ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

19.12.2016 - (COM(2015)0473 – C8-0289/2015 – 2015/0225(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Pablo Zalba Bidegain

Grozījumi

Procedūra : 2015/0225(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0388/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0388/2016

Debates :

PV 25/10/2017 - 14
CRE 25/10/2017 - 14

Balsojumi :

PV 26/10/2017 - 10.4

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0416

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

(COM(2015)0473 – C8-0289/2015 – 2015/0225(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0473),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0289/2015),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 11. marta atzinumu[1],

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 20. janvāra atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0388/2016),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI^[3]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Vērtspapīrošana ir labi funkcionējošu finanšu tirgu svarīga sastāvdaļa, jo tā palīdz dažādot iestāžu finansējuma avotus un atbrīvot pašu kapitālu, ko pēc tam var pārdalīt, lai atbalstītu turpmāku kreditēšanu, ja tā garantē finanšu stabilitāti un minētais kapitāls ir paredzēts, lai finansētu reālo ekonomiku, nevis spekulatīvas darbības. Turklāt vērtspapīrošana iestādēm un citiem tirgus dalībniekiem sniedz papildu ieguldījumu iespējas, tādējādi ļaujot veikt portfeļa diversifikāciju un atvieglojot finansējuma plūsmu uzņēmumiem un privātpersonām gan dalībvalstu iekšienē, gan pāri robežām visā Savienībā. Tomēr šie ieguvumi būtu jāizvērtē attiecībā pret to iespējamajām izmaksām un iespējamajiem riskiem. Kā bija redzams finanšu krīzes pirmajā posmā, kas sākās 2007. gada vasarā, nepareiza prakse vērtspapīrošanas tirgos radīja būtisku apdraudējumu finanšu sistēmas integritātei, proti, pārmērīgu saistību īpatsvaru, neskaidras un sarežģītas struktūras, kas cenu noteikšanu padarīja problemātisku, mehānisku paļaušanos uz ārējiem reitingiem vai nesaskaņotību starp ieguldītāju un iniciatoru interesēm („pārstāvības riski”).

(2) Pēdējos gados vērtspapīrošanas emisijas apjomi Savienībā joprojām ir zem pirmskrīzes augstākā punkta vairāku iemeslu dēļ, tostarp sliktās reputācijas dēļ, kas parasti saistās ar šiem darījumiem. Vērtspapīrošanas tirgu atjaunošanās pamatā vajadzētu būt pareizai un piesardzīgai tirgus praksei, lai novērstu to apstākļu kopuma atkārtošanos, kas izraisīja finanšu krīzi. Šajā nolūkā Regula (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regula] nosaka vispārīga vērtspapīrošanas regulējuma būtiskos elementus, paredzot īpašus kritērijus, pēc kuriem var noteikt vienkāršu, pārredzamu un standartizētu („VPS”) vērtspapīrošanu, un uzraudzības sistēmu, lai uzraudzītu šo kritēriju pareizu piemērošanu, ko veic iniciatori, sponsori, emitenti un institucionālie ieguldītāji.Turklāt Regulā (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulā] visām finanšu pakalpojumu nozarēm paredzēts vienotu prasību kopums attiecībā uz riska paturēšanu, uzticamības pārbaudi un informācijas atklāšanu.

(3) Ievērojot Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] mērķus, pašu kapitāla prasības, kas Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktas iestādēm, kuras iniciē un sponsorē vērtspapīrošanu vai iegulda tajā, būtu jāgroza, lai pienācīgi atspoguļotu VPS vērtspapīrošanas īpatnības gadījumos, kad šādi vērtspapīrošanas darījumi turklāt atbilst šajā regulā noteiktajām papildu prasībām, un novērstu regulējuma nepilnības, kas atklājās finanšu krīzes laikā, proti, mehānisku paļaušanos uz ārējiem reitingiem, pārāk zemas riska pakāpes augsta reitinga vērtspapīrošanas laidieniem un, otrādi, pārmērīgi augstas riska pakāpes zema reitinga laidieniem un nepietiekamu riska jutīgumu.2014. gada 11. decembrī Bāzeles Banku uzraudzības komiteja („BCBS”) publicēja „Pārskatīto vērtspapīrošanas regulējumu” („pārskatītais Bāzeles regulējums”), kurā izklāstītas dažādas pašu kapitāla standartu izmaiņas vērtspapīrošanai, lai novērstu tieši šīs nepilnības. BCBS 2016. gada 11. jūlijā publicēja atjauninātu standartu, kas piemērojams, izmantojot regulējošām prasībām atbilstīga kapitāla pieeju vērtspapīrošanas pozīcijām, un kas cita starpā ietver regulējošām prasībām atbilstīga kapitāla pieeju „vienkāršas, pārredzamas un salīdzināmas” vērtspapīrošanas darījumiem. Ar minēto standartu groza BCBS 2014. gadā pieņemtos kapitāla standartus, kas piemērojami vērtspapīrošanai. Regulas (ES) Nr. 575/2013 grozījumos būtu jāņem vērā pārskatītā Bāzeles regulējuma noteikumi.

(4) Kapitāla prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 būtu jāpiemēro vienādas aprēķina metodes visām iestādēm. Pirmkārt un lai nepieļautu mehānisku paļaušanos uz ārējiem reitingiem, iestādei būtu jāizmanto regulējošo kapitāla prasību pašas aprēķins, ja tai ir atļauja izmantot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju („IRB pieeja”) attiecībā uz tāda paša veida riska darījumiem, kas ir vērtspapīrošanas pamatā, un tā spēj aprēķināt regulējošās kapitāla prasības attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti („K_IRB”), katrā gadījumā ievērojot zināmus iepriekš noteiktus ievaddatus („SEC-IRBA”). Standartizētā vērtspapīrošanas pieeja („SEC-SA”) attiecīgi būtu jāizmanto iestādēm, kas nevar izmantot SEC-IRBA attiecībā uz savām pozīcijām noteiktā vērtspapīrošanā. SEC-SA būtu jābalsta uz uzraudzības iestāžu noteiktu formulu, par ievaddatiem izmantojot kapitāla prasības, kas tiktu aprēķinātas saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam („SA”) attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem, ja tie nebūtu vērtspapīroti („K_SA”). Ja pirmās divas pieejas nav iespējams izmantot vai SEC-SA izmantošana radītu nesamērīgas regulējošās kapitāla prasības salīdzinājumā ar kredītrisku, kurš ietverts pamatā esošajos riska darījumos, būtu jānodrošina, lai iestādes spētu piemērot uz ārējiem reitingiem balstīto pieeju („SEC-ERBA”). Saskaņā ar SEC-ERBA kapitāla prasības vērtspapīrošanas laidieniem jānosaka, pamatojoties uz to ārējo reitingu.

(5) Pārstāvības un modeļa riski vērtspapīrošanai ir vairāk izplatīti nekā citiem finanšu aktīviem un rada zināmu nenoteiktību, aprēķinot kapitāla prasības vērtspapīrošanai pat pēc tam, kad ir ņemti vērā visi attiecīgie riska faktori. Lai šos riskus pienācīgi ņemtu vērā, Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu jāgroza, lai visām vērtspapīrošanas pozīcijām paredzētu riska pakāpes minimālo robežvērtību 15 % apmērā. Tomēr atkārtota vērtspapīrošana būtu jāaizliedz, jo tā ir sarežģītāka un riskantāka.

(6) Iestādēm nebūtu jāprasa piemērot augstākas prioritātes pozīcijai augstāku riska pakāpi nekā tas būtu gadījumā, ja tā turētu pamatā esošos riska darījumus tieši, lai tādējādi atspoguļotu kredītkvalitātes uzlabojumus, ko augstākas prioritātes pozīcijas saņem no zemākas prioritātes laidieniem vērtspapīrošanas struktūrā. Tādēļ Regulā (ES) Nr. 575/2013 būtu jāparedz „caurskatīšanas” pieeja, saskaņā ar kuru augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijai būtu jāpiešķir lielākais tāda riska pakāpe, kas ir vienāda ar vidējo riska pakāpi, kura ir piemērojama pamatā esošajiem riska darījumiem, un šādai pieejai, ievērojot konkrētus nosacījumus, vajadzētu būt pieejamai neatkarīgi no tā, vai attiecīgā pozīcija ir ar reitingu vai bez reitinga, un neatkarīgi no pieejas, ko izmanto pamatā esošajam portfelim (standartizētā pieeja vai IRB).

(7) Iestādēm, kas var aprēķināt kapitāla prasības pamatā esošajiem riska darījumiem saskaņā ar IRB pieeju tā, it kā šie riska darījumi nebūtu vērtspapīroti (K_IRB), saskaņā ar pašreizējo regulējumu attiecībā uz maksimālo riska darījumu riska svērto vērtību ir pieejama vispārēja maksimālā robežvērtība. Ciktāl vērtspapīrošanas process mazina risku, kas saistīts ar pamatā esošajiem riska darījumiem, šai maksimālajai robežvērtībai vajadzētu būt pieejamai visām iniciatoriestādēm un sponsoriestādēm neatkarīgi no pieejas, ko tās izmanto, lai vērtspapīrošanas pozīcijām aprēķinātu pašu kapitāla prasības.

(8) Kā Eiropas Banku iestāde (EBI) norādījusi 2015. gada jūlija „Report on Qualifying Securitisations”[5], empīriski pierādījumi par saistību neizpildi un zaudējumiem liecina, ka VPS vērtspapīrošana finanšu krīzes laikā uzrādīja labākus rezultātus nekā citas vērtspapīrošanas, ko noteica vienkāršu un pārredzamu struktūru izmantošana un stabila izpildes prakse VPS vērtspapīrošanā, kas nodrošina zemāku kredītrisku, operacionālo un pārstāvības risku. Tādēļ ir lietderīgi grozīt Regulu (ES) Nr. 575/2013, lai VPS vērtspapīrošanai, ja tā turklāt atbilst papildu prasībām par riska samazināšanu, paredzētu atbilstīgu pret risku jutīgu kalibrēšanu, kā ieteikusi EBI savā ziņojumā, kas jo īpaši ietver zemāku riska pakāpes minimālo robežvērtību 10 % apmērā augstākas prioritātes pozīcijām.

(9) VPS vērtspapīrošana ar zemākām kapitāla prasībām ▌saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 būtu jāattiecina tikai uz tādu vērtspapīrošanu, kad īpašumtiesības uz pamatā esošajiem riska darījumiem tiek nodotas īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai, kas veic vērtspapīrošanu („SSPE”) („tradicionālā vērtspapīrošana”). Tomēr iestādēm, kas saglabā augstākas prioritātes pozīcijas sintētiskajā vērtspapīrošanā, kas nodrošināta ar pamatā esošo portfeli, ko veido maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) izsniegtie aizdevumi, būtu jāatļauj piemērot šīm pozīcijām zemākas kapitāla prasības, kas pieejamas VPS vērtspapīrošanai, ja šādi darījumi saskaņā ar konkrētiem stingriem kritērijiem ir uzskatāmi par augstas kvalitātes darījumiem. Jo īpaši, ja šādam sintētisko vērtspapīrošanas darījumu apakškomplektam ir dalībvalsts centrālās valdības vai centrālās bankas garantija vai pretgarantija, preferenciālā pašu kapitāla pieeja, kas būtu pieejama saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, neskar atbilstību valsts atbalsta noteikumiem. Arbitrāžas sintētiskā vērtspapīrošana nekādā gadījumā nav uzskatāma par VPS vērtspapīrošanu, un zemākas kapitāla prasības tai nepiemēro.

(9a) Izstrādājot deleģētos aktus par vērtspapīrošanas tirgus makroprudenciālo uzraudzību, Komisijai būtu pienācīgi jāapspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp jo īpaši ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010[6].

(10) Atlikušajās prasībās attiecībā uz pašu kapitāla prasībām vērtspapīrošanai Regulā (ES) Nr. 575/2013 būtu jāizdara tikai izrietošas izmaiņas tiktāl, ciktāl tās nepieciešams, lai atspoguļotu pieeju jauno hierarhiju un īpašos noteikumus VPS vērtspapīrošanai. Jo īpaši noteikumus saistībā ar būtiska riska pārvešanas atzīšanu un prasības par ārējiem kredītnovērtējumiem būtu jāturpina piemērot būtībā tādā pašā nozīmē kā pašlaik. Tomēr Regulas (ES) Nr. 575/2013 piektā daļa būtu jāsvītro pilnībā, izņemot prasību par papildu riska pakāpēm, kas būtu jāpiemēro iestādēm, kuras pārkāpj Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. nodaļas noteikumus.

(11) Ņemot vērā, ka regulējošām prasībām atbilstīga kapitāla pieeja vērtspapīrošanas pozīcijām nākotnē, iespējams, tiks mainīta saskaņā ar pārskatīto Bāzeles regulējumu, ▌Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģēto aktu, ar ko Regulā (ES) Nr. 575/2013 izdara turpmākus grozījumus pašu kapitāla prasībās vērtspapīrošanai, lai ņemtu vērā rezultātu pēc iepriekšminētajām izmaiņām.

(12) Ir lietderīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 grozījumus, kas paredzēti šajā regulā, piemērot vērtspapīrošanai, kas emitēta šīs regulas piemērošanas datumā vai vēlāk, un vērtspapīrošanai, kas nav atmaksāta minētajā datumā. Tomēr, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un pēc iespējas samazinātu pārejas izmaksas, iestādēm būtu jādod iespēja saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus visām neatmaksātajām vērtspapīrošanas pozīcijām, ko tās tur minētajā datumā, periodā, kas beidzas [2019. gada 31. decembrī]. Ja iestāde izmanto šo iespēju, neatmaksātajiem vērtspapīrošanas darījumiem būtu jāturpina piemērot attiecīgās prasības, kuras tiem izklāstītas Regulā (ES) Nr. 575/2013, tādā redakcijā, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

(1) Regulas 4. panta 1. punktu groza šādi:

(a) punkta 13) un 14) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

„13) „iniciators” ir iniciators, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 3. punktā;

14) „sponsors” ir sponsors, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 5. punktā;

(b) punkta 61) un 63) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

61) „vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 1. punktā;

63) „atkārtota vērtspapīrošana” ir atkārtota vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 4. punktā;

66) „īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu” jeb „SSPE” ir vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidota sabiedrība jeb SSPE, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 2. punktā;

67) „laidiens” ir laidiens, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 6. punktā;”.

(2) Regulas 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) daļu aizstāj ar šādu:

„ii) vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 245. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 253. pantu;”.

(3) Regulas 109. pantu aizstāj ar šādu:

„109. pants

Procedūra attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām

Riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai iestādes aprēķina saskaņā ar 5. nodaļu.”

(4) Regulas 153. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

(7) „Nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem atmaksājamās pirkšanas atlaides, nodrošinājumu vai daļējas garantijas, kas nodrošina pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību pret zaudējumiem no saistību nepildīšanas, zaudējumiem no atgūstamās vērtības samazināšanās vai abiem zaudējumu veidiem, saskaņā ar 5. nodaļu var pielīdzināt pirmās kārtas zaudējumu laidienam.”

(5) Regulas 154. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

(6) „Nopirktajiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem atmaksājamās pirkšanas atlaides, nodrošinājumu vai daļējas garantijas, kas nodrošina pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību pret zaudējumiem no saistību nepildīšanas, zaudējumiem no atgūstamās vērtības samazināšanās vai abiem zaudējumu veidiem, saskaņā ar 5. nodaļu var pielīdzināt pirmās kārtas zaudējumu laidienam.”

(6) Regulas 197. panta 1. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(h) „vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras nav atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas un kurām saskaņā ar 261.–264. pantu piemēro 100 % vai zemāku riska pakāpi.”

(7) Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu aizstāj ar šādu:

„5. NODAĻA

1. iedaļaDefinīcijas un kritēriji VPS vērtspapīrošanai

242. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

(1) „dzēšanas iespēja” ir līgumā paredzēta iespēja, kas ļauj iniciatoram pirkt vērtspapīrošanas pozīcijas, pirms visi vērtspapīrotie riska darījumi ir atmaksāti, vai nu atpērkot pamatā esošos riska darījumus, kas palikuši portfelī tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, vai izbeidzot kredītaizsardzību sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā, abos gadījumos, ja neatmaksāto riska darījumu apmērs sasniedz konkrētu iepriekš noteiktu līmeni vai kļūst mazāks par to;

(2) „kredītkvalitāti uzlabojošs procentu komponents” ir bilances aktīvs, kas atspoguļo vērtējumu naudas plūsmām saistībā ar nākotnes maržinālajiem ienākumiem un ir subordinēts laidiens vērtspapīrošanā;

(3) „likviditātes mehānisms” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kas izriet no līguma par finansējuma sniegšanu, ar ko ieguldītājiem nodrošina savlaicīgas naudas plūsmas, un tas ir likviditātes mehānisms, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 14. punktā;

(4) „pozīcija bez reitinga” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kurai nav ĀKNI piešķirta atbilstoša kredītnovērtējuma, kā minēts 4. iedaļā;

(5) „pozīcija ar reitingu” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kurai ir ĀKNI piešķirts atbilstošs kredītnovērtējums, kā minēts 4. iedaļā;

(6) „augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcija” ir pozīcija, kas nodrošināta ar pirmo prasījumu uz visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, šajā nolūkā neņemot vērā summas, kas pienākas saskaņā ar procentu likmju vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, apkalpošanas maksas vai citus līdzīgus maksājumus;

(7) „IRB portfelis” ir tāda veida pamatā esošo riska darījumu portfelis, attiecībā uz kuriem iestādei ir atļauja izmantot IRB pieeju un tā spēj saskaņā ar 3. nodaļu aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības visiem šiem riska darījumiem;

(8) „standartizētās pieejas (SA) portfelis” ir pamatā esošo riska darījumu portfelis, attiecībā uz kuriem:

(a) iestādei nav atļaujas izmantot IRB pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 3. nodaļu;

(b) iestāde nespēj noteikt K_IRB;

(9) „jaukts portfelis” ir tāda veida pamatā esošo riska darījumu portfelis, attiecībā uz kuriem iestādei ir atļauja izmantot IRB pieeju un tā spēj saskaņā ar 3. nodaļu aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības dažiem, bet ne visiem riska darījumiem;

(10) „kredītkvalitātes uzlabojumi” ir jebkuri noteikumi, kas nodrošina atbalstu vērtspapīrošanas pozīcijai un palielina iespēju, ka šāda vērtspapīrošanas pozīcija tiks atmaksāta;

(11) „virsnodrošināšana” ir jebkāda veida kredītkvalitātes uzlabojumi, atbilstoši kuriem pamatā esošie riska darījumi ir uzrādīti vērtībā, kas ir augstāka par vērtspapīrošanas pozīciju vērtību;

(12) „VPS vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas atbilst Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 3. nodaļā noteiktajām prasībām un 243. pantā noteiktajām prasībām;

(12a) „VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu” ir vērtspapīrošana, kas atbilst šīs regulas 243. panta prasībām;

(13) „uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru (ABKV) programma” ir uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru (ABKV) programma, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 7. punktā;

(14) „tradicionālā vērtspapīrošana” ir tradicionālā vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 9. punktā;

(15) „sintētiskā vērtspapīrošana” ir sintētiskā vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 10. punktā;

(16) „atjaunojams riska darījums” ir atjaunojams riska darījums, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 15. punktā;

(17) „priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums” ir priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 17. punktā;

(18) „pirmās kārtas zaudējumu laidiens” ir pirmās kārtas zaudējumu laidiens, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 18. punktā;

(19) „parādus apkalpojošā sabiedrība” ir parādus apkalpojošā sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. panta 13. punktā;

243. pants

Tādas VPS vērtspapīrošanas kritēriji, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

(1) Ja pozīcijas ABKV programmā vai darījumi ir kvalificējami kā VPS vērtspapīrošanas pozīcijas, tad piemēro 260., 262. un 264. pantā noteikto pieeju ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:

(a) ▌pamatā esošie riska darījumi ▌brīdī, kad tos iekļauj ABKV programmā, atbilst nosacījumiem, lai saskaņā ar standartizēto pieeju, un attiecīgā gadījumā ņemot vērā atbilstīgu kredītriska mazināšanu, piešķirtu riska pakāpi, kas ir vienāda ar vai mazāka par 75 % atsevišķam riska darījumam, ja tas ir riska darījums ar privātpersonām vai MVU, vai 100 % visiem pārējiem riska darījumiem;

(aa) atkāpjoties no a) apakšpunkta, ja iestādei ir atļauts izmantot iekšējā novērtējuma pieeju saskaņā ar 265. pantu, riska pakāpe, ko iestāde piešķirtu likviditātes iespējām, kuras pilnībā sedz saskaņā ar attiecīgo programmu emitētos ABKV, ir 100 % vai mazāka;

(b) laikā, kad riska darījumi tika pievienoti ABKV programmai, kopējā riska darījumu vērtība visiem riska darījumiem ar vienu parādnieku ABKV programmas līmenī nepārsniedz 2 % no kopējās riska darījumu vērtības visiem riska darījumiem ABKV programmā. Šajā aprēķinā aizdevumus un nomu ▌4. panta 1. punkta 39) apakšpunktā minētajai savstarpēji saistītu klientu grupai, ciktāl tas sponsoram zināms, uzskata par riska darījumiem ar vienu parādnieku.

Pircēju un pasūtītāju parādu gadījumā šā apakšpunkta pirmo daļu nepiemēro, ja šo pircēju un pasūtītāju parādu kredītrisks ir pilnībā segts ar atbilstošu kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļu, ar noteikumu, ka šādā gadījumā aizsardzības devējs ir kredītiestāde, apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums. Šā apakšpunkta nolūkā nosakot, vai pircēju un pasūtītāju parādi ir pilnībā segti, izmanto tikai to šo parādu daļu, kas atlikusi, ņemot vērā jebkādu pirkuma cenas atlaides un virsnodrošināšanas ietekmi un to, vai ir sasniegta koncentrācijas robeža.

Vērtspapīros pārvērstām atlikušajām nomas vērtībām piemēro šā apakšpunkta pirmo daļu, ja vien attiecīgās vērtības nav pakļautas refinansēšanas vai tālākpārdošanas riskam, jo tās efektīvi ir garantējusi trešā puse, lai iepriekš noteiktā apmērā atpirktu vai refinansētu riska darījumu.

(2) Ja vērtspapīrošanas pozīcijas, kas nav ABKV programma, vai darījumi ir kvalificējami kā VPS vērtspapīrošanas pozīcijas, tad piemēro 260., 262. un 264. pantā noteikto pieeju ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:

(a) pamatā esošie riska darījumi ir iniciēti saskaņā ar pareizas un piesardzīgas kreditēšanas kritērijiem, kā tas prasīts Direktīvas 2013/36/ES 79. pantā;

(b) laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, kopējā riska darījumu vērtība visiem riska darījumiem ar vienu parādnieku attiecīgajā portfelī nepārsniedz 1 % no pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto riska darījumu vērtību kopsummas. Šajā aprēķinā aizdevumus un nomu savstarpēji saistītu klientu grupai ▌uzskata par riska darījumiem ar vienu parādnieku.

(c) laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, pamatā esošie riska darījumi atbilst nosacījumiem, lai saskaņā ar standartizēto pieeju un attiecīgā gadījumā ņemot vērā atbilstīgu kredītriska mazināšanu, riska pakāpe ir vienāda ar vai mazāka par:

i) 40 % riska darījumu vidējai svērtajai vērtībai attiecībā uz portfeli, ja riska darījumi ir aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēkām, vai pilnībā garantēti kredīti mājokļu iegādei, kā minēts 129. pants 1. punkta e) apakšpunktā;

ii) 50 % atsevišķam riska darījumam, ja riska darījums ir aizdevums, kas nodrošināts ar komerciālu hipotēku;

iii) 75 % atsevišķam riska darījumam, ja riska darījums ir riska darījums ar privātpersonām vai MVU;

iv) jebkuriem citiem riska darījumiem — 100 % atsevišķiem riska darījumiem;

(d) ja ir piemērojama c) apakšpunkta i) un ii) daļa, aizdevumus, kas nodrošināti ar zemāka ranga nodrošinājuma tiesībām uz kādu konkrētu aktīvu, vērtspapīrošanā iekļauj vienīgi tad, ja vērtspapīrošanā ir iekļauti arī visi aizdevumi, kas nodrošināti ar augstāka ranga nodrošinājuma tiesībām uz šo aktīvu;

(e) ja ir piemērojama c) apakšpunkta i) daļa, nevienam aizdevumam pamatā esošo riska darījumu portfelī aizdevuma un nodrošinājuma vērtības attiecība brīdī, kad aizdevumu iekļauj vērtspapīrošanā, nedrīkst pārsniegt 100 %, mērot saskaņā ar 129. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) daļu un 229. panta 1. punktu.

2. iedaļaBūtiska riska pārvešanas atzīšana

244. pants

Tradicionālā vērtspapīrošana

(1) Iniciatoriestāde, veicot tradicionālo vērtspapīrošanu, var izslēgt pamatā esošos riska darījumus no riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķiniem, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

(a) pamatā esošo riska darījumu būtisks kredītrisks ir pārvests trešām personām;

(b) iniciatoriestāde saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu piemēro 1250 % riska pakāpi visām tās turētajām vērtspapīrošanas pozīcijām vērtspapīrošanā vai par šādu vērtspapīrošanas pozīciju vērtību samazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus.

(2) Būtisks kredītrisks uzskatāms par pārvestu katrā no šādiem gadījumiem:

(a) to mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju, kuras vērtspapīrošanā tur iniciatoriestāde, riska darījumu riska svērtās vērtības nepārsniedz 49 % no visu šādu mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu riska svērtajām vērtībām šajā vērtspapīrošanā;

(b) iniciatoriestāde netur vairāk kā 20 % no ▌vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām būtu piemērojama 1250 % riska pakāpe, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

i) iniciators var pierādīt, ka ▌vērtspapīrošanas pozīcijas, kurām būtu piemērojama 1250 % riska pakāpe, pārsniedz pamatotu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem no pamatā esošā riska darījuma;

ii) vērtspapīrošanā nav mezanīna pozīciju.

Ja riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana, kuru iniciatoriestāde sasniegtu, veicot vērtspapīrošanu saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var nolemt, ka trešām personām nav pārvests būtisks kredītrisks.

Šā punkta nolūkā mezanīna vērtspapīrošanas pozīcija ir jebkura vērtspapīrošanas pozīcija, kas atbilst visām šīm prasībām:

(a) tai piemēro riska pakāpi, kas zemāka par 1250 %, saskaņā ar 3. iedaļas 3. apakšiedaļu;

(b) tā ir augstākas prioritātes pozīcija nekā pirmās kārtas zaudējumu laidiens un ir pakārtota augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijai.

(3) Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iniciatoriestādēm atzīt būtisku kredītriska pārvešanu saistībā ar vērtspapīrošanu, ja iniciatoriestāde katrā atsevišķā gadījumā pierāda, ka pašu kapitāla prasību samazināšana, ko iniciators panāk, veicot vērtspapīrošanu, ir pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja iestāde izpilda šādus nosacījumus:

(a) iestādei ir atbilstošas iekšējās riska pārvaldības politikas un metodoloģijas, lai novērtētu kredītriska pārvešanu;

(b) iestāde ir arī katrā atsevišķā gadījumā atzinusi kredītriska pārvešanu trešām personām iestādes iekšējās riska pārvaldības un tās iekšējās kapitāla sadales nolūkos.

(4) Papildus 1. līdz 3. punktā noteiktajām prasībām ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

(a) vērtspapīrošanas darījuma dokumenti atspoguļo vērtspapīrošanas ekonomisko būtību;

(b) vērtspapīrošanas pozīcijas nerada iniciatoriestādes maksājuma pienākumu;

(c) pamatā esošie riska darījumi ir padarīti nepieejami iniciatoriestādei un tās kreditoriem tādā veidā, kas atbilst Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 8. panta 1. punktā noteiktajai prasībai;

(d) iniciatoriestāde nepatur kontroli pār pamatā esošajiem riska darījumiem. Uzskata, ka kontrole pār pamatā esošajiem riska darījumiem ir paturēta, ja iniciatoram ir tiesības no pārveduma saņēmēja atpirkt iepriekš pārvestos riska darījumus, lai gūtu labumu no tiem, vai ja tā pienākums ir citādi no jauna uzņemties pārvesto risku. Ja iniciatoriestāde patur apkalpošanas tiesības vai pienākumus attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem, tas pats par sevi nenozīmē riska darījumu kontroli;

(e) vērtspapīrošanas dokumentos nav iekļauti noteikumi, kas:

i) pieprasa iniciatoriestādei grozīt pamatā esošos riska darījumus, lai uzlabotu portfeļa vidējo kvalitāti;

ii) palielina ienesīgumu, kas izmaksājams pozīciju turētājiem, vai citādi uzlabo vērtspapīrošanas pozīcijas, reaģējot uz pamatā esošā portfeļa kredītkvalitātes pasliktināšanos;

(f) darījuma dokumentācija attiecīgos gadījumos skaidri nosaka, ka jebkādus turpmākus darījumus, tostarp (bet ne tikai) jebkādus grozījumus vērtspapīrošanas dokumentācijā un izmaiņas kuponā, ienesīgumā vai citos vērtspapīrošanas pozīciju vai riska darījumu raksturlielumos, iniciators vai sponsors attiecībā uz vērtspapīrošanu neveic, lai samazinātu ieguldītāju iespējamos vai faktiskos zaudējumus, kā norādīts 250. pantā;

(g) ja pastāv dzēšanas iespēja, šai iespējai ir jāatbilst arī šādiem nosacījumiem:

i) tā ir izmantojama pēc iniciatoriestādes izvēles;

ii) to var izmantot vienīgi tad, ja 10 % vai mazāk no pamatā esošo riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti;

iii) tā nav strukturēta tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju turētām pozīcijām, un nav arī citādi strukturēta tā, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus;

(h) iniciatoriestāde ir saņēmusi kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinumu, kas apstiprina, ka vērtspapīrošana atbilst šā punkta c) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.

(5) Kompetentās iestādes informē EBI par tiem gadījumiem, kad tās saskaņā ar 2. punktu ir nolēmušas, ka riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, un gadījumiem, kad iestādes ir izvēlējušās piemērot 3. punkta noteikumus.

(6) EBI uzrauga dažādās uzraudzības prakses saistībā ar būtiska riska pārvešanas atzīšanu tradicionālajā vērtspapīrošanā saskaņā ar šo pantu. Turklāt EBI pārbauda šādus jautājumus:

(a) vai ir pietiekami precizēti nosacījumi atkāpes piemērošanai saskaņā ar 4. punktu;

(b) vai kredītriska pārvešanas novērtējums saskaņā ar 2. punktu ir atbilstīgs;

(c) prasības kompetento iestāžu veiktajam novērtējumam par vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem iniciators lūdz atzīt būtiska kredītriska pārvešanu trešām personām saskaņā ar 2. vai 3. punktu.

Savus secinājumus EBI līdz 2017. gada 31. decembrim dara zināmus Komisijai. Attiecīgā gadījumā un ņemot vērā EBI ziņojumu, Komisija saskaņā ar 462. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko šo regulu papildina, sīkāk precizējot šā punkta a) līdz c) apakšpunktā minētos jautājumus.

245. pants

Sintētiskā vērtspapīrošana

(1) Iniciatoriestāde sintētiskajā vērtspapīrošanā var riska darījumu riska svērtās vērtības un, attiecīgos gadījumos, paredzamo zaudējumu apmēru vērtspapīrotiem riska darījumiem aprēķināt saskaņā ar 251. pantu, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

(a) trešām personām vai nu ar fondēto, vai nefondēto kredītaizsardzību ir pārvests būtisks kredītrisks;

(2) Būtisks kredītrisks uzskatāms par pārvestu katrā no šādiem gadījumiem:

(b) iniciatoriestāde netur vairāk kā 20 % no ▌vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām būtu piemērojama 1250 % riska pakāpe, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

ii) vērtspapīrošanā nav mezanīna pozīciju.

Ja riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana, kuru iniciatoriestāde sasniegtu, veicot vērtspapīrošanu, nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var nolemt, ka trešām personām nav pārvests būtisks kredītrisks.

Šā punkta nolūkā vērtspapīrošanas pozīciju uzskata par mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju, ja tā atbilst 244. panta 2. punkta pēdējā daļā noteiktajām prasībām.

(3) Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iniciatoriestādēm atzīt būtisku kredītriska pārvešanu saistībā ar vērtspapīrošanu, ja iniciatoriestāde katrā atsevišķā gadījumā pierāda, ka pašu kapitāla prasību samazināšana, ko iniciators panāk ar vērtspapīrošanu, ir pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja iestāde izpilda šādus nosacījumus:

(a) iestādei ir atbilstošas iekšējās riska pārvaldības politikas un metodoloģijas, lai novērtētu riska pārvešanu;

(b) iestāde ir arī katrā atsevišķā gadījumā atzinusi kredītriska pārvešanu trešām personām iestādes iekšējās riska pārvaldības un tās iekšējās kapitāla sadales nolūkos.

(4) Papildus 1. līdz 3. punktā noteiktajām prasībām ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

(a) vērtspapīrošanas darījuma dokumenti atspoguļo vērtspapīrošanas ekonomisko būtību;

(b) kredītaizsardzība, ar kuru kredītrisks ir pārvests, atbilst 249. pantam;

i) nosaka augstus būtiskuma sliekšņus, kuru nesasniegšanas gadījumā, iestājoties kredītnotikumam, kredītaizsardzība netiek iedarbināta;

ii) dod iespēju pārtraukt aizsardzību saistībā ar pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanos;

iii) pieprasa iniciatoriestādei grozīt pamatā esošo riska darījumu sastāvu, lai uzlabotu portfeļa vidējo kvalitāti;

iv) iestādei palielina kredītaizsardzības izmaksas vai ienesīgumu, kas izmaksājams vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, reaģējot uz pamatā esošā portfeļa kredītkvalitātes pasliktināšanos;

(d) kredītaizsardzība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās;

(e) darījuma dokumentācija attiecīgos gadījumos skaidri nosaka, ka jebkādus turpmākus darījumus, tostarp (bet ne tikai) jebkādus grozījumus vērtspapīrošanas dokumentācijā un izmaiņas kuponā, ienesīgumā vai citos vērtspapīrošanas pozīciju raksturlielumos, sponsors vai iniciators attiecībā uz vērtspapīrošanu neveic, lai samazinātu ieguldītāju iespējamos vai faktiskos zaudējumus, kā norādīts 250. pantā;

(f) ja pastāv dzēšanas iespēja, šai iespējai ir jāatbilst visiem šiem nosacījumiem:

i) tā ir izmantojama pēc iniciatoriestādes izvēles;

ii) to var izmantot vienīgi tad, ja 10 % vai mazāk no pamatā esošo riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti;

iii) tā nav strukturēta tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju turētām vērtspapīrošanas pozīcijām, un nav arī citādi strukturēta tā, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus;

(g) iniciatoriestāde ir saņēmusi kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinumu, kas apstiprina, ka vērtspapīrošana atbilst šā punkta d) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.

(5) Kompetentās iestādes informē EBI par gadījumiem, kad tās saskaņā ar 2. punktu ir nolēmušas, ka riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, un gadījumiem, kad iestādes ir izvēlējušās piemērot 4. punkta noteikumus.

(6) EBI uzrauga dažādās uzraudzības prakses saistībā ar būtiska riska pārvešanas atzīšanu sintētiskajā vērtspapīrošanā saskaņā ar šo pantu. Turklāt EBI pārbauda šādus jautājumus:

(aa) vai ir pietiekami precizēti nosacījumi atkāpes un 4. punktā izklāstīto papildu prasību piemērošanai;

(a) nosacījumi būtiska kredītriska pārvešanai trešām personām saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu;

(b) „samērīga kredītriska pārvešana trešām personām” interpretācija kompetento iestāžu veiktā novērtējuma nolūkā, kas paredzēts 2. punkta priekšpēdējā daļā un 3. punktā;

Ar šādu uzraudzību un pārbaudi saistītos secinājumus EBI līdz 2017. gada 31. decembrim dara zināmus Komisijai. Attiecīgā gadījumā un ņemot vērā EBI ziņojumu, Komisija saskaņā ar 462. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko šo regulu papildina, sīkāk precizējot šā punkta a) līdz c) apakšpunktā minētos jautājumus.

246. pants

Operacionālās prasības priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem

Ja vērtspapīrošana ietver atjaunojamus riska darījumus un priekšlaicīgu amortizāciju vai līdzīgus noteikumus, uzskata, ka iniciatoriestāde ir pārvedusi būtisku kredītrisku tikai tad, ja ir izpildītas 244. un 245. pantā noteiktās prasības un priekšlaicīgas amortizācijas noteikums pēc tā iedarbināšanas:

(a) iestādes augstākas prioritātes vai līdzvērtīgu prasījumu uz pamatā esošajiem riska darījumiem nepakārto citu ieguldītāju prasījumiem;

(b) iestādes prasījumu uz pamatā esošajiem riska darījumiem vēl vairāk nepakārto citu pušu prasījumiem;

3. iedaļaRiska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana

1. apakšiedaļaVispārīgi noteikumi

247. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana

(1) Ja iniciatoriestāde saskaņā ar 2. iedaļu ir pārvedusi būtisku kredītrisku, kas saistīts ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem, šī iestāde var:

(a) tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā izslēgt pamatā esošos riska darījumus no riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina vai, attiecīgajos gadījumos, paredzamo zaudējumu apmēra aprēķina;

(b) sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā atbilstoši 251. un 252. pantam aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības un, attiecīgos gadījumos, paredzamo zaudējumu apmēru pamatā esošajiem riska darījumiem.

(2) Ja iniciatoriestāde ir nolēmusi piemērot 1. punktu, pozīcijām, kuras tā, iespējams, tur vērtspapīrošanā, riska darījumu riska svērtās vērtības tā aprēķina, kā noteikts šajā nodaļā.

Ja iniciatoriestāde nav pārvedusi būtisku kredītrisku vai ir nolēmusi nepiemērot 1. punktu, tai nav jāaprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības nevienai pozīcijai, kas tai varētu būt attiecīgajā vērtspapīrošanā, bet ir jāturpina iekļaut pamatā esošos riska darījumus savos riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti.

(3) Ja riska darījumi ar pozīcijām ir vairākos vērtspapīrošanas laidienos, riska darījumu katrā laidienā uzskata par atsevišķu vērtspapīrošanas pozīciju. Vērtspapīrošanas pozīciju kredītaizsardzības nodrošinātāji ir uzskatāmi par vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem. Vērtspapīrošanas pozīcijas ietver arī vērtspapīrošanas riska darījumus ar procentu likmēm vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, ko iestāde ir noslēgusi līdz ar šo darījumu.

(4) Ja vien vērtspapīrošanas pozīcija nav atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu, riska darījumu riska svērto vērtību 92. panta 3. punkta vajadzībām iekļauj iestādes kopējā riska darījumu riska svērtajā vērtībā.

(5) Vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina, pozīcijas riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar attiecīgo kopējo riska pakāpi.

(6) Kopējo riska pakāpi nosaka kā summu, ko veido šajā nodaļā noteiktā riska pakāpe un saskaņā ar 270.a pantu noteiktā papildu riska pakāpe, ja tāda ir.

248. pants

Riska darījuma vērtība

(1) Vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtību aprēķina šādi:

(a) bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, kas paliek pēc tam, kad šai vērtspapīrošanas pozīcijai saskaņā ar 110. pantu ir piemērotas attiecīgās kredītriska korekcijas;

(b) ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība mīnus jebkādas minētajai pozīcijai piemērojamās kredītriska korekcijas saskaņā ar 110. pantu, reizināta ar attiecīgo pārrēķina koeficientu, kā noteikts šajā nodaļā. Pārrēķina koeficients ir 100 %, ja vien nav norādīts citādi;

(c) riska darījuma vērtību vērtspapīrošanas pozīcijas darījuma partnera kredītriskam, kas izriet no II pielikumā paredzēta atvasinātā instrumenta, nosaka saskaņā ar 6. nodaļu.

(2) Ja iestādei ir divas vai vairākas vērtspapīrošanas pozīcijas, kas pārklājas, savā riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinā tā iekļauj tikai vienu no pozīcijām.

Ja pozīcijas daļēji pārklājas, iestāde var sadalīt pozīciju divās daļās un atzīt pārklāšanos tikai attiecībā uz vienu daļu saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Alternatīvi iestāde var uzskatīt, ka pozīcijas pilnībā pārklājas, un kapitāla aprēķina vajadzībām ekstrapolēt to pozīciju, kas rada augstākas riska darījumu riska svērtās vērtības.

Iestāde var arī atzīt pārklāšanos starp specifiskā riska pašu kapitāla prasībām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un pašu kapitāla prasībām netirdzniecības portfeļa vērtspapīrošanas pozīcijām ar noteikumu, ka iestāde spēj aprēķināt un salīdzināt pašu kapitāla prasības attiecīgajām pozīcijām.

Šā punkta nolūkā uzskata, ka divas pozīcijas pārklājas, ja tās savstarpēji izlīdzinās tādā veidā, ka iestāde spēj novērst zaudējumus, kas izriet no vienas pozīcijas, izpildot pienākumus, kuri uzlikti saskaņā ar otru pozīciju.

(3) Ja ABKV pozīcijām ir piemērojams 270.c pants, iestāde šā ABKV riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam var izmantot likviditātes līgumam noteikto riska pakāpi , ar noteikumu, ka likviditātes līgums sedz 100 % no ABKV, kuri emitēti programmas ietvaros, un likviditātes līgums ir vienādi prioritārs ar ABKV tā, ka tie veido pārklājošos pozīciju. Iestāde paziņo kompetentajām iestādēm, ja tā ir piemērojusi šajā punktā izklāstītos noteikumus. Lai noteiktu šajā punktā paredzēto 100 % segumu, iestāde var ņemt vērā citus likviditātes līgumus ABKV programmas ietvaros, ar noteikumu, ka tie veido pārklājošos pozīciju ar ABKV.

249. pants

Vērtspapīrošanas pozīciju kredītriska mazināšanas atzīšana

(1) Iestāde attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju var atzīt fondēto vai nefondēto kredītaizsardzību, ja ir izpildītas kredītriska mazināšanas prasības, kas noteiktas šajā nodaļā un 4. nodaļā.

(2) Atbilstoša fondētā kredītaizsardzība ir tikai tāds finanšu nodrošinājums, kas ir atbilstošs riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai saskaņā ar 2. nodaļu, kā noteikts 4. nodaļā, un kredītriska mazināšanas atzīšana ir atkarīga no attiecīgo 4. nodaļā noteikto prasību izpildes.

Atbilstoša nefondētā kredītaizsardzība un nefondētās kredītaizsardzības devēji ir tikai tādi, kas ir atbilstoši saskaņā ar 4. nodaļu, un kredītriska mazināšanas atzīšana ir atkarīga no attiecīgo 4. nodaļā noteikto prasību izpildes.

(3) Atkāpjoties no 2. punkta, atbilstošiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem, kuri uzskaitīti 201. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā, ir jābūt atzītas ĀKNI piešķirtam kredītnovērtējumam, kas ir kredītkvalitātes 2. vai augstāka pakāpe brīdī, kad kredītaizsardzība atzīta pirmo reizi, un kredītkvalitātes 3. vai augstāka pakāpe pēc tam. Šajā punktā noteiktā prasība neattiecas uz atbilstīgiem centrālajiem darījumu partneriem.

Iestādes, kurām ir atļauja piemērot IRB metodi tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, atbilstību var novērtēt saskaņā ar pirmo daļu, pamatojoties uz aizsardzības devēja saistību nepildīšanas varbūtības līdzvērtīgumu tai varbūtībai, kas saistīta ar kredītkvalitātes pakāpēm, kuras minētas 136. pantā.

(4) Atkāpjoties no 2. punkta, SSPE ir atbilstoši aizsardzības devēji, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a) SSPE pieder aktīvi, kuri atzīstami par atbilstošu finanšu nodrošinājumu saskaņā ar 4. nodaļu;

(b) uz aktīviem, kas minēti a) apakšpunktā, neattiecas prasījumi vai iespējami prasījumi, kuri ir prioritārāki vai līdzvērtīgi tās iestādes prasījumiem vai iespējamiem prasījumiem, kas saņem nefondēto kredītaizsardzību; un

(5) Šā punkta nolūkā aizsardzības summa, kas saskaņā ar 4. nodaļu koriģēta atbilstoši valūtas un termiņa nesakritībai (GA), nepārsniedz šo aktīvu tirgus vērtību, kam piemērota svārstīguma korekcija, un riska pakāpi riska darījumiem ar aizsardzības devēju saskaņā ar standartizēto pieeju (g) nosaka kā vidējo svērto riska pakāpi, kas būtu piemērojama šiem aktīviem kā finanšu nodrošinājumam saskaņā ar standartizēto pieeju.

(6) Ja vērtspapīrošanas pozīcija saņem pilnu kredītaizsardzību, piemēro šādas prasības:

(a) iestāde, kas nodrošina kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijai, kas saņem kredītaizsardzību, aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu tā, it kā tā turētu minēto pozīciju tieši;

(b) iestāde, kas pērk aizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 4. nodaļu.

(7) Daļējas aizsardzības gadījumā piemēro šādas prasības:

(a) iestāde, kas nodrošina kredītaizsardzību, to pozīcijas daļu, kas saņem kredītaizsardzību, uzskata par vērtspapīrošanas pozīciju un riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu tā, it kā tā turētu minēto pozīciju tieši, ievērojot 8. un 9. punktu;

(b) iestāde, kas pērk kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības a) apakšpunktā minētajai aizsargātajai pozīcijai aprēķina saskaņā ar 4. nodaļu. Iestāde to vērtspapīrošanas pozīcijas daļu, kas nesaņem kredītaizsardzību, uzskata par atsevišķu vērtspapīrošanas pozīciju un riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu, ievērojot 8. un 9. punktu.

(8) Iestādes, kas saskaņā ar 3. apakšiedaļu izmanto vērtspapīrošanas uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju (SEC-IRBA) vai vērtspapīrošanas standartizēto pieeju (SEC-SA), nosaka piesaistes punktu (A) un atsaistes punktu (D) atsevišķi katrai no pozīcijām, kas iegūtas saskaņā ar 7. punktu, tā, it kā tās darījuma iniciēšanas laikā būtu emitētas kā atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas. Attiecīgi K_IRBvai K_SA vērtību aprēķina, ņemot vērā vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu sākotnējo portfeli.

(9) Iestādes, kas saskaņā ar 3. apakšiedaļu izmanto vērtspapīrošanas uz ārējiem reitingiem balstīto pieeju (SEC-ERBA), riska darījumu riska svērtās vērtības pozīcijām, kas iegūtas saskaņā ar 7. punktu, aprēķina šādi:

(a) ja iegūtā pozīcija ir augstākas prioritātes, tai piešķir sākotnējās vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi;

(b) ja iegūtā pozīcija ir zemākas prioritātes, tai var piešķirt izsecināto reitingu saskaņā ar 261. panta 7. punktu. Ja reitingu nevar izsecināt, iestāde piemēro augstāko riska pakāpi, kas izriet no:

i) SEC-SA piemērošanas saskaņā ar 8. punktu un 3. apakšiedaļu; vai

ii) sākotnējās vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar SEC-ERBA.

250. pants

Netiešs atbalsts

(1) Iniciatoriestāde, kas saskaņā ar 2. iedaļu ir pārvedusi būtisku kredītrisku, kurš saistīts ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem, un sponsoriestāde nedz tieši, nedz netieši nesniedz vērtspapīrošanai ▌nekādu citu atbalstu, kā vien līgumsaistībās noteikto, lai samazinātu ieguldītāju iespējamos vai faktiskos zaudējumus.

(2) Darījums nav uzskatāms par atbalsta sniegšanu 1. punkta nolūkā, ja tas ir pienācīgi ņemts vērā, novērtējot būtisku riska pārvešanu, un abas puses ir veikušas darījumu, rīkojoties savās interesēs, kā brīvas un neatkarīgas puses (savstarpēji nesaistītu pušu darījums). Šajā nolūkā iestāde veic darījuma pilnīgu kredītuzraudzību un ņem vērā vismaz visus turpmāk minētos elementus:

(a) atpirkšanas cena;

(b) iestādes kapitāla un likviditātes pozīcija pirms un pēc atpirkšanas;

(d) vērtspapīrošanas pozīciju gūtie rezultāti;

(e) ietekme, kādu atbalsts atstās uz iniciatoriestādes paredzamajiem zaudējumiem attiecībā pret ieguldītājiem.

(3) Iniciatoriestāde un sponsoriestāde paziņo kompetentajai iestādei par jebkuru darījumu, kas noslēgts attiecībā uz vērtspapīrošanu saskaņā ar 2. punktu.

(4) EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par to, kas šā panta nolūkā ir uzskatāms par „savstarpēji nesaistītu pušu darījumu” un kad darījums nav strukturēts tā, lai sniegtu atbalstu.

(5) Ja iniciatoriestāde vai sponsoriestāde attiecībā uz vērtspapīrošanu neizpilda 1. punkta noteikumus, iestāde ietver visas attiecīgās vērtspapīrošanas riska darījumus savā riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinā tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, un atklāj šādu informāciju:

(a) ka tā ir sniegusi atbalstu vērtspapīrošanai, pārkāpjot 1. punktu; un

(b) sniegtā atbalsta ietekmi pašu kapitāla prasību izteiksmē.

251. pants

Iniciatoriestādes sintētiskā vērtspapīrošanā vērtspapīrotu riska darījumu riska svērto vērtību aprēķins

(1) Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības pamatā esošajiem riska darījumiem, sintētiskās vērtspapīrošanas iniciatoriestāde vajadzības gadījumā izmanto aprēķina metodes, kas norādītas šajā iedaļā, nevis tās, kas norādītas 2. nodaļā. Iestādēm, kuras riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina saskaņā ar 3. nodaļu, paredzamo zaudējumu apmērs saistībā ar šādiem riska darījumiem ir nulle.

(2) Pirmajā daļā noteiktās prasības ir piemērojamas visam vērtspapīrošanai pamatā esošo riska darījumu portfelim. Ievērojot 252. pantu, iniciatoriestāde riska darījumu riska svērtās vērtības attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas laidieniem aprēķina saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem, ieskaitot pozīcijas, attiecībā uz kurām iestāde var atzīt kredītriska mazināšanu saskaņā ar 249. pantu. Riska pakāpi, kas piemērojama pozīcijām, uz kurām attiecas kredītriska mazināšana, var grozīt saskaņā ar 4. nodaļu.

252. pants

Procedūra, kuru piemēro termiņu nesakritībai sintētiskajā vērtspapīrošanā

Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 251. pantu, jebkādu termiņu nesakritību starp kredītaizsardzību, ar kuru tiek pārvests risks, un pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķina šādi:

(a) par pamatā esošo riska darījumu termiņu uzskata ilgāko termiņu jebkuram no šiem riska darījumiem, bet nepārsniedzot piecu gadu maksimumu. Kredītaizsardzības termiņu nosaka saskaņā ar 4. nodaļu;

(b) aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām saskaņā ar šo iedaļu piemēro 1250 % riska pakāpi, iniciatoriestāde ignorē jebkādu termiņu nesakritību. Visām citām pozīcijām piemēro 4. nodaļā izklāstīto termiņu nesakritībai piemērojamo procedūru, izmantojot šādu formulu:

RW^* = ((RW_SP · ((t – t^*)/(T – t^*))) + (RW_Ass · ((T – t)/(T – t^*))))

kur:

RW*	=	riska darījumu riska svērtās vērtības 92. panta 3. punkta a) apakšpunkta vajadzībām;
RW_Ass	=	pamatā esošo riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, aprēķinātas proporcionāli;
RW_SP	=	riska darījumu riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar 251. pantu tā, it kā termiņu nesakritības nebūtu;
T	=	pamatā esošo riska darījumu termiņš, kas izteikts gados;
t	=	kredītaizsardzības termiņš, kas izteikts gados;
t*	=	0,25.

253. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību samazināšana

(1) Ja vērtspapīrošanas pozīcijai saskaņā ar šo iedaļu piemēro 1250 % riska pakāpi, iestādes var atskaitīt šādas pozīcijas riska darījumu vērtību no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu tā vietā, lai šo pozīciju iekļautu riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinā. Šajā nolūkā riska darījuma vērtības aprēķinā saskaņā ar 249. pantu var atspoguļot atbilstošo fondēto aizsardzību.

(2) Ja iestāde izmanto 1. punktā noteikto alternatīvu, summu, kas atskaitīta saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu, tā var atskaitīt no summas, kura 268. pantā minēta kā maksimālā kapitāla prasība, ko aprēķinātu pamatā esošajiem riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti.

2. apakšiedaļaMetožu hierarhija un kopīgi parametri

254. pants

Metožu hierarhija

(1) Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, iestādes izmanto vienu no 3. apakšiedaļā noteiktajām metodēm attiecībā uz visām to turētajām vienas vērtspapīrošanas pozīcijām.

(2) Metodes, kas noteiktas 3. apakšiedaļā, piemēro atbilstīgi šādai hierarhijai:

(a) ja ir izpildīti 258. pantā paredzētie nosacījumi, iestāde izmanto ▌SEC-IRBA saskaņā ar 260. pantu;

(b) ja SEC-IRBA nevar izmantot, iestādes saskaņā ar 263. un 264. pantu izmanto standartizēto pieeju (SEC-SA);

(c) ja SEC-SA nevar izmantot vai ja ar šo pieeju tiek iegūta riska darījumu riska svērtā vērtība, kas par 25 % pārsniedz vērtību, kura būtu iegūta ar SEC-ERBA, iestādes saskaņā ar 261. un 262. pantu izmanto uz ārējiem reitingiem balstīto vērtspapīrošanas pieeju (SEC-ERBA) pozīcijām ar reitingu vai pozīcijām, attiecībā uz kurām var izmantot izsecināto reitingu. Parasti SEC-ERBA var izmantot automašīnu iegādei paredzēto aizdevumu, automašīnu izpirkumnomas iespēju un aprīkojuma izpirkumnomas darījumu portfeļu gadījumā.

▌ Ja iestāde saskaņā ar šo punktu piemēro SEC-ERBA, tā bez liekas vilcināšanās par to paziņo kompetentajai iestādei. Pēc paziņojuma saņemšanas kompetentā iestāde var pieprasīt iestādei pienācīgi pamatotos gadījumos piemērot SEC-SA, un tādā gadījumā kompetentā iestāde divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas informē iestādi par savu lēmumu un tā pamatojumu.

(3) Kompetentās iestādes, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, var aizliegt izmantot SEC-SA, ja tie ir vērtspapīrošanas darījumi ar ļoti sarežģītām vai riskantām iezīmēm vai ja attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju atmaksāšana ir ļoti atkarīga no riska faktoriem, kas nav pienācīgi atspoguļoti K_SA (piemēram, vērtspapīrošanas darījumi, kuriem ir 258. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās iezīmes). Šādos gadījumos piemēro šā panta 2. punkta c) apakšpunktu.

(4) Neskarot 2. punktu, iestādes var izmantot iekšējā novērtējuma pieeju (IAA), lai saskaņā ar 266. pantu aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības attiecībā uz pozīcijām bez reitinga ABKV programmā, ja ir izpildīti 265. pantā paredzētie nosacījumi.

▌

(5) Visos pārējos gadījumos vērtspapīrošanas pozīcijām piešķir 1250 % riska svērumu.

(6) Kompetentās iestādes saskaņā ar 3. punktu informē EBI par visiem saņemtajiem paziņojumiem un pieņemtajiem lēmumiem. EBI uzrauga dažādās prakses saistībā ar 3. punktu un izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

255. pants

K_IRB un K_SA noteikšana

(1) Ja iestāde saskaņā ar 3. apakšiedaļu piemēro SEC-IRBA, tā aprēķina K_IRB saskaņā ar 2. līdz 5. punktu.

(2) Iestādes nosaka K_IRB, riska darījumu riska svērtās vērtības, kas pamatā esošajiem riska darījumiem saskaņā ar 3. nodaļu būtu aprēķinātas tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, reizinot ar piemērojamo kapitāla rādītāju saskaņā ar 1. nodaļu, dalītu ar pamatā esošo riska darījumu vērtību. K_IRB izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam.

(3) K_IRB aprēķina nolūkā riska darījumu riska svērtās vērtības, kas pamatā esošajiem riska darījumiem būtu aprēķinātas saskaņā ar 3. nodaļu, ietver:

(a) paredzamo zaudējumu summu saistībā ar visiem pamatā esošajiem vērtspapīrošanas riska darījumiem, tostarp pamatā esošajiem riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas un kuri joprojām ietilpst portfelī, saskaņā ar 3. nodaļu; un

(b) neparedzēto zaudējumu summu saistībā ar visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, tostarp pamatā esošajiem portfeļa riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas, saskaņā ar 3. nodaļu.

(4) Lai aprēķinātu kapitāla prasības nopirktajiem debitoru parādiem, iestādes var aprēķināt K_IRB saistībā ar pamatā esošajiem vērtspapīrošanas riska darījumiem saskaņā ar 3. nodaļā paredzētajiem noteikumiem. Šajā nolūkā riska darījumus ar privātpersonām vai MVU uzskata par nopirktiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem, un ar privātpersonām vai MVU nesaistītus riska darījumus uzskata par nopirktiem komercsabiedrību debitoru parādiem.

(5) Atgūstamās vērtības samazinājuma riskam saistībā ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem iestādes K_IRB aprēķina atsevišķi, ja atgūstamās vērtības samazinājuma risks šādiem riska darījumiem ir būtisks.

Ja zaudējumus no atgūstamās vērtības samazinājuma riska un kredītriska vērtspapīrošanā apvieno, 3. apakšiedaļas nolūkā iestādes apvieno attiecīgo K_IRB atgūstamās vērtības samazinājuma riskam un kredītriskam vienā K_IRB. Ja kredītriska vai atgūstamās vērtības samazinājuma riska segšanai ir viens vienots rezerves fonds vai virsnodrošināšana, to var uzskatīt par norādi, ka šie riski ir apvienoti.

Ja atgūstamās vērtības samazinājuma risks un kredītrisks vērtspapīrošanā nav apvienoti, iestādes maina iepriekšējā punktā paredzēto režīmu, lai piesardzīgi apvienotu attiecīgo K_IRB atgūstamās vērtības samazinājuma riskam un kredītriskam.

(6) Ja iestāde saskaņā ar 3. apakšiedaļu piemēro SEC-SA, tā aprēķina K_SA, riska darījumu riska svērtās vērtības, kas pamatā esošajiem riska darījumiem būtu aprēķinātas saskaņā ar 2. nodaļu tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, reizinot ar 8 % un dalot ar pamatā esošo riska darījumu vērtību. K_IRB izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam.

Šā punkta nolūkā iestādes pamatā esošo riska darījumu vērtību aprēķina, neveicot konkrētu kredītriska korekciju un papildu vērtības korekciju savstarpējo ieskaitu saskaņā ar 34. un 110. pantu un citus pašu kapitāla samazinājumus.

(7) Šā panta 1. līdz 6. punkta nolūkā, ja vērtspapīrošanas struktūra ietver SSPE izmantošanu, visus SSPE riska darījumus saistībā ar vērtspapīrošanu uzskata par pamatā esošajiem riska darījumiem. Neskarot iepriekš minēto, iestāde var izslēgt SSPE riska darījumus no pamatā esošo riska darījumu portfeļa K_IRB vai K_SA aprēķināšanas vajadzībām, ja risks, kas izriet no SSPE riska darījumiem, ir nebūtisks vai ja tas neietekmē iestādes vērtspapīrošanas pozīciju.

Fondētās sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā jebkurus būtiskus ieņēmumus, kuri gūti, emitējot SSPE ar kredītrisku saistītas parādzīmes vai citus fondētos vērtspapīrus, kas kalpo kā nodrošinājums vērtspapīrošanas pozīciju atmaksāšanai, iekļauj K_IRB vai K_SA aprēķinā, ja nodrošinājuma kredītriskam piemēro zaudējumu sadali pa laidieniem.

(8) Šā panta 5. punkta trešās daļas nolūkā EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par piemērotākajām metodēm, kā apvienot K_IRB atgūstamās vērtības samazinājuma riskam un kredītriskam, ja šie riski vērtspapīrošanā nav apvienoti.

256. pants

Piesaistes punkta (A) un atsaistes punkta (D) noteikšana

(1) Šīs iedaļas 3. apakšiedaļas nolūkā iestādes nosaka piesaistes punktu (A) robežvērtībā, no kuras pamatā esošo riska darījumu portfeļa zaudējumus sāktu attiecināt uz attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju.

Piesaistes punktu (A) izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam, un tas ir vienāds ar lielāko no šādiem rādītājiem — nulle vai attiecība starp vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto atlikumu, no kura atskaitīts neatmaksātais atlikums par visiem laidieniem, kas ir augstākas prioritātes vai līdzvērtīgi ar laidienu, kurš ietver attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju, un visu vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksāto atlikumu.

(2) Šīs iedaļas 3. apakšiedaļas nolūkā iestādes nosaka atsaistes punktu (D) robežvērtībā, kurā pamatā esošo riska darījumu portfeļa zaudējumi radītu pilnīgu pamatsummas zaudēšanu par laidienu, kas ietver attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju.

Atsaistes punktu (D) izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam, un tas ir vienāds ar lielāko no šādiem rādītājiem — nulle vai attiecība starp vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto atlikumu, no kura atskaitīts neatmaksātais atlikums par visiem laidieniem, kas ir augstākas prioritātes nekā laidiens, kurš ietver attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju, un visu vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksāto atlikumu.

(3) Šā panta 1. un 2. punkta nolūkā iestādes virsnodrošināšanu un fondētos rezerves kontus uzskata par laidieniem un aktīvus, kas veido šādus rezerves kontus, — par pamatā esošajiem riska darījumiem.

(4) Šā panta 1. un 2. punkta nolūkā iestādes neņem vērā nefondētos rezerves kontus un aktīvus, kas nenodrošina kredītkvalitātes uzlabojumus, piemēram, tos, kas sniedz tikai likviditātes atbalstu, valūtas vai procentu likmju mijmaiņas līgumus un naudas nodrošinājuma kontus saistībā ar minētajām vērtspapīrošanas pozīcijām. Attiecībā uz fondētiem rezerves kontiem un aktīviem, kas nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumus, iestāde par vērtspapīrošanas pozīcijām uzskata tikai to minēto kontu vai aktīvu daļu, kas ir zaudējumus sedzoši.

257. pants

Laidiena termiņa (M_T) noteikšana

(1) Šīs iedaļas 3. apakšiedaļas nolūkā un ievērojot 3. punktu, iestādes var noteikt laidiena termiņu (M_T) vai nu kā:

(a) laidiena ietvaros veicamo līguma maksājumu vidējo svērto termiņu saskaņā ar šādu formulu:

kur CF_t ir visi līguma maksājumi (pamatsumma, procenti un maksas), kas aizdevuma ņēmējam jāmaksā t periodā; vai

(b) laidiena galīgo juridiski noteikto termiņu saskaņā ar šādu formulu:

M_T = 1 + (M_L – 1) * 80%,

kur M_L ir laidiena galīgais juridiski noteiktais termiņš.

(2) ▌

(3) Šā panta 1. un 2. punkta nolūkā laidiena termiņa (M_T) noteikšanai visos gadījumos ievēro viena gada minimālo robežvērtību un piecu gadu maksimālo robežvērtību.

(4) Ja iestādei saskaņā ar līgumu var rasties pakļautība iespējamiem zaudējumiem no pamatā esošajiem riska darījumiem, iestāde nosaka vērtspapīrošanas pozīcijas termiņu, ņemot vērā šādu pamatā esošo riska darījumu vidējo svērto termiņu. Tas pats attiecas uz atjaunojamo riska darījumu vērtspapīrošanu ar agrīnas amortizācijas iedarbinātājmehānismu saskaņā ar Regulas (ES) .../... [VPS regulas] 12. panta 6. punktu. Attiecībā uz citiem atjaunojamiem riska darījumiem piemēro riska darījuma ilgāko līgumā iespējamo atlikušo termiņu, ko varētu pievienot atjaunošanas periodā.

3. apakšiedaļaRiska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanas metodes

258. pants

Nosacījumi uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas (SEC-IRBA) izmantošanai

(1) Iestādes izmanto SEC-IRBA, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) pozīcija ir nodrošināta ar IRB portfeli vai jauktu portfeli, ja pēdējā minētajā gadījumā iestāde spēj aprēķināt K_IRB saskaņā ar 3. iedaļu ▌vismaz 95 % no pamatā esošo riska darījumu ▌vērtības;

(b) ▌ir pieejama pietiekama informācija saistībā ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem, lai iestāde varētu aprēķināt K_IRB; un

(2) Kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var liegt izmantot SEC-IRBA, ja vērtspapīrošanai ir ļoti sarežģītas vai riskantas iezīmes. Šajā nolūkā turpmāk minēto var uzskatīt par ļoti sarežģītām vai riskantām iezīmēm:

(a) kredītkvalitātes uzlabojumi, ko var mazināt citi iemesli, nevis portfeļa zaudējumi, kas izriet no pamatsummas vai procentu nemaksāšanas;

(b) pamatā esošo riska darījumu portfeļi ar augstu iekšējās korelācijas pakāpi, jo riska darījumi ir koncentrēti vienā nozarē vai ģeogrāfiskajā apgabalā;

(c) darījumi, kuros vērtspapīrošanas pozīciju atmaksāšana ir ļoti atkarīga no riska faktoriem, kas nav atspoguļoti K_IRB; vai

(d) ļoti sarežģīts zaudējumu sadalījums starp laidieniem.

259. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar SEC-IRBA

(1) Saskaņā ar SEC-IRBA riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina, pozīcijas riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar piemērojamo riska pakāpi, kura noteikta šādi, visos gadījumos ievērojot 15 % minimālo robežvērtību:

RW = 1250% ja D ≤ K_IRB

RW = 12,5žK_SSFA(KIRB) ja A ≥ K_IRB

ja A˂ K_IRB˂D

kur:

K_IRB ir pamatā esošo riska darījumu portfeļa kapitāla prasība, kā noteikts 255. pantā;

D ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu;

A ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu.

kur:

a = –(1 / (p * K_IRB))

u = D – K_IRB

l = max (A - K_IRB; 0)

kur:

p = max [0.3; (A + B*(1/N) + C* K_IRB + D*LGD + E*M_T)]

kur:

N ir pamatā esošo riska darījumu portfelī iekļauto riska darījumu efektīvais skaits, kas aprēķināts saskaņā ar 4. punktu;

LGD ir pamatā esošo riska darījumu portfelī iekļauto riska darījumu svērtie vidējie saistību neizpildes zaudējumi, kas aprēķināti saskaņā ar 5. punktu;

M_T ir laidiena termiņš, kas noteikts saskaņā ar 257. pantu;

A, B, C, D un E parametrus nosaka saskaņā ar šādu atsauču tabulu:

		A	B	C	D	E
Korporatīvie	Augstākas prioritātes, granulāri (N ≥ 25)	0	3,56	-1,85	0,55	0,07
	Augstākas prioritātes, negranulāri (N < 25)	0,11	2,61	-2,91	0,68	0,07
	Nav augstākas prioritātes, granulāri (N ≥ 25)	0,16	2,87	-1,03	0,21	0,07
	Nav augstākas prioritātes, negranulāri (N < 25)	0,22	2,35	-2,46	0,48	0,07
Privātpersonas vai MVU	Augstākas prioritātes	0	0	-7,48	0,71	0,24
Privātpersonas vai MVU	Nav augstākas prioritātes	0	0	-5,78	0,55	0,27

(2) Ja pamatā esošais IRB portfelis ietver gan darījumus ar privātpersonām vai MVU, gan ar privātpersonām vai MVU nesaistītus darījumus, portfeli sadala vienā privātpersonu vai MVU un vienā ar privātpersonām vai MVU nesaistītā apakšportfelī, un katram apakšportfelim aplēš atsevišķu parametru p (un atbilstošos ievaddatu parametrus N, K_IRBun LGD). Pēc tam darījumam aprēķina vidējo svērto parametru p, pamatojoties uz katra apakšportfeļa parametriem p un riska darījumu nominālo apmēru katrā apakšportfelī.

(3) Ja iestāde piemēro SEC-IRBA jauktam portfelim, parametra p aprēķinu balsta tikai uz pamatā esošajiem riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju. Šajā nolūkā neņem vērā pamatā esošos riska darījumus, kam piemēro standartizēto pieeju.

(4) Riska darījumu efektīvo skaitu (N) aprēķina šādi:

kur EAD_i ir pakļautība riskam saistību neizpildes gadījumā saistībā ar portfeļa i instrumentu.

Vairākus riska darījumus ar vienu parādnieku konsolidē un uzskata par vienu riska darījumu.

(5) Riska darījumu svērtos vidējos LGD aprēķina šādi:

kur LGDi ir vidējie LGD saistībā ar visiem riska darījumiem ar i parādnieku.

Ja nopirkto debitoru parādu kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku vērtspapīrošanā pārvalda apvienoti, LGD ievaddati kredītriskam atbilst LGD svērtajam vidējam rādītājam, bet atgūstamās vērtības samazinājuma riskam — 100 % LGD. Riska pakāpes ir atsevišķās IRB kapitāla prasības attiecīgi kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam. Šajā nolūkā vienu vienotu rezerves fondu vai virsnodrošināšanu, kas ir pieejami, lai segtu zaudējumus no kredītriska vai saistību neizpildes riska, var uzskatīt par norādi, ka šos riskus pārvalda apvienoti.

(6) Ja portfeļa lielākā pamatā esošo riska darījumu daļa (C₁) nepārsniedz 3 %, iestādes var izmantot šādu vienkāršotu metodi, lai aprēķinātu N un riska darījumu svērto vidējo LGD:

LGD = 0,50,

kur:

C_m ir portfeļa daļa, kas atbilst lielāko m riska darījumu summai (piemēram, 15 % daļa atbilst 0,15 vērtībai); un

m nosaka iestāde.

Ja ir pieejama tikai C₁ un šī summa nepārsniedz 0,03, tad iestāde var noteikt LGD kā 0,50 un N kā 1/C₁.

(7) Ja pozīcija ir balstīta uz jauktu portfeli un iestāde spēj saskaņā ar 258. panta 1. punkta a) apakšpunktu aprēķināt K_IRB vismaz 95 % no pamatā esošo riska darījumu vērtībām, kapitāla prasību pamatā esošajam riska darījumu portfelim tā aprēķina šādi:

dˑ K_IRB+ (1–d)ˑ K_SA,

kur:

d ir procentuālā attiecība starp riska darījumu vērtību tiem pamatā esošajiem riska darījumiem, kuriem banka var aprēķināt K_IRB, un riska darījumu vērtību visiem pamatā esošajiem riska darījumiem; un

K_IRB un K_SA ir tādas, kā noteikts 255. pantā.

(8) Ja iestādei ir vērtspapīrošanas pozīcija atvasināta instrumenta veidā, iestāde šim atvasinātajam instrumentam var piešķirt izsecināto riska pakāpi, kas ir vienāda ar atsauces pozīcijas riska pakāpi, kuru aprēķina saskaņā ar šo pantu.

Pirmās daļas nolūkā atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, — pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.

260. pants

Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-IRBA

Saskaņā ar SEC-IRBA riska pakāpi VPS vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 259. pantu, ņemot vērā šādas izmaiņas:

riska pakāpes minimālā robežvērtība augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām = 10 %

p = max [0.3; 0.5ˑ (A + Bˑ(1/N) + Cˑ K_IRB + D*LGD + EˑM_T)]

261. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar uz ārējiem reitingiem balstīto pieeju (SEC-ERBA)

(1) Saskaņā ar SEC-ERBA riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina, pozīcijas riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar šo pantu.

(2) Riska darījumiem ar īstermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz īstermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 7. punktu, piemēro šādas riska pakāpes:

1. tabula

Kredītkvalitātes pakāpe	1	2	3	Visi pārējie reitingi
Riska pakāpe	15 %	50 %	100 %	1250 %

(3) Riska darījumiem ar ilgtermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz ilgtermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 7. punktu, piemēro 2. tabulā noteiktās riska pakāpes, kas attiecīgi koriģētas, ievērojot laidiena termiņu (M_T) saskaņā ar 257. pantu un 4. punktu un laidiena apmēru laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, saskaņā ar 5. punktu:

2. tabula

Kredītkvalitātes pakāpe	Augstākas prioritātes laidiens		(Plāns) laidiens, kas nav augstākas prioritātes
	Laidiena termiņš (M_T)		Laidiena termiņš (M_T)
	1 gads	5 gadi	1 gads	5 gadi
1	15 %	20 %	15 %	70 %
2	15 %	30 %	15 %	90 %
3	25 %	40 %	30 %	120 %
4	30 %	45 %	40 %	140 %
5	40 %	50 %	60 %	160 %
6	50 %	65 %	80 %	180 %
7	60 %	70 %	120 %	210 %
8	75 %	90 %	170 %	260 %
9	90 %	105 %	220 %	310 %
10	120 %	140 %	330 %	420 %
11	140 %	160 %	470 %	580 %
12	160 %	180 %	620 %	760 %
13	200 %	225 %	750 %	860 %
14	250 %	280 %	900 %	950 %
15	310 %	340 %	1050 %	1050 %
16	380 %	420 %	1130 %	1130 %
17	460 %	505 %	1250 %	1250 %
Visas pārējās	1250 %	1250 %	1250 %	1250 %

(4) Lai noteiktu riska pakāpi laidieniem, kuru termiņš ir no 1 gada līdz 5 gadiem, iestādes izmanto lineāro interpolāciju starp riska pakāpēm, kas piemērojamas attiecīgi viena gada un piecu gadu termiņam saskaņā ar 2. tabulu.

(5) Lai noteiktu laidiena apmēru, riska pakāpi laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, iestādes aprēķina šādi:

RW = [RW pēc korekcijas, ievērojot termiņu, saskaņā ar 4. punktu] [1 – min(T; 50%)],

kur:

T = laidiena apmērs, ko mēra kā D – A,

kur:

D ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu;

A ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu.

(6) Laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, riska pakāpi, kura izriet no 3.–5. punkta, piemēro 15 % minimālo robežvērtību. Turklāt aprēķinātā riska pakāpe nedrīkst būt zemāka par riska pakāpi, kas atbilst hipotētiskam augstākas prioritātes laidienam tajā pašā vērtspapīrošanā ar tādu pašu kredītnovērtējumu un termiņu.

(7) Lai izmantotu izsecinātos reitingus, iestādes pozīcijai bez reitinga piešķir tādu izsecināto reitingu, kas ir vienāds ar kredītnovērtējumu atsauces pozīcijai ar reitingu, kura atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a) atsauces pozīcija visos aspektos ir līdzvērtīga vērtspapīrošanas pozīcijai bez reitinga vai, ja nav līdzvērtīgas reitinga pozīcijas, atsauces pozīcija ir tieši pakārtota pozīcijai bez reitinga;

(b) atsauces pozīcijai nav tāda veida trešo personu garantiju vai citu kredītkvalitātes uzlabojumu, kas nav pieejami pozīcijai bez reitinga;

(d) visus izsecinātos reitingus pastāvīgi atjaunina, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas atsauces pozīcijas kredītnovērtējumā.

262. pants

Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-ERBA

(1) Saskaņā ar SEC-ERBA riska pakāpi VPS vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 261. pantu, ņemot vērā šajā pantā noteiktās izmaiņas.

(2) Riska darījumiem ar īstermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz īstermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 261. panta 7. punktu, piemēro šādas riska pakāpes:

3. tabula

Kredītkvalitātes pakāpe	1	2	3	Visi pārējie reitingi
Riska pakāpe	10 %	35 %	70 %	1250 %

(3) Riska darījumiem ar ilgtermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz ilgtermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 261. panta 7. punktu, riska pakāpes nosaka saskaņā ar 4. tabulu, tās koriģējot atbilstoši laidiena termiņam (M_T) saskaņā ar 257. pantu un 261. panta 4. punktu un laidiena apmēram laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, saskaņā ar 261. panta 5. punktu:

4. tabula

Kredītkvalitātes pakāpe	Augstākas prioritātes laidiens		(Plāns) laidiens, kas nav augstākas prioritātes
	Laidiena termiņš (M_T)		Laidiena termiņš (M_T)
	1 gads	5 gadi	1 gads	5 gadi
1	10 %	15 %	15 %	50 %
2	10 %	20 %	15 %	55 %
3	15 %	25 %	20 %	75 %
4	20 %	30 %	25 %	90 %
5	25 %	35 %	40 %	105 %
6	35 %	45 %	55 %	120 %
7	40 %	45 %	80 %	140 %
8	55 %	65 %	120 %	185 %
9	65 %	75 %	155 %	220 %
10	85 %	100 %	235 %	300 %
11	105 %	120 %	355 %	440 %
12	120 %	135 %	470 %	580 %
13	150 %	170 %	570 %	650 %
14	210 %	235 %	755 %	800 %
15	260 %	285 %	880 %	880 %
16	320 %	355 %	950 %	950 %
17	395 %	430 %	1250 %	1250 %
Visas pārējās	1250 %	1250 %	1250 %	1250 %

263. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar standartizēto pieeju (SEC-SA)

(1) Saskaņā ar SEC-SA riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina, pozīcijas riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar piemērojamo riska pakāpi, kura noteikta šādi, visos gadījumos ievērojot 15 % minimālo robežvērtību:

RW = 1250 % ja D ≤ K_A

RW = 12.5ž K_SSFA(KA) ja A ≥ K_A

, ja A˂K_A˂D

kur:

D ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu;

A ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu.

K_A ir parametrs, kuru aprēķina saskaņā ar 2. punktu.

kur:

a = –(1 / (p * K_A))

u = D – K_A

l = max (A – K_A; 0)

p = 1 vērtspapīrošanas riska darījums, kas nav atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījums.

(2) Šā panta 1. punkta nolūkā K_A aprēķina šādi:

kur:

ir pamatā esošā portfeļa kapitāla prasība, kā noteikts 255. pantā;

W = attiecība starp nominālvērtības summu riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas, t un visu pamatā esošo riska darījumu nominālvērtību. Šajā nolūkā riska darījums, kura saistības netiek pildītas, ir pamatā esošs riska darījums, kas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem: i) kura termiņš nokavēts par 90 vai vairāk dienām; ii) kurš atrodas bankrota vai maksātnespējas procesā; iii) kurš atrodas piespiedu atsavināšanas vai līdzīgā procesā; vai iv) kura saistības netiek pildītas saskaņā ar vērtspapīrošanas dokumentāciju.

Ja iestādei nav zināms kavējumu statuss 5 % vai mazāk pamatā esošo riska darījumu portfelī, iestāde var izmantot SEC-SA ar šādu pielāgojumu, aprēķinot K_A:

Ja iestādei nav zināms kavējumu statuss vairāk nekā 5 % no portfeļa pamatā esošajiem riska darījumiem, vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir 1250 %.

(3) Ja iestādei ir vērtspapīrošanas pozīcija atvasināta instrumenta veidā, iestāde šim atvasinātajam instrumentam var piešķirt izsecināto riska pakāpi, kas ir vienāda ar atsauces pozīcijas riska pakāpi, kuru aprēķina saskaņā ar šo pantu.

Šīs punkta nolūkā atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, — pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.

264. pants

Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-SA

Saskaņā ar SEC-SA riska pakāpi VPS vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 263. pantu, ņemot vērā šādas izmaiņas:

riska pakāpes minimālā robežvērtība augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām = 10 %

p = 0,5

265. pants

Iekšējā novērtējuma pieejas (IAA) darbības joma un operacionālās prasības

(1) Iestādes var aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības ABKV programmu pozīcijām bez reitinga atbilstīgi IAA saskaņā ar 266. pantu, ja kompetentās iestādes tām ir piešķīrušas atļauju saskaņā ar 2. punktu.

(2) Kompetentās iestādes var piešķirt iestādēm atļauju izmantot IAA skaidri noteiktā piemērošanas jomā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a) visas ABKV programmā emitēto komerciālo vērtspapīru pozīcijas ir pozīcijas ar reitingu;

(b) pozīcijas kredītkvalitātes iekšējais novērtējums atspoguļo vienas vai vairāku ĀKNI publiski pieejamu novērtēšanas metodoloģiju tāda paša veida vērtspapīrošanas pozīciju vai pamatā esošo riska darījumu reitingu noteikšanai;

(c) iestādes iekšējās novērtēšanas process ir vismaz tikpat konservatīvs kā to ĀKNI publiski pieejamie novērtējumi, kuras ir sniegušas ārējo reitingu ABKV programmā emitētajiem komerciālajiem vērtspapīriem, jo īpaši attiecībā uz stresa faktoriem un citiem attiecīgiem kvantitatīviem elementiem;

(d) iestādes iekšējās novērtēšanas metodoloģijā ņem vērā to ĀKNI visas attiecīgās publiski pieejamās novērtēšanas metodoloģijas, kuras sniedz reitingu ABKV programmas komerciālajiem vērtspapīriem, un paredz reitinga pakāpes atbilstīgi ĀKNI kredītnovērtējumiem. Iestāde savā iekšējā uzskaitē dokumentē paskaidrojumu, kurā aprakstīts, kā ir izpildītas šā punkta prasības, un regulāri atjaunina šo paskaidrojumu;

(e) iestāde iekšējās riska pārvaldības nolūkā izmanto iekšējā novērtējumu metodoloģiju, tostarp lēmumu pieņemšanā, informācijā vadībai un iekšējā kapitāla sadales procesos;

(f) iekšējie vai ārējie revidenti, ĀKNI vai iestādes iekšējā kredītuzraudzības vai riska pārvaldības struktūrvienība regulāri pārskata iekšējā novērtējuma procesu un iestādes ABKV programmas riska darījumu kredītkvalitātes iekšējo novērtējumu kvalitāti;

(g) iestāde seko savu iekšējo reitingu sniegtajiem rezultātiem laika gaitā, lai novērtētu savas iekšējā novērtējuma metodoloģijas darbības rezultātus, un nepieciešamības gadījumā veic šīs metodoloģijas korekcijas, ja riska darījumu rezultāti regulāri atšķiras no iekšējo reitingu paredzētajiem;

(h) ABKV programmā ir iekļauti sākotnējās izvietošanas un pasīvu pārvaldības standarti programmas administratoram paredzētu vadlīniju veidā vismaz par:

i) aktīvu atbilstības kritērijiem saskaņā ar i) daļu;

ii) to riska darījumu veidiem un naudas vērtību, kas izriet no likviditātes līgumiem un kredītkvalitātes uzlabojumiem;

iii) zaudējumu sadali starp ABKV programmas vērtspapīrošanas pozīcijām;

iv) aktīvu juridisko un ekonomisko nodalīšanu no struktūras, kas šos aktīvus pārdod;

(i) aktīvu atbilstības kritēriji ABKV programmā vismaz:

i) nepieļauj iespēju iegādāties aktīvus, kuriem ir būtisks kavējums vai kuriem netiek pildītas saistības;

ii) ierobežo pārmērīgu koncentrēšanos uz vienu parādnieku vai ģeogrāfisko apgabalu;

iii) ierobežo iegādājamo aktīvu termiņu;

(j) pārdevēja kredītriska un komercdarbības profila analīzi veic, ietverot vismaz novērtējumu par pārdevēja:

i) iepriekšējiem un paredzamajiem turpmākajiem finanšu rezultātiem;

ii) esošo stāvokli tirgū un paredzamo turpmāko konkurētspēju;

iii) sviru, naudas plūsmu, procentu segumu un parāda reitingu;

iv) sākotnējās izvietošanas standartiem, apkalpošanas spēju un iekasēšanas procesiem;

(k) ABKV programmai ir iekasēšanas politikas un procesi, kuros ņemta vērā parādus apkalpojošās sabiedrības darbības spēja un kredītkvalitāte, un tā ietver iezīmes, kas mazina pārdevēja un parādus apkalpojošās sabiedrības ar darbību saistītos riskus. Šā apakšpunkta nolūkā ar darbību saistītos riskus var mazināt, izmantojot iedarbinātājmehānismus, kuru pamatā ir pārdevēja vai parādus apkalpojošās sabiedrības pašreizējā kredītkvalitāte, lai novērstu līdzekļu sajaukšanos pārdevēja vai parādus apkalpojošās sabiedrības saistību neizpildes gadījumā;

(l) apkopoto zaudējumu aplēsē par aktīvu portfeli, kuru var iegādāties ABKV programmā, ņem vērā visus iespējamos riska avotus, piemēram, kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku;

(m) ja pārdevēja nodrošināto kredītkvalitātes uzlabojumu apjoms ir noteikts, pamatojoties tikai uz kredītzaudējumiem, un atgūstamās vērtības samazinājuma risks attiecīgajam aktīvu portfelim ir būtisks, ABKV programma ietver atsevišķu rezervi atgūstamās vērtības samazinājuma riskam;

(n) nepieciešamo uzlabojumu līmeni ABKV programmā aprēķina, ņemot vērā vēsturisko informāciju par vairākiem gadiem, tostarp zaudējumus, kavējumus, atgūstamās vērtības samazinājumus un debitoru parādu apgrozības ātrumu;

(o) ABKV programmā iekļauj strukturālus mehānismus riska darījumu iegādei, lai mazinātu pamatā esošā portfeļa iespējamo kredītkvalitātes pasliktināšanos. Šādi mehānismi var ietvert izbeigšanas iedarbinātājmehānismus, kas noteikti konkrētam riska darījumu portfelim;

(p) iestāde izvērtē pamatā esošā aktīvu portfeļa īpašības, piemēram, vidējo svērto kredītvērtējumu, un nosaka koncentrēšanos uz atsevišķu parādnieku vai ģeogrāfisko reģionu un aktīvu portfeļa granularitāti.

(3) Ja iestādes iekšējie revidenti, kredītuzraudzības vai riska pārvaldības struktūrvienības veic pārskatīšanu, kas paredzēta 2. punkta f) apakšpunktā, tad šīm struktūrvienībām ir jābūt neatkarīgām no iestādes iekšējām struktūrvienībām, kas nodarbojas ar ABKV programmas darbību un attiecībām ar klientiem.

(4) Iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju izmantot IAA, neatgriežas pie citu metožu izmantošanas attiecībā uz pozīcijām, kas ietilpst IAA piemērošanas jomā, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti visi šie nosacījumi:

(a) iestāde ir pietiekami pierādījusi kompetentajai iestādei, ka iestādei ir pamatots iemesls to darīt;

(b) iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.

266. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar IAA

(1) Saskaņā ar IAA iestāde ABKV pozīcijai bez reitinga piešķir vienu no reitingu kategorijām, kas noteiktas 265. panta 2. punkta d) apakšpunktā, pamatojoties uz tās iekšējo novērtējumu. Pozīcijai tiek piešķirts atvasināts reitings, kas ir vienāds ar kredītnovērtējumu, kurš atbilst šai reitingu kategorijai, kā noteikts 265. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

(2) Saskaņā ar 1. punktu atvasinātais reitings atbilst vismaz ieguldījumu kategorijai vai ir augstāks laikā, kad tas pirmoreiz tika piešķirts, un riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina vajadzībām saskaņā ar attiecīgi 261. pantu vai 262. pantu ir pielīdzināms atbilstošam kredītnovērtējumam, ko sniegusi ĀKNI.

4. apakšiedaļaVērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības

267. pants

Maksimālā riska pakāpe augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām — „caurskatīšanas” pieeja

(1) Iestāde, kura visu laiku pārzina pamatā esošo riska darījumu sastāvu, augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijai var piešķirt maksimālo riska pakāpi, kas ir vienāda ar vidējo svērto riska pakāpi, kura būtu piemērojama pamatā esošajiem riska darījumiem, ja tie nebūtu vērtspapīroti.

(2) Pamatā esošo riska darījumu portfeļu gadījumā, ja iestāde izmanto tikai standartizēto pieeju vai IRB pieeju, maksimālā riska pakāpe ir vienāda ar riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi, kas tiktu piemērota pamatā esošajiem riska darījumiem saskaņā ar attiecīgi 2. vai 3. nodaļu tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti.

Jauktu portfeļu gadījumā maksimālo riska pakāpi aprēķina šādi:

(a) ja iestāde piemēro SEC-IRBA, pamatā esošā portfeļa standartizētās pieejas daļai un IRB daļai katrai piešķir attiecīgi atbilstošās standartizētās pieejas riska pakāpi un IRB riska pakāpi;

(b) ja iestāde piemēro SEC-SA vai SEC-ERBA, maksimālā riska pakāpe augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām ir vienāda ar pamatā esošo riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju.

(3) Šā panta nolūkā riska pakāpē, kas būtu piemērojama atbilstoši IRB pieejai saskaņā ar 3. nodaļu, ietver attiecību starp paredzamajiem zaudējumiem un pamatā esošo riska darījumu vērtību saistību nepildīšanas gadījumā, reizinātu ar 12,5.

(4) Ja maksimālā riska pakāpe, kas aprēķināta saskaņā ar 1. punktu, atbilst zemākai riska pakāpei nekā riska pakāpju minimālās robežvērtības, kuras noteiktas attiecīgi 259. līdz 264. pantā, tā vietā izmanto pirmo no iepriekšminētajām.

268. pants

Maksimālās kapitāla prasības

(1) Iniciatoriestāde, sponsoriestāde vai cita iestāde, kas izmanto SEC-IRBA, vai iniciatoriestāde vai sponsoriestāde, kas izmanto SEC-ERBA vai SEC-SA, tās turētai vērtspapīrošanas pozīcijai var piemērot maksimālo kapitāla prasību, kas ir vienāda ar kapitāla prasībām, ko aprēķinātu saskaņā ar 2. vai 3. nodaļu attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem, ja tie nebūtu vērtspapīroti. Šā panta nolūkā IRB kapitāla prasība ietver paredzamo zaudējumu summu saistībā ar šiem riska darījumiem, ko aprēķina saskaņā ar 3. nodaļu, un neparedzēto zaudējumu summu, reizinātu ar koeficientu 1,06.

(2) Jauktu portfeļu gadījumā maksimālo kapitāla prasību nosaka, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu IRB un standartizētās pieejas daļu kapitāla prasību svērto vidējo lielumu saskaņā ar 1. punktu.

(3) Maksimālā kapitāla prasība tiek iegūta, summu, kas aprēķināta saskaņā ar 1. vai 2. punktu, reizinot ar koeficientu P, ko aprēķina šādi:

(a) iestādei, kurai ir viena vai vairākas vērtspapīrošanas pozīcijas vienā laidienā, koeficients P ir vienāds ar minētajā laidienā iestādes turēto vērtspapīrošanas pozīciju nominālvērtības attiecību pret laidiena nominālvērtību;

(b) iestādei, kurai ir vērtspapīrošanas pozīcijas dažādos laidienos, koeficients P ir vienāds ar līdzdalības maksimālo proporciju visos laidienos. Šajā nolūkā līdzdalības proporciju katram no dažādajiem laidieniem aprēķina, kā noteikts a) apakšpunktā.

(4) Aprēķinot maksimālo kapitāla prasību vērtspapīrošanas pozīcijai saskaņā ar šo pantu, visu peļņu no pārdošanas un kredītkvalitāti uzlabojošos procentu komponentus, kas izriet no vērtspapīrošanas darījuma, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu.

5. apakšiedaļaDažādi noteikumi

269. pants

Atkārtotas vērtspapīrošanas aizliegums

▌

Vērtspapīrošanā izmantotie pamatā esošie riska darījumi neietver vērtspapīrošanas darījumus.

270. pants

Augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā

Iniciatoriestāde attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju var aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības attiecīgi saskaņā ar 260., 262. vai 264. pantu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) vērtspapīrošana atbilst Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 3. nodaļas 1. iedaļā noteiktajām VPS vērtspapīrošanas prasībām, kas attiecīgi piemērojamas, izņemot 8. panta 1. punktu;

(b) pozīcija ir kvalificējama kā augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcija;

(c) vērtspapīrošana ir balstīta uz portfeli, ko veido riska darījumi ar sabiedrībām, ja vismaz 70 % no tiem portfeļa atlikuma izteiksmē vērtspapīrošanas emisijas brīdī ir MVU 501. panta nozīmē;

(d) kredītrisks saistībā ar pozīcijām, kuras iniciatoriestāde nepatur, tiek pārvests, izmantojot garantiju vai atbalsta garantiju [pretgarantiju], kas atbilst prasībām attiecībā uz nefondēto kredītaizsardzību, kā noteikts 4. nodaļā par standartizēto pieeju kredītriskam;

(e) viena vai vairākas trešās personas, kam kredītrisks ir pārvests un kas var rīkoties arī kā galvotājs vai atbalsta galvotājs [pretgalvotājs], ir kāds no šiem subjektiem: dalībvalsts centrālā valdība vai centrālā banka; daudzpusēja attīstības banka; starptautiska organizācija vai veicinātājsabiedrība, ja riska darījumi ar galvotāju vai atbalsta galvotāju [pretgalvotāju] saskaņā ar trešās daļas otro nodaļu kvalificējas 0 % riska pakāpei.

270.a pants

Papildu riska pakāpe

(1) Ja iestāde kādā būtiskā aspektā nolaidības vai bezdarbības dēļ neatbilst Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 2. nodaļas prasībām, kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā no riska pakāpes (maksimālā vērtība — 1250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar attiecīgi 247. panta 6. punktu vai 337. panta 3. punktu.Papildu riska pakāpi pakāpeniski palielina ar katru nākamo reizi, kad ir pārkāpti uzticamības pārbaudes noteikumi. Kompetentās iestādes ņem vērā Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 4. panta 4. punktā minētos atbrīvojumus attiecībā uz atsevišķiem vērtspapīrošanas darījumiem, samazinot riska pakāpi, ko tās pretējā gadījumā saskaņā ar šo pantu piemērotu tādai vērtspapīrošanai, uz kuru attiecas Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 4. panta 4. punkts.

(2) EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienādus šā panta 1. punkta īstenošanas nosacījumus▌.

EBI ▌šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā ... [seši mēneši pēc šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

4. iedaļaĀrējie kredītnovērtējumi

270.b pants

ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu izmantošana

Iestādes var izmantot kredītnovērtējumus, lai noteiktu vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar šo nodaļu, vienīgi tad, ja kredītnovērtējumu ir izdevusi vai to ir apstiprinājusi ĀKNI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

270.c pants

Prasības ĀKNI kredītnovērtējumiem

Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 3. iedaļu, iestādes var izmantot ĀKNI kredītnovērtējumu vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) nav nesakritības starp kredītnovērtējumā atspoguļotajiem maksājumu veidiem un tiem maksājumu veidiem, uz kuriem kredītiestādei ir tiesības saskaņā ar līgumu, kas ir pamatā attiecīgajai vērtspapīrošanas pozīcijai;

(b) ĀKNI publicē kredītnovērtējumus un informāciju par zaudējumu un naudas plūsmas analīzi, reitingu jutīgumu pret izmaiņām pamatā esošo reitingu pieņēmumos, tostarp par pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, un procedūras, metodoloģijas, pieņēmumus un galvenos elementus, kas ir kredītnovērtējumu pamatā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009. Šā punkta nolūkā informāciju uzskata par publiski pieejamu, ja tā ir publicēta piekļūstamā formātā. Informācija, kas pieejama tikai ierobežotam skaitam sabiedrību, nav uzskatāma par publiski pieejamu;

(d) kredītnovērtējumi nav balstīti vai daļēji balstīti uz nefondēto atbalstu, kuru sniedz pati iestāde. Ja pozīcija ir balstīta vai daļēji balstīta uz nefondēto atbalstu, iestādei, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības šai pozīcijai saskaņā ar 3. iedaļu, šī pozīcija ir jāņem vērā tā, it kā tā būtu bez reitinga;

(e) ĀKNI ir apņēmusies publicēt paskaidrojumus, kā pamatā esošo riska darījumu gūtie rezultāti ietekmē kredītnovērtējumu.

270.d pants

Kredītnovērtējumu izmantošana

(1) Iestāde var norīkot vienu vai vairākas ĀKNI, kuru kredītnovērtējumus izmanto tās riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanā saskaņā ar šo nodaļu („norīkota ĀKNI”).

(2) Iestāde kredītnovērtējumus attiecībā uz savām vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto konsekventi un neselektīvi un šajā nolūkā pilda šādas prasības:

(a) iestāde nedrīkst izmantot vienas ĀKNI kredītnovērtējumus pozīcijām dažos laidienos un citas ĀKNI kredītnovērtējumus savām pozīcijām citos laidienos tajā pašā vērtspapīrošanā, neatkarīgi no tā, vai reitingu tai piešķīrusi pirmā ĀKNI;

(b) ja pozīcijai ir divu norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, iestāde izmanto mazāk labvēlīgo kredītnovērtējumu;

(c) ja pozīcijai ir trīs vai vairāku norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, izmanto divus labvēlīgākos kredītnovērtējumus. Ja abi labvēlīgākie novērtējumi ir atšķirīgi, izmanto mazāk labvēlīgo no tiem;

(d) iestāde mērķtiecīgi nepieprasa nelabvēlīgāku reitingu atsaukšanu.

(3) Ja vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem ir pilnīga vai daļēja atbilstoša kredītaizsardzība saskaņā ar 4. nodaļu un šī aizsardzība ir atspoguļota norīkotas ĀKNI veiktā vērtspapīrošanas pozīcijas kredītnovērtējumā, iestāde izmanto ar šo kredītnovērtējumu saistīto riska pakāpi. Ja šajā punktā minētā kredītaizsardzība nav atbilstoša saskaņā ar 4. nodaļu, kredītnovērtējumu neatzīst un vērtspapīrošanas pozīciju uzskata par pozīciju bez reitinga.

(4) Ja vērtspapīrošanas pozīcijai ir atbilstoša kredītaizsardzība saskaņā ar 4. nodaļu un šī aizsardzība ir atspoguļota norīkotas ĀKNI veiktā kredītnovērtējumā, iestāde uzskata šo vērtspapīrošanas pozīciju par tādu, it kā tā būtu bez reitinga, un riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 4. nodaļu.

270.e pants

Vērtspapīrošanas attiecināšana

EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai šajā nodaļā noteiktās kredītkvalitātes pakāpes objektīvi un konsekventi attiecinātu uz visu ĀKNI attiecīgajiem kredītnovērtējumiem. Šā panta nolūkā EBI it īpaši:

(a) diferencē katrā novērtējumā izteiktos riska relatīvos līmeņus;

(b) ņem vērā kvantitatīvos faktorus, piemēram, saistību neizpildes vai zaudējumu līmeni, un katras ĀKNI kredītnovērtējumu vēsturiskos rezultātus dažādās aktīvu kategorijās;

(c) ņem vērā kvalitatīvos faktorus, piemēram, ĀKNI novērtēto darījumu diapazonu, tās metodiku un tās kredītnovērtējumu nozīmi, it īpaši to, vai šādos novērtējumos tiek ņemti vērā paredzamie zaudējumi vai „pirmie euro zaudējumi”, kā arī procentu laicīga samaksa vai procentu galīga samaksa;

(d) cenšas nodrošināt, lai vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām, pamatojoties uz ĀKNI kredītnovērtējumiem, ir piemērojama viena un tā pati riska pakāpe, — tiktu piemēroti ekvivalenti kredītriska līmeņi.

EBI ▌šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā ... [seši mēneši pēc šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

270.f pants

Vērtspapīrošanas tirgus makroprudenciālā uzraudzība

(1) Pildot katra savus attiecīgos pienākumus, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija ir atbildīga par Savienības vērtspapīrošanas tirgus makroprudenciālo uzraudzību un EBI ir atbildīga par mikroprudenciālo uzraudzību, tomēr ņemot vērā tirgus segmentu un aktīvu kategoriju specifiku.

(2) Pēc tam, kad ir publicēts Regulas (ES) .../...[7] [VPS regulas] 29. pantā minētais ziņojums, kas par vērtspapīrošanas tirgu ir jāsagatavo reizi divos gados, un lai atspoguļotu izmaiņas tirgus apstākļos un nepieļautu aktīvu burbuļu veidošanos dažādos tirgus segmentos vai aktīvu kategorijās un lai nepieļautu, ka krīzes laikā atsevišķas Savienības vērtspapīrošanas tirgus daļas tiek slēgtas, Komisija sešu mēnešu laikā pēc minētā ziņojuma publicēšanas un turpmāk reizi divos gados apsver iespēju attiecīgā gadījumā pielāgot šādus elementus:

(a) zemākās riska robežvērtības 259., 260., 261., 263. un 264. pantā norādītajiem vērtspapīrošanas darījumiem;

(b) sviras rādītāju, 412. pantā minēto likviditātes seguma rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas vērtspapīrošanas tirgū; un

(c) to, kā valstu kompetentās iestādes izmanto uz aizdevēju balstītus makroprudenciālos instrumentus, kas tām saskaņā ar 124. un 126. pantu ir pieejami, lai palielinātu riska pakāpes nekustamā īpašuma kredītiem vai palielinātu zaudējumus vērtspapīrotu mājokļa kredītu saistību neizpildes gadījumā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 462. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai saskaņā ar šā apakšpunkta pirmo daļu grozītu tajā minētos nosacījumus.

(3) Pēc Regulas (ES) .../... [VPS regulas] 29. pantā minētā ziņojuma publicēšanas un pamatojoties uz šīs regulas 458. un 459. pantu, ESRK sniedz ieteikumus dalībvalstīm, attiecīgā gadījumā precizējot, vai ir no jauna jāizvērtē uz aizņēmēju balstīti pasākumi, tostarp maksimālās aizdevuma un vērtības attiecības, aizdevuma un ienākumu attiecības vai parāda un ienākumu attiecības korekciju attiecībā uz vērtspapīrošanai paredzētiem aktīviem, tā ierobežojot pārmērīgu kreditēšanas kāpumu.

(8) Regulas 337. pantu aizstāj ar šādu:

„337. pants

Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem

(1) Attiecībā uz tirdzniecības portfelī iekļautajiem instrumentiem, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas, iestāde neto pozīcijām, kuras aprēķinātas saskaņā ar 327. panta 1. punktu, piemēro 8 % no riska pakāpes, ko iestāde piemērotu pozīcijai savā netirdzniecības portfelī saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu.

(2) Nosakot riska pakāpes 1. punkta nolūkā, PD un LGD aplēses var noteikt, pamatojoties uz aplēsēm, kas iegūtas no tādas iestādes IRC pieejas, kurai piešķirta atļauja izmantot iekšējo modeli parāda instrumentu specifiskā riska noteikšanai. Minēto alternatīvu var izmantot tikai ar kompetento iestāžu atļauju, ko piešķir, ja šīs aplēses atbilst kvantitatīvajām prasībām IRB pieejai, kas noteiktas II sadaļas 3. nodaļā.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu EBI pieņem vadlīnijas par PD un LGD aplēšu kā ievaddatu izmantošanu, ja šo aplēšu pamatā ir IRC pieeja.

(3) Vērtspapīrošanas pozīcijām, kam piemēro papildu riska pakāpi saskaņā ar 247. panta 6. punktu, piemēro 8 % no kopējas riska pakāpes.

(4) Lai aprēķinātu specifiskā riska pašu kapitāla prasību, iestāde savas svērtās pozīcijas, kas rodas, piemērojot 1., 2. un 3. punktu, summē neatkarīgi no tā, vai tās ir garās, vai īsās, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas, kam piemēro 338. panta 4. punktu.

(5) Ja tradicionālās vērtspapīrošanas iniciatoriestāde neatbilst 244. pantā paredzētajiem būtiska riska pārvešanas nosacījumiem, iniciatoriestāde pašu kapitāla prasības aprēķinā iekļauj vērtspapīrošanas pamatā esošos riska darījumus tā, it kā šie riska darījumi nebūtu vērtspapīroti.

Ja sintētiskās vērtspapīrošanas iniciatoriestāde neatbilst 245. pantā paredzētajiem būtiska riska pārvešanas nosacījumiem, iniciatoriestāde pašu kapitāla prasību aprēķinā iekļauj vērtspapīrošanas pamatā esošos riska darījumus tā, it kā šie riska darījumi nebūtu vērtspapīroti, un kredītaizsardzības nolūkā neņem vērā sintētiskās vērtspapīrošanas ietekmi.”

(9) Piekto daļu svītro, un visas atsauces uz piekto daļu lasa kā atsauces uz Regulas (ES) .../... [Vērtspapīrošanas regulas] 3., 4. un 5. pantu.

(10) Regulas 456. panta 1. punktam pievieno šādu k) apakšpunktu:

(a) grozījums noteikumos attiecībā uz riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu vērtspapīrošanas pozīcijām, kā noteikts 247. līdz 270.a pantā, lai ņemtu vērā tendences un grozījumus starptautiskajos standartos attiecībā uz vērtspapīrošanu.

(11) Regulas 457. panta c) punktu aizstāj ar šādu:

(a) „vērtspapīrošanas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 242. līdz 270.a pantā;”

(12) Iekļauj šādu 519.a pantu:

„519.a pants

Ziņojums

Ne vēlāk kā ... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas noteikumu piemērošanu, ņemot vērā tendences vērtspapīrošanas tirgos un cita starpā raugoties arī no makroprudenciālās uzraudzības un ekonomikas skatpunkta. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu, un ziņojumā jo īpaši novērtē šādus elementus:

(a) 254. pantā noteiktās metožu hierarhijas ietekmi uz iestāžu emisijas un ieguldījumu darbību vērtspapīrošanas tirgos Savienībā;

(b) ietekmi uz Savienības un dalībvalstu finanšu stabilitāti, jo īpaši izvērtējot iespējamo spekulatīvo burbuļu veidošanos mājokļu tirgū un lielāku savstarpējo sasaisti starp finanšu iestādēm;

(c) kādi pasākumi ir nepieciešami, lai mazinātu un novērstu vērtspapīrošanas negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti, cita starpā apsverot arī iespēju ieviest maksimālo ierobežojumu riska darījumiem ar vērtspapīrošanu kopējo aktīvu īpatsvara izteiksmē; un

(d) ietekmi uz aizdevumu darījumu stabilitāti un spēju nodrošināt ilgtspējīgu finansējuma plūsmu uz reālo ekonomiku, īpašu uzmanību pievēršot MVU.

2. pants

Pārejas noteikumi par neatmaksātām vērtspapīrošanas pozīcijām

Attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nav atmaksātas [3. panta 2. punktā noteiktajā datumā/noteiktā datumā], iestādes var turpināt piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu un 337. pantu līdz 2019. gada 31. decembrim tajā redakcijā, kas ir piemērojama [diena pirms 3. panta 2. punktā noteiktā datuma], ja iestāde:

(a) ne vēlāk kā līdz [noteikts datums] paziņo kompetentajai iestādei par savu nodomu piemērot šo pantu;

(b) piemēro šo pantu visām neatmaksātajām vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras iestāde tur [3. panta 2. punktā noteiktajā datumā/noteiktā datumā].

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

(1) Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Šo regulu piemēro no [spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[2] OV C 82, 3.3.2016., 1. lpp.
[3] ^* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
[4] OV C 68, 6.3.2012., 39. lpp.
[5] Skatīt https://www.eba.europa.eu/documents/10180/950548/EBA+report+on+qualifying+securitisation.pdf.
[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).
[7] Regulas priekšlikums (COM(2015)0472 – C8-0288/2015 – 2015/0226(COD)), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par vērtspapīrošanu un izveido Eiropas mēroga regulējumu attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Prudenciālās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām
Atsauces	COM(2015)0473 – C8-0289/2015 – 2015/0225(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	30.9.2015
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 14.10.2015
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 14.10.2015
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	JURI 13.10.2015
Referenti Iecelšanas datums	Othmar Karas 28.11.2016
Aizstātie referenti	Pablo Zalba Bidegain
Izskatīšana komitejā	24.5.2016	13.6.2016	21.6.2016	11.10.2016
Pieņemšanas datums	8.12.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	40 9 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Esther de Lange, Fabio De Masi, Anneliese Dodds, Markus Ferber, Jonás Fernández, Neena Gill, Sylvie Goulard, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Petr Ježek, Othmar Karas, Alain Lamassoure, Philippe Lamberts, Werner Langen, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Costas Mavrides, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Jakob von Weizsäcker
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	David Coburn, Ildikó Gáll-Pelcz, Eva Joly, Siegfried Mureşan, Joachim Starbatty, Tibor Szanyi
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Salvatore Cicu, Jan Huitema, Seán Kelly, Mairead McGuinness, Jens Nilsson
Iesniegšanas datums	19.12.2016

Juridisks paziņojums - Privātuma politika