par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Zālamana salām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

(09785/2016 – C8-0422/2016 – 2016/0096(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (09785/2016),

–  ņemot vērā nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un Zālamana salām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (09783/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un v) apakšpunktu (C8-0422/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0336/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Zālamana salu valdībai un parlamentam.

Attiecību konteksts un nolīguma vispārīgie noteikumi

Attiecības starp Eiropas Savienību un Zālamana salām reglamentē partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, proti, Kotonū nolīgums.

Saistībā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001(1) grozīšanu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 509/2014(2) Zālamana salas tika pārceltas uz II pielikumu, kurā ir ietverts to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņi, kas šķērso dalībvalstu ārējās robežas, ir atbrīvoti no īstermiņa uzturēšanās vīzas prasības. Grozīto Regulu (EK) Nr. 539/2001 piemēro visās dalībvalstīs, izņemot Īriju un Apvienoto Karalisti.

Pēc tam, kad 2014. gada 20. maijā tika pieņemta šī regula, Padome 2014. gada 9. oktobrī pieņēma lēmumu atļaut Komisijai sākt sarunas par divpusēja nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Zālamana salām. Sarunas tika sāktas 2014. gada 19. novembrī. Šīs sanāksmes laikā tika izskatīts viss teksta projekts, un turpmākas informācijas apmaiņas rezultātā tika panākta vienošanās par visiem tā aspektiem. Galvenie sarunu dalībnieki šo nolīgumu parafēja 2015. gada 13. novembrī Briselē. Padome 2016. gada 24. jūnijā pieņēma lēmumu parakstīt nolīgumu par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu. Nolīgums tika parakstīts 2016. gada 7. oktobrī Briselē. Kopš minētā datuma nolīgumu piemēro provizoriski, līdz tiks saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana. Padome 18. oktobrī nolēma prasīt Parlamentam sniegt piekrišanu.

Nolīgums paredz bezvīzu ceļošanu Eiropas Savienības pilsoņiem un Zālamana salu pilsoņiem, kas ceļo uz otras nolīguma parakstītājpuses teritoriju, ne vairāk kā uz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā. Vīzu režīma atcelšana attiecas uz visām personu kategorijām (parasto, diplomātisko, dienesta/oficiālo un īpašo pasu turētājiem), kas ceļo jebkādos nolūkos, izņemot nolūkā veikt algotu darbu.

**

Referentes sniegtais pamatojums

Šis nolīgums par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu ir Eiropas Savienības un Zālamana salu attiecību padziļināšanas konkrēts iznākums, kam ir būtiska politiska nozīme Kotonū nolīguma kontekstā, kā arī papildu līdzeklis, ar ko pastiprināt attiecības ekonomikas un kultūras jomā un politisko dialogu par dažādiem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām un pamatbrīvībām.

Referente norāda, ka nolīgumam par vīzu režīma atcelšanu varētu būt pozitīva ietekme, vienkāršojot ceļošanas nosacījumus uzņēmējiem, atvieglojot ieguldījumu veikšanu un aktivizējot tūrismu. Zālamana salu ekonomika pamatojas galvenokārt uz lauksaimniecību, kas veido 50 % no IKP, un pakalpojumiem, kas veido gandrīz 40 % no IKP. Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem Eiropas Savienība attīstības sadarbības jomā Zālamana salās ir pievērsusi uzmanību ilgtspējīgai lauku attīstībai un cilvēkresursu attīstībai.

Tā kā Eiropas Savienības tirdzniecības attiecības ar Zālamana salām pašreiz ir ļoti ierobežotas, tām ir attīstības potenciāls. Patlaban Eiropas Savienība risina sarunas par visaptverošu ekonomiskās partnerības nolīgumu ar četrpadsmit Klusā okeāna reģiona valstīm, kuru vidū ir arī Zālamana salas. Šajā sakarībā referente uzsver, ka nolīgums par vīzu režīma atcelšanu apliecina Eiropas Savienības apņemšanos stiprināt partnerību ar šo valsti.

Politiskajā ziņā Zālamana salas kopš 1978. gada ir konstitucionāla monarhija Britu nāciju sadraudzības valstu sastāvā. Eiropas Savienība ir partnerībā ar Zālamana salu pilsonisko sabiedrību attiecībā uz demokrātiju un cilvēktiesībām, valsts attīstības stratēģijas īstenošanu un uzlabotu politisko dialogu. Eiropas Savienības politiskajā dialogā ar Zālamana salām galvenā uzmanība tiek pievērsta trauslās vides aizsardzībai, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām, no vienas puses, un cilvēktiesību aizsardzības un dzimumu līdztiesības jautājumiem, no otras puses. Šajā sakarā nolīgums par vīzu režīma atcelšanu ir būtisks solis, lai izveidotu regulārāku un ciešāku politisko dialogu.

Attiecībā uz mobilitāti pieejamie dati liecina, ka uzticēšanās līmenis vīzu pieteikumu iesniedzējiem ir augsts un vīzu pieteikumu noraidīšanas līmenis ir zems. 2014. un 2015. gadā neviens Zālamana salu pilsonis nav aizturēts par nelegālu uzturēšanos Eiropas Savienībā un attiecībā uz Zālamana salu pilsoņiem nav pieņemts neviens lēmums par ieceļošanas atteikumu pie Savienības robežas vai par atgriešanu. Turklāt neviens Zālamana salu pilsonis nav iesniedzis pieteikumu par patvērumu. Šajā sakarībā šī valsts nerada nekādu apdraudējumu ne nelegālas migrācijas, ne drošības un sabiedriskās kārtības jomā.

Visbeidzot, referente uzsver, ka vīzu režīma atcelšana ir būtisks Eiropas un Klusā okeāna reģiona tautu tuvināšanās faktors. Vīzu režīma atcelšana ne vien ļauj pilsoņiem pilnībā izmantot ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu, bet arī šajā partnerībā piedalīties, ērti un praktiski ceļojot par zemākām izmaksām.

Šajā sakarībā referente atzinīgi vērtē ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas locekļu lomu, kuri ir snieguši ievērojamu ieguldījumu šā nolīguma noslēgšanā, kas turklāt atvieglos viņu līdzdalību ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas sanāksmēs.

**

Nolīguma īstenošana un uzraudzība

Attiecībā uz nolīguma īstenošanu un uzraudzību referente aicina Komisiju sekot iespējamai attīstībai to kritēriju jomā, kuru dēļ sākotnēji valsts tika pārcelta no Regulas (ES) Nr. 509/2014 I pielikuma uz II pielikumu. Šie kritēriji ietver ne tikai slepeno imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, bet arī Eiropas Savienības ārējās attiecības ar trešo valsti, jo īpaši ar cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saistītos apsvērumus.

Turklāt referente aicina Komisiju un Zālamana salu iestādes nodrošināt pilnīgu savstarpējību vīzu režīma atcelšanas jomā, kam būtu jāļauj nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pilsoņiem, jo īpaši visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.

Referente vērš uzmanību uz to, ka Apvienotajā komitejā nolīguma pārvaldībai (6. pants) Eiropas Savienību pārstāv tikai Komisija. Eiropas Parlaments kā Savienības pilsoņu tieši ievēlēta iestāde un demokrātijas, cilvēktiesību un Eiropas Savienības pamatprincipu aizstāvis varētu tikt iesaistīts Apvienotās komitejas darbā. Parlamenta referente atkārtoti mudina Komisiju, strādājot ar turpmākajiem nolīgumiem, pārskatīt apvienoto komiteju sastāvu.

Referente arī izsaka šaubas par praksi parakstīt vīzu režīma atcelšanas nolīgumus un tos īstenot provizoriski, pirms Eiropas Parlaments ir sniedzis piekrišanu. Referente atzīmē, ka šāda prakse noved pie Parlamenta rīcības brīvības samazināšanas un ir vēl jo apšaubāmāka tāpēc, ka Parlaments netiek laikus informēts par situāciju divpusējo sarunu norisē.

**

Īpaši noteikumi

Apvienotās Karalistes un Īrijas īpašā situācija ir atspoguļota noslēgtā nolīguma apsvērumos. Līdz ar to Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās noslēgtajā nolīgumā un tā noteikumi šīm valstīm nav saistoši.

Tāpat nolīgumam pievienotajā kopīgajā deklarācijā ir atspoguļota Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas ciešā līdzdalība Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Deklarācijā šo valstu iestādes tiek mudinātas pēc iespējas drīz noslēgt ar Zālamana salām divpusējus nolīgumus par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šajā nolīgumā.

Nolīgumā ir iekļauti noteikumi par tā teritoriālo piemērošanu — Francijas un Nīderlandes gadījumā nolīguma noteikumi attiecas tikai uz šo dalībvalstu Eiropas teritorijām.

**

Visbeidzot, referente iesaka Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai atbalstīt šo ziņojumu un Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu.

(1)   Padomes 2001. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.). (2)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 509/2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 149, 20.5.2014., 67. lpp.)

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas