Procedūra : 2016/2045(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0341/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0341/2016

Debates :

PV 30/11/2016 - 16
CRE 30/11/2016 - 16

Balsojumi :

PV 01/12/2016 - 6.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0464

ZIŅOJUMS     
PDF 560kWORD 65k
17.11.2016
PE 582.284v02-00 A8-0341/2016

par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — izvērtējums

(2016/2045(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referents: Salvatore Cicu

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — izvērtējums

(2016/2045(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 175. pantu un 212. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — īstenošana un piemērošana(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 661/2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (COM(2013)0522)(4),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Eiropas Savienības Solidaritātes fonds — 2014. gada ziņojums” (COM(2015)0502),

–  ņemot vērā 2002. gada 5. septembra rezolūciju par postošajiem plūdiem Centrāleiropā(5),

–  ņemot vērā 2005. gada 8. septembra rezolūciju par šīs vasaras dabas katastrofām (ugunsgrēkiem un plūdiem) Eiropā(6),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Savienības Solidaritātes fonda nākotne” (COM(2011)0613),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 28. novembra atzinumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda lomu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A8-0341/2016),

A.  tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF), kas izveidots saskaņā ar Regulu Nr. 2012/2002, reaģējot uz lielajiem plūdiem Centrāleiropā 2012. gada vasarā, ir vērtīgs instruments, kurš ļauj ES reaģēt uz lielām dabas katastrofām, kā arī ārkārtējām reģionālām katastrofām Savienībā un valstīs, kuras ved sarunas par pievienošanos, un ļauj apliecināt solidaritāti ar cietušajiem reģioniem un valstīm; tā kā tas atbalsta tikai ārkārtas un atjaunošanas operācijas, ko veic valdības pēc dabas katastrofām, kuras tieši ietekmē cilvēku dzīves apstākļus, dabisko vidi vai ekonomiku konkrētā skartā reģionā (lai gan jāatzīmē, ka Komisija 2005. gadā iesniedza priekšlikumu ar mērķi paplašināt sākotnējo darbības jomu vēl vairāk);

B.  tā kā ESSF jau kopš tā izveides ir pierādījis savu lietderību, mobilizējot pavisam EUR 3,8 miljardus saistībā ar vairāk nekā 70 katastrofām 24 saņēmējās valstīs un pievienošanās valstīs, un ir izmantots, reaģējot uz daudzām dabas katastrofām, piemēram, zemestrīcēm, plūdiem, mežu ugunsgrēkiem, vētrām un, pavisam nesen, sausumu; tā kā ESSF joprojām ir viens no ES solidaritātes spēcīgākajiem simboliem laikā, kad ir piemeklējušas grūtības;

C.  tā kā šis instruments 2014. gadā tika pilnībā pārveidots ar mērķi uzlabot un vienkāršot procedūras un nodrošināt ātrāku reakciju sešu nedēļu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, no jauna noteikt tā darbības jomu, noteikt reģionālas katastrofas skaidrus kritērijus un stiprināt katastrofu novēršanas un riska pārvaldības stratēģijas, tādējādi palielinot palīdzības finansējuma efektivitāti atbilstoši Parlamenta, kā arī vietējo un reģionālo iestāžu daudzajiem lūgumiem, kas pausti gadu gaitā; tā kā Komisijas 2016. gada 14. septembrī ierosinātajā kopotajā regulā(9) ir paredzēts no jauna pārskatīt fonda darbību ar mērķi uzlabot ārkārtas palīdzības finansējuma gatavību un efektivitāti;

D.  tā kā Parlaments stingri atbalstīja ierosinātās izmaiņas, kuru lielāko daļu tas bija aicinājis veikt jau iepriekšējās rezolūcijās;

E.  tā kā līdz 2014. gada jūnijam (tad stājās spēkā pārskatītā regula) saņemtie pieprasījumi tika vēl vērtēti saskaņā ar sākotnējo regulu, bet vēlākie pieprasījumi tika vērtēti saskaņā ar pārskatīto regulu;

F.  tā kā ieguldījumiem dabas katastrofu novēršanas jomā ir ļoti liela nozīme saistībā ar reakciju uz klimata pārmaiņām; tā kā ievērojams ES finansējums ir piešķirts ieguldījumiem dabas katastrofu novēršanas un riska pārvaldības stratēģijās, jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF);

G.  tā kā ārkārtas gadījumos, ja attiecīgajā gadā pieejamie līdzekļi nav pietiekami, var izmantot nākamajam gadam paredzētos līdzekļus, ievērojot fonda budžeta izdevumu maksimālo gada apjomu gan tajā gadā, kad notikusi katastrofa, gan nākamajā gadā,

1.  atgādina, ka ESSF kopš tā izveides 2002. gadā ir bijis nozīmīgs atbalsts vietējām un reģionālām pašvaldībām un ir palīdzējis atvieglot sekas pēc viscaur Eiropā notikušām dabas katastrofām, sākot no plūdiem līdz zemestrīcēm un mežu ugunsgrēkiem, un ir bijis veids, kā apliecināt Eiropas solidaritāti ar katastrofu skartajiem reģioniem; uzsver, ka attiecībā uz sabiedrību ESSF ir viena no konkrētākajām un reālākajām atbalsta izpausmēm no ES puses vietējām pašvaldībām;

2.  uzsver, ka kopš ESSF izveides klimata pārmaiņu rezultātā dabas katastrofu skaits Eiropas Savienībā ir ievērojami pieaudzis un tās kļuvušas spēcīgākas un intensīvākas; tāpēc uzsver tāda spēcīga un elastīga instrumenta pievienoto vērtību, ar kuru var apliecināt solidaritāti un nodrošināt pienācīgu un ātru atbalstu iedzīvotājiem, kas cietuši lielās dabas katastrofās;

3.  atgādina, ka ESSF finansē ārpus Eiropas Savienības budžeta, gadā tam piešķirot līdz EUR 500 miljoniem (2011. gada cenās), un ka, neraugoties uz tajā jau iepriekš paredzēto elastīgumu (līdzekļu pārnešana uz N+1 gadu), katru gadu ievērojama summa var palikt neizmantota; šajā sakarā norāda uz gada finanšu piešķīruma daļēju iekļaušanu budžetā, ko paredz ierosinātā kopotā regula, ar mērķi paātrināt līdzekļu piešķiršanas procedūru un nodrošināt agrāku un efektīvāku palīdzību katastrofās cietušajiem iedzīvotājiem;

4.  norāda, ka gada robežvērtības izmantošana pierāda, ka gada apropriāciju līmenis jaunajā DFS plānošanas periodā ir adekvāts;

5.  uzsver, cik svarīga bija 2014. gada pārskatīšana, kurā izdevās pārvarēt bloķēšanu Padomē un beidzot atsaukties Parlamenta atkārtotiem aicinājumiem uzlabot palīdzības reaģētspēju un efektivitāti, lai nodrošinātu ātru un pārredzamu reakciju, palīdzot dabas katastrofās cietušajiem iedzīvotājiem; turklāt atzinīgi vērtē neseno kopoto priekšlikumu, ar kuru ievieš jaunus noteikumus, lai vienkāršotu un atvieglotu finansējuma izmantošanu;

6.  uzsver šādus reformas galvenos elementus: ieviest avansa maksājumus, proti, līdz 10 % no paredzētās atbalsta summas darīt pieejamus pēc atsevišķa pieprasījuma drīz pēc tam, kad Komisijai ir iesniegts pieprasījums no fonda piešķirt finansiālu atbalstu (līdz EUR 30 miljoniem); ārkārtas un atjaunošanas operāciju sagatavošanas un īstenošanas izmaksu atbilstība (svarīga Eiropas Parlamenta prasība); termiņu pagarinājums cietušo valstu pieprasījumu iesniegšanai (12 nedēļas pēc pirmajiem apzinātajiem postījumiem) un projekta sagatavošanai (18 mēneši); ieviest 6 nedēļu termiņu, kurā Komisijai jāatbild uz pieprasījumiem; jauni noteikumi par dabas katastrofu novēršanu; un uzlabojumi procedūrās attiecībā uz pareizu finanšu pārvaldību;

7.  tomēr uzsver — lai gan ir paredzēta iespēja avansa maksājumus saņemt ātrāk nekā parastajā procedūrā, saņēmēji joprojām cieš arī no kopējā procesa ilguma no finansējuma pieprasījuma līdz pēdējā maksājuma saņemšanai; šajā sakarā uzsver nepieciešamību iesniegt pieprasījumu iespējami drīzāk pēc katastrofas, kā arī panākt turpmākus uzlabojumus novērtēšanas posmā un pārējos posmos, lai atvieglotu maksājumu veikšanu; uzskata, ka jaunie ierosinātie kopotie noteikumi attiecībā uz ESSF var veicināt ātrāku finansējuma izmantošanu, lai apmierinātu reālās vajadzības katastrofu skartajās vietās; uzsver arī, ka dalībvalstīm ir jāpārskata savas administratīvās procedūras, lai paātrinātu atbalsta piešķiršanu skartajiem reģioniem un valstīm; turklāt saistībā ar iespējamiem uzlabojumiem kādā no turpmākajām reformām iesaka ieviest prasību obligāti atjaunināt valstu plānus attiecībā uz katastrofu pārvaldību, kā arī prasību sniegt informāciju par vienošanos par ārkārtas līgumiem gatavošanu;

8.  aicina pašas dalībvalstis uzlabot saziņas līdzekļus un sadarbību ar vietējām un reģionālām pašvaldībām, gan novērtējot atbilstošos postījumus, par kuriem tiek pieprasīts ESSF finansējums, gan sagatavojot pieprasījumus, kā arī īstenojot projektus, lai novērstu dabas katastrofu sekas, tādējādi nodrošinot, ka Savienības palīdzība uz vietas ir efektīva un tiek veicināti ilgtspējīgi risinājumi; turklāt uzskata, ka par ESSF atbalstu būtu jāinformē visa sabiedrība; aicina attiecīgās iestādes uzlabot saziņu un sniegt informāciju par ESSF atbalstu, neradot papildu administratīvo slogu;

9.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka dalībvalstis dabas katastrofu seku novēršanā izmanto publiskā iepirkuma procedūras, lai atlasītu un izplatītu paraugprakses piemērus un pieredzi, kas gūta saistībā ar līgumiem ārkārtas situācijās;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas skaidrāk formulētos noteikumus par tiesībām saņemt atbalstu reģionālu dabas katastrofu gadījumos, bet norāda, ka galīgās vienošanās starp Parlamentu un Padomi tekstā ir saglabāta atbilstības robežvērtība 1,5 % no reģionālā IKP, kā bija paredzēts Komisijas priekšlikumā, neraugoties uz Parlamenta centieniem to samazināt līdz 1 %; norāda, ka, attiecībā uz tālākajiem reģioniem robežvērtību samazinot līdz 1 %, ir ņemta vērā to neaizsargātība;

11.  atzīst, ka fonds sniedz palīdzību neapdrošināmu postījumu novēršanā un nekompensē privātus zaudējumus; uzsver, ka ilgtermiņa pasākumiem, piemēram, ilgtspējīgai atjaunošanai vai darbībām ekonomiskās attīstības veicināšanai un preventīviem pasākumiem, finansējumu ir tiesības saņemt no citiem Savienības instrumentiem, jo īpaši no ESI fondiem;

12.  aicina dalībvalstis optimālāk izmantot ES finansējumu, jo īpaši piecus ESI fondus, ieguldījumiem dabas katastrofu novēršanai, un norāda, cik svarīgi ir attīstīt sinerģiju starp dažādiem Savienības fondiem un politikām, lai novērstu dabas katastrofu ietekmi un ESSF aktivizēšanas gadījumos nodrošinātu atjaunošanas projektu konsolidāciju un ilgtermiņa ilgtspējīgu attīstību; uzskata, ka vienmēr, kad tiek izmantots ESSF, attiecīgajai dalībvalstij būtu oficiāli jāapņemas veikt visus pasākumus, kas nepieciešami katastrofu novēršanai un skarto teritoriju ilgtspējīgai atjaunošanai; aicina sinerģijas izmantošanas gadījumā cik vien iespējams administratīvi vienkāršot līdzekļu kombinēto izmantošanu;

13.  tādēļ uzsver, ka ir jāstiprina centieni ieguldīt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, ņemot vērā preventīvos pasākumus, kad no ESSF tiek atbalstīta atjaunošana un apmežošana; uzskata, ka novēršanai būtu jākļūst par horizontālu uzdevumu, un ierosina gadījumos, kad no ESSF tiek finansēta katastrofas seku mazināšana, veikt preventīvus pasākumus, izmantojot uz ekosistēmu balstītu pieeju; turklāt aicina dalībvalstis ieviest riska novēršanas un riska pārvaldības stratēģijas, ņemot vērā arī to, ka daudzas dabas katastrofas mūsdienās ir tiešas cilvēka darbības sekas;

14.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt maksimālu pārredzamību, piešķirot līdzekļus un pārvaldot un īstenojot ESSF; uzskata, ka ir svarīgi noteikt, vai ESSF subsīdijas ir izlietotas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, lai atklātu un attīstītu paraugprakses un pieredzi un dalītos ar tām; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot pārredzamību un nodrošināt, ka informācija ir publiski pieejama visā palīdzības piešķiršanas procesā no pieprasījuma iesniegšanas līdz projekta slēgšanai; tāpat aicina Eiropas Revīzijas palātu sniegt īpašu ziņojumu par ESSF darbību, neaizmirstot to, ka jaunākais pieejamais ziņojums ir no laikposma pirms 2014. gada ESSF regulas pārskatīšanas;

15.  konstatē, ka 2014. gadā tika saņemti trīspadsmit jauni pieprasījumi, un vērš uzmanību uz īpašo situāciju minētajā gadā, kurā sešus pieprasījumus vērtēja saskaņā ar iepriekšējo regulu, savukārt pārējos septiņus — saskaņā ar pārskatīto regulu;

16.  atgādina, ka 2014. gadā divi pieprasījumi tika noraidīti saskaņā ar iepriekšējo ESSF regulu un noraidījuma pamatojums bija tāds, ka katastrofas nevarēja uzskatīt par “ārkārtējām”, neskatoties uz to, ka tās bija nodarījušas nopietnu postījumu un tieši ietekmēja ekonomikas un sociālo attīstību attiecīgajos reģionos, un tādēļ atzinīgi vērtē šajā sakarā veiktos precizējumus pārskatītajā ESSF regulā; tomēr uzskata, ka — saistībā ar turpmākām reformām un ņemot vērā iespēju no jauna definēt reģionālas dabas katastrofas — būtu jāatļauj iesniegt vienotus pieprasījumus kopīgi vairākām valstīm, kurām ir tiesības saņemt atbalstu un kuras ir cietušas pārrobežu dabas katastrofā, proti, katastrofas cēlonis ir viens un tas pats un sekas ir iestājušās vienlaicīgi, un ka, izvērtējot pieprasījumus, būtu jāņem vērā netiešie zaudējumi;

17.  aicina Komisiju saistībā ar turpmākajām reformām ņemt vērā iespēju palielināt avansa maksājumu slieksni no 10 % uz 15 %, kā arī saīsināt termiņus pieprasījumu izskatīšanai no sešām līdz četrām nedēļām; aicina Komisiju arī apsvērt iespēju noteikt atbilstības robežvērtību reģionālām dabas katastrofām 1 % apmērā no reģionālā IKP un, izvērtējot pieprasījumus, ņemt vērā sociāli ekonomiskās attīstības līmeni skartajos reģionos;

18.  norāda uz nepieciešamību apsvērt iespēju izmantot jaunus rādītājus papildus IKP, piemēram, tautas attīstības indeksu un reģionālo sociālā progresa indeksu;

19.  atzinīgi vērtē to, ka septiņus no saņemtajiem atbalsta pieprasījumiem, kurus izskatīja saskaņā ar pārskatītajiem noteikumiem, Komisija pieņēma, tostarp četrus, kuri tika apstiprināti 2014. gada beigās, bet kuru apropriācijas bija jāpārnes uz 2015. gadu, kā norādīts ESSF 2015. gada ziņojumā; šajā sakarā atgādina, ka 2015. gads bija pirmais pilnais pārskatīto noteikumu īstenošanas gads un analizētie dati rāda, ka ar reformu ieviestie juridiskie precizējumi ir nodrošinājuši to, ka vairāk pieprasījumu tiek atzīti par atbilstošiem, kas tā nebija, kamēr spēkā bija agrākie noteikumi, saskaņā ar kuriem aptuveni divas trešdaļas no reģionālo katastrofu palīdzības pieprasījumiem tika novērtēti kā neatbilstoši;

20.  pauž nožēlu par to, ka iepriekšējā regulā paredzētās īstenošanas un galīgo ziņojumu novērtēšanas procedūras bija tik ilgas, un sagaida, ka saskaņā ar grozīto regulu procedūru slēgšana notiks efektīvāk un pārredzamāk, kā arī nodrošinās Savienības finanšu interešu aizsardzību;

21.  turklāt uzsver, ka, īstenojot grozītās regulas 11. pantu, Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai tiek piešķirtas revīzijas veikšanas pilnvaras un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) atļauts vajadzības gadījumā veikt izmeklēšanu;

22.  aicina Komisiju un Eiropas Revīzijas palātu novērtēt ESSF darbību pirms pašreizējā daudzgadu finanšu perioda beigām.

23.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, kā arī reģionālajām iestādēm.

(1)

OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0003.

(3)

OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp.

(4)

OV C 170, 5.6.2014., 45. lpp.

(5)

OV C 272E, 13.11.2003., 471. lpp.

(6)

OV C 193E, 17.8.2006., 322. lpp.

(7)

OV C 114, 15.4.2014., 48. lpp.

(8)

OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(9)

COM(2016)0605, 2016/0282(COD), Briselē, 14.9.2016.


PASKAIDROJUMS

Pēc traģiskajiem plūdiem 2002. gadā Eiropas Savienība izveidoja Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (Regula (EK) Nr. 2012/2002). Šāda fonda izveide ir Eiropas Savienības solidaritātes izpausme attiecībā uz valstīm, kuras cietušas ievērojamās dabas katastrofās. Tas attiecas ne tikai uz dalībvalstīm, bet arī uz kandidātvalstīm. Sākotnējo regulu 2014. gadā grozīja, lai efektīvāk reaģētu uz saņēmēju bažām un ātrāk atbildētu uz pieprasījumiem no skartajām valstīm, kā arī lai to katastrofu sarakstā, par kurām pienākas fonda līdzekļi, iekļautu sausumu (Regula (ES) Nr. 661/2014).

ESSF var palīdzēt dalībvalstīm, ja katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi pārsniedz EUR 3 miljardus (2011. gada cenās) vai 0,6 % no valsts nacionālā kopienākuma (NKI). Tāpat ir izstrādāti arī noteikumi, kas paredz reaģēt uz mazākām reģionālām katastrofām (ja zaudējumi pārsniedz 1,5 % no reģiona IKP, vai 1 % tālākajiem reģioniem).

2015. gada oktobrī Eiropas Komisija nāca klajā ar ziņojumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izmantojumu 2014. gadā. Ziņojumā ir izklāstīta ESSF īpašā situācija 2014. gadā. Tā ir arī iespēja pārdomāt šā solidaritātes instrumenta darbību. Tādēļ Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komiteja ir nolēmusi sagatavot patstāvīgo ziņojumu.

Patiesībā nav iespējams paredzēt visas ārkārtējās situācijas un visas katastrofas. Tomēr vienmēr ir iespējams uzlabot katastrofu radīto seku novēršanu. Katastrofu pārvaldībā vienmēr ir vairāki posmi. Pirmais ir postījums un dabas spēka apzināšanās, kas saistīta ar bezpalīdzības sajūtu dabas parādību priekšā. Pēc tam seko tuvāko savstarpējā palīdzība, kā arī valsts un starptautiskie glābšanas dienesti. Taču referents šajā sakarā vēlas pievērsties trešajam un ceturtajam posmam, jo pēc pirmajiem pārvaldības soļiem cietušajiem ilgu laiku ir jānodarbojas ar postījumu novēršanu.

Referents saistībā ar Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārvaldību pievēršas vairākiem aspektiem. Viņš vēlētos uzsvērt ESSF reakcijas ātrumu, nepieciešamo profilakses politiku, kura ir cieši saistīta ar vajadzīgo papildināmību starp ESSF un citiem Eiropas instrumentiem, it īpaši kohēzijas politiku. Referents vēlas arī uzsvērt efektīvu sadarbību starp valstu un reģionālajām vai vietējām iestādēm.

Reakcijas ātrums

Tā kā dabas katastrofa ir neprognozējama, tā ne tikai rada apjukumu skarto iedzīvotāju vidū, bet arī liek atbildēt uz jautājumu par to publisko iestāžu rīcības ātrumu, kurām jāsedz neparedzētie izdevumi.

Jau no paša Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izveides sākuma likumdevējs bija paredzējis īpašu dokumentācijas iesniegšanas termiņu, kas bija noteikts 10 nedēļas. Tam vajadzēja ļaut vietējām un reģionālajām iestādēm uzsākt procesu. Tomēr ESSF darbības pirmie gadi liecināja, ka šis termiņš ir pārāk īss. Pārskatot noteikumus 2014. gadā, pieprasījumu iesniegšanas termiņš tika pagarināts līdz 12 nedēļām. Pirmajā brīdī šķiet, ka šādas izmaiņas ir pretrunā ar referenta vispārējo pozīciju. Tomēr daudzos gadījumos vietējām iestādēm nepietika laika pienācīgai dokumentācijas sagatavošanai. Līdz ar to šāds termiņa pagarinājums nav pretrunīgs, jo tas ļauj vietējām iestādēm labāk sagatavot dokumentāciju.

Referents vēlas uzsvērt, ka dokumentācijas apstrādes ātrumam ir īpaši svarīga nozīme pēc visas dokumentācijas iesniegšanas (maksimums 12 nedēļas). Turklāt visos lēmumu pieņemšanas līmeņos ir jāreaģē efektīvi — gan dalībvalstij, gan Komisijas dienestiem —, lai finansiālo atbalstu varētu piešķirt ātri.

Mums ir jāizvairās no situācijām, kad cietušie jūtas pamesti posmā starp ārkārtas reaģēšanas pasākumiem un līdzekļu saņemšanu no ESSF.

Tas ir vēl jo steidzamāks aicinājums laikā, kad pēdējos gados ļoti bieži lielas dabas katastrofas ir notikušas Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos, valstīs, kuras jau tā ir ievērojami cietušas no ekonomikas krīzes. Piemēram, Sardīnijā vien 2013. gada novembra plūdos bojā gāja 16 cilvēki un 1700 cieta lielākā vai mazākā mērā. Glābšanas dienesti, kas reaģē nekavējoties, ļauj maksimāli samazināt katastrofu negatīvo ietekmi. Pēc tam likumdevēja pienākums ir sniegt likumdošanas atbalstu, lai procedūras būtu arvien piemērotākas. Arī Eiropas Parlamentam šajā visā ir būtiska nozīme, lai novērstu tādas situācijas kā Horvātijā 2013. gadā, kur apstiprinājums tika dots tikai 7 mēnešus pēc dokumentācijas iesniegšanas. Ārkārtas situācijās arī procedūrām jābūt ārkārtas. Šajā konkrētajā gadījumā pagāja pusotrs gads, pirms līdzekļi sasniedza saņēmējus.

Visi šie jautājumi ir pelnījuši pienācīgu koordināciju, bet arī darbu visos posmos.

Profilakse un papildināmība

Dabas katastrofu gadījumā bieži vien jau ir par vēlu veikt profilakses pasākumus. Tāpēc tie jāintegrē posmā pēc katastrofas. Patiešām ir svarīgi, rekonstruējot sagrautās ēkas vai atjaunojot infrastruktūru, nodrošināt atbilstību standartiem. Pašreizējie noteikumi jau paredz sagatavot ziņojumus par to, kā dalībvalstis plāno ieviest riska pārvaldības un novēršanas stratēģijas.

Arī šajā posmā var censties nodrošināt papildināmību starp ESSF un Kohēzijas fondu. Kohēzijas fonda piesaistīšanas gadījumā, jo īpaši infrastruktūras projektos, būtu jāņem vērā aspekti saistībā ar risku novēršanu. Tas varētu samazināt izmaksas par katastrofu seku novēršanu.

Pārredzamība un sadarbība starp dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem

ESSF izmantošana kopš tā izveides tiek analizēta Revīzijas palātas ziņojumā. Šajā ziņojumā ir uzsvērti daži iespējami uzlabojumi fonda pārvaldībā. Šie ieteikumi ir ņemti vērā ESSF pārskatīšanā 2014. gadā. Tomēr pārredzamību varētu vēl uzlabot, jo īpaši attiecībā uz dažādiem piešķirtajiem līdzekļiem katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai. Lai to panāktu, referents ierosina lielāku sadarbību starp dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem. Šķiet, ka attiecībās starp saņēmējiem un Eiropas Komisiju, kas saņem Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansējuma pieprasījumus, apšaubāmu elementu nav. Drīzāk katrā dalībvalstī būtu jākoncentrējas uz dažādu vietējo un reģionālo pašvaldību un centrālo dienestu sadarbības mehānismiem.

Referents arī ierosina visā procesā uzlabot saziņu ar sabiedrību, kas ļautu saņēmējiem un ieinteresētajām personām labāk sekot katra konkrētā pieprasījuma procedūrai. To varētu organizēt Eiropas Komisijas līmenī ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta pienācīga informācijas apmaiņa starp dažādiem darbības līmeņiem.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (1.9.2016)

Reģionālās attīstības komitejai

par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu – izvērtējums

(2016/2045(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Lefteris Christoforou

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā kopš Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izveidošanas tas ir kalpojis ļoti lietderīgam mērķim un ar tā starpniecību ir reaģēts uz 69 katastrofām Eiropā; tā kā palīdzība ir sniegta 24 valstīm, kuras saņēmušas līdzekļus katastrofas seku likvidēšanai kopumā EUR 3,7 miljardu apmērā;

B.  tā kā 2014. gadā, pārskatot Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido ES Solidaritātes fondu, procedūras tika uzlabotas un vienkāršotas; tā kā tika pagarināts pieprasījuma iesniegšanas termiņš, ļaujot dalībvalstīm izmantot atbalstu 18 mēnešu laikā no izmaksas veikšanas, ieviesti avansa maksājumi un precizēti daži noteikumi atbilstoši daudzajiem gadu gaitā Eiropas Parlamentam un vietējām pārvaldes iestādēm adresētajiem pieprasījumiem;

C.  tā kā līdz regulas pārskatīšanai gandrīz visi atteikumi piešķirt atbalstu attiecās uz reģionālām katastrofām, kamēr jaunais regulējums precizē noteikumus par tiesībām saņemt atbalstu, pamatojoties uz vienu vienīgu kritēriju reģionālām katastrofām — robežvērtību 1,5 % apmērā vai tālākiem reģioniem 1 % apmērā no NUTS 2. līmenī noteiktā reģionālā iekšzemes kopprodukta;

D.  tā kā saskaņā ar pārskatīto ESSF regulu Komisija 2014. gadā saņēma septiņus jaunus pieteikumus un trīs pieteikumus 2015. gadā;

E.  tā kā, kaut arī ESSF jau pastāvēja DFS regulas iepriekšējā plānošanas periodā, tā ikgadējās apropriācijas ir samazinājušās; tā kā šāda samazinājuma (tā pamatā ir vispārējais īstenošanas līmenis) kompensēšanai jaunajā regulā tiek ieviesta pārnešana no viena gada uz otru (N+1);

F.  tā kā ārkārtas gadījumos, ja nav pieejami pietiekami līdzekļi attiecīgajā gadā, var izmantot nākamajam gadam paredzētos līdzekļus, ņemot vērā fonda budžeta gada robežvērtību gan gadam, kad notikusi katastrofa, gan tam sekojošam gadam;

1.  norāda, ka gada robežvērtības izmantošana, pierāda, ka gada apropriāciju līmenis pēc jaunā DFS plānošanas perioda ir adekvāts;

2.  norāda, ka, ciktāl tas attiecas uz sabiedrību, ESSF ir viens no konkrētākajiem un reālākajiem atbalsta apliecinājumiem, ko ES var sniegt vietējām pašvaldībām;

3.  atzinīgi vērtē jaunajā regulējumā paredzēto iespēju veikt avansa maksājumus apmērā līdz 10 % no atbalsta iespējamās summas, kas ierobežota līdz EUR 30 miljoniem; tomēr pauž nožēlu par ievērojamo laikposmu, kas nepieciešams no pieteikuma iesniegšanas līdz maksājuma saņemšanas; ierosina ieviest uzlabojumus attiecībā uz novērtēšanas posmu un sekojošiem posmiem, kas atvieglos maksājumu veikšanu; iesaka izveidot tiesisku regulējumu, kurā noteikts novērtēšanas laikposma ilgums;

4.  pauž nožēlu par to, ka pretēji ESSF regulas 8. panta 1. un 3. punktam atbalsta no fonda pabeigšanas procedūra dažos gadījumos ir ļoti ilga — 2014. gadā Komisija vēl beidza lietas no 2005., 2007. un 2010. gada; tomēr uzsver nepieciešamību paātrināt procedūras, ņemot vērā, ka jebkura pieprasītā un piešķirtā atbalsta saņemšana laikā ir ārkārtīgi svarīga;

5.  aicina noteikt skaidrus kritērijus attiecībā uz uzraudzības vizītēm saņēmējās valstīs, lai novērtētu ieviesto īstenošanas sistēmu, kā arī lai uzraudzītu resursu pareizu izmantošanu;

6.  lai sekmētu līdzekļu pārredzamu izmantošanu, aicina sagatavot Revīzijas palātas īpašu ziņojumu par ESSF darbību, jo īpaši tādēļ, ka aktuālākais pieejamais ziņojums ir sagatavots laikposmā pirms ESSF regulējuma pārskatīšanas; jo īpaši aicina veikt pētījumu par iespējamu pārklāšanos, izmantojot ESSF līdzekļus, ar struktūrfondiem un valstu shēmām;

7.  norāda, ka, neskatoties uz paredzēto elastīgumu (pārnešana N+1), būtiski līdzekļi katru gadu ir pakļauti neizmantošanas riskam; turklāt ierosina atspoguļot, kā turpmāk ierobežot šo līdzekļu neizmantošanu, pilnībā ņemot vērā jautājuma būtībā mainīgo raksturu (atkarībā no saņemto pieteikumu skaita svārstībām un/vai finansiālajām vajadzībām katrā attiecīgajā gadā);

8.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā tika ieviesti noteikumi, lai stiprinātu dabas katastrofu riska novēršanu; atgādina, ka palielinoties ekstrēmu laikapstākļu skaitam, kas ka klimata parmaiņu sekas izraisa dabas katastrofas; tālab uzsver, ka jācenšas palielināt centienus veikt ieguldījumus, lai ierobežotu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, vienlaicīgi prioritāti piešķirot preventīviem pasākumiem, kad tiek sniegts atbalsts rekonstrukcijai un mežu atjaunošanai saskaņā ar ESSF;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.8.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Clare Moody, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Isabelle Thomas, Monika Vana, Daniele Viotti, Marco Zanni, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Giovanni La Via, Stanisław Ożóg, Pavel Poc, Ivan Štefanec, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

David Coburn, Estefanía Torres Martínez


Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (13.7.2016)

Reģionālās attīstības komitejai

par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — novērtējums

(2016/2045(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Marco Valli

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 175. panta trešo daļu un 212. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 661/2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — īstenošana un piemērošana(3),

A.  tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) tika izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2012/2002, reaģējot uz postošajiem plūdiem, kas skāra Centrāleiropu 2002. gada vasarā;

B.  tā kā ESSF kalpo galvenokārt tam, lai sniegtu palīdzību lielu dabas katastrofu gadījumā, kas nopietni ietekmē dzīves apstākļus, dabisko vidi vai ekonomiku vienā vai vairākos dalībvalsts reģionos vai valstī, kura paudusi vēlmi pievienoties ES;

C.  tā kā kopš 2002. gada no ESSF sniegts atbalsts saistībā ar 63 katastrofām — tostarp plūdiem, meža ugunsgrēkiem, zemestrīcēm, vētrām un sausumu — 24 dažādās Eiropas valstīs, kopējai atbalsta vērtībai pārsniedzot EUR 3,7 miljardus;

D.  tā kā 2008. gada jūnijā Eiropas Revīzijas palāta iepazīstināja ar lietderības revīzijas rezultātiem, izdarot secinājumu, ka, lai gan ESSF ir sasniedzis savu mērķi apliecināt solidaritāti ar dalībvalstīm, kurās ir notikušas katastrofas, tomēr nosacījumi, kas regulē pieteikumu apstiprināšanu, ir diezgan neskaidri, jo īpaši attiecībā uz reģionālajām katastrofām; tā kā Revīzijas palāta kritizēja arī atbalsta piešķiršanas procesa lēno gaitu;

E.  tā kā 2012. gada decembrī Eiropas Revīzijas palāta apstiprināja lietderības revīziju „Eiropas Savienības Solidaritātes fonda reakcija uz 2009. gada Abruci zemestrīci — darbu atbilstība un izmaksas”,

1.  vērš uzmanību uz 2014. gada 3. aprīļa rezolūciju par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem 2012. gada Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanas kontekstā, kuros tika pausts atbalsts Eiropas Revīzijas palātas secinājumam, ka aptuveni 30 % (EUR 144 miljoni) no ESSF ieguldījumiem bija paredzēti tādiem darbiem, kas saskaņā ar ESSF regulu ir pilnībā attiecināmi; tomēr daži projekti, kaut gan attiecās uz faktiskajām vajadzībām, neatbilda ESSF regulas īpašajiem noteikumiem — piemēram, viena projekta reakcija nebija savlaicīga un ar pietiekamu jaudu salīdzinājumā ar reālajām iedzīvotāju vajadzībām; aicina Komisiju paskaidrot, kā pārskatītajā Regulā par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, kas stājās spēkā 2014. gada 28. jūnijā, ir novērsti trūkumi, kurus konstatēja Revīzijas palāta;

2.  atkārtoti uzsver, ka tajā laikā Komisijas 2012. gada revīzijas ziņojumā tika atklātas neatbilstības, kas neietekmēja finanses, jo maksājumu pieprasījumi pārsniedza tiesības saņemt finansējumu un neatbilstīgie pieprasījumi netika apmierināti;

3.  saprot, ka katastrofas un vēlme pēc iespējas ātrāk palīdzēt briesmās nonākušajiem iedzīvotājiem var radīt spriedzi valstu valdībām; taču uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāīsteno ES tiesību akti par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību un jāizveido programmas ārkārtas situāciju risināšanai un dabas katastrofu seku novēršanai, kuras ļauj attiecīgajām valdībām saņemt ES palīdzību, ievērojot pareizu finanšu pārvaldību; atgādina nepieciešamību noteikt, vai ESSF subsīdijas ir izlietotas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, lai atklātu un attīstītu paraugprakses un pieredzi, kas gūta saistībā ar saimniecisko aprēķinu, un dalītos ar tām;

4.  uzskata — lai ESSF spētu ātrāk un iedarbīgāk reaģēt uz katastrofām, tam ir vajadzīga zināma elastība; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka valstis var pieteikties finansējuma avansam;

5.  apstiprina, ka, pārskatot ESSF regulu, tika ieviesti būtiski uzlabojumi atbilstīgi Parlamenta prasībām(4);

6.  uzsver un atzinīgi novērtē uzlabojumus, kas veikti attiecībā uz pareizu finanšu pārvaldību(5), jo īpaši tos, kas nosaka, ka saņēmējām valstīm ir pienākums:

–  pārbaudīt, vai pārvaldības un kontroles sistēmas ir izveidotas un tiek īstenotas tā, lai nodrošinātu, ka Savienības līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi un pareizi, atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principiem,

–  pārbaudīt, vai finansētās darbības ir veiktas pareizi,

–  pārliecināties, vai finansētie izdevumi ir pamatoti ar pārbaudāmiem apliecinošiem dokumentiem un ir pareizi un noteikumiem atbilstoši,

–  novērst, atklāt un koriģēt neatbilstības un atgūt nepamatoti samaksātās summas attiecīgā gadījumā kopā ar procentiem par maksājumu kavējumu, ziņot Komisijai par jebkādām šādām neatbilstībām un informēt to par administratīvās lietvedības un tiesvedības virzību;

7.  pauž nožēlu par joprojām nenovērstajām grūtībām novērtēt to, vai pieteikumi, kas saistīti ar reģionālām katastrofām, atbilst regulā noteiktajiem izņēmuma gadījumu kritērijiem; aicina Komisiju, veicot nākamo ESSF pārskatīšanu, vienkāršot un uzlabot administratīvās procedūras;

8.  pauž nožēlu par to, ka dažos gadījumos ir konstatēts būtisks pārredzamības trūkums attiecībā uz ESSF līdzekļu izmantošanu un saņēmēju; prasa veikt uzlabojumus izdevumu un to precīza un saprotama pamatojuma ex-post uzraudzības sistēmā un noteikti uzskata, ka dalībvalstu iesniegtajiem galīgajiem ziņojumiem būtu jābūt publiskiem un pieejamiem;

9.  uzsver to, cik svarīgi dalībvalstīm, reaģējot uz dabas katastrofām, ir ievērot publiskā iepirkuma procedūras, lai noteiktu un izplatītu paraugpraksi un pieredzi, kas gūta saistībā ar līgumiem ārkārtas situācijās;

10.  uzskata, ka regulā nepieciešamajos uzlabojumos varētu iekļaut prasību par obligāti atjaunināmiem valstu katastrofu pārvaldības plāniem, konkrēta rīcības plāna ieviešanu un vienošanos sagatavošanu par ārkārtas līgumiem;

11.  uzsver, ka arī dalībvalstīm ir jāpārskata savas administratīvās procedūras, lai paātrinātu atbalsta piešķiršanu ietekmētajiem reģioniem;

12.  turklāt uzsver, ka, īstenojot grozītās regulas 11. pantu, Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai tiek piešķirtas revīzijas veikšanas pilnvaras un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) atļauts vajadzības gadījumā veikt izmeklēšanu;

13.  uzskata, ka ESSF iespēju robežās ir jāveido sinerģija ar citiem finanšu atbalsta avotiem, jo īpaši ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem; tāpēc nolūkā nodrošināt ESSF līdzekļu pienācīgu izmantošanu aicina dalībvalstis skaidri noteikt, kādus postījumus sedz ESSF līdzekļi un kādi pasākumi tiks veikti, izmantojot citu fondu atbalstu;

14.  uzskata — lai uzskatāmi parādītu Eiropas pievienoto vērtību, jānosaka papildu prasības attiecībā uz ESSF sniegtās palīdzības lielāku atpazīstamību teritorijās, kuras šo palīdzību ir saņēmušas;

15.  aicina Komisiju un Eiropas Revīzijas palātu novērtēt ESSF darbību pirms pašreizējā daudzgadu finanšu perioda beigām.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

13.7.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Louis Aliot, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Dennis de Jong, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Bogusław Liberadzki, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Igor Šoltes, Michael Theurer, Marco Valli, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Benedek Jávor, Marian-Jean Marinescu, Julia Pitera, Miroslav Poche

(1)

OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2)

OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp.

(3)

OV C 440, 30.12.2015., 13. lpp.

(4)

2013. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — īstenošana un piemērošana, OV C 440, 30.12.2015., 13. lpp.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 661/2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp., 5. un 11. pants.


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

9.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Rosa D’Amato, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Andrew Lewer, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Julia Reid, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Olaf Stuger, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, James Carver, Miroslav Mikolášik, Bronis Ropė, Damiano Zoffoli

Juridisks paziņojums - Privātuma politika