Procedūra : 2016/2053(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0263/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0263/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 04/10/2016 - 7.9
CRE 04/10/2016 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0371

ZIŅOJUMS     
PDF 678kWORD 75k
12.9.2016
PE 582.322v02-00 A8-0263/2016

par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada

(2016/2053(INI))

Attīstības komiteja

Referents: Norbert Neuser

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada

(2016/2053(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū  (“Kotonū nolīgums”), un tā pārskatīšanu 2005. un 2010. gadā(1),

–  ņemot vērā 1975. gada Džordžtaunas nolīgumu, ar ko izveido Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupu, un tā pārskatīšanu 1992. gadā(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 8. oktobra paziņojumu „Ceļā uz pilnu sadarbības ar ĀKK valstīm integrāciju ES budžetā” (COM(2003)0590)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 6. oktobra Kopīgo apspriešanas dokumentu “Ceļā uz jaunu partnerību starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm pēc 2020. gada” (JOIN(2015)0033)(4),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ĀKK un ES attiecībām, jo īpaši 2015. gada 11. februāra rezolūciju par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbību(5), 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par otrajiem grozījumiem 2000. gada 23. jūnija Kotonū nolīgumā(6), 2009. gada 5. februāra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ietekmi uz attīstību(7) un 2004. gada 1. aprīļa rezolūciju par Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā(8),

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas iepriekšējās rezolūcijas un jo īpaši 2015. gada 9. decembra rezolūciju “40 partnerības gadi — ietekmes uz tirdzniecību un attīstību ĀKK valstīs novērtējums un ĀKK valstu un Eiropas Savienības noturīgu attiecību perspektīvas”(9),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par politikas saskaņotību attīstībai (PCD),

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāju 2015. gada 9. decembrī sniegto kopīgo paziņojumu par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām(10),

–  ņemot vērā ES globālo stratēģiju par ārpolitiku un drošības politiku, ko paredzēts iesniegt Eiropadomei 2016. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē,

–  ņemot vērā 2012. gada 21. marta kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz atjauninātu ES un Klusā okeāna valstu partnerību attīstības jomā”,

–  ņemot vērā 2012. gada 26. jūnija kopīgo paziņojumu “Kopīgā ES un Karību jūras valstu partnerības stratēģija” (JOIN(2012)0018),

–  ņemot vērā Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju, kuru pieņēma Āfrikas un Eiropas valstu un valdību vadītāji Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 9. decembrī(11),

–  ņemot vērā 2015. gada 6. oktobra rezolūciju par vietējo pašvaldību lomu attīstības sadarbībā jaunattīstības valstīs(12),

–  ņemot vērā ĀKK un ES 2014. gada 12. jūnija kopīgo deklarāciju par programmu laikposmam pēc 2015. gada(13),

–  ņemot vērā Sipopo deklarāciju “ĀKK valstu grupas nākotne mainīgajā pasaulē — problēmas un iespējas”(14), ko ĀKK valstu un valdību vadītāji pieņēma Septītajā augstākā līmeņa sanāksmē 2012. gada 13. un 14. decembrī,

–  ņemot vērā trešo starptautisko konferenci par attīstības finansēšanu, kas notika 2015. gada 13.–16. jūlijā, un Adisabebas rīcības plānu, ko ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja 2015. gada 27. jūlijā(15),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību un noslēguma dokumentu „Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gada perspektīvā”(16), ko Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 41. sesiju, kas notika Dakārā (Senegāla) 2016. gada 28. un 29. aprīlī,

–  ņemot vērā 2016. gada 31. maijā un 1. jūnijā Portmorsbijā, Papua-Jaungvinejā, notikušo ĀKK valstu un valdību vadītāju 8. sammitu, kurā pieņēma Vaigani paziņojumu par ĀKK valstu grupas turpmākajām perspektīvām, kā arī Portmorsbijas deklarāciju, ar kuru tika pieņemts galīgais ievērojamu personu grupas ziņojums jautājumā par ĀKK valstu grupas nākotni,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0263/2016),

A.  tā kā Kotonū nolīguma spēks un acquis balstās uz vairākām unikālām īpatnībām — tas ir juridiski saistošs dokuments, tajā ir nesalīdzināmi liels skaitliskais sastāvs (79 + 28 dalībvalstis), tas ir visaptverošs, pateicoties trīs pīlāriem — attīstības sadarbība, politiskā sadarbība un sadarbība ekonomikas un tirdzniecības jomā, tam ir kopīga iestāžu sistēma un apjomīgs budžets Eiropas Attīstības fonda (EAF) veidā;

B.  tā kā svarīgākais Kotonū nolīguma uzdevums ir: „samazināt un eventuāli izskaust nabadzību“, kas ir uzdevums, kurš atbilst ilgtspējīgas attīstības un ĀKK grupas pakāpeniskas integrācijas pasaules ekonomikā mērķim, un ir stingri apstiprināts tā 1. pantā; tā kā partnerība ir balstīta uz virkni vērtību un principu, tostarp cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, uz tiesiskumu un uz pārredzamu un atbildīgu valdību balstītu demokrātiju;

C.  tā kā vairāk nekā 80 % pasaules vismazāk attīstīto valstu (VAV) atrodas ĀKK reģionos, kam ir īpaša nozīme ES un ĀKK valstu partnerībā;

D.  tā kā ĀKK grupas un Eiropas Savienības politiskā un ekonomiskā aina kopš Kotonū nolīguma parakstīšanas ir mainījusies;

E.  tā kā ĀKK un ESS attiecību nākotnei vajadzētu balstīties uz jauniem apsvērumiem par to, kādas iespējas un kādi šķēršļi izriet no ES un ĀKK sadarbības;

F.  tā kā ĀKK un ES dalībvalstu skaitliskais sastāvs joprojām pietiekami neizpaužas vienotā rīcībā globālos forumos;

G.  tā kā ĀKK un ES partnerībai ir bijusi būtiska loma virzībā uz Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu;

H.  tā kā, no otras puses, rezultāti attiecībā uz mērķiem, kas saistīti ar nabadzības apkarošanu un ĀKK valstu integrāciju pasaules ekonomikā, līdz šim ir bijuši nepietiekami, ņemot vērā to, ka puse no ĀKK valstīm joprojām ir starp pasaules vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un ka ĀKK dalībvalstis kopā nodrošina mazāk nekā 5 % no pasaules tirdzniecības un aptuveni 2 % no pasaules IKP;

I.  tā kā tirdzniecības attiecības veido Kotonū nolīguma otro pīlāru, un tā kā ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) ir veids, kā padziļināt šīs attiecības;

J.  tā kā ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) Kotonū nolīguma 36. pantā ir definēti kā attīstības instrumenti, kuru “mērķis ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, īpaši pilnībā izmantojot reģionālās integrācijas un tirdzniecības starp jaunattīstības valstīm potenciālu”; tā kā EPN iekļaušana Kotonū nolīgumā veicina politikas saskaņotību attīstībai;

K.  tā kā Kotonū nolīgumā ir ņemts vērā tas, ka aizvien vairāk pieaug reģionālās integrācijas nozīmīgums ĀKK valstīs un ĀKK un ES sadarbībā, kā arī tās loma miera un drošības veicināšanā, sekmējot izaugsmi un risinot pārrobežu problēmas;

L.  tā kā Kotonū nolīgums ir paredzēts jaunu globālu problēmu risināšanai saistībā ar klimata pārmaiņām, migrāciju, mieru un drošību (piemēram, cīņa pret terorismu, ekstrēmismu un starptautisko noziedzību), tomēr tā konkrētie rezultāti šajās jomās ir nelieli;

M.  tā kā ĀKK valstu un ES apvienoto iestāžu, jo īpaši Apvienotās ministru padomes, sanāksmes nav sniegušas īpašus konkrētus rezultātus, to apmeklējums ir bijis neliels un tajās nav piedalījušās augsta līmeņa amatpersonas;

N.  tā kā ES finansē aptuveni 50 % no ĀKK valstu sekretariāta izmaksām; tā kā daudzas ĀKK dalībvalstis nemaksā pilnu dalības maksu;

O.  tā kā politiskais dialogs par būtiskiem elementiem, kā minēts Kotonū nolīguma 8. un 96. pantā, ir konkrēts tiesisks veids, kā nodrošināt ĀKK un ES partnerības kopējās vērtības un veicināt demokrātiju un cilvēktiesības, kas ir būtiski nozīmīgas ilgstpējīgas attīstības nodrošināšanai;

P.  tā kā jaunajā nolīgumā ir skaidri paredzēta nepieciešamība nodrošināt cilvēktiesību nosacījumu saglabāšanu un pilnveidot politisko dialogu;

Q.  tā kā valstu parlamentu, vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora iesaiste politiskajā dialogā ir bijusi diezgan ierobežota, neraugoties uz to atzīto nozīmīgumu; tā kā ĀKK grupas loma būtībā ir tikusi īstenota tikai gadījumos, kas attiecas uz 96. pantu; tā kā politiskais dialogs un īpaši 96. pants politiskās krīzes gadījumos galvenokārt ir izmantots novēloti un nerīkojoties preventīvi;

R.  tā kā, lai gan Kotonū nolīgumā pēc tā pārskatīšanas 2010. gadā ir nepārprotami atzīta valstu parlamentu, vietējo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma, to dalība sarunās par ĀKK un ES politiku un pasākumiem ir bijusi ierobežota;

S.  tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas saskaras ar aizvien ierobežojošākiem tiesību aktiem un citiem šķēršļiem, kas ierobežo to darbību un jomu;

T.  tā kā ĀKK reģionā ietilpst vairākas aizjūras zemes un teritorijas (AZT), kuras ir asociētas ar Eiropas Savienību un kuru īpašās attiecības ar ES atbalsta atteikšanos no tradicionālās attīstības palīdzības pieejas, lai labāk ņemtu vērā to piederību Eiropas valstu saimei; tā kā, lai gan AZT ir īpašs statuss, tās tāpat kā ĀKK valstis joprojām saņem finansējumu no 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF);

U.  tā kā EAF finansē, izmantojot ES dalībvalstu tiešās iemaksas, un uz to neattiecas parastie ES budžeta noteikumi; tā kā Parlamentam nav nekādu pilnvaru attiecībā uz EAF budžeta izpildes apstiprināšanu, izņemot jau veikto maksājumu apstiprināšanu, un tam nav arī oficiālas kontroles tiesības attiecībā uz EAF plānošanu;

V.  tā kā 11. EAF aptuveni EUR 900 miljoni ir rezervēti Āfrikas Miera nodrošināšanas fondam un aptuveni EUR 1,4 miljardi no EAF rezerves līdzekļiem tiks izmantoti ES trasta fonda Āfrikai vajadzībām;

W.  tā kā ĀKK valstu iekšējiem resursiem kopā ar diasporu kopienu naudas pārvedumiem varētu būt būtiska nozīme attīstības finansēšanā;

X.  tā kā EAF iekļaušana budžetā dotu iespēju nodrošināt demokrātisko kontroli, palielinātu atpazīstamību un pārredzamību attīstībai paredzēto ES līdzekļu izlietošanā; tā kā, no otras puses, EAF plānošanas daudzgadu raksturs nodrošina līdzekļu aplēses iespēju, un tā iekļaušana budžetā varētu samazināt ĀKK valstīm paredzēto attīstības līdzekļu apjomu par labu citām ārpolitikas prioritātēm un radīt priekšstatu, ka tiek vājināta priviliģētā ES un ĀKK valstu partnerība; tā kā EAF iekļaušana budžetā varētu arī apdraudēt Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda un citu svarīgu iniciatīvu, piemēram, Āfrikas trasta fonda, finansēšanu, ja netiks izveidots īpašs instruments, lai finansētu drošības izdevumus, kas saistīti ar sadarbību attīstības jomā,

1.  apstiprina, ka ĀKK un ES sadarbība ir lietderīgs un unikāls sasniegums, kas pēdējo 40 gadu laikā ir nostiprinājis saiknes starp ĀKK un ES tautām un valstīm, un to parlamentiem; uzsver — ņemot vērā ĀKK valstu kā grupas pausto apņēmību īstenot vienotu rīcību —, lai uzlabotu sadarbības efektivitāti un pielāgotu to jauniem izaicinājumiem, ir jānosaka jauna struktūra, ar ko tiek saglabāti universāli ĀKK un ES acquis elementi, piemēram, apņemšanās nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesību, cilvēces attīstību, labu pārvaldību un demokrātiju, mērķis nodrošināt tiesiskumu un labas prakses apmaiņu vienotā sistēmā, savukārt galvenais darbs ir jāveic saskaņā ar subsidiaritātes principu, proti, īstenojot reģionālus nolīgumus, kas ir īpaši izstrādāti atbilstoši konkrētām reģiona vajadzībām un abpusējām ES un attiecīgā reģiona interesēm;

2.  uzsver, ka gan kopējai sistēmai, gan reģionāliem nolīgumiem vajadzētu būt juridiski saistošiem; uzsver — lai uzlabotu to efektivitāti, samazinātu dublēšanos un novērstu politiskos regulējumus, kas daļēji pārklājas, reģionālie nolīgumi ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm ir jāizstrādā tā, lai tiktu ņemtas vērā pastāvošās reģionālās un apakšreģionālās organizācijas, piem., Āfrikas Savienība, reģionālās ekonomikas kopienas, reģionālās stratēģijas vai reģionālie nolīgumi, piemēram, ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN), un lai nodrošinātu iespēju iekļaut citas valstis, piemēram, Ziemeļāfrikas valstis, vai veidot grupas, ņemot vērā īpašas intereses vai vajadzības (piemēram, attīstības līmeni, attiecīgi apvienojoties vismazāk attīstītajām valstīm (VAV), vai ģeogrāfiskās īpatnības, attiecīgi apvienojoties mazo salu jaunattīstības valstīm);

Mērķi, principi un sadarbības noteikumi

3.  prasa jaunajā nolīgumā galveno uzmanību veltīt 2030. gadam paredzētajai programmai un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un izveidot stingras uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu, ka nolīguma īstenošana palīdz sasniegt IAM un veicina tos;

4.  aicina izmantot ĀKK un ES salīdzinošās uzraudzības, pārskatatbildības un pārskatīšanas mehānismu, lai regulāri pārbaudītu IAM īstenošanu dalībvalstīs, piedaloties ĀKK un ES pārstāvjiem ne tikai no centrālajām valsts iestādēm, bet arī no parlamentiem, reģionālajām un vietējām pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības un zinātniskajām kopienām, un ik gadu izstrādājot secinājumus un ieteikumus valsts, reģionālajiem un pasaules pārskatīšanas procesiem un turpmākiem pasākumiem;

5.  turklāt uzsver, ka jaunajā nolīgumā paredzētās valsts nozaru politikas plānošanā, pieņemšanā un īstenošanā būtu pilnībā jāņem vērā uz zināšanām balstīta politika;

6.  prasa, lai cīņa pret nabadzību un nevienlīdzību un to galīga izskaušana, kā arī ilgtspējīgas attīstības veicināšana joprojām būtu galvenais ĀKK un ES sadarbības mērķis; tomēr uzstāj, ka jaunam nolīgumam galvenokārt vajadzētu būt politiskam projektam, kas balstīts uz līdzatbildības principu, un noteikti jāatsakās no devēja — saņēmēja mentalitātes; uzskata, ka sadarbībai būtu jānotiek kopēju interešu jomās, kurās sagaidāmi kopēji ieguvumi ne tikai ekonomiskā ziņā, bet arī attiecībā uz mieru, drošību, cilvēktiesībām, tiesiskumu, labu pārvaldību, demokrātiju, migrāciju, vidi, klimata pārmaiņām un citām jomām, kas saistītas ar ĀKK un ES iedzīvotāju labklājību;

7.  atkārtoti pauž pārliecību, ka politikas saskaņotība attīstībai (PCD) ir būtiski svarīgs elements jaunās ilgtspējīgas attīstības programmas mērķu sasniegšanā; uzskata, ka Kotonū nolīguma visaptverošais raksturs veicina PCD un tādēļ jaunajā nolīgumā tas būtu jāsaglabā; norāda uz nepieciešamību jaunajā nolīgumā saglabāt konkrēti ar PCD saistītos noteikumus un uzlabot dialogu par saistītajiem jautājumiem; atkārtoti ierosina saistībā ar Apvienoto parlamentāro asambleju iecelt pastāvīgos PCD līdzreferentus;

8.  uzskata, ka starptautiski saskaņotu palīdzības efektivitātes principu ievērošana ir galvenais priekšnoteikums, lai īstenotu programmu laikposmam līdz 2030. gadam, un uzskata, ka topošajā nolīgumā būtu jāiekļauj atsauce uz to;

9.  prasa, lai Kotonū nolīguma būtiskie elementi attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu būtu arī jaunā nolīguma uz vērtībām balstītajā pamatā; prasa, lai laba pārvaldība tiktu papildus iekļauta kā būtisks elements atbilstīgi jaunajam 16. ilgtspējīgas attīstības mērķim saistībā ar mieru, tiesiskumu un efektīvām iestādēm; atgādina, cik svarīgi ir pilnībā īstenot Kotonū nolīguma 9. pantu;

10.  uzsver, ka politiskais dialogs ir Kotonū nolīguma būtiska daļa un ka 8. un 96. pantā ir paredzēti konkrēti tiesiskie līdzekļi, lai nodrošinātu ĀKK valstu un ES attiecību būtiskus elementus, neraugoties uz to, ka iepriekš to izmantošana ne vienmēr ir bijusi efektīva; prasa, lai politiskais dialogs arī turpmāk būtu galvenais tiesiskais pīlārs jaunā nolīguma vispārējā sistēmā un reģionālajā līmenī; prasa efektīvāk, sistemātiskāk un proaktīvāk izmantot politisko dialogu, lai novērstu politiskās krīzes;

11.  uzsver, ka Kotonū nolīguma 97. pantā ir paredzēta apspriežu procedūra un atbilstīgi pasākumi, lai risinātu nopietnus korupcijas gadījumus, un pauž nožēlu, ka līdz šim minētais pants ir piemērots tikai vienu reizi; prasa jaunajā partnerattiecību nolīgumā starp ES un ĀKK valstīm uzlabot minēto procedūru, lai tā kļūtu pilnībā funkcionējoša;

12.  šajā sakarībā uzsver, ka politiskais dialogs ir vērtīgs pamats, lai uzlabotu partnervalstu iedzīvotāju stāvokli; pauž nožēlu par līdzšinējo šī instrumenta nepietiekamo izmantošanu un zemo efektivitāti; tāpēc aicina uzlabot cilvēktiesību stāvokļa un citu būtisku un fundamentālu nolīguma elementu uzraudzību, uzsver, ka uzraudzībai ir jābūt iekļaujošai un tādai, kurā tiek nodrošināta līdzdalība, un prasa regulāri reizi divos gados vai ik pēc vairākiem gadiem veikt izvērtēšanu un sniegt kopīgus ziņojumus par to, kā ĀKK un ES dalībvalstis ievēro šos elementus, ar mērķi skaidri norādīt uz faktiem, kritizēt vai slavēt; prasa šo ziņojumu rezultātus iesniegt visaptverošās ĀKK un ES sanāksmēs un izmantot tos par pamatu politiskajā dialogā, kā arī ņemt tos vērā valsts, reģionālajos un pasaules IAM īstenošanas pārskatos;

13.  aicina vairāk iesaistīt valstu parlamentus un reģionālās un vietējās pašvaldības iestādes gan ĀKK valstīs, gan ES dalībvalstīs visos ĀKK un ES politikas un darbību posmos, sākot no turpmākās plānošanas un programmu izstrādes, beidzot ar īstenošanu, novērtēšanu un pārraudzību, jo īpaši ņemot vērā subsidiaritātes principu;

14.  mudina visas jaunā nolīguma puses apņemties piešķirt vietējai un reģionālajai pārvaldei lielāku autonomiju un palielināt tās spējas, lai tā varētu efektīvi veikt savus uzdevumus un īstenot nozīmīgu lomu ĀKK valstu attīstībā;

15.  prasa politiskajā dialogā, plānošanā un īstenošanā vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību un atbalstīt to spēju veidošanā, īpaši attiecībā uz vietējām grupām, kuras šī politika ietekmē tieši; šajā sakarībā uzsver arī pilsoniskās sabiedrības darbības jomas ierobežošanas risku dažās valstīs un nepieciešamību iekļaut arī tādas grupas kā minoritātes, jaunieši un sievietes, kuras nespēj organizēt savas intereses vai kuras konkrētajā valstī netiek atzītas, neraugoties uz to likumīgajām demokrātiskajām interesēm;

16.  uzskata, ka privātajam sektoram var būt būtiska nozīme attīstības procesā un tas var sniegt ieguldījumu attīstības finansēšanā, ja ieguldījums tiek veikts, respektējot iedzīvotājus, tradicionālās īpašumtiesības vai izmantošanas tiesības, kā arī vidi un atbilstīgi ANO pamatprincipiem par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām; tādēļ aicina atbalstīt Eiropas Investīciju bankas (EIB) uzraudzībā esošos privātos ieguldījumus, ja tie atbilst starptautiskajām cilvēktiesībām un sociālajiem un vides aizsardzības noteikumiem; uzsver, ka jaunajās partnerattiecībās prioritāte būtu jāpiešķir mazajiem ražotajiem un lauksaimniekiem, kā arī mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piemērotas vides nodrošināšanai un veicināšanai; turklāt aicina politikas izstrādē, plānošanā un īstenošanā uzklausīt vietējos un valsts privātā sektora pārstāvjus;

Turpmākās ĀKK un ES iestādes

17.  aicina ĀKK un ES Apvienotās padomes sanāksmēs iekļaut tematiskas un steidzamas politiskās debates, tostarp par sensitīviem jautājumiem, lai pieņemtu kopīgus secinājumus par tām; aicina attiecīgās ĀKK un ES dalībvalstu ministrijas uzlabot savu dalību ministru līmenī, lai nodrošinātu šīm sanāksmēm vajadzīgo politisko leģitimitāti un panāktu partnerības principam nepieciešamo publicitāti;

18.  aicina jaunajā sadarbības nolīgumā iekļaut spēcīgu parlamentāro dimensiju, izmantojot Apvienoto parlamentāro asambleju (APA), kas nodrošinās atvērtu demokrātisku un visaptverošu parlamentāro dialogu, cita starpā par sarežģītiem un sensitīviem jautājumiem, sekmēs kopīgus (reģionālus) politiskos projektus, nodrošinās tiem demokrātisku pamatu, iesaistot dažādas ieinteresētās personas, uzraudzīs izpildvaras darbu, kā arī attīstības sadarbību, veicinās demokrātiju un cilvēktiesības un tādējādi sniegs būtisku ieguldījumu jaunajā attīstības partnerībā, balstoties uz vienlīdzīgiem noteikumiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai APA jau no sākuma tiktu iesaistīta visās attiecīgajās diskusijās par ĀKK un ES partnerību pēc 2020. gada;

19.  pauž stingru pārliecību, ka APA debatēs būtu jānodrošina visu politisko spēku pienācīga demokrātiska un samērīga pārstāvība un līdzdalība; tāpēc aicina valstu delegācijas APA iekļaut valsts politiskā spektra parlamentu pārstāvjus un nodrošināt opozīcijas pārstāvju klātbūtni;

20.  prasa pielāgot APA jaunajai reģionālajai struktūrai, tādējādi tās darbību reģionālajos forumos koncentrējot uz reģionāli svarīgiem jautājumiem un cieši iesaistot valstu un reģionālos parlamentus, vienlaikus regulāri, tomēr salīdzinoši retāk rīkojot ĀKK un ES apvienotās sanāksmes; prasa APA sesijās iekļaut tematiskas tikšanās ar pilsonisko sabiedrību, vietējām pašvaldībām un privāto sektoru, lai turpinātu izstrādāt un paplašināt debates par tematiem, kas saistīti ar APA programmu;

21.  aicina APA Prezidiju izstrādāt stratēģiskāku Asamblejas darba programmas virzību; prasa APA komiteju turpmākajos ziņojumos nodrošināt skaidru saikni ar 17. IAM, lai būtu iespējams nepārtraukti pārraudzīt visu šo mērķu sasniegšanu; prasa galvenajā ĀKK un ES forumā saskaņot kopīgās rezolūcijas par steidzamiem starptautiskiem jautājumiem, kavēšanos saistībā ar IAM jautājumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem, savukārt reģionālajās vai citās attiecīgās sanāksmēs saskaņot rezolūcijas par pašreizējiem jautājumiem un problēmām, kuras ir steidzamas un īpaši aktuālas attiecīgajam reģionam vai konkrētai grupai; šajā sakarībā atgādina priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei par to, cik politiski svarīgi ir, lai APA sesijās Padome tiktu pārstāvēta ministru līmenī; prasa, lai ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāji tiktu uzaicināti piedalīties Apvienotās padomes sanāksmēs, lai nodrošinātu efektīvu un savstarpēju informācijas plūsmu un uzlabotu iestāžu sadarbību;

22.  prasa turpināt centienus, lai uzlabotu APA īstenoto attīstības plānošanas pārbaudi, ņemot vērā attīstības efektivitātes principus, un turpmākos pasākumus saistībā ar minēto pārbaudi; aicina Komisiju un valdības veicināt valstu parlamentu, vietējo un reģionālo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora un diasporas kopienu pārstāvju iesaisti visos dažādajos attīstības plānošanas pārbaudes posmos un savlaicīgi un pārskatāmi sniegt valstu parlamentiem visu pieejamo informāciju, lai palīdzētu tiem īstenot demokrātisko kontroli;

23.  uzskata, ka ES un ĀKK partnerībai ir jācenšas panākt ciešāka sadarbība ar citiem globālajiem partneriem (piemēram, ar Āfrikas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju) un pēc iespējas ar citiem starptautiskajiem spēkiem, kā arī sasniegt labāku koordināciju un sadarbību, nepieļaujot darba vai misiju dubultošanos, lai risinātu kara, iekšējo konfliktu, nedrošības, nestabilitātes un pārejas radītās problēmas;

Turpmākais finansējums

24.  pauž pārliecību, ka vienlaicīga Kotonū nolīguma un Savienības daudzgadu finanšu shēmas (DFS) termiņa beigšanās sniedz iespēju beidzot pieņemt lēmumu par Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā, lai uzlabotu ES attīstības finansēšanas efektivitāti, pārredzamību, demokrātisko kontroli, pārskatatbildību, pārredzamību un saskaņotību; tomēr uzsver, ka attiecībā uz šo iekļaušanu budžetā būtu jāievēro šādi nosacījumi: i) jāgarantē attīstībai paredzēto līdzekļu rezervēšana, lai saglabātu finansējuma līmeni jaunattīstības valstīm, un ii) jārod pastāvīgs atsevišķs risinājums ES ar attīstības sadarbību saistīto un saskaņoto drošības izdevumu finansēšanai; atgādina, ka, pat iekļaujot EAF budžetā, tajā jāietver ar ES sadarbības politiku saskaņoti kritēriji; mudina abas puses modernizēt finansēšanas instrumentus un pēc iespējas veicināt vispārēju un nozaru budžeta atbalstu;

25.  norāda, ka Savienības budžetā jau ir instrumenti, kas paredzēti konkrētiem partneriem, un ka EAF iekļaušanu budžetā var ieplānot tā, lai ņemtu vērā un sekmētu privileģētās ĀKK un ES attiecības nolūkā sekmēt ilgtspējīgu attīstību; aicina Komisiju nākt klajā ar ceļvedi, kurā apskatīti iepriekš minētie jautājumi, pirms tiek iesniegti vajadzīgie priekšlikumi nākamajai DFS;

26.  atgādina, ka ĀKK un ES turpmākajām attiecībām ir jābūt politiskām, piemēram, orientētām uz kopīgiem politiskiem projektiem dažādos starptautiskos forumos, un tām nevajadzētu galvenokārt būt līdzekļu devēja un līdzekļu saņēmēja attiecībām; tādēļ uzsver, ka ES attīstības palīdzības principi ir vienlīdzīgi jāpiemēro visām jaunattīstības valstīm un tāpēc ir pakāpeniski jāpārtrauc sniegt ES attīstības palīdzība attīstītajām ĀKK valstīm, tām piemērojot tādus pašus noteikumus kā valstīm, kas nav ĀKK valstis; uzskata, ka, ĀKK valstu pašfinansējuma līmeņa palielināšana atbilstu ĀKK valstu mērķiem nodrošināt neatkarīga dalībnieka lomu, un šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi, lai jaunajā nolīgumā tiktu iekļauti uzlaboti instrumenti, kas paredzēti, lai veidotu ĀKK valstu spēju finansēt svarīgas ekonomikas nozares; aicina puses dubultot centienus, lai veidotu ĀKK valstu spējas un pārvaldītu un lietderīgi izmantotu vietējos resursus, jo īpaši uzlabojot nodokļu sistēmas, nodrošinot dabas resursu pareizu pārvaldību un veicinot industrializāciju un izejvielu pārstrādi vietējā, reģionālajā un pasaules tirgū;

27.  uzsver, ka 11. EAF ir galvenais Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda (APF) finansēšanas avots, neraugoties uz to, ka 2003. gadā, kad APF izveidoja, tas bija paredzēts kā pagaidu risinājums; prasa izveidot īpašu instrumentu, lai finansētu drošības izmaksas saistībā ar attīstības sadarbību;

28.  ņem vērā Komisijas 2016. gada 7. jūnija paziņojumu par jauna partnerības regulējuma ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā; norāda, ka ES budžeta un EAF ieguldījums kopējā finansējumā, kas ir EUR 8 miljardi, tiek veidots tikai no iepriekš plānotā atbalsta; aicina neapdraudēt attīstības palīdzības sniegšanu atbalsta saņēmējiem un finansēt ar migrāciju saistītas iniciatīvas ar jaunām apropriācijām;

29.  aicina ieviest īpašu instrumentu visām AZT, kas izstrādāts, lai atbilstu to īpašajam statusam un piederībai Eiropas valstu saimei; aicina veidot ciešāku sadarbību starp ĀKK valstīm un AZT, lai veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību to attiecīgajos reģionos un pilnīgāk integrētu AZT to reģionālajā vidē;

Tirdzniecības aspekts: Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN)

30.  atgādina, ka EPN ir reģionālās sadarbības pamats un ka tiem ir jābūt instrumentiem, kas paredzēti attīstībai un reģionālajai integrācijai; tāpēc uzsver, ka visos EPN ir svarīgi juridiski saistoši ilgtspējības noteikumi (par cilvēktiesībām un sociālajiem un vides standartiem), un uzsver, ka ir svarīgi izveidot efektīvas uzraudzības sistēmas, kas ietver plašu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju loku, lai indentificētu un novērstu jebkādu iespējamu negatīvu ietekmi saistībā ar tirdzniecības liberalizāciju;

31.  aicina, lai nolīgums laikposmam pēc Kotonū nolīguma tiktu izveidots kā politisks jumta nolīgums, kurā noteiktas saistošas obligātās prasības attiecībā uz EPN, lai nodrošinātu nepārtrauktību attiecībā uz pašreizējā Kotonū nolīgumā ietvertajām saiknēm ar ilgtspējības noteikumiem par labu pārvaldību, cilvēktiesību, tostarp visneaizsargātāko cilvēku tiesību, ievērošanu, un sociālo un vides standartu ievērošanu, un tādēļ, ka tas nodrošinātu atbilstīgu pamatu attīstības un politikas saskaņotībai; prasa īstenot apvienotās parlamentārās kontroles un uzraudzības procesu attiecībā uz EPN ietekmi, kā arī strukturētus mehānismus pilsoniskās sabiedrības veiktai uzraudzībai;

o

o  o

32.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt ES Padomei, Komisijai, ĀKK Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas Prezidijam.

19.7.2016

Ārlietu komitejaS ATZINUMS

Attīstības komitejai

par ĀKK un ES turpmākām attiecībām pēc 2020. gada

(2016/2053(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Javier Couso Permuy

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ĀKK un ES attiecības ir jāveido no jauna kā partnerību, kas sekmē dažādo partneru stratēģiskās intereses un kopīgās vērtības un stiprina globālo pārvaldību un daudzpusējo kārtību, kuras pamatā ir noteikumi; uzsver, ka partnerības mērķiem ir jābūt Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), pamatvajadzību apmierināšanai un cilvēktiesību ievērošanai, un ka tai ir jāsekmē gan paredzamība, gan arī stratēģiskā līdzatbildība sadarbībā attīstības jomā;

2.  pauž pārliecību, ka ĀKK un ES partnerības pārskatīšanā ir jāņem vērā aizvien lielākā reģionalizācijas nozīme, lai izvairītos uzspiest Savienības politisko sistēmu; uzsver, ka ir būtiski, lai valstis, kuras veido ĀKK grupu, pilnībā piedalītos pārskatīšanas procesā kā grupa un kā reģioni; šajā sakarībā uzsver reģionālo organizāciju, piemēram, Āfrikas Savienības vai Āfrikas reģionālo ekonomikas kopienu, nozīmi; ņemot vērā, ka trīs partneru reģioni — Āfrika, Karību jūras un Klusā okeāna reģions — nav līdzīgi, aicina izveidot spēcīgāku ĀKK partnerības reģionālo aspektu un diferencētāku institucionālo pamatu;

3.  norāda uz ĀKK attiecību svarīgumu, īpaši saistībā ar kaimiņos esošo Āfrikas kontinentu un pastāvošajām īpašajām attiecībām ar Āfrikas Savienību, kuras varētu attīstīt tālāk; ierosina apspriest visefektīvākās struktūras un mehānismus turpmākajai sadarbībai, kas var nozīmēt esošo Kotonū nolīguma struktūru un politikas virzienu apvienošanu ar tiem, kas paredzēti Āfrikas un ES kopīgajā stratēģijā (JAES), un pienācīgas sistēmas izveidošanu attiecībām ar Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm; uzskata, ka pirms izlemt par ĀKK un ES attiecību turpmāko institucionālo sistēmu, ir rūpīgi jāizanalizē esošās sistēmas iepriekšējie sasniegumi un trūkumi;

4.  uzskata — kaut gan ĀKK partnerības pamatā joprojām ir jābūt spēcīgām politiskām apvienībām, kuras balstās uz kopīgām interesēm un vērtībām, ir jāstiprina tālāka sadarbība globālos jautājumos un jāizveido pienācīgi mehānismi, lai efektīvāk risinātu mūsdienu globālās problēmas, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām un ūdeni, enerģētiku, uzturdrošību, migrācijas plūsmām, terorismu, ekstrēmismu, starptautisko noziedzību, bioloģisko daudzveidību, veselības un finanšu jautājumiem;

5.  pievērš uzmanību, ka ir būtiski nodrošināt Savienības ārpolitikas virzienu konsekvenci un tās iekšpolitikas un ārpolitikas mērķu konsekvenci, īpaši tirdzniecības, lauksaimniecības, vides, enerģētikas, drošības un migrācijas jomās; piebilst, ka joprojām ir svarīgi, lai ĀKK grupas valstis būtu pilnībā līdzatbildīgas par ĀKK un ES partnerību un lai pārskatīšana nodrošinātu partnerībai jaunu politisko stimulu, kas ir svarīgāk nekā jebkuras prasības par tehniskiem un institucionāliem pielāgojumiem;

6.  uzsver, ka ir jāpastiprina ĀKK un ES sadarbība tādās kopēju interešu jomās kā drošība, konfliktu novēršana, tostarp saistībā ar bada un klimata pārmaiņu seku mazināšanu, cilvēktiesības, tiesiskums un demokrātija; šajā sakarībā norāda, ka Kotonū nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās politiskā dialoga iespējas pilnībā nav izmantojusi ne ES, nedz arī ĀKK puse; šajā sakarībā uzsver ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas svarīgo nozīmi;

7.  atgādina, ka cilvēktiesību ievērošana, demokrātija un tiesiskums, laba pārvaldība, kā arī citi būtiski elementi, kas minēti Kotonū nolīguma 9. pantā, ir ĀKK un ES partnerības pamatā; uzsver cilvēktiesību ievērošanas nepieciešamību un spēkā esošā Kotonū nolīguma 9. panta 2. daļas un tajā ietvertās demokrātijas klauzulas, kura tālāk izvērsta 96. pantā, svarīgumu; atgādina, ka ir svarīgi vajadzības gadījumā pilnībā īstenot šos noteikumus;

8.  uzsver, ka cita starpā ir jāturpina stiprināt tādus dažādus Kotonū partnerattiecību nolīguma mehānismus kā politisko dialogu, finanšu atbalstu, piemērotus pasākumus un attīstības sadarbības apturēšanu, lai efektīvi uzlabotu cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību, īpaši korupcijas apkarošanā;

9.  uzsver, cik svarīgi ir tas, lai jaunā partnerība pēc Kotonū nolīguma darbības beigām radītu abpusēji izdevīgus rezultātus un lai tās pamatā būtu ES un Āfrikas kopīgas izaugsmes un kopīgas attīstības principi; uzskata, ka partnerībai ir jāsekmē Āfrikas kontinenta industrializācija un lauksaimniecības attīstība un jāveicina ieguldījumi inovatīvos politikas virzienos un ilgtspējīgā attīstībā;

10.  uzsver, ka oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) saskaņā ar definīciju ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) un Adisabebas rīcības plānā par attīstības finansēšanu joprojām ir izšķiroša nozīme ĀKK valstīm, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm (VAV); mudina šo jautājumu pilnībā iekļaut ĀKK un ES attiecībās pēc 2020. gada; atzīmē Eiropas Savienības apņemšanos piešķirt attīstības palīdzību ĀKK valstīm; pauž nožēlu par to, ka daudzas ES dalībvalstis 2015. gadā nesasniedza mērķi piešķirt 0,7 % no sava nacionālā kopienākuma (NKI) OAP; aicina visus partnerus pilnībā izpildīt savas saistības;

11.  aicina ĀKK un ES sadarbības sistēmas pārskatīšanā iekļaut Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam kā vienotu, universālu attīstības mērķu kopumu, kas ir piemērojams visiem; uzskata, ka kopīgajai ĀKK un ES Ministru padomei ir jāsniedz konkrēti ieteikumi par ilgtspējīgu attīstības mērķu īstenošanu ĀKK un ES sadarbības ietvaros;

12.  uzsver, ka no ĀKK valstu viedokļa ir svarīgs spēkā esošā Kotonū nolīguma 12. pants, kurā atļauts ĀKK valstīm iesaistīties dialogā par ES politiku, kas varētu ietekmēt to attīstību;

13.  uzsver, ka ĀKK valstu valdībām ir nepieciešami partnerības nolīgumi, lai uzlabotu savas ekonomikas vispārējos darbības rādītājus; uzskata, ka jaunajai partnerībai ir jābūt balstītai uz valstu ražošanas spēju attīstību, ievērojot skaidru ilgtspējīgas attīstības loģiku un neļaujot ārvalstu valsts uzņēmumiem nelikumīgi izmantot dabas resursus, jāīsteno visizdevīgākie reģionālās integrācijas procesi, vienlaikus gūstot labumu no tādām veicinošām struktūrām kā Āfrikas Savienība, iedzīvotāju interesēs jāpapildina tradicionālā lauksaimniecība ar efektīvām izmantošanas, izplatīšanas un tirgvedības metodēm un jāapkaro ārvalstu un vietējo spēku veikta zemes piesavināšanās; iesaka apsvērt valstu dabas resursu un sabiedrisko pakalpojumu privatizācijas iespējas; šajā sakarībā aicina ES veicināt zemes īpašumtiesību, tostarp pienācīgas reģistrācijas un īpašumtiesību uz zemi dokumentālas nostiprināšanas, konsolidāciju attiecīgajās partnervalstīs, lai nepieļautu visneaizsargātāko grupu ekonomisko izmantošanu;

14.  norāda uz ekonomisko attiecību nozīmi un pievienoto vērtību, īpaši, kad tās iesaista MVU un ģimenes uzņēmumus abās pusēs; aicina veikt konkrētus pasākumus, lai sekmētu intensīvāku apmaiņu;

15.  atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas lēmumu izveidot visaptverošu juridisku instrumentu, kura mērķis ir nodrošināt, lai uzņēmumi ievēro cilvēktiesības, tādā veidā izbeidzot darbaspēka ekspluatāciju, mūsdienu verdzību, nelikumīgas kapitāla plūsmas un terorisma un bruņotu konfliktu finansēšanu; aicina ES un ĀKK partnerus pastiprināt sadarbību cīņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

16.  īpaši uzsver nepieciešamību turpmākajos sadarbības nolīgumos iekļaut ilgtspējīgas attīstības stratēģijas klimata pārmaiņu apkarošanai, arī saprātīgai ūdens apsaimniekošanai un ilgtspējīgai lauksaimniecības praksei, lai palielinātu uzturdrošību un ūdensapgādes drošību nolūkā nodrošināt veselīgu dzīvi un izskaust badu un nabadzību; uzskata, ka pastāv lieliskas iespējas veidot jaunu sadarbību attiecībā uz klimata un enerģētikas politiku, jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tostarp inovatīviem pasākumiem cīņā pret jūras piesārņojumu ar plastmasas atkritumiem, un kopīgu katastrofu seku likvidēšanu, kas jāorganizē, izveidojot efektīvus ārkārtas palīdzības sniegšanas punktus;

17.  uzsver, ka ir kopīgi jāatrod risinājumi migrācijas pamatcēloņu novēršanai dažās ĀKK valstīs; uzskata, ka par turpmākās ĀKK un ES partnerības stratēģisku prioritāti ir jākļūst tādas efektīvas daudzpusējas sistēmas radīšanai, ar kuru pārvaldīt globālās migrācijas plūsmas;

18.  uzsver, ka gaidāmajā partnerībā ir jāparedz visaptveroša pieeja miera un drošības nodrošināšanai, un ka šajā sakarībā ir jāpanāk pietiekama plānošana un koordinācija, lai izvairītos no tāda reģionālā un nacionālā atbalsta esošas un potenciālas dubultošanās, ko sniedz ES dalībvalstis un ĀKK valstis;

19.  uzskata, ka vēl vairāk ir jāstiprina noteikumi par mieru un drošību un ka turpmākajā partnerībā ir jāparedz efektīvāka kopīga rīcība konfliktu novēršanā, tostarp agrīnā brīdināšanā un starpniecībā, miera veidošanā un transnacionālo drošības problēmu risināšanā, lai stātos pretī pašreizējiem pārreģionālajiem drošības apdraudējumiem, kuri ir saistīti ar terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, visiem nelikumīgas tirdzniecības, tostarp cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecības, veidiem, kā arī ar pirātismu, kas skar ES un ĀKK valstis;

20.  uzsver, ka stabila drošības vide ir būtisks priekšnoteikums, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus; šajā nolūkā atbalsta tāda finanšu instrumenta radīšanu, kas turpmākās ĀKK un ES partnerības ietvaros ir veltīts drošībai un mieram;

21.  aicina stiprināt ĀKK un ES partnerības politisko dimensiju, īpaši nolūkā veikt kopīgas darbības un palielināt ietekmi starptautiskajos forumos; uzskata, ka ĀKK un ES partnerībai ir jācenšas panākt ciešāka sadarbība ar citiem globālajiem partneriem (piemēram, ar ĀS un ANO) un, ja tas ir iespējams, ar citiem starptautiskajiem spēkiem, kā arī sasniegt labāku koordināciju un sadarbību, nepieļaujot darba vai misiju dubultošanos, lai risinātu kara, iekšējo konfliktu, nedrošības, nestabilitātes un pārejas radītās problēmas;

22.  mudina partnerus paplašināt atbilstīgo valstu un institūciju sistēmu ārpus ĀKK valstu grupas, ja vien attiecīgās valstis atbilst noteiktajām prasībām; uzsver nepieciešamību pārskatīt un atdzīvināt ĀKK un ES dialoga struktūras, lai nodrošinātu partneru plurālismu institucionālajos dialogos parlamentārajā un vadošajā politiskajā līmenī; aicina ĀKK valstis izvērtēt iespējas panākt strukturētākas attiecības ar Āzijas, Latīņamerikas, Tuvo Austrumu un Ziemeļamerikas valstīm, lai apmainītos ar pieredzi;

23.  uzsver ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas nozīmi, sekmējot politisko dialogu un attīstot vienlīdzīgu partnerību starp ĀKK un ES valstīm.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.7.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

53

10

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Mario Borghezio, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Vincent Peillon, Alojz Peterle, Tonino Picula, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Andrzej Grzyb, Marek Jurek, Soraya Post, Igor Šoltes, Eleni Theocharous, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Therese Comodini Cachia, Edouard Ferrand, Liliana Rodrigues, Janusz Zemke

19.7.2016

Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS

Attīstības komitejai

par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada

(2016/2053(INI))

Referents: Pedro Silva Pereira

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka pašreizējā ĀKK un ES sadarbība nolīguma pusēm nav sniegusi optimālus rezultātus, un tādēļ uzsver, ka šo pašu instrumentu turpmāka izmantošana attiecībās ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm var tikai nelielā mērā ietekmēt to attīstību;

2.  aicina izveidot tādu efektīvu regulējumu laikposmam pēc Kotonū nolīguma, kas pielāgots jaunajiem un gaidāmajiem globālajiem uzdevumiem, pamatojoties uz ĀKK valstu līdzdalību un atbildību, un uzsver ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) un cilvēktiesību ārkārtīgi būtisko lomu; uzsver, ka regulējums laikposmam pēc Kotonū nolīguma jāsagatavo ciešā sadarbībā ar ĀKK valstīm, tostarp pilsonisko sabiedrību, saskaņojot to ar attiecīgajām reģionālajām organizācijām, un tajā jāņem vērā Kotonū partnerības nolīguma darbības laikā gūtā pieredze un tās analīze, vienlaikus izvairoties no centienu un struktūru dubultošanās; prasa jaunajā regulējumā laikposmam pēc Kotonū nolīguma galveno vietu piešķirt izaugsmei un attīstībai ; uzsver, ka pārskatītajā vispārējā pamatlīgumā, kurš pēc būtības ir juridiski saistošs, un reģionālajos ekonomisko partnerattiecību nolīgumos (EPN) un citos tirdzniecības instrumentos, proti, iniciatīvā „Viss, izņemot ieročus” un vispārējā preferenču sistēmā (VPS/VPS+), ir jāsniedz atbalsts taisnīgai un ilgtspējīgai tirdzniecībai, reģionālajai integrācijai un, visbeidzot, labklājības radīšanai, ilgtspējīgai attīstībai un nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai, kā arī ir jāiekļauj īstenojami mehānismi cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanai;

3.  atgādina, ka EPN ir būtisks attīstības instruments, kas var ilgtermiņā palīdzēt mazināt nabadzību; tomēr uzsver, ka tirdzniecības liberalizācija jāpapildina ar efektīviem pasākumiem un attīstības atbalstu attiecībā uz spēju veidošanu, ražošanu, infrastruktūru un eksporta iespējām, kā arī valsts privātā sektora attīstību, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, lai palīdzētu tām izmantot tirdzniecības piedāvātās iespējas;

4.  atbalsta kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas (CFTA) izveidi, lai padziļinātu 54 Āfrikas kontinenta valstu ekonomisko integrāciju; aicina ES un ĀKK partnerības pārskatīšanā nodrošināt atbilstību kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas izveidei;

5.  norāda, ka tirdzniecība ir viens no trim Kotonū nolīguma pīlāriem, un uzsver, ka procesam pēc Kotonū nolīguma darbības beigām ir jārada iespēja diskutēt par kopīgu interešu tirdzniecības jautājumiem ar visām ĀKK valstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām; aicina, lai nolīgums laikposmam pēc Kotonū nolīguma tiktu izveidots kā politisks jumta nolīgums, kurā noteiktas saistošas obligātās prasības attiecībā uz EPN, tostarp kopēja parlamentārā pārraudzība un strukturēti mehānismi pilsoniskās sabiedrības veiktai uzraudzībai; aicina Komisiju nodrošināt EPN īstenošanas regulāru pārraudzību to iespējamas uzlabošanas nolūkos; aicina stiprināt tirdzniecisko sadarbību, kas ir taisnīga un līdzsvarota, vienlaikus sekmējot sistēmiskas ekonomiskas reformas un ņemot vērā dažādu ĀKK valstu un reģionu īpatnības un prioritātes; atbalsta šādas tirdzniecības attiecības, taču ar vērtībās balstītu pieeju un uzlabotu politikas saskaņotībuattīstībai, kā ierosināts paziņojumā „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”; aicina regulējumā laikposmam pēc Kotonū nolīguma ņemt vērā dzimumu aspektu tirdzniecībā; uzskata, ka iekļaujošai izaugsmei, pienācīgas kvalitātes darbvietu izveidei, ekonomiskajai pārvaldībai, reģionālajai integrācijai, sadarbības ieguldījumu jomā sekmēšanai, privātā sektora attīstībai (īpaši mikrouzņēmumu un mazu uzņēmumu attīstībai), ekonomikas diversifikācijai, jaunu nozaru attīstības veicināšanai, kā arī ilgtspējīgai lauksaimniecības attīstībai un ilgtspējīgai dabas resursu apsaimniekošanai jāpiešķir galvenā vieta turpmākajās ekonomiskajās partnerattiecībās;

6.  uzsver, ka ne tikai tirdzniecības nolīgumiem, tostarp EPN, bet arī ieguldījumiem ir liela nozīme ĀKK ekonomiku attīstībā un bezdarba un sociālās atstumtības mazināšanā; tādēļ uzskata, ka nākamajos noteikumos pēc 2020. gada, būtu jāparedz atbilstīgi nosacījumi, lai atbalstītu ieguldījumu procesu;

7.  uzsver, ka regulējumam laikposmam pēc Kotonū nolīguma jāveicina ilgtspējīga attīstība, cilvēktiesību ievērošana, darba pamatstandarti un laba pārvaldība, tostarp ar starptautisko standartu palīdzību apkarojot korupciju un nelikumīgas finanšu plūsmas; aicina izstrādāt stingrus, izpildāmus ilgtspējīgas attīstības noteikumus un pienācīgu regulējumu attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību; īpaši aicina saglabāt gaidāmajā nolīgumā cilvēktiesību „pamatelementu” klauzulu atbilstīgi ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, lai EPN saiknes klauzulas — jo īpaši neizpildes klauzulas — turpinātu darboties arī pēc 2020. gada;

8.  uzskata, ka regulējumā laikposmam pēc Kotonū nolīguma ir ļoti svarīgi ieviest tirdzniecības atvieglošanas pasākumus, lai Āfrikas teritorijā paplašinātu apmaiņu ar rūpniecības un lauksaimniecības precēm;

9.  atzīmē atjaunotās ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas nozīmi un tās iesaistīšanos visos diskusiju posmos par regulējumu laikposmam pēc Kotonū nolīguma un atbalsta turpmākā regulējuma stingru parlamentāro kontroli; prasa, lai ĀKK un ES sadarbības uzraudzība būtu orientēta uz rezultātiem un regulāra, īpaši saistībā ar cilvēktiesībām, tirdzniecību, ilgtspējīgu attīstību un taisnīgu tirdzniecību;

10.  uzsver, ka obligāts priekšnoteikums EPN īstenošanā un procesā pēc Kotonū nolīguma darbības beigām ir pilsoniskās sabiedrības un ieinteresēto personu, piemēram, arodbiedrību, uzņēmumu, tostarp MVU, un vietējo iestāžu iesaistīšana; aicina Komisiju sekmēt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību oficiālajās ES un ĀKK attiecībās;

11.  atgādina Adisabebas rīcības plānā noteiktās saistības par finansējumu attīstībai un to nozīmi ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā; uzsver nepieciešamību izstrādāt skaidrus un pārredzamus nodokļu noteikumus iekšzemes ieņēmumu palielināšanai; norāda, ka tirdzniecības spējas veidošanai ir svarīga nozīme, jo ĀKK ekonomiku industrializācija un diversifikācija joprojām nav pietiekama, un aicina rūpīgi izanalizēt ĀKK vajadzības tirdzniecības un ieguldījumu attīstībai; prasa ES nodrošināt pienācīgu un efektīvu finansējumu, kas paredzēts palīdzībai tirdzniecībai, lai sekmētu tehnoloģiju nodošanu un atbalstītu ĀKK valstu centienus īstenot PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, pakāpeniski iekļauties pasaules ekonomikā un pavirzīties uz priekšu globālās un reģionālās vērtības ķēdēs; atzīmē, ka finansiālais atbalsts ir jāapvieno ar konkrētiem sadarbības projektiem, kuru mērķis ir ĀKK valstu infrastruktūras un izglītības un sociālo sistēmu uzlabošana;

12.  turklāt aicina ES modernizēt tās atbalstu, lai palīdzētu ar resursiem bagātām valstīm īstenot Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas principus par labāku pārredzamību un pārskatatbildību naftas, gāzes un kalnrūpniecības nozarēs.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

14.7.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

0

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Karoline Graswander-Hainz, Yannick Jadot, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, Alexander Graf Lambsdorff, Bernd Lange, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reimer Böge, Victor Boştinaru, Klaus Buchner, Seán Kelly, Gabriel Mato, Bolesław G. Piecha, Pedro Silva Pereira, Ramon Tremosa i Balcells, Wim van de Camp, Jarosław Wałęsa, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mara Bizzotto, Bernd Kölmel, Jozo Radoš, Dariusz Rosati, Paul Rübig, Mylène Troszczynski

14.7.2016

Budžeta komitejas ATZINUMS

Attīstības komitejai

par ĀKK un ES turpmākām attiecībām pēc 2020. gada

(2016/2053(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Eider Gardiazabal Rubial

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pauž pārliecību, ka vienlaicīga Kotonū nolīguma un Savienības daudzgadu finanšu shēmas (DFS) darbības termiņa beigšanās sniedz iespēju beidzot pieņemt lēmumu par lielākā ģeogrāfiskā instrumenta attīstības sadarbības politikas jomā, Eiropas Attīstības fonda (EAF), iekļaušanu budžetā ar noteikumu, ka tiks paredzētas skaidras garantijas ĀKK un ES sadarbības nošķiršanai un finansēšanas līmeņa saglabāšanai; uzskata, ka pašreizējā EAF struktūra nav dabiska un rada vairākus trūkumus; uzsver, ka iekļaušana budžetā palielinās attīstības palīdzības leģitimitāti, efektivitāti un paredzamību, vienlaikus nodrošinot labāku politikas saskaņotību un redzamību, ar nosacījumu, ka šāds EAF finansējums tiks nodrošināts papildus ES pašreizējam budžetam; atgādina, ka EAF iekļaušana budžetā vienkāršos un harmonizēs attīstības palīdzības sistēmu; atgādina, ka, pat iekļaujot EAF budžetā, tajā jāietver ar ES sadarbības politiku saskaņoti kritēriji, kā, piemēram, pašreizējie, kas attiecas uz cilvēces attīstību un klimata pārmaiņām;

2.  norāda, ka Savienības budžetā jau ir instrumenti, kas paredzēti konkrētiem partneriem, un ka EAF iekļaušanu budžetā var ieplānot tā, lai ņemtu vērā un sekmētu privileģētās ĀKK un ES attiecības nolūkā sekmēt ilgtspējīgu attīstību; aicina Komisiju nākt klajā ar ceļvedi, kurā apskatīti iepriekš minētie jautājumi, pirms tiek iesniegti vajadzīgie priekšlikumi nākamajai DFS;

3.  atgādina, ka nabadzības apkarošana ir visaptverošs Savienības mērķis sadarbībai attīstības jomā un būtisks veids, kā cīnīties pret piespiedu migrācijas un pārvietošanas pamatcēloņiem; saistībā ar ES trasta fondu Āfrikai brīdina par apropriāciju novirzīšanu citiem neparedzētiem nolūkiem un juridiskā pamata mērķu neievērošanu; iesaka turpināt īstenot pasākumus, kuru mērķis ir paaugstināt kopienu autonomijas un tiesību nostiprināšanas līmeni, tādējādi ļaujot tām atbildīgā un ilgtspējīgā veidā labāk pārstāvēt savas intereses; atgādina par Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda pozitīvo lomu, jo tas ir stabilizācijas instruments, un sagaida, ka, īstenojot EAF iekļaušanu budžetā, tiks atrasts veids, kā arī turpmāk pilnībā ievērot Līgumu;

4.  ņem vērā Komisijas 2016. gada 7. jūnija paziņojumu par jauna partnerības regulējuma ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā; norāda, ka ES budžeta un EAF ieguldījums kopējā finansējumā, kas ir EUR 8 miljardi, tiek veidots tikai no iepriekš plānotā atbalsta; aicina neapdraudēt attīstības palīdzības sniegšanu atbalsta saņēmējiem un finansēt ar migrāciju saistītas iniciatīvas ar jaunām apropriācijām;

5.  atbalsta dotāciju apvienošanu ar finanšu instrumentiem, finansējuma racionalizēšanu un projektu ilgtspējas nodrošināšanu, lai maksimāli palielinātu attīstības palīdzības ietekmi un novērstu tirgus nepilnības un investīciju trūkumu; uzsver, ka inovatīvā finansēšana nedrīkst aizstāt dotācijas, ne arī attīstīto valstu pienākumu sniegt oficiālo attīstības palīdzību (OAP) vai jaunattīstības valstu pienākumu nodrošināt svarīgākos sabiedriskos pakalpojumus; atzīmē nolūku sākt īstenot ārējo investīciju plānu Āfrikā un Vidusjūras reģionā, to veidojot pēc Eiropas Stratēģisko investīciju fonda parauga; aicina nodrošināt skaidru papildināmību attiecībā uz spēkā esošajiem finanšu instrumentiem un apvienošanas platformām, izmantojot arī jaunas apropriācijas, un aicina Parlamentu pilnībā iesaistīties plāna izveidē.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.7.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Liadh Ní Riada, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Valli, Derek Vaughan

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.8.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Manuel dos Santos, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Maria Heubuch, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brian Hayes, Joachim Zeller

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Liliana Rodrigues

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Charles Goerens, Paavo Väyrynen

ECR

Eleni Theocharous

EFDD

Ignazio Corrao

PPE

Brian Hayes, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Cristian Dan Preda, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Joachim Zeller, Anna Záborská

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Liliana Rodrigues, Manuel dos Santos

5

-

EFDD

Nathan Gill

GUE/NGL

Stelios Kouloglou, Lola Sánchez Caldentey

VERTS/ALE

Heidi Hautala, Maria Heubuch

1

0

ENF

Louis Aliot

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/03_01/pdf/mn3012634_en.pdf

(2)

http://www.epg.acp.int/fileadmin/user_upload/Georgetown_1992.pdf

(3)

https://ec.europa.eu/europeaid/sites/devco/files/communication-co-operation-acp-countries-in-the-eu-budget-com2003590_en.pdf

(4)

http://ec.europa.eu/europeaid/sites/devco/files/joint-consultation-paper-post-cotonou_en_0.pdf

(5)

OV C 310, 25.8.2016., 19. lpp.

(6)

OV C 65, 19.2.2016., 257. lpp.

(7)

OV C 67E, 18.3.2010., 120. lpp.

(8)

OV C 103E, 29.4.2004., 833. lpp.

(9)

http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/2015_acp2/pdf/101905en.pdf

(10)

http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/2015_acp2/pdf/1081264en.pdf

(11)

http://www.africa-eu-partnership.org/sites/default/files/documents/eas2007_joint_strategy_en.pdf

(12)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0336.

(13)

http://www.acp.int/content/acp-eu-stand-together-post-2015-development-agenda

(14)

http://www.epg.acp.int/fileadmin/user_upload/Sipopo_Declaration.pdf

(15)

ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija A/RES/69/313.

(16)

ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija A/RES/70/1.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika