ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 19/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 20/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses

29.9.2016 - (COM(2015)0220 – C8-0131/2015 – 2015/0112(COD)) - ***I

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referente: Marielle de Sarnez

Grozījumi

• 001-013 (PDF - 138 KB)
• 001-013 (DOC - 29 KB)
• 014-014 (PDF - 495 KB)
• 014-014 (DOC - 36 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 19/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 20/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses

(COM(2015)0220 – C8-0131/2015 – 2015/0112(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0220),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0131/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0277/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Parlamenta un Komisijas kopējos paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a  Ir jāsistematizē ietekmes novērtējumu īstenošana un izmantošana, pirms tiek rīkotas sarunas par starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem, kas tiešā veidā ietekmē Savienības tālāko reģionu ekonomiku un ražotājus, vai šādi nolīgumi tiek paplašināti, ietverot tajos jaunas valstis.
(Sk. Komisijas paziņojumu „Tālākie reģioni: Eiropas priekšrocība” (COM(2008)0642) un Komisijas paziņojumu „Eiropas Savienības tālākie reģioni — ceļā uz partnerību gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2012)0287).)
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.b  Ekvadora — viena no galvenajām banānu ražotājām un piegādātājām Savienības tirgū — kopā ar Kolumbiju gatavojas pievienoties nolīgumam. Tāpēc Ekvadorai būtu jāpiemēro pašreiz spēkā esošais stabilizācijas mehānisms banāniem. Taču pašreiz spēkā esošā stabilizācijas mehānisma banāniem piemērošana ir izrādījusies neefektīva. Pieredze rāda, ka mehānismam trūkst elastīguma, un tādējādi tiek apgrūtināta tā efektivitāte. Trīs gadus pēc kārtas tika pārsniegts Peru noteiktais importa apjoma robežlīmenis, taču šajā sakarībā netika veikti nekādi pasākumi. Tādēļ ir jāveic izmaiņas, lai nodrošinātu to, ka piemērojamā procedūra tiek īstenota ātrāk un tiek vienkāršota tā, lai uzlabotu informācijas plūsmu starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un dalībvalstīm, jo īpaši ieviešot agrīnu brīdināšanu, tiklīdz tiek pārsniegti 80 % no apjoma robežlīmeņa, un iedibinot cenu novērošanu.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns) Regula (ES) Nr. 19/2013 1. pants – h punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   2.a   Regulas 1. panta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu: h)  „pārejas laiks” ir desmit gadu ilgs laikposms pēc nolīguma piemērošanas attiecībā uz ikvienu ražojumu, kam Tarifu atcelšanas tabulā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru izcelsmes precēm, kas iekļauta nolīguma I pielikuma 1. papildinājuma (Muitas nodokļu atcelšana) B iedaļas 1. un 2. apakšiedaļā („Tarifu atcelšanas tabula”), noteiktais tarifu atcelšanas laikposms ir mazāks nekā desmit gadi, vai minētajā sarakstā attiecībā uz ražojumiem noteiktais tarifu atcelšanas laikposms plus trīs gadi — attiecībā uz ražojumiem, kam Tarifu atcelšanas tabulā noteiktais tarifu atcelšanas laikposms ir desmit gadi vai vairāk. „h)  „pārejas laiks” ir desmit gadu ilgs laikposms pēc nolīguma piemērošanas attiecībā uz ikvienu ražojumu, kam Tarifu atcelšanas tabulā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru izcelsmes precēm, kas iekļauta nolīguma I pielikuma 1. papildinājuma (Muitas nodokļu atcelšana) B iedaļas 1. un 2. apakšiedaļā („Tarifu atcelšanas tabula”) noteiktais tarifu atcelšanas laikposms ir mazāks nekā desmit gadi vai minētajā sarakstā attiecībā uz ražojumiem noteiktais tarifu atcelšanas laikposms plus trīs gadi — attiecībā uz ražojumiem, kam Tarifu atcelšanas tabulā noteiktais tarifu atcelšanas laikposms ir desmit gadi vai vairāk. Šo laikposmu piemēro Ekvadorai no dienas, kad tā pievienojas šim nolīgumam.”
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 4.a apakšpunkts (jauns) Regula (ES) Nr. 19/2013 15. pants – 2. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   4.a  Regulas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: 2.   Attiecībā uz 1. punktā minēto ražojumu importu ir noteikts atsevišķs importa apjoma robežlīmenis, kas norādīts šīs regulas pielikuma tabulas otrajā un trešajā ailē. Ja attiecīgajā kalendārajā gadā ir sasniegts Kolumbijas vai Peru izcelsmes importa apjoma robežlīmenis, Komisija saskaņā ar 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem tā var noteikt atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu attiecīgās izcelsmes ražojumiem attiecīgajā gadā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus un neilgst ilgāk kā līdz kalendārā gada beigām, vai noteikt, ka šāda pagaidu atcelšana nav atbilstīga. „2.   Attiecībā uz 1. punktā minēto ražojumu importu ir noteikts atsevišķs gada importa apjoma robežlīmenis, kas norādīts šīs regulas pielikuma tabulas otrajā, trešajā un ceturtajā ailē. Ja attiecīgajā kalendārajā gadā ir sasniegts Kolumbijas, Ekvadoras vai Peru izcelsmes importa apjoma robežlīmenis, Komisija saskaņā ar 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem tā nosaka atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu attiecīgās izcelsmes ražojumiem attiecīgajā gadā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus un neilgst ilgāk kā līdz kalendārā gada beigām.”
(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32013R0019)
Pamatojums
Eiropas Parlamentam un Padomei ir nepieciešama ikmēneša informācija par banānu importu un tā radīto peļņu, lai veiktu šī importa ietekmes analīzi, pirms tiek sasniegts tā apjoma robežlīmenis. ES un Kolumbijas un Peru nolīgumā ir paredzēts, ka, tiklīdz ir sasniegts apjoma robežlīmenis, ES var noteikt atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu (I pielikuma 1. papildinājuma A iedaļa). Tas nozīmē, ka mehānismu varētu iedarbināt automātiski, tiklīdz ir sasniegts tā iedarbināšanai vajadzīgais apjoms.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 4.b apakšpunkts (jauns) Regula (ES) Nr. 19/2013 15. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.b  Regulas 15. pantu papildina ar šādu punktu:   „2.a  Komisijai jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par Kolumbijas, Ekvadoras vai Peru izcelsmes banānu importa attīstību un tā ietekmi uz Savienības tirgu un Eiropas ražotājiem. Šajā nolūkā tai vēlākais līdz katra gada 1. oktobrim ir jāveic ikgadēja analīze par iepriekšējā gada pēdējiem deviņiem mēnešiem un jāiesniedz tā Eiropas Parlamentam un Padomei.   Ar šīs analīzes palīdzību ir jāspēj novērtēt iespējamas tirgus destabilizācijas riskus un paredzēt importa attīstību atlikušajā kalendārajā gadā. Lai to paveiktu, Komisijai jāņem vērā iepriekšējā gadā apkopotie elementi, jo īpaši Eiropas ražošanas apjomi, importa apjomi, banānu pārdošanas cenas Eiropas tirgū, galvenokārt banānu ražotājvalstīs, kā arī banānu cenas ārvalstīs. Komisijai ir jāizvērtē arī tas, kā šie procesi ietekmē Eiropas ražotājus, jo īpaši viņu nodarbinātības līmeni un ienākumus.   Tiklīdz importa apjomi sasniedz 80 % no robežlīmeņa, kas paredz šīs regulas pielikumā minētā stabilizācijas mehānisma piemērošanu vienai vai vairākām valstīm, kuras ir noslēgušas šo nolīgumu, Komisijai ir oficiāli jāiesniedz rakstisks brīdinājums par to Eiropas Parlamentam un Padomei un jāsniedz šīm iestādēm analīze par importa sekām uz Eiropas banānu tirgu.”
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 4.c apakšpunkts (jauns) Regula (ES) Nr. 19/2013 15. pants – 3. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   4.c  Regulas 15. panta 3. punktu svītro. "3.   Lemjot par to, vai būtu jāpiemēro 2. punktā paredzētie pasākumi, Komisija ņem vērā attiecīgā importa ietekmi uz situāciju Savienības banānu tirgū. Minētajā izvērtējumā, ņem vērā tādus faktorus kā: attiecīgā importa ietekme uz cenu līmeni Savienībā, situācija importa jomā no citiem avotiem, Savienības tirgus vispārējā stabilitāte.
(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32013R0019&qid=1472813829241&from=LV)
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 4.d apakšpunkts (jauns) Regula (ES) Nr. 19/2013 15. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.d  Regulas 15. pantu papildina ar šādu punktu:   „3.a   Lai pēc iespējas precīzāk izvērtētu banānu importu un stāvokli Eiropas banānu tirgū, Komisija ievieš precīzus statistikas instrumentus, ar kuriem tiek ņemta vērā banānu importa apjomu un cenu attīstība, tostarp pa mēnešiem un galvenokārt tajās Savienības valstīs, kas ražo banānus. Komisija savā tīmekļa vietnē publisko un ik pēc trim mēnešiem atjaunina datus par zaļu banānu cenu attīstību Eiropas banānu tirgū. Komisija var rīkot ad hoc uzraudzības sanāksmes, kurās piedalās dalībvalstis un ieinteresētās personas.”
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 4.e apakšpunkts (jauns) Regula (ES) Nr. 19/2013 15. pants – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.e  Regulas 15. pantam pievieno šādu punktu:   „7.a  Komisija līdz 2019. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par stabilizācijas mehānisma banāniem piemērošanu. Ziņojumā iekļauj novērtējumu par banānu importa attīstību un tā ietekmi uz Savienības tirgu un ražotājiem. Ja ziņojumā tiek konstatēta Savienības banānu tirgus un/vai Eiropas ražotāju stāvokļa pasliktināšanās vai tā pasliktināšanās risks, Komisija paredz veikt attiecīgus pasākumus, tostarp papildu kompensācijas pasākumus.”
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 2. pants – 1.a punkts (jauns) Règlement (UE) n° 20/2013 15. pants – 2. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   1.a  Regulas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: 2.  Attiecībā uz 1. punktā minēto ražojumu importu no Centrālamerikas valstīm ir noteikts atsevišķs importa apjoma robežlīmenis, kas norādīts tabulā šīs regulas pielikumā. Importējot 1. punktā minētos ražojumus ar atviegloto muitas nodokļa likmi, papildus izcelsmes pārbaudei, kas noteikta nolīguma ar Centrālameriku II pielikumā („Noteiktas izcelsmes ražojumu” jēdziena definīcija un administratīvās sadarbības metodes), uzrāda eksporta sertifikātu, ko izsniegusi tās Centrālamerikas valsts kompetentā iestāde, no kuras šie ražojumi tiek eksportēti. Ja attiecīgajā kalendārajā gadā ir sasniegts Centrālamerikas valsts izcelsmes importa apjoma robežlīmenis, Komisija saskaņā ar 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem tā var noteikt atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu attiecīgās izcelsmes ražojumiem attiecīgajā gadā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus un neilgst ilgāk kā līdz kalendārā gada beigām, vai noteikt, ka šāda pagaidu atcelšana nav atbilstīga. „2.  Attiecībā uz 1. punktā minēto ražojumu importu no Centrālamerikas valstīm ir noteikts atsevišķs importa apjoma robežlīmenis, kas norādīts tabulā šīs regulas pielikumā. Importējot 1. punktā minētos ražojumus ar atviegloto muitas nodokļa likmi, papildus izcelsmes pārbaudei, kas noteikta nolīguma ar Centrālameriku II pielikumā („Noteiktas izcelsmes ražojumu” jēdziena definīcija un administratīvās sadarbības metodes), uzrāda eksporta sertifikātu, ko izsniegusi tās Centrālamerikas valsts kompetentā iestāde, no kuras šie ražojumi tiek eksportēti. Ja attiecīgajā kalendārajā gadā ir sasniegts Centrālamerikas valsts izcelsmes importa apjoma robežlīmenis, Komisija saskaņā ar 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem tā nosaka atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu attiecīgās izcelsmes ražojumiem attiecīgajā gadā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus un neilgst ilgāk kā līdz kalendārā gada beigām.”
(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32013R0020)
Pamatojums
Eiropas Parlamentam un Padomei ir nepieciešama ikmēneša informācija par banānu importu un tā radīto peļņu, lai veiktu šī importa ietekmes analīzi, pirms tiek sasniegts tā apjoma robežlīmenis. ES un Centrālamerikas nolīgumā ir paredzēts, ka tiklīdz ir sasniegts apjoma robežlīmenis, ES var noteikt atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu. Tas nozīmē, ka mehānismu varētu iedarbināt automātiski, tiklīdz ir sasniegts tā iedarbināšanai vajadzīgais apjoms.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 2. pants – 1.b punkts (jauns) Règlement (UE) n° 20/2013 15. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.b  Regulas 15. pantu papildina ar šādu punktu:   „2.a   Komisijai jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par Kostarikas, Salvadoras, Gvatemalas, Hondurasas, Nikaragvas un Panamas izcelsmes banānu importa attīstību un tā ietekmi uz Savienības tirgu un Eiropas ražotājiem. Šajā nolūkā tai vēlākais līdz katra gada 1. oktobrim ir jāveic ikgadēja analīze par iepriekšējā gada pēdējiem deviņiem mēnešiem un jāiesniedz tā Eiropas Parlamentam un Padomei.   Ar šīs analīzes palīdzību ir jāspēj novērtēt iespējamas tirgus destabilizācijas riskus un paredzēt importa attīstību atlikušajā kalendārajā gadā. Lai to paveiktu, Komisijai jāņem vērā iepriekšējā gadā apkopotie elementi, jo īpaši Eiropas ražošanas apjomi, importa apjomi, banānu pārdošanas cenas Eiropas tirgū, galvenokārt banānu ražotājvalstīs, kā arī banānu cenas ārvalstīs. Komisijai ir jāizvērtē arī tas, kā šie procesi ietekmē Eiropas ražotājus, jo īpaši viņu nodarbinātības un ienākumu līmeni.   Tiklīdz importa apjomi sasniedz 80 % no robežlīmeņa, kas paredz šīs regulas pielikumā minētā stabilizācijas mehānisma piemērošanu vienai vai vairākām valstīm, kuras ir noslēgušas šo nolīgumu, Komisijai ir oficiāli jāiesniedz rakstisks brīdinājums par to Eiropas Parlamentam un Padomei un jāsniedz šīm iestādēm analīze par importa sekām uz Eiropas banānu tirgu.”
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 2. pants – 1.c punkts (jauns) Règlement (UE) n° 20/2013 15. pants – 3. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   1.c   Regulas 15. panta 3. punktu svītro. 3.   Lemjot par to, vai būtu jāpiemēro 2. punktā paredzētie pasākumi, Komisija ņem vērā attiecīgā importa ietekmi uz situāciju Savienības banānu tirgū. Minētajā izvērtējumā, ņem vērā tādus faktorus kā: attiecīgā importa ietekme uz cenu līmeni Savienībā, situācija importa jomā no citiem avotiem, Savienības tirgus vispārējā stabilitāte.
(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32013R0020)
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 2. pants – 1.d punkts (jauns) Règlement (UE) n° 20/2013 15. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.d  Regulas 15. pantu papildina ar šādu punktu:   „3.a   Lai pēc iespējas precīzāk izvērtētu banānu importu un stāvokli Eiropas banānu tirgū, Komisija ievieš precīzus statistikas instrumentus, ar kuriem tiek ņemta vērā banānu importa apjomu un cenu attīstība, tostarp pa mēnešiem un galvenokārt tajās Savienības valstīs, kas ražo banānus. Komisija savā tīmekļa vietnē publisko un ik pēc trim mēnešiem atjaunina datus par zaļu banānu cenu attīstību Eiropas banānu tirgū. Komisija var rīkot ad hoc uzraudzības sanāksmes, kurās piedalās dalībvalstis un ieinteresētās personas.”
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 2. pants – 1.e punkts (jauns) Règlement (UE) n° 20/2013 15. pants – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.e  Regulas 15. pantam pievieno šādu punktu:   „7.a Komisija līdz 2019. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par stabilizācijas mehānisma banāniem piemērošanu. Ziņojumā iekļauj novērtējumu par banānu importa attīstību un tā ietekmi uz Savienības tirgu un ražotājiem. Ja ziņojumā tiek konstatēta Savienības banānu tirgus un/vai Eiropas ražotāju stāvokļa pasliktināšanās vai tā pasliktināšanās risks, Komisija paredz veikt attiecīgus pasākumus, tostarp papildu kompensācijas pasākumus.”

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

KOPĪGS PAZIŅOJUMS

Eiropas Parlaments un Komisija vienojas par to, ka ir cieši jāsadarbojas nolīguma un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regulas (ES) Nr. 19/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju, Ekvadoru un Peru, no otras puses [1], īstenošanas uzraudzībā. Šajā sakarībā minētās iestādes vienojas par šādiem punktiem:

–  Pēc Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas pieprasījuma Komisija tai ziņos par jebkurām īpašām bažām, kas saistītas ar to, kā Kolumbija, Ekvadora vai Peru īsteno savas saistības tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā.

–  Ja Eiropas Parlaments pieņem ieteikumu, lai uzsāktu izmeklēšanu par aizsargpasākumiem, Komisija rūpīgi izskatīs to, vai ir ievēroti Regulā (ES) Nr. 19/2013 paredzētie nosacījumi ex officio uzsākšanai. Ja Komisija uzskata, ka nosacījumi nav izpildīti, tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamenta atbildīgajai komitejai, tostarp paskaidrojumu par visiem faktoriem, kas attiecas uz šādas izmeklēšanas sākšanu.

–  Komisija līdz 2019. gada 1. janvārim sagatavo Eiropas banānu ražotāju stāvokļa novērtējumu, kā norādīts šīs regulas 15. panta 7.a punktā. Ja tiek konstatēta Savienības banānu tirgus un/vai Eiropas ražotāju stāvokļa pasliktināšanās vai pasliktināšanās risks, var tikt paredzēti attiecīgi pasākumi, kas izpaustos vai nu kā mehānisma darbības termiņa pagarināšana, par to vienojoties nolīgumu noslēgušajām valstīm, vai arī kā kompensācijas pasākumi. Komisija turpina veikt ikgadēju tirgus un Eiropas ražotāju stāvokļa analīzi pēc 2020. gada, kuras rezultātā vajadzības gadījumā var tikt īstenoti atbalsta pasākumi.

KOPĪGS PAZIŅOJUMS

Eiropas Parlaments un Komisija vienojas par to, ka ir cieši jāsadarbojas nolīguma un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regulas (ES) Nr. 20/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kostariku, Salvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Nikaragvu un Panamu, no otras puses [1], īstenošanas uzraudzībā. Šajā sakarībā minētās iestādes vienojas par šādiem punktiem:

–  Pēc Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas pieprasījuma Komisija tai ziņos par jebkurām īpašām bažām, kas saistītas ar to, kā Kostarika, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Nikaragva un Panama īsteno savas saistības tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā.

–  Ja Eiropas Parlaments pieņem ieteikumu, lai uzsāktu izmeklēšanu par aizsargpasākumiem, Komisija rūpīgi izskatīs to, vai ir ievēroti Regulā (ES) Nr. 20/2013 paredzētie nosacījumi ex officio uzsākšanai. Ja Komisija uzskata, ka nosacījumi nav izpildīti, tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamenta atbildīgajai komitejai, tostarp paskaidrojumu par visiem faktoriem, kas attiecas uz šādas izmeklēšanas sākšanu.

–  Komisija līdz 2019. gada 1. janvārim sagatavo Eiropas banānu ražotāju stāvokļa novērtējumu, kā norādīts šīs regulas 15. panta 7.a punktā. Ja tiek konstatēta Savienības banānu tirgus un/vai Eiropas ražotāju stāvokļa pasliktināšanās vai pasliktināšanās risks, var tikt paredzēti attiecīgi pasākumi, kas izpaustos vai nu kā mehānisma darbības termiņa pagarināšana, par to vienojoties nolīgumu noslēgušajām valstīm, vai arī kā kompensācijas pasākumi. Komisija turpina veikt ikgadēju tirgus un Eiropas ražotāju stāvokļa analīzi pēc 2020. gada, kuras rezultātā vajadzības gadījumā var tikt īstenoti atbalsta pasākumi.

PASKAIDROJUMS

1. Eiropas Savienības banānu tirgus pašreizējais stāvoklis

1.1. Patēriņš

Banāni ir pasaulē visvairāk patērētie augļi. Eiropas Savienība ir galvenais banānu noieta tirgus, kas aizņem trešo daļu no pasaules eksporta apjoma. 2015. gadā Savienībā tika patērēti 5,8 miljoni tonnu banānu, un pēdējo gadu laikā pieprasījums aizvien pieaug. Eiropā banāni tiek importēti galvenokārt no Centrālamerikas un Latīņamerikas valstīm. Visvairāk banānu uz Savienību eksportē Ekvadora — 1 360 811 tonnu 2015. gadā. Tai seko Kolumbija (1 314 955 tonnas 2015. gadā) un Kostarika (947 749 tonnas 2015. gadā). Kopumā ES importē 5,2 tonnas banānu, no kuriem 1,1 miljons tonnām netiek piemēroti muitas nodokļi, jo to izcelsme ir ĀKK valstis. Šis importa apjoms atbilst 88,7 % no Eiropā patērētajiem banāniem. Atlikušo tirgus daļu, proti, 11,4 % no Eiropas banānu patēriņa, nodrošina Eiropas ražotāji. Šī daļa laika gaitā ir samazinājusies — pirms trim gadiem tā veidoja 12,6 %. Tas ir nācis par labu vienīgi valstīm, kas nav ĀKK valstis, jo tai pašā laikposmā ĀKK valstu importa apjoms Eiropas Savienībā ir samazinājies par 1,2 %.

1.2. Ražošana

2015. gadā Eiropas banānu ražotāji iekšējā tirgū piegādāja 669 673 tonnas banānu, un tie ražoja vienīgi šim tirgum. Banānus ražo piecas ES dalībvalstis. Lielākā banānu ražotājvalsts ir Spānija, kas veido pusi no Eiropā ražoto banānu apjoma (381 827 tonnas 2015. gadā); otra lielākā ražotājvalsts ir Francija (263 022 tonnas 2015. gadā); un trešā lielākā ražotājvalsts ir Portugāle (18 645 tonnas 2015. gadā). Šajās trīs valstīs banāni tiek audzēti vienīgi to attālākajos reģionos: Kanāriju salās Spānijā, Gvadelupā un Martinikā Francijā, Madeiras un Azoru salās Portugālē. Pārējās divas banānus ražojošās dalībvalstis ir Grieķija un Kipra, tomēr to ražotais apjoms ir daudz mazāks.

Šajos salu reģionos banānu ražošanas nozarei ir ļoti svarīga tautsaimnieciska nozīme. No tās tieši vai netieši ir atkarīgas 37 000 darbvietas, kas banānu ražošanu padara par vienu no svarīgākajām šo reģionu darbības nozarēm. Tā garantē jūras pārvadājumu dzīvotspēju, kas ļauj veikt regulāras piegādes šiem reģioniem no kontinentālās Eiropas un mazināt salu dzīves dārdzību. Turklāt šī nozare ir ārkārtīgi ilgtspējīga. Eiropas ražotāji ievēro vienus no pasaulē stingrākajiem sociālajiem, sanitārajiem un vides aizsardzības standartiem. Francijas Antiļās šīs nozares atbildīgās personas ir ieguldījušas līdzekļus arodapmācībā, lai veicinātu paraugpraksi ilgtspējīgas lauksaimniecības, pētniecības un izstrādes jomā.

2. Banānu (jutīga lauksaimniecības produkta) aizsardzība tirdzniecības nolīgumos

2.1. Eiropas tirgus attīstība

Eiropas banānu tirgus pakāpeniski tika atvērts trešo valstu ražotāju konkurencei. Savienība 1993. gada februārī pieņemtās lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas sistēmā nolēma piešķirt ĀKK valstu banānu ražotājiem beznodokļu piekļuvi tirgum. Tomēr vairākas Latīņamerikas valstis, kā arī Amerikas Savienotās Valstis ir apstrīdējušas šo tirdzniecības preferenci, ko PTO ir atzinusi par diskriminējošu. Pēc šīs organizācijas atzinuma Savienībai saskaņā ar 2009. gada Ženēvas nolīgumu līdz 2017. gadam bija jāpiemēro ikgadējs nodokļu samazinājums līdz likmei 114 EUR par tonnu attiecībā uz banāniem, kuru izcelsme nav ĀKK valstis.

Vienlaikus Savienība 2012. gada decembrī noslēdza brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Kolumbiju un Peru, kā arī asociācijas nolīgumu ar Centrālameriku, kas paredzēja līdz 2020. gada 1. janvārim pakāpeniski samazināt banāniem piemērotos muitas tarifus līdz likmei 75 EUR par tonnu. Attiecīgie tarifi tiks atcelti arī Ekvadorai, kura ir paredzējusi pievienoties nolīgumam ar Kolumbiju un Peru, tiklīdz to būs ratificējušas visas nolīguma puses.

Ar Savienību konkurējošajām valstīm piešķirtās tarifu preferences banānu tirgū palielināja importa apjomu. Tas palielinājās par 3 % 2015. gadā, 6 % 2014. gadā un 5 % 2013. gadā.

2.2. Nolīgumos paredzētie ES instrumenti banānu tirgus aizsardzībai

Pieaugošā starptautiskā konkurence, ko ir radījusi muitas tarifu pazemināšana banāniem, kuru izcelsme nav ĀKK valstis, ir likusi Komisijai banānus iekļaut Savienības jutīgo lauksaimniecības produktu sarakstā un šo tirgu aizsargāt ar attiecīgiem tirdzniecības instrumentiem. Eiropas Savienības un Kolumbijas un Peru nolīgumā, kuram pievienosies arī Ekvadora, un Eiropas Savienības un Centrālamerikas asociācijas nolīgumā ir iestrādāti divi aizsardzības mehānismi, kas ļauj izvairīties no tā, ka apjomīgs imports no vienas vai vairākām attiecīgajām valstīm izjauc Eiropas tirgus līdzsvaru un apdraud Savienības ražotājus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 19/2013 un Regula 20/2013 ir juridiski instrumenti, kuros ir precizēta šo mehānismu darbība, īstenojot brīvās tirdzniecības un asociācijas nolīgumu noteikumus. Komisijas ierosinātie grozījumi paredz ņemt vērā Ekvadoras pievienošanos ES nolīgumam ar Kolumbiju un Peru.

Pirmais no šiem diviem instrumentiem ir divpusējo aizsargpasākumu klauzula, kas ir spēkā pirmos desmit nolīguma piemērošanas gadus. Tā ļauj stabilizēt tarifu atcelšanu vai paaugstināt muitas nodokļus gadījumā, ja ievērojami palielinās Kolumbijas, Peru, Ekvadoras vai Centrālamerikas izcelsmes importa apjoms, kas varētu smagi apdraudēt Savienības ražotājus. Tas, ka Ekvadora nolīgumam pievienosies vēlāk, nozīmē to, ka arī klauzula šai valstij tiks piemērota vēlāk nekā Kolumbijai un Peru, lai ievērotu vienu un to pašu desmit gadu laikposmu, kas paredzēts visiem trim tirdzniecības partneriem.

Otrais instruments ir tā dēvētais stabilizācijas mehānisms. Tas paredz to pašu, ko divpusējo aizsargpasākumu klauzula, vienīgi pirms tā aktivizēšanas nav jāuzsāk izmeklēšanas procedūra, lai noteiktu, vai ir ciesti zaudējumi. To var aktivizēt, ja ir pārsniegts Savienībā importēto banānu apjoma robežlīmenis, ko katru gadu no jauna nosaka nolīguma puses. Tas atvieglo šā mehānisma izmantošanu, jo Komisijai ir jāreaģē, tiklīdz tiek pārsniegts attiecīgais robežlīmenis. Tā pēc tam, kad pārbaudījusi robežlīmeņa pārsniegšanas ietekmi uz Eiropas tirgu, var tieši aktivizēt minēto mehānismu. Tomēr reāli Komisija šo mehānismu nav nekad aktivizējusi, neraugoties uz to, ka šo robežlīmeni trīs gadus pēc kārtas (2013–2015) bija pārsniegusi Peru, un 2015. gadā to bija pārsniegusi Gvatemala. Komisija šajā gadījumā atzina, ka tas nebija izjaucis Eiropas tirgus līdzsvaru un līdz ar to mehānisma izmantošana nebija pamatota. Šim mehānismam, tāpat kā aizsargpasākumu klauzulai, ir pagaidu raksturs, un tas zaudēs spēku 2020. gada 1. janvārī.

3. Maksimālas aizsardzības nodrošināšanas Eiropas ražotājiem

3.1. Pārredzamības palielināšana

Ar regulas grozījumiem ir jānodrošina efektīva Eiropas ražotāju aizsardzība. Tiem būtu jāļauj labāk prognozēt uz Savienību importēto banānu apjoma pieaugumu, labāk paredzēt to un labāk reaģēt.

Tādēļ referente ierosina, lai Komisija regulāri informētu Eiropas Parlamentu un Padomi par banānu importa attīstību Savienības tirgū, kas ļautu paredzēt likmes pārsniegšanas risku. Tādējādi gadījumā, ja kāda valsts ievērojami palielina importa apjomu, kas liecina, ka var tikt sasniegts stabilizācijas mehānisma aktivizācijai nepieciešamais robežlīmenis, Komisijai par to būtu jābrīdina Eiropas Parlaments un Padome. Tam ir jābūt rakstiskam brīdinājumam.

Turklāt būtu jāuzlabo un jāharmonizē Eurostat datubāzes, ko Komisija izmanto Eiropas banānu tirgus attīstības novērtēšanai, lai varētu precīzi novērtēt Savienības tirgus situāciju.

Visbeidzot referente vēlas, lai Komisija paredzētu stabilizācijas mehānisma izmantošanu arī pēc 2020. gada, lai aizsargātu Eiropas ražotājus no trešo valstu izcelsmes importa apjoma pieauguma. Šajā nolūkā ar Parlamentu varētu izstrādāt kopīgu deklarāciju, kurai varētu pievienoties Padome. Ja visas dalībvalstis nepiekrīt šim pagarinājumam, Komisijai būtu jāparedz korektīvi pasākumi.

3.3. Augstu standartu saglabāšana Eiropas banānu nozarē

Banānu nozares lielajai lomai daudzu tālāko reģionu tautsaimniecības attīstībā un nozares centieniem banānu ražošanu padarīt pēc iespējas ilgtspējīgāku vajadzētu mūs motivēt saglabāt šo nozari un panākt, lai parakstītie starptautiskie nolīgumi neapdraud Eiropas banānu ražošanu.

Tam, ka mūsu ražotājiem ir jāievēro Eiropas Savienības uzliktie augstie standarti sociālajā un vides aizsardzības jomā, vajadzētu viņiem sniegt priekšrocības.

Mūsu tirdzniecības politikai būtu jāpalīdz saglabāt augstie Eiropas standarti un jāveicina līdzīgu standartu ievērošana pasaules līmenī, nevis jāsekmē to pazemināšana.

Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi pienācīgi un efektīvi aizsargāt banānu kā jutīgu Eiropas produktu ražošanu.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Divpusējo aizsargpasākumu klauzula un stabilizācijas mehānisms banāniem tirdzniecības nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses
Atsauces	COM(2015)0220 – C8-0131/2015 – 2015/0112(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	26.5.2015
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 8.6.2015
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 8.6.2015
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	AGRI 17.6.2015
Referenti        Iecelšanas datums	Marielle de Sarnez 15.6.2015
Izskatīšana komitejā	30.11.2015	31.8.2016
Pieņemšanas datums	26.9.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Marielle de Sarnez, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Alexander Graf Lambsdorff, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Iuliu Winkler, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eric Andrieu, Reimer Böge, José Bové, Edouard Ferrand, Gabriel Mato, Frédérique Ries, Jarosław Wałęsa
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Werner Kuhn, Verónica Lope Fontagné, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Milan Zver
Iesniegšanas datums	29.9.2016