2016

par priekšlikumu iecelt Leo Brincat par Revīzijas palātas locekli

(C8-0185/2016 – 2016/0806(NLE))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Igor Šoltes

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 1. PIELIKUMS. Leo Brincat DZĪVES APRAKSTS
 2. PIELIKUMS. Leo Brincat ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Leo Brincat par Revīzijas palātas locekli

(C8-0185/2016 – 2016/0806(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0185/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0257/2016),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2016. gada 5. septembra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Leo Brincat par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


1. PIELIKUMS. Leo Brincat DZĪVES APRAKSTS

IZGLĪTĪBA

•  Kvalificējos kā Chartered Institute of Bankers London asociētais loceklis. Ievēlēts par šī paša institūta, kas tagad saucas Finanšu pakalpojumu institūts, locekli. Kursa programma cita starpā ietvēra šādus priekšmetus: ar banku nozari saistīti tiesību akti, ārējās tirdzniecības finansēšana, ekonomika, banku prakse.

•  Mana dzimtā valoda ir maltiešu valoda, es brīvi runāju angliski un itāliski, man ir pamatzināšanas franču valodā.

PROFESIONĀLA POLITISKĀ DARBĪBA

•  Ilgtspējīgas attīstības, vides un klimata pārmaiņu ministrs: 2013. gada marts – 2016. gada aprīlis

•  Vides un attīstības komitejas loceklis: Pārstāvju palāta: 2010. gada decembris – 2013. gada janvāris

•  Ārlietu un Eiropas lietu komitejas loceklis: Pārstāvju palāta: 2008. gada jūnijs – 2013. gada janvāris

•  Ārlietu un Eiropas lietu komitejas loceklis: Pārstāvju palāta: 2003. gada oktobris – 2008. gada februāris

•  Ārlietu komitejas loceklis: Pārstāvju palāta: 2003. gada jūnijs – 2003. gada oktobris

•  Valsts revīzijas dienesta Kontu komitejas vadītājs: 1999. gada marts – 2003. gada februāris

•  Valsts kontu komitejas vadītājs: Pārstāvju palāta: 1998. gada oktobris – 2003. gada februāris

•  Finanšu un tirdzniecības ministrs: 1997. gada marts – 1998. gada septembris

•  Tirdzniecības ministrs: 1996. gada oktobris – 1997. gada marts

•  Valsts kontu komitejas loceklis: Pārstāvju palāta: 1995. gada aprīlis – 1996. gada jūlijs

•  Pirmspievienošanās periodā izveidotās ES un Maltas Apvienotās parlamentārās komitejas aktīvs loceklis kopš tās darbības sākuma 1992. gada jūlijā. Komiteja beidza darbu līdz ar Maltas pievienošanos ES.

•  Premjerministra biroja parlamentārais sekretārs: 1986. gads – 1987. gads

PROFESIONĀLA KORPORATĪVĀ DARBĪBA

•  Vadības konsultants korporatīvajā sektorā (galvenokārt ar tūrismu saistītās atpūtas un viesmīlības jomās) iekšējas finanšu kontroles un atbilstības jautājumos: 2007. gada janvāris – 2013. gada marts

•  Vadītājs, korporatīvā pētniecība, Korporatīvās stratēģijas nodaļa, HSBC Bank Malta plc: 1998. gada septembris – 2006. gada decembris

•  1966. gadā sāku darbu Barclays Bank DCO, kura pēc tam kļuva par Barclays Bank International, Mid-Med Bank Ltd un HSBC Bank Malta plc: šajā periodā es strādāju dažādās bankas darbības jomās, tādās kā mazumtirdzniecība, ārvalstu valūta, aizdevumi un vadība.

SAISTĪTA PIEREDZE

•  Nolūkā ieviest politisko partiju finansējuma pārredzamību un regulējumu 1995. gadā pirmo reizi izveidotās valsts vairākpartiju komitejas, kas pazīstama kā Galdes komiteja, loceklis. Šajā komitejā bija iesaistītas vairākas ieinteresētās personas, un tā sagatavoja augsni politisko partiju finansēšanas tiesību aktu pieņemšanai 20 gadus vēlāk.

•  Laikā, kad es biju finanšu un tirdzniecības ministra amatā, Valsts revīzijas dienests ieguva pilnīgu neatkarību, kļūstot par daļu no Maltas parlamenta biroja (ģenerālrevidenta funkcijas un pilnvaras un Valsts revīzijas dienesta uzdevumi ir definēti Maltas Konstitūcijas 108. sadaļā un 1997. gada likumā par ģenerālrevidentu un Valsts revīzijas dienestu).

•  Pārstāvju palātas Valsts kontu komitejas dibinātājloceklis un vadītājs — šī struktūra stiprina attiecības starp Valsts revīzijas dienestu un parlamentu.

•  Valsts kontu komitejas darbības sākumā es apmeklēju Apvienotās Karalistes valsts revīzijas dienestu un Publisko kontu komiteju Apvienotās Karalistes parlamentā un tikos ar šo struktūru ierēdņiem.

•  Sagatavoju Maltas pirmo stratēģiju un rīcības plānu zaļas izaugsmes jomā “GREENING OUR ECONOMY: ACHIEVING A SUSTAINABLE FUTURE” (“Ekonomikas ekoloģizācija: ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšana”), kam patlaban pēc plašas apspriešanas tiek veikts ekonomiskais novērtējums.

•  Ieviesu Maltā klimata tiesību aktus, kas palīdzēja izveidot Maltā pirmo Klimata fondu.

•  Biju tieši iesaistīts COP21 procesā, sākot ar neformālajām ministru sanāksmēm pirms COP21 un līdz pat Parīzes nolīguma parakstīšanai Ņujorkā, galveno uzmanību pievēršot klimata jomas finansējumam. Biju iesaistīts arī sarunās un apspriedēs ar Eiropas klimata politikas komisāru Parīzē COP21 laikā par zaudējumiem un kaitējumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu ietekmi.

•  Aktīvi piedalījos Maltas prezidentūras ES Padomē sagatavošanās darbā, tostarp ar labu pārvaldību vides jomā saistītos jautājumos, kopā ar Nīderlandi un Slovākiju iesaistoties arī dažādās tehniskās sanāksmēs, kuras saistītas ar triju prezidentvalstu komandu.

•  Darbojos jaunās Vides un resursu iestādes izveidē Maltā, kura uzrauga noteikumu izpildi. Pirmo reizi šajā jaunajā iestādē, kas pirms tam bija vienkārši Vides direktorāts, strādā pārstāvji, kurus izraudzījušās vides NVO un opozīcijas partija.

•  Manu pilnvaru laikā Malta ierindojās 9. vietā “GLOBAL METRICS FOR THE ENVIRONMENT” (“Globālā metrika vides jomā”), kas ir Jēlas centra vides tiesību un politikas jautājumos izstrādāts indekss snieguma vides jomā novērtēšanai, pamatojoties uz augstas prioritātes vides jautājumiem.


2. PIELIKUMS. Leo Brincat ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

Profesionālā pieredze

1.  Lūdzu, miniet savu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā, kas varētu būt budžeta plānošana, budžeta izpilde vai pārvaldība, budžeta kontrole vai revīzija.

Būdams ministrs divās dažādās valdībās, esmu risinājis publisko finanšu jautājumus gan kā finanšu un tirdzniecības ministrs, gan — salīdzinoši nesen — kā ilgtspējīgas attīstības, vides un klimata pārmaiņu ministrs.

Gadu gaitā cita starpā esmu bijis atbildīgs par resursu piesaistīšanu, programmu prioritēšanu un budžeta procedūru un vienmēr esmu uzstājis uz resursu un kontroles efektīvu pārvaldību. Izšķiroša nozīme bija budžeta plānošanai, atbilstībai, izpildei un kontrolēm.

Būdams atbildīgs par finansēm, es aktīvi iesaistījos budžeta mērķu noteikšanā kopā ar galvenajiem ministriju ierēdņiem, vadīju diskusijas, lai mērķus izteiktu kvantificējamos uzdevumos, pārraudzīju turpmāk veicamos pasākumus, lai nodrošinātu budžeta griestu ievērošanu, veicu korektīvas darbības, lai novērstu jebkādus pārmērīgus izdevumus, un vienlaikus informēju parlamentu par noteikto budžeta mērķu sasniegšanu. Šie daudzpusīgie uzdevumi deva man lielisku iespēju piedalīties budžeta pārvaldības procesā.

Kā finanšu ministrs es 1997. gadā piedalījos likumprojekta iesniegšanā parlamentā, ar kuru Valsts revīzijas dienestam tika piešķirta autonomija. Konstitūcija un likums pilnvaroja ģenerālrevidentu pārbaudīt visu Maltas valdības departamentu un biroju pārskatus, kā arī to publisko iestāžu vai citu struktūru pārskatus, kuras administrē, glabā vai izmanto līdzekļus, kas tieši vai netieši pieder Maltas valdībai.

Valsts revīzijas dienests kopš tā laika ir turpinājis attīstīties un ir izpelnījies Maltas valdības cieņu. Daudzus gadus būdams parlamenta deputāts, es esmu bijis arī Valsts kontu komitejas loceklis — tā ir prestiža komiteja, kuru man bija tas gods arī vadīt četrarpus gadus, t. i., visu sasaukuma laiku.

Saskaņā ar Valsts revīzijas dienesta gada pārskatu šī komiteja pārbauda publisko izdevumu rentabilitāti — saimnieciskumu, efektivitāti un lietderību — un kopumā liek valdībai un tās ierēdņiem atskaitīties par pārvaldes pakalpojumu sniegšanu. Tā kā pārvaldes pakalpojumu sniegšanas modeļi gadu gaitā ir mainījušies, ir mainījusies arī minētās komitejas darbības joma — tā ir paplašinājusies, un pārbaudes aptver ne tikai valdības departamentus, bet arī valsts struktūras, kuras sniedz pārvaldes pakalpojumus.

Kā minētās komitejas loceklim man vairākkārt bija iespēja rūpīgi iztaujāt dažādus ministrus, augsti stāvošus pārvaldes pakalpojumu un publiskā sektora ierēdņus, kā arī nozīmīgāko ministriju padomniekus un konsultantus par svarīgākajiem problēmjautājumiem.

Kā viens no Pārstāvju palātas Valsts kontu komitejas (struktūras, kas stiprina attiecības starp Valsts revīzijas dienestu un parlamentu) dibinātājiem es šīs komitejas darbības pirmajos gados apmeklēju Apvienotās Karalistes Valsts revīzijas dienestu un Valsts kontu komiteju Apvienotās Karalistes parlamentā un tikos ar šo struktūru ierēdņiem. Es vienmēr esmu atbalstījis un stingri ievērojis piesardzīgas publisko finanšu pārvaldības un kontroles principus, kā arī labas publiskās un korporatīvās vadības principus.

Kaut arī struktūrām un procesiem ir liela nozīme labas korporatīvās vadības nodrošināšanā, izšķiroša nozīme ir ministra veiktai pārraudzībai. Mana pieredze liecina, ka ministra pārraudzība var būt dažāda veida: neformāla un formāla, kā arī stratēģiska. Šādi būtu jāpārrauga likumu īstenošana, budžeta izpilde, tiesību aktu un Konstitūcijas stingra ievērošana un publisko finanšu pārvaldība ar mērķi uzlabot pakalpojumu sniegšanu, lai nodrošinātu labāku dzīves kvalitāti visiem iedzīvotājiem. Lai gan tiek apgalvots, ka iedzīvotāju aizvien lielākās gaidas rada lielāku spiedienu uz finanšu resursiem, es vienmēr esmu uzskatījis, ka iedzīvotājiem vissvarīgākā ir līdzekļu atdeve — līdz ar to publisko resursu kontrole iegūst aizvien lielāku nozīmi.

Kā ministrs es daudzkārt pildīju vairāk nekā tikai ar likumdošanu saistītus uzdevumus, mani uzdevumi bieži bija saistīti ar budžeta plānošanu un lēmumu pieņemšanu par liela mēroga projektiem, kuri tika finansēti ar ievērojamiem publiskiem un/vai ES līdzekļiem, kā arī kontroles saglabāšanu pār šo projektu un līdzekļu pārvaldību. Mani ministra pienākumi, galvenokārt finanšu jomā, bet arī vides un atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lika man pastāvīgi un regulāri kontaktēties ar Finanšu ministrijas visaugstākajiem ierēdņiem, kā arī — otrajā gadījumā — ar Plānošanas un prioritāšu koordinēšanas nodaļu (PPCD, kas tika izveidota 2001. gada martā kā daļa no administratīvās infrastruktūras, kura nepieciešama to pirmspievienošanās un pēcpievienošanās līdzekļu pārvaldībai, kurus Maltai piešķīrusi ES). PPCD mērķis ir nodrošināt Eiropas palīdzības efektīvu apguvi un pārvaldību, īpaši saistībā ar kohēzijas politiku, īstenojot valdības departamentu, iestāžu, aģentūru un citu ieinteresēto personu efektīvu koordinēšanu.

Būdams ministrs, es galveno uzmanību vienmēr pievērsu tam, lai piešķirtais budžets tiktu izpildīts likumīgi un pareizi saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību.

Laikā no 1998. gada septembra līdz 2004. gada maijam es kā galvenā opozīcijas runaspersona vistiešākajā veidā turpināju sekot līdzi jaunākajām tendencēm, veicot savus pienākumus un uznemoties atbildību, kura saistīta ar labu finanšu pārvaldību un pārraudzību. Pirmspievienošanās periodā es kā Pārstāvju palātas loceklis apmeklēju dažādus seminārus un konferences Briselē, citu tematisko jomu starpā arī īpašas konsultatīvas un informatīvas sesijas par OLAF, lai labāk izprastu ES darbību, kā arī uz vietas iegūtu skaidru priekšstatu par ES galveno struktūru un mehānismu ikdienu.

Šīs zināšanas neapšaubāmi būs ļoti noderīgas, ja man būs tas gods tikt izraudzītam par Revīzijas palātas locekli. Politiskie fondi, piemēram, Vācijas FES, man un nelielam skaitam manas frakcijas deputātu rīkoja līdzīgus informatīvus braucienus, kas vēl vairāk bagātināja manu pieredzi, plašas teorētiskās zināšanas vēršot lielā praktiskā pieredzē.

Strādājot Mid Med bankā — vienā no Maltas vadošajām bankām —, es ilgu laiku nostrādāju Galvenajā kredītbirojā, kur mani pienākumi ietvēra korporatīvā sektora klientu kontu un prognožu novērtējumu, tostarp priekšizpētes un uzņēmējdarbības plānus, kā arī pienācīgu kontroli pār bankas instrumentu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot, ka tie tiek obligāti piemēroti pirms apstiprināšanas.

Kā vadības konsultants korporatīvajā sektorā, galvenokārt ar tūrismu saistītās atpūtas un viesmīlības jomās, kas neradīja interešu konfliktu ar maniem nepilnas slodzes parlamentārajiem pienākumiem, es arī nodrošināju, ka uzņēmumos, kuriem es kā ārštatnieks sniedzu konsultāciju pakalpojumus, tiek ievēroti iekšējas finanšu kontroles un atbilstības principi.

Desmit gadus es biju viens no augstākajiem ierēdņiem cilvēkresursu/administrācijas jomā vienā no Maltas vadošajiem uz eksportu orientētajiem rūpniecības uzņēmumiem ar aptuveni sešiem simtiem darbinieku. Mana pieredze augsti stāvoša banku nozares ierēdņa amatā man noderēja, lai saprastu problēmas, ar kurām rūpniecības uzņēmumiem ir jāsaskaras ikdienā, īpaši grūtos restrukturizācijas periodos.

2.  Kādi ir Jūsu ievērojamākie karjeras sasniegumi?

Es esmu devis ieguldījumu dažādos manas valsts projektos, kā arī pārraudzījis tos. Neapšaubāmi vislielāko personisko gandarījumu finanšu ministra amatā man deva nepieciešamā atbalsta gūšana Pārstāvju palātā Valsts revīzijas dienesta nodalīšanai no ministrijas un šī procesa vadīšana. Attiecīgie tiesību akti nodrošināja Valsts revīzijas dienestam pilnīgu neatkarību, tam kļūstot par Maltas parlamenta biroja daļu un tā funkcijas un ģenerālrevidenta funkcijas skaidri nosakot jaunā tiesību aktu kopumā.

Lai gan mūsdienās Valsts kontu komitejas pastāv lielākajā daļā dalībvalstu, man bagātinošu pieredzi deva iespēja būt par Maltas parlamenta Valsts kontu komitejas vienu no dibinātājlocekļiem, jo īpaši tāpēc, ka mēs (dibinātājlocekļi) un liels skaits valdības ierēdņu un struktūru izgājām izšķirošu un svarīgu mācību ceļu, kas gadu gaitā palīdzēja šim dienestam atrast savu nišu un modus operandi mūsu parlamenta struktūrā.

Cits personiski svarīgs atskaites punkts, man esot ilgtspējīgas attīstības, vides un klimata pārmaiņu ministra amatā, bija saistībā ar Vides un resursu iestādes izveidi veiktais darbs. Tā kā Vides direktorātam, kas bija daļa no Maltas Vides un plānošanas iestādes, nebija nedz savu struktūru un finansiālā nodrošinājuma, nedz pilnībā nodalītu un skaidru regulatīvo pilnvaru, esmu lepns, ka piedalījos Maltas pirmās Vides un resursu iestādes izveidē, kas ir ne tikai pilntiesīgs tiesību aktu ievērošanas uzraugs, kurā strādā ļoti uzticami un kvalificēti darbinieki, tostarp vides NVO un opozīcijas partijas izvirzīti pārstāvji, bet kuras mērķis tagad ir arī risināt ar Maltas ES, daudzpusējiem un valsts mēroga pienākumiem saistītus jautājumus.

Manā kā ministra uzraudzībā Wasteserv Malta Ltd (100 % valdības īpašumā esošs uzņēmums, kas atbildīgs par atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru Maltas salās) 2007.–2013. gada plānošanas periodā izdevās pabeigt vairākus ES finansētus valsts projektus. Līdz 2015. gada beigām veiksmīgi pabeigtie projekti ietver tādus projektus kā Maltas Ziemeļu mehāniskās un bioloģiskās attīrīšanas stacija, Gozo atkritumu pārkraušanas stacija un autoklāva stacija, kas tika uzcelta, lai papildinātu esošo sadedzināšanas iekārtu, kuru izmanto kautuvju un medicīniskajiem atkritumiem. Uzņēmums ne tikai veiksmīgi pabeidza šos projektus, bet arī izmantoja stingrākas pārvaldības procedūras un izgāja visaptverošu zīmola pārveides procedūru, kuras rezultātā tā pamatfilozofija tika pārskatīta, pārejot uz tādu, kas atbalsta koncepciju “resursu iegūšana no atkritumiem”. Šī pāreja bija uzņēmumam izšķiroši svarīga, palīdzot tam iegūt vadošu lomu sabiedrībā. Lai Wasteserv padarītu par dzīvotspējīgu organizāciju darbam ar atkritumu likvidāciju un pārstrādi, nācās veikt izmaiņas šī uzņēmuma vadībā un noteikt konkrētus stratēģiskos mērķus, lai nodrošinātu, ka uzņēmums pilda savu uzdevumu.

Kā premjerministra biroja parlamentārajam sekretāram 1986.–1987. gadā, kad daļa manu uzdevumu bija saistīta ar mājokļiem, man tika uzdots ieviest nozīmīgas reformas sociālo mājokļu jomā, līdz ar kurām pirmo reizi tika paplašināts šo mājokļu pretendentu loks, iekļaujot arī vientuļos vecākus un grupas ar zemiem ienākumiem, lai nodrošinātu lielāku taisnīgumu un vienlīdzību. Es esmu arī pārraudzījis nozīmīgus projektus, kuru laikā telpas, ko iepriekš dzīvošanai izmantoja Maltā norīkotais britu militārais dienests, tika pārveidotas par sociālajiem mājokļiem ģimenēm, kurām nepieciešams pienācīgs, atbilstošs vai alternatīvs mājoklis.

3.  Kāda ir Jūsu profesionālā pieredze starptautiskās organizācijās vai iestādēs, kurās ir multikulturāla un daudzvalodu vide un kuras neatrodas Jūsu valstī?

Mana profesionālā pieredze šajā jomā stiepjas gandrīz trīs desmitgažu garumā un ir saistīta ar dažādiem pasaules reģioniem. Es esmu bijis ilgtspējīgas attīstības, vides un klimata pārmaiņu ministrs, un savā pēdējā ministra pilnvaru termiņā es regulāri apmeklēju un aktīvi piedalījos gan oficiālās, gan neoficiālās Vides padomes sanāksmēs, kuras notika gan tābrīža prezidentvalstīs, gan Luksemburgā un Briselē.

Maltas sarunās par pievienošanos ES, man regulāri apmeklējot Maltas un ES apvienoto parlamentāro komiteju un kopā ar citiem ievērojamiem Pārstāvju palātas deputātiem dodot lielu ieguldījumu tās darbā, mēs piedalījāmies pirmo oficiālo saišu veidošanā starp Maltas parlamentu un Eiropas Parlamentu.

Gadu gaitā es esmu apmeklējis dažādas starptautiskas konferences, seminārus un kongresus ministru, valdības un ideju laboratoriju līmenī, kā arī piedalījies dažādos faktu vākšanas braucienos. Es esmu:

– apmeklējis un pat vadījis UNEP MAP sanāksmes dažādās Vidusjūras reģiona valstīs, SVF un Sadraudzības valstu finanšu ministru sanāksmes (ASV, Maurīcija, Honkonga);

– pārstāvējis savu valsti pirmajā Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru sanāksmē Singapūrā (1996. gadā), 1998. gadā PTO augsta līmeņa sanāksmē Ženēvā, kuru citu starpā apmeklēja arī ASV prezidents, un vidi saudzējošas izaugsmes un zaļās ekonomikas semināros Persijas līča valstīs (Abu Dabi, Dubaija);

– piedalījies ilgtspējībai veltītās konferencēs Indijā (2015), kuras apmeklēja valstu un valdību vadītāji un atzīti šīs jomas speciālisti;

– apmeklējis COP augsta līmeņa sarunas par klimata jautājumiem Polijā un Francijā, kā arī dažādas ar to sagatavošanu saistītas ministru sanāksmes;

– vadījis PRE COP ministru darba grupas sesiju, kā arī esmu bijis viens no īpašās sesijas par klimata pasākumiem vadītājiem CHOGM 2015. gadā;

– finalizējis sarunas par saprašanās memorandiem ar Austrijas un Izraēlas valdībām attiecīgajās uzņēmējvalstīs (2015);

– piedalījies faktu vākšanas braucienos Tuvajos Austrumos, kur tikos ar svarīgākajiem šī reģiona globālajiem spēlētājiem, apmeklējot Telavivu, Ammānu un Gazu; bijis Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas referents Beirutā, lai veicinātu ciešākas saites starp CoEPA un Libānas parlamentu;

– apmeklējis ANO klimata samitus, tostarp nesen Ņujorkā notikušo COP21 parakstīšanas ceremoniju un dažādus WILTON PARK seminārus Apvienotajā Karalistē un Dānijā.

Turklāt 1980. gadā es piedalījos prestižajā ASV Starptautisko apmeklētāju programmā kā ASV valdības viesis, apmeklējot Vašingtonu, Ņujorku, Portlendu, Sanfrancisko un Dallasu kopā ar dalībniekiem no visas pasaules, kuri pēc tam ieguva atpazīstamību savās valstīs. Dažādu ASV institūciju apmeklējumi un diskusijas ar dalībniekiem un rīkotājiem deva man zināšanas un iepazīstināja ar paraugpraksi, kuru es izmantoju savā profesionālajā karjerā, īpaši sanāksmēs, kurās es kā finanšu ministrs piedalījos kopā ar augstu stāvošiem ASV valdības ierēdņiem Valsts departamentā un ASV Valsts kasē.

Lielbritānijas valdības ielūgums doties sponsorētā vizītē uz Apvienoto Karalisti 1980. gados bija savedis mani kopā ar nozīmīgiem valdības pārstāvjiem ārlietu, izglītības, finanšu un informācijas tehnoloģiju jomā — tās ir stratēģiskas jomas, ar daudzām no kurām es vēlāk biju saistīts, veicot savus parlamentāros pienākumus.

Vadot ministriju delegācijas vai piedaloties parlamenta delegācijās, kas apmeklēja ASV, Franciju, Itāliju, Austriju, Izraēlu, AAE, Saūda Arābiju, Kuveitu, Ķīnas Tautas Republiku un Krievijas Federāciju, kā arī kaimiņos esošās Ziemeļāfrikas valstis, man bija iespēja tikties ar dažādu vadošu valdības struktūru svarīgākajiem pārstāvjiem un nozīmīgākajiem privātā sektora dalībniekiem un ieinteresētajām personām, tostarp tiem, kas saistīti ar finansēm un investīciju veicināšanu dažādos kontinentos.

4.  Vai Jūs kādreiz esat saņēmis apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

Šeit norādītā apstiprinājuma procedūra manā gadījumā netiek piemērota.

5.  Kuri no Jūsu iepriekš ieņemtajiem amatiem ir bijuši saistīti ar politisku izvirzīšanu?

Kā norādīts manā detalizētajā CV, es esmu bijis ilgtspējīgas attīstības, vides un klimata pārmaiņu ministrs, finanšu un tirdzniecības ministrs, kā arī premjerministra biroja parlamentārais sekretārs, kura galvenie uzdevumi bija saistīti ar komunikācijas stratēģiju un sociālajiem mājokļiem.

Tā kā Maltas deputātu darbs tiek uzskatīts par nepilnas slodzes darbu, būdams Valsts revīzijas dienesta Kontu komitejas vadītājs, Valsts kontu komitejas vadītājs, kā arī Vides un attīstības komitejas un Ārlietu un Eiropas lietu komitejas loceklis, es, tāpat kā visi citi deputāti, joprojām biju tiesīgs savus galvenos ienākumus gūt, strādājot banku nozarē un vēlāk sniedzot konsultanta pakalpojumus korporatīvajā sektorā, kā arī pirms tam uz pilnu slodzi strādājot ražošanas sektorā.

6.  Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījies savas profesionālās darbības laikā?

Savas politiskās un publiskās administrācijas karjeras laikā es esmu piedalījies vairāku svarīgu lēmumu pieņemšanā.

•  Kā finanšu un tirdzniecības ministrs es veicu sākotnējos pasākumus to īstenošanas risinājumu virzienā, kas bija ierosināti manis pasūtītajos un publiskotajos ziņojumos, kuros bija konstatētas finansiālas un organizatoriskas problēmas vairākos no Maltas lielākajiem uzņēmumiem, un šo uzņēmumu reformu es padarīju par valdības vidēja termiņa fiskālās pielāgošanās programmas pamatelementu, kā norādīts SVF ziņojumā par Maltu 99/72 par konkrētiem jautājumiem. Šajā pašā ziņojumā arī apliecināts, ka iepriekš šīm struktūrām izmaksātās subsīdijas veidoja 6,4 % no visiem valdības izdevumiem, bet līdz 1998. gadam man bija izdevies palīdzēt tās samazināt līdz 4,8 %.

•  Vēsturisks atskaites punkts bija dalība pirmajā Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru konferencē Singapūrā 1996. gadā līdz ar vairāk nekā 120 PTO dalībvalstu un pievienošanās procesā esošo valstu tirdzniecības, ārlietu, finanšu un lauksaimniecības ministriem — tā bija pirmā konference kopš PTO darbības sākuma 1995. gada 1. janvārī. Piedaloties sanāksmēs Singapūrā, es aktīvi līdzdarbojos plenārsēdēs, kā arī dažādās daudzpusējās un divpusējās sesijās, kurās tika izskatīti ar PTO pirmajos divos darbības gados paveikto saistīti jautājumi un Urugvajas sarunu kārtā noslēgto nolīgumu īstenošana.

•  Trešais nozīmīgais notikums neapšaubāmi ir daudzu ar finansēm saistītu tiesību aktu izskatīšana Maltas parlamentā manā vadībā, tostarp ietverot arī neatkarīga VALSTS REVĪZIJAS DIENESTA izveidi.

Papildus šiem trim nozīmīgajiem pasākumiem es esmu lepns, ka savu ministra pilnvaru laikā esmu devis ieguldījumu 2017. gada pirmajā pusē paredzētās Maltas ES prezidentūras sagatavošanas darbā tajās jomās, par kurām biju atbildīgs, proti, ilgtspējīgas attīstības, vides un klimata pārmaiņu jomā, ņemot vērā šo politikas jomu sarežģītību. Tas bija milzu uzdevums un ievērojams izaicinājums gan manai valstij, gan man personīgi.

Neatkarība

7.  Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Kā Revīzijas palātas loceklis es savus pienākumus veikšu neatkarīgi, proti, es nelūgšu un nepieņemšu nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus, un es neveikšu darbības, kas nav savienojamas ar Revīzijas palātas darbību.

Šāda neatkarība ir nepārprotami noteikta Līgumā, līdz ar to par locekļa neatkarību nedrīkst būt ne mazāko šaubu, turklāt šie svarīgie principi ir iestrādāti arī Revīzijas palātas ētikas pamatnostādnēs un ERP locekļu rīcības kodeksā, reglamentā un reglamenta īstenošanas noteikumos. Vienlīdz svarīgi ir tas, ka jebkādu manā darbības laikā izdarītu secinājumu pamatā būs uz faktiem un skaitļiem balstīta padziļināta revīzija. Kā Revīzijas palātas loceklim man ir arī stingri jāievēro savas kompetences robežas. Tas attiecas arī uz kontaktiem ar citām institucionālām struktūrām, aģentūrām vai iestādēm. Attiecībām vajadzētu būt tikai profesionālām, un vajadzības gadījumā tiks ierosināta cita Revīzijas palātas locekļa klātbūtne. Ir jāievēro ERP locekļu rīcības kodekss, jo tajā ir iekļauti ļoti konkrēti noteikumi attiecībā uz neatkarību. Tā pamatā ir Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (Intosai).

8.  Vai Jūs vai Jūsu tuvi radinieki (vecāki, brāļi un māsas, likumīgais partneris un bērni) nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, vai Jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem?

Tādu nav.

9.  Vai Jūs esat gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot?

Jā, nekavējoties. Gadiem ilgi es vienmēr esmu stingri ievērojis pašreizējās īpašumtiesību deklarācijas un ētikas kodeksa prasības, kas Maltas ministriem un parlamenta deputātiem liek publiski atklāt šādas intereses, līdzdalību vai saistības.

10.  Vai esat iesaistīts kādā tiesas procesā? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Neesmu iesaistīts nevienā tiesas procesā, kas varētu jebkādā veidā būt konfliktā ar maniem kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem.

11.  Vai Jums ir aktīva vai izpildoša loma politikā? Ja ir, tad kādā līmenī? Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmis kādu politisku amatu? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Patlaban es politisku amatu neieņemu, bet līdz pagājušajam mēnesim es biju ilgtspējīgas attīstības, vides un klimata pārmaiņu ministrs — no šī amata, kuru es ieņēmu kopš 2013. gada aprīļa, es atkāpos, ņemot vērā manu izvirzīšanu ERP locekļa amatam.

Lai gan es joprojām esmu Pārstāvju palātas deputāts, kopš izvirzīšanas Eiropas Revīzijas palātas locekļa amatam esmu brīvi pieņēmis vienpusēju lēmumu atturēties no jebkādas politiskas darbības, paziņojumiem vai komentāriem gan pašā palātā, gan citur rakstveida un/vai sociālajos medijos, kur es kā viedokļa veidotājs mēdzu regulāri rakstīt.

12.  Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekļa amatā Jūs atkāpsieties no visiem amatiem, kuros esat ievēlēts, un pārtrauksiet jebkādu aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā?

Es jau esmu atkāpies no ministra amata. Esmu gatavs nekavējoties atteikties no savas vietas Maltas parlamenta Pārstāvju palātā, ja mani iecels par ERP locekli. Man nav nekādu uzdevumu vai pienākumu Maltā pie varas esošās partijas struktūrās.

13.  Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

Nopietna pārkāpuma, krāpšanas vai korupcijas lietā es visos gadījumos rīkotos vienādi, neatkarīgi no tā, vai šī lieta būtu saistīta ar manu valsti vai kādu citu ES dalībvalsti. Ņemot vērā, ka man kā Revīzijas palātas loceklim pirmkārt būtu jākalpo Revīzijas palātai un jāpilda tās attiecīgās funkcijas, es arī nodrošinātu, ka Revīzijas palāta veic pilnu izmeklēšanu, lai konstatētu visu attiecīgo informāciju par pārkāpuma/nelikumības apmēru, vienlaikus cenšoties noskaidrot iespējamos iesaistītos dalībniekus. Apspriežoties ar Revīzijas palātas locekļiem un pēc gūto secinājumu pārbaudes lieta tiktu nekavējoties nodota OLAF. Vajadzības gadījumā es apspriestos arī ar Revīzijas palātas priekšsēdētāju. Spēt savus pienākumus pildīt pietiekami neatkarīgi, objektīvi, godīgi, rūpīgi un veicot stingras pārbaudes tāpat kā gadījumos, kad iesaistīta jebkura cita dalībvalsts, ir obligāts nosacījums jebkuram Eiropas Revīzijas palātas loceklim. Ja es to nespētu, tas ne tikai negatīvi ietekmētu ERP kā iestādi un apdraudētu manu stāvokli, bet arī atvieglotu, nevis novērstu, resursu nepareizu sadali un morālā kaitējuma nodarīšanu. Tā kā es vienmēr esmu ticējis proaktīvai pieejai visās darbības jomās, kur gadu gaitā esmu bijis iesaistīts, es uzskatu, ka vēl ir nepieciešama virkne labi pārdomātu vispārēju un sistēmisku preventīvu darbību, kas veicinātu Revīzijas palātas efektivitāti, vienlaikus pēc iespējas samazinot šādu nopietnu pārkāpumu atkārtošanās iespējas.

Pienākumu izpilde

14.  Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem ikvienā publiskajā iestādē? Kā Revīzijas palāta varētu palīdzēt to īstenot?

Pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem vajadzētu balstīties uz trim aspektiem: efektivitāti, saimnieciskumu un lietderību.

Tādēļ lietderības revīzijās būtu jācenšas analizēt jebkuras aģentūras darbības atbilstību regulējumam, noteikt programmas sasniegtos rezultātus un ieteikt uzlabojumus, īpaši tad, ja iekšējā kontrole joprojām ir vāja vai ir nepieciešama rīcība krāpnieciskas darbības gadījumā. Pateicoties gadu gaitā uzkrātajām zināšanām un pieredzei, ERP ir īpaši lielas iespējas veikt lietderības revīzijas tā, kā es iepriekš aprakstīju, un šīs revīzijas var palīdzēt uzlabot par ES programmu īstenošanu atbildīgo aģentūru sniegumu un efektivitāti. Būtībā lietderības revīzijām ir jābūt kā līdzekļu atdeves revīzijām un darbības revīzijām, strukturētā ziņošanas procesā sniedzot vadībai informāciju par atbilstošiem un neatbilstošiem pārvaldības pasākumiem. Tam vien jau būtu jānodrošina iespēja vajadzības gadījumā veikt uzlabojumus pēc tam, kad ir noteikts, kādas sekas vai ietekme neatbilstošajiem pārvaldības pasākumiem ir uz pakalpojumu sniegšanu. Lietderības revīzija publiskajā sektorā un institucionālā līmenī dod iestādēm iespēju apliecināt sabiedrībai, vai tās ir izpildījušas savus pienākumus, kas saistīti ar pārskatatbildību par resursiem. Lietderības revīzija atšķirībā no parastās revīzijas ar ieteikumu starpniecību palīdz rast alternatīvus risinājumus politikas nostādņu, procedūru un struktūras uzlabojumiem, kas var palīdzēt samazināt nelietderīgu izmantošanu un neefektivitāti. Tā arī palīdz kritiski izvērtēt atbilstību juridiskajām prasībām, politikas nostādnēm, mērķiem un procedūrām. Turklāt lietderības revīzija var kalpot par pamatu lēmumiem par turpmāko finansējumu un prioritātēm. Izšķiroša nozīme ir skaidrām vadlīnijām par lietderības revīzijām.

Nozīmīgs jaunums ir tas, ka ERP ir sākusi publicēt vispārējā stāvokļa apskatus. Šie vispārējā stāvokļa apskati ne tikai palīdz novērtēt risku, bet arī ļauj visaptveroši novērtēt aģentūras, atbilstību noteikumiem sasaistot ar programmu rezultātiem. Es jau esmu uzsvēris, ka ir svarīgi nodrošināt ciešu saikni starp resursu pārvaldību un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Taču šīs saiknes efektivitāti var konstatēt tikai tad, ja aģentūru sniegtā informācija ir pilnīga un atbilstoša. Mūsu mērķis ir uzlabot pārvaldes pakalpojumus. Mēs to darām, iesakot veikt konkrētus pasākumus, kas risinātu mūsu aktualizētos jautājumus, un sniedzot vērtīgu informāciju sabiedrībai, programmu vadībai un vēlētajiem ierēdņiem.

Gadu gaitā, būdams gan ministrs, gan opozīcijas runaspersona, es esmu ieguvis pieredzi, kā arī iepazinies ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) un Valsts Finanšu un grāmatvedības institūta (Chartered Institute of Public Finance and Accountancy (CIPFA)) publicēto dokumentu “Good Governance in the Public Sector” (“Laba pārvaldība publiskajā sektorā”). Efektivitāte un lietderība ir precīzi jāizsver. Ja lietderība ir jānodrošina pašreizējo darbību un pārvaldības lēmumu radīto izmaksu lietderība, efektivitātei ir jānovērtē visas izmaksu un pārvaldības sistēmas veiksmīguma pakāpe, jo īpaši plānoto rezultātu sasniegšanā. Tas nenotiks tikai ar pareizu pārvaldības struktūru palīdzību, šis process ir jāpapildina ar visaugstākās kvalitātes spēju veidošanu un skaidri definētu mērķu un uzdevumu rezultātu, kas panākts pienācīgas un profesionālas stratēģiskās plānošanas ceļā. Ja nav ieviesta pienācīga iekšējā kontrole, profesionāli riska novērtējumi un efektīvas iekšējās revīzijas sistēmas, var cerēt tikai uz daļēji veiksmīgu rezultātu.

Jo īpaši šajos finansiālās nestabilitātes un ekonomiskās neaizsargātības apstākļos finanšu pārskatiem ir jābūt ne tikai precīziem, bet arī savlaicīgiem, lai ārējās ieinteresētās personas varētu ar tiem iepazīties bez liekas kavēšanās.

Lai gan lielākas uzmanības pievēršana ziņošanai par pareizu finanšu pārvaldību, izmantojot lietderības revīzijas, ir atzinīgi vērtējama un ļoti cerīga, galvenokārt pateicoties Eiropas Parlamenta mudinājumiem, kā arī Revīzijas palātai un pat Komisijai, šis process ir jāpaātrina un jāpastiprina, lai novērstu jebkādu patvaļu lēmumu pieņemšanas procesā un eventuālus interešu konfliktus, vienlaikus veicinot pārredzamību un vēl vairāk pastiprinot kontroles.

15.  Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs vēl vairāk uzlabotu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta (konkrētāk, Budžeta kontroles komitejas) sadarbību nolūkā palielināt vispārējo izdevumu publisko uzraudzību un to lietderīgumu?

Manuprāt, nevajadzētu izmantot statisku, viendimensionālu modeli, šim modelim vajadzētu būt daļai no pastāvīgi mainīga procesa, kurā tiek ņemti vērā jauni izaicinājumi, draudi un iespējas, kad tādas rodas. Optimālais scenārijs būtu nevis reakcija uz situācijas attīstību, bet gan tāds, kurā Revīzijas palāta vienmēr ir soli priekšā, izmantojot radošus un inovatīvus veidus šī procesa veicināšanai un vienlaikus stiprinot savu dinamiku. Ja dialogs nav pastāvīgs un regulārs, vienmēr būs risks, ka pielavīsies pašapmierinātība, kas vājinās tik ļoti vajadzīgo detalizēto un pastāvīgo izpratni par Parlamenta mainīgajām vajadzībām. Ņemot vērā ERP iekšējo reformu, kuras īstenošana tika sākta 2016. gada 1. janvārī un kuras uzdevums bija pārveidot šo iestādi par organizāciju, kas balstīta uz uzdevumiem, minētajā procesā būtu jāvadās no šādiem principiem:

a)  ātra reakcija uz strauji mainīgu vidi,

b)  elastīga resursu novirzīšana prioritāriem revīzijas uzdevumiem,

c)  savlaicīga darba pabeigšana un labāka komunikācija par ERP lomu un darbu.

Revīzijas palātas locekļa statusā mans uzdevums būtu nodrošināt, ka Parlamentam atklāta dialoga un sadarbības garā tiek iesniegti Revīzijas palātas konstatējumi. Iepazīstinot ar revīzijas metodiku, rezultātiem, atzinumiem un vērtējumiem, būtu jāatvieglo Parlamentam ar budžetu saistīto funkciju veikšana, lai tā notiktu efektīvāk un savlaicīgāk, pastāvīgi stiprinot un pilnveidojot pašas ES regulatīvo sistēmu. Aizvien lielākā nozīme, ko pats Parlaments piešķir Revīzijas palātas konstatējumiem, var tikai veicināt un pastiprināt turpmāku viedokļu apmaiņu un labāku izpratni vienam par otra kā nozīmīgas Savienības iestādes funkcijām. Šo centienu veiksmīguma pakāpi var novērtēt tikai tad, ja Parlamenta likumdošanas darbs efektīvi atspoguļo ERP galvenos secinājumus un ieteikumus, pat ERP īpašo ziņojumu līmenī, kurus var iesniegt Eiropas Parlamenta pa nozarēm specializētajām komitejām. Šīm attiecībām vajadzētu būt divu līdzvērtīgu struktūru attiecībām, tomēr galvenajam mērķim vajadzētu būt Parlamentam sniegtās palīdzības uzlabošanai. Šādiem centieniem ir jābūt ne tikai jūtamiem, bet arī redzamiem, lai arī ārējas ieinteresētās personas varētu korekti spriest par tiem.

16.  Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas veikšanas pievienotā vērtība un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

Lietderības revīzija tiek uzskatīta par atbilstošu un izmantojamu, ja tā ir visaptveroša, objektīva un neatkarīga. Kā es jau paskaidroju, tajā ir jānovērtē, vai aģentūras darbojas saskaņā ar trim manis iepriekš minētajiem principiem. Lietderības revīzijā ir arī jānovērtē rezultāti un jākonstatē trūkumi un riski, ja tādi ir. Galvenā uzmanība, protams, tiks pievērsta tam, vai politikas nostādnes un programmas tiek īstenotas tā, kā plānots. ERP loceklim, veicot izvērtējumu, tas vienmēr jāatceras. Visticamāk, katrs gadījums būs atšķirīgs, līdz ar to vērtējumam ir svarīga loma atbilstošas un objektīvas lietderības revīzijas veikšanā.

Pareizam vērtējumam no ERP puses būtu jānoved pie ieteikumiem pārvaldības sistēmas un iekšējo procesu pārbaudei. Tā ir svarīga snieguma sastāvdaļa, un attiecīgajām aģentūrām būtu jārīkojas saskaņā ar to. Kā ERP loceklis es, protams, izmantotu ERP lietderības revīzijas rokasgrāmatu. Valsts kontu komitejā gūtās pieredzes rezultātā es ļoti labi zinu, kā Maltas Valsts revīzijas dienests ir veicis vairākas ļoti efektīvas lietderības revīzijas. Turklāt es esmu iepazinies ar ISSAI 3100 vadlīnijām, kurās ir noteikti gan lietderības revīzijas principi, gan to ievērošanas nodrošinātie ieguvumi.

17.  Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju?

Svarīga ir pastāvīga un pastiprināta sadarbība. Būtu maksimāli jāizmanto iespējas, ko rada ciešāka divpusējā un daudzpusējā sadarbība, lai tiešām ievērotu Līguma burtu un garu, kas izriet no noteikuma, ka “[d]alībvalstīs revīziju veic saziņā ar attiecīgās valsts revīzijas iestādēm”. Šim procesam nevajadzētu būt vienvirziena, jo es uzskatu, ka konstruktīvā atgriezeniskajā saitē no Parlamenta ir iespējams novērtēt šādas ciešākas sadarbības efektivitāti un orientēšanos uz rezultātu. No otras puses, Revīzijas palātas un valsts revīzijas iestāžu sadarbība ir jāpaceļ vēl augstākā līmenī. Augstākās revīzijas iestādēm kā pilnīgi neatkarīgām struktūrām būtu jāsadarbojas gan ar ERP, gan Eiropas Komisiju, tiesa, Līguma 287. panta 3. punkta izpratnē, proti, sadarbībai notiekot savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot iestāžu neatkarību. Tas ir svarīgi, jo augstākās revīzijas iestādēm (gan to atrašanās valstīs, gan sadarbībā ar starptautiskiem partneriem) ir jābūt un ir jātiek uzskatītām par pilnīgi neatkarīgām no citām iestādēm, lai apliecinātu, ka tās var veikt savus revīzijas pienākumus bez nepamatotas iejaukšanās no malas. Tomēr tajā pašā laikā sadarbība ir ļoti lietderīga un tajā iesaistītajām struktūrām nodrošina pievienoto vērtību, jo tās var mācīties cita no citas un iepazīties ar izmaiņām citu struktūru veiktajos pasākumos.

Tā kā ES kontaktkomiteja, kas ir visu ES dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu tīkls, ir izveidojusi sava veida agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai atbalstītu efektīvu un lietderīgu kontaktkomitejas darbību, kas nāk par labu visām tajā iesaistītajām augstākās revīzijas iestādēm, agrīnā posmā konstatējot izmaiņas un dodot iespēju laicīgi uz tām reaģēt, es uzskatu, ka tas ir labs un efektīvs veids, kā ERP un ES dalībvalstu augstākās revīzijas iestādes var uzraudzīt to attīstību un izmaiņas ES finanšu pārvaldībā, kas tām ir svarīga, tostarp arī uzraudzīt attiecīgus lēmumus, ko pieņem EP CONT komiteja.

Es uzskatu, ka ciešāka sadarbība starp ERP, ES dalībvalstu augstākās revīzijas iestādēm un EP CONT komiteju tiktu vēl vairāk veicināta, ja šo trīs pušu pārstāvji regulāri tiktos, piemēram, divas vai trīs reizes gadā, lai apspriestu jebkādas visām šīm pusēm nozīmīgas izmaiņas ar mērķi palīdzēt nodrošināt ES budžeta revīzijas pastāvīgu uzlabošanu. Elastībai, kuru pieļauj šī procedūra, vajadzētu atvieglot jaunu svarīgu jautājumu pieņemšanu izskatīšanai, īpaši tādēļ, ka finansiālā situācija turpina attīstīties gan pašā ES, gan pasaulē, jo rodas jaunas megatendences. Revīzijas palātas locekļa jaunajam pienākumam būt atbildīgam par institucionālajām attiecībām būtu vēl vairāk jānostiprina un jāatvieglo šāda sadarbība, jo tā nodrošina jau pastāvošu institucionālu struktūru.

18.  Kā jūs uzlabotu Revīzijas palātas ziņošanu Eiropas Parlamentam, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par to datu precizitāti, kuras dalībvalstis ir iesniegušas Eiropas Komisijai?

Domāju, ka ERP locekļa amatā man būtu jāatbalsta tas, ko es uzskatu par ERP galveno mērķi, proti, nodrošināt, ka valstu ziņošanas sistēmas darbojas, kā nākas, uzrādot riskus un gadījumus, kad netiek atklāti trūkumi valstu ziņošanas sistēmās. Šis process obligāti jāpapildina ar pastāvīgu informācijas plūsmu un ieteikumiem Eiropas Parlamentam par to, kā šādas situācijas risināt un novērst. Manuprāt, vēl viens svarīgs priekšnoteikums ir Revīzijas palātas un Parlamenta Budžeta kontroles komitejas biežākas tikšanās. Tas viss būtu skaidri jāatspoguļo ERP gada pārskatā, kam būtu jāveido stabils pamats debatēm Parlamentā. Ir jāstrādā vairāk, lai nodrošinātu, ka gan dalībvalstu sniegto, gan Komisijas apliecinājumos sniegto datu precizitāte tiek uzlabota, ERP vairāk izceļot šādus iekšējos trūkumus. Komisijas ziņā paliek dalībvalstu iesaistīšana un ciešākas sadarbības nodrošināšana ar tām, lai panāktu, ka dalībvalstis spēj ļoti savlaicīgi sniegt pilnīgu informāciju par vadību, iekšējo kontroli, iekšējās revīzijas sistēmām un finanšu pārvaldību.

Tikai šāda sistēmas nostiprināšana var radīt lielāku pārliecību par to, ka Komisija spēs labāk nekā jebkad agrāk novērtēt dalībvalstu sistēmas, lai pārliecinātos, ka tās ir vairāk nekā piemērotas ES budžeta pareizas izpildes atvieglošanai. Ar pārmērīgu informācijas daudzumu vien var arī nepietikt. Izšķiroši svarīga un būtiska ir šīs informācijas izmantošana, gūstot no tās pēc iespējas lielāku labumu. Nevajadzētu apmierināties tikai ar Revīzijas palātas aplēstā kļūdu līmeņa mazināšanos. Gluži pretēji, katru gadu ir pastāvīgi un stingri jāturpina novērst šādu kļūdu cēloņus. Tas nav jautājums, kuru ERP var risināt viena pati, jo īpaši tāpēc, ka tas galu galā ir saistīts ar ERP un Komisijas turpmāko lomu attiecībās ar dalībvalstīm un valstu augstākajām revīzijas iestādēm.

Citi jautājumi

19.  Vai Jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs negatīvs?

Es pārskatītu savu nomināciju, pilnībā ņemot vērā notikušās diskusijas un komitejas ieteikumā norādītos iemeslus.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Revīzijas palātas locekļu kolēģijas daļēja atjaunošana — Maltas kandidāts

Atsauces

08699/2016 – C8-0185/2016 – 2016/0806(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

17.5.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

25.5.2016

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Igor Šoltes

25.5.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

11

9

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Dan Nica, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Igor Šoltes, Bart Staes, Marco Valli, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brian Hayes, Karin Kadenbach, Julia Pitera, Miroslav Poche, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anne Sander, Alfred Sant

Iesniegšanas datums

8.9.2016

Juridisks paziņojums - Privātuma politika