Procedūra : 2016/0125(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0274/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0274/2016

Debates :

PV 05/04/2017 - 16
CRE 05/04/2017 - 16

Balsojumi :

PV 06/04/2017 - 7.5
CRE 06/04/2017 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0129

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 623kWORD 56k
29.9.2016
PE 585.521v02-00 A8-0274/2016

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Ukraina)

( COM(2016)0236 – C8-0150/2016 – 2016/0125(COD))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Mariya Gabriel

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejAS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Ukraina)

(COM(2016)0236 – C8-0150/2016) – 2016/0125(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0236),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0150/0216),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par deleģēto aktu izmantošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0274/2016),

1.  pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir grozīt Regulu (EK) Nr. 539/2001 un pārcelt Ukrainu uz II pielikumu, kurā ir ietverts to trešo valstu saraksts, uz kuru pilsoņiem neattiecas vīzas prasība dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanai. Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punkta a) apakšpunkts. Vīzu režīma atcelšana Ukrainas valstspiederīgajiem, kuriem ir biometriskās pases, nav priekšnoteikums nolīguma noslēgšanai par vīzu režīma atcelšanu ar ES, jo Ukraina jau ir atbrīvojusi visus ES pilsoņus no vīzas prasības uzturēšanās laikposmam līdz vienam gadam.

Kopš Eiropas Savienības un Ukrainas vīzu režīma liberalizācijas dialoga sākšanas 2008. gada oktobrī Eiropas Komisija ir publicējusi sešus progresa ziņojumus par vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanu, kurš tika ierosināts 2010. gada novembrī. Progresa ziņojumi apliecina būtisku un strauju progresu kopš 2014. gada un rīcības plāna otrā posma uzsākšanu, neraugoties uz ārkārtas apstākļiem un iekšējām un ārējām problēmām, ar ko saskaras šī valsts. Jaunākajā progresa ziņojumā, kas tika pieņemts 2015. gada 18. decembrī, Komisija secināja, ka Ukraina ir sasniegusi nepieciešamo progresu un ir izpildījusi visus kritērijus, kas noteikti rīcības plānā. Referents atzinīgi vērtē dialogu par vīzu režīma liberalizāciju, kas ir apliecinājis sevi kā efektīvs līdzeklis, lai veicinātu sarežģītas un padziļinātas reformas, jo īpaši tieslietu un iekšlietu jomā. Referents arī uzsvēra ļoti labo sadarbību ar Ukrainas iestādēm un pilsonisko sabiedrību šā ziņojuma sagatavošanas gaitā.

Vīzu režīma liberalizācija ir daļa no aizvien ciešākas partnerības starp Ukrainu un Eiropas Savienību. Ukraina ir viena no Savienības prioritārām partnervalstīm Eiropas kaimiņattiecību politikas un Austrumu partnerības ietvaros. Asociācijas nolīgums, kas tika parakstīts 2014. gada jūnijā, un tā vienlaicīgā ratificēšana Augstākajā Radā un Eiropas Parlamentā 2015. gada septembrī ir spēcīgs signāls un apliecinājums ES un Ukrainas kopīgai vēlmei ievērojami tuvināties, balstoties uz politiskas asociācijas un ekonomiskas integrācijas principiem. Vīzu režīma atcelšana Ukrainas valstspiederīgajiem, kuriem ir biometriskās pases, apliecinās praktiski šo kopīgo vēlmi un Ukrainas iedzīvotāju pausto atbalstu mieram, stabilitātei, integrācijai Eiropas Savienībā un reformu kursam savā valstī.

Turklāt vīzu režīma liberalizācija palīdzēs padziļināt cilvēku savstarpējos kontaktus. Tā arī padziļinās attiecības ekonomikas un kultūras jomā un politisko dialogu par dažādiem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Referents arī atgādina par savstarpīguma principu attiecībā uz vīzu režīma liberalizāciju; šī mijiedarbība turklāt apliecina bezvīzu režīma sniegto abpusējo labumu Eiropas un Ukrainas iedzīvotājiem. Bezvīzu režīms īstermiņa uzturēšanās nolūkos arī palīdzēs radīt jaunas ekonomiskās iespējas saistībā ar padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas, kas ir asociācijas nolīguma ekonomikas sadaļa, pagaidu stāšanos spēkā.

Politiskā ziņā Ukraina pēc miermīlīgajiem protestiem Maidana laukumā 2013. gada novembrī un prezidenta un parlamenta vēlēšanām 2014. gadā ir apņēmusies īstenot nozīmīgu politisku un demokrātisku pārveidi. Pašlaik Ukrainai ir iespēja īstenot modernizāciju, attīstīt patiesu demokrātiju un garantēt tiesiskumu. Eiropas Savienība atbalsta Ukrainu šajā procesā, kas prasa nemitīgu un ilgstošu piepūli. Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāns ir devis nozīmīgu ieguldījumu šajā procesā, jo īpaši attiecībā uz dokumentu drošību (tostarp biometrisko pasu izsniegšanu saskaņā ar visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, pārsniedzot rīcības plānā noteiktās minimālās prasības, un vīzu informācijas sistēmas ieviešanu), robežkontroli, cīņu pret korupciju (ar četru svarīgāko iestāžu izveidošanu šajā jomā) un organizētās noziedzības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu. Šajā sakarībā referents pilnībā atbalsta to, lai stratēģiskās un operatīvās sadarbības nolīgums starp Ukrainu un Eiropolu tiktu noslēgts pēc iespējas drīzāk. Referents arī uzsver, ka visos pārcelšanas uz pašreizējās grozītās regulas II pielikumu gadījumos kritērijus, kas tika ievēroti vīzu režīma atcelšanas procesā, būs jāturpina ievērot arī turpmāk. Progress dialogā par vīzu režīma liberalizāciju tiks cieši uzraudzīts citu dialogu ietvaros par asociācijas nolīgumu, jo īpaši attiecībā uz korupcijas apkarošanu, kurai būtu jāturpina saņemt pietiekamu finansējumu un pilnīgu politisko atbalstu.

Referents arī ņēma vērā mobilitāti un migrācijas un drošības riskus. Viņš norāda, ka pašreizējais atteikumu īpatsvars izsniegt ES vīzu Ukrainas valstspiederīgajiem ir mazāks nekā 2 %. Turklāt ES un Ukrainas atpakaļuzņemšanas nolīgums attiecībā uz neatbilstīgu migrantu atgriešanu, kas tika noslēgts 2007. gada novembrī, ir viens no efektīvākajiem ar vairāk nekā 80 % atgrieztu personu īpatsvaru, tādējādi apliecinot izcilu sadarbību šajā jomā un mazinot migrācijas risku. Referents mudina Ukrainu turpināt robežšķērsošanas vietu savienošanu ar Interpola datubāzēm, biometrisko pasu izsniegšanu un informācijas kampaņas par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz ceļošanu uz ES bez vīzām. Eiropas Savienībai un Ukrainai būs jāpievērš īpaša uzmanība cilvēku tirdzniecībai un tam, kā ar to saistītie noziedzības tīkli ļaunprātīgi izmanto bezvīzu režīmu.

Visbeidzot, referents uzskata, ka Eiropas Parlaments, balsojot par šo Eiropas Komisijas priekšlikumu, apstiprina principu, ka ikviena valsts pēc visu kritēriju sekmīgas izpildīšanas var gūt labumu no vīzu režīma liberalizācijas, un atgādina, ka kritēriji, kuru izpilde ir ļāvusi veikt šo liberalizāciju, nākotnē pēc lēmuma stāšanās spēkā ir pastāvīgi jāievēro. No šīs metodes ievērošanas ir atkarīga uzticēšanās ES kā trešo valstu partnerei, un vēl jo vairāk tas attiecas uz kaimiņvalstīm, kuras ir apņēmušās īstenot eiropeisku virzību. Šī metode paredz tiesiskuma ievērošanu un tiesību un starptautisko tiesību pārākumu kā vienu no galvenajiem Eiropas Savienības pamatprincipiem, tostarp saistībā ar nelikumīgo Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas aneksiju, ko veikusi Krievijas Federācija.

Visbeidzot, ņemot vērā vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna izvērtēšanas kritērijus un vīzu režīma liberalizācijas nozīmi ES un Ukrainas iedzīvotājiem, referents iesaka Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas locekļiem atbalstīt šo ziņojumu.


Ārlietu komitejAS ATZINUMS (7.7.2016)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Ukraina)

(COM(2016)0236 – C8-0150/2016 – 2016/0125(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jacek Saryusz-Wolski

ĪSS PAMATOJUMS

Ārlietu komiteja ir vairākkārt paudusi atbalstu vīzu režīma atvieglošanai un vīzu režīma liberalizācijai ar Austrumu partnerības valstīm, jo tas ir svarīgs ES ārpolitikas un drošības politikas instruments un līdzeklis, kā sekmēt cilvēku savstarpējos kontaktus un uzlabot attiecības ar ES. To uzskata par vienu no galvenajiem mūsu politikas pīlāriem, ES dalībvalstu vadītāji to atkārtoti izcēluši samitos, un tas skaidri apliecina atbalstu Austrumu partnerības valstu iedzīvotājiem.

Vīzu režīma liberalizācijas dialogs ar Ukrainu sākās 2008. gada oktobrī — pēc tam, kad 2008. gada 1. janvārī stājās spēkā vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi, no kuriem pēdējais grozīts 2013. gadā. Pēdējos divos gados Ukraina ir panākusi būtisku progresu vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanā, un Komisija to atzinusi divos pēdējos progresa ziņojumos. 

Cik drīz iespējams un bez kavēšanās būtu jāievieš bezvīzu režīms ar Ukrainu, atzīstot progresu, kas panākts tās ceļā uz Eiropu kopš Eiromaidana protestiem pirms diviem gadiem, kad Ukrainas tauta cīnījās par savu izvēli virzīties uz Eiropu un par Eiropas demokrātiskajām vērtībām.

Lai reformu procesu veicinātu vēl vairāk, būtu jāievieš uzraudzības mehānisms, kas dotu ES iespēju ietekmēt situāciju, uzraugot korupcijas apkarošanas un tiesiskuma tiesību aktu pastāvīgo īstenošanu. Ar pašlaik apsvērto apturēšanas mehānismu nav gana, jo tas ir vērsts tikai uz migrācijas risku, un tas būtu jāpapildina ar pastāvīgu atbilstību vajadzīgajiem standartiem un etaloniem.

Lēmumu ieviest bezvīzu režīmu ar Ukrainu nevajadzētu atlikt līdz uzraudzības mehānisma izveidei. Bezvīzu režīms būtu jāievieš jau tagad, tiesa — ar atrunu, ka, tiklīdz būs izstrādāta apturēšanas mehānisma darbības kārtība, tas tiks automātiski ieviests. 

Pēdējos divos gados pēc Eiromaidana un protestu panāktajām pārmaiņām Ukraina ir sākusi vērienīgas un vispusīgas reformas, kuru mērķis ir patiesi demokrātiska politiskā sistēma un pienācīgi funkcionējoša ekonomika. Ja šīs reformas būs sekmīgas, Ukraina no postpadomju valsts pārtaps par eiropeisku valsti. Kopš 2014. gada Ukrainā veiktas nepieredzēta līmeņa reformas.  Kā atzinusi Komisija, vajadzīgo reformu īstenošanā ir panākts progress, arī korupcijas apkarošanas, prokuratūras reformas, tiesu iestāžu reformas un demokrātisko institūciju un tiesiskuma nostiprināšanas jomā. Šīs reformas gan ir jāīsteno pilnībā. Šis uzdevums vēl ne tuvu nav pabeigts. Jaunajai valdībai jāpierāda vajadzīgā apņēmība turpināt reformas un panākt politisko stabilitāti, kas līdz ar tautas atbalstu ir panākumu priekšnosacījums. Ieviešot bezvīzu režīmu, tiktu atzīti centieni un panākumi ceļā uz vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānā (VRLRP) noteikto etalonu sasniegšanu. Tas turklāt būtu simbolisks, bet reizē arī ļoti praktisks ES atbalsta pierādījums Ukrainai un tās iedzīvotājiem.

******

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ierosināt Eiropas Parlamentam pieņemt nostāju pirmajā lasījumā, apstiprinot Komisijas priekšlikumu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

To trešo valstu saraksta izveide, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu saraksta izveide, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Ukraina)

Atsauces

COM(2016)0236 – C8-0150/2016 – 2016/0125(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

28.4.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

28.4.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jacek Saryusz-Wolski

24.5.2016

Izskatīšana komitejā

14.6.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

7.7.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

3

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Petras Auštrevičius, Mario Borghezio, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Richard Howitt, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Ulrike Lunacek, Andrejs Mamikins, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Jaromír Štětina, László Tőkés, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Andrzej Grzyb, András Gyürk, Paavo Väyrynen, Janusz Zemke

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heidi Hautala


JuridiskāS komitejAS ATZINUMS (27.9.2016)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Ukraina)

(COM(2016)0236 – C8-0150/2016 – 2016/0125(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Heidi Hautala

ĪSS PAMATOJUMS

Juridiskā komiteja ir rūpīgi uzraudzījusi notikumus Ukrainā pēdējā gada laikā, jo īpaši tādās jomās kā tiesu iestāžu un valsts pārvaldes reformas un būtiskas likumdošanas darbības, tostarp konstitūcijas grozījumi un tiesību aktu saskaņošana ar ES tiesību aktiem, kas notika šajā laikposmā.

Komitejas locekļu delegācija 2015. gada septembrī apmeklēja Kijevu, lai izskatītu, kā Parlaments varētu palīdzēt vietējām tiesu iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem izveidot labāku saikni un attiecības saistībā ar šiem jautājumiem. Pēc tam 2016. gada jūnijā Briselē tika rīkota publiska uzklausīšana sadarbībā ar Komisiju, ES padomdevēju misiju (EUAM Ukraine) un Eiropas Padomi, piedaloties Ukrainas publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu lokam, kas darbojas šajās jomās.

Komisija savos pēdējos divos progresa ziņojumos ir atzinusi būtiskus panākumus, ko Ukraina ir guvusi, īstenojot vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu (VRLRP). Šī dinamika būtu jāizmanto, ieviešot bezvīzu režīmu, tomēr ir jāpastāv mehānismiem, lai efektīvi uzraudzītu progresu asociācijas nolīguma īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu un valsts pārvaldes reformām.

Juridiskā komiteja ar lielu gandarījumu atzīmē ievērojamo progresu, kas ir apliecināts Komisijas progresa ziņojumā un ko ir konstatējuši paši komitejas locekļi iepriekš minētās delegācijas vizītes un atklātās uzklausīšanas laikā. Tomēr būtu jāuzsver, ka ir ne tikai jāapstiprina līdz šim sasniegtie konkrētie rezultāti, bet arī jāturpina pilnveide, lai integrētu tiesiskumu visos Ukrainas sabiedrības aspektos, jo īpaši ar mērķi nodrošināt, ka lēmums atcelt vīzu režīmu un iespējamas turpmākas līdzīgas ES darbības Ukrainā veicinās turpmāku tuvināšanos ES tiesību aktiem un Eiropas juridiskajām tradīcijām.

******

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ierosināt Eiropas Parlamentam pieņemt nostāju pirmajā lasījumā, apstiprinot Komisijas priekšlikumu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

To trešo valstu saraksta izveide, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu saraksta izveide, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Ukraina)

Atsauces

COM(2016)0236 – C8-0150/2016 – 2016/0125(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

28.4.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

28.4.2016

Atzinumu sagatavotāja

       Iecelšanas datums

Heidi Hautala

11.7.2016

Izskatīšana komitejā

5.9.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

26.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Sajjad Karim, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Emil Radev, Evelyn Regner, József Szájer, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Sergio Gaetano Cofferati, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Stefano Maullu, Virginie Rozière


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

To trešo valstu saraksta izveide, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu saraksta izveide, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Ukraina)

Atsauces

COM(2016)0236 – C8-0150/2016 – 2016/0125(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

20.4.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

28.4.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

28.4.2016

JURI

28.4.2016

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Mariya Gabriel

23.5.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

26.5.2016

5.9.2016

 

 

Pieņemšanas datums

26.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Malin Björk, Michał Boni, Frank Engel, Tanja Fajon, Lorenzo Fontana, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Roberta Metsola, Claude Moraes, József Nagy, Péter Niedermüller, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Pál Csáky, Anna Hedh, Petr Ježek, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Luigi Morgano, Morten Helveg Petersen, Josep-Maria Terricabras, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Arnaud Danjean, Eugen Freund, Sylvie Goddyn, Mylène Troszczynski

Iesniegšanas datums

29.9.2016


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Nathalie Griesbeck, Petr Ježek, Morten Helveg Petersen, Cecilia Wikström, Sophia in 't Veld

ECR

Jussi Halla-aho, Timothy Kirkhope, Helga Stevens

GUE/NGL

Malin Björk

PPE

Michał Boni, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Pál Csáky, Frank Engel, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Barbara Kudrycka, Roberta Metsola, József Nagy, Traian Ungureanu, Axel Voss, Tomáš Zdechovský

S&D

Tanja Fajon, Eugen Freund, Ana Gomes, Anna Hedh, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Claude Moraes, Luigi Morgano, Péter Niedermüller, Soraya Post, Birgit Sippel

Verts/ALE

Eva Joly, Judith Sargentini, Josep-Maria Terricabras

4

-

SATURA RĀDĪTĀJS

Lorenzo Fontana, Sylvie Goddyn, Mylène Troszczynski

PPE

Arnaud Danjean

1

0

SATURA RĀDĪTĀJS

Kristina Winberg

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika