ZIŅOJUMS par Eiropas aizsardzības savienību

31.10.2016 - (2016/2052(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Urmas Paet

Procedūra : 2016/2052(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0316/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0316/2016

Debates :

PV 21/11/2016 - 15
CRE 21/11/2016 - 15

Balsojumi :

PV 22/11/2016 - 5.8
CRE 22/11/2016 - 5.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0435

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
MAZĀKUMA VIEDOKLIS
Budžeta komitejAS ATZINUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS
Konstitucionālo jautājumu komitejAS ATZINUMS
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas aizsardzības savienību

(2016/2052(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Lisabonas līgumu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu,

– ņemot vērā LES 42. panta 6. punktu par pastāvīgu strukturētu sadarbību;

– ņemot vērā LES 42. panta 7. punktu par aizsardzības aliansi;

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

– ņemot vērā LESD 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

– ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 18. decembra un 2015. gada 25. un 26. jūnija secinājumus,

– ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra un 2014. gada 18. novembra secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku,

– ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES mainīgā globālā vidē — saistītāka, strīdīgāka un sarežģītāka pasaule[1];

– ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par ES savstarpējās aizsardzības un solidaritātes noteikumiem — politiskie un darbības aspekti[2],

– ņemot vērā 2009. gada 14. janvāra rezolūciju par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam[3], kuras 89. punktā ir norādīts, ka „pamattiesības ir spēkā arī aiz kazarmu durvīm un ka tās pilnībā attiecas arī uz formastērpos ģērbtiem pilsoņiem, un iesaka dalībvalstīm nodrošināt pamattiesību ievērošanu arī bruņotajos spēkos”,

– ņemot vērā galīgos secinājumus, kas tika pieņemti starpparlamentārajās konferencēs par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un par kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kuras notika Hāgā 2016. gada 8. aprīlī, Luksemburgā 2015. gada 6. septembrī, Rīgā 2015. gada 6. martā, Romā 2014. gada 7. novembrī, Atēnās 2014. gada 4. aprīlī, Viļņā 2013. gada 6. septembrī, Dublinā 2013. gada 25. martā un Pafosā 2012. gada 10. septembrī,

– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves (PV/AP) neseno paziņojumu ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Gimnihā 2016. gada 2. septembrī, kurā tika atkārtoti uzsvērta dalībvalstīm pavērtā iespēja gūt konkrētus panākumus aizsardzības jomā,

– ņemot vērā dokumentu „Kopīgs redzējums, kopīga rīcība ― stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza PV/AP Federica Mogherini,

– ņemot vērā PV/AP un Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājas 2014. gada 7. jūlija progresa ziņojumu par Eiropadomes 2013. gada decembra secinājumu īstenošanu,

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 24. jūlija paziņojumu „Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku aizsardzības un drošības nozari” (COM(2013)0542),

– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 24. jūnija ziņojumu „Jauns kurss Eiropas aizsardzībai”,

– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 8. maija ziņojumu par tās paziņojuma par aizsardzību īstenošanu,

– ņemot vērā novērtējumus, kas veikti par 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un Direktīvu 2009/43/EK par ES teritorijā īstenotiem ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem,

– ņemot vērā Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāju un NATO ģenerālsekretāra 2016. gada 8. jūlija kopīgo paziņojumu,

– ņemot vērā PV/AP un Komisijas 2013. gada 11. decembra kopīgo paziņojumu „ES visaptverošā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm” (JOIN(2013)0030) un ar to saistītos Padomes 2014. gada 12. maija secinājumus,

– ņemot vērā 2016. gada 10. augusta Itālijas aizsardzības un ārlietu ministru deklarāciju, kurā pausts aicinājums izveidot „aizsardzības jomas Šengenu”,

– ņemot vērā 2016. gada 28. jūnija Vācijas un Francijas ārlietu ministru kopīgo deklarāciju „Spēcīga Eiropa nenoteiktības laikos” (A strong Europe in an uncertain world),

– ņemot vērā iespējamo Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES,

– ņemot vērā 2016. gada jūnija Eirobarometra 85.1 rezultātus,

– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0316/2016),

A. tā kā pēdējos gados ir ievērojami pasliktinājusies drošības situācija gan Eiropā, gan tās tuvākajā apkaimē un tā kā tas ir radījis nopietnas un nebijušas problēmas, kuras neviena valsts vai organizācija nespēj atrisināt pati saviem spēkiem; tā kā Eiropas teritoriju vairāk nekā jebkad agrāk apdraud terorisms, bet Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos turpinās pastāvīgas vardarbības un terorisma izplatīšanās; tā kā solidaritātes un noturības nolūkā ES ir jāturas kopā un jārīkojas vienoti un sistemātiski, rīcību saskaņojot ar saviem sabiedrotajiem, partneriem un trešām valstīm; tā kā ES un tās pilsoņu prioritātes ir īstenot preventīvus pasākumus, dalīties sensitīvā drošības informācijā, pārtraukt bruņotus konfliktus, novērst plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus, izplatīt demokrātiju un tiesiskumu un cīnīties pret terorismu un šīs prioritātes būtu jāisteno gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, tostarp izveidojot militāro inženieru vienību, kas risinātu dažus ļoti praktiskus jautājumus saistībā ar klimata pārmaiņu radītajām sekām un dabas katastrofām trešās valstīs; tā kā faktisku draudu situācijās Eiropai vajadzētu būt spēcīgākai un jāreaģē ātrāk;

B. tā kā terorisms, hibrīddraudi, ekonomikas nestabilitāte, kiberdrošības un energodrošības trūkums, organizētā noziedzība un klimata pārmaiņas veido galvenos ikdienas draudus drošībai arvien sarežģītākā un savstarpēji vairāk saistītā pasaulē, kurā ES būtu jādara viss iespējamais un jācenšas rast veidus, kā garantēt drošību un nodrošināt pārticību un demokrātiju; tā kā, ņemot vērā pašreizējo finansiālo un drošības situāciju, Eiropas bruņotajiem spēkiem būtu jāsadarbojas ciešāk un militārajam personālam būtu vairāk un labāk jāorganizē kopīga apmācība un darbs; tā kā saskaņā ar 2016. gada jūnijā publicēto Eirobarometru 85.1 aptuveni divas trešdaļas ES pilsoņu vēlētos, lai ES darītu vairāk drošības un aizsardzības politikas jomā; tā kā robeža starp iekšējo un ārējo drošību kļūst aizvien nenoteiktāka; tā kā īpaša uzmanība būtu jāvelta konfliktu novēršanai, nestabilitātes pamatcēloņu risināšanai un cilvēku drošības garantēšanai; tā kā klimata pārmaiņas nopietni apdraud drošību, mieru un stabilitāti pasaulē, tādējādi palielinot draudus tradicionālajai drošībai, tostarp samazinot dzeramā ūdens un pārtikas pieejamību nestabilu un jaunattīstības valstu iedzīvotājiem un tādējādi izraisot ekonomisku un sociālu spriedzi, kas piespiež cilvēkus migrēt, vai radot politisku spriedzi un drošības riskus;

C. tā kā PV/AP ir iekļāvusi Savienības drošību Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā kā vienu no piecām galvenajām prioritātēm;

D. tā kā Lisabonas līgumā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina pietiekamas spējas civilajām un militārajām KDAP misijām un operācijām; tā kā Līgumos paredzētā drošības un aizsardzības veidošanas spēja nebūt nav optimāla; tā kā dalībvalstīm ir iespēja izveidot Eiropas drošības un aizsardzības savienību, kas pēc attiecīga laika novestu pie Eiropas bruņoto spēku izveides; tā kā Eiropas iestādēm arī var būt ļoti nozīmīga loma politikas iniciatīvu sākšanā; tā kā dalībvalstis līdz šim nav izrādījušas pietiekamu vēlmi izveidot Eiropas drošības un aizsardzības savienību, baidoties, ka šāda savienība kļūtu par to suverenitātes apdraudējumu;

E. tā kā dublēšanās, jaudas pārpalikuma un ar iepirkumiem aizsardzības jomā saistītu šķēršļu dēļ aplēstās Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas aizsardzības un drošības jomā sasniedz EUR 26,4 miljardus gadā[4];

F. tā kā LES 42. pantā ir paredzēta pakāpeniska Savienības kopējas aizsardzības politikas izstrāde kā daļa no KDAP, kuras rezultātā tiks veidota kopēja ES aizsardzība, kad par to, vienprātīgi nobalsojot, nolems Eiropadome; tā kā LES 42. panta 2. punktā arī dalībvalstīm ir ieteikts pieņemt šādu lēmumu saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām;

G. tā kā LES 42. pantā ir paredzēta arī aizsardzības institūciju izveide un Eiropas spēju un bruņojuma politikas noteikšana; tā kā šajā pantā ir arī noteikts, ka ES centieniem būtu jāatbilst NATO saistībām un vajadzētu būt papildinošiem un savstarpēji pastiprinošiem; tā kā ar kopēju Savienības aizsardzības politiku būtu jāstiprina Eiropas spēja veicināt drošību tās teritorijā un ārpus tās robežām, kā arī jānostiprina tās partnerība ar NATO un transatlantiskās attiecības, un tāpēc ar tās palīdzību būs iespējams padarīt stiprāku NATO, tādējādi vēl vairāk uzlabojot un padarot efektīvāku teritoriālo, reģionālo un globālo drošību un aizsardzību; tā kā nesen 2016. gada Varšavas NATO augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtajā kopīgajā deklarācijā par NATO un ES stratēģisko partnerību tika atzīta NATO nozīme un atbalsts, ko ES var sniegt kopējo mērķu sasniegšanā; tā kā Eiropas aizsardzības savienībai (EAS) būtu jānodrošina miera uzturēšana, konfliktu novēršana un starptautiskās drošības stiprināšana saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem;

H. tā kā procesuālu, finansiālu un politisku šķēršļu dēļ vēl nav izmantotas ES kaujas vienības, kas pilnīgu operatīvo spēju ieguva 2007. gadā un kas tika izveidotas, lai pildītu militārus uzdevumus humanitārajā, miera uzturēšanas un miera veidošanas jomā, lai gan ir bijusi gan iespēja, gan nepieciešamība to darīt; uzsver, ka tā ir neizmantota iespēja stiprināt ES kā svarīga globāla spēka nozīmi stabilitātes un miera veicināšanā;

I. tā kā, izņemot Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) izveidi, līdz šim nav izstrādāts, pieņemts vai īstenots neviens no citiem trūkstošajiem ES kopējās drošības un aizsardzības politikas elementiem; tā kā EAA joprojām ir organizatoriski jāpārveido, lai izmantotu visu tās potenciālu un apliecinātu, ka tā rada pievienoto vērtību, stiprina KDAP efektivitāti un var nodrošināt saskaņotus valstu aizsardzības plānošanas procesus jomās, kas ir svarīgas KDAP militāro operāciju kontekstā saskaņā ar LES 43. pantā aprakstītajiem Petersbergas uzdevumiem; mudina visas dalībvalstis piedalīties EAA un uzņemties saistības, lai šo mērķi īstenotu;

J. tā kā ES Globālajā ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā ir paredzēts, ka ES ir sistemātiski jāveicina sadarbība aizsardzības jomā, izmantojot visu spēju klāstu, lai reaģētu uz ārējām krīzēm, palīdzētu pilnveidot partneru spējas, garantētu Eiropas drošību un izveidotu stabilu Eiropas aizsardzības rūpniecību, kas ir būtiski svarīga Savienības stratēģiskajai lēmumu pieņemšanas un rīcības autonomijai; tā kā pirms jebkādu pasākumu īstenošanas par tiem ir jāvienojas visiem Padomes locekļiem;

K. tā kā 2015. gada jūnija Eiropadomes sanāksmē, kurā uzmanība daļēji tika pievērsta aizsardzībai, tika aicināts sekmēt plašāku un sistemātiskāku Eiropas līmeņa sadarbību aizsardzības jomā, lai nodrošinātu pamatspējas, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot ES līdzekļus un norādot, ka par militārajām spējām un to pārvaldību joprojām ir atbildīgas dalībvalstis;

L. tā kā Francija 2015. gada 17. novembrī pieprasīja piemērot LES 42. panta 7. punktu un pēc tam lūdza citu dalībvalstu palīdzību un nodrošināja sniegtās palīdzības pārvaldību tikai divpusējā veidā;

M. tā kā ES līmeņa baltajai grāmatai par drošību un aizsardzību būtu vēl vairāk jāstiprina KDAP un jāuzlabo ES spēja rīkoties kā drošības garantētājai saskaņā ar Lisabonas līgumu un tā varētu ietvert noderīgas pārdomas par turpmāku un efektīvāku KDAP; tā kā KDAP misijas un operācijas tiek galvenokārt izvērstas tādos reģionos kā Āfrikas rags un Sāhela, kurus nopietni ietekmē klimata pārmaiņu radītās negatīvās sekas, piemēram, sausums un augsnes degradācija;

N. tā kā Padomes Nīderlandes prezidentūra atbalstīja ideju par ES balto grāmatu; tā kā Višegradas grupas valstis atzinīgi vērtēja ideju par spēcīgāku Eiropas aizsardzības jomas integrāciju; tā kā Vācija 2016. gada baltajā grāmatā par Vācijas politiku un federālo aizsardzības spēku nākotni aicināja izveidot Eiropas drošības un aizsardzības savienību;

O. tā kā pakāpeniska integrācija aizsardzības jomā ir mūsu labākā iespēja paveikt vairāk, tam tērējot mazāk naudas, un baltā grāmata varētu piedāvāt nebijušu iespēju ierosināt papildu pasākumus,

Eiropas aizsardzības savienība

1. atgādina — lai nodrošinātu Eiropas ilgtermiņa drošību, ir vajadzīga politiskā griba un apņēmība, kuras pamatā ir plašs atbilstīgu politikas instrumentu klāsts, tostarp spēcīgas un modernas militārās spējas; mudina Eiropadomi vadīt kopējas Savienības aizsardzības politikas pakāpenisku veidošanu un nodrošināt papildu finanšu resursus tās īstenošanai, lai to iekļautu nākamajā ES daudzgadu politiskajā un finanšu shēmā (DFS); atgādina, ka kopējas Savienības aizsardzības politikas izveide ir saskaņā ar Lisabonas līgumu veikta kopējās drošības un aizsardzības politikas pilnveidošana un īstenošana, uz kuru attiecas starptautiskās tiesības un kura faktiski ir neaizstājama, lai sniegtu ES iespēju veicināt tiesiskumu, mieru un drošību pasaules līmenī; šajā sakarībā atzinīgi vērtē visus dalībvalstīs veiktos pasākumus, kuru mērķis ir kopējo aizsardzības centienu lielāka integrācija, ņemot vērā arī ļoti svarīgo ieguldījumu, ko sniegtu baltā grāmata par drošību un aizsardzību;

2. mudina ES dalībvalstis izmantot visu Lisabonas līguma potenciālu saistībā ar KDAP, jo īpaši saistībā ar LES 42. panta 6. punktā minēto pastāvīgo strukturēto sadarbību vai LES 41. panta 3. punktā minēto sākumfondu; atgādina, ka LES 43. pantā norādītie Petersbergas uzdevumi ir ļoti daudzi vērienīgi militāri uzdevumi, piemēram, kopīgas atbruņošanas operācijas, humanitārie un glābšanas uzdevumi, militārās konsultēšanas un palīdzības uzdevumi, konfliktu novēršanas un miera uzturēšanas uzdevumi, kaujas uzdevumi krīzes pārvarēšanai, tostarp miera atjaunošana un stabilizācija pēc konflikta novēršanas; atgādina, ka iepriekšminētajā pantā arī ir norādīts, ka visi šie uzdevumi var veicināt cīņu pret terorismu, tostarp atbalstot trešās valstis terorisma apkarošanā to teritorijā; uzsver, ka pašreizējā ar KDAP saistītā situācija neļauj īstenot visus uzskaitītos uzdevumus; uzskata, ka būtu svarīgi sistemātiski strādāt pie tā, lai atrastu veidus, kā ES varētu īstenot Lisabonas līguma mērķus;

3. uzskata, ka patiesi spēcīgai Eiropas aizsardzības savienībai (EAS) būtu jāpapildina dalībvalstu individuālās garantijas un spējas;

4. uzskata, ka EAS izveide ir jāsāk ar rūpīgu KDAP pārskatīšanu, pamatojoties uz stingru kolektīvās aizsardzības principu, efektīvu finansējumu un koordinēšanu ar NATO; uzskata, ka svarīgs solis virzībā uz EAS ar lielāku iekšējās un ārējās drošības integrāciju ir KDAP paplašināšana, lai tā neaprobežotos ar ārēju krīžu pārvaldību, nodrošinātu patiesu visas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas drošību un aizsardzību un sniegtu Savienībai iespēju iesaistīties visos krīžu un konfliktu posmos, izmantojot visu tās rīcībā esošo instrumentu klāstu, līdz pat LES 42. panta 7. punktam;

5. uzsver vajadzību izveidot struktūru aizsardzības ministru padomes veidā, lai nodrošinātu ilgstošu politisko vadību un koordinētu Eiropas aizsardzības savienības veidošanu; aicina Eiropas Savienības Padomi pirmām kārtām izveidot pastāvīgu sanāksmju satvaru, kurā tiktu iesaistīti aizsardzības ministri no dalībvalstīm, kas ir apņēmušās īstenot ciešāku sadarbību aizsardzības jomā, un kurš tiktu izmantots kā forums apspriedēm un lēmumu pieņemšanai;

6. aicina Komisijas priekšsēdētāju izveidot Komisijas locekļu pastāvīgu darba grupu aizsardzības jautājumu risināšanai, tās vadību uzticot PV/AP, kurai palīdzētu AP vietnieks; prasa Parlamentam veidot saikni ar šo grupu ar pastāvīgo pārstāvju starpniecību; atbalsta Komisijas plašāku iesaistīšanos aizsardzības jomā, izmantojot mērķtiecīgu pētniecību, plānošanu un īstenošanu; aicina PV/AP integrēt klimata pārmaiņu jautājumu visās ES ārējās darbībās un jo īpaši KDAP;

7. uzskata, ka, ņemot vērā risku un draudu uztveres pasliktināšanos Eiropā, Eiropas aizsardzības savienība ir jāizveido steidzami, jo īpaši ņemot vērā to, ka uz Eiropas Savienības robežām arvien vairāk pasliktinās drošības apstākļi, sevišķi pie tās austrumu un dienvidu kaimiņvalstu robežām; norāda, ka tas ir arī atspoguļots dalībvalstu drošības stratēģijās; uzsver, ka šī situācija arvien vairāk pasliktinājās 2014. gadā, kad izveidojās un attīstījās pašpasludinātā Islāma valsts un vēlāk, kad spēku pielietoja Krievija;

8. uzskata, ka EAS pamatā jābūt regulāram dalībvalstu kopējo drošības draudu novērtējumam, bet savienībai ir arī jābūt pietiekami elastīgai, lai nodrošinātu dalībvalstu individuālo drošības problēmu un vajadzību risināšanu;

9. uzskata, ka Savienībai būtu jāvelta pašu resursi, lai veicinātu lielāku un sistemātiskāku Eiropas līmeņa sadarbību aizsardzības jomā starp tās dalībvalstīm, tostarp pastāvīgu strukturētu sadarbību (PESCO); pauž pārliecību par to, ka ES līdzekļu izmantošana būtu skaidra kohēzijas un solidaritātes izpausme un ka tas kopīgu centienu rezultātā ļautu visām dalībvalstīm uzlabot to militārās spējas;

10. uzskata, ka pastiprināta Eiropas sadarbība aizsardzības jomā nodrošinātu lielāku efektivitāti, vienotību un lietderību, kā arī palielinātu ES ieguvumus un spējas un varētu pozitīvi ietekmēt pētniecību aizsardzības jomā un rūpniecības jautājumus; uzsver, ka, tikai izmantojot šādu padziļinātu sadarbību, kurai pakāpeniski būtu jāpārtop īstā Eiropas aizsardzības savienībā, ES un tās dalībvalstis varētu iegūt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu iespēju rīkoties ātri, autonomi un efektīvi, atsaucīgi un efektīvi risinot mūsdienu draudus;

11. mudina visas dalībvalstis veidot saistošākas attiecības citai ar citu, Savienības satvarā izveidojot pastāvīgu strukturētu sadarbību; mudina dalībvalstis izveidot daudznacionālus spēkus PESCO satvarā un nodrošināt šo spēku pieejamību KDAP īstenošanai; uzsver, ka visu dalībvalstu līdzdalība pastāvīgā un efektīvā strukturētā sadarbībā ir būtiska un nepieciešama; uzskata, ka parasti Padomei būtu jāuztic miera uzturēšanas, konfliktu novēršanas un starptautiskās drošības stiprināšanas pienākumi šiem daudznacionālajiem spēkiem; iesaka gan ES, gan valstu līmenī veidot tādas politisko lēmumu pieņemšanas procedūras, kuras ļauj ātri reaģēt krīzes apstākļos; pauž pārliecību, ka ES kaujas vienību sistēma būtu jāpārdēvē, jāizmanto un jāturpina pilnveidot no politiskā, modulārā un efektīva finansējuma viedokļa; atbalsta ES operāciju štāba izveidi kā kopīgu operāciju efektīvas plānošanas, vadības un kontroles priekšnosacījumu; uzsver, ka PESCO ir atvērta visām dalībvalstīm;

12. aicina dalībvalstis īpaši atzīt militārā personāla tiesības veidot un piedalīties profesionālās apvienībās vai arodbiedrībās, kā arī iesaistīt militāro personālu regulārā sociālajā dialogā ar iestādēm; aicina Eiropadomi veikt konkrētus pasākumus virzībā uz Eiropas bruņoto spēku saskaņošanu un standartizāciju, lai atvieglotu bruņoto spēku personāla sadarbību jaunās Eiropas aizsardzības savienības satvarā;

13. norāda, ka visām dalībvalstīm ir grūti uzturēt ļoti plašu aizsardzības spēju klāstu, galvenokārt finansiālu ierobežojumu dēļ; tādēļ aicina panākt lielāku koordināciju un veikt skaidrākas izvēles attiecībā uz to, kuras spējas uzturēt, lai dalībvalstis varētu specializēties konkrētu spēju nodrošināšanā;

14. aicina dalībvalstis meklēt papildu iespējas veikt ar bruņotajiem spēkiem un materiāliem saistītus kopīgus iepirkumus, tehnisko apkopi un uzturēšanu; ierosina, ka varētu būt lietderīgi vispirms izskatīt iespējas apvienot un kopīgi izmantot nenāvējošus materiālus, piemēram, transportlīdzekļus un gaisa kuģus, transportlīdzekļu un gaisa kuģu degvielas uzpildi, kā arī citus palīgmateriālus;

15. uzskata, ka dalībvalstu spēku saderīguma un integrācijas nodrošināšanā būtiska nozīme ir sadarbspējai; tāpēc uzsver, ka dalībvalstīm ir jāizskata iespēja veikt kopīgus militāro resursu iepirkumus; norāda, ka protekcionisms un ES aizsardzības tirgu slēgtais raksturs padara šo uzdevumu grūtāku;

16. uzsver, ka ir jāpārskata un jāpaplašina mehānisms Athena, lai nodrošinātu iespēju finansēt ES misijas no kolektīvā finansējuma, nevis atstāt lielākās izmaksu daļas segšanu atsevišķu iesaistīto dalībvalstu ziņā, tādējādi likvidējot iespējamu šķērsli, kas varētu kavēt dalībvalstis piešķirt spēkus;

17. aicina Eiropas Parlamentu izveidot pilntiesīgu Drošības un aizsardzības komiteju, lai uzraudzītu pastāvīgās strukturētās sadarbības īstenošanu;

18. uzskata, ka būtiska, pieaugoša EAA nozīme ir neaizstājama, lai nodrošinātu to, ka EAS satvarā tiek efektīvi koordinētas uz spējām vērstas programmas un projekti un izveidota kopēja Eiropas spēju un bruņojuma politika, cenšoties panākt lielāku lietderību, novērst dubultošanos un mazināt izmaksas un pamatojoties uz ļoti precīzu prasību uzskaitījumu attiecībā uz spējām, kas nepieciešamas KDAP operācijām un saskaņotiem valsts aizsardzības plānošanas un iepirkumu procesiem saistībā ar iepriekšminētajām spējām; uzskata, ka tam būtu jānotiek pēc dalībvalstu aizsardzības spēku kopuma pārskata un EAA iepriekš veikto pasākumu un procedūru pārskata; aicina EAA norādīt, kuri pamatmērķos un spēju attīstības plānā noteiktie spēju trūkumi tika novērsti aģentūras satvarā; pauž pārliecību, ka iniciatīvu un projektu apvienošana un dalīšanās ar tiem ir teicams sākums virzībā uz ciešāku Eiropas sadarbību;

19. mudina Komisiju sadarboties ar EAA, lai stiprinātu aizsardzības nozares rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi, kas ir būtiski svarīga Eiropas stratēģiskajai autonomijai; uzskata — rūpniecības atbalstīšanas nolūkā ir svarīgi, lai dalībvalstis palielinātu izdevumus aizsardzības jomā, kā arī nodrošinātu rūpniecības konkurētspējas saglabāšanu pasaules līmenī; norāda, ka pašreizējā tirgus sadrumstalotība ir faktors, kas vājina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju; uzskata, ka kopīga pētniecība var palīdzēt mazināt šo sadrumstalotību un uzlabot konkurētspēju;

20. pauž stingru pārliecību, ka tikai vienota pieeja spēju attīstībai, tostarp konsolidējot funkcionālās kopas, piemēram, Eiropas Gaisa transporta pavēlniecību, var radīt apjomradītus ietaupījumus, kas vajadzīgi Eiropas aizsardzības savienības pamatu nodrošināšanai; turklāt uzskata, ka ES spēju stiprināšana, izmantojot kopīgus iepirkumus un citus apvienošanas un kopīgas izmantošanas veidus, varētu nodrošināt ļoti vajadzīgo stimulu Eiropas aizsardzības rūpniecībai, tostarp MVU, labvēlīgi ietekmējot izaugsmi un nodarbinātību; atbalsta mērķtiecīgus pasākumus šādu projektu stimulēšanai, tostarp izmantojot atbrīvojumus no nodokļa, lai sasniegtu EAA atskaites punktu, proti, 35 % no kopējiem tēriņiem kopīgos iepirkumos, kā noteikts ES Globālajā stratēģijā; uzskata, ka Eiropas aizsardzības pusgada ieviešana, kura laikā dalībvalstis iepazītos ar citu valstu plānošanas cikliem un iepirkuma plāniem, varētu palīdzēt pārvarēt pašreizējo sadrumstaloto situāciju aizsardzības tirgū;

21. uzsver, ka kiberdrošība pēc savas būtības ir politikas joma, kurā sadarbība un integrācija ir izšķiroši svarīga, turklāt ne tikai starp ES dalībvalstīm, galvenajiem partneriem un NATO, bet arī starp dažādiem sabiedrības dalībniekiem, jo tā nav tikai militāra atbildība; aicina nodrošināt skaidrākas vadlīnijas par to, kā un kādā kontekstā ir jāizmanto ES defensīvās un ofensīvās spējas; atgādina, ka Parlaments ir vairākkārt aicinājis rūpīgi pārskatīt ES divējāda lietojuma preču eksporta regulu, lai nepieļautu to, ka nepareizās rokās nonāk programmatūras un citas sistēmas, kuras iespējams izmantot, lai vērstos pret ES digitālo infrastruktūru vai izdarītu cilvēktiesību pārkāpumus;

22. norāda uz augstās pārstāves nesen publiskoto Globālo stratēģiju, kas ir saskaņots satvars rīcības prioritātēm ārpolitikas jomā un Eiropas aizsardzības politikas turpmākajiem attīstības virzieniem;

23. atgādina par četriem kolektīvo investīciju robežlielumiem, ko 2007. gada novembrī apstiprināja EAA Ministru valde, un pauž bažas par zemo sadarbības līmeni, ko apliecināja 2013. gadā publicētais ziņojums par aizsardzības datiem;

24. aicina PV/AP uzņemties iniciatīvu un sapulcināt nozīmīgākos Eiropas aizsardzības rūpniecības uzņēmumus un ieinteresētās personas, lai attīstītu Eiropas bezpilota gaisa kuģu rūpniecību;

25. aicina PV/AP uzņemties iniciatīvu un sapulcināt nozīmīgākos Eiropas aizsardzības rūpniecības uzņēmumus un ieinteresētās personas, lai izstrādātu stratēģijas un platformu kopīgai aizsardzības ekipējuma izstrādei;

26. aicina PV/AP pastāvīgas strukturētas sadarbības satvarā stiprināt sadarbību starp valsts kiberdrošības stratēģijām, spējām un vadības centriem un EAA, lai palīdzētu nodrošināt aizsardzību pret kiberuzbrukumiem un cīnīties pret tiem;

27. aicina turpināt ES kiberaizsardzības politikas satvara izstrādi, lai uzlabotu dalībvalstu kiberaizsardzības spējas, operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu;

28. ņem vērā darbu, kas notiek, lai izstrādātu sagatavošanas darbību turpmākai ES aizsardzības pētniecības programmai, un mudina pēc iespējas drīzāk sākt tās efektīvu īstenošanu, kā to 2013. un 2015. gadā prasīja Eiropadome, pēc EP ierosināta izmēģinājuma projekta; uzsver, ka sagatavošanas darbības īstenošanai būtu jānodrošina pietiekams budžets — vismaz EUR 90 miljoni nākamo trīs gadu laikā (2017–2020); uzskata, ka pēc sagatavošanas darbības būtu jāīsteno plaša, specializēta un ES finansēta pētniecības programma, kas tiktu iekļauta nākamajā DFS, kas sākas 2021. gadā; norāda, ka Eiropas aizsardzības pētniecības programmai minētajā laikposmā būs nepieciešami vismaz EUR 500 miljoni gadā, lai tā būtu ticama un panāktu būtiskas izmaiņas; aicina dalībvalstis ieskicēt plānu turpmākajām sadarbības programmām, uz kuru pamata var sākt veidoties ES finansēta pētniecība aizsardzības jomā, un aicina izveidot sākumfondu sagatavošanas darbībām, gatavojoties militārajām operācijām, kā paredzēts Lisabonas līgumā; ņem vērā ar aizsardzību saistītās Komisijas iniciatīvas, piemēram, aizsardzības rīcības plānu, Eiropas aizsardzības rūpniecības politiku un Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko bāzi;

29. uzsver to, ka tādu KDAP misiju sākšana kā EU NAVFOR MED ir veicinājusi virzību uz Eiropas aizsardzības savienības izveidi; aicina ES turpināt un pastiprināt šāda veida misijas;

30. uzskata, ka ir svarīgi izmantot Eiropas pusgada procedūru, lai ieviestu ciešākas sadarbības veidus drošības un aizsardzības jomā;

31. uzsver to, ka ir svarīgi ieviest nepieciešamos pasākumus, kas mudinātu veidot funkcionējošu, godīgu, pieejamu un pārredzamu Eiropas aizsardzības tirgu, kurš būtu atvērts citiem, veicinātu turpmāku tehnoloģisko inovāciju, atbalstītu MVU un stimulētu izaugsmi un nodarbinātību, lai radītu dalībvalstīm iespēju daudz efektīvāk un lietderīgāk izmantot to attiecīgos aizsardzības un drošības budžetus, gūstot no tiem maksimālu labumu; norāda, ka stabilas Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes nodrošināšanai ir vajadzīgs godīgs, funkcionējošs un pārredzams iekšējais tirgus, apgādes drošība un strukturēts dialogs ar rūpniecības nozarēm, kas ir saistītas ar aizsardzību; pauž bažas par to, ka virzība uz labāku konkurētspēju, korupcijas novēršanas pasākumu īstenošana un lielākas pārredzamības panākšana aizsardzības nozarē līdz šim ir noritējusi lēni un joprojām nav izveidota stabila Eiropas aizsardzības rūpniecības politika un netiek ievēroti iekšējā tirgus noteikumi; uzskata, ka integrētam un konkurētspējīgam Eiropas aizsardzības bruņojuma tirgum ir jāsniedz stimuli un ieguvumi visām dalībvalstīm un jānodrošina visiem pircējiem atbilstoši un cenu ziņā pieejami līdzekļi to individuālo drošības vajadzību nodrošināšanai; uzsver vajadzību nodrošināt Direktīvas par iepirkumu aizsardzības jomā un Direktīvas par sūtījumiem Kopienas iekšienē pareizu piemērošanu visā ES; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt divu tā dēvētā aizsardzības tiesību aktu kopuma direktīvu pilnīgu īstenošanu;

32. aicina Komisiju sniegt savu ieguldījumu, īstenojot aizsardzības rīcības plānu, atbalstīt spēcīgu rūpniecisko bāzi, kas spēj nodrošināt Eiropas stratēģisko spēju vajadzības, un noteikt jomas, kurās ES varētu sniegt pievienoto vērtību;

33. pauž pārliecību, ka, pakāpeniski izstrādājot kopēju Savienības aizsardzības politiku, ES ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu būtu jāparedz līdzdalība to īstenotajās spēju programmās, tostarp līdzdalība struktūrās, kas ir izveidotas šo programmu īstenošanai Savienības satvarā;

34. mudina Komisiju, sadarbojoties ar EAA, rīkoties kā sadarbības veicinātājai un nodrošinātājai aizsardzības jomā, mobilizējot ES līdzekļus un instrumentus, kuru mērķis ir panākt, lai dalībvalstis izstrādātu aizsardzības spēju programmas; atgādina, ka Eiropas aizsardzības rīcības plānam vajadzētu būt stratēģiskam instrumentam, ar kuru Eiropas līmenī veicināt sadarbību aizsardzības jomā, jo īpaši īstenojot ES finansētu aizsardzības pētniecības programmu un pasākumus, kas stiprina rūpniecisko sadarbību visā vērtības veidošanas ķēdē;

35. ļoti atzinīgi vērtē stratēģiskās autonomijas koncepciju, kuru ES Globālās stratēģijas ietvaros izveidojusi PV/AP; uzskata, ka šai koncepcijai būtu jāizpaužas gan mūsu stratēģiskajās prioritātēs, gan arī spēju un rūpniecības nostiprināšanā;

36. atzinīgi vērtē Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāju un NATO ģenerālsekretāra 2016. gada 8. jūlija kopīgo paziņojumu, kurā uzsvērta nepieciešamība pēc spēcīgākas ES un NATO sadarbības drošības un aizsardzības jomā; pauž pārliecību, ka ES un NATO sadarbībā būtu jāietver sadarbība austrumos un dienvidos, hibrīddraudu un kiberdraudu novēršana, jūras satiksmes drošības uzlabošana, kā arī aizsardzības spēju pilnveides saskaņošana un koordinēšana; uzskata, ka sadarbība tehnoloģisko, rūpniecisko un militāro spēju jomā piedāvā iespēju uzlabot abu sistēmu savietojamību un sinerģiju, tādējādi nodrošinot lielāku resursu efektivitāti; atgādina, ka ir svarīgi bez kavēšanās īstenot iepriekšminēto paziņojumu, un saistībā ar to aicina EĀDD kopā ar attiecīgajiem partneriem līdz 2016. gada decembrim izstrādāt konkrētas īstenošanas iespējas; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāattīsta spējas, ko iespējams izmantot KDAP ietvaros, lai nodrošinātu autonomas rīcības iespēju gadījumos, kad NATO nevēlas rīkoties vai ES rīcība ir piemērotāks risinājums; pauž pārliecību, ka tādējādi arī tiktu nostiprināta NATO loma drošības un aizsardzības politikā un kolektīvajā aizsardzībā; uzsver, ka ES un NATO sadarbība spēcīgākas un efektīvākas aizsardzības rūpniecības un pētniecības veicināšanai ir stratēģiska prioritāte un ir būtiski nodrošināt tās ātru īstenošanu; pauž pārliecību, ka kopīgs darbs novēršanas, analīzes un agrīnas atklāšanas jomā, veicot efektīvu informācijas un izlūkdatu apmaiņu, uzlabos ES iespēju apkarot draudus, tostarp hibrīddraudus; joprojām uzskata, ka NATO ir galvenā drošības un aizsardzības nodrošinātāja Eiropā; uzsver nepieciešamību novērst NATO un Savienības instrumentu pārklāšanos; uzskata, ka ES ir iespējas panākt būtiskas arī ar civiliem aspektiem saistītas izmaiņas nestabilos reģionos; tomēr uzstāj — lai gan NATO uzdevums ir aizsargāt pret ārējiem uzbrukumiem savas locekles, no kurām lielākā daļa ir Eiropas valstis, Eiropai būtu jācenšas būt faktiski spējīgai sevi aizstāvēt un vajadzības gadījumā rīkoties autonomi, uzņemoties šajā jomā lielāku atbildību, proti, uzlabojot ekipējumu, apmācības un organizāciju;

37. norāda — lai gan NATO arī turpmāk ir jābūt kolektīvās aizsardzības pamatam Eiropā, NATO un ES politiskās prioritātes, iespējams, ne vienmēr būs vienādas, arī saistībā ar ASV „Āzijas kursu”; turklāt norāda, ka ES rīcībā ir unikāls ar drošību saistītu instrumentu kopums, kas nav pieejams NATO, un arī NATO ir šāds Eiropai nepieejams instrumentu kopums; uzskata, ka ES būtu jāuzņemas lielāka atbildība saistībā ar drošības krīzēm tās tuvākajā apkaimē, tādējādi sniedzot ieguldījumu NATO uzdevumu izpildē, jo īpaši saistībā ar hibrīdkaru un jūras satiksmes drošību; uzskata, ka ilgtermiņā var būt nepieciešams reformēt mehānismu „Berlīne plus”, tostarp lai sniegtu NATO iespēju izmantot ES spējas un instrumentus; uzsver, ka ES stratēģiskās autonomijas un Eiropas aizsardzības savienības izveides mērķis ir jāīsteno, nodrošinot pilnīgu sinerģiju ar NATO, un no tā būtu jāizriet efektīvākai sadarbībai, vienlīdzīgam slodzes sadalījumam un ražīgai darba dalīšanai starp NATO un ES;

38. pauž pārliecību par to, ka ES un NATO sadarbībā būtu jāietver kopīga noturības veidošana austrumos un dienvidos, kā arī investīcijas aizsardzības jomā; uzskata, ka sadarbība spēju jomā piedāvā iespēju uzlabot abu sistēmu savietojamību un sinerģiju; pauž pārliecību, ka tādējādi arī tiktu nostiprināta NATO loma drošības un aizsardzības politikā un kolektīvajā aizsardzībā;

39. pauž nopietnas bažas par ziņojumiem, ka administratīvās procedūras nevajadzīgi palēnina spēku veidošanu KDAP misijām un ātrās reaģēšanas vienību pārrobežu pārvietošanos ES teritorijā; aicina dalībvalstis izveidot ES mēroga sistēmu aizsardzības personāla, ekipējuma un materiālu ātras pārvietošanas koordinācijai KDAP īstenošanas nolūkos, ja tiek sākta solidaritātes klauzulas darbība un ja saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu dalībvalstīm ir pienākums sniegt palīdzību un atbalstu ar visiem to rīcībā esošajiem līdzekļiem;

40. prasa izveidot praktisku kārtību un pamatnostādnes LES 42. panta 7. punkta aktivizēšanai nākotnē; aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus minētā panta īstenošanai, lai ļautu dalībvalstīm efektīvi pārvaldīt citu dalībvalstu sniegto palīdzību un atbalstu vai nodot to efektīvai pārvaldībai Savienības satvarā; aicina dalībvalstis censties sasniegt mērķi 2 % no IKP paredzēt izdevumiem aizsardzības jomā un 20 % no aizsardzības budžeta tērēt ekipējumam, ko EAA noteikusi par vajadzīgu, tostarp ar šo jomu saistītai pētniecībai un izstrādei, tādējādi novēršot neatbilstību EAA noteiktajiem četriem kolektīvo investīciju robežlielumiem;

41. uzskata, ka valstu budžetiem noteikto finansiālo ierobežojumu radītās grūtības vienlaikus ietver arī attiecīgas progresa iespējas, kas izriet no acīmredzamas vajadzības pēc ciešākas dalībvalstu sadarbības aizsardzības jautājumos; atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu lēmumu apturēt vai pavērst pretējā virzienā izdevumu samazināšanas tendenci aizsardzības jomā;

42. uzskata, ka Parlamentam būtu jāieņem svarīga vieta turpmākajā Eiropas aizsardzības savienībā un tādēļ uzskata, ka Drošības un aizsardzības apakškomitejai būtu jākļūst par pilntiesīgu Parlamenta komiteju;

43. aicina PV/AP izstrādāt ES balto grāmatu drošības un aizsardzības jomā, kas būtu balstīta uz Eiropadomes apstiprināto ES Globālo stratēģiju; prasa Padomei bez kavēšanās dot rīkojumu par šā dokumenta izstrādi; pauž nožēlu par to, ka PV/AP ierosinājusi ES aizsardzības ministriem izstrādāt tikai īstenošanas plānu par drošību un aizsardzību, nevis īstenot visaptverošu baltās grāmatas procesu; uzskata, ka pēc šāda īstenošanas plāna būtu jāseko parastam baltās grāmatas procesam drošības un aizsardzības jomā un šai baltajai grāmatai būtu jākļūst par lietderīgu pamatu, uz kura bāzes konkrēti un, ņemot vērā reālos apstākļus, tiktu noteikts iespējamo Savienības ieguldījumu apmērs drošības un aizsardzības politikā katrā likumdošanas pilnvaru periodā;

44. pauž pārliecību par to, ka ES baltajai grāmatai drošības un aizsardzības jomā būtu jātiek izstrādātai saskaņotu starpvaldību un starpparlamentu procesu un dažādu ES iestāžu sniegta ieguldījuma rezultātā un ka šiem procesiem būtu jābalstās uz starptautisku koordināciju ar partneriem un sabiedrotajiem, tostarp NATO, kā arī iestāžu visaptverošu atbalstu; aicina PV/AP pārskatīt sākotnējo grafiku, lai sāktu mērķtiecīgas konsultācijas ar dalībvalstīm un parlamentiem;

45. uzskata, ka, pamatojoties uz ES Globālo stratēģiju, baltajā grāmatā būtu jāietver ES drošības un aizsardzības stratēģija, spējas, kuras tiek uzskatītas par nepieciešamām šīs stratēģijas izvēršanai, un pasākumi un programmas gan dalībvalstu, gan ES līmenī, kas palīdzētu nodrošināt šīs spējas, kurām vajadzētu būt balstītām uz kopēju Eiropas spēju un bruņojuma politiku, vienlaikus ņemot vērā to, ka aizsardzība un drošība joprojām ir valstu kompetencē esoša joma;

46. uzskata, ka baltā grāmata būtu jāizstrādā kā saistošs iestāžu nolīgums, kurā būtu izklāstītas visas Savienības iniciatīvas, investīcijas, pasākumi un programmas, kas īstenojamas attiecīgajā ES daudzgadu politiskajā un finanšu shēmā; pauž pārliecību, ka dalībvalstīm, partneriem un sabiedrotajiem būtu jāņem vērā šis iestāžu nolīgums savā drošības un aizsardzības plānošanā, lai panāktu savstarpēji konsekventu un papildinošu rīcību;

Sākotnējās iniciatīvas

47. uzskata, ka nekavējoties būtu jāsāk šādu iniciatīvu īstenošana:

– sagatavošanas darbība par pētniecību KDAP jomā, kas sāktos 2017. gadā un turpinātos līdz 2019. gadam;

– tai sekojoša vērienīgāka un stratēģiska pētniecības programma aizsardzības jomā, kas darbosies līdz nākamās DFS sākumam, ja dalībvalstis nodrošinās nepieciešamos papildu finanšu resursus vai saskaņā ar LESD 185. pantu tiks nodrošināts dalībvalstu līdzfinansējums;

– Eiropas drošības pusgads, lai novērtētu to, kādu progresu dalībvalstis sasniegušas, paredzot līdzekļus aizsardzības budžetā;

– stratēģija, kurā izklāstīti pasākumi, kas veicami, lai izveidotu un īstenotu Eiropas aizsardzības savienību;

– iespējas izskatīšana par pastāvīgas aizsardzības ministru padomes izveidi;

– atbalsts NATO iniciatīvai, kas paredz daudznacionālu bataljonu izvietošanu dalībvalstīs, kad un kur nepieciešams, jo īpaši saistībā ar vajadzīgās infrastruktūras (tostarp mājokļu) izveidi;

– parasta baltās grāmatas procesa virzīšana, lai to pirmo reizi ieviestu, plānojot nākamo DFS;

– ieinteresēto personu konference par Eiropas bruņojuma un spēju politikas attīstību un attiecīgo valstu politikas saskaņošanu, pamatojoties uz ES aizsardzības pārskatu;

– tādu juridisku problēmu risināšana, kas kavē vienotas komunikācijas īstenošanu par spēju veidošanu, lai sekmētu trešo valstu drošību un attīstību;

– ES kaujas vienību koncepcijas reformēšana, lai izveidotu pastāvīgas vienības, kas būtu neatkarīgas no vadošās valsts un sistemātiski piedalītos kopīgās apmācībās;

– militārā sākumfonda izveide, kā paredzēts LES 41. panta 3. punktā, kas palīdzētu daudz ātrāk sākt militārās KDAP operācijas;

– rīcības plāns mehānisma Athena stiprināšanai un paplašināšanai, lai nodrošinātu ES misijām vairāk Kopienas līdzekļu;

– mehānisma Athena reforma, lai palielinātu tā potenciālu attiecībā uz izmaksu sadali un kopējo finansējumu, jo īpaši saistībā ar ES kaujas vienību vai citu ātrās reaģēšanas līdzekļu izvietošanu un militāro dalībnieku spēju veidošanu partnervalstīs (apmācība, mentoru pakalpojumi, konsultēšana, ekipējuma nodrošināšana, infrastruktūras uzlabošana un citi pakalpojumi);

– pārdomu process par ārvalstu tiešajām investīcijām aizsardzībai un drošībai būtiskās nozarēs un pakalpojumu sniedzējos, lai izstrādātu ES līmeņa tiesību aktus;

– pārdomu process par divējāda lietojuma standartizāciju, lai izstrādātu ES līmeņa tiesību aktus;

– pārdomu process par pastāvīga štāba izveidi KDAP militāro operāciju vadībai un kontrolei;

– ES mēroga sistēma aizsardzības personāla, aprīkojuma un materiālu ātras pārvietošanas koordinācijai;

– Eiropas aizsardzības rīcības plāna sākotnējie elementi, kam jābūt balstītiem uz ES drošības un aizsardzības balto grāmatu;

– sākotnēji ES un NATO projekti hibrīddraudu apkarošanas un novēršanas un noturības veidošanas, ar stratēģisko komunikāciju un reaģēšanu saistītas sadarbības, operatīvās sadarbības, tostarp jūrā, un migrācijas, kiberdrošības koordinācijas un aizsardzības, aizsardzības spēju, aizsardzības tehnoloģiskās, pētniecības un rūpnieciskās bāzes stiprināšanas, mācību un austrumu un dienvidu partneru aizsardzības un drošības spēju veidošanas jomā;

– pasākumi sadarbības un uzticības stiprināšanai starp dalībniekiem kiberdrošības un aizsardzības jomā;

48. ierosina Eiropas aizsardzības savienību izveidot steidzamā kārtā, pamatojoties uz diferencētas integrācijas sistēmu un īstenojot to divos posmos:

a) pastāvīgas strukturētas sadarbības aktivizēšana, ko Parlaments jau ir apstiprinājis, jo tā ir iekļauta Komisijas priekšsēdētāja programmā „Jauns sākums”;

b) PV/AP kopējās ārpolitikas un drošības politikas vispārējās stratēģijas rīcības plāna īstenošana;

49. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ģenerālsekretāram, kosmosa, drošības un aizsardzības jomā strādājošām ES aģentūrām un dalībvalstu parlamentiem.

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0120.
[2] OV C 419, 16.12.2015., 138. lpp.
[3] OV C 46E, 24.2.2010., 48. lpp.
[4] Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā (The Cost of Non-Europe in Common Security and Defence Policy), Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (2013), 78. lpp.

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

par Eiropas aizsardzības savienību (2016/2052 (INI))

Ārlietu komiteja, referents: Urmas Paet

Mazākuma viedoklis, ko iesniedza GUE/NGL deputāti Sabine Lösing un Takis Hadjigeorgiou

Ziņojumā tiek pieprasīts veidot militāru savienību ar spēcīgām militārām spējām. Tajā tiek aicināts aktivizēt pastāvīgo strukturēto sadarbību, kas vājina KDAP jomā ievēroto vienprātības principu, tādējādi negatīvi ietekmējot mazāko dalībvalstu intereses. Ziņojumā tiek mudināts izveidot ES operatīvo štābu, veicināt ES aizsardzības rūpniecību un militārās rūpniecības kompleksu. Tajā dalībvalstīm tiek prasīts atvēlēt aizsardzībai 2 % no IKP.

Mēs iebilstam pret šo ziņojumu, jo tajā:

• tiek prasīti vismaz EUR 90 miljoni sagatavošanas darbībai par ES pētniecību aizsardzības jomā un ikgadējs finansējums EUR 500 miljonu apmērā, sākot ar 2021. gadu, pilnībā no ES līdzekļiem finansētai pētniecības programmai aizsardzības jomā;

• tiek aicināts izveidot sākumfondu sagatavošanas darbībām, gatavojoties militārajām operācijām un spēcīgākai ES un NATO sadarbībai;

• tiek prasīts izstrādāt ES balto grāmatu par aizsardzību un piešķirt spēcīgāku lomu Eiropas Aizsardzības aģentūrai.

Mēs prasām:

 stingri interpretēt LES 41. panta 2. punktu, ar kuru tiek aizliegts no ES budžeta segt izdevumus, kas rodas no darbībām militārā vai aizsardzības jomā;

 veikt radikālu atbruņošanos (tostarp CBRN) ES un pasaules mērogā un pārvietot militāriem mērķiem paredzētu finansējumu uz sociālai jomai un attīstībai paredzētām budžeta sadaļām;

 neparedzēt ES budžeta finansējumu militāriem nolūkiem.

Budžeta komitejAS ATZINUMS (13.10.2016)

Ārlietu komitejai

par Eiropas aizsardzības savienību
(2016/2052(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Esteban González Pons

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. norāda, ka ar ikgadējiem militārajiem izdevumiem aptuveni EUR 200 miljardu apmērā Eiropas valstis nespēj novērst drošības vides pasliktināšanos un ietekmēt pasaules notikumus tādēļ, ka sadrumstalotā aizsardzības politika mazina efektivitāti un kavē to spēka projekciju; uzskata, ka integrētāka drošības sistēma varētu radīt ievērojamus ietaupījumus, papildu spējas un noturīgākus ieguldījumus; atgādina, ka saskaņā ar Eiropas integrācijas trūkuma radīto izmaksu tāmēm ikgadējais efektivitātes pieaugums šajā jomā varētu svārstīties no EUR 26 miljardiem mazāk optimistisku scenāriju gadījumā līdz pat EUR 130 miljardiem; prasa rast noturīgus līdzekļus, ar kuriem finansēt jaunas iniciatīvas kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā, un uzsver nepieciešamību precizēt ilgtermiņa finansējumu kopīgiem pētījumiem aizsardzības jomā;

2. uzsver, ka laikā, kad dažās dalībvalstīs tiek apšaubīts sabiedrības atbalsts ES, aizsardzība un drošība ir joma, kurā var viegli pierādīt integrētākas Eiropas radītas individuālas un kolektīvas priekšrocības, jo īpaši attiecībā uz iespējamām ES problēmām, ieņemot stratēģiska dalībnieka lomu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES (Brexit);

3. uzskata, ka kopējam finansējumam ir būtiska nozīme, lai sekmētu tādu mehānismu izmantošanu, kuru potenciāls lielākoties ir palicis neizmantots, piemēram, pastāvīgu strukturētu sadarbību un ES kaujas vienības; tādēļ aicina paplašināt mehānismu Athena un apsvērt alternatīvu militāro izdevumu finansējumu, lai mainītu principu „izmaksas sedz tur, kur tās rodas”; šajā sakarībā uzsver, ka no ES budžeta būtu jāspēj finansēt administratīvās izmaksas, kas rodas, izveidojot un vadot tādas stratēģiskās struktūras kā kopīgu operācijas štābu, kā arī sagatavot, organizēt un īstenot ar pētniecību, tehnoloģiju un izstrādi saistītus pasākumus aizsardzības jomā;

4. prasa arī izstrādāt vērienīgākas civilās misijas, kas būtu labāk integrētas politiskajā ciklā un pieejamo instrumentu klāstā; atgādina, ka civilajām misijām ir jāatbilst ES ārpolitikas vispārējiem mērķiem un tāpat kā militārajām misijām jāveicina tādas ES vērtības kā miers, drošība, ilgtspējīga attīstība, solidaritāte, cilvēku savstarpēja cieņa, nabadzības izskaušana un cilvēktiesību aizsardzība, ievērojot starptautiskos tiesību aktus, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus;

5. atgādina, ka saskaņā ar 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes „jaunas politikas iniciatīvas nevajadzētu finansēt, atņemot līdzekļus jau esošām ES programmām un politikas jomām”;

6. mudina Komisiju nodrošināt vērienīgumu gaidāmajā Eiropas Aizsardzības rīcības plānā, kam vajadzētu būt stratēģiskam instrumentam ES līmeņa sadarbības sekmēšanai aizsardzības jomā, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt aizsardzības spēju programmas;

7. mudina dalībvalstis aktīvāk iesaistīties sadarbības projektos, piemēram, pētniecības programmās vai līdzekļu apvienošanā un kopīgā izmantošanā; šajā sakarībā atbalsta ierosināto sagatavošanas darbību par pētījumiem aizsardzības jomā, kurai vajadzētu sekmēt īpašas programmas pieņemšanu;

8. uzskata, ka ir īstais brīdis, lai atceltu Eiropas Aizsardzības aģentūras līdzekļu iesaldēšanu, un pauž pārliecību, ka būtu jādara vairāk, lai novērstu investīciju trūkumu attiecībā uz aizsardzības spējām, tostarp izmantojot inovatīvus ES finansēšanas veidus; visbeidzot, atbalsta priekšlikumu par Eiropas aizsardzības pusgadu, kura satvarā dalībvalstis koordinētu savus aizsardzības izdevumu un investīciju plānus atklātā procesā, iesaistot Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	11.10.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 9 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Auke Zijlstra
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Derek Vaughan
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniela Aiuto, Edouard Ferrand, Afzal Khan

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS (12.10.2016)

Ārlietu komitejai

par Eiropas aizsardzības savienību
(2016/2052(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Lara Comi

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzīst, ka labi strādājošs iekšējais tirgus var sniegt pozitīvu ieguldījumu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) mērķu panākšanā, un pauž nožēlu, ka līdz šim šajā jomā gūti mazi panākumi, lai gan 2009. gadā tika pieņemts direktīvu kopums aizsardzības jomā;

2. atzīst, ka pašreizējā ģeopolitiskā vide un situācija Eiropā pieprasa Savienībai uzņemties lielāku atbildību gan ārējās, gan iekšējās drošības jomā, īpaši, lai saskaņā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku nodrošinātu Eiropas iedzīvotāju drošību un aizsargātu ārējās robežas un lai atdzīvinātu aizsardzības un drošības kopējo dimensiju, panākot vērienīgu mērķi, proti, virzību uz Eiropas aizsardzības savienību un aizsardzības iniciatīvu dziļāku integrāciju; atzinīgi vērtē Eiropadomes 2015. gada jūnija secinājumus, kuros ir pausta prasība turpināt attīstīt civilās un militārās spējas un stiprināt Eiropas aizsardzības nozari;

3. atgādina, ka pieejamie iekšējā tirgus instrumenti piedāvā risinājumus efektīvai dalībvalstu sadarbībai un apjomradītu ietaupījumu veidošanai, veicinot lielāku stratēģisko konverģenci un stiprinot Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EDTIB), lai ierobežota budžeta laikā izvairītos no dublēšanās un padarītu efektīvākus izdevumus un lai ņemtu vērā, ka ES aizsardzības nozarē rodas risks zaudēt būtiskas speciālās zināšanas un inovācijas, tehnoloģisko suverenitāti, autonomiju un konkurētspējas priekšrocības; šajā saistībā uzsver, ka ir nepieciešama dalībvalstu progresīva plānošana un sadarbība attiecībā uz aizsardzības ekipējuma iepirkumu un modernizāciju, un šajā sakarībā uzsver divējāda lietojuma tehnoloģiju potenciālu;

4. konstatē, ka turpmāk saistībā ar darbaspēka novecošanu aizsardzības nozarē radīsies prasmju deficīts; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas ieceri atbalstīt rūpnieciskos un komerciālos pasākumus, lai mudinātu jaunus profesionāļus un stažierus iesaistīties šajā nozarē, un plašāku ES projektu, piemēram, Jaunu prasmju programmas, COSME un „Plānu nozaru sadarbībai prasmju jomā” izmantošanu nolūkā mazināt šo deficītu;

5. pauž bažas par to, ka visās dalībvalstīs nemitīgi samazinās finansējums pētījumiem aizsardzības jomā; atgādina, ka ir būtiski uzturēt dzīvotspējīgu Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu un labi strādājošu iekšējo tirgu; uzsver, ka patiesam iekšējam tirgum aizsardzības jomā ir jāpanāk aizsardzības uzņēmumu brīva darbība un vienlīdzīgu konkurences apstākļu ES nodrošināšana un līdz ar to spēcīgs, inovatīvs un globāli konkurētspējīgs EDTIB, kas ir būtisks Eiropas stratēģiskajai autonomijai un uzticamai kopējās drošības un aizsardzības politikai (KDAP); turklāt norāda, ka gaidāmais ES aizsardzības pētniecības fonds, kas tiks iekļauts nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, dos iespēju veicināt Eiropas militāro un rūpniecisko sadarbību, nodrošinot pievienoto vērtību, ko rada atbalsts inovatīvai pētniecībai un tehnoloģijai; tomēr brīdina, ka dalībvalstu vai starptautisku struktūru centieni var pārklāties;

6. vērš uzmanību uz pašreizējo aizsardzības tirgus sadrumstalotību, kā arī uz to, ka vairumā gadījumu līgumus joprojām piešķir valsts līmenī; aicina Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA) un Padomi identificēt risinājumus, kuri var palīdzēt samazināt atšķirības starp valstu aizsardzības nozarēm, un mudina Komisiju pastiprināt centienus panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas aizsardzības tirgos un apkarot dalībvalstu protekcionistisko praksi aizsardzības iepirkuma jomā; šajā saistībā uzskata, ka Direktīvā 2009/81/EK noteikto izņēmumu lietošana ir pienācīgi jāpamato;

7. aicina uzlabot pārredzamību un īpaši atgādina nepieciešamību uzlabot MVU piekļuvi aizsardzības piegādes ķēdēm, apzinoties, ka MVU ir būtisks faktors veiksmīga Eiropas aizsardzības rūpnieciskā pamata nodrošināšanai; tāpēc ierosina, ka papildus vispārīgai un vispusīgai Direktīvas 2009/81/EK īstenošanai ir jāpieprasa labāka pārredzamība attiecībā uz piegādes ķēdēm, līgumiem un paziņojumiem par iespēju iesniegt piedāvājumus; uzsver, ka ir būtiski, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka pieejama kvalitatīva un nepārprotama informācija, kas uzņēmumiem ļautu noteikt iespējas aizsardzības nozarē un pieņemt apzinātus lēmumus;

8. norāda ir nepieciešami apjomradīti ietaupījumi un kopējs Eiropas tirgus aizsardzības iepirkuma jomā; mudina dalībvalstis palielināt centienus, lai panāktu, ka tiek izpildīta Direktīva 2009/81/EK par sensitīviem iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā un Direktīva 2009/43/EK par aizsardzības jomas ražojumu sūtījumiem, un izmantotas visas iespējas, kas tajās paredzētas; uzsver pārrobežu tirgu pieejamības svarīgumu MVU, vienlaikus atzīmējot, ka dalībvalstis ir maz izmantojušas pieejamos līdzekļus, piemēram, kopīgu iepirkumu, izmantojot tādas centralizētas iepirkuma struktūras kā Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA), kuriem būtu jāpadara pieejami MVU ES instrumenti un līdzekļi, atbalstot to piekļuvi apgādes un apakšuzņēmumu ķēdēm, kā arī to iesaistīšanos pētniecībā; īpaši atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pabeigusi Direktīvas 2009/81/EK un Direktīvas 2009/43/EK novērtējumu, un gaida ieteikumus šo direktīvu īstenošanas uzlabošanai valstu līmenī, kā arī to apguves uzlabošanai nozares un MVU līmenī un to pasākumu atjaunināšanai, kas paredzēti patieso aizsardzības tirgu vajadzību apmierināšanai; tāpat mudina Komisiju pēc dalībvalstu pieprasījuma sniegt plašākus norādījumus un palīdzību par šo direktīvu īstenošanu un interpretāciju;

9. atgādina, ka pārrobežu tirgus pieejamības veicināšana, kā arī piegādes ķēžu atvēršana ir būtiski priekšnoteikumi efektīvam Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgum; uzsver, ka konkurence nedrīkst pastāvēt tikai galveno līgumslēdzēju līmenī, un ka apakšuzņēmējiem, īpaši MVU, ir jāgūst labums no valstu aizsardzības tirgu atvēršanas;

10. norāda, ka jauni uzņēmumi, tostarp MVU, ienākot tirgū, bieži saskaras ar grūtībām, jo īpaši saistībā ar grūti sedzamām un augstām ieguldījumu izmaksām pētniecībā un inovācijās; uzsver, ka ir nepieciešams finansējums pētniecībai un inovācijām aizsardzības nozarē, lai visiem tirgus dalībniekiem nodrošinātu pareizu tirgus darbību; mudina Komisiju, nodrošinot finansējumu, nostiprināt pētniecību aizsardzības nozarē, lai tādējādi uzlabotu aizsardzības nozari un aizsardzības tehnoloģijas;

11. atzinīgi vērtē gūtos panākumus un paraugpraksi, īstenojot Pamatnolīguma nodomu protokolu, saistībā ar atbalstu aizsardzības rūpnieciskajiem mērķiem un mudina Komisiju ņemt vērā šos principus un mērķus, īpaši piegādes drošības jomā un tehniskās informācijas apstrādes jomā;

12. atgādina, ka jaunajā KDAP ir paredzēts potenciāls elastīgumam un ciešākai dalībvalstu sadarbībai visām dalībvalstīm pieejamā „pastāvīgā strukturētā sadarbības“ sistēmā, kurai varētu būt dažādas izpausmes, tostarp kopīga pētniecības īstenošana un iepirkums, kas rosina kopīgi iegūt aizsardzības ekipējumu; aicina izveidot struktūru, lai apmainītos ar informāciju par terorismu un kiberdrošību, vienlaikus izvairoties no dublēšanās;

13. uzsver, ka panākt stimulējošu tehnoloģisko attīstību Eiropā ir būtiski aizsardzības nozarei un dalībvalstu sadarbības stiprināšanai, turklāt vienlaikus ir jāsekmē lielāka iekšējā tirgus integrācija, attīstot kopējas sadarbības programmas, saskaņā ar kurām Kopīgais pētniecības centrs varētu apvienot visas ES centienus attiecībā uz divējāda lietojuma tehnoloģijām, piemēram, robotikas jomā un attiecībā uz ievērojamo spēju trūkumu bezpilota lidaparātu un satelītu novērošanas jomā; jo īpaši mudina Komisiju sniegt skaidrus un konkrētus norādījumus, kā atvieglot un uzlabot MVU piekļuvi Eiropas strukturāliem un investīciju fondiem (ESIF) divējāda lietojuma tehnoloģiju jomā;

14. atgādina ― lai turpinātu attīstīt dalībvalstu savstarpējo sadarbību un uzlabotu Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgu, ir nepieciešamas arī iniciatīvas, kas saistītas ar labāku sadarbību standartizācijas un sertifikācijas jomā; uzskata, ka pēc iespējas vajadzētu ieviest sertifikāciju un noteikt kopīgus Eiropas standartus aizsardzības nozarē, lai uzlabotu konkurētspēju, nodrošinātu visu tirgus dalībnieku vieglāku piekļuvi iepirkumam aizsardzības jomā un garantētu līdzīgus augstus standartus, un šajā sakarībā atzīmē, ka EAA un ES Komisija ir īstenojušas pasākumus, lai uzlabotu aizsardzības standartu un prasību savstarpēju atzīšanu nozarē; tāpat uzsver, ka šos pasākumus ir svarīgi īstenot sadarbībā ar starptautiskajiem sabiedrotajiem un partneriem, piemēram, ar NATO;

15. mudina Komisiju paredzamajā Eiropas Aizsardzības rīcības plānā (EDAP) noteikt vērienīgus mērķus, jo šajā plānā ― kā stratēģiskā instrumentā ― ir jāuzsver ES unikālā pievienotā vērtība aizsardzības nozarē; saistībā ar šo mērķi uzsver, ka ir būtiski Eiropas Aizsardzības rīcības plānā ietvert tādus elementus, kas var veicināt rūpniecisko sadarbību, lai izstrādātu aizsardzības spēju programmas; īpaši norāda, ka ES būs iespēja saglabāt lēmumu pieņemšanas un rīcības autonomiju, nodrošināt pārrobežu sadarbību visos piegādes ķēdes līmeņos ― no galvenajiem līgumslēdzējiem līdz MVU ― un tuvināt vairākas dalībvalstis, nozari un akadēmiskās aprindas, ja aizsardzības kritiskās tehnoloģijas saņems finansējumu no gaidāmās ES finansētās aizsardzības pētniecības programmas, kas paredzēta nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, lai atbalstītu spēcīgu Eiropas rūpniecisko bāzi;

16. uzsver, ka ir svarīgi palielināt sinerģiju starp drošību un aizsardzību un sinerģijas ar citiem Savienības politikas virzieniem, kā arī veidot integrētas spējas, lai attīstītu kopīgas pieejas tādās jomās kā hibrīddraudi, terorisms, drošība pie ārējām robežām, cilvēku tirdzniecība no trešām valstīm, kopīga izlūkošana, kiberdrošība un muitas kontrole; aicina dalībvalstis un ES iestādes izpētīt un novērst pašreizējos trūkumus terorisma apkarošanas līdzekļos; atzīmē, ka ideju apmaiņa ar NATO par šiem jautājumiem sniedz labumu gan Eiropas, gan arī transatlantiskajai drošībai;

17. norāda, ka attiecībā uz kiberdrošību būtisks faktors ir aizsardzība pret kiberuzbrukumiem, tomēr tas nedrīkst traucēt atvērtai, brīvai un drošai kibertelpai; uzsver, ka ir svarīgi paplašināt tehnoloģiskās spējas, nodrošinot, ka Eiropas kibertelpa ir noturīgāka, īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru; uzskata, ka Direktīva (ES) 2016/1148 par tīklu un informācijas sistēmu drošību ir būtisks solis virzībā uz šā mērķa īstenošanu;

18. atzīmē, ka nacionālo aizsardzības nozaru un operatīvo spēju nevienlīdzība apgrūtina aizsardzības nozares integrāciju un veicina tirgus fragmentāciju, un uzskata, ka Eiropas aizsardzības savienība, tostarp, kopējas stratēģijas terorisma apkarošanā un informācijas apmaiņa attiecībā uz drošību, galu galā var pavairot kopējos projektus krīžu pārvarēšanas civilo un militāro spēju jomā, un panākt ciešāku Eiropas sadarbību un tirgu atvēršanu;

19. mudina Komisiju, jo īpaši Augsto pārstāvi un Eiropas iekšējā tirgus komisāri, nākt klajā ar saskaņotu un koordinētu pieeju aizsardzības jomā, kurā ietverti politiski mērķi, kas sekmē šo stratēģiju;

20. atgādina Augstās pārstāves neseno publikāciju attiecībā uz vispārējo stratēģiju, kas ietver saskaņotu sistēmu attiecībā uz rīcības prioritātēm ārpolitikas jomā un Eiropas aizsardzības politikas turpmākās attīstības virzienu noteikšanu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	11.10.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 7 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Catherine Bearder, Dita Charanzová, Carlos Coelho, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Marlene Mizzi, Eva Paunova, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Richard Sulík, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Birgit Collin-Langen, Morten Løkkegaard, Julia Reda, Marc Tarabella
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew

Konstitucionālo jautājumu komitejAS ATZINUMS (12.10.2016)

Ārlietu komitejai

par Eiropas aizsardzības savienību
(2016/2052(INI))

Atzinuma sagatavotājs: David McAllister

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina, ka kopējā drošības un aizsardzības politikā (KDAP), kas noteikta Līguma par Eiropas Savienību (LES) 24. panta 1. punktā un 42. panta 2. punktā, iekļauj pakāpenisku Savienības kopējās aizsardzības politikas izstrādi, kuras rezultātā tiks izveidota kopēja aizsardzība, ja Eiropadome vienbalsīgi pieņems šādu lēmumu;

2. uzsver, ka drošība ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kura risināšanu iedzīvotāji sagaida no Eiropas Savienības, un ka terorisma draudu apkarošana ir papildu iemesls, lai izveidotu efektīvu kopējo Eiropas drošības un aizsardzības politiku; uzskata, ka ir jādara vairāk, izmantojot Lisabonas līguma potenciālu izveidot vispusīgu pamatu stratēģiskajām interesēm, lai lēmumus par drošību un aizsardzību pieņemtu ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot pasākumus, kuriem ir militāra vai aizsardzības ietekme; aicina Padomi un Komisiju piešķirt kopējai drošības un aizsardzības politikai institucionālu statusu, stiprinot visaptverošu ES pieeju ārējiem konfliktiem un krīzēm un visos posmos aktīvāk iesaistot dažādas ieinteresētās personas un instrumentus;

3. uzsver, ka ir svarīgi panākt KDAP mērķus, proti, stiprināt Savienības operatīvās spējas ārējai darbībai miera uzturēšanā, konfliktu novēršanā, reaģēšanā uz humanitārajām krīzēm un starptautiskās drošības stiprināšanā atbilstīgi LES un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem; atzīmē, ka pēc tā ir vēl lielāka nepieciešamība, jo aizvien straujāk pasliktinās drošības vide, starptautiskā kontekstā, ko raksturo terora akti un Eiropas iedzīvotāju bailes;

4. uzsver, ka cilvēktiesību aizsardzība sekmē mieru un drošību visā pasaulē; uzsver ES nozīmīgo lomu, veicinot starptautiskajās cilvēktiesībās iestrādātos principus, īpaši cilvēktiesību universāluma un nedalāmības principus;

5. atzīmē, ka LES 42. pantā ir noteikts, ka KDAP neskars konkrētu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašo veidu un tās saistības, kuras šīs valstis ir uzņēmušās NATO;

6. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un dalībvalstis pilnībā izmantot potenciālu, ko sniedz LES, jo īpaši tā 44. pantu par KDAP uzdevuma īstenošanu, ko veic dalībvalstu grupa, un 42. panta 6. punktu un 46. pantu par pastāvīgo strukturēto sadarbību attiecībā uz pilnīgu KDAP misiju un operāciju ātrāku, elastīgāku un efektīvāku izvēršanu; atzinīgi vērtē LES 42. panta 7. punkta aktivizēšanu par savstarpējās aizsardzības klauzulu 2015. gadā; uzsver iespēju izmantot solidaritātes klauzulu saskaņā ar LESD 222. panta 1. punktu gadījumā, ja kādā dalībvalstī notiek terora akts;

7. uzsver Parlamenta svarīgo lomu politikas un institucionālo struktūru pārraudzībā, tostarp KDAP jomā; tādēļ aicina nākamās ES līgumu pārskatīšanas laikā stiprināt parlamentārās pārraudzības mehānismus un cita starpā noteikt nepieciešamību apspriesties ar Parlamentu, nosakot mērķus un analizējot riskus, pirms tiek pieņemti lēmumi par jaunām KDAP misijām un operācijām, un par tās stratēģisko pārskatīšanu;

8. aicina Padomi, Komisiju un PV/AP saskaņā ar LES nodrošināt dažādu ārējo darbību jomu konsekvenci un pievērsties šīm jomām, izmantojot globālu un visaptverošu pieeju, un paplašināt ES civilo misiju darbības jomu, lai tieši sniegtu atbalstu attīstības mērķiem, cita starpā pievēršot uzmanību bijušo kaujinieku demobilizācijai, atbruņošanai un reintegrācijai; turklāt aicina daudz regulārāk sniegt informāciju Parlamentam, lai atvieglotu ārējās darbības parlamentāro pārbaudi, tostarp saistībā ar visiem starptautisko nolīgumu apspriešanas un noslēgšanas procesa posmiem;

9. aicina izveidot Aizsardzības ministru padomi un izveidot pastāvīgu stratēģisku civilo un militāro štābu, kurā būtu pastāvīga militāri operatīvā daļa; uzsver Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) nozīmi spēju attīstīšanā; aicina EAA pilnībā izmantot savas Līgumā noteiktās pilnvaras;

10. uzsver, ka ārējās darbības finanšu noteikumiem ir jābūt elastīgākiem, lai izvairītos no kavēšanās operācijām paredzēto līdzekļu izmaksāšanā, un jāuzlabo spējas strauji un efektīvi reaģēt uz krīzēm;

11. atzinīgi vērtē PV/AP izklāstīto Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, kas veido saskaņotu sistēmu attiecībā uz rīcības prioritātēm ārpolitikas jomā un drošības un aizsardzības politikas turpmākās attīstības virzienu noteikšanu; atkārto savu atbalstu tam, lai pieņemtu balto grāmatu par aizsardzību, kuras pamatā jābūt Globālajai Eiropas Savienības stratēģijai; uzsver, ka baltās grāmatas pamatā ir jābūt kopīgam precīzam novērtējumam par dalībvalstu esošajām militārajām spējām, lai panāktu patiesu dalībvalstu sadarbību un kohēziju;

12. uzsver nepieciešamību stiprināt ES aizsardzības politiku kā NATO pīlāru un aicina veidot vispusīgu ES un NATO politisko un militāro partnerību, kam joprojām ir būtiska nozīme Eiropas drošības struktūrā, vienlaikus dodot iespēju Savienībai rīkoties autonomi operācijās ārzemēs, galvenokārt nolūkā stabilizēt tās kaimiņvalstis; šajā sakarībā atkārto, ka ES un NATO attiecību pamatā ir jābūt papildināmībai un sadarbībai visos līmeņos, lai risinātu kopīgās drošības problēmas, attīstītu spējas un izstrādātu plānus ārkārtas situācijām saistībā ar hibrīddraudiem;

13. atzinīgi vērtē PV/AP Gimnihas ES dalībvalstu ārlietu ministru neoficiālajā sanāksmē 2016. gada 2. septembrī sniegto paziņojumu, kurā viņa atkal atsaucās uz iespēju, kas paveras dalībvalstīm gūt būtiskus panākumus aizsardzības jomā;

14. aicina ES izveidot pārraudzības struktūru un pienācīgas struktūras Parlamentā, lai pastāvīgi pārbaudītu dalībvalstu atbilstību ES Kopējai nostājai par ieroču eksportu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	12.10.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	15 8 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mercedes Bresso, Elmar Brok, Fabio Massimo Castaldo, Kostas Chrysogonos, Richard Corbett, Danuta Maria Hübner, Diane James, Ramón Jáuregui Atondo, Constance Le Grip, Jo Leinen, Morten Messerschmidt, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Paulo Rangel, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski, Rainer Wieland
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Max Andersson, Gerolf Annemans, Enrique Guerrero Salom, Cristian Dan Preda
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Birgit Collin-Langen, Traian Ungureanu

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.10.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 20 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Georgios Epitideios, Anna Elżbieta Fotyga, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Tamás Meszerics, Javier Nart, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Vincent Peillon, Alojz Peterle, Kati Piri, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Geoffrey Van Orden, Boris Zala
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ryszard Czarnecki, Ana Gomes, Javi López, Juan Fernando López Aguilar, Antonio López-Istúriz White, Urmas Paet, Jean-Luc Schaffhauser, Helmut Scholz, Bodil Valero
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Biljana Borzan, Karoline Graswander-Hainz, Marijana Petir, Ivan Štefanec

Juridisks paziņojums - Privātuma politika